< PreviousJAUNĀKIE GROZĪJUMI Publisko iepirkumu likumā 20 BILANCES JURIDISKIE PADOMI IEPIRKUMI Redakcionāli precizējumi PIL Grozījumu PIL 1 , kas stājās spēkā 2022. gada 21. aprīlī, mērķis ir tehniski precizēt pasūtītāja defi nīcijas, kā arī viena no PIL paredzētajiem gadījumiem, kad pieļaujami būtiski iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi, formu- lējumu. Attiecīgās tiesību normas bija nepieciešams precizēt, lai nodrošinātu to redakcionālu atbilstību Direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK nor- mām, tādējādi veicinot tiesisko noteiktī- bu attiecībā uz šo normu piemērošanu 2 . Ar šiem grozījumiem ir precizē- ta pasūtītāja definīcija (PIL 1. panta 19. punkta b) apakšpunkts) attiecībā uz pasūtītāja kā privāto tiesību juridiskās personas vienu no pazīmēm, proti, tiek precizēta uzraudzības forma (pārvaldī- bas uzraudzība, tostarp izšķirošā ietekme Koncernu likuma izpratnē), tādējādi aiz- stājot nosacījumu, ka izšķirošā ietekme izpaužas tikai kā balsstiesību vairākums pārraudzības institūcijas vai izpildinsti- tūcijas locekļu ievēlēšanā vai vadības ie- celšanā. Pasūtītāju loku šie grozījumi pēc būtības neietekmē. Ar grozījumiem ir precizēta arī PIL 61. panta trešās daļas 2. punkta redakcija attiecībā uz būtisku grozījumu veikšanas pieļaujamību noslēgtajā iepirkuma līgumā. Proti, viens no gadījumiem, kad PIL pie- ļauj šādu grozījumu veikšanu, – ja ir nepie- ciešami papildu darbi, kas nebija iekļauti sākotnējā līgumā, un piegādātāja maiņa radītu būtisku izmaksu pieaugumu, un to nevar veikt tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā aizvietojamība vai savieto- jamība ar jau sākotnējā iepirkumā iegādāto aprīkojumu, pakalpojumiem vai iekārtām, vai piegādātāja maiņa radītu ievērojamas grūtības. Ar likuma grozījumiem ir preci- zēta norma, paredzot, ka šie papildu darbi ir nepieciešami tieši sākotnējā iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildei. Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) jau sniegtajos skaidrojumos par grozījumu ie- spējamību noslēgtajos iepirkuma līgumos ir nostiprināta un ieviesta tāda normas piemērošana praksē, kādu to precīzi pa- redz veiktie grozījumi. Normas redakcija ir juridiski skaidrāka un formāli normā paredz to, kas jau ir izveidojies līdzšinējā normas piemērošanas praksē. Tirgus dalībnieku informēšana un konkurences veicināšanas pasākumi Tā dēvētie konkurences veicināšanas grozījumi, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī 3 , ievieš jaunu regulējumu at- tiecībā uz pasūtītāja pienākumu veikt tirgus izpēti un informēt tirgus da- lībniekus pirms formālās iepirkuma izsludināšanas. Grozījumi PIL 18. pantā, papildinot to ar jaunu 2. 1 daļu, paredz reglamentē- tu apspriedi ar piegādātājiem, kas atbilst šādām prasībām: 1) ne agrāk kā 12 mēnešus pirms iepir- kuma izsludināšanas publikāciju va- dības sistēmā ir publicēts paziņojums par apspriedi un iespējami detalizētas kvalifi kācijas prasības un tehniskās specifi kācijas, kuras piegādātāji ir tie- sīgi elektroniski komentēt vismaz 10 darbdienas pēc minētā paziņojuma un dokumentu publicēšanas; 2) apspriedes ziņojumā ir norādīti ap- spriedes dalībnieki, dokumentēti to komentāri, pasūtītāja galvenie seci- nājumi un vērtējums par apspriedes laikā saņemtajiem piegādātāju ko- mentāriem un iespējamo konkurenci attiecīgajā iepirkumā. PIL 18. panta 2. 2 daļa paredz, ka Mi- nistru kabinets (MK) nosaka šīs apsprie- des paziņojuma veidlapu, kā arī nosaka, ka kvalifikācijas prasības un tehniskās specifi kācijas, kas publicētas saskaņā ar šā panta 2. 1 daļu, publikāciju vadības sistēmā pieejamas trīs gadus pēc to publicēšanas. Likuma 18. pantā (otrā daļa) vienlai- kus tiek saglabāta arī līdzšinējā apspriede ar piegādātājiem, ko pasūtītājs var rīkot pirms iepirkuma izsludināšanas, tomēr šai apspriedei nav detalizētāka regulēju- ma un nav arī formālu seku attiecībā uz tālāko iepirkuma norisi, tomēr jebkurā gadījumā tas ir labs instruments, kas var palīdzēt pasūtītājam labāk sagatavoties konkrētajam iepirkumam. Savukārt ar grozījumiem tiek paredzēta tādas ap- spriedes norise, kurai ir noteiktas formā- lās prasības, proti, šai apspriedei ir jābūt izsludinātai publikāciju vadības sistēmā, 1 Analoģiski grozījumi pieņemti arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Publiskās un privātās partnerības likumā. 2 Sk. likumprojekta anotāciju http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/ 348A2310ACC34D36C225850A004FF89B?OpenDocument#b 3 Analoģiski grozījumi tiek virzīti arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā. Saeima 2022. gada 24. martā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL), kas stājās spēkā 2022. gada 21. aprīlī. Ar šiem grozījumiem tiek veikti redakcionāli precizējumi, bet netiek mainīts regulējums pēc būtības. Vienlaikus Saeima 2022. gada 24. martā pieņēma arī grozījumus PIL, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Šie ir tā dēvētie konkurences veicināšanas grozījumi, un to mērķis ir panākt lielāku konkurenci iepirkumos un uzlabot iepirkumu praksi. Ilustrācija: © jan_S – stock.adobe.comNR. 5 (107), 2022. GADA MAIJS 21 IEPIRKUMI un paziņojums kopā ar kvalifikācijas prasībām un tehnisko specifikāciju ir pieejams IUB tīmekļvietnē. Ieinteresē- tie piegādātāji var sūtīt savus komentā- rus elektroniski uz paziņojumā norādīto pasūtītāja elektronisko pasta adresi 10 darbdienu laikā. Apspriedes paziņoju- ma forma jau ir izstrādāta un pieejama publikāciju vadības sistēmā, kā arī jau ir iespējama brīvprātīga apspriedes paziņo- juma publicēšana IUB tīmekļvietnē. Būtiski ņemt vērā, ka minētā apsprie- de nav iepirkuma procedūras sastāvdaļa un tās norise vai apspriedes paziņojumā publicētās prasības nav apstrīdamas, tā- pat arī pasūtītājam nav jāsniedz indivi- duālas atbildes uz izteiktajiem komen- tāriem vai jāņem tie vērā. Pasūtītājs pēc apspriedes sagatavo apspriedes ziņojumu, kurā norāda sniegtos komentārus un pa- sūtītāja vērtējumu par tiem, šo ziņojumu pievieno konkrētā iepirkuma procedūras dokumentācijai (grozījumi PIL 40. panta trešajā daļā) un glabā 10 gadus. Apsprie- de ir tikai instruments, kas ļauj pasūtītā- jam labāk veikt tirgus izpēti un sagata- voties iepirkumam, kā arī izvairīties no negatīvām sekām, ja iepirkuma procedū- rā ir piedalījies tikai viens pretendents. Proti, apspriede nav obligāta, bet tās rīkošana rada iespēju pasūtītā- jam nepārtraukt iepirkuma proce- dūru. Attiecīgi apspriedes regulējums ir saistīts arī ar grozījumiem PIL 41. pantā, t.i., likuma grozījumi paredz papildināt 41. pantu ar divpadsmito daļu, nosakot, ka pasūtītājs pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, ja atklātā konkursā, slēgtā konkursā vai konkursa procedūrā ar sarunām pieteikumu vai piedāvājumu ir iesniedzis tikai viens kandidāts vai pre- tendents, izņemot gadījumus, kad: 1) pasūtītājs pirms iepirkuma procedū- ras izsludināšanas ir rīkojis šā likuma 18. panta 2. 1 daļas prasībām atbilsto- šu apspriedi ar piegādātājiem; 2) iepirkuma procedūras pārtraukšana apdraud sabiedrības drošības vai ve- selības aizsardzības intereses. Attiecīgi jāņem vērā, ka minētais regulējums un pienākums pārtraukt ie- pirkuma procedūru neattiecas uz visām iepirkuma procedūrām, bet tikai uz- skaitītajām, tāpat tas neattiecas uz 9. un 10. panta kārtībā veiktajiem iepirkumiem. Saistībā ar tirgus informēšanu ir pieņemti grozījumi arī PIL 27. pantā, nosakot, ka pasūtītājs publicē iepriekšējo informatīvo paziņojumu, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir vienāda ar MK noteiktajām līgumcenu robežvēr- tībām vai lielāka. Līdzšinējais regulējums paredzēja, ka pasūtītājs var informēt par plānotajiem iepirkumiem, publicējot ie- priekšējo informatīvo paziņojumu, t.i., šis paziņojums bija brīvprātīgs. Ar veiktajiem grozījumiem iepirkumiem, kuru līgum- cena atbilst Eiropas Savienības (ES) no- teiktajām līgumcenu robežām, šī paziņo- juma publicēšana ir obligāta. Vienlaikus jāņem vērā, ka atklāta konkursa gadījumā, publicējot šo iepriekšējo informatīvo pa- ziņojumu laikposmā no 35 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad publi- cēts paziņojums par līgumu (izsludināts konkrētais iepirkums), minimālo piedā- vājumu iesniegšanas termiņu var saīsināt līdz 15 dienām, tādējādi, no vienas puses, tirgus dalībnieki tiek laikus informēti par šādu iepirkumu, un, no otras puses, tas ļauj pasūtītājam saīsināt iepirkuma pro- cedūras norisi atklāta konkursa gadījumā. Attiecīgi šo apskatīto grozījumu – PIL 18., 27. un 41. pantā – mērķis ir tieši saistīts ar konkurences paaugstinā- šanu iepirkumos, it īpaši samazinot viena pretendenta iepirkumu īpatsvaru. Tehnisko specifikāciju aktualizēšanas pienākums Kā norādīts likumprojekta anotācijā, spēkā esošais regulējums PIL 20. pantā pieļauj, ka iepirkuma un iepirkuma pro- cedūras dokumentos tiek ietvertas teh- niskās specifi kācijas, kuras ir sagatavotas ievērojamu laika periodu pirms konkrētā iepirkuma izsludināšanas. Līdz ar to bieži tiek noteikta aktuālajai tirgus situācijai un pasūtītāja fi nansiālajām iespējām neatbil- stoša paredzamā līgumcena, kā arī tehnis- kajās specifi kācijās tiek ietvertas iepirkuma izsludināšanas laikā spēkā esošajiem nor- matīvajiem aktiem neatbilstošas prasības. Arī minētā problēma var ietekmēt konkurences līmeni iepirkumā. Tādējādi ar grozījumiem PIL 20. pants tiek pa- pildināts ar jaunu daļu, kas nosaka, ka iepirkuma procedūras dokumentos norāda tehnisko specifi kāciju saga- tavošanas vai pēdējās aktualizācijas datumu. Pasūtītājs aktualizē tehniskās specifi kācijas pirms iepirkuma izsludinā- šanas, ja pēc to sagatavošanas vai pēdējās aktualizācijas ir izdarīti grozījumi attiecī- gās jomas tiesību aktos. Ja tehniskās speci- fi kācijas sagatavotas vai aktualizētas vairāk nekā 12 mēnešus pirms iepirkuma izslu- dināšanas, pasūtītājs, to fi ksējot protokolā, pirms iepirkuma izsludināšanas pārskata un, ja nepieciešams, aktualizē tehniska- jās specifi kācijās un, ja attiecināms, citos EVIJA MUGINA Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore Foto: Aivars Siliņš Bieži tiek noteikta aktuālajai tirgus situācijai un pasūtītāja fi nansiālajām iespējām neatbilstoša paredzamā līgumcena, kā arī tehniskajās specifi kācijās tiek ietvertas iepirkuma izsludināšanas laikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem neatbilstošas prasības.BILANCES JURIDISKIE PADOMI 22 BILANCES JURIDISKIE PADOMI IEPIRKUMI iepirkuma procedūras dokumentos ietver- tos rādītājus un aprēķinus, kas var ietek- mēt paredzamās līgumcenas noteikšanu. Proti, minētais regulējums uzliek pasūtītājam pienākumu pievienot iepir- kumam specifi kācijas, kas sagatavotas ne agrāk kā 12 mēnešus pirms izsludināša- nas brīža, un, ja specifi kācijas ir sagata- votas agrāk, tās ir jāaktualizē vai vismaz jāpārskata, vai tās joprojām ir aktuālas. Likums neparedz īpašu regulējumu, kā notiek šī pārskatīšana un aktualizēšana, tāpat ne visos gadījumos būs nepiecie- šams specifi kācijas mainīt, tomēr jebku- rā gadījumā likums paredz pienākumu iepirkuma dokumentācijā norādīt speci- fi kāciju sagatavošanas vai aktualizācijas datumu, kas nav agrāks par 12 mēnešiem. Iepirkuma komisijas regulējums Vairākas būtiskas izmaiņas ieviestas iepirkuma komisijas regulējumā, kas ko- pumā vērsts uz labākas iepirkuma prak- ses veicināšanu (sk. grozījumus PIL 24. un 25. pantā). Pirmkārt, vairs netiek paredzēta prasība izveidot iepirkuma komisi- ju kā pastāvīgi funkcionējošu insti- tūciju. Iepirkuma komisiju ir iespējams izveidot divos veidos un ar atšķirīgu pienākumu pildīšanas periodu. Proti, izveidojot komisiju konkrēta iepirkuma veikšanai, tā ir tiesīga darboties, līdz kon- krētais iepirkums ir noslēdzies. Savukārt, izveidojot iepirkuma komisiju uz no- teiktu laiku, tā darbojas līdz sākotnēji noteiktā laika perioda beigām. Likums nenosaka, kāds ir šīs komisijas darbības termiņš, taču vienlaikus no anotācijas iz- riet ieteikums iekšējās kontroles sistēmās iestādēs paredzēt, ka iepirkuma komisijas tiek pārskatītas vismaz pēc 12 mēnešiem. Minētais regulējums uzliek pasūtītājam pienākumu biežāk pārvērtēt, kādas perso- nas tiek iekļautas iepirkuma komisijās, un arī attiecīgi rūpīgāk izvērtēt to atbilstību, kompetenci un it īpaši korupcijas riskus. Otrkārt, iepirkuma komisijas regulē- juma tvērumā tiek iekļauts arī komisijas sekretārs, kas praksē jau darbojas, tomēr formāli nebija šāda regulējuma. Jāatzīmē, ka iepirkuma komisijas sekretārs var būt vienlaikus arī iepirkuma komisijas lo- ceklis, bet var arī nebūt un veikt tikai dokumentēšanas un dokumentu aprites funkcijas nodrošināšanu. Ar likuma gro- zījumiem ir paredzēts, ka arī uz sekretāru ir attiecināmas visas prasības par interešu konfl ikta novēršanu. Treškārt, likuma grozījumi precizē iepirkuma procedūras dokumentu saga- tavotāja, iepirkuma komisijas locekļu, ie- pirkuma komisijas sekretāra un eksperta attiecību formu kontekstā ar kandidāta vai pretendenta interešu pārstāvību, proti, tiem nedrīkst būt tieša vai netieša fi nan- siāla, ekonomiska vai cita veida personis- ka ieinteresētība, kas var ietekmēt perso- nas objektivitāti un neatkarību attiecībā uz konkrēto iepirkumu, pretējā gadījumā tas tiek vērtēts kā interešu konfl ikts. Ceturtkārt, tiek paredzēts, ka iepir- kuma procedūras dokumentu sagatavo- tājs, iepirkuma komisijas locekļi, iepir- kuma komisijas sekretārs un eksperti paraksta apliecinājumu arī par to, ka viņi neizpaudīs iepirkuma ietvaros iegūto in- formāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir neizpaužama. Proti, tiek preci- zēts tieši apliecinājuma saturs. PIL 10. panta kārtībā veikto iepirkumu regulējuma izmaiņas Ar grozījumiem ir precizēts PIL 32. pants, kas attiecas tieši uz iepirkumu, kas tiek veikti PIL 10. panta kārtībā, iz- sludināšanu. PIL 32. panta regulējums ir precizēts, nosakot pieteikumu un piedā- vājumu iesniegšanas termiņus no dienas, kad paziņojums par sociālajiem un ci- tiem īpašiem pakalpojumiem ir publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļviet- nē, ja paredzamā līgumcena ir mazāka par MK noteiktajām līgumcenu robežvērtī- bām, vai nosūtīts ES Publikāciju birojam publicēšanai ES Ofi ciālajā Vēstnesī, ja paredzamā līgumcena ir vienāda ar MK noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka. Pats regulējums un arī minimālie pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņi (5 darbdienas) nav mainīti, ir pre- cizēts tikai atskaites punkts šim termi- ņam, ja iepirkums atbilst ES noteiktajām līgumcenu vērtībām, attiecīgi tad šo ter- miņu skaita no paziņojuma nosūtīšanas dienas Ofi ciālajam Vēstnesim, nevis no publicēšanas dienas Iepirkumu uzraudzī- bas biroja tīmekļvietnē. Šis precizējums vienādo pieteikumu un piedāvājumu ter- miņu aprēķināšanas principu visos iepir- kumos un iepirkuma procedūrās. Papildus minētie grozījumi PIL 32. pantā paredz arī regulējumu, ja šādā iepirkumā tiek grozītas iepirkuma doku- mentu prasības. Attiecīgi tad pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņš nav īsāks par piecām darbdienām no dienas, kad paziņojums par izmaiņām vai papil- du informāciju ir publicēts vai nosūtīts ES Publikāciju birojam publicēšanai. Šis princips līdz šiem netika paredzēts likumā, tomēr praksē tas tika piemērots tieši šādā veidā, tāpēc pēc būtības tas arī nav jauns regulējums, bet tikai juridiski precizē esošās normas. Pieteikumu un piedāvājumu termiņa pārcelšana Gandrīz visos iepirkumos, kas tiek iz- sludināti atbilstoši PIL, ir paredzēta un ir obligāta elektroniska pieteikumu un piedā- vājumu iesniegšana. To nodrošina elektro- niska informācijas sistēma jeb elektroniskā iepirkumu sistēma (EIS). Grozījumi PIL 39. pantā (to papildinot ar jaunu ceturto un piekto daļu) nosaka rīcību gadījumos, kad ir traucēta pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšana EIS. Ja konstatēti sistēmas dar- bības traucējumi, kuru dēļ nav bijis iespē- jams iesniegt piedāvājumus vai pieteiku- mus kopumā vismaz divas stundas pēdējo 24 stundu laikā vai 10 minūtes pēdējo četru stundu laikā līdz piedāvājumu vai pieteiku- mu iesniegšanas termiņa beigām, sistēmas turētājs pēc sistēmas darbības atjaunošanas pārceļ piedāvājumu vai pieteikumu iesnieg- šanas termiņu par vienu darbdienu. Tātad no regulējuma izriet, ka šos sistēmas dar- bības traucējumus identifi cē EIS uzturētājs un attiecīgajā gadījumā nodrošina pietei- kumu un piedāvājumu termiņu automātis- ku pārcelšanu. Minētais regulējums attiecas arī uz metu konkursu. Cena tiek noteikta kā obligāts vērtēšanas kritērijs līdztekus citiem uzskaitītajiem kritērijiem, tomēr likums neregulē cenas vai citu kritēriju vērtēšanas īpatsvaru.NR. 5 (107), 2022. GADA MAIJS 23 IEPIRKUMI Pasūtītājam nav jārisina si- tuācija, ja EIS darbība ir traucēta. Grozījumi arī paredz, ka sistēmas darbī- bas atjaunošanas dienā tajā ievieto pazi- ņojumu par sistēmas darbības traucēju- miem, norādot iepirkumus un iepirkuma procedūras, kuru termiņi pārcelti. Šāda termiņa pārcelšana nav uzskatāma par grozījumiem iepirkuma vai iepirkuma procedūras dokumentos vai par piedā- vājumu vai pieteikumu iesniegšanas ter- miņa pagarināšanu PIL izpratnē. Piedāvājumu vērtēšanas kritēriji Ar likuma grozījumiem PIL 51. pantā paredzēts veicināt saimnieciski visizdevī- gākā piedāvājuma noteikšanā pakāpenis- ku atteikšanos no piedāvājuma ar zemāko cenu izvēles, vienlaikus nevērtējot arī ci- tus kritērijus. Jāņem vērā, ka šo izmaiņu mērķis nav formāli noteikt aizliegumu saimnieciskā izdevīguma noteikšanā kā vienīgo kritēriju izmantot cenu, lai ne- veicinātu situāciju, ka piedāvājuma izvēlē tiktu nepārdomāti izmantoti kritēriji, kas patiesībā nenodrošina jebkādu faktisku ie- guvumu pasūtītājam un rezultātā būtiski var sadārdzināt iegādes cenu, – bet gan veicināt efektīvāka pasūtītājam nepiecie- šamā risinājuma atrašanu, kas ir iespējams tikai tad, ja līdzās cenai tiek vērtēti arī kva- litātes kritēriji vai aprites cikla izmaksas. Likuma grozījumi precizē piedāvājumu vērtēšanas kritērijus, paredzot, ka saimnie- ciski visizdevīgāko piedāvājumu nosaka pēc: 1) preču, pakalpojumu vai būvdarbu ie- gādes cenas; 2) izmaksām, piemēram, vērtējot aprites cikla izmaksas; 3) cenas vai izmaksām un ar iepirkuma līguma priekšmetu saistītiem kvalitātes kritērijiem. Ja cena vai izmaksas saska- ņā ar tiesību aktiem ir fi ksētas, pasūtī- tājs vērtē tikai kvalitātes kritērijus. Attiecīgi ir precizēts, ka fi ksētas cenas iepirkumos ir iespējamas ti- kai tad, ja tās ir noteiktas ar tiesību aktiem. Likuma grozījumi arī nosaka tos iepirkumus, kuros nav pieļaujama tikai cenas vērtēšana, proti, 1) projektēšana; 2) apvienotā projektēšana un būvdarbi; 3) elektroenerģiju patērējošas preces vai produkti publiskā piegādes līgumā; 4) autotransporta līdzekļi. Likumā arī ir minēti tie kritēriji, kuri katrā no šiem noteiktajiem iepirkumiem ir jāvērtē papildus cenai. Jāuzsver, ka cena tiek noteikta kā obligāts vērtēšanas kritērijs līdztekus citiem uzskaitītajiem kritērijiem, tomēr likums neregulē cenas vai citu kritēriju vērtēšanas īpatsvaru. Likums vienlaikus nosaka, kad pasūtī- tājs drīkst vērtēt tikai cenu, t.i., izņemot iepriekš minētos iepirkumus, pasūtītājs ir tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un izvērtēšanai izmantot tikai cenu, ja iepirkums tiek veikts šā likuma 9. vai 10. pantā noteiktajā kārtībā vai ja saga- tavotā tehniskā specifi kācija ir detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozī- mes piedāvājuma izvēlē. Noslēgto līgumu un grozījumu publicēšana pasūtītāja profilā (EIS) PIL 60. panta desmitās daļas regu- lējums nosaka, ka pasūtītājs ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc dienas, kad stājas spēkā iepirkuma līgums, vispārīgā vieno- šanās vai to grozījumi, ievieto savā pircēja profi lā noslēgtos iepirkuma līgumus un vispārīgās vienošanās un to grozījumus. Tai skaitā ir jāpublicē arī uz vispārīgās vienošanās pamata vai dinamiskās iepir- kumu sistēmas ietvaros noslēgti iepirkuma līgumi. Ar grozījumiem tiek paredzēts iz- ņēmums, t.i., ja iepirkuma līgumi vispārī- gās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas ietvaros slēgti elektroniskā vidē saskaņā ar dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidošanas vai vispārīgās vienošanās no- teikumiem un glabājas valsts elektroniskās informācijas sistēmā, iepirkuma līgumu vai tā grozījumus var neievietot pircēja profi lā. Vēl būtisks atvieglojums pasūtītājiem ir paredzēts, kad iepirkumu organizē cen- tralizēto iepirkumu institūcija, – tā vienojas ar pasūtītājiem, kuru vajadzībām tiek veikts iepirkums, par to, kurš savā pircēja profi lā ievieto šā panta desmitajā daļā minētos dokumentus. Ja pasūtītāji nevienojas ar centralizēto iepirkumu institūciju, šā panta desmitajā daļā minētos dokumentus savā pircēja profi lā ievieto centralizēto iepirku- mu institūcija. Tātad centralizēta iepirkuma gadījumā iepirkuma līgumu un to grozīju- mu ievietošanas pircēja profi lā pienākums ir tieši centralizēto iepirkumu institūcijai, ja vien pasūtītāji nav vienojušies citādi. Apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšana un IUB kompetence Saistībā ar apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojā ir precizēta PIL 60. panta devītā daļa, nosa- kot, ka pasūtītājs var neievērot nogaidīšanas termiņu, slēdzot iepirkuma līgumu, ja vienī- gajam pretendentam ir piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības un nav kandidātu, kas būtu tiesīgi iesniegt iesniegumu šā liku- ma 68. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Ar grozījumiem būtībā tiek precizēts, ka nav citu personu, kas būtu tiesīgas apstrī- dēt tieši iepirkuma procedūras rezultātus, tādējādi padarot normu skaidrāku. Precizēta arī PIL 68. panta ceturtā daļa, nosakot, ka apstrīdēšanas iesniegu- mu IUB var iesniegt, nododot to personiski vai nosūtot pa pastu, faksu vai elektroniski, pievienojot elektroniskajam pastam vai no- sūtot uz ofi ciālo elektronisko adresi doku- mentu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, vai skenētu dokumentu. Attiecīgi normā tiek precizēts, ka iesnieguma IUB iesniegšanai ir iespējams izmantot arī ofi ciālo elektronisko adresi atbilstoši Ofi ciālās elektroniskās adreses likumam. Ar grozījumiem PIL 66. pantā ir pa- redzētas tiesības IUB pieaicināt kompe- tentās institūcijas atzinumu sniegšanai un pieprasīt, lai pasūtītājs sniedz informāciju par tā veikto tirgus izpēti, ja tas nepiecie- šams iesniegumu izskatīšanai vai atzinuma sniegšanai, veicot iepirkuma procedūras pirmspārbaudes. Šādas tiesības jau patlaban atbilstošos gadījumos IUB faktiski izman- to, līdz ar to normas ir tikai precizējošas un nerada esošo IUB funkciju paplašinājumu. Pārejas noteikums Attiecībā uz grozījumiem likumā, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī, ir pie- mērojams pārejas noteikumu 19. punkts (spēkā no 2023. gada 1. janvāra). Ja iepir- kums vai iepirkuma procedūra ir izsludi- nāta vai lēmums par iepirkuma vai iepirku- ma procedūras uzsākšanu, kad iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decem- brim, iepirkums vai iepirkuma procedū- ra pabeidzama, tai skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar tiem PIL noteiku- miem, kuri bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas vai lēmuma par tās uzsākšanu pieņem- šanas dienā. Izņēmums no minētā pār- ejas noteikuma attiecas uz noteikumiem saistībā ar pieteikumu un piedāvājumu termiņa pārcelšanu (grozījumi 39. pantā), iepirkuma līgumu publicēšanu (grozījumi 60. panta desmitajā daļā un precizējoša atsauce 9. panta astoņpadsmitajā daļā), IUB pilnvarām (grozījumi 66. pantā) un apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšanu IUB (grozījumi 68. pantā).24 BILANCES JURIDISKIE PADOMI TIESU PRAKSE Administratīvajiem sodiem jābūt samērīgiem un preventīviem Valsts tiesa var piemērot konkrētās valsts pieņemtos no- teikumus par sodiem, kas ir pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/67/ ES par darba ņēmēju norīkoša- nu darbā 1 , ja vien tā nodrošina sodu samērīgumu. Šāda atziņa izteikta EST 2022. gada 8. mar- ta spriedumā lietā C–205/20 Bezirkshauptmannschaft Hartberg– Fürstenfeld. Spriedums nozīmīgs ar to, ka nereti atsevišķās ES val- stīs ir daudz bargāki sodi par ad- ministratīvo pienākumu pildīšanas pārkāpumiem nekā valstīs, no ku- rām tiek norīkoti darbā darbinieki. Kā norādīts spriedumā, sa- biedrība CONVOI s. r. o., kas re- ģistrēta Slovākijā un ko pārstāvēja NE, norīkoja darba ņēmējus darbā kādā Firstenfeldē (Austrija) reģis- trētā sabiedrībā. Ar 2018. gada jū- nijā pieņemtu lēmumu, pamatojo- ties uz konstatējumiem, kas izdarī- ti, veicot pārbaudi dažus mēnešus agrāk, Hartbergas Firstenfeldes iecirkņa administratīvā iestāde (Austrija) piemēroja NE nau- das sodu 54 000 eiro apmērā. Sods piemērots par vairāku Austrijas tiesību aktā darba tiesību jomā paredzēto pie- nākumu neizpildi, it īpaši attie- cībā uz sociālā nodrošinājuma un darba samaksas dokumentu glabā- šanu un pieejamību. NE šo lēmumu pārsū- dzēja Štīrijas federālās zemes Administratīvajā tiesā Austrijā. 2018. gada oktobrī Austrijas tiesa, šauboties par to, vai tādi sodi, kādi ir paredzēti attiecīgajā Austrijas tiesiskajā regulējumā, atbilst ES tiesībām un it īpaši samērīguma principam, kas tostarp noteikts Direktīvas 2014/67 20. pantā, vērsās EST ar lūgumu sniegt pre- judiciālu nolēmumu. 2019. gada 19. decembra rī- kojumā Štīrijas federālās zemes Administratīvā tiesa bija konsta- tējusi, ka vairāku Austrijas tie- siskā regulējuma par sodiem, kas piemērojami par tādu, galvenokārt administratīvu, pienākumu pārkā- pumu kā glabāt ar darba ņēmēju norīkošanu darbā saistītus do- kumentus, elementu kopums ir nesamērīgs. Šajā rīkojumā tiesa nosprieda, ka Direktīvas 2014/67 20. pants nepieļauj tādu valsts tie- sisko regulējumu, kurā par darba tiesību aktos paredzēto pienākumu neizpildi attiecībā uz darba ņēmē- ju deklarēšanu un darba samaksas dokumentu glabāšanu ir paredzēts piemērot liela apmēra naudas so- dus. Turklāt tiesa norādīja uz to, ka Austrijā pastāvošais regulējums paredz, ka šie sodi nevar būt zemā- ki par iepriekš noteiktu apmēru un tie tiek piemēroti kumulatīvi par katru attiecīgo darba ņēmēju. Tie arī neparedz maksimālo apmēru, turklāt tos vēl papildina tiesāšanās izdevumu segšanai paredzētā ie- maksa 20% apmērā no piemēroto naudas sodu summas, ja apelācijas sūdzība par lēmumu, ar kuru uz- liek šo naudas sodu, tiek noraidīta. Direktīvas 2014/67 20. pants noteic, ka dalībvalstīm jāparedz noteikumi par sodiem, kas piemē- rojami gadījumos, ja tiek pārkāpti saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie valstu noteikumi, un jāveic visi ne- pieciešamie pasākumi, lai nodroši- nātu to īstenošanu un ievērošanu. EST virspalāta nosprieda, ka Direktīvas 2014/67 20. pantam, ciktāl tajā ir prasīts, lai tajā paredzē- tie sodi būtu samērīgi, ir tieša ie- darbība, un tādējādi privātperso- nas uz to var atsaukties valsts tiesās pret dalībvalsti, kura to ir transponējusi nepareizi. Lai apstiprinātu, ka minētajā tiesību normā paredzētā sodu sa- mērīguma prasība ir beznosacījuma, EST norāda, ka tās tekstā šī pra- sība ir formulēta absolūtā nozīmē. Turklāt aizliegums noteikt nesa- mērīgus sodus, kas ir šīs prasības sekas, neprasa nekādu ES iestāžu aktu pieņemšanu, un šī tiesību Aktuālas Eiropas Savienības Tiesas atziņas 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu. Eiropas Savienības Tiesas (EST) veiktā tiesību normu interpretācija ir nozīmīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nacionālo tiesību tālākveidošanā. EST spriedumos izteiktās atziņas ļauj ikvienam labāk aizstāvēt savas tiesības, jo tiesas nolēmumos atrodamie vispārējie tiesību principi un to konkretizācija jāievēro neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav ierakstīti kādā ES normatīvajā tiesību aktā. Ilustrācija: © ZinetroN – stock.adobe.com25 NR. 5 (107), 2022. GADA MAIJS TIESU PRAKSE norma nepiešķir dalībvalstīm tiesī- bas sašaurināt šī aizlieguma tvēru- mu vai piemērot tam nosacījumus. Lai uzskatītu, ka Direktīvas 2014/67 20. pantā noteiktā sodu samērīguma prasība ir pietiekami precīza, EST konstatēja, ka šajā tie- sību normā dalībvalstīm paredzētā rīcības brīvība neizslēdz, ka attiecī- bā uz šīs tiesību normas transponē- šanu var tikt veikta pārbaude tiesā. EST arī norādīja, ka pārāku- ma princips valsts iestādēm uz- liek pienākumu nepiemērot tādu valsts tiesisko regulējumu, kura viena daļa ir pretrunā Direktīvas 2014/67 20. pantā paredzētajai sodu samērīguma prasībai, tikai tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai piemērotu samērīgus sodus. Lai nodrošinātu Direktīvas 2014/67 20. pantā paredzētās sodu samērīguma prasības pilnīgu efek- tivitāti, valsts tiesai, kas izska- ta prasību par tādu sodu, kāds ir pamatlietā, nav jāņem vērā tā valsts tiesiskā regulējuma daļa, no kuras izriet sodu ne- samērīgums. Apstāklis, ka uzlik- tais sods būs mazāks nekā piemēro- jamajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētais sods, nevar tikt uzska- tīts par tādu, ar ko tiek pārkāpti tiesiskās drošības, noziedzīgu no- darījumu un sodu tiesiskuma, kā arī krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizlieguma principi, un sods jopro- jām ir noteikts, piemērojot minēto tiesisko regulējumu. Turklāt, tā kā Direktīvas 2014/67 20. pantā pare- dzētā samērīguma prasība nozīmē sodu ierobežojumu, kas ir jāievēro visām valsts iestādēm, kurām ir pie- nākums piemērot šo prasību savas kompetences ietvaros, vienlaikus ļaujot tām noteikt atšķirīgus sodus atkarībā no pārkāpuma smaguma, pamatojoties uz piemērojamo valsts tiesisko regulējumu, nevar uzskatīt, ka šāda prasība apdraud vienlīdzī- gas attieksmes principu. Prasības par nomelnojošu apgalvojumu izplatīšanu internetā EST 2021. gada 21. decembra spriedumā lietā C–251/20 Gtflix TV secināja, ka par kaitējuma, kas nodarīts ar nomelnojošu apgalvo- jumu izplatīšanu internetā kādas citas dalībvalsts teritorijā, atlīdzi- nājumu var lūgt šīs dalībvalsts tiesā. Šī jurisdikcija ir pakārtota vien no- sacījumam, ka aizskarošais saturs ir vai ir bijis pieejams šajā teritorijā. No sprieduma apraksta izriet, ka Gtflix TV (turpmāk tekstā – prasītāja) ir Čehijas Republikā reģistrēta sabiedrība, kas veido un izplata audiovizuālu saturu pie- augušajiem. DR, kura domicils ir Ungārijā, ir cits šīs jomas profe- sionālis. Uzskatot, ka DR izpla- tījis nomelnojošus apgalvojumus vairākās interneta vietnēs, prasī- tāja cēla pret to prasību Francijas tiesās, lūdzot dzēst šos publicētos apgalvojumus un labot publicētos datus, kā arī atlīdzināt ar minē- tajiem apgalvojumiem nodarīto kaitējumu. Gan pirmajā instancē, gan apelācijas instancē šīs tiesas atzina, ka to jurisdikcijā neietilpst šo prasību izskatīšana. Tiesvedībā Cour de cassation (Kasācijas tiesa Francija) prasītāja lūdza atcelt apelācijas tiesas paslu- dināto spriedumu, ar kuru neesot ievērots Regulas Nr. 1215/2012 2 7. panta 2. punktā paredzētais no- teikums par īpašo jurisdikciju par labu tās vietas tiesām, „kur iestājies vai var iestāties notikums, kas rada kaitējumu”. Iesniedzējtiesa, it īpaši uzska- tot, ka prasītājas interešu centrs ir reģistrēts Čehijas Republikā, un konstatējot, ka DR domicils ir Ungārijā, nolēma uzdot EST jautājumu par to, vai Francijas tiesu jurisdikcijā ietilpst izskatīt atlīdzinājuma prasību par kaitē- jumu, kas prasītājai esot nodarīts teritorijā, kurā atrodas šīs tiesas, pat ja to jurisdikcijā neietilpst iz- skatīt prasības par datu labošanu un apgalvojumu dzēšanu. EST nosprieda, ka persona, uzskatot, ka tās tiesības ir tiku- šas aizskartas, internetā izplatot to nomelnojošus izteikumus, var vērsties ikvienas dalībvalsts, kuras teritorijā šie izteikumi ir vai ir bijuši pieejami, tiesās, lūdzot atlīdzināt dalībvalsts, kuras tiesa izskata lietu, teritorijā tai ie- spējami nodarīto kaitējumu, pat ja šo tiesu jurisdikcijā neietilpst iz- skatīt prasības par datu labošanu un satura dzēšanu. EST arī atgādināja, ka perso- na, kura sevi uzskata par aizskar- tu, var celt prasību par kaitējuma atlīdzinājumu attiecībā uz visu nodarīto kaitējumu: vai nu tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas šī satura izplatī- tāja juridiskā adrese, balstoties uz kaitējumu radījušā notiku- ma iestāšanās vietas kritēriju; vai tās dalībvalsts tiesās, kurā atrodas viņas interešu centrs, balstoties uz kaitējuma mate- rializēšanās vietas kritēriju. Tā vietā, lai celtu prasību par visa nodarītā kaitējuma atlīdzinā- šanu, persona var arī celt savu pra- sību ikvienas tās dalībvalsts tiesās, kuras teritorijā ir pieejams vai ir bijis pieejams tiešsaistē ievietotais saturs. Šo tiesu jurisdikcijā tomēr ir lemt tikai par kaitējumu, kas no- darīts tās dalībvalsts teritorijā, kur atrodas tiesa, kurā celta prasība. Savukārt prasība par tiešsaistē ievietoto datu labošanu un satura dzēšanu var tikt celta tikai tiesā, ku- ras jurisdikcijā ir izskatīt pilnībā visu prasību par kaitējuma atlīdzināšanu, tāpēc ka šāda prasība par datu labošanu un satura dzēšanu ir vienota un nedalāma. Turpretim prasības par kai- tējuma atlīdzināšanu priekšmets var būt vai nu pilnīgs, vai daļējs atlīdzinājums. Tādējādi nevar būt attaisnojams, ka šī paša motīva dēļ prasītājam tiek izslēgta iespēja celt savu prasību par daļēju atlīdzināju- mu ikvienā citā tiesā, kuras terito- riālajā jurisdikcijā viņš uzskata, ka viņam ir nodarīts kaitējums. 2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tā vietā, lai celtu prasību par visa nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu, persona var arī celt savu prasību ikvienas tās dalībvalsts tiesās, kuras teritorijā ir pieejams vai ir bijis pieejams tiešsaistē ievietotais saturs.26 BILANCES JURIDISKIE PADOMI TIESU PRAKSE SENĀTA CIVILLIETU DEPARTAMENTA 2022. GADA 31. MARTA SPRIEDUMS LIETĀ SKC–58/2022 (C30510020). Tēzes Gadījumā, kad darba attiecības formāli izbeigtas un tūlīt atkārtoti nodibinātas ar vienu un to pašu darbinieku, darbiniekam faktiski nepārtraucot darba veikšanu, tiesai, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, apsverams, vai nav notikusi tiesību – noteikt pārbaudes laiku – ļaunprātīga izmantošana no darba devēja puses, tādējādi pasliktinot darbinieka tiesisko stāvokli. Darījumi, kuros ir Civillikuma 1438. pantā norādītais gribas defekts (gribas faktiski nav), ir nederīgi jeb absolūti spēkā neesoši no noslēgšanas brīža, un tiesvedības gaitā tiesai darījuma absolūta spēkā neesamība ir jāņem vērā ex offi cio. Lietas apstākļi 2019. gada 23. septembrī tika no- slēgts darba līgums (turpmāk – arī pirmais (darba) līgums), ar kuru dar- binieks pieņemts darbā reklāmas pār- devēja, amata klasifi kators 333907, jeb kreatīvo projektu vadītāja amatā, no- sakot pārbaudes laiku uz trim mēne- šiem (līdz 2019. gada 22. decembrim). Puses pēc darba devējas iniciatīvas 2019. gada 20. decembrī noslēdza vienošanos par darba tiesisko attie- cību izbeigšanu. Savukārt 2019. gada 23. decembrī noslēdza darba līgumu (turpmāk – arī otrais (darba) līgums), ar kuru darbiniekam uzdots veikt rek- lāmas pakalpojumu speciālista, amata klasifi kators 333905, darbu, nosakot pārbaudes laiku uz trim mēnešiem (līdz 2020. gada 22. martam). 2020. gada 18. martā darbinieks saņēmis tiešās vadītājas elektroniskā pasta vēstuli, kurā norādīts, ka beidzas otrais pārbaudes laiks un pieņemts lē- mums darba līgumu nepagarināt. 2020. gada 20. martā darbinieks iepazīstināts ar 2020. gada 17. marta rīkojumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pamatojoties uz Darba li- kuma 47. panta pirmo daļu (pārbaudes laika neizturēšana). Darbinieks cēla prasību tiesā, lai atzītu uzteikumu par prettiesisku, no- rādot, ka darba devēja ar formāliem paņēmieniem prettiesiski pagarinājusi pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem. Darbinieka ieskatā abi darba līgumi faktiski bija identiski. Līgumu noslēg- šana bija formāla, tā vispār neietekmēja darba gaitu, darbs tika turpināts nepār- traukti. Amata nosaukuma atšķirī- bas bija nebūtiskas, jo veicamie darba pienākumi faktiski palika tie paši. Savukārt tiešās vadītājas elektroniskajā pasta vēstulē norādītais apliecina, ka darba devēja pati otro pārbaudes laiku uzskatīja par pirmā līguma pārbaudes laika pagarinājumu. Darbinieka ieskatā vienošanās par pir- mā darba līguma izbeigšanu ir absolūti spēkā neesoša, jo ir fi ktīva Civillikuma 1438. panta izpratnē. Tā parakstīta pē- dējā pārbaudes laika dienā ar nolūku uzreiz slēgt jaunu darba līgumu. Līdz ar to ne darbinieka, ne darba devējas patiesā griba nebija izbeigt darba at- tiecības. Darba dēvējas rīcība ir pretēja labai ticībai (Civillikuma 1. pants), jo darbinieks pie tās bez pārtraukuma no- strādāja 6 mēnešus. Gan pirmās, gan apelācijas instan- ces tiesa darbinieka prasību noraidīja, jo darbinieks nav apstrīdējis vienošanos par darba tiesisko attiecību izbeigša- nu, pēc darba attiecību izbeigšanas tika noslēgts jauns darba līgums par cita amata pienākumu veikšanu, darbinieks, apstrīdot uzteikumu, nav norādījis uz atšķirīgas attieksmes aizlieguma pār- kāpumu no darba devēja puses. Tāpat lietā neesot pierādījumu un komercre- ģistrā nav iekļauta informācija par to, ka darbinieka tiešā vadītāja, kura no- sūtīja elektronisko vēstuli, bija tiesīga pārstāvēt darba devēju. Senāts atzina, ka spriedums ir at- ceļams, jo tiesa nav izvērtējusi prasības priekšmetā ietilpstošos apstākļus (par vienošanās absolūto spēkā neesību uz likuma pamata, darba tiesisko attiecī- bu turpināšanos uz pirmā darba līguma pamata, kurā izdarīti nebūtiski grozī- jumi, noslēdzot otro darba līgumu, un līdz ar to pārbaudes laika pārkāpumu) un pierādījumus to kopsakarā, tostarp nav apsvērusi vienošanās spēkā esību Darba likuma 6. panta pirmās daļas tvērumā. Senāta atziņas spriedumā: PĀRBAUDES LAIKA atkārtota izmantošana Turpinām apskatīt būtiskākos Latvijas Republikas Senāta 2022. gada spriedumus darba tiesībās un tajos izteiktos secinājumus, kas noderēs darba devējiem un darba ņēmējiem. Šajā numurā publicējam divu spriedumu atziņas – par darba līguma atkārtotu noslēgšanu, tā pagarinot pārbaudes laiku, un strīdu par virsstundu apmaksu, ja strādāts ārpus nolīgtā nepilnā darba laika. Foto: © Arina Krasnikova – Pexels.com27 NR. 5 (107), 2022. GADA MAIJS TIESU PRAKSE Par Civillikuma piemērošanu darba tiesiskajās attiecībās Atbilstoši Darba likuma 1. pantam un 28. panta trešajai daļai Civillikuma noteikumi ir piemērojami arī darba tie- siskajām attiecībām un darba līgumam, ciktāl Darba likumā un citos normatī- vajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības, nav noteikts citādi. Darba likumā un citos normatī- vajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības, nav ietvertas normas, kas paredz gribas defektu tiesiskās sekas, tādēļ jāievēro Civillikuma noteikumi. Par gribas izteikumu Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesis- ka darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Katrā tiesiskā darīju- mā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma (Civillikuma 1404. pants). Saskaņā ar Civillikuma 1427. pantu pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītā- ja gribas izteikums, bet divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Civillikuma 1438. pants noteic, ka gri- bai, kas izteikta tikai izskata pēc, nav nekādu tiesisku seku [..]. Judikatūrā nostiprināta tēze, ka šķietama jeb fi ktīva darījuma ga- dījumā griba izteikta tikai izskata pēc, tai nav nekādu tiesisku seku, izņemot trešās personas prettiesīga maldinājuma gadījumus (Civillikuma 1438. pants). Līdz ar to, ja griba izteik- ta izskata pēc, kas nozīmē, ka gribas faktiski nav, tad šādas gribas trūkums nevar radīt tiesiskas sekas, tāpēc šķie- tams darījums ir nederīgs jeb absolūti spēkā neesošs no noslēgšanas brīža 1 . Darījuma tiesiskuma vērtēšana Tiesai uz lietas dalībnieka ierunas pamata jāvērtē darījuma tiesiskums, ja ierunā lietas dalībnieks pamatojis at- tiecīgā darījuma spēkā neesamību (ne- derīgumu) uz likuma pamata. Turpretī, ja darījuma tiesiskums netiek saistīts ar likumā paredzētajiem darījuma spēkā neesamības (nederīguma) pamatiem, tad darījums ir apstrīdams, vienīgi ce- ļot atsevišķu prasību vai pretprasību 2 . Atkarībā no defekta rakstura juri- diskā aktā civiltiesības kādu aktu atzīst par nederīgu, tas ir, par spēkā neeso- šu tieši uz likuma pamata (ipso jure), vai par atceļamu, kurā ir nepieciešama ieinteresētās personas darbība – ap- strīdēšana. Akta nederīgums iestājas tieši – pats no sevis. Tiesai pašai jā- atzīst akts par spēkā neesošu, kaut arī ieinteresētās personas to neapstrīdētu. Savukārt atceļamības sankcija neie- stājas pati no sevis, bet tikai uz tiesas sprieduma pamata. Atceļot aktu, jāat- zīst, ka tas nemaz nav bijis. Līdz tie- sas spriedumam tāds akts ir spēkā (sk. Čakste K. Civiltiesības. Zvaigzne ABC, 2011., 60.–61. lpp.). Pirmkārt, fi ktīvu darījumu var apstrī- dēt ierunas ceļā, un, otrkārt, tiesvedības gaitā tiesai darījuma absolūta spēkā ne- esamība ir jāņem vērā ex offi cio (saskaņā ar amatu – redakcijas piezīme) neatkarīgi no tā, vai uz to norāda lietas dalībnieki 3 . Līdz ar to darījumi, kuros ir Civil- likuma 1438. pantā norādītais gribas defekts (gribas faktiski nav), ir nederīgi jeb absolūti spēkā neesoši no noslēg- šanas brīža, un tiesvedības gaitā tiesai darījuma absolūta spēkā neesamība ir jāņem vērā ex offi cio. Tas, vai faktiskie apstākļi atbilst minētās tiesību normas sastāvam, tiesai jānoskaidro, objektīvi novērtējot lietā nodibinātos nozīmīgos apstākļus un pierādījumus to kopumā. Darba likuma 6. panta tvērums Darba devēja un darbinieka sav- starpējās tiesiskajās attiecībās darbi- nieks tiek uzskatīts par neaizsargātāko līgumslēdzēju. Tādēļ darbinieka tiesī- bu aizsardzībai Darba likuma 6. panta pirmajā daļā paredzēts, ka nav spē- kā darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem paslikti- na darbinieka tiesisko stāvokli. KASPARS RĀCENĀJS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts Foto: Aivars Siliņš 1 Sk. Senāta 2018. gada 19. februāra sprieduma lietā Nr. SKC–7/2018 (C15291810) 9.2.2 punktu. 2 Sk. Senāta 2010. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC–211/2010 (C05058206) 9.1. punktu un 2015. gada 27. marta sprieduma lietā Nr. SKC–52/2015 (C20231907) 7.2. punktu. 3 Sal. Latvijas Senāta 1933. gada 22. novembra spriedumu lietā Nr. 37 un Latvijas Senāta Civīlā kasācijas departamenta kopsēdes 1938. gada 14. decembra spriedumu lietā Nr. 38/43; sk. arī Kaspars Balodis. Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 187. lpp. Akta nederīgums iestājas tieši – pats no sevis. Tiesai pašai jāatzīst akts par spēkā neesošu, kaut arī ieinteresētās personas to neapstrīdētu. Savukārt atceļamības sankcija neiestājas pati no sevis, bet tikai uz tiesas sprieduma pamata.TIESU PRAKSE 28 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Šādi noteikumi nevar radīt tiesiskas sekas, tāpēc darbiniekam nav pienā- kuma tos apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību tiesā 4 . No norādītā izriet, ka darba lie- tās tiesai strīdus darījumi jāizvērtē arī Darba likuma 6. panta pirmās daļas tvērumā, pat ja tie nav apstrī- dēti ar atsevišķu prasību. Par pārbaudes laika nozīmi un jēgu Lai divu secīgi noslēgtu darba līgumu gadījumā noskaidrotu, vai darbinieka tiesiskais stāvoklis nav pasliktināts, jāņem vērā pārbau- des, kas paredzēta, pieņemot darbā, nozīme. Darba likuma 46. pantā paredzē- tā pārbaude ir nozīmīga kā darba de- vējam, tā darbiniekam. Pirmajam, lai viņš noteiktā laikā kopējā sadarbībā noskaidrotu, vai darbinieks ir piemē- rots veicamajam darbam un vai dar- ba tiesiskās attiecības ir turpināmas. Otrajam, lai noskaidrotu, vai spēs uzticēto darbu veikt, vai tas viņam patīk un vai viņš tam būs piemērots. Tādējādi pārbaudes laika jēga ir – dot iespēju darba līguma pusēm kopējā darbā pārbaudīt, vai darbinieks atbilst veicama- jam darbam. Ja nolīgtais pārbaudes termiņš ir beidzies un darbinieks tur- pina veikt darbu, atzīstams, ka viņš pārbaudi ir izturējis (Darba likuma 47. panta otrā daļa). Darba likumā ir noteikts maksi- mālais pārbaudes laika ilgums, bet at- kārtota pārbaudes laika noteikšana nav paredzēta. Tāpēc būtiska loma ir darba tiesisko attiecību turpināšanas faktam. Atkārtota pārbaudes laika noteikšanas aizliegums Izskatāmās lietas apstākļi ir salī- dzināmi ar situāciju, kurā tiek noslēgti vairāki secīgi darba līgumi uz noteiktu laiku, tādā aspektā, ka abos gadījumos vērtējams, vai attiecīgais regulējums izmantots tam paredzētajam mērķim. Secīgo darba līgumu ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums nostiprināts Padomes 1999. gada 28. jūnija Di- rektīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatno- līgumu par darbu uz noteiktu laiku normās, kuras paredz dalībvalstīm pie- nākumu aizliegt ļaunprātīgi izmantot uz noteiktu laiku noslēgtus līgumus. Principus, kurus iedibinājusi Ei- ropas Savienības Tiesa (EST), inter- pretējot minētās direktīvas normas, iespējams mutatis mutandis (atkarībā no apstākļiem – redakcijas piezīme) attiecināt arī uz iespējamās ļaunprā- tības izvērtējumu divu secīgu līgumu noslēgšanā, kas pirmšķietami veikts nolūkā pagarināt pārbaudes laiku. Proti, katrā gadījumā pārbaudāmi visi nozīmīgie apstākļi, lai nepie- ļautu, ka darba devēji ļaunprātīgi izmanto attiecīgo regulējumu (sal. EST 2012. gada 26. janvāra spriedu- ma lietā Kü cü k, C–586/10, ECLI:E- U:C:2012:39, 36., 37. punktu). EST savā judikatūrā skaidrojusi, ka darbinieks ir jāuzskata par vājā- ko darba attiecību pusi, līdz ar to ir jānovērš tas, ka darba devējam būtu iespēja apiet otras līgumslēdzējpuses gribu vai noteikt tai viņa tiesību ie- robežojumus. Ņemot vērā šo vājākā situāciju, šāds darba ņēmējs var tikt atturēts pieprasīt darba devējam skaidri ievērot viņa tiesības, it īpaši tā- pēc, ka viņa prasības dēļ pēdējais mi- nētais var vērst pret viņu pasākumus, kas var ietekmēt darba attiecības par ļaunu šim darba ņēmējam (sk. EST 2018. gada 6. novembra sprieduma lietā Max Planck Gesellschaft zur Fö r- derung der Wissenschaften, C–684/16, ECLI:EU:C:2018:874, 41. punktu). Gadījumā, kad darba attiecības formāli izbeigtas un tūlīt atkārtoti no- dibinātas ar vienu un to pašu darbinie- ku, darbiniekam faktiski nepārtraucot darba veikšanu, tiesai, izvērtējot lietas faktiskos apstākļus, apsverams, vai nav notikusi tiesību – noteikt pārbaudes laiku – ļaunprātīga izmantošana no darba devēja puses, tādējādi paslikti- not darbinieka tiesisko stāvokli. Par prasības priekšmetu un pamatu Prasība pamatota ar apstākļiem, kas prasītāja ieskatā atbilst Civilliku- ma 1438. panta tiesību normas sa- stāvam, proti, darba devēja ar formā- liem paņēmieniem (vienošanās par pirmā darba līguma izbeigšanu un otrā darba līguma noslēgšana) pret- tiesiski pagarinājusi pārbaudes lai- ku uz sešiem mēnešiem; vienošanās par pirmā darba līguma izbeigšanu ir fi ktīva, pušu griba nebija izbeigt dar- ba tiesiskās attiecības un otrais darba līgums nav patstāvīgs (ir nebūtiski grozījumi pirmajā), jo darba tiesisko attiecību saturs nemainījās, prasītāja darba pienākumi vispār neatšķīrās. Tas nozīmē, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpst kā vienošanās fiktīvā rakstura (gribas defekta), tā arī vienošanās noteikumu atbilstības normatīvajiem aktiem jautājums. Tie- sai jāizvērtē, vai vienošanās (un secīgi noslēgtais otrais darba līgums) pretēji normatīvajos aktos noteiktajam ne- pasliktina darbinieka stāvokli, apejot Darba likumā noteikto maksimālo trīs mēnešu pārbaudes laika ilgumu (Darba likuma 46. panta otrā daļa). Savukārt pierādīšanas pienākums (ka darba līguma uzteikums ir tie- siski pamatots un atbilst noteiktajai darba līguma uzteikšanas kārtībai un ka, atlaižot darbinieku no darba, nav pārkāptas darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības) atbilstoši Darba likuma 125. pan- tam ir darba devējai. Darba de- vējai jāspēj nevis formāli, bet pēc būtības pamatot apstākļus, kas radīja pamatu uzteikumam. Darba devēja ar formāliem paņēmieniem (vienošanās par pirmā darba līguma izbeigšanu un otrā darba līguma noslēgšana) prettiesiski pagarinājusi pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem. 4 Sal. Senāta 2019. gada 17. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC–592/2019 (C69163218) 10.2. punktu.SENĀTA CIVILLIETU DEPARTAMENTA 2022. GADA 13. JANVĀRA RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS LIETĀ SKC–284/2022 (C30714620). Senāts lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un izteica svarīgu skaidrojumu attiecībā par virsstundu darba tiesisko regulējumu nepilna darba laika gadījumā, tāpēc lietas apstākļi tiks norādīti tikai tiktāl, cik tas attiecas uz darbinieka prasījumu par piemaksas par virsstundu darba piedziņu. Lietas apstākļi Puses darba līgumā vienojās, ka darbinieks tiek pieņemts darbā par taksometra vadītāju uz nepilnu darba laiku 3,5 stundas dienā, 21 darba dienu mēnesī. Līdz ar to strīda periodā puses vienojās par darbiniekam apmaksāja- mo darba laiku 73,5 stundas mēnesī, un darba devēja pienākums bija maksāt darbiniekam laika darba algu valsts no- teiktās minimālās darba stundas apmērā par katru darbinieka faktiski nostrādāto stundu nepilna darba laika ietvaros. Tāpat darba līgumā puses vienojās, ka virsstundu darbu darbinieks veic ārpus šī līguma ietvaros no- teiktā darba laika, saskaņojot to ar darba devēju rakstveidā, savu- kārt laiks ārpus nolīgtā darba laika, kuru darbinieks pavada, veicot pienākumus, kas ir noteikti darba līgumā un jāizpilda nolīgtā darba laika ietvaros, netiek uz- skatīts par virsstundām. Darbinieks cēla prasību tiesā, lai cita starpā piedzītu no darba devēja piemak- su par nostrādātajām virsstundām. Pirmās instances un apelācijas in- stances tiesa šo prasījumu noraidīja. Kā norādīts, Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 21. septembra spriedumā, darbinieka aprēķinos norādītās stundas neatbilst līgumā pielīgtajam maksimāla- jam stundu skaitam. Savukārt darbinie- ka iesniegtie pierādījumi nav vērtējami kā virsstundu darbu pierādoši dokumen- ti. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda savu prasījumu vai iebildumu pamato- tība, ievērojot vispārīgo principu par ne- gatīvā fakta pierādīšanas neiespējamību. Neskatoties uz darba tiesībās pastāvošo apgrieztās pierādīšanas principu, darbi- niekam kā prasītājam ir jāpierāda, ka viņš ir strādājis virsstundu dar- bu, savukārt darba devējam jāpierāda, ka darba samaksa ir izmaksāta par visām nostrādātajām stundām. Apelācijas instances tiesa izvērtē- ja darbinieka iesniegtās Z–izdrukas par 2018. gada augustu, kad darba devējs uzskaitījis 73,5 nostrādātās stundas, taču, kaut arī darbinieka rīcībā bija darba devē- jam nenodotās Z–izdrukas par 2018. gada 10., 15., 31. augustu un formāli tiesa at- zina, ka darbinieks ir nostrādājis vairāk stundu, nekā darba līgumā noteikts, tiesa secināja, ka tāds darbs nav atzīstams par virsstundu darbu, jo šādam darbam at- bilstoši darba līgumam netika panākta rakstveida vienošanās ar darba devēju. Senāts nolēma atteikt ierosināt kasā- cijas tiesvedību un izteicas šādas atziņas. Par virsstundu darba tiesisko regulējumu nepilna darba laika gadījumā Atbilstoši Darba likuma 136. panta pirmajai daļai tiesiskais regulējums, kas attiecas uz virsstundu darbu, ir attieci- nāms tikai uz darbiniekiem, kuri veic darbu virs normālā darba laika, t.i., virs astoņām stundām. Konstatējot, ka darbu virs darba lī- gumā noteiktā darba laika veicis nepilnu darba laiku strādājošs darbinieks, tiesai jāpiemēro Darba likuma 134. panta septītā daļā 5 . Minētajai tēzei pilnībā at- bilst pārsūdzētā sprieduma [15.4] pun- ktā konstatētais, ka virsstundu darbam konkrētajos apstākļos bija nepieciešama rakstveida vienošanās (darba līguma 4.4. punkts). Šādas vienošanās esamība tiesā netika pierādīta. 5 Sk. Augstākās tiesas 2014. gada 28. marta sprieduma lietā Nr. SKC– 1609/2014 (C–17159512) 2. tēzi un 9. punktu. TIESU PRAKSE 29 NR. 5 (107), 2022. GADA MAIJS Prasības pamatā bija izvirzīts arguments, ar kuru darbinieks pa- matoja faktu par darba tiesisko at- tiecību turpināšanos uz pirmā darba līguma pamata, – darba pienākumi nemainījās visā darba tiesisko attie- cību laikā. Taču tiesa nenoskaidroja darbinieka faktiski izpildāmo darba pienākumu saturu un to, vai no viņa vispār tika prasīta citu, pirmajā dar- ba līgumā neparedzētu, pienākumu izpilde, bet faktiski atbrīvoja darba devēju no pierādīšanas: pamatoja spriedumu ar formālu atsaukšanos uz līgumos norādītajiem amata no- saukumiem (klasifikatoriem), kā arī pieņēmumu, ka darbinieks nav izturējis pārbaudes laiku, tādēļ ka nav pildījis kādus no darba pienā- kumiem. Sprieduma pamatošana ar pieņēmumiem veido Civilprocesa likuma 190. panta otrās daļas pārkā- pumu, jo no minētās normas izriet, ka tiesa spriedumu pamato tikai ar tādiem apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Par pierādījumu novērtēšanu Darbinieka tiešās vadītājas elek- troniskās pasta vēstules saturā eso- šā norāde par otro pārbaudes laiku nav ņemta vērā formālu iemeslu dēļ, proti, tā netika atzīta par darba devējas rīkojumu, turklāt izvirzot apgalvojumu, ka darbinieces norā- dītais vērtējams kā viņas izpratne par prasītāja darba tiesiskajām attie- cībām. Senāts norāda, ka neatkarīgi no formas, kurā informācija ietverta, strīda izšķiršanā nozīme ir saturam un tam, ka attiecīgā informācija dar- biniekam sniegta darba devējas vār- dā, ko apstiprina vēstules teksts un noformējums, kā arī darba devējas neapstrīdētais fakts, ka vēstules au- tore darba tiesisko attiecību ietvaros bija darbinieka tiešā vadītāja. Arguments par Komerclikuma 42. panta nepareizu piemēroša- nu nepelna ievērību, jo pie kļūdas darbinieka tiešās vadītājas vēstules vērtēšanā novedusi nevis šīs normas nepiemērošana, bet gan vēstules no- zīmes un tajā ietverto ziņu vērtēšana atrauti no citiem lietas izskatīšanā nozīmīgiem apstākļiem, tādējādi pieļaujot Darba likuma 125. panta un Civilprocesa likuma 97. panta pārkāpumu. VIRSSTUNDU DARBS nepilna darba laika gadījumāNext >