< Previous20 BILANCES JURIDISKIE PADOMI DARBA TIESĪBAS Valstij ir jāiesaistās vairāk R. Pfeifere nenoliedza, ka noslēgt ģenerālvie- nošanos nav ne viegli, ne vienkārši. Viņasprāt, ir ļoti būtiski, ja pēc šādas vienošanās ir valsts atbalsts arī pēc tam. „Divas puses vien nevar visu izdarīt, valstij ir jāiesaistās, lai palīdzētu jautājumus risināt tālāk,” tā R. Pfeifere. I. Alliks iebilda, ka, veidojot jaunu valdību, so- ciālajiem partneriem ir jāvienojas, vai un kādā veidā tālāk risinās nodokļu vai atsevišķus sociālās aizsardzības jautājumus. Kā piemēru viņš minēja darbnespējas lapas apmaksājamo dienu skaitu samazināšanu darba devējam. „Tas ir gana „karsts kartupelis”, tam ir vajadzīgs zināms fi nansē- jums. Nevar paņemt viens pret vienu Igaunijas vari- antu,” atzina Labklājības ministrijas valsts sekretārs. Eksperti diskusijā sprieda, ko vēl varētu nodot koplīguma regulēšanai. „Kamēr aptvērums Latvijā nav tik plašs kā dažās citās Eiropas valstīs, diezin vai var runāt par mi- nimālo standartu nodošanu regulē- šanai ar ģenerālvienošanās palīdzību, jo Latvijā diezgan daudzas normas, kas ir ietvertas Darba likumā, ir no Eiropas Savienības direktīvām izrie- tošie minimālie standarti,” skaidroja I. Alliks. Kā piemēru viņš minēja, ka nevarēs koplīgumos ierakstīt divu ne- dēļu atvaļinājuma vietā vienu nedēļu. Sociālo partneru vidū nereti val- da uzskats, ka viss jau ir ierakstīts li- kumos, ka nav par ko vēl atsevišķi ar darbiniekiem vienoties. „Par daudz ko vēl var vienoties, nosakot augstākus standartus nekā tikai minimālos. Jautājums – vai ir nauda, lai to darītu? Šajos krīzes apstākļos atsevišķās nozarēs situācija ir nopietnāka nekā pirms Covid–19 pan- dēmijas,” sprieda I. Alliks. I. Liepiņa atklāja, ka Skandināvijā ir tradīcija, ka pat Eiropas Savienības direktīvas normas tiek īstenotas ar koplīgumiem. Iespējams, arī nākotnē Latvijā sociālie partneri uzņēmuma, nozares vai nacionālā līmenī varētu vienoties par „karstajiem” jautājumiem koplīgumos. „Ģenerālvienošanās ir vairāk ekonomiskā uzplaukuma instruments, bet koplīgumu var noslēgt jebkad, lai risinātu, piemē- ram, darbaspēka trūkumu. Koplīgumi nav iespēja- mi bez arodbiedrībām un darba devējiem,” akcen- tēja I. Liepiņa. O. Feldmane uzskata, ka valstij ir jānosaka mini- mālā garantiju pakete, bet katrai nozarei ir iespēja ar vienošanās palīdzību elastīgi pielāgoties apstākļiem, tajā skaitā runāt par minimālo algu kā instrumentu, lai pārvarētu izaicinājumus nozarē. O. Feldmane aicināja izvērtēt iespēju izstrādāt ģenerālvienoša- nās regulējuma grozījumus, kad tas ir nepieciešams. Ja mainās situācija, daudz vienkāršāk to ir izdarīt, pusēm vienojoties, nevis katru reizi valstij pielāgot situāciju. Tas arī nemaz neesot iespējams, jo, piemē- ram, Covid– 19 laikā dažādām nozarēm situācija bija atšķirīga. Savukārt ģenerālvienošanās var piemeklēt katrai nozarei atšķirīgu risinājumu. Būvniecības nozare Covid–19 laikā nebija tiešā veidā ietekmēta, kā, piemēram, tūrisma vai sabiedris- kās ēdināšanas nozare, bet turbulence un nestabilitā- te, kas ir bijusi pēdējos divus gadus, ir bijusi ārkārtīgi būtiska. Kad pandēmijas izraisītie ierobežojumi bija beigušies, sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, kas pār- rāva būvmateriālu piegāžu ķēdes un vairākas reizes paaugstināja izejmateriālu cenas. „Tāpēc patlaban spēt novērtēt ģenerālvienošanās nozarē nozīmi un ietekmi būs pagrūti, jo tas ir ilgtermiņa risinājums,” uzsvēra O. Feldmane. „Nereti politiķi prasa: kur ir rezultāti? Rezultāti varētu būs pēc četriem pieciem gadiem.” Vēl viena svarīga komponente ir ģenerālvieno- šanās prasību izpildes kontrole. Te nozīme ir kon- trolējošām institūcijām, jo nevar tolerēt situāciju, kad ir noteikts procents no nozares, kas turpina neievērot ģenerālvienošanos un viņiem par to nav nekādu sankciju. I. Alliks iebilda, ka, protams, ir jāpublisko vai pat jāsoda tie uzņēmumi, kas nepilda ar ģenerāl- vienošanos panāktās saistības. Viņaprāt, nevajag koncentrēties VID, Darba inspekcijas vai kādas citas specifi skās kontrolējošās institūcijas virzienā. Izmaiņām jābūt domāšanā un sapratnē par to: ja esi organizācijas biedrs, kurai ir saistoša ģenerālvieno- šanās, spēles noteikumi ir jāievēro! Izmaksu pieaugums ietekmē arī ģenerālvienošanos G. Miķelsons piekrita, ka vēl grūti pateikt, kādi ir ieguvumi no ģenerālvienošanās, tas būs redzams pēc vairākiem gadiem. Taču sajūtas par ģenerālvie- nošanās noslēgšanu nav viennozīmīgas, „nav pār- laimīga prieka, ka mums ir šis instruments. Šobrīd ir nervozitāte, jo redzam, kas notiek tirgū – ir mil- zīgs spiediens uz būvniecības izmaksām un attiecīgi arī uz algām. Kopumā ir dziļa krīze, un jaunas lietas attīstīt un ieviest ir sarežģīti, ir jāatrod fi nansējums. Cerams, ka situācija stabilizēsies.” „Objektu nevar būvēt mūžīgi – tas ir jāuzceļ termiņā, kvalitatīvi un iekļaujoties budžeta ietvaros. Līdz ar to būvniecības nozare uz ģenerālvienošanos skatās kā uz instrumentu, ar kura palīdzību var at- tīstīt produktivitāti,” sacīja būvnieku pārstāvis. Nākotnē nozarē būtiska ir ne tikai alga, bet arī profesionālā izglītība pirmā un otrā līmeņa speciā- listiem. Ir jādefi nē, kādas ir minimālās izglītības, kura ir jāapgūst, prasības. Ir idejas par prasmju fon- da izveidi, veidojot „saķeri” ar ģenerālvienošanos un profesionālās izglītības paketi. Jārisina darbaspēka mobilitātes jautājumi Kas valstij vēl jāizdara ģenerālvienošanās saka- rā? R. Pfeifere uzskata, ka darāmo darbu saraksts ir garš, bet vajadzētu sākt ar darbaspēka mobilitā- tes jautājumu. Tas atsevišķās vietās ir ļoti svarīgs, Ģenerāl- vienošanās var piemeklēt katrai nozarei atšķirīgu risinājumu.jo darbaspēks tiek ievests no tuvējiem apkārtnes reģioniem, pilsētām un pat no Rīgas. Lai darbiniekam liela daļa algas nebūtu jāiz- tērē transporta izdevumiem, transporta izmaksas lielākoties apmaksā darba devējs. Būtu svarīgi šo jautājumu risināt valstiskā līmenī. Tāpēc būtu ne- pieciešamas nodokļu atlaides darba devēja maksā- juma minimumam par strādājošo vešanu uz darbu un no tā. Uzņēmumiem, kuri uztur savas transporta struktūrvienības, pienākas atlaides, taču ir arī tādi uzņēmumi, tostarp mazie, kuri izmanto cita veida transportu, kuram šāds atbalsts nepienākas. I. Alliks uzsvēra, ka „nav jau tā, ka šis jautājums ir nolikts atvilktnē. Ir aktuāli, vai un kādā veidā kompensēt darba devēja transporta, ēdināšanas iz- maksas. Valsts ir visu laiku gājusi atbalsta virzienā.” E. Baldzēns bilda, ka saprot ministrijas bažas, bet visvairāk arodbiedrību interesē, lai cilvēks būtu motivēts produktīvam darbam, lai viņš, dodoties uz darbu, redzētu ieguvumus. Pretējā gadījumā viņš dzīvos uz valsts un pašvaldības pabalstiem vai nonāks ēnu ekonomikā. Kā piemēru arodbiedrības pārstāvis minēja mazumtirdzniecības tīklu Maxima, kas darbiniekus pārvadā ar savu transportu, savu- kārt mazākie uzņēmumi varētu kooperēties ar kādu citu uzņēmumu. E. Baldzēns minēja, ka Valmieras stikla šķiedras rūpnīca ierosinājusi, lai par darbinieku spectērpiem, kas nepieciešami darba aizsardzības prasību nodro- šināšanai, netiktu rēķināti darbaspēkam pielīdzi- nātie nodokļi plus vēl pamatsumma. Viņaprāt, tie ir jautājumi, kuri būtu izskatāmi un diskutējami. Ģenerālvienošanās termiņi turpmāk Ģenerālvienošanās stikla šķiedras nozarē ir no- slēgta uz trim, bet būvniecības nozarē – uz sešiem gadiem. R. Pfeifere: „Termiņa pagarināšana būs atkarīga no valsts atbalsta un kā ar šo ģenerālvie- nošanos jutīsimies sabiedrībā.” Savukārt G. Miķelsons, vaicāts par ģenerālvie- nošanās termiņu, minēja, ka ir svarīgi, kāda nākam- gad būs valsts nodokļu politika saistībā ar darba- spēka nodokļiem, kāda valstī būs minimālā alga. „Ja tā aug, mums arī ir jāreaģē,” tā G. Miķelsons. Viņš cer, ka trīs gadu laikā tiks uzlabots publisko investīciju modelis – ir jābūt vidēja termiņa pro- gnozēm, kur, ko un kad plāno būvēt. Uzlabojumiem jābūt arī publisko iepirkumu jomā – gan zemākās cenas, gan cenu indeksācijas sakarā. Ņemot vērā, ka ar ģenerālvienošanos būvnie- cības nozarē minimālā alga noteikta augstāka par valstī noteikto, bet projektu izmaksas ir ievērojami sadārdzinājušās, uzņēmēji saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, lai izpildītu saistības pret pasūtī- tājiem. Pēc nozares aprēķiniem, uzņēmēji no šā gada 1. marta kreditē publisko pasūtījumu no savām rezervēm 15 miljonu eiro mēnesī apmērā. „Uzņēmēji, kuriem ir publiskie – valsts vai pašvaldību – pasūtījumi, kuros tiek ciesti zau- dējumi, kas jāsedz katru mēnesi, uzdod jautājumu, ko darīt ar minimālo algu, jo jūlijā, augustā tādu kā līdz šim vairs nevarēs maksāt. Tas ir lielākais stress,” atklāja būvnieku pārstāvis. G. Miķelsons uzskata, ka situāciju varētu uz- labot normatīvā regulējuma izmaiņas, kas pare- dzētu, ka tie uzņēmumi, kuri piedalās publiskajos iepirkumos, saņemtu papildu bonusa punktus par to, ka noslēguši ģenerālvienošanos un apņēmušies saviem darbiniekiem maksāt augstākas algas, kā arī godīgi nomaksā nodokļus un piedāvā dažādus citus bonusus darba ņēmējiem. Viņam piekrita I. Liepiņa, R. Pfeifere un E. Baldzēns, rezumējot, ka prioritāte publisko lī- dzekļu iepirkumos ir piešķirama uzņēmumiem, kas ir noslēguši koplīgumu ar arodbiedrību un kur ir izveidojies sociālais dialogs. 21 NR. 7 (109), 2022. GADA JŪLIJS DARBA TIESĪBAS Kā norādīts Labklājības ministrijas izstrādātajās vadlīnijās „Būvniecības nozares ģenerāl vienošanās praktiskai piemērošanai”, tiesības uz koplīgumu (ģenerāl vienošanās) sarunām ir starptautiski atzītas pamattiesības. Tās ir atrunātas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pieņemtajās konvencijās Nr. 87 „Par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās”; Nr. 98 „Par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu”; Nr. 154 „Par kolektīvo pārrunu atbalstīšanu”; Nr. 135 „Par strādnieku pārstāvjiem” un SDO rekomendācijās Nr. 91 „Darba koplīgumu rekomendācija”; Nr. 163 „Par kolektīvo pārrunu veicināšanu”. Tiesības uz koplīgumu sarunām ir ietvertas arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11. pantā, Eiropas Sociālās hartas 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantā. Nacionālā līmenī jau 1922. gada 15. februārī Latvijas Satversmes Sapulce noteica tiesības uz koplīgumu, to nostiprinot Latvijas Republikas Satversmes 108. pantā: „Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.” Koplīgumu saturu, slēdzējpuses, noslēgšanas un grozīšanas kārtību u.c. jautājumus regulē Latvijas Republikas Darba likums. Tā 18. pants paredz divu veidu ģenerālvienošanās – tādas, kas ir saistošas tikai to parakstītājiem, un tādas, kas ir vispārsaistošas visiem attiecīgās nozares vai reģiona darba devējiem. Darba likuma 18. panta ceturtā daļa paredz vispārsaistošo ģenerālvienošanos, ko var slēgt nozares darba devēji, darba devēju organizācija ar nozares arodbiedrību. TIESISKAIS REGULĒJUMS Diskusijas dalībnieku viedokļus apkopoja INESE HELMANEMAKSĀT- NESPĒJA 22 BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2021. gadā ir ierosināti 92 tiesiskās aizsardzības procesi (TAP) un pasludināti 257 juri- diskās personas un 901 fi ziskās personas maksātnespējas process, bet kopējais dienesta uzraudzī- bā esošo maksātnespējas procesu skaits 2021. gada 31. decembrī bija 2655. Uzsākto maksātnespējas procesu skaita samazinājums ir skaidrojams ar Covid–19 pan- dēmijas ietekmi. Pirmkārt, jā- min valsts un kredītiestāžu no- drošinātie atbalsta mehānismi gan juridiskajām, gan fi ziskajām personām, piemēram, dotācijas, aizdevumi, maksājumu termiņa atlikšana u.c. Otrkārt, juridisko personu maksātnespējas procesu skaita kritumu viennozīmīgi ir ietekmējis arī aizliegums kredi- toriem iesniegt tiesā pieteikumu par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu jeb t.s. moratorijs. Patlaban grūti viennozīmīgi prognozēt, vai minētie instru- menti ir spējuši glābt uzņēmējus no faktiskas maksātnespējas vai tikai uz laiku atlikuši tās juridisku pasludināšanu. Treškārt, skaidro- jot fi zisko personu maksātnespē- jas procesu skaita samazinājumu, jāmin, ka šis process līdz ar valstī noteiktās minimālās algas celša- nos kļūst arvien dārgāks un līdz ar to cilvēkiem mazāk pie ejams – minimālā alga 2021. gadā bija 500 eiro, līdz ar to depozīts, kas ir priekšnoteikums procesa uz- sākšanai, bija 1000 eiro. No darbinieku prasījumu garantiju fonda 2021. gadā pra- sījumu apmierināšanai izmaksāti 572 248 eiro. Apmierināti pra- sījumi 65 maksātnespējīgo uzņēmumu 421 darbiniekam, vienam darbiniekam vidēji izmak- sāti 1359 eiro. Pagājušogad die- nests darbinieku prasījumu garan- tiju fondā ir atguvis 413 627 eiro. 2021. gadā ir novērojams no garantiju fonda izmaksāto līdzekļu kopējā apmēra, kā arī apmierināto darbinieku skaita samazinājums. Minētais sais- tīts ar to, ka Covid–19 pandē- mijas ierobežojumu dēļ laikā no 2020. gada 22. marta līdz 2020. gada 1. septembrim un no 2020. gada 23. decembra līdz 2021. gada 1. septembrim kre- ditoriem, tai skaitā darbiniekiem, bija noteikts aizliegums iesniegt juridiskās personas maksātnespē- jas procesa pieteikumu. Saņemt darba devēja neapmaksātos pra- sījumus var tikai tie darbinieki, kuru darba devējam pasludināts maksātnespējas process, bet, tā kā pasludināto maksātnespējas procesu skaits bija samazinājies, līdz ar to krities arī no garantiju fonda izmaksāto līdzekļu apmērs un apmierināto darbinieku skaits. Kā liecina apkopotie dati, no jauna uzsākto TAP skaits 2021. gadā ir krities, tomēr efek- tivitātes rādītāji, salīdzinot ar ie- priekšējiem gadiem, ir cēlušies. Ir vērojams būtisks pieaugums attiecībā starp ierosināto un pa- sludināto TAP skaitu – rādītājs 28%. No minētā var izdarīt seci- nājumu, ka ir palielinājies to uz- ņēmēju skaits, kuri ierosina TAP ar nodomu to īstenot, sagatavo- jot kvalitatīvus plānus, ko kredi- MAKSĀTNESPĒJAS PROCESUS ietekmējuši gan Covid–19, gan atbalsta pasākumi Maksātnespējas kontroles dienests ir apkopojis ar maksātnespējas procesiem saistītos 2021. gada rādītājus. Tie ir iegūti, ņemot vērā administratoru ievadītos datus elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā (EMUS), datus no tiesu informatīvās sistēmas (TIS) un maksātnespējas reģistra. 1. TABULA Maksātnespējas procesu un TAP skaits 2020. gads2021. gads Ierosināto TAP skaits10992 Pasludināto TAP/ĀTAP skaits1426 Ierosināto juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu skaits (t.sk. pēc kreditora pieteikuma) 414242 Pasludināto juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits375257 Pasludināto fi ziskās personas maksātnespējas procesu skaits1020901 Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.comtori ir gatavi saskaņot. Aplūkojot detalizētāk TAP izbeigšanas ie- meslus, redzams, ka lielākā daļa, jeb 67% no visiem izbeigtajiem TAP, ir izbeigti, jo kreditoru vairākums nav atbalstījis parād- nieka izstrādāto TAP pasākumu plānu. Tātad ir skaidrs, ka TAP pasākumu plāna kvalitāte un komunikācija ar kreditoriem ir būtiskākā problēma, kas vēl ir jārisina, lai paaugstinātu TAP efektivitātes rādītājus. Maksātnespējas procesi rak- sturo to, ka Latvijas komercdar- bības videi joprojām ir samērā raksturīga izvairīšanās no no- dokļu nomaksas un citu kre- ditoru prasījumu segšanas, un maksātnespējas procesā iesaistī- tajām personām nākas cīnīties ar šādas rīcības sekām. To atspoguļo maksātnespējas procesa rādītāji. Piemēram, būtiski palielinājies vidējais maksātnespējas proce- sa ilgums. Tam par iemeslu ir arī garas tiesvedības – pārsva- rā pret parādnieka bijušo valdi, kā arī kriminālprocesi, kuros parādnieks ir cietušā statusā. Vienlaikus jānorāda, ka, lai gan atgūstamības (recovery rate) un izmaksu rādītāji ir uzlabojušies, tomēr arī tie ir tieši saistāmi ar parādnieka mantas apmēru pirms maksātnespējas procesa pasludi- nāšanas. Līdz ar to, lai uzlabotu maksātnespējas procesa efekti- vitātes rādītājus, ir nepieciešams ieviest pasākumus, kas attur ko- mersantus no vēlmes izvairīties no saistību godprātīgas izpildes. Sekmīgi pabeigto fiziskās personas maksātnespējas pro- cesu skaits salīdzinājumā ar 2020. gadu nav būtiski mainījies. Joprojām biežāk konstatētais ie- mesls, kādēļ fi ziskajām personām neizdodas sekmīgi pabeigt pro- cesu, ir saistību dzēšanas plāna nepildīšana. Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā, lemjot par procesa iz- beigšanu, tiesas ļoti rūpīgi vēr- tē parādnieka rīcību saistību dzēšanas procedūras laikā. Tabulā, kas raksturo 2021. gadā izbeigtos juridiskās personas maksātnespējas proce- sus, redzams, ka skaitļi ir būtis- ki palielinājušies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tas sais- tāms ar 2021. gadā izbeigto AS Liepājas metalurgs maksātnespējas procesu, kas kreditoru prasījumu, aktīvu un izmaksu ziņā ir lielākais maksātnespējas process Latvijā. No 164 maksātnespējas pro- cesa administratoriem 2021. gadā pārkāpumi konstatēti 32% admi- nistratoru darbībā, kas salīdzinā- jumā ar 2020 gadu ir palielinājies par 6%. Par normatīvo aktu pār- kāpumiem amata darbība izbeig- ta četriem administratoriem. 2021. gadā biežākie pārkā- pumi maksātnespējas procesa administratoru rīcībā: ar parādnieka mantas apzinā- šanu, atgūšanu, novērtēšanu, pārdošanu saistīti pārkāpumi; informācijas nesniegšana kreditoriem u.c. procesā ie- saistītajām personām; ar darījumu un valdes locekļu rīcības neizvērtēšanu saistīti pārkāpumi. Šīs pārkāpumu kategorijas ir tipiskas un sistemātiskas un rada tiešu ietekmi uz maksātnespējas procesa mērķa sasniegšanu. 2021. gadā ir samazi- nājies ar maksātnespējas procesa izmaksām saistīto pārkāpumu skaits. Iepriekš maksātnespējas procesa izmak- sas tika identifi cētas kā viena no lielākajām maksātnespējas noza- res problēmām, līdz ar to pēdējos gados tieši izmaksu kontrole ir bijusi Maksātnespējas kontroles dienesta prioritāte. Maksātnespējas kontro- les dienesta direktore INESE ŠTEINA norāda, ka pērn ir ap- stiprināta Maksātnespējas kon- troles dienesta stratēģija 2021.– 2025. gadam. Stratēģijas darbī- bas periodā dienesta resursi tiks koncentrēti uzraudzības stiprinā- šanai, procesu vienkāršošanai un digitalizācijai, nodarbināto iz- augsmes veicināšanai un iestādes autoritātes stiprināšanai. Tāpat ir apstiprināta arī Maksātnespējas kontroles dienesta Uzraudzības stratēģija 2022.–2023. gadam, stiprinot risku novērtējumā bal- stītu pieeju uzraudzības pasāku- mu plānošanai un īstenošanai. Dienesta 2022. gada prio- ritāte ir īstenot pasākumus, kas vērsti uz iestādes darbī- bas stratēģijas un uzraudzības stratēģijas mērķu sasniegšanu. Maksātnespējas kontroles dienes- ta uzdevums ir samazināt risku, ka maksātnespējas procesi var tikt izmantoti, lai legalizētu noziedzī- gi iegūtus līdzekļus. Pildot minē- to uzdevumu, vienlīdz būtiska ir gan uzraudzības pasākumu efek- tivitāte, gan atbalsts uzraugāma- jiem subjektiem normatīvo aktu prasību izpildē. MAKSĀTNESPĒJA 23 NR. 7 (109), 2022. GADA JŪLIJS Maksātnespējas kontroles dienesta uzdevums ir samazināt risku, ka maksātnespējas procesi var tikt izmantoti, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Sagatavots pēc Maksātnespējas kontroles dienesta informācijas 2. TABULA Izbeigtie maksātnespējas procesi (milj. eiro) 2020. gads2021. gads Atzīto kreditoru prasījumu apjoms, t.sk.:218,9336,9 nodrošinātie41,5126,3 nenodrošinātie177,4210,6 Atgūto fi nanšu līdzekļu apjoms, t.sk.:13,055,1 no ieķīlātās mantas realizācijas atgūtie līdzekļi9,144,1 no neieķīlātās mantas realizācijas atgūtie līdzekļi3,911,0 Apmierināto prasījumu apjoms, t.sk.5,025,8 nodrošinātie1,818,2 nenodrošinātie3,27,6 Foto: Aivars Siliņš INESE ŠTEINA Maksātnespējas kontroles dienesta direktoreJaunas prasības CENU NORĀDĪŠANAI patērētājam 24 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Cenu norādīšanas direktīva ir pārņemta Ministru kabineta 1999. gada 18. maija noteiku- mos Nr. 178 „Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 178). Vēršam uzmanību, ka no 2022. gada 28. maija stājušies spēkā vairāki šo noteikumu punkti, kurus ieviesa ar 2021. gada 14. decembrī veiktajiem šo noteikumu grozījumiem 3 (grozījumi ir spēkā no 2021. gada 21. decembra). Tāpat ma- zumtirgotājiem aizvien saistošs ir arī Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, kas palīdz rast risinājumu konkrētās situācijās, kuras, iespējams, nerisina iepriekšminētie MK noteikumi Nr. 178. Vispārīgās prasības Informācijai, ko sniedz preces cena, ir jābūt pa- tiesai, nepārprotamai, skaidri salasāmai un viegli identifi cējamai. Ar patērētāju nedrīkst komunicēt, piedāvājot tam informāciju par neesošu vai nepatie- su preces cenu, kā arī nav pieļaujams, ka cenu nevar skaidri salasīt. Tāpat nedrīkst pieļaut situāciju, ka preces cenu nav viegli atrast un nav iespējams iden- tifi cēt, uz ko cena attiecas, atgādināja D. Platacs. Patērētājam ir jādara zināma preces galējā cena, kas nozīmē, ka tajā ir iekļauti visi nodokļi un citas izmaksas, kas saistītas ar attiecīgo pirkumu. Ir arī speciāli normatīvie akti, kā Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums, kas noteic, ka elektroniskās komercijas vidē ir jānorāda, vai cenā ir iekļautas arī nodokļi un piegādes izmaksas. Realizējot preces internetveikalos, piegādes pakal- pojuma izmaksas var arī neiekļaut cenā, bet par to ir laikus jāinformē patērētājs – pirms viņš veicis pirkumu. Tāpat jāievēro, ka jābūt norādītam cenu vei- dam – vai tā ir preces gabalcena vai mērvienības cena (piemēram, EUR/m, EUR/m 2 , EUR/m 3 , EUR/l u.c.). Patērētājam tas ļauj gan novērtēt, cik izmaksās pirkums, gan arī sniedz iespēju salīdzināt piedāvāto cenu ar citām līdzīgām precēm noteikto cenu. Saistībā ar izmaiņām Iepakojuma likumā cenu norādīšanas regulējumā nākušas klāt jaunas prasī- bas attiecībā uz iepakojuma depozīta maksu, kas norādāma atsevišķi no preces cenas. Attiecībā uz cenām ir jāievēro arī speciālo pie- dāvājumu regulējums, ko noteic Eiropas Savienības direktīva un Negodīgas komercprakses aizlieguma likums. Speciālais piedāvājums nozīmē tādas cenas, kas tiek norādītas preču izpārdošanas laikā, akci- jas precēm, īpašajām atlaidēm u.tml. Regulējums noteic, kādam jābūt speciālā piedāvājuma spēkā esamības termiņam, cik bieži šādi izpārdošanas pasākumi var tikt plānoti un organizēti. Svarīgi ir arī speciālajos piedāvājumos pievērst uzmanība tam, kāda bijusi cena pirms un kāda pēc pazemi- nāšanas. Tam jābūt ļoti skaidri norādītam – kas ir šādas akcijas priekšmets – vai pazeminātā cena attiecas uz noteikta daudzuma preču iegādi, vai tā ir speciāla cenu atlaide īpašam preču sortimentam. Nereti pircēji šajās mazumtirgotāju rīkotajās mār- ketinga akcijās jūtas apjukuši, jo nav skaidrs, kādas priekšrocības patērētājiem tiek piedāvātas un vai tās tiešām ir tik izdevīgas, ka vērts kāroto preci iegādā- ties tieši akcijas vai izpārdošanas laikā. Arī attiecībā uz prasībām pakalpojumu un di- gitālā satura cenām, ja plānota cenu pazemināšana, būtiski šādos piedāvājumos ir norādīt cenu par preci gan pirms, gan pēc pazemināšanas. Vienmēr jāpa- tur prātā, ka Negodīgas komercprakses aizlieguma 1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Direktīvas (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/ EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu atsevišķu normu pārņemšanu. 2 Sk. https://youtu.be/ 9Vdtm1kBR2c. 3 Ministru kabineta 2021. gada 14. decembra noteikumi Nr. 807 „Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 18. maija noteikumos Nr. 178 „Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas"”. Laikā, kad infl ācija uzņem straujus apgriezienus, mazumtirgotājiem jāatgādina, ka attiecībā uz preču un pakalpojumu cenām Eiropas Savienībā mainījušies vairāki tiesību akti, tostarp tā dēvētā Cenu norādīšanas direktīva 1 . Par jauno regulējumu vebinārā „Preču un pakalpojumu cenu norādīšanas normatīvā regulējuma izmaiņu skaidrojums” 2 informēja DAINIS PLATACS, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks. Sniedzam ieskatu būtiskākajās prasībās, kas turpmāk jāievēro mazumtirgotājiem. PATĒRĒTĀJU TIESĪBAS Foto: © Drobot Dean – stock.adobe.com25 NR. 7 (109), 2022. GADA JŪLIJS PATĒRĒTĀJU TIESĪBAS likuma regulējums nepieļauj maldinošas, agresīvas un profesionālai rūpībai neatbilstošas komercprakses īstenošanu. Lai izprastu jauno regulējumu, D. Platacs arī iesaka rūpīgi lasīt MK noteikumu Nr. 178 grozīju- mu anotāciju, kā arī atgādina, ka Eiropas Komisija ir izdevusi vadlīnijas, kas mazumtirgotājiem skaid- ro būtiskākās izmaiņas attiecībā uz cenu norādēm. Arī PTAC strādā pie jaunām vadlīnijām preču un pakalpojumu cenu norādīšanai, jo, mainoties notei- kumiem, līdzšinējās jau ir novecojušas. Kad jānorāda preces sākotnējā cena? Ar MK noteikumu Nr. 178 grozījumiem ieviests jauns 14. 1 punkts, kurā defi nēts, kas ir preces sākot- nējā cena, kura jāuzrāda, ja izsludināta izpārdošana, cenu pazemināšana vai atlaide – tā ir viszemākā cena, ko pārdevējs piedāvājis pēdējo 30 dienu laikā pirms cenas pazemināšanas vai atlaides pie- mērošanas ikvienam pircējam. Attiecīgi jaunai precei zemākā cena norādāma, kas bijusi pēdējo septiņu dienu laikā, ar „jaunāko” saprotot tādu preču sorti- mentu, kas iepriekš nav piedāvāts patērētājiem. Jāatceras, ka, izsludinot cenu pazemināšanu, ar sākotnējo cenu nav domāta tā cena, kas bijusi, kad prece pirmoreiz izlikta tirgošanai. Piemēram, konkrētā prece, pirmoreiz nonākot veikala plauktā, maksājusi 120 eiro. Taču tirgotājs, veicinot preces noietu, tai pazeminājis cenu uz 80 eiro. Tomēr pir- cēju interese par konkrēto preci nav bijusi pietieka- ma, tāpēc vēl pēc laika nolemts preci piedāvāt par īpašo akcijas cenu – 79 eiro. Ja iepriekš veikala cenu zīmē varēja norādīt, ka preces cena samazināta no 120 eiro līdz 79 eiro, tad pēc 28. maija šādi rīkoties vairs nedrīkst. Cenā jānorāda viszemākā cena, kāda iepriekšējo 30 dienu laikā bijusi – tātad cenu zīmē kā sākotnējā cena jānorāda iepriekšminētie 80 eiro un kā akcijas cena – 79 eiro. Līdz ar to tirgotā- jiem vairs nav izdevīgi ik nedēļu censties pievilināt pircējus ar jaunu akciju izsludināšanu, rādot, cik ļoti izdevīgs varētu būt pirkums tieši akcijas laikā. Vienlaikus nav aizliegts turpināt samazināt cenu, piemēram, uz 75 eiro, bet tad kā sākotnējā cena būs jānorāda iepriekš zemākā cena – 79 eiro. Nedaudz atšķirīgāks regulējums ir preču iz- pārdošanām – ar to saprotot pārdodamo preču cenu pazemināšanu, lai pilnībā izpārdotu visas attiecīgās preces vai konkrētas sortimenta daļas, nepievienojot jaunas preces, tādējādi pil- nībā izņemot konkrētās preces no piedāvājuma sortimenta (MK noteikumu Nr. 178 16. 4 punkts). Izpārdošana var tikt izsludināta, piemēram, pirms veikala slēgšanas vai rekonstrukcijas, veikala pār- celšanās uz citām telpām u.tml. Tā var būt arī se- zonas preču vai noliktavas preču izpārdošana. Tad attiecīgi drīkst secīgi samazināt cenu, piemēram, katru nedēļu vēl par noteiktiem procentiem, taču kā sākotnējā cena tad norādāma zemākā cena pirms izpārdošanas izsludināšanas pēdējo 30 dienu laikā. No iepriekšminētā piemēra attiecīgi zemākā cena aizvien būtu 80 eiro. Tātad katrā cenas sama- zināšanas paziņojumā norādāma sākotnējā cena, kas pastāvējusi pirms pirmā cenas samazinājuma piemērošanas. Jāņem arī vērā, ka izpārdošanai jābūt terminē- tai – līdz noteiktam laikam, kas, izsludinot izpār- došanu, jāpaziņo patērētājam. Ieteicams, lai izpār- došana nebūtu ilgāka par mēnesi. Tāpat jāievēro nosacījums, ka izpārdošanas laikā nedrīkst tikt izliktas tirdzniecībā jaunas preces. Arī cenu samazināšanas akcijām jābūt īslaicīgām – līdz 30 dienām. Ja akcijas cena precei būs norādīta divus un vairāk mēnešus, to uzskatīs par negodīgu komercpraksi – pircēju maldināšanu. Pazeminātā cena tad uzskatāma par preces parasto cenu. Pastāv arī izņēmumi, uz kuriem nav attiecināma prasība cenu paze- mināšanas akcijā norādīt sākotnēji zemāko cenu, piemēram, precēm, kas ātri bojājas vai kam drīz beigsies de- rīguma termiņš. PTAC ieskatā prece, kas ātri bojājas, varētu būt tāda prece, kura jāizpārdod 30 dienu laikā. Taču tas nav attiecināms uz sezonas pre- cēm, piemēram, precēm, kuras pare- dzētas Valentīndienas svinībām, bet nav izpirktas. Šādas preces „nebojā- jas”, nākamgad tās atkal varēs iztirgot. Tāpat izņēmums ir cenu paze- mināšana, ja tā nav vērsta uz plašu auditoriju, nav publiski izsludināta un pircēju loks ir ierobežots. Parasti šādas cenas ir mērķētas uz indivi- duāliem patērētājiem, izrādot tiem īpašu lojalitāti. Izņēmums, kad sā- kotnējā cena nav jānorāda, ir arī re- gulāras akcijas lojalitātes program- mu klientiem, piemēram, aptieka piedāvā pirmdienās pazeminātas cenas medikamentiem pensijas ve- cuma pircējiem. Jaunums ir arī tas, ka, izsludinot akciju noteiktas kategorijas precēm, akcijas laikā tiek piemērota izmē- rāma atlaide (piemēram, „Šodien visām virsdrēbēm 20% atlaide”), mazumtirgotājiem nav jānorā- da katrai precei jaunā cena preču zīmē – pircējs var matemātiski aprēķināt atlaidi un preces gala cenu pats. Šāds regulējums atvieglo administratī- vo slogu komersantiem. Pietiek, ja uz cenu zīmes ir norādītas preču viszemākās cenas, kas piemērotas pēdējo 30 dienu laikā pirms cenu samazinājuma piemērošanas (sākotnējā cena). Šāds izņēmums var būt arī tad, ja konkrēta izmērāma atlaide attiecas uz visu veikalā pieejamo preču sortimentu (piemēram, „Šonedēļ visām precēm 10% atlaide”). Nereti pircēji šajās mazumtirgotāju rīkotajās mārketinga akcijās jūtas apjukuši, jo nav skaidrs, kādas priekšrocības patērētājiem tiek piedāvātas un vai tās tiešām ir tik izdevīgas, ka vērts kāroto preci iegādāties tieši akcijas vai izpārdošanas laikā.26 BILANCES JURIDISKIE PADOMI TIESU PRAKSE SENĀTA CIVILLIETU DEPARTAMENTA 2022. GADA 27. JANVĀRA SPRIEDUMS LIETĀ NR. SKC–15/2022 (C12098519) Tēzes: darba devējs ir tiesīgs darbiniekam, kurš pārkāpis līguma noteikumus, izsniegt jaunu darba līguma uzteikumu, kas pamatots ar citiem, no pirmā uzteikuma atšķirīgiem, apstākļiem; situācijā, kad, vēl nenoslēdzoties tiesvedībai darba devēja prasības lietā, līgums darbiniekam tiek atkārtoti uzteikts uz cita pamata (atšķirīgi uzteikuma pamatā esošie faktiskie apstākļi) ir piemērojams Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktā paredzētais procesuālais mehānisms, kas tiesai noteic pienākumu apturēt tiesvedību, iekams nav izšķirta cita lieta. Lietas apstākļi Darba devējs nolēma uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu (tiek samazināts darbinieku skaits). Ņemot vērā, ka darbinieks bija arodbiedrības biedrs, darba devējs saskaņā ar Darba likuma 110. pantā noteikto vērsās pie darbinieku arodbiedrības, lai saņemtu piekrišanu darba līguma uzteikumam. Arodbiedrība nedeva piekrišanu darba līguma uzteikumam, līdz ar to darba devējs cēla prasību tiesā par darba lī- guma izbeigšanu. Pirmās un apelācijas instances tie- sas darba devēja prasību apmierināja. Senāts spriedumu atcēla un vienlaikus nolēma izbeigt ties- vedību, jo šīs tiesvedības laikā darba devējs jau bija uzteicis darba līgumu, darbinieks to bija paralēlā tiesvedībā apstrīdējis, bet darbinieka prasība no- raidīta un spriedums stājies spēkā. Līdz ar to darbiniekam ir zudis prasības pa- mats šai tiesvedībai. Senāta atziņas Ja arodbiedrība nepiekrīt sava biedra darba līguma uzteikumam, tad Darba likuma 110. panta ceturtā daļa piešķir darba devējam tiesības celt at- tiecīgu prasību tiesā. Līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums, ar kuru minētā prasība par darba līguma iz- beigšanu ir apmierināta, starp pusēm nodibinātās darba tiesiskās attiecības turpinās, respektīvi, šā līguma noteiku- mi abiem dalībniekiem ir saistoši. Nav loģikā balstīta iemesla šaubām, ka darba devējs ir tiesīgs dar- biniekam, kurš pārkāpis līguma noteikumus, izsniegt jaunu darba līguma uzteikumu, kas pamatots ar citiem, no pirmā uzteikuma atšķirī- giem, apstākļiem. Darba ņēmējam, apstrīdot šādu uz- teikumu tiesā, neizbēgami rodas situā- cija, ka jautājums par viņa tiesībām uz darbu pie viena un tā paša darba devēja jārisina paralēlās tiesvedībās, jo nepa- stāv Civilprocesa likuma 134. pantā paredzētie priekšnoteikumi tādu prasī- jumu apvienošanai vienā lietā, kuriem ir pilnīgi atšķirīgs pamats un priekšmets. Līdz ar to noskaidrojams, vai darba devēja prasījumu par darba līguma iz- beigšanu tiesai ir pamats izspriest pat- stāvīgi, t.i., neatkarīgi no darba ņēmēja tādas prasības lietas izskatīšanas galīgā iznākuma, kurā apstrīdēts darba devēja izsniegtā otrā uzteikuma tiesiskums. Tā kā darba līguma izbeigšanu ar vienu un to pašu darba ņēmēju, bet uz atšķirīgiem pamatiem likums nepa- redz, Senāts norāda, ka darba devēja prasības izskatīšana nav pieļaujama, iekams galīgi nenoslēdzas tiesvedība darba ņēmēja vēlāk celtās prasības lietā. Gadījumā, ja darba ņēmēja prasība ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tiek noraidīta, darba līgums starp pusēm ir izbeigts uzteikumā minētajā dienā, tam- dēļ darba devējs zaudē tiesības prasīt darba līguma izbeigšanu uz cita pamata. Savukārt priekšnoteikums tam, lai turpinātu darba devēja rosināto tiesve- dību, ir darba ņēmējam labvēlīgs tiesas spriedums, ar kuru apmierināta viņa prasība, otro uzteikumu atzīstot par spēkā neesošu, atjaunojot viņu darbā un piedzenot samaksu par darba pie- spiedu kavējumu. Situācijā, kad, vēl nenoslēdzoties tiesvedībai darba devēja prasības lietā, līgums darbiniekam tiek atkārtoti uz- teikts uz cita pamata (atšķirīgi uztei- kuma pamatā esošie faktiskie apstākļi), ir piemērojams Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktā paredzētais pro- cesuālais mehānisms, kas tiesai noteic pienākumu apturēt tiesvedību, iekams nav izšķirta cita lieta. AKTUĀLI STRĪDI darba tiesiskajās attiecībās Turpinām apskatīt būtiskākos Latvijas Republikas Senāta 2022. gada spriedumus darba tiesībās. Šoreiz apskatītie Senāta Civillietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta nolēmumi saistīti ar strīdiem darba uzteikumu sakarā – ja pārkāpti darbs līguma noteikumi un ja amatpersona nav ievērojusi profesionālās ētikas principus un uzvedības noteikumus. Foto: © master1305 – stock.adobe.com27 NR. 7 (109), 2022. GADA JŪLIJS TIESU PRAKSE Senāts norāda, ka starp tām pašām pusēm paralēli noritošo tiesvedību par darba līguma izbeigšanas pamatotību kopsakars ir acīmredzams, tādēļ ap- gabaltiesai vajadzēja piemērot Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktu, nevis darba devējas prasī- bas lietu izskatīt pēc būtības vēl pirms darbinieka prasījumu izspriešanas. Spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru darbinieka prasība atzīt darba devējas uzteikumu par prettiesisku noraidīta, izslēdz darba devēja sākot- nēji celtās prasības par darba līguma izbeigšanu apmierināšanas iespēju. Apelācijas instances tiesas rīcība, kļūdaini noteicot civillietu izskatīšanas secību un nepiemērojot Civilprocesa likuma 214. panta 5. punktu, nove- dusi pie lietas nepareizas izspriešanas. Stājoties spēkā tiesas spriedumam, ar kuru darbiniekam 2019. gada 26. au- gustā izsniegtais uzteikums atzīts par tiesisku, darba devējai zuda juridisks pamats prasīt darba līguma izbeigšanu 2019. gada 1. janvārī uzņēmumā noti- kušās amata vienību samazināšanas dēļ. SENĀTA ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTA 2022. GADA 25. MAIJA RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS LIETĀ NR. SKA–454/2022 (A420209620) Slimību profilakses un veselības centra izstrādātajā informatīvajā ma- teriālā 1 var izlasīt, ka „alkohola lietoša- na ir cēlonis vairāk nekā 60 dažādām hroniskām slimībām un akūtiem stā- vokļiem”. Bet, kas to būtu iedomājies, ka kādā tiesas spriedumā varēs lasīt par gadījumu, kad komandējuma lai- kā ārzemēs kāda Valsts robežsardzes amatpersona atradīsies tik neadekvātā stāvoklī, ka aviosabiedrība varētu tai liegt iekāpšanu lidmašīnā? Turpmāk uzzināsim, vai kolēģu no- rādītais, ka kopumā priekšnieks ir labs cilvēks, šajā lietā paglāba šo personu no atvaļināšanas no amata. Lietas apstākļi Ar Valsts robežsardzes (turpmāk – robežsardze) 2019. gada 14. jūnija pavēli Nr. 961 „Par komandēšanu uz Krievijas Federāciju” (turpmāk – pavēle) robež- sardzes Rīgas pārvaldes Atgriešanas un patvērumu meklētāju dienesta Konvoja nodaļas (turpmāk – Konvoja nodaļa) priekšnieks, kapteinis /pers. B/, tika komandēts uz Krievijas Federāciju, lai nodrošinātu četru Vjetnamas pilsoņu piespiedu izraidīšanu. Vienlaikus ar pa- vēli kopā ar pieteicēju /pers. B/ koman- dējumā ārvalstnieku konvoja izdevuma izpildei tika nosūtītas vēl četras Konvoja nodaļas amatpersonas. Pieteicējs neatgriezās no ko- mandējuma pavēlē paredzētajā lai- kā 2019. gada 14. jūnijā, jo viņam un Konvoja nodaļas inspektoram /pers. A/ tika atteikta reģistrācija reisam 2019. gada 14. jūnijā, ar kuru konvojam bija jāatgriežas no Maskavas Rīgā. Atteikuma iemesls bija pieteicēja un /pers. A/ uzvedība un neadekvātais stāvoklis, kas liecināja, ka abas amat- personas acīmredzami ir alkohola reibumā. Amatpersonas no komandē- juma atgriezās 2019. gada 15. jūnijā. Ar robežsardzes 2019. gada 4. ok- tobra lēmumu Nr. 226 (turpmāk – sā- kotnējais lēmums) pieteicējs par atraša- nos dienestā alkohola ietekmē, robež- sarga un valsts amatpersonas vispārīgo pienākumu nepildīšanu, profesionālās ētikas principu un uzvedības noteiku- mu neievērošanu piemērots disciplinār- sods – atvaļināšana no dienesta. Iekšlietu ministrija (turpmāk – ministrija), izskatot pieteicēja apstrī- dēšanas iesniegumu, ar 2020. gada 29. maija lēmumu Nr. 1–66/83 (turp- māk – lēmums) sākotnējo lēmumu at- stāja negrozītu. Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu par lēmuma atcelšanu un uzsvēra, ka viņam 2019. gada 14. jūnijā nav veikta alkohola pārbaude, līdz ar to nav pierā- dīts, ka viņš ir atradies alkohola reibu- ma stāvoklī un pārkāpis ētikas normas. Tāpat pieteicējs norādīja, ka konvoja sastāvā esošajām amatpersonām, kurām iekāpšana lidmašīnā netika liegta, viņš nav devis pavēli vai rīkojumu bez viņa Latvijā neatgriezties; tas bija cilvēcisks lūgums, un amatpersonas varēja rīkoties pēc saviem ieskatiem. Pieteicējs norādīja, ka viņam darbnespēja bija no 2019. gada 15. jūnija līdz 2019. gada 30. novem- brim. Līdz ar to pieteicējs atlaists darb- nespējas laikā, tādējādi pārkāpjot Darba likuma 109. panta trešo daļu. Pieteicējs par atbrīvošanu no die- nesta darbnespējas laikā nav brīdi- nāts mēnesi iepriekš, kā to nosaka KASPARS RĀCENĀJS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts Foto: Aivars Siliņš 1https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/fi les/data_content/infografi ka_alkohola_ietekme1.pdf Līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums, ar kuru minētā prasība par darba līguma izbeigšanu ir apmierināta, starp pusēm nodibinātās darba tiesiskās attiecības turpinās, respektīvi, šā līguma noteikumi abiem dalībniekiem ir saistoši.TIESU PRAKSE 28 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Disciplināratbildības likuma 20. panta trešā daļa un Darba likums. Gan pirmās, gan apelācijas instan- ces tiesa pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa atzina: Amatpersonai, kura devusi tik lielu ieguldījumu robežsardzes attīstībā, ir jābūt ar ļoti augstu tiesisko apziņu un ar savu uzvedību un izturēšanos jārāda piemērs pārējiem kolēģiem un padota- jiem. Pieteicējs ar savu rīcību ir parādījis nihilistisku attieksmi pret ētikas pamat- principu ievērošanu, tādējādi graujot ro- bežsardzes tēlu kopumā un diskreditējot sevi kā robežsardzes amatpersonu. Pieteicēja uzvedība, strīdoties ar lidostas darbiniekiem, prasot viņiem paskaidrojumus par motīviem, kāpēc viņš netiek ielaists lidmašīnā, norāda uz pieteicēja nekritisko attieksmi pret savu rīcību un sabiedriskās drošības ris- ku, iereibušām personām atrodoties uz lidmašīnas klāja, ignorēšanu. Šāda rīcība interpretējama kā amatpersonas patvaļas un nesodāmības izjūta, kas vēl jo vairāk pastiprina amatpersonas, kas šādu pār- kāpumu izdara, ētisko atbildību. Pieteicējs kā konvoja vecākais izdeva mutvārdu rīkojumu viņa padotībā esošam robežsardzes amatpersonām neatgriez- ties Rīgā bez viņa iepriekš paredzētajā laikā 2019. gada 14. jūnijā. Tā rezultātā tika papildus iztērēti aģentūras Frontex līdzekļi jaunu aviobiļešu iegādei visām konvojā esošajām piecām amatpersonām lidojumam 2019. gada 15. jūnijā. Ar šādu rīcību pieteicējs kā amatpersona izdarī- ja rupju disciplinārpārkāpumu, tādējādi diskreditējot robežsardzes tēlu un ma- zinot uzticību valsts pārvaldei kopumā. Pieteicējs ir izdarījis Disciplināratbildības likuma 3. panta otrajā daļā paredzēto pār- kāpumu, rupji pārkāpjot ētikas kodeksa normas un neievērojot sava amata ap- raksta pienākumus līdz dotā uzdevuma izpildei, proti, atgriešanās Rīgā. Ņemot vērā, ka pieteicējs komandē- juma laikā ārzemēs atradās neadekvātā stāvoklī, kā dēļ aviosabiedrība liedza vi- ņam iekāpšanu lidmašīnā, atzīstams, ka konkrētajos apstākļos viņa padotībā eso- šajām Konvoja nodaļas amatpersonām atteikties no pieteicēja dotā prettiesiskā uzdevuma pildīšanas un rakstveidā in- formēt par to pieteicēju būtu neadekvāti. Pārējo amatpersonu atteikšanās no reģistrācijas turpināšanas reisam Maskava–Rīga bija saistīta ar pieteicēja rīcību: pirmkārt, ar to, ka pieteicējs at- radās alkohola reibumā un viņam tika atteikts lidojums; otrkārt, ar to, ka pie- teicējs kā tiešais priekšnieks pārējām trim konvoja amatpersonām deva norādi/rīkojumu bez viņa nekur nelidot; treškārt, ar pārējo amatper- sonu saprātīgo un loģisko rīcību nolū- kā mazināt pieteicēja un amatpersonas /pers. A/ nodarīto kaitējumu iestādes un Latvijas valsts (kurai tiek pieskaitī- ta Latvijas ierēdņu uzvedība ārvalstīs) prestižam. Kopumā konstatējams, ka citas konvoja amatpersonas neaizlidoja no Maskavas uz Rīgu iepriekš paredzē- tajā laikā 2019. gada 14. jūnijā pietei- cēja rīcības rezultātā, un kaitējums iestādei tika nodarīts tieši pieteicēja rīcības rezultātā. Lēmums, ar kuru pieteicējam pie- mērots disciplinārsods – atvaļināšana no amata – atbilst lietas faktiskajiem un tie- siskajiem apstākļiem, ir samērīgs pieteicē- ja izdarītajam pārkāpumam un ir tiesisks. Nav izšķirošas nozīmes tam, ka ko- lēģi pieteicēju raksturoja kā labu cilvē- ku un priekšnieku; pieteicējs ir izdarījis tīšu rupju disciplinārpārkāpumu, kas paredzēts Disciplināratbildības likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā un par ko viņam piemērots atbilstošs sods. Senātam neradās šaubas par sprie- duma tiesiskumu, tāpēc Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāta atziņas Par Darba likuma [ne]piemērošanu dienesta gaitas attiecībās Dienesta gaitas likuma normas ir speciālās tiesību normas iepretim Darba likumam kā vispārējām tie- sību normām, tādēļ attiecīgā Darba likuma norma piemērojama tikai tiktāl, ciktāl tā neierobežo atbil- stošu Dienesta gaitas likuma nor- mu. Līdz ar to apgabaltiesa pamatoti piemērojusi Dienesta gaitas likuma 47. panta pirmās daļas 7. punktu, se- cinot, ka pieteicēja darbnespēja nebija šķērslis šāda disciplinārsoda piemēro- šanai un atvaļināšanai no dienesta. Par alkohola reibuma konstatēšanu komandējumā Lietā ir pierādīts, ka pieteicējs kā die- nesta persona ar savu rīcību 2019. gada 14. jūnijā, atrodoties komandējumā no tiešo dienesta pienākumu izpildes brīva- jā laikā (pēc konvoja uzdevuma izpildes ap plkst. 14.30), Šeremetjevas lidostā Maskavā, gaidot reisu Maskava– Rīga, atradās tādā alkohola reibuma stāvok- lī (neadekvāta uzvedība), kā rezultātā aviokompānijas darbinieki drošības apsvērumu dēļ atteicās viņu ielaist lid- mašīnā. Apgabaltiesa minēto konstatē- jusi, savstarpējā kopsakarībā novērtējot konvoja sastāvā esošo amatpersonu paskaidrojumus un liecības, kā arī avi- okompānijas sniegto informāciju. Tāpat apgabaltiesa atzinusi, ka to, ka pieteicējs 2019. gada 14. jūnijā pirms iekāpšanas lidmašīnā paredzētajā laikā plkst. 20.40 atradās alkohola reibumā, netieši ap- stiprina 2019. gada 15. jūnijā uzreiz pēc ierašanās Rīgas lidostā ap plkst. 6.19 veiktajā pārbaudē konstatētais alkohola saturs pieteicēja izelpā 1,01 promile un Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas cen- trā ap plkst. 9.12 veiktajā medicīniskās pārbaudē konstatētais alkohola saturs pieteicēja asinīs 0,31 promile. Ņemot vērā to, ka pieteicējs disciplinārpārkā- puma izdarīšanas brīdī atradās koman- dējumā ārvalstīs, apgabaltiesa pamatoti pieteicēja pieļauto disciplinārpārkāpumu konstatējusi, savstarpējā kopsakarībā no- vērtējot konvoja sastāvā esošo citu amat- personu paskaidrojumus un liecības, kā arī aviokompānijas sniegto informāciju. Šādos apstākļos pieteicējs medicīniskās pārbaudes veikšanai pamatoti tika no- gādāts, tiklīdz tas faktiski bija iespējams, viņam atgriežoties Latvijā. Šāda rīcība interpretējama kā amatpersonas patvaļas un nesodāmības izjūta, kas vēl jo vairāk pastiprina amatpersonas, kas šādu pārkāpumu izdara, ētisko atbildību.29 NR. 7 (109), 2022. GADA JŪLIJS Prasības summas apjoms Kā zināms, maza apmēra prasī- bas valsts tiesa ierosina uz rakstveida iesnieguma pamata un iesniegšanas dienā prasības kopsumma nevar pār- sniegt 2500 eiro. Pieteikums tiek no- formēts atbilstoši Ministru kabineta (MK) 2018. gada 29. maija noteikumu Nr. 305 „Noteikumi par vienkāršota- jā procedūrā izmantojamām veidla- pām” 1. pielikumā minētajai veidlapai „Prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā par naudas piedziņu”. Jāpiebilst, ka 2018. gada 15. jan- vārī stājās spēkā jaunais Civilprocesa likuma regulējums, kas paredz maza apmēra prasības saukt par vienkāršotās procedūras lietām. Ar grozījumiem Civilprocesa likuma 250.19 pantā vienkāršotās procedūras lietas prasības summas (galvenā parā- da, kas neietver nolīgtos vai likumis- kos procentus un līgumsodu) slieksnis tika palielināts no 2100 līdz 2500 eiro. Tas nozīmē, ka, ja parādnieks jums ir parādā sākotnējo summu, kas lielāka par noteiktajiem 2500 eiro (piemēram 2500,79 eiro), prasība netiks uzskatīta par vienkāršotas procedūras lietu. Šķīrējtiesu regulējumā šāda no- dalījuma nav – var iesniegt prasību par jebkuru summu un nav noteikti limitēti prasības summas griesti. Prasības veids Vienkāršotās procedūras lietu izskatīšana pieļaujama tikai prasī- bās par naudas piedziņu. To paredz Civilprocesa likuma 250.19 pants. Šīs prasības izskata rakstiski, tomēr tās var izskatīt arī tiesas zālē, ja to lūdz kāda no pusēm vai to par lietderīgu uzskata pati tiesa. Tas nozīmē, ka prasības, kuras nav mantiska rakstura, netiks izska- tītas pieteikumos par vienkāršotās procedūras lietu. Savukārt šķīrējtiesā tiek izska- tītas gan mantiskas, gan nemantis- kas prasības. Sniedzot prasību par nemantisku strīdu, šķīrējtiesvedības izdevumiem ir konstanta izmaksu summa, kas mainās attiecīgi no pra- sījumu skaita. Mantiskām prasībām (maza apmēra) šķīrējtiesvedības izdevumu summa salīdzinājumā ar valsts tiesas nodevu ir par nepilniem 100 eiro lielāka, taču strīda izskatīša- nas laiks ir būtiski mazāks. Paskaidrojuma iesniegšanas un prasības izskatīšanas termiņi Pēc lietas ierosināšanas prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā un tam pievienoto dokumentu norakstus tiesa nosūta atbildētājam, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu – 30 dienas, no dienas, kad prasības pieteikums nosū- tīts atbildētājam. Atbildētājam tiek no- sūtīta arī paskaidrojuma veidlapa (MK noteikumu Nr. 305 3. pielikums). Šķīrējtiesa pēc lietas ierosināša- nas prasības pieteikumu maza apmē- ra prasībās un tam pievienoto doku- mentu norakstus nosūta atbildētājam, nosakot rakstveida paskaidrojuma ie- sniegšanai termiņu – likumā noteik- tās 15 dienas, no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam. Pilns šķīrējtiesvedības process aizņem sešas nedēļas, pieskaitot tam izpildu raksta saņemšanu valsts tiesā, kas var aizņemt līdz diviem mēnešiem. Ņemot vērā, ka šķīrējtie- sas spriedums nav apstrīdams, pilns strīda izskatīšanas termiņš šķīrējtie- sā no pieteikuma iesniegšanas līdz izpildei aizņem nedaudz vairāk par trim mēnešiem. Tiesu praksē gan vērojams, ka parādnieks apmaksā parādu uzreiz pēc šķīrējtiesas sprie- duma saņemšanas. Valsts tiesā pilns tiesvedības pro- cess saskaņā ar tiesu praksi ir četri līdz seši mēneši ar nosacījumu, ja process ir rakstveida un nav iesniegta apelā- cijas sūdzība. Ja atbildētājs lūdz tiesu izskatīt lietu mutvārdu procesā, tad saskaņā ar izveidojušos praksi šāda lieta tiek izskatīta aptuveni viena gada laikā. Turklāt, ja kāda no pusēm pēc sprieduma saņemšanas iesniedz apelācijas sūdzību, sprieduma stāšanās spēkā tiek apturēta, kamēr tiks izska- tīta apelācijas sūdzība apgabaltiesā, un tas var ilgt vēl vismaz sešus mēnešus. Kā var redzēt iepriekšminētajā salīdzinājumā, šķīrējtiesvedība ir daudz izdevīgāka laika un naudas ziņā, jo laiks arī ir nauda! Tam, kurš ātrāk saņem pamatojumu parādu piedziņai,ir lielākas iespējas atgūt savu naudu. JURISTA PADOMS Foto no Rīgas šķīrējtiesas arhīva MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR PRIEKŠROCĪBAS maza apmēra strīda risināšanai šķīrējtiesā Ikdienā Rīgas šķīrējtiesa sastopas ar daudzu fi zisko un juridisko personu viedokli, ka maza apmēra prasības labāk risināmas valsts tiesā, jo tas ir šķietami ātrāk un lētāk. Tomēr jāatzīst, ka šāds viedoklis nav viennozīmīgs, un tiesu praksē arvien vairāk ir gadījumu, kad gan fi ziskās, gan juridiskās personas izvēlas šķīrējtiesvedību arī maza apmēra strīdu risināšanā. Izskatīsim būtiskākās priekšrocības maza apmēra strīdu risināšanai šķīrējtiesā. JURIJS ŅIKUĻCOVS Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājsNext >