< Previous10 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Grozījumi pieņemti kā Latvijas veik- tie pretpasākumi, lai motivētu Krievijas Federāciju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par jau izdarītajiem pārkāpumiem. 1 Līgums tā noslēgšanas brīdī paredzēja nodokļu piemērošanas kārtību un novērsa du- bulto nodokļu uzlikšanu šādiem nodokļiem: iedzīvotāju ienākuma nodoklim Latvijā, uzņēmumu ienākuma nodoklim Latvijā, nekustamā īpašuma nodoklim Latvijā, organizāciju peļņas nodoklim Krievijā, iedzīvotāju ienākuma nodoklim Krievijā, organizāciju īpašuma nodoklim, Krievijā, iedzīvotāju īpašuma nodoklim Krievijā. Šī līguma apturēšana būtiski ietek- mē to uzņēmējus, kas veic uzņēmējdar- bību Krievijas Federācijā, kā arī Krievijas Federācijas uzņēmumus, kas vēl veic savu darbību Latvijas teritorijā, kā arī abu valstu fi zisko personu, kuras gūst ienākumus otrā valstī, iespējamās nodokļu saistības abās valstīs, pakļaujot šīs personas dubultam nodokļu aplikšanas riskam, kā arī pakļaujot paaugstinātām ieturējuma nodokļu likmēm, kur tās ar līgumu tika samazinātas. Ko līgums paredz? Nodokļi, uz kuriem līgums attiecas, ir ienākuma un kapitāla nodokļi, ko uz- liek līgumslēdzējas valsts vai tās politiski administratīvo vienību vai pašvaldību labā neatkarīgi no šo nodokļu iekasēšanas veida. Par ienākuma un kapitāla nodokļiem līguma izpratnē uzskatāmi visi nodokļi, ko uzliek kopējam ienākumam, kopējam kapi- tālam vai ienākuma vai kapitāla daļai, tajā skaitā nodokļi, ko uzliek kapitāla pieaugu- mam no kustamā vai nekustamā īpašuma atsavināšanas, kā arī nodokļi no kapitāla vērtības pieauguma. Līgums paredz samazinātās nodok- ļu likmes nerezidentu ienākumiem, kas tiek gūti vienā vai otrā valstī, noteikumus par nodokļu piemērošanu ienākumam no nekustamā īpašuma, kā arī nosacījumus saistībā ar uzņēmējdarbības peļņas sadali, un citus nosacījumus citiem ar nodokļiem apliekamiem darījumiem/ienākumiem, piemēram, maksājumiem studentiem, sta- žieriem un mācekļiem. Līgumā ir ietvertas definīcijas, kas nosaka nodokļu piemērošanu, piemēram, nodokļu rezidences defi nīcija (rezidences noteikšana gadījumos, kad fi ziskā persona pēc defi nīcijas kvalifi cējas kā abu valstu re- zidents), un pastāvīgās pārstāvniecības de- fi nīcija. Līgumā ietvertās defi nīcijas palīdz noteikt, kādos gadījumos ir piemērojami līguma nosacījumi un kādos gadījumos tiek piemērotas nacionālās tiesības. Līgums paredz nodokļu dubultās uzlik- šanas novēršanas metodes gan Latvijā, gan Krievijas Federācijā, kā arī līgumslēdzēju valstu nodokļu administrācijas savstarpējās saskaņošanas procedūras, kas kalpo kā mehā- nisms strīdu gadījumu risināšanai. Gadījumā, ja rodas domstarpības par nodokļu piemē- rošanu konkrētās situācijās, kas ir pretrunā līgumā noteiktajiem pantiem, potenciāli var tikt izraisīta dubultā nodokļu uzlikšana, kā arī sadarbības pienākumu attiecīgo valstu no- dokļu iestādēm līgumā noteiktos gadījumos. Visbeidzot, jāņem vērā, ka šis līgums tā darbības laikā bija jāinterpretē kopsakarā ar Daudzpusējo konvenciju nodokļu bā- zes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām (MLI), kuru da- lībvalstis, lai gan ierobežotā apjomā, ir gan Latvija, gan Krievijas Federācija. Kādas sekas ir līguma apturēšanai? Ņemot vērā, ka līgums regulē nodokļu strīdu risināšanas procedūras, kā arī kuros gadījumos kuras valsts tiesību normas tiek piemērotas, līguma darbības apturēšana no- zīmē to, ka nodokļu piemērošanai perso- nai, kura ar nodokli apliekamus ienākumus gūst otrā valstī, turpmāk ir jāskata attiecīgo valstu likumi, tas ir, Latvijas vai Krievijas likumi, nevis līgums, tādējādi radot situāci- jas, kurās persona var tikt uzskatīta par abu valstu nodokļu rezidentu vienlaikus, līdz ar to nodokļi no gūtā ienākuma var tikt ietu- rēti gan Latvijā, gan Krievijas Federācijā. JURISTA PADOMS 1 https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas–zinas/31022–saeima–aptur–latvijas–un–krievijas–divpuseja– liguma–darbibu–attieciba–uz–memorialajam–buvem–un–pieminekliem Līguma „Par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu ar Krievijas Federāciju” apturēšanas ietekme uz nodokļu piemērošanu Latvijas Republikas Saeima 2022. gada 16. maijā pieņēma grozījumus likumā „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” (turpmāk – likums), papildinot likumu ar 5. pantu, kas paredz, ka minētā līguma un tā Protokola darbība tiek apturēta no 2022. gada 16. maija līdz brīdim, kad Krievijas Federācija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.NR. 7 (109), 2022. GADA JŪLIJS JURISTA PADOMS 11 Līgums paredz samazinātas nodokļu likmes nerezidentiem no ienākumiem, kas gūti vienā vai otrā valstī. Līguma darbības apturēšana nozīmē to, ka nerezidentiem tiek piemēroti ieturējuma (angļu val. – Withholding tax) nodokļi ar paaugstinātām likmēm, kas ir noteikts vietējos likumos. TABULA Ieturējuma nodokļu likmes nerezidentiem Krievijā, ja nav spēkā nodokļu konvencija Juridiska persona Fiziska persona Dividendes, kas izmaksātas nerezidentiem 15%15% Publisku starptautisko holdingkompāniju izmaksātās dividendes, kas izmaksātas ārzemju investoriem (nerezidentiem) 5%5% Aizdevuma procenti20%30% Autoratlīdzības 20%30% Ar līguma apturēšanu vairs nav skaid- ri defi nēts, kas tiek uzskatīts par pastāvī- go pārstāvniecību nodokļu piemērošanas izpratnē, kā arī cik liela ir apliekamā bāze no uzņēmuma peļņas, nenosakot robežas pastāvīgo pārstāvniecību kontekstā, radot dubultās aplikšanas risku uzņēmumiem, kas veic savu darbību otrā līgumslēdzējā valstī. Līdz ar līguma darbības apturēšanu vairs nav piemērojamas normas par nodokļu administrāciju sadarbības un saskaņošanas procedūrām, kas būtiski ietekmē nodokļu maksāšanas vietu, jo attiecīgi katra nodokļu administrācija uzskatīs, ka nodokļu nomak- sa jāveic atbilstoši vietējiem normatīvajiem aktiem. Tas ir būtiski, it īpaši, ja ir neskaid- rības par nodokļa maksātāja rezidenci (persona saskaņā ar vietējiem likumiem ir uzskatāma par abu valstu rezidentu), tādē- jādi pakļaujot nodokļu maksātāju dubultam nodokļu uzlikšanas riskam, kā arī nodokļu maksātājs nevar pretendēt uz nodokļu at- vieglojumiem, ko paredzēja līgums. Līguma darbības apturēšanas rezultātā ir jautājumi arī par studentiem, stažieriem un mācekļiem, kuri maksājumus uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām līguma da- lībvalstī saņem no otras dalībvalsts, jo līgums paredzēja, ka šos maksājumus, ja to avots nav uzturēšanās valsts studiju vai stažēšanās ie- tvaros, šajā valstī ar nodokli neapliek. Iespējamie risinājumi, lai nerastos dubultās nodokļu uzlikšanas riski Pašreizējās ģeopolitiskās situācijas dēļ vairāki nodokļu maksātāji ir pārdevuši sa- vus aktīvus Krievijas Federācijā vai arī relo- cējuši uzņēmumus no Krievijas Federācijas uz citām valstīm. Nodokļu konvencijas ap- turēšana rada papildu nodokļu saistības, kas būtiski var ietekmēt uzņēmuma peļņu vai pat radīt zaudējumus. Papildus, balstoties uz joprojām at- tīstībā esošo situāciju saistībā ar Krievijas bruņoto iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība nosaka arvien plašākas un stin- grākas sankcijas Krievijas uzņēmumiem un fi nanšu institūcijām. Iespējams, šajā sakarā var tikt pārska- tīti arī citi ar Krievijas Federāciju noslēgti starptautiskie līgumi fi nanšu un ekonomi- kas jomā, līdz ar to nodokļu maksātājam ir nepieciešams izvērtēt uzņēmējdarbības nākotnes stratēģiju, balstoties uz esošo si- tuāciju. Uzņēmējam ir jāizvērtē, vai tas būs spējīgs attīstīt uzņēmējdarbību Krievijas Federācijā, vai tomēr ir nepieciešams relo- cēt savus resursus darbībai citā valstī, veicot tirgus pārorientāciju. No valdības puses tiek plānots ieviest valsts atbalsta mehānismu uzņēmuma pār- orientācijai no Krievijas tirgus. Atbalsts tiek paredzēts tiem uzņēmumiem, kuru uzņēmējdarbība balstījās uz saimnieciskiem darījumiem Krievijā un galvenā uzņēmēj- darbības ienākumu gūšanas vieta ir Krievijas tirgus. Plānotais kopējais līdzekļu apjoms uzņēmēju atbalstam ir 95 miljoni eiro. 2 Acīmredzami līguma darbības aptu- rēšana rada virkni apgrūtinājumu Latvijas uzņēmēju darbībai Krievijā un Krievijas uz- ņēmēju darbībai Latvijā, kā arī fi zisko perso- nu ienākumiem, kas saistīti ar abām valstīm: dubultās nodokļu uzlikšanas risks, strīdu risināšanas procedūru spēka zau- dēšana, defi nīciju nenoteiktība, ieturējuma nodokļu likmju palielināša- nās u.c. Ņemot vērā, ka līguma darbība tiek apturēta tik ilgi, kamēr Krievija turpinās īstenot bruņoto uzbrukumu Ukrainas su- verenitātei un teritoriālajai neaizskaramī- bai, var paiet ilgs laiks, kamēr līguma spēks varētu tikt atjaunots. Krievijas Federācijas valdība var reaģēt ar pretpasākumiem, pastāv arī iespēja, ka Krievijas Federācijas valdība, atbildot uz šādiem soļiem, varētu izstāties no attiecī- giem starpvalstu līgumiem, radot vēl lielāku tiesisko nenoteiktību. Līdz ar to uzņēmējiem ir nepieciešams iz- vērtēt uzņēmējdarbības nākotnes stratēģiju un attīstību, turpinot uzņēmējdarbību Krievijas Federācijā, kā arī jāņem vērā, ka līdz ar līguma apturēšanu noteiktos gadījumos tiek piemēro- ti ne tikai Latvijas, bet arī Krievijas Federācijas nodokļu piemērošanas normatīvie akti, kad līdz šim bija piemērojama tikai vienas valsts likumdošana, bal stoties uz līgumu. 2 Informatīvais ziņojums „Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai”. DĀVIS DEJUS BDO Latvia jaunākais nodokļu konsultants Foto no BDO Latvia arhīva Nodokļu piemērošanai personai, kura ar nodokli apliekamus ienākumus gūst otrā valstī, turpmāk ir jāskata attiecīgo valstu likumi. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ ARDarba tiesisko attiecību IZBEIGŠANA un vārda brīvība Raksts aizsāk tematu par vārda brīvības, naida runas, kā arī datu apstrādes tematu, kas var skart darba tiesiskās attiecības. Tā veidošanā izmantota Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūra, Latvijas Republikas (LR) Satversmes tiesas judikatūra un Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūra, modelējot iespējamās situācijas. Tomēr rakstā paustais ir vispārējs skatījums uz situāciju kopumā, kas var mainīties katrā individuālā gadījumā. Ilustrācija: © James Thew – stock.adobe.com 12 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS Dažādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu, kā pandēmija, karš, laikā personas publiskajā telpā aktīvi pauž savu attieksmi. Tostarp, izsakot noso- dījumu kara sākumam vai – gluži pretēji – dažādos veidos paužot atbalstu Krievijas rīcībai. Persona savu nostāju var paust dažādi, piemēram, izteikties publiski, ar ierakstiem sociālajos tīklos, nēsāt no- teiktu apģērbu vai simboliku, piedalīties gājienos, izturoties agresīvi vai pat uzbrūkot citām personām, kuras pauž pretējus uzskatus, bojājot pieminekļus un trešās personas īpašumu. Rezultātā ir aktuali- zējusies diskusija par darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz personas rīcību vai nostāju. Saskaņā ar LR Satversmes 100. pantu ikvie- nam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzī- bas konvencijas (Konvencija) 10. panta pirmā daļa noteic: „Ikvienam ir tiesības brīvi izteikties. Šīs tie- sības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no publisko institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Šis pants neierobežo valstu tiesības no- teikt radioraidījumu, televīzijas raidījumu un kino demonstrēšanas licencēšanas režīmu.” ECT ir atzinusi: „Vārda brīvība ir viens no [demokrātiskas] sabiedrības būtiskiem pamatiem, viens no tās progresa un katras personas attīstī- bas pamatnosacījumiem. Konvencijas 10. panta 2. punkts attiecas ne tikai uz labvēlīgu „informāci- ju” vai „idejām”, kas saņemtas vai uzskatītas par ne- aizskarošām vai neitrālām, bet arī tāda, kas aizskar, šokē vai uztrauc valsti vai kādu iedzīvotāju daļu. Tādas ir plurālisma, tolerances un plaša redzesloka prasības, bez kurām nav „demokrātiskas sabiedrī- bas”. Tas cita starpā nozīmē, ka katra „formalitāte”, „nosacījums”, „ierobežojums” vai „sods”, kas uzlikts šajā jomā, ir samērīgs ar izvirzīto leģitīmo mērķi.” 1 Darbinieka tiesības uz vārda brīvību nosacīti varētu salīdzināt ar citu darbinieka pamattiesību, t.i., darbinieka tiesībām uz privāto dzīvi (kuras sa- stāvdaļa ir personas datu apstrāde), kuru ietvaros darba devējs nedrīkst darbinieku atlaist no darba tikai tāpēc, ka darbinieks neļauj darba devējam ne- pamatoti veikt savu datu apstrādi. Svarīgi tomēr uzsvērt, ka vārda brīvība nav absolūta. „Izskatot lietas par naida kurinā- šanu un vārda brīvību, ECT izmanto divas pieejas, kuras paredz Eiropas Cilvēktiesību konvencija: 1) izslēgšana no konvencijas aizsardzības; 2 2) 10. pantā paredzētā pieeja aizsardzības ierobe- žojumu noteikšanai 3 , 4 . 1Handyside v. the United Kingdom judgment of 7 December 1976, 549. 2 Paredz konvencijas 17. pants (tiesību ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums). 3 Piemērojot konvencijas 10. panta 2. punktu (šo pieeju izmanto, ja attiecīgā runa, lai gan tā ir naida runa, tā nav piemērota, lai iznīcinātu konvencijas pamatvērtības). 4ECT Faktu lapa – naida runa, pieejama: https://www.echr.coe.int/ Documents/FS_Hate_ speech_ENG.pdfIVETA ZELČA zvērināta advokāte, LL.M. Eiropas Savienības tiesībās, iveta.zelca@litigator.eu Foto: Aivars Siliņš 13 NR. 7 (109), 2022. GADA JŪLIJS JURISTA PADOMS Darba devēja tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības Darba tiesiskās attiecības, tai skaitā darba devē- ja uzteikumu, regulē LR Satversme, Latvijai sais- tošās starptautisko tiesību normas, Darba likums (DL) un citi normatīvie akti, kā arī darba koplī- gums un darba kārtības noteikumi. Darba devēja uzteikuma tiesības, kas teorētiski varētu būt sais- tītas ar darbinieka nostāju vai rīcību, ir noteiktas: DL 101. panta pirmajā daļā (šajā gadījumā tie būtu 1., 2. vai 3. punkts), DL 101. panta piektajā daļā, DL 47. panta pirmajā daļā 5 , DL 115. pantā noteiktas darba devēja tiesības izbeigt darba tiesiskās attiecības pēc trešo per- sonu pieprasījuma, tiesas nolēmuma un neat- bilstības likuma prasībām (1.2. punkts). Darba devēja uzteikums Darba tiesiskās attiecības var uzteikt gadīju- mos, ja konstatējams darbinieka pārkāpums, pie- mēram, darbinieks ir pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību (bez attaisnojoša iemesla, pārkāpumam ir jābūt būtiskam); darbinieks rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību (veicot darbu); darbinieks rīkojies pretēji labiem tikumiem, un šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu (veicot darbu); darba devējam ir svarīgs iemesls, t.i., katrs tāds apstāk- lis, kas, pamatojoties uz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības; pārbaudes laikā, bet tikai tad, ja darbinieks nevar izpildīt savus darba pienākumus. Lai arī vārda brīvības tvērums ECT un LR Satversmes tiesas judikatūrā tiks plašāk aplūkots daļā, kas tiks publicēta nākamajos žurnāla numuros, tomēr, pat vēl detalizēti neapskatot pamatbrīvību tvērumu, darba devējam ir jāatceras, ka juridisku spēku neiegūs jebkurš noteikums, kas tiks ierakstīts darba līgumā vai darba kārtības noteikumos, kā arī darba devēja rīkojumā vai koplīgumā, bet tikai tāds, kas nepasliktina darbinieka tiesisko stāvokli (sk. DL 6. panta pirmo daļu). Turklāt ierobežojumam ir jābūt noteiktam likumā, un tā mērķis ir aizsargāt citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sa- biedrības drošību, labklājību un tikumību. DL 101. panta pirmās daļas 1. punkts Autore nevar piekrist publiskajā telpā pausta- jam viedoklim, ka pietiek ierakstīt darba kārtības noteikumos jebkādus noteikumus darbiniekam par uzskatu paušanu un to neievērošana un tas var būt par pamatu, lai izbeigtu darba tiesiskās attiecības. Pamatojoties uz DL 101. panta pirmās daļas 1. punktu, darba devējam ir tiesības rakstveidā uz- teikt darba līgumu, ja darbinieks bez attaisno- joša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību. Neizslēdzot iespēju, ka darba devējam var būt leģitīms pamats izdot noteikumus par noteikta veida kārtību un uzvedību uzņēmumā vai iestādē, tomēr, vispārīgi skatoties, darba devējam ir rūpīgi jāizvērtē šādu noteikumu samērīgums, jo tiek ierobežos per- sonas pamattiesības. Tiesu praksē ir atzīts: „Izšķirot jautājumu par uzteikuma atbilstību DL 101. panta pirmās daļas 1. punktam, tiesai bija jāpārliecinās, ka: 1) darbinieks pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību, 2) pārkāpums izdarīts bez attaisnojoša iemesla, 3) pārkāpums ir būtisks.” 6 Kā jau iepriekš minēts, pieņemot, ka darba kār- tības noteikumos ir ietverts aizliegums paust savus uzskatus, konkrētos lietas apstākļos ir izvērtējams, vai šāds noteikums pretēji normatīvajiem aktiem ne- pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Ja noteikums pasliktinās darbinieka tiesisko stāvokli, tad saskaņā ar DL 6. panta pirmo daļu šāds noteikums nav spē- kā. Būtiski pieminēt, ka saskaņā ar judikatūru: „Tādi darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, darba līguma vai darba devēja rīkojumu noteikumi, kas 5 DL 47. panta pirmā daļa. 6 AT Senā ta 2012. gada 5. septembra sprieduma lietā Nr. SKC–1226/2012 13. un 19. punkts. Darba devējam ir jāatceras, ka juridisku spēku neiegūs jebkurš noteikums, kas tiks ierakstīts darba līgumā vai darba kārtības noteikumos, kā arī darba devēja rīkojumā vai koplīgumā.BILANCES JURIDISKIE PADOMI 14 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, atbilstoši Darba likuma 6. panta pirmajai daļai ir spēkā neesoši uz likuma pamata, tāpēc darbiniekam nav pienākuma šos noteikumus apstrīdēt, ceļot atsevišķu prasību tiesā.” 7 Tādējādi, ja noteikums par ierobežojumu vai aizliegumu paust savus uzskatus paslikti- nās darbinieka tiesības, tad šāds noteikums nebūs spēkā. Līdz ar to apstāklis par attaisnojo- ša apstākļa esamību vai pārkāpuma būtiskumu nav izskatāms. Šajā sakarā īpaši no- zīmīgs ir vārda brīvības tvērums un pieļaujamie ierobežojumi. Ja ierobežojums būtu pieļau- jams, tad ir konstatējams pār- kāpums un attiecīgi vērtējami apstākļi (darba devējam ir jāvērtē darbinieka izdarītā pārkāpuma raksturs un apstākļi, kādos tas iz- darīts, kā arī darbinieka personis- kās īpašības un līdzšinējais darbs (sk. DL 101. panta otro daļu) un būtiskums. Atbilstoši Augstākās tiesas (AT) Senāta 2012. gada 9. novembra spriedumā lietā Nr. SKC–1275 norādītajam, DL 101. panta pirmās daļas 1. punktā lietotais jēdziens „būtiski” ir ģene- rālklauzula, kuras aizpildīšana ar saturu ir atstāta tiesību piemēro- tāju ziņā. No norādītā secināms, ka vispirms darba devējam ir iz- vērtējams, vai pārkāpums ir bū- tisks (..).” Papildus tiesu praksē ir atzīts: „Pārkāpuma būtiskumu darba devējai jāspēj pamatot nevis dekla- ratīvi, bet konkrēti atklājot pārkāpuma negatīvās sekas (piemēram, esošos vai potenciālos zaudējumus, ietek- mi uz parasto darba gaitu, kaitējumu reputācijai).” 8 Vienlīdz svarīga ir arī noteikumu ievērošana par darba līguma uzteikumu ne vēlāk kā viena mēne- ša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas (sk. DL 101. panta trešo daļu). DL 101. panta pirmās daļas 2. punkts DL 101. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību. Ir svarīgi konstatēt, vai darbinieka uzskati un to paušana ir saistīti ar veicamo darbu, kas noteikts darba līgumā. Turklāt, lai strīda gadījumā uzteikumu tiesa atzītu par tiesisku, nepietiek ar darba devējas norādi, ka darbinieks rīkojies prettiesiski, bet ir jā- norāda tādi apstākļi, kuriem juridisko seku ziņā būtu piemērojams DL 101. panta pirmās daļas 2. punkts. Piemērojot DL 101. panta pirmās daļas 2. pun- ktu, darba devējam ir jāvērtē darbinieka izdarītā pārkāpuma raksturs un apstākļi, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinē- jais darbs (sk. DL 101. panta otrajā daļa). Senāts attiecībā uz DL 101. panta pirmās daļas 2. punktu ir paudis atziņu, ka nepieciešami šādi priekšnoteikumi darbinieka atlaišanai: 1) darbinieka prettiesiskas rīcības konstatēšana, 2) prettiesiskā rīcība pieļauta darba pienākumu izpildīšanas laikā, 3) noslēgts tāds darba līgums, kurā ir svarīga un būtiska darba devēja uzticība, 4) pārkāpums ir tāds, kas ir pamats darba devēja uzticības zaudēšanai. 9 Piemēram, darbinieks, veicot dabu, pauž aicinā- jumu uz agresīvu karu vai nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu. Krimināllikuma 77. pants noteic, ka krimināli sodāma rīcība ir: publisks aicinājums uz agresīvu karu vai militāra konfl ikta izraisīšanu (soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem). Krimināllikuma 78. pants noteic, ka krimināli sodāma rīcība ir: darbība, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu. Praksē atbildētāji nereti izsaka iebildumu, ka ci- villietā nevarot konstatēt prettiesisko rīcību, jo neesot vēl spēkā stājies spriedums krimināllietā. Minētais apgalvojums civillietā netiek uzskatīts par pamatotu. „Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izskatot lietas pret Latvijas Republiku, vairākkārt norādījusi, ka saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem galīgais nolēmums krimi- nāllietā nav nepieciešams, lai iesniegtu prasību par zaudējumu atlīdzību civilprocesuālā kārtībā.” 10 Savukārt AT ir atzinusi: „Uzticības zaudēšanas izvērtēšanai piemērojami gan sabiedrībā vispārpie- ņemtie kritēriji par prettiesisku rīcību, gan tas, kādu ietekmi (rezonansi) attiecīgais pārkāpums ir radījis konkrētajās darba tiesiskajās attiecībās, attiecīgajā darba vidē (darba kolektīvā), kādu iespaidu tas ir atstājis uz darba devēja reputāciju.” 11 Piemēram, iedomāsimies, ka darbinieks ir poli- cists. Saskaņā ar likuma „Par policiju” 5. pantu ie- stādes darbība tiek organizēta, ievērojot likumību. Likuma „Par policiju” 22. pants un 1. pants noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, kas strādā apbruņotā militarizētā valsts vai pašvaldības institūcijā, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sa- biedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. Tādējādi, nav pieļaujams, ka policista amata pienākumus var veikt persona, kuras reputācija, personīgās īpašības vai profesionālās spējas rada šaubas par atbilstību ieņemam amatam, piemēram, persona ir veikusi prettiesisku rīcību. Policijas darbībai ir jābūt liku- mīgai un vērstai uz valsts drošības, sabiedriskās kār- tības, ekonomiskās labklājības aizsardzības mērķi, valsti un citu cilvēku tiesību un brīvību aizsardzī- bu. Policijas darbiniekiem ir likumā „Par policiju” piešķirtas tiesības noteiktos gadījumos un kārtībā ierobežot LR Satversmē privātpersonām garantētās tiesības, pielietot fi zisku spēku un šaujamieročus. Tādējādi, situācijā, ja policijas darbinieks būtu paudis paziņojumus, kuri ir pretrunā ar likumu vai, veicot darbu, nepamatoti un būtiski ierobežojis citu personu tiesības uz vārda brīvību (bet ne nai- da runu, goda un cieņas aizskārumu u.tml.), veicot 7 AT Senā ta 2019. gada 17. jūnija spriedums Nr. SKC–592/2019. 8 AT Senā ta 2020. gada 27. jūlija sprieduma lietā Nr. SKC–1087/2020 9.2.1. punkts. 9 AT Senā ta 2011. gada 8. jū nija spriedums lietā Nr. SKC–879/2011, 11.1. punkts. 10 ECT 2008. gada 3. jūnija lēmuma Plotiņas pieteikumā pret Latviju, iesnieguma Nr. 16825/02, 62. punktu, ECT 2008. gada 14. oktobra sprieduma Blumbergas pieteikumā pret Latviju, iesnieguma Nr. 70930/01, 72. punktu; AT Senāta Civillietu departamenta 2019. gada [..] spriedums lietā Nr.[..], SKC–[B]/2019. 11 SKC–1084/2010 11. p. (AT Tiesu prakse lietās par individuālajiem darba strīdiem, 2010/2011). Ir svarīgi konstatēt, vai darbinieka uzskati un to paušana ir saistīti ar veicamo darbu, kas noteikts darba līgumā.faktisko apstākļu izvērtējumu, iespējams, būtu pa- mats konstatēt darbinieka prettiesisku rīcību, kas pieļauta darba pienākumu izpildīšanas laikā; darba līgumā noteiktā darba izpildei ir svarīga un būtiska darba devēja uzticība, kā arī pārkāpums ir tāds, kas ir pamats darba devēja uzticības zaudēšanai. Kā jau iepriekš minēts, vienlīdz svarīga ir arī noteikumu ievērošana par darba līguma uzteiku- mu ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas (sk. DL 101. panta trešā daļu). DL 101. panta pirmās daļas 3. punkts DL 101. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba lī- gumu, ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem un šāda rīcība nav savieno- jama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu. Ir svarīgi konstatēt, vai darbinieka uzskati un to paušana ir saistīti ar veicamo dabu, kas noteikts darba līgumā. „Kā izriet no minētās tiesību normas, uzteikuma pamatojums var būt tikai tāda darbinie- ka rīcība, kas saistīta ar darba pienākumu izpildi, turklāt darba devējam ir jāpamato, ka darbinieka konkrētā rīcība liedz turpināt darba tiesiskās attie- cības. Tas nozīmē, ka darba devējam jāpierāda, ka: 1) darbinieks ir rīkojies pretēji labiem tikumiem un 2) šāda rīcība nav savienojama ar darba tiesisko attiecību turpināšanu.” 12 Judikatūrā ir atzīts: „(...) jēdziens „labi tikumi” ir ģenerālklauzula, kuras satura konkretizācija atstāta tie- sību piemērotāju ziņā. Tiesību normas atvērtība ļauj meklēt individuālas lietas taisnīgāko risinājumu. Līdz ar to, situācijā, kad darba devējs, uzteicot darba līgumu, piemēro minēto jēdzienu, tam ir pienākums piepildīt šo jēdzienu ar juridiski nozīmīgu saturu, t.i., uzteikumā jānorāda, kādi palīgavoti (piemēram, morāle, sociālās vērtības, lietu dabiskā kārtība u.tml.) devuši pamatu darbinieka rīcību vērtēt par pretēju labiem tikumiem. Savukārt tiesas uzdevums strīda gadījumā ir pārbaudīt, vai darba devēja vērtējums darbinieka konkrētai rīcībai atbilst labiem tikumiem pretējas darbības (bezdarbī- bas) objektīviem kritērijiem un tiesību palīgavotos meklējamam šā jēdziena saturam.” 13 „Mūsdienu tiesu praksē un tiesību zinātnē ir atzīts, ka labu tikumu jēdzienam ir ne tikai sociāls, bet arī tiesisks raksturs, proti, to veido ne tikai vis- pārpieņemtās morāles normas, kas noteic savstar- pējās uzvedības noteikumus, kurus sabiedrība vai kāda tās daļa atzīst par nepieciešamu ievērot, bet arī tiesiski ētiskie principi un vērtības, kas nostiprinātas pozitīvajās tiesībās, tostarp valstu konstitūcijās. ” 14 „Ar vārdiem „tikums”, „tikumība” parasti pie- ņemts apzīmēt reālo morālās apziņas stāvokli, attie- cības, cilvēku rīcību – tātad esošā pretstats vēlamajam. Vārds „tikums” izsaka tieksmi pilnveidoties, virzīties, kļūt labākam, krietnākam. Morālās vērtības īstenoja- mas tad, ja šī virzība ar indivīda līdzdalību un piepūli, pretojoties apstākļu riska faktoram, notiek.” 15 Piemēram, pedagogs, pretēji profesionālās ētikas principiem, Izglītības likumā ietvertajiem pedagoga vispārīgajiem pienākumiem un Bērnu tiesību aizsardzības likumā reglamentētajiem pa- matnosacījumiem bērnu pamattiesību nodrošinā- šanā un aizsardzībā, regulāri klasē pauž pārliecību, ka noteiktas nacionalitātes skolēni nevar mācīties tikpat labi kā citas nacionalitātes skolēni. Piemērojot DL 101. panta pirmās daļas 3. pun- ktu, darba devējam ir jāvērtē darbinieka izdarītā pārkāpuma raksturs un apstākļi, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinē- jais darbs (sk. DL 101. panta otro daļu). DL 101. panta piektā daļa DL 101. panta piektā daļa noteic, ka viena mēneša laikā, ceļot prasību tiesā par darba tiesis- ko attiecību izbeigšanu svarīga iemesla dēļ (katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un savstarpējas taisnprātības apsvērumiem, neļauj tur- pināt darba tiesiskās attiecības) darba devējs var lūgt izbeigt darba tiesiskās attiecības gadījumos, kas nav minēti DL 101. panta pirmajā daļā. Jautājumu par svarīga iemesla esamību izšķir tiesa pēc sava ieskata. Arī termins „svarīgs iemesls” ir ģenerālklauzula, „(..) kuras satura konkretizācija atstāta tiesību pie- mērotāju ziņā. Tiesību normas atvērtība ļauj meklēt individuālas lietas taisnīgāko risinājumu. Līdz ar to situācijā, kad darba devējs, uzteicot darba līgumu, piemēro minēto jēdzienu, tam ir pienākums piepildīt šo jēdzienu ar juridiski nozīmīgu saturu (..).” 16 „Tikumība ir normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka izturēšanos, rīcību sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem. Taisnīgums ir tikumības pamats. Tikai tikumības zināšanas un to pielietošana dzīvē var ierobežot zvē- riskumu un padarīt cilvēku par sabiedrisku būtni. (..) Tikumi ir jāmācās visu mūžu, vingrinoties ētis- kā domāšanā, godīgumā, taisnīgumā, patiesīgumā, veidojot uzvedības paradumus, iemācoties savaldīt savas kaislības un iegribas (citāts no – http://www. liis.lv/etika/ tema1.htm/). Tas nozīmē, ka tikumības un taisnprātības apsvērumi vienmēr saistīti ar ētikas un morāles normām (nemantiskām vērtībām), tādēļ, (..), praksē šādi svarīgi iemesli var būt, piemēram, personas reputācija, personīgās īpašības, uzvedība.” 17 Piemēram, darbinieka veiktā viedokļa paušana ir saistīta ar agresiju pret noteiktas nacionalitātes pārstāvjiem, kuri strādā darbavietā. Sagatavojot prasības pieteikumu, darba devējam būs jānorāda prasības priekšmets un pamats. Savukārt tiesa, iz- skatot lietu, vispirms pārbaudīs, „(..) vai nepastāv kāds cits no Darba likumā noteiktajiem pamatiem darba līguma uzteikumam, un tikai pēc tam vērtēs jautājumu par svarīga iemesla esamību.” 18 Būtiski, ka atšķirībā no iepriekš minētajiem pie- mēriem DL 101. panta 1.–3. punkta kārtībā, „ceļot prasību tiesā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta piekto daļu, darba devējam nav jāprasa iepriekšēja arodbiedrības piekrišana. (..), izskatot darba devēja prasību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta piekto daļu, to veic tiesa.” 19 15 NR. 7 (109), 2022. GADA JŪLIJS JURISTA PADOMS 12 AT Civillietu departamenta 2018. gada 20. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC–213/2018. 13 AT Civillietu departamenta 2018. gada 20. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC–213/2018; 2014. gada 30. septembra spriedums lietā Nr. SKC–2467/2014, 11.2. punkts. 14 AT Senāta 2015. gada 31. marta sprieduma lietā Nr. SKC–1997/2015 8.1. punkts. 15 AT Civillietu departamenta 2018. gada 20. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC–213/2018. 16 AT Civillietu departamenta 2018. gada 20. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC–213/2018; 2014. gada 30. septembra spriedums lietā Nr. SKC–2467/2014 , 11.2. punkts. 17 AT Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 8. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC–1219/2013. 18 Turpat. 19 AT Civillietu departamenta 2017. gada 20. marta spriedums lietā SKC–543/2017. Par vārda brīvības un naida runas tvērumu varēsit lasīt žurnāla turpmākajos numuros.16 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Ar noteikumu grozījumiem precizēti Noziedzīgi iegūtu lī- dzekļa legalizācijas un terorisma un proliferacijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) subjekta pienākumi klienta identifi kācijai izmantot Fizisko personu elektroniskās identifi kācijas likumā noteikto nacionālo elektroniskās identifi - kācijas līdzekli klienta neklātie- nes identifi kācijai. Precizēta arī tiesību aktā lie- totā terminoloģija, jo praksē ie- spējami gadījumi, kad personas foto un dokumenta foto tiek fi k- sēts ar video risinājumu. Tas nav uzskatāms par videoidentifi kāci- ju, bet gan par atsevišķu veidu, kā iegūt personu apliecinošā doku- menta uzņēmumus – fi ksējot to videoierakstā. Kā uzsvērts šo grozījumu pro- jekta anotācijā, kopš noteikumu Nr. 392 spēkā stāšanās, mainījies NILLTPFN likuma regulējums attiecībā uz neklātienes klientu identifi kāciju, kā arī mainījies na- cionālais NILLTPF riska profi ls, kas rada nepieciešamību pārska- tīt NILLTPFN likuma subjekta pienākumus attiecībā uz klienta neklātienes identifi kāciju. Līdz ar to video saruna ar klientu, kurā viņam tiek uzdoti dažādi papildu jautā- jumi, nav uzskatāma par vi- deoidentifi kāciju. Šāda papil- du intervija ir uzskatāma par pa- līgrīku klienta izpētes veikšanai. Identifikācijai tiek izmantotas citas metodes, piemēram, e–pa- raksts, bet video saruna ir risinā- jums, kurā klients veic parakstīša- nos un/vai atbild uz jautājumiem par darījuma attiecību būtību u.c. Videoidentifi kācija kā metode ir tehniski komplicēta, norit īsu brīdi, tādēļ to nedrīkstētu jaukt ar video kā intervijas formu. Tāpat paredzēti jauni ierobe- žojumi, kuros klienta neklātienes identifi kācija nevar tikt veikta, izmantojot noteikumu 7.3. un 7.4. apakšpunktā paredzētos identifikācijas risinājumus (fi- ziskas personas identitāti aplie- cinošu datu iegūšanu no kredīt- iestādes vai maksājumu iestādes, izmantojot identifi kācijas mak- sājumu vai citu metodi; personu apliecinošā dokumenta fotouz- ņēmuma un pašportreta elektro- niska fotouzņēmuma salīdzinā- šanu). Neklātienes identifi kācijas risinājumi, kas paredzēti notei- kumu 7.3. un 7.4. apakšpunktā, nav piemērojami gadījumos, ja klients vai patiesais labuma guvējs ir saistīts ar augsta riska trešo valsti vai zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju, kā arī citos gadījumos, balstoties uz NILLTPFN likuma subjekta veiktu risku novērtējumu. Par augsta riska trešajām valstīm uzskatāmas valstis, kas ietvertas Eiropas Savienības (ES) un Finanšu darījumu dar- ba grupas (FATF) augsta riska trešo valstu sarakstā. Šīm valstīm NILLTPFN režīmos ir stratēģis- kas nepilnības, kas rada būtiskus draudus starptautiskajai fi nanšu sistēmai. Savukārt zemu nodokļu vai beznodokļu valstu uzskaitī- jums ietverts Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra notei- kumos Nr. 819 „Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”. Tādēļ NILLTPFN likuma subjekts, balstoties uz risku novēr- tējumu, savās iekšējās procedūrās var paredzēt arī citus gadījumus un risku paaugstinošos faktorus, kuriem iestājoties tiek veikta klienta identifi kācija tikai klātienē. Riskos balstīta pieeja paredz, ka katrs NILLTPFN likuma subjekts savus riskus vērtē indi- viduāli, bet uzraudzības iestāde tos var pārbaudīt. NILLTPFN likuma subjektam jāņem vērā klienta un tā patiesā labuma Valdības 7. jūnija sēdē izskatīti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 3. jūlija noteikumos Nr. 392 „Kārtība, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma fi nansēšanas novēršanas likuma subjekts veic klienta neklātienes identifi kāciju”, kas izstrādāti pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas. Ilustrācija: © mast3r – stock.adobe.com RISKU NOVĒRTĒJUMS Pārskatīti pienākumi attiecībā uz KLIENTA NEKLĀTIENES IDENTIFIKĀCIJU17 NR. 7 (109), 2022. GADA JŪLIJS RISKU NOVĒRTĒJUMS guvēja saistība ar paaugstināta riska jurisdikciju. Konstatējot klienta vai tā patiesā labuma gu- vēja saistību ar valsti un teritoriju, pret kuru ANO, ASV vai ES ir noteikusi fi nanšu vai civiltiesis- kus ierobežojumus, balstoties uz risku novērtējumu, būtu jālemj par piemērojamiem attālinātās identifi kācijas pasākumiem. Gadījumos, kad NILLTPFN likuma subjekts izvēlējies īpaši drošu identifi kācijas risinājumu (drošu elektronisko parakstu, videoidentifi kāciju vai arī video- straumēšanu un audiostraumē- šanu), tad video un audio faila saglabāšana prasa būtiskus resur- sus, glabājot apjomīgus audio un video failus par lielu klientu skai- tu. Grozījumi noteikumos paredz, ka gadījumos, kad videoidentifi - kācija tiek izmantota kā papildu identifi kācijas metode droša elek- troniskā paraksta metodei, video- straumēšanas un audiostraumēša- nas materiālus NILLTPFN liku- ma subjekts var neglabāt. Šādos gadījumos NILLTPFN likuma subjekts glabā tikai personas un viņas uzrādītā personu apliecino- šā dokumenta attēlu. Ar grozījumiem noteikumos arī vienkāršota identifikācijas procesa dokumentācija, nosa- 1 Pieejams: https://www.vid.gov.lv/ lv/vadlinijas kot, ka NILLTPFN likuma subjekts nodrošina iespēju at- lasīt informāciju par klientiem, kas identifi cēti neklātienes pro- cedūrā. Tas pēc būtības jau ie- tver pienākumu nodrošināt, ka identifi kācijas process ir dokumentēts un informāci- ju par klientiem ir iespējams atbilstoši atlasīt. Atgādinām, ka noteikumi attiecībā uz videoidentifi kāciju paredz, ka to veic, nodrošinot vismaz šādu prasību ievērošanu: to veic reālā laikā, intervējot klientu sinhronizētā video- straumēšanas un audiostrau- mēšanas procesā un izman- tojot šifrētu savienojumu; tiek salīdzināts fi ziskās per- sonas sejas attēls ar video- straumēšanas laikā iegūto fi ziskās personas apliecinošā dokumentā redzamās fi ziskās personas attēlu; videoidentifi kācijas laikā ir skaidri redzama fi ziskās per- sonas galva, pleci, sejas attēls bez ēnojuma, attēls ir skaidri atšķirams no fona un citiem objektiem; fiziskās personas seja ne- drīkst būt aizklāta; uzrādītie dokumentu attēli ir skaidri saskatāmi; videoidentifi kācijas laikā uz- dod jautājumus, lai precizētu vai pārbaudītu informāciju par klientu; fiksē audio un attēla infor- mācijas plūsmas auditācijas pierakstu ar nemaināmu laika zīmogu, neklātienē identifi cē- tās fi ziskās personas vārdu un uzvārdu, kā arī klienta inter- neta savienojuma IP adresi; ir nodrošināta straumēšanas procesa nepārtrauktība. Ja tas tiek pārtraukts, videoidentifi - kāciju veic atkārtoti. Klienta neklātienes iden- tifikāciju piemēro, pamatojo- ties uz risku novērtējumu, ja NILLTPFN likuma subjekts pirms identifi kācijas ir nodroši- nājis visu šādu nosacījumu izpildi: veikts un dokumentēts NILLTPF risku izvērtējums; atbilstoši piemītošajam NILLTPF riskam izveidota iekšējās kontroles sistēma; atbilstoši darbinieku pienā- kumiem un pilnvarojumam ir nodrošināta viņu apmācī- ba, lai darbinieki varētu veikt prasībām atbilstošu klienta neklātienes identifi kāciju; klientam ir nodrošināta in- formācija par neklātienes identifikācijas procesu un viņa tiesībām un pienāku- miem šajā procesā; atbilstoši piemītošajam NILLTPF riskam noteiktas tehnoloģisko risinājumu dro- šības prasības. Noteikumi arī paredz, ka li- kuma subjekts neveic klienta ne- klātienes identifi kāciju, pārtrauc to vai klienta neklātienes identi- fi kācijai piemēro citas normatī- vajos aktos noteiktās darbības, ja: tiek konstatēti apstākļi, kas liecina, ka neklātienes identi- fi kācija neatbilst klientam pie- mītošajam NILLTPF riskam; tiek konstatēti apstākļi, kas liecina par nepietiekamu ne- klātienes identifi kācijas proce- sa drošību, piemērotību vai ie- gūtās informācijas patiesumu; tiek konstatēta neatbilstība klienta izpētē iegūtajai in- formācijai. Atgādinām, ka, lai veicinātu vienotu izpratni par NILLTPFN likuma prasību piemērošanu un sniegtu praktisku palīdzību to iz- pildē, Valsts ieņēmumu dienests ir izstrādājis un iesaka izmantot vadlīnijas 1 par likuma prasību praktisku piemērošanu. Vadlīnijas apraksta ar klienta identifi kāciju, izpēti un aizdomīgiem darījumiem saistītas nianses, sniedz ieskatu ak- tuālākajās nozaru tipoloģijās, tero- risma fi nansēšanas un proliferācijas novēršanā, sankciju režīma ievēro- šanā un citos jautājumos. Katrs NILLTPFN likuma subjekts savus riskus vērtē individuāli, bet uzraudzības iestāde tos var pārbaudīt.DARBA TIESĪBAS Ģenerālvienošanās ir darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrību koplīgums – vienošanās par minimālajiem noteikumiem visā nozarē. Patlaban ģenerālvienošanās Latvijā ir noslēgta piecās nozarēs, 1 un tā attiecas uz 20% nodarbināto. Eiropas Savienības direktīva nosaka, ka koplīgumiem būtu jāaptver vismaz trīs reizes lielāks strādājošo apjoms. Tas nozīmē, ka valstij un sociālajiem partneriem būtu nepieciešams ar dažādiem rīkiem stimulēt darba ņēmējus un darba devējus meklēt iespēju uzsākt dialogu par koplīguma vai ģenerālvienošanās slēgšanu. Pie NOZARU KOPLĪGUMIEM jāstrādā intensīvāk 18 BILANCES JURIDISKIE PADOMI 1 Ģenerālvienošanās Latvijā ir noslēgta kokrūpniecības, ķīmiskās rūpniecības, būvniecības, transporta un loģistikas, telekomunikāciju un sakaru nozarē. Ilustrācija: © JU.STOCKER – stock.adobe.com19 NR. 7 (109), 2022. GADA JŪLIJS DARBA TIESĪBAS Valsts kancelejas sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) jūnijā organizētajā ekspertu diskusijā „ĢENERĀLVIENOŠANĀS: VIENOŠANĀS IR SPĒKS!” visi eksperti bija vienisprātis, ka ir jāstimulē divpusējs sociālais dia- logs starp darba devēju un darba ņēmēju, lai kop- līgumos vai ģenerālvienošanās panāktu labākus nosacījumus konkrētā nozarē, nodrošinot abām pusēm pieņemamus papildu bonusus. Ģenerālvienošanās ir būtisks instruments no- zares ekonomiskās darbības regulēšanā. Tas ļauj di- viem ekonomikas spēlētājiem – darba devējiem un darba ņēmējiem – vienoties par būtiskajiem aspek- tiem savā nozarē: atlīdzību, darba tiesisko regulē- jumu, darba laiku, ražošanas procesiem, darbinieku kvalifi kācijām, apmācībām u.tml. Turklāt Latvijas Sakaru darbinieku arodbied- rības PRO prezidente IRĒNA LIEPIŅA aicināja darbiniekus stāties arodbiedrībās, jo darba devēji ir labāk organizējušies: 50% darba devēju ir apvieno- jušies organizācijās, bet darba ņēmēji – tikai 10%. Vienošanās pieredze atsevišķās nozarēs Stikla šķiedras nozare pirmo ģenerālvienoša- nos jeb nozares koplīgumu parakstīja 2019. gada 17. decembrī, norādīja industriālo nozaru arod- biedrības priekšsēdētāja RITA PFEIFERE . Kā gal- venos ieguvumus R. Pfeifere minēja stabilitāti dar- biniekiem, bet darba devējam ir garantija, ka cilvēki ir vairāk ieinteresēti strādāt; augstākās kvalifi kācijas darbiniekiem paredzēta darba samaksa, kuras mini- mālais līmenis pret 2019. gadā valstī noteikto mini- mālo darba algu bija divarpus reizes lielāks, vidējās kvalifi kācijas darbiniekiem – divas reizes lielāks, bet zemākās kvalifi kācijas darbiniekiem – par 20% lie- lāks. Nozare vienojās arī par interešu sarakstu, par ko ir jāvienojas ar valsti (likumdošanas iniciatīvas u.c.). Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs un LDDK viceprezidents GINTS MIĶELSONS atcerējās, ka darbs pie ģenerālvienošanās sākās 2016. gadā, kad tika parakstīts Latvijas valdības un būvniecības nozares sadarbības memorands par ēnu ekonomikas mazināšanu nozarē. Memorandā bija 8–10 punkti, kas bija jārisina. Viņš akcentēja, ka tā bija trīspusēja vienošanās, taču valsts ir aiz- mirsusi sadarbības memoranda atsevišķus vieno- šanās punktus. Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē tika noslēgta 2019. gada rudenī. Tā ir spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim un attiecas uz visiem būvniecības nozares darba devējiem un darba ņē- mējiem. Darbiniekiem tā paredz minimālās algas kāpumu līdz 780 eiro mēnesī un ikmēneša piemak- su par izglītību 5% apmērā (39 eiro), ja tā atbilst veicamajam darbam. Savukārt darba devēji var no- teikt sešu mēnešu summētā darba laika pārskata periodu un piemaksu par virsstundām veikt 50% apmērā no darba algas. „Kad būvniecības nozarē sākās sarunas par ģenerālvienošanos, to uztvēra diezgan šauri. Uzņēmējiem šķita, ka tā ir papildu nodokļu sa- maksa, un ieguvums nebija tik labi redzams,” pie- bilda Ekonomikas ministrijas Būvniecības politi- kas departamenta direktore OLGA FELDMANE . „Izšķirošais bija paskatīties uz vienošanos kā ins- trumentu nozares attīstībai un konkurētspējai. Ar darbinieku atalgojumu un minimālām garantijām risināja daudz plašākus jautājumus – nozares attīs- tību kopumā, ēnu ekonomiku (būvniecībā bija aug- stākā ēnu ekonomika starp visām nozarēm), svarīgi bija arī stiprināt nozares konkurētspēju.” „Svarīgi ir saprast, ka ģenerālvienošanās gadījumā tā ir piekāpšanās no abām pusēm. Nevar atnākt viena puse ar savu, otra puse – ar savu programmu,” turpināja O. Feldmane. „Jābūt konstruktīvam dialogam. Liela piekāpšanās bija no valsts puses, grozot Darba likumu un ļaujot ar ģenerālvienošanos pašiem lemt par virsstundām.” Viņasprāt, ģenerālvienošanās darbam ir rezultāti: Valsts ieņē- muma dienesta (VID) dati lieci- na par būtisku nodokļu pieaugu- mu, arī ēnu ekonomikas līmenis piecu gadu laikā ir samazinājies par desmit punktiem. Efektīvs instruments biznesa videi Labklājības ministrijas valsts sekretārs INGUS ALLIKS dis- kusijā akcentēja, ka ne viss ir jā- nosaka likumā, ir atstājams diez- gan liels laukums, kurā vajadzētu sociālajiem part- neriem vienoties par noteikta veida nosacījumiem. Labklājības ministrija vienmēr ir atbalstījusi iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai veicinātu koplīguma slēgšanu uzņēmumu un nozaru līmenī. Koplīgums ir svarīgs instruments nodarbinātības un biznesa vides uzturēšanai, nodrošina skaidrākus spēles no- teikumus, veicina taisnīgu iegūto labumu pārdali un darbinieka lojalitāti. Ar ģenerālvienošanos ir ie- spējams uzlabot nozaru darbu un uzņēmējdarbības vidi, un tas ir efektīvs instruments ne tikai darba tiesisko attiecību regulēšanai, bet var dot būtisku ieguldījumu godīgas konkurences nodrošināšanai. Arī LBAS priekšsēdētājs EGILS BALDZĒNS uzsvēra, ka ģenerālvienošanās ir būtisks instru- ments darba devēju un darba ņēmēju rokās. Lai to noslēgtu, ir nepieciešamas savstarpējas at- kāpes un kompromisi, arī likumu grozījumi. „Ar ģenerālvienošanos ir jāveido tādas attiecības, kurās ir savstarpēji ieguvumi – gan darbiniekam, gan darba devējam, gan valstij, pašvaldībai un pat sociālajam budžetam,” uzskata E. Baldzēns. „Jautājums nav tikai par darba samaksu, kas ir aug- stāka, bet arī par sociālajām garantijām, kuras līdz ar ģenerālvienošanos ir krietni lielākas.” 50% darba devēju ir apvienojušies organizācijās, bet darba ņēmēji – tikai 10%.Next >