< Previous10 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Lai gan likumdevēja nodoms ir bijis visos gadījumos aprobežot kreditoru prasījumus ar parādnieka (kapitālsabiedrības) mantu, tomēr izņēmuma kārtā, pastāvot parādnie- ka mantas nepietiekamībai, kredi- tors tomēr ir tiesīgs vērsties arī pret personām, pret kurām pašam parād- niekam ir prasījumi. Juridiskajā lite- ratūrā atzīts, ka būtiska loma šādam kreditoru interešu aizsardzības me- hānismam ir situācijās, kad valdes loceklis ir vienlaikus arī sabiedrības dalībnieks. Proti, šādā situācijā sa- prātīgi nav sagaidāms, ka dalībnie- ku sapulce varētu pieņemt lēmumu par prasības celšanu pret tās valdes locekli, kā to paredz Komerclikuma 172. panta pirmā daļa. Taču prasības necelšana var kaitēt kreditoriem, jo sabiedrībai nodarītie zaudējumi vis- biežāk nozīmē sabiedrības mantas faktisku samazināšanos, kā rezultātā sabiedrībai parasti rodas problēmas ar saistību izpildi 1 . Komerclikuma 170. pantā pa- redzēts, ka sabiedrības kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, gada laikā no sprieduma spēkā stā- šanās dienas var celt prasību pret Komerclikuma 166.–169. pantā minētajām personām, kuras nodarī- jušas zaudējumu sabiedrībai un nav tos atlīdzinājušas. Turklāt kreditors var celt prasību arī gadījumos, ja sa- biedrība ir atteikusies no prasības celšanas pret vainīgo personu, vai gadījumā, ja ar šo vainīgo personu ir noslēgts izlīgums, kā arī zaudē- jums tika nodarīts, pildot dalībnie- ku sapulces vai padomes lēmumu. Lai realizētu Komerclikuma 170. pantā paredzētās tiesības, kreditors var celt prasību: pret sabiedrības (parādnieka) valdes un/vai padomes locekli; pret sabiedrības (parādnieka) dibinātāju; pret personu, kura sekmējusi sabiedrības (parādnieka) di- binātāju ļaunprātīgu vai no- laidīgu rīcību vai arī pati tieši piedalījusies šādā rīcībā;pret personu, kura ar ļaunu nolū- ku panāk to, ka sabiedrības (parādnieka) valdes vai pa- domes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks rīkojas pretēji sabiedrības vai tās da- lībnieku interesēm. Ceļot kreditora prasību pret sabiedrības valdes vai padomes lo- cekli, uz to ir attiecināms Komerc- likuma 169. pantā paredzētais ap- grieztais pierādīšanas pienākums, tas ir, valdes/padomes locekļa pie- nākums pierādīt, ka viņš ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Būtiski piebilst, ka pantā mi- nētie priekšnosacījumi prasības celšanai ir kumulatīvi, proti, kredi- toram ir tiesības celt prasību tikai gadījumos, ja izpildās visi pantā norādītie apstākļi 2 : 1) ir jākonstatē, ka ir stājies spēkā spriedums, ar kuru ir apmieri- nāts kreditora prasījums pret sabiedrību (piemēram, par labu kreditoram no sabiedrības ir piedzīts parāds); 2) ir jākonstatē, ka no šā sprie- duma spēkā stāšanās dienas ir pagājis mazāk par vienu gadu. Šis ir prekluzīvs termiņš, kas nav apturams, pārtraucams vai atjaunojams, tādēļ līdz ar tā izbeigšanos kreditors pilnībā zaudē prasības tiesības uz Ko- merclikuma 170. panta pamata; 3) ir jākonstatē, ka kreditors nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, proti, kreditoram ir jāsagādā pierādījumi par to, ka, lai gan kreditora prasība pret sabied- rību bija apmierināta, sprie- duma izpilde nav iespējama (piemēram, ir zvērināta tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību); 4) ir jākonstatē, ka potenciālie atbildētāji, pret kuriem kre- ditors plāno celt prasību, nav atlīdzinājuši sabiedrībai no- darīto zaudējumu. Attiecīgi kreditors nevar celt prasību pret sabiedrības (parādnieka) amatpersonām, ja sabiedrībai nav tādu tiesību (piemēram, ja amatpersonas jau ir atlīdzi- nājušās sabiedrībai nodarītos zaudējumus). Gadījumā, ja zaudējumi ir tikai daļēji atlī- dzināti, kreditors ir tiesīgs celt prasību tikai atlikušajā apmērā. Pamatojoties uz Komerc- likuma 170. pantu, kreditoram prasība jāceļ savā vārdā, bet sabiedrības labā. Tas nozīmē, ka prasītājs šāda veida civillietās vienmēr būs kreditors, savukārt zaudējumus no atbildētāja ir jā- lūdz piedzīt par labu sabiedrībai. Gadījumā, ja kreditors cels prasību tiesā uz Komerclikuma 170. panta pamata par tam (ne sabiedrībai) nodarītajiem zaudējumiem, lūdzot zaudējumus piedzīt par labu kredi- toram, – šāda prasība tiks noraidī- ta. Piemēram, vienā civillietā tiesa atzina 3 , ka kreditors „cēlis prasību par zaudējumu piedziņu nevis par labu sabiedrībai, bet gan par labu sev, kas saskaņā ar Komerclikuma 169., 170. pantu nav paredzēts”. Arī Senāts atzinis, ka „kļūdains ir pārsūdzētajā lēmumā izteiktais ar- guments, ka, ceļot prasību atbilstoši Komerclikuma 170. panta pirmajai daļai, prasītāja ir pati sabiedrība” 4 . JURISTA PADOMS 1 Novicāne E. – Valdes locekļa atbildība par kapitālsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, Tiesu namu aģentūra, 2021, 238. lpp. 2 Strupišs A. – Komerclikuma komentāri III, B daļa, „A. Strupiša juridiskais birojs” SIA, 2003, 153.–154. lpp. 3 Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 28.10.2016. spriedums lietā Nr. C11119415. 4 Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 04.07.2016. lēmums lietā Nr. SKC–2247/2016, 1.2. pkt. KREDITORA PRASĪBA sabiedrības vārdā Praksē ik pa brīdim rodas situācijas, kad, panākuši uzvaru kādā civillietā par parāda piedziņu un saņēmuši spriedumu ar atzīmi par spēkā stāšanos, prasītāji tā arī netiek pie spriedumā piespriestās summas, jo izrādās, ka parādniekam (juridiskajai personai) nav palikusi manta, uz ko vērst piedziņu. Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.comNR. 5 (107), 2022. GADA MAIJS JURISTA PADOMS 11 Vienlaikus Komerclikuma komentāros 5 norādīts, ka prasības celšana sabiedrības labā nepadara kreditoru par sabiedrības pārstāvi tiesvedības procesā. Sabiedrību šā- das prasības gadījumā tiesā pārstāv vispārējā kārtībā – valde, padome likvidators, administrators vai lī- gumiskais pārstāvis. Vai kreditors var celt prasību pret likvidējamās vai maksātnespējīgās sabiedrības bijušajiem valdes locekļiem? Komerclikuma 170. pantā ie- tvertais regulējums, kas vērsts uz kreditoru interešu aizsardzību, ir skaidrs un saprotams. Tas nosaka, ka sabiedrība (parādnieks), lai gan nevar izpildīt savas saistības pret kreditoru, tomēr turpina funk- cionēt. Pie šādiem apstākļiem, iz- mantojot savas prasījuma tiesības vērsties pret parādnieka amatperso- nām uz Komerclikuma 170. panta pamata, kreditoram ir iespēja pa- nākt piedziņu no vainīgās personas sabiedrības (parādnieka) labā un tad vērst piedziņu uz šiem līdzek- ļiem, pamatojoties uz spēkā stājušos spriedumu par labu kreditoram. Tomēr kas notiek, ja sabiedrī- ba (parādnieks) nonāk labprātīgās likvidācijas vai maksātnespējas procesā, kurā kreditoram jāstā- jas vienā rindā kopā ar pārējiem kreditoriem? Vai šajā gadījumā kreditors arī var izmantot tiesī- bas celt prasību, pamatojoties uz Komerclikuma 170. pantu? Komerclikuma komentā- ros 6 paredzēts, ka Komerclikuma 170. pants piešķir tiesības sa- biedrības kreditoriem celt prasī- bas tiesā pret sabiedrības valdes locekļiem, kam ir īpaša nozīme maksātnespējas procesā, turklāt maksātnespējīgas sabiedrī- bas kreditori var celt minēto prasību pat tad, ja maksātne- spējīgās sabiedrības adminis- trators to neceļ. Šāda atziņa ir nostiprinājusies arī judikatūrā 7 . Tomēr, ceļot prasību pēc sabiedrības (parādnieka) mak- sātnespējas procesa uzsākša- nas, kreditoram būtu jāievēro ne vien Komerclikuma, bet arī Maksātnespējas likuma noteikumi. Juridiskajā literatūrā atzīts, ka kre- ditoram jāņem vērā, ka prasībai pēc Komerclikuma 170. panta „jāat- bilst juridiskās personas maksātne- spējas procesa mērķim – segt kre- ditoru prasījumus (Maksātnespējas likuma 4. panta pirmā daļa), kā arī jāievēro Maksātnespējas likuma 6. pantā paredzētie maksātnespē- jas procesa principi, it īpaši patva- ļas aizlieguma princips (aizliegums veikt individuālās darbības, kas no- dara kaitējumu kreditoru kopuma interesēm)” 8 . Secīgi, pēc sabiedrības (pa- rādnieka) maksātnespējas procesa uzsākšanas kreditors var izmantot Komerclikuma 170. pantā pare- dzētās tiesības tikai tad, ja pra- sība būs celta visu kreditoru kopuma interesēs un veicinās kreditora prasījumu izpildi. Attiecībā uz likvidācijas pro- cesu jānorāda, ka ar likvidāci- jas procesa uzsākšanu, līdzīgi kā maksātnespējas procesa gadījumā, mainās prioritāri aizsargājamo in- terešu loks un priekšplānā izvirzās sabiedrības kreditoru, nevis dalīb- nieku intereses. Secīgi, arī šajā ga- dījumā, izmantojot Komerclikuma 170. pantā paredzētas tiesības – celt prasību pret likvidējamās sabiedrī- bas bijušajiem valdes locekļiem, pret kuriem nevēršas likvidators ar prasību, kreditors ir tiesīgs tikai tad, kad šāda prasība atbilst visu kredi- toru kopuma interesēm un veicina kreditora prasījumu izpildi. Taču gadījumā, ja sabied- rība (parādnieks) ir izslēgta no Komercreģistra sakarā ar pabeig- tu likvidācijas vai maksātnespējas procesu, kreditors zaudē savas prasījuma tiesības ne tikai pret pašu sabiedrību (parādnieku), bet arī pret tās amatpersonām uz Komerclikuma 170. panta pamata. Ja sabiedrības (parādnieka) darbība ir izbeigta, pamatojoties uz komercreģistra vai nodokļu administrācijas lēmumu, šajā ga- dījumā kreditora tiesiskās intereses aizsargā Komerclikuma 318. 1 pan- ta trešā daļa, kas paredz, ka likvi- dācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc komercreģistra iestādes paziņojuma publicēšanas dienas var iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Arī tiesu praksē atzīts, ka „kārtība, kas pa- redz pirms sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra dot laiku likvi- dācijā ieinteresētajām personām iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu, ir vērsta tieši uz kredito- ru interešu aizsardzību” 9 . Tātad sabiedrības (parādnieka) „piespiedu likvidācijas” gadījumā kreditoriem ir iespēja pieteikties par sabiedrības likvidatoru (pama- tojot savu ieinteresētību šā ama- ta ieņemšanai) un pārņemt savā kontrolē sabiedrības aktīvus, lai apmierinātu kreditora prasījumus. Šāda atziņa ir nostiprinājusies arī tiesu praksē 10 . 5 Strupišs A. – Komerclikuma komentāri III, B daļa, „A. Strupiša juridiskais birojs” SIA, 2003, 154. lpp. 6 Strupišs A. – Komerclikuma komentāri III, B daļa, „A. Strupiša juridiskais birojs” SIA, 2003, 152.–153. lpp. 7 27.11.2013. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedums lietā Nr. SKC–312/2013, 9.4. pkt. 8 Novicāne E. – Valdes locekļa atbildība par kapitālsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, Tiesu namu aģentūra, 2021, 238.–241. lpp. 9 Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 19.04.2016. lēmums lietā Nr. SKA–903/2016, 7. pkt. 10 12.10.2021. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedums lietā Nr. C–33326920 (stājies spēkā). MARIJA BERDOVA Zvērinātu advokātu biroja COBALT SIA vecākā speciāliste, zvērināta advokāte Foto: Jānis Deinats Prasības celšana sabiedrības labā nepadara kreditoru par sabiedrības pārstāvi tiesvedības procesā. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR12 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Pirms norādu uz biežāk pieļautajām kļūdām, ar kurām saskaramies praksē, gribu atgādināt, ka darba līgums no citiem privāttiesiskiem līgumiem atšķiras ar to, ka ne viss, kam darbinieks būs pie- kritis, parakstot līgumu, būs spēkā. Proti, vēlos vērst lasītāja uzmanību uz Darba likuma 6. pantā noteik- to darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošo notei- kumu spēkā neesamības principu. Atbilstoši šim principam spēkā neesoši un nepiemērojami ir tādi darba līguma noteikumi, kas pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, salīdzinot ar normatīvajos aktos paredzēto regulējumu. Turklāt darbinieka stāvokli pasliktinoši noteikumi nav piemērojami arī tad, ja darbinieks tos nav apstrīdējis. Ja radīsies strīdi, šā- dus noteikumus nepiemēros ne tiesa, ne Valsts dar- ba inspekcija. Raksta noslēgumā informēšu arī par to, kādas sekas darba devējam var iestāties, ja darba līgumā paredzēti likumam neatbilstoši noteikumi. Darba līguma valoda Mūsdienās visi izjūtam to, ka darba vide kļūst arvien starptautiskāka, darba devēji piesaista spe- ciālistus no citām Eiropas Savienības valstīm un arī no trešajām valstīm. Šobrīd ļoti aktuāla ir ukraiņu nodarbināšana, tādēļ jāņem vērā Darba likuma 40. panta desmitā daļa, kas nosaka, ka darba līgu- mam ir jābūt noslēgtam valsts valodā. Gribētu cerēt, ka visi darba devēji zina, ka darba līgumam jābūt valsts valodā, tomēr ne visi izlasa arī šīs tiesību normas turpinājumu, kas nosaka dar- ba devēja pienākumu informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem. Un ar vārdu „informēšana” tomēr būtu vēlams ne tikai mutiski informēt darbinieku par to, kas šajā līgumā ir rakstīts, bet gan to noformēt arī rakstiski, lai strīdus gadījumā darbinieks nevarētu norādīt, ka viņam nebija saprotami līguma nosacījumi. Tādēļ ieteiktu sagatavot darba līgumu divās va- lodās, gan valsts valodā, gan valodā, kuru pārzina darbinieks. Dažkārt rodas jautājumi – vai, piemē- ram, darba devējs drīkst sagatavot līgumu latviešu un angļu valodā darbiniekam, kuram dzimtā valoda ir ukraiņu? Jā, tas ir pieļaujams, bet strīdus gadījumā jāatceras, ka darba devējam var nākties pierādīt, ka, piemēram, arī darba intervija un visa saziņa ar darbi- nieku bija angļu valodā, līdz ar to darba devējs varēja Galvenās darba devēju PIEĻAUTĀS KĻŪDAS darba līgumos Darba līgums ir svarīgākais dokuments, kas regulē darba devēja un darbinieka savstarpējās attiecības. Nereti tam, lai šis dokuments būtu noformēts korekti, netiek pievērsta pietiekama vērība līdz brīdim, kad rodas domstarpības ar darbinieku un darba līguma atbilstība Darba likumam tiek izvērtēta tiesā vai Valsts darba inspekcijā. Foto: © cottonbro – pexels.com JURISTA PADOMS13 NR. 5 (107), 2022. GADA MAIJS JURISTA PADOMS paļauties, ka darbinieks to pārvalda. Svarīgi, ka valo- das prasība attiecas arī uz amata aprakstiem, jo dar- biniekam ir jāsaprot viņa darba pienākumi, un tāpat nedrīkst aizmirst, ka darbiniekam ir jābūt pietiekami informētam arī par darba drošības un aizsardzības noteikumiem uzņēmumā. Jāpiebilst, ka šādiem darba līguma un citu darba tiesisko attiecību regulējošiem dokumentiem nav nepieciešams noformēt notariāli apliecinātus tulkojumus, darba devējs pats var iztul- kot dokumentus arī bez tulka palīdzības. Amats un amata pienākumi Viena no obligātām prasībām darba līgumā ir norādīt amata nosaukumu, profesiju klasifi katora kodu un darbinieka amata pienākumus. Pienākums norādīt profesiju klasifi katora kodu stājās spēkā 2006. gadā, tamdēļ joprojām praksē redzam arī vecākus līgumus, kur šis kods joprojām nav no- rādīts. Tāpat jāņem vērā, ka profesiju klasifi kators tiek regulāri atjaunots, tamdēļ būtu ieteicams sekot līdzi izmaiņām. Jāpievērš uzmanība tam, kā tiek noformulēti amata pienākumi – tiem būtu jābūt pietiekami, bet ne pārāk detalizētiem. Ja pienākumi ir pārāk detalizēti, var gadīties, ka darbinieks iebilst katru reizi, kad ir jāveic kāds uzdevums, kas nav norādīts amata aprakstā. Vēl kāda populāra kļūda, ko redzam darba līgumos, – tiek jaukti darbi- nieka amata pienākumi ar sasniedzamajiem mērķiem. Piemēram, kā viens no pienākumiem tiek paredzēts, ka darbiniekam ir jāsasniedz vismaz 10 000 apgrozījums attiecīgajā departamentā. Tas īsti nebūs pienākums, bet gan mērķis. Darba līgums uz noteiktu laiku Darba likumā ir noteikts pamatprincips – dar- ba līgums tiek slēgts uz nenoteiktu laiku, ja vien nepastāv Darba likuma 44. pantā noteiktie izņē- muma gadījumi (sezonas rakstura darbs, prom- esoša darbinieka aizstāšana u.tml.). Juristiem par pārsteigumu, joprojām ir uzņēmumi, kuri mēdz nepamatoti slēgt darba līgumus uz noteiktu lai- ku, un vēl lielāks pārsteigums ir tas, ka darbinieki piekrīt slēgt šādus darba līgumus. Visbiežāk šāda prakse ir redzama tieši uzņēmumos, ko vada ār- valstnieki, jo joprojām ir valstis, kur darba līguma noslēgšana uz noteiktu laiku ir atļauta, arī nepa- stāvot īpašiem priekšnoteikumiem. Darba laika nenorādīšana Darba likumā noteikts: „Darba līgumā norā- da: [..] 7) nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku” (40. panta otrās daļas 5. punkts). Bieži darba līgu- mos netiek norādīts konkrēts darba stundu skaits, norādot vien „darbinieks strādā nepilnu darba lai- ku” vai „darbinieks strādā ne vairāk kā 20 stundas nedēļā”, kas nav korekti. To ļoti uzskatāmi parādīja situācija 2020. gadā, kad kādam mūsu klientam – tirdzniecības cen- tram – bija aizliegts veikt komercdarbību sakarā ar Covid–19 pandēmiju. Darba devējs vairs nevarēja nodrošināt darbiniekiem darbu, un aktualizējās jau- tājums par dīkstāvi. Lai gan darba devējs uzskatīja, ka dīkstāve nav iestājusies, jo darba līgumā nav no- teikts minimālais stundu skaits, kas darbiniekam jānostrādā, darba devējam bija pienākums apmak- sāt dīkstāvi, jo tiesu praksē ir atzīts, ka gadījumā, ja darba līgumā nav noteikts konkrēts stundu skaits, uzskatāms, ka darbinieks strādā nor- mālo dienas vai nedēļas darba laiku (8 stun- das dienā jeb 40 stundas nedēļā). Virsstundu apmaksa – jābūt atsevišķai vienošanās Darba līgumos bieži tiek ietverta norāde, ka darbinieks piekrīt veikt virsstundu darbu. Šāds dar- ba līguma noteikums neļauj nodarbināt darbinie- ku papildus nolīgtajam darba laikam, jo saskaņā ar Darba likuma 136. panta otro daļu par virsstundu ALISE VALDEMĀRE Zvērinātu advokātu biroja BDO Law vecākā juriste Foto: Aivars Siliņš Juristiem par pārsteigumu, joprojām ir uzņēmumi, kuri mēdz nepamatoti slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku, un vēl lielāks pārsteigums ir tas, ka darbinieki piekrīt slēgt šādus darba līgumus.14 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS darba veikšanu (ja nav piemērojami Darba likuma 136. panta trešās daļas izņēmumi) ikreiz jāslēdz atsevišķa vienošanās. Tāpat arī nebūs korekti darba līgumā norādīt, ka darbinieks piekrīt, ka virsstundu darbu (un tā samaksu naudā) aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam. Arī par šo būtu jāvienojas ar darbi- nieku katrā gadījumā individuāli. Zaudējumu ieturēšana un līgumsodi Līdzīgi kā par virsstundām, arī par zaudējumu ieturēšanu – vienmēr ir nepieciešama dar- binieka rakstveida piekrišana. Tādēļ darba līgumā nedrīkst pa- redzēt, ka darbinieks automātiski piekrīt šādam ieturējumam. Ņemot vērā Darba likuma 6. pantu un to, ka Darba likums neparedz darba devēja tiesī- bas noteikt kādas papildu soda sankcijas darbiniekam, tostarp līgumsodu, secināms, ka nav spēkā tādi darba līguma no- teikumi, kuros paredzētas sankcijas. Ja darbinieks ir izda- rījis pārkāpumu, tad darba devējs ir tiesīgs sodīt darbinieku vienīgi disciplināri, izsakot piezīmi vai rājienu (Darba likuma 90. pants) vai uzsakot darba līgumu (Darba likuma 101. pants). Jānorāda, ka līgumsods dar- ba līgumā varētu būt pieļaujams par konkurences ierobežojuma pārkāpšanu (pēc darba attiecību beigām) vai par konfi denciālas informācijas izpau- šanu (arī tikai pēc darba attiecību beigām). Konkurences ierobežojums darba līgumā Darba likuma 84. pantā paredzēta darba devēja tiesība noteikt konkurences ierobežojumu, noslē- dzot vienošanos, ar kuru paredz darbinieka profe- sionālās darbības ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Darba likumā noteikts, ka konkurences ierobe- žojums var attiekties tikai uz to darbības jomu, kurā darbinieks tika nodarbināts darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, kas nozīmē, ka nedrīkst paredzēt pārāk vispārīgu aizliegumu strādāt, kas nesamērīgi ierobežo bijušo darbinieku. Piemēram, nebūtu pie- ļaujams ierobežojums, kas nosaka aizliegumu kafej- nīcas grāmatvedei strādāt par grāmatvedi jebkurā uzņēmumā, bet būtu pieļaujams noteikt, ka grā- matvede nevar būt nodarbināta grāmatvedes ama- tā citā restorānā Latvijā. Tāpat nedrīkst noteikt pārāk plašu teritoriālo tvērumu konkurences ierobežojumam. Proti, ja darba devējs veic ko- mercdarbību tikai Latvijā, noteikums, kas ierobežo darbiniekam strādāt attiecīgajā specialitātē jebkur pasaulē, būtu uzskatāms par netaisnīgu darbinieka turpmākās profesionālās darbības ierobežojumu. Tomēr visbiežāk sastopamā kļūda ir atlīdzības nenoteikšana vai nepareizi noteikta atlīdzība. Saskaņā ar Darba likumu darba devējam ir pienākums attiecī- bā uz visu konkurences ierobežojuma laiku pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās maksāt darbiniekam atbilstošu ikmēneša atlīdzību par konkurences iero- bežojuma ievērošanu. Tādējādi Darba likums neļauj paredzēt, ka atlīdzība izmaksājama vienā maksājumā, vai norādīt, ka atlīdzība jau ir iekļauta darba samaksā, ko katru mēnesi saņem darbinieks. Sekas, ja darba līgumā ietverti likumam neatbilstoši noteikumi Visbeidzot, ar kādām sekām darba devējam jārē- ķinās, ja darba līgumā ir ietverti likumam neatbilstoši noteikumi? Pirmkārt, likumā paredzēts, ka tādi liku- mam neatbilstoši noteikumi, kas pasliktina darbinie- ka tiesisko stāvokli, nav spēkā. Otrkārt, Darba likuma 42. pantā noteikts, ka darba līgums, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, atzīstams par spēkā neesošu vienīgi uz turpmāko laiku, un darba devējam, ja viņš bijis vainīgs šāda līguma noslēgšanā un nav iespējams ar darbinieku noslēgt darba līgumu atbilstoši norma- tīvajiem aktiem, ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlīdzību vismaz sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmē- rā. Tāpat darbiniekam ir tiesības prasīt darba devējam grozīt likumam neatbilstošus darba līguma noteikumus. Savukārt, ja darba devējs atsa- ka veikt grozījumus – darbinieks var celt prasību tiesā un lūgt izmaksāt atlīdzību, pamatojoties uz Darba likuma 42. pantu. Un, protams, likumā paredzēts ad- ministratīvais sods darba devējam par darba tiesisko attiecību regulējošu normatīvo aktu pārkāpšanu – naudas sods no 70 līdz 1100 eiro. Lai gan šajā rakstā apkopotas biežākās darba devēju pieļautās kļūdas darba līgumos, mudinu darba devējus padomāt ārpus šo tipiskāko kļūdu uzskaitījuma un papildus obligāti nepieciešamajām sastāvdaļām, kas noteiktas Darba likuma 40. pantā, iekļaut darba līgumos arī citus svarīgus nosacījumus, lai parūpētos par savu un arī darbinieka interešu aiz- sardzību. Ieteicams noregulēt arī jomas, kas īpaši ak- tualizējušās pēdējos gados, – attālinātā darba iespējas un ar to saistīto izdevumu atlīdzību, lai izdevumus varētu uzskatīt par saistītiem ar saimniecisko darbī- bu; datu aizsardzību; darba devēja komercnoslēpuma aizsardzību; blakus darba ierobežojumu; darbinieka radītā intelektuālā īpašuma aizsardzību, kas ir īpaši svarīgi tādiem darbiniekam, kas rada intelektuālo īpašumu. Tāpat iesaku periodiski pārskatīt darba lī- gumus, jo, kā jau ikvienā jomā, – mainās tendences, tiek veikti dažādi grozījumi Darba likumā, un darba devēja pienākums ir tiem regulāri sekot līdzi. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR Nebūs korekti darba līgumā norādīt, ka darbinieks piekrīt, ka virsstundu darbu (un tā samaksu naudā) aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam.15 NR. 5 (107), 2022. GADA MAIJS Praksē ir pierasts, ka, nodibi- not līgumiskās attiecības, līguma puses vienojas par strīda izskatīša- nas kārtību. Tomēr pastāv arī tādi līgumi, kuros puses nav atrunāju- šas procedūru, kā rīkosies strīdus gadījumā. Šķiet pavisam vienkār- ši – kādēļ gan atrunāt strīdu iz- skatīšanu, ja līgumslēdzēja puse neparedz strīdus gadījumus. Ja tādi arī radīsies, tad likums paredz, ka droši varēs vērsties valsts tiesā. Kā zināms, visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai, ja likumā nav noteikts citādi. Prasība pret fi zisko personu ceļama valsts tiesā pēc tās deklarētās dzī- vesvietas, bet pret juridisko personu – pēc tās juridiskās adreses. Prasība pret parādnieku, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas, bet, ja dzīvesvieta nav zināma vai tam nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, ce- ļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas. Prasību, kas radusies sakarā ar juridiskās perso- nas fi liāles vai pārstāvniecības dar- bību, var celt tiesā arī pēc fi liāles vai pārstāvniecības juridiskās adreses. Savukārt prasību par fiziskās vai juridiskās personas mantai nodarī- tajiem zaudējumiem var celt arī pēc to nodarīšanas vietas, bet prasību par mantas atdošanu vai tās vērtī- bas atlīdzināšanu prasītājs var celt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas. Jūras prasību var celt arī pēc atbil- dētāja kuģa aresta vietas. Prasību pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, var celt pēc viena atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Civilprocesa likumā ir noteikta arī izņēmuma piekritība. Piemēram, prasība par īpašuma tiesībām un par jebkuru citu lietu tiesību uz nekus- tamo īpašumu vai tā piederumiem, kā arī prasība par minēto tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā vai par šo tiesību dzēšanu un par mantas izslēgšanu no aprakstes akta ce- ļama pēc mantas atrašanās vietas. Izņēmumu piekritība var būt no- teikta arī citos likumos. Tomēr vēršam uzmanību, ka tiesu praksē arvien vairāk ir gadīju- mu, kad līguma partneris atrod veidus, kā izvairīties no līguma saistību izpildes, proti, reģis- trē savu deklarēto vai juridis- ko adresi ārvalstīs. Kreditori ir novērojuši, ka sadarbības partne- rim, kas faktiski dzīvo un vada savu uzņēmējdarbību Latvijā, ir pavi- sam vienkārši reģistrēt deklarēto vai juridisko adresi ārpus Latvijas Republikas (piemēram, Kubā), kas nozīmē, ka prasība ceļama attie- cīgās valsts tiesā. Turklāt prasības pieteikums ir jāgatavo saskaņā ar atbildētāja valsts valodu un likum- došanu, kas nozīmē, ka ne tikai būs nepieciešama tulka palīdzība, bet arī konsultācija pie speciālista, kurš pārvalda konkrētās valsts likumdo- šanu parādu piedziņas jomā. Šāda sadarbības partnera rī- cība var paildzināt saistību izpildi un parāda piedziņu, kas nozīmē zaudēt laiku, fi nanses un nervus. Lai izvairītos no sarežģīju- miem, kas var rasties nākotnes strīdos, līgumos ir iekļaujama at- runa par likumdošanas piemēro- šanu strīdus gadījumos. Jūs varat izvēlēties, vai strīds tiks izšķirts valsts tiesā vai šķīrējtiesā, vai abās instancēs. Der zināt, ka, ja partnera juridiskā vai deklarētā adrese būs ārpus valsts un jūsu noslēgtajā lī- gumā būs ietverta šķīrējtiesas atru- na, jūs varēsiet sniegt prasību tādā valodā, kāda ir atrunāta līgumā, un atsaukties uz to likumdošanu, kādu būsiet norādījuši līgumā. Piemēram, iekļaujot līgumā turpmāk norādīto klauzulu, pietei- cējam ir izvēles tiesības, kurā tiesā iesniegt prasību – Rīgas šķīrējtiesā vai Latvijas Republikas tiesā: Svarīgi atcerēties, ka no strīdus situācijām var izvairīties, ja darīju- mu puses pašas rūpējas par darīju- ma drošību un pozitīvu rezultātu sasniegšanu nākotnē. JURISTA PADOMS Foto no Rīgas šķīrējtiesas arhīva MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR Kādēļ LĪGUMOS JĀIEKĻAUJ atruna par likumdošanas aktu piemērošanu strīdus gadījumos? Uzņēmējdarbības un savstarpēju darījumu vidē starp sadarbības partneriem ir dažādas attiecības. Daudzas no tām ir balstītas uz uzticēšanos un gadiem vienotu, ilgtspējīgu sadarbību. Katra līguma slēdzēja puse ir atšķirīga – viena pārbauda katru līguma punktu un potenciālo partneri, cita pārliecinoši uzskata, ka darījums netiks apdraudēts un partneris nepievils. JURIJS ŅIKUĻCOVS Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs Jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, tiks izšķirts Rīgas šķīrējtiesā (Reģ. Nr. 40003756873) saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, viena šķīrējtiesneša sastāvā, latviešu valodā, vai Latvijas Republikas tiesā pēc prasītāja izvēles. Visi strīdi un domstarpības tiek risinātas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.16 BILANCES JURIDISKIE PADOMI SANKCIJAS Mērķētās un sektoriālās sankcijas Sankcijas, kas noteiktas pret identifi cējamu fi - zisku vai juridisku personu, parasti liedz šīm per- sonām īstenot konkrētas darbības. Šādas sankci- jas, kas vērstas pret personām, sauc par mērķētām sankcijām. Sankcijas var tikt noteiktas pret konkrētām pre- cēm un pakalpojumiem, aizliedzot šo preču impor- tu vai eksportu un pakalpojumu sniegšanu. Šādas sankcijas sauc par sektoriālām sankcijām. Lai noteiktu, vai uz juridisku veidojumu, kurš saistīts ar sankciju subjektu, attiecināmi sankcijās noteiktie ierobežojumi, nepieciešams izvērtēt, vai juridiskais veidojums atrodas sankcionētas perso- nas īpašumā vai kontrolē. Lai izvērtētu juridiskas personas atrašanos sankcionētas personas īpašumā vai kontrolē, Ārlietu ministrija aicina iepazīties ar kritērijiem, kas noteikti Eiropas Savienības (ES) Labās prakses vadlīnijās attiecībā uz ierobežojošo pasākumu efektīvu īstenošanu (62.–65. punkts) 1 . Kā pareizi meklēt personas sankciju meklētājā Sankciju meklētājā (https://sankcijas.fi d.gov. lv) personas ieraksts būs tieši tāds, kāds ir doku- mentā, kurā noteiktas sankcijas. Parasti tā ir ori- ģinālvaloda (piemēram, arābu, krievu, baltkrievu) Ņemot vērā pret Krievijas Federāciju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, Ārlietu ministrija vērš uzmanību, ka sankcijas jeb ierobežojošie pasākumi ir ārpolitikas instruments, kuru mērķis ir novērst starptautisko tiesību pārkāpumus vai cita veida rīcību, kas apdraud globālo un reģionālo drošību. Sankcijas ļauj reaģēt uz draudiem starptautiskajai drošībai, neizmantojot militāru spēku. Sankciju mērķis ir demokrātijas, likuma varas un cilvēktiesību ievērošanas veicināšana nolūkā stiprināt starptautisko drošību. Sankciju ievērošana nozīmē, ka persona neveic darbības, kas ir aizliegtas, piemēram, nepiedāvā noteiktus pakalpojumus, nemēģina nodot fi nanšu līdzekļus sankcionētai personai. Sankciju ievērošana arī nozīmē, ka persona veic noteiktas darbības, piemēram, iesaldē sankcionētas personas fi nanšu līdzekļus un saimnieciskos resursus. Ievērojot Latvijai saistošās sankcijas un nesadarbojoties ar personu, pret kuru ir noteiktas sankcijas, ikviena persona tieši iesaistās starptautiskās un nacionālās drošības stiprināšanā. 1 Dokuments pieejams: https://data.consilium. europa.eu/doc/ document/ST–8519– 2018–INIT/lv/pdf. Ilustrācija: © treety – stock.adobe.com Aktualitātes SANKCIJU JOMĀ17 NR. 5 (107), 2022. GADA MAIJS SANKCIJAS un transliterācija latīņu burtiem. Personu vārda un uzvārda atveidojums latviešu valodā nav iekļauts sankciju meklētājā. Iesakām personas meklēt pēc vārda vai uzvārda saknes, piemēram, per- sonu Vladimirs Putins meklēt pēc kritērijiem „Vlad” vai „Putin”. Tāpat papildu meklēšanai var izmantot rīku „Izvērstā meklēšana”, kur iespējams atlasīt per- sonas pēc sankciju saraksta (piemēram, ES saraksts), programmas (piemēram, UKR vai BLR), datuma (piemēram, „2022”, lai atlasītu 2022. gadā sankciju sarakstos ievietotos subjektus) un personas veida. Sankciju meklētājs atspoguļo tikai sankciju sub- jektus, pret kuriem tieši un nepastarpināti noteiktas ES, ANO vai nacionālās sankcijas: starptautisko pub- lisko tiesību subjektus, fi ziskās vai juridiskās personas vai citus identifi cējamus subjektus. Meklētājā nav at- spoguļoti visi sankciju subjektiem piederošie vai sais- tītie uzņēmumi un sankciju subjektu ģimenes locekļi. Sankciju meklētāja atjaunošana tiek veikta reizi stundā, kad tiek ielasīti jaunākie dati no ANO un ES. Atsevišķos gadījumos starptautisko institūciju uzturētie dati tiek atjaunoti ar kavēšanos, šādos gadījumos vietnē manuāli tiek ievietots paziņo- jums par kavēšanos datu atjaunināšanā un saite uz aktuālo informāciju. Sankciju meklētājā nav atspoguļotas sektoriālās sankcijas. Tas ietver tikai sankci- ju subjektus – fi ziskās vai juridiskās personas vai citus identifi cējamus subjektus. Informāciju par ES noteiktajiem preču un pakalpojumu ierobe- žojumiem iespējams atrast ES Sankciju kartē: http://www.sanctionsmap.eu/#main. Pārbaudīt informāciju par ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām ir iespējams ASV OFAC datubāzē: https://sanctionssearch. ofac.treas.gov. Vai juridiska persona var nomainīt PLG, ja pret to noteiktas sankcijas? Ja ar ES, ANO vai nacionālajām sankcijām pret juridisko personu patiesajiem labuma guvējiem (PLG) ir noteikti fi nanšu un civiltiesiskie ierobe- žojumi, tad PLG maiņa nav iespējama, jo personas īpašumtiesības ir iesaldētas kā civiltiesiskais resurss. Ja juridiskā persona šādā situācijā mēģina mainīt PLG, tad to kompetentā iestāde var vērtēt kā sank- ciju apiešanas mēģinājumu. Ja pret personu ir noteikti citi ierobežojumi, piemēram, ieceļošanas ierobežojumi vai sankci- jas noteikusi cita organizācija vai valsts, tad PLG maiņa var būt iespējama, bet tā tiek vērtēta katrā individuālā gadījumā. Ja pret sadarbības partnera PLG ir noteiktas sankcijas, tad uzskatāms, ka tādas pašas sankcijas, kādas ir noteiktas pret tā PLG, ir noteiktas arī pret sadarbības partneri – juridisko personu. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs in- formē, ka tā tīmekļvietnē iespējams iegūt infor- māciju par Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem, tostarp sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībniekiem un juridisko personu PLG. Attiecībā uz citu izmaiņu reģistrāciju Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierobežojumi nepastāv. Piemēram, ja tiek noskaidrots, ka juridis- kās personas PLG ir sankcionēta persona, minētais nav šķērslis, lai konkrēto sankcionēto fi zisko perso- nu reģistrētu kā juridiskās personas PLG, un šādā gadījumā juridiskai personai ir pienākums norma- tīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieteikt Uzņēmumu reģistram attiecīgo ziņu reģistrāciju. Atbildība par sankciju pārkāpšanu Sankciju risku izvērtējums ir katras fi ziskas vai juridiskas personas patstāvīgs uzdevums, kura laikā personai ir nepieciešams veikt padziļinātu pārbaudi par tās sadarbības partneri un ar to saistītām perso- nām. Pēc riska izvērtējuma persona patstāvīgi pieņem lēmumu, vai ir iespējams turpināt sadarbību ar kon- krēto personu, ievērojot sankciju ierobežojumus, vai, ņemot vērā sankciju riskus, to pārtraukt. Visām personām ir pienākums ievērot un izpildīt sankcijas. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (Sankciju likuma) 13. pantā noteik- tas kompetentās institū- cijas, kuru pienākums ir veikt visas tās darbības, kas nepieciešamas, lai no- drošinātu starptautisko un nacionālo sankciju izpildi. Sankciju apiešana ir apzināta darbība, kuras mērķis vai sekas ir apiet sankcijās noteiktos iero- bežojumus. Pēc būtības sankciju apiešana ir sank- ciju pārkāpšanas veids. Sankciju apiešanas un pār- kāpšanas rezultātā iegūtie līdzekļi var tikt uzskatīti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Par ANO, ES un Latvijas nacionālo sankciju pārkāpšanu persona var tikt saukta pie kriminā- latbildības saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu. Smagāko pārkāpumu gadījumā sods var būt brīvī- bas atņemšana līdz pat astoņiem gadiem. Kam jāziņo par sankciju pārkāpumiem? Saskaņā ar Sankciju likuma 17. pantu kompe- tento institūciju uzraudzībā esošajām personām ir Sankciju apiešanas un pārkāpšanas rezultātā iegūtie līdzekļi var tikt uzskatīti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Smagāko pārkāpumu gadījumā sods var būt brīvības atņemšana līdz pat astoņiem gadiem.SANKCIJAS 18 BILANCES JURIDISKIE PADOMI pienākums: nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdie- nā ziņot Valsts drošības dienestam par starptau- tisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu vai tās mēģinājumu un tā rezultātā iesaldētiem līdzek- ļiem un informēt par to attiecīgo kompetento institūciju; ja ir aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu fi - nanšu ierobežojumu izpildē, ziņot par to FID Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un tero- risma un proliferācijas fi nansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā. FID kompetence sankciju jautājumos Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir kompe- tentā institūcija cīņā pret starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu fi nanšu ierobežojumu izpildē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu le- galizācijas un terorisma un proliferācijas fi nansēša- nas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā. FID veic visas nepieciešamas darbības, lai sankciju meklētājā https://sankcijas.fi d.gov.lv/ būtu pieejama aktuālākā informācija par sankcionētām personām. Pamata ES normatīvie akti, kas nosaka sankcijas, kuras noteiktas pret Krievijas Federācijas fi ziskajām un juridiskajām personām un valsts iestādēm, ir: Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 par iero- bežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teri- toriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība; Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 par iero- bežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā; Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP par iero- bežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teri- toriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība; Padomes Lēmums 2014/512/KĀDP par iero- bežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē atrodami ar aktuālie ikmēneša sankciju biļeteni (https://www. mfa.gov.lv/lv/sankciju–biletens). Sankciju tvērums publisko iepirkumu jomā Zvērinātu advokātu birojs COBALT norāda, ka, ieviešot ES piekto sankciju paketi 2 pret Krieviju sais- tībā ar tās militāro agresiju Ukrainā, faktiski noteikts aizliegums uzņēmumiem ar tiešu vai netiešu Krievijas personu līdzdalību/kontroli piedalīties publiskos ie- pirkumos. Minētais attiecas arī uz Latvijā reģistrē- tiem uzņēmumiem ar attiecīgu dalībnieku/akcionāru īpatsvaru. Jāpatur prātā, ka atbilstošie subjekti nav atrodami sankciju sarakstos. Pasūtītājiem pašiem tie jāidentifi cē, pētot pretendenta/piegādātāja struktū- ru. Ja tā nav pieejama reģistros, tad tā ir jāiegūst no pretendenta/piegādātāja. Tā kā aizlieguma kontekstā būtiskas arī netiešas īpašumtiesības, tad jāpārbauda visa īpašumtiesību ķēde (arī pastarpināta). Sankciju paketē noteikts, ka Krievijas Federācijas privāto un publisko tiesību sub- jektiem tiek aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos un izpildīt iepirkumu līgumus. Aizliegums attiecas uz tiesībām piešķirt vai turpi- nāt izpildīt jebkādus publisko iepirkumu vai kon- cesiju līgumus. Aizliegums attiecas uz: Krievijas valstspiederīgajiem, fi ziskām vai juri- diskām personām, vienībām vai struktūrām, kas nodibinātas Krievijā; juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kurās tieši vai netieši īpašumtiesības vairāk kā 50% apmērā pieder a. punktā minētajām per- sonām; fi ziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas darbojas a. vai b. punktā minēto personu vārdā vai saskaņā ar to norādēm. Aizliegums attiecas tostarp arī uz apakšuzņē- mējiem, kā arī personām, uz kuru spējām paļaujas publisko iepirkuma direktīvu nozīmē. Konstatējot šādu subjektu, pasūtītājam nav tie- sību turpināt līgumu. Sankciju regulā ir paredzēts pārejas periods, nosakot, ka minētais publisko ie- pirkumu regulējums neattiecas uz līgumu izpildi līdz 2022. gada 10. oktobrim, ja līgums noslēgts pirms 2022. gada 9. aprīļa. Bet tas nozīmē, ka arī šādiem līgumiem ir jābūt izbeigtiem, sākot ar 2022. gada 11. oktobri. Ir paredzēts, ka dalībvalstu kompetentās iestā- des, informējot par to Eiropas Komisiju, var pie- šķirt ierobežotus izņēmumus, ja līguma izpildei nav alternatīvas un ja tas skar Sankciju regulā noteiktās sabiedriski nozīmīgās jomas. Publiskajā iepirkumā jau patlaban nedrīkst slēgt līgumus ar personām, kas ir sankcionētas vai tiek kontrolētas vai pieder sankcionētām personām atsevišķi vai summāri, kā arī jāņem vērā, lai iepir- kuma līguma ietvaros netiktu iegādātas preces, ko Latvijā importēt ir aizliegts. Pienākums ievērot sankcijas attiecas uz jebkuru personu – pasūtītāju Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē, Publiskās un privātās partnerības likuma subjektiem, kā arī fi nansējuma saņēmēju Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra notei- kumus Nr. 104 „Noteikumi par iepirkuma proce- dūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja fi nan- sētiem projektiem”. Iepirkumu uzraudzības birojs vērš uzmanību, ka OBLIGĀTI sankcijas jāpārbauda Sankciju likuma 11.¹ pantā noteiktajā kārtībā. Pārbaudi par piemērota- jām sankcijām veic visiem iepirkumiem (t.sk. Publisko iepirkumu likuma 9. un 10. pantā noteiktajiem) un iepirkumu procedūrām, kā arī publiskās un privātās partnerības procedūrām, kuru veikšanai piemēro: Publisko iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu, 2 2022. gada 8. aprīlī ir pieņemta ES Regula Nr. 2022/576, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. 3 https://www. sanctionsmap.eu/ Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, Publiskās un privātās partnerības likumu. Savukārt IETEICAMS sankcijas pārbaudīt 11.¹ pantā noteiktajā kārtībā visiem iepirkumiem, kuriem piemēro: Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra no- teikumus Nr. 104 „Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtī- tāja fi nansētiem projektiem”, pasūtītāja vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzē- ja iekšējo kārtību (ja paredzamā līgumcena ne- sasniedz normatīvo aktu piemērošanas slieksni), Iepirkumu vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Tāpat izvērtējams, vai iepirkuma līgumā, vispā- rīgās vienošanās dokumentā, partnerības iepirkuma līgumā vai koncesijas līgumā ir paredzētas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, ja līgumu nav iespējams izpildīt piemēroto sankciju dēļ. Savukārt pasūtītājam pirms gala lēmuma pieņemšanas par lī- guma noslēgšanu jāpārliecinās, vai uz līgumslēdzēju nav attiecinātas sankcijas, kas varētu ietekmēt līguma izpildi, proti, vai noslēdzamā līguma izpildi neap- draud subjektam piemērotās sankcijas. Sankciju pārbaudes jāveic atbilstoši konstatētajiem riskiem Ja uzņēmumam ir saistība ar kādu no sankciju ris- kiem, noteikti ir jārīkojas, lai pārliecinātos, ka šie riski tiek kontrolēti, iesaka bankas Citadele Korporatīvās komunikācijas vadītāja KRISTĪNE MENNIKA . Vispirms jāizvērtē un jāatbild uz jautāju- miem, vai sankcijas skar jūsu saimniecisko darbību: vai sniedzat un/vai saņemat pakalpojumus un ražojat, pārdodat vai pērkat preces un izejvielas, kuras ir pakļautas sankcijām (piemēram, koks- ne, IT tehnoloģijas, naftas produkti) no valstīm, pret kurām ir noteiktas sankcijas. Sankcionēto izejvielu, preču un pakalpojumu uzskaitījums ir pieejams ES sankciju kartē 3 ; vai piegādājat preces vai pakalpojumus uz/no valstīm, pret kurām ir noteiktas sankcijas, vai uz valstīm, kas robežojas ar sankciju risku valstīm (piemēram, Kazahstāna vai Uzbekistāna), vai arī piegāde ir tranzītā caur šīm valstīm; vai sadarbības partneri, to īpašnieki, valdes locekļi vai patiesie labuma guvēji ir saistīti ar sankciju riska valstīm vai juridiskām vai fi zis- kām personām, pret kurām noteiktas sankcijas. Pārbaudiet, veicot izpēti internetā. Ja uzņēmums sadarbojas ar uzņēmumiem no Krievijas vai Baltkrievijas, nepieciešams detalizēti iepazīties ar vismaz ES, ASV OFAC un nacio- nālajos sankciju sarakstos uzskaitītajām precēm un pakalpojumiem, kas ir pakļautas sankcijām. Nepieciešams arī pārliecināties, vai sadarbības partneris tieši vai netieši nav norādīts to personu sarakstā, pret kurām ir noteiktas sankcijas, vai sais- tīts ar šīm personām (piemēram, kā īpašnieks vai patiesais labuma guvējs). Tā kā sankciju tvērums nepārtraukti paplašinās, nepieciešams sekot jaunumiem ES regulās, jo pastāv risks, ka pret jebkuru partneri vai attiecībā uz kon- krētām precēm vai pakalpojumiem var tikt noteiktas sankcijas, un tad turpmāka sadarbība nebūs iespējama. Veiktās pārbaudes nepieciešams dokumentēt, lai nepieciešamības gadījumā varētu sniegt aplieci- nājumu par veikto pārbaudi gan tiesībsargājošajām, gan fi nanšu iestādēm. Tāpat uzņēmumā būtu nepieciešams noteikt darbinieku, kurš būtu atbildīgs par šo darbību veikšanu. Nav obligāti iecelt „sankciju speciālistu”. Šos uzdevumus var veikt, piemēram, uzņēmuma grāmatvedis vai jurists. Bankas eksperte iesaka dokumentēt, kā tiek veiktas minētās pārbaudes – kuras sankcijas tiek pārbaudītas, kādi tehniskie risinājumi tiek izman- toti, sadarbības partneru pārbaudes regularitāte (piemēram, reizi mēnesī) un sankciju pārbaude pirms maksājumu veikšanas. Tāpat, iespējams, ir vērts apmeklēt mācību seminārus sankciju jomā. Sankciju pārkāpums ir smags noziegums, tāpēc par konstatētiem pārkāpumiem vai arī mēģināju- miem iesaistīt uzņēmumu sankciju apiešanā ir ne- kavējoties jāziņo policijai. Līdzīgi kā līgumos vienmēr tiek iekļauts punkts par tiesībām izbeigt līgumu nepārvaramas varas gadījumā, līgumos vienmēr būtu jāiekļauj arī uz- ņēmuma tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, ja uz sadarbības partneri vai precēm un pakalpojumiem tieši vai netieši, daļēji vai pilnībā kļūst attiecināmas ANO, ES, ASV OFAC vai na- cionālās sankcijas. Tāpat var arī paredzēt zaudē- jumu segšanas kārtību un, piemēram, turpmākās darbības ar precēm vai pakalpojumiem, kuru piegā- de vai saņemšana sankciju dēļ vairs nav iespējama. Tā kā ļoti īsā laikā ir notikušas būtiskas iz- maiņas nosacījumos, kas ir jāievēro, lai turpinātu sadarbību ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā, šaubu gadījumā klienti tiek aicināti sazināties ar banku, lai noskaidrotu iespējas veikt vai saņemt konkrētus maksājumus. Vienlaikus bankas sniegtais informatīvais atbalsts nemazina klientu individuālo atbildību pilnībā ievērot sankcijas. SANKCIJAS 19 NR. 5 (107), 2022. GADA MAIJS Veiktās pārbaudes nepieciešams dokumentēt, lai nepieciešamības gadījumā varētu sniegt apliecinājumu par veikto pārbaudi gan tiesībsargājošajām, gan fi nanšu iestādēm. Foto no Citadeles bankas arhīva KRISTĪNE MENNIKA AS Citadele banka Korporatīvās komunikācijas vadītājaNext >