< PreviousBILANCES JURIDISKIE PADOMI 10 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Lai gan īre un noma ir kādas lietas lietošanas tiesību piešķiršana par maksu, atšķiras minēto terminu nozīmes lietojums, proti, to nozīmes atšķirības vērojamas konkrēto lietu izmantojuma veidā. Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei kādas lietas lieto- šanu par zināmu maksu. Īres līgums Dzīvojamās telpas īre ir dzīvoja- mās telpas lietošanas tiesību nodoša- na citai personai par maksu. Izīrētājs var būt jebkura fi ziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvojamās telpas īpašnieks vai tās tiesiskais valdītājs. Telpu, kuru nodod lietošanā, ir pa- redzēts un var izmantot tikai dzīvo- šanai – puses slēdz īres līgumu, proti, dzīvokļa, mājas vai kādas citas telpas, kurā var nodrošināt izmitināšanu, īres līgumu. Īres līgums nozīmē, ka īpašuma īpašnieks noslēdz līgumu par labprātīgu sava īpašuma nodoša- nu lietošanā citai personai. Persona, kuras lietošanā uz īres līguma pamata ir nodots īpašums, ne- gūst no tā peļņu. Īrnieks maksā īres maksu lietas īpašniekam par tel- pas lietošanu un nevar nodot dzīvokli tālāk citai personai – apakšīrniekam, ja vien par to nav īpašas vienošanās ar īpašnieku. Dzīvojamās telpas īrnieks ir fi ziskā persona, un īres līgums tiek slēgts uz noteiktu termiņu, kuru pu- ses var pagarināt, par to rakstveidā abpusēji vienojoties. Dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz rakstveidā, un to var slēgt ar vai- rākiem īrniekiem, nododot dzīvojamo telpu tiem kopīgā lietošanā. Dzīvoja- mās telpas īres līgumā iekļaujama informācija par lietošanā nododamās dzīvojamās telpas adresi, platību, īres līguma termiņu, dzīvojamās telpas īres maksas apmēru, tās maksāšanas kārtī- bu un termiņiem, īres maksas grozīša- nas nosacījumiem un kārtību, ar dzī- vojamās telpas lietošanu saistītajiem pakalpojumiem, kurus saņem īrnieks, šo pakalpojumu maksas apmēru, ap- maksas kārtību un termiņiem. Ja izīrētājs un īrnieks vienojas par dzīvojamās telpas īres līguma notariā- lu apliecināšanu (notariālais akts) vai ierakstīšanu zemesgrāmatā, dzīvoja- mās telpas īres līgumā nosaka īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ vai tādēļ, ka nav samaksāta īres mak- sa līgumā noteiktajā apmērā, atbrīvot īrēto dzīvojamo telpu pirms līguma termiņa beigām kopā ar ģimenes lo- cekļiem un citām iemitinātajām per- sonām, ja izīrētājs, izmantojot viņam likumā noteiktās tiesības, vēršas tiesā saistības bezstrīdus piespiedu izpildī- šanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Dzīvojamo telpu īri regulē Dzīvojamo telpu īres likums. Īres līguma paraugs skatāms Rī- gas šķīrējtiesas mājaslapā (court.lv), sadaļā „Atbalsts” (30. dokuments). Nomas līgums Ja telpu vai kādu citu priekšme- tu nodod lietošanā un izmantošanā komercdarbības mērķiem, tiek slēgts nomas līgums. Nomas līgums no īres līguma atšķiras ar to, ka noma ir sais- tīta ar iespēju no lietojumā saņemtās lietas gūt peļņu pašam nomniekam. Piemēram, jums pieder nekus- tamais īpašums – zeme. Jūs to iz- nomājat personai, kura nodarbojas ar lauksaimniecību un kura zemi apstrādā, maksā jums nomas mak- su un kā nomnieks saņem peļņu no saražotās produkcijas. Vai arī jums pieder telpas, kuras jūs iznomājat uzņēmumam biroja izvietošanai vai tirdzniecības vajadzībām, piemēram, izmantojot kā noliktavu vai biroju. Par nomas līguma priekšmetu var būt gan visas ķermeniskās lietas, ko nav aizliegts atsavināt, gan arī tā- das tiesības, kuras iespējams atseviš- ķi nodot. Lietas iznomātājs var ne- būt tās īpašnieks, iznomāt var katrs, kam pieder lietošanas tiesība, tomēr slēgt apakšnomas līgumu drīkst tikai ar iznomātāja piekrišanu. Nomas maksai ir jābūt skaidri noteiktai, un tai jābūt patiesai atlīdzī- bai par lietas lietošanu. Nomas maksa ir būtiska nomas līguma sastāvdaļa, un likumā nav paredzētas tiesī- bas iznomātājam mainīt nomas maksu vienpusējā kārtībā. Tas nozīmē, ka bez abu pušu piekrišanas nav tiesību paaugstināt nomas maksu visu nomas līguma darbības periodu. Tāpēc bieži praksē var sastapties ar gadījumiem, kad nomas līgumā pu- ses vienojas par iznomātāja tiesībām vienpusējā kārtā paaugstināt nomas maksu, norādot, cik bieži (piemēram, „ne biežāk kā reizi trīs gados”) un kā- dās robežās (piemēram, „ne vairāk kā par 5%”) tā var tikt palielināta. Tiklīdz nomas līguma slēdzējas puses vienojas par nomas līguma bū- tiskām sastāvdaļām (par priekšmetu JURISTA PADOMS NOMAS UN ĪRES LĪGUMI. Kādas ir to slēgšanas nianses? Ņemot vērā nekustamā īpašuma aktualitātes, kā arī aktuālo ekonomisko situāciju Latvijā un ārvalstīs, tiek uzdoti arvien vairāk jautājumu par nomas un īres līgumiem un to slēgšanu. Temats ir ļoti aktuāls, tāpēc, slēdzot līgumus, ir svarīgi pārliecināties, vai tajos iekļautie nosacījumi nodrošina un pasargā nekustamā īpašuma īpašniekus no negodprātīgas rīcības un zaudējumiem.11 NR. 3 (117), 2023. GADA MARTS JURISTA PADOMS un maksu), līgums uzskatāms par no- slēgtu. Telpas tiek nodotas iznomāša- nai ar pieņemšanas–nodošanas aktu, un telpas tiek nodotas atpakaļ iznomā- tājam ar pieņemšanas–nodošanas aktu, abos gadījumos norādot telpu stāvokli, nolietojumu, skaitītāju rādījumus. Nomas līgumu var ierakstīt zemesgrāmatā, tādējādi nom- nieks iegūst lietu tiesību, kas ir spēkā pret trešajām personām. Tādā veidā nomnieks sevi nodrošina situācijās, ja nekustamais īpašums tik- tu atsavināts vai mainītos tā īpašnieks. Nomas līgumus regulē Civillikums. Nomas līgumu paraugi skatāmi Rīgas šķīrējtiesas mājaslapas sadaļā „Atbalsts” (20., 29., 31., 34. doku- ments). Būtiski nomas un īres līguma nosacījumi Slēdzot nomas vai īres līgumus, svarīgiir pārliecināties, ka iznomātājs vai izīrētājs patiešām ir konkrētā īpa- šuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Jums jāpieprasa uzrādīt zemesgrāma- tas apliecību, kurā norādīts nekustamā īpašuma īpašnieks. Zemesgrāmatu ierakstus var pārbaudīt arī Valsts vie- notajā datorizētajā zemesgrāmatā (ze- mesgramata.lv). Svarīgi ir pievērst uz- manību tam, vai īpašumam nav uzlikta aizlieguma atzīme vai kādi citi liegumi. Bieži praksē ir pieredzēts, ka īpa- šuma īpašnieks ir, piemēram, ārvalstīs un līgumu viņa vārdā uz pilnvaras pa- mata slēdz kāda pilnvarota persona. Tādā gadījumā īrniekam vai nom- niekam papildus ierakstiem zemes- grāmatā noteikti vajadzētu pārbaudīt šo pilnvaru: ja pilnvaras devējs ir juri- diska persona, vai pilnvaras devējam ir paraksta tiesības vai, ja pilnvaras devējs ir fi ziska persona – vai piln- vara ir notariāli apliecināta. Pilnva- ras pārbaude ir ikvienam pieejama Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē (www.latvijasnotars.lv). Dažkārt par maz tiek pievērsta uzmanība tādam būtiskam doku- mentam kā pieņemšanas–nodošanas akts. Tam ir liela nozīme kā būtiskam pierādījumam strīdus gadījumos, tā- dēļ ieteicams to iekļaut pašā nomas vai īres līgumā, taču ērtāk ir sagatavot atsevišķu dokumentu. Ieteicams pie- ņemšanas–nodošanas aktu sastādīt, gan nododot nomā vai īrē īpašumu, gan izbeidzot nomas vai īres līgu- miskās attiecības. Pieņemšanas– nodošanas akts kalpos kā pierā- dījums, ja gadījumā būs nodarīti zaudējumi īpašumam. Tāpat nom- nieks vai īrnieks varēs būt mierīgi, jo, ja iznomātājs vai izīrētājs, parakstot šo aktu, necels pretenzijas, tad tādas vairs netiks celtas arī nākotnē. Nomas vai īres līguma izbeigšana Nomas un īres līgums tiek iz- beigts atbilstoši noteikumiem par saistību izbeigšanu, ievērojot papildu nosacījumus: uz nenoteiktu laiku noslēgta nekustamā īpašuma nomas vai īres līguma izbeigšanai Civillikuma 2166. pants nosaka sešu mēnešu uzteikuma termiņu; īres līgumus, kas slēgti uz ne- noteiktu laiku, paredzot mēneša vai nedēļas īres maksu, uzteic mēnesi vai nedēļu iepriekš; ja nomas vai īres līgums aprobe- žots ar pārejošu mērķi, tad tas izbei- dzas, kad sasniegts noteiktais mērķis, piemēram, ja tiek noslēgts nomas līgums par telpu nomu koncerta rī- košanai, tad līgums tiek izbeigts līdz ar pasākuma noslēgšanos; līgums tiek izbeigts pats no sevis, ja lieta iet bojā vai izbeidzas tiesība, kas ļāva iznomātājam lietu iznomāt, vai kad sakrīt tiesības, piemēram, pats nomnieks vai īrnieks kļūst par lietas īpašnieku (gadījumos, piemē- ram, kad tiek slēgti īres vai nomas līgumi ar izpirkuma tiesībām); iznomātājs var lūgt līguma iz- beigšanu pirms termiņa, piemēram, ja iznomātājam rodas neparedzēta nepieciešamība lietu pašam lietot vai ja nomnieks vai īrnieks bojā lietu; iznomātājs var lūgt līguma iz- beigšanu, ja iznomātā lieta prasa neatliekamus uzlabojumus. Šādā gadījumā nomnieks vai īrnieks nevar prasīt zaudējumu atlīdzību; nomnieks vai īrnieks var prasīt līguma atcelšanu, piemēram, ja izno- mātājs vai izīrētājs tik ilgi vilcinās no- dot lietu, ka jau zaudēta par to intere- se, vai ja lietai ir atrasti kādi trūkumi, kas ievērojami kavē tās izmantošanu. Atcerieties – nezināšana neatbrī- vo no atbildības! Ikkatra darījuma pamatā ir skaidra kontrole pār no- slēgtajiem līgumiem un to saturu. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR Foto no Rīgas šķīrējtiesas arhīva JURIJS ŅIKUĻCOVS Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs Lai gan īre un noma ir kādas lietas lietošanas tiesību piešķiršana par maksu, atšķiras minēto terminu nozīmes lietojums, proti, to nozīmes atšķirības vērojamas konkrēto lietu izmantojuma veidā.12 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS Akciju iedalījums un konversija Ar grozījumiem tiek mainīti akciju veidi. Vār- da un uzrādītāja akciju vietā turpmāk akcijas tiks iedalītas attiecīgi reģistrētās un dematerializētās akcijās, tomēr līdzšinējā izpratne par abu akciju veidiem netiks mainīta. Proti, reģistrēta akcija būs akcija, kura ir ierakstīta akcionāru reģistrā un ku- ras akcionārs AS ikvienā brīdī ir zināms. Savukārt dematerializēta akcija būs akcija, kura iegrāmatota centrālajā vērtspapīru depozitārijā un kuras akcio- nāru AS var noskaidrot, iesniedzot attiecīgu pie- prasījumu depozitārijam. KOMERCLIKUMA GROZĪJUMI attiecībā uz akciju sabiedrībām 2023. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Komerclikuma grozījumi (grozījumi), kas būtiski skars tieši akciju sabiedrību regulējumu. Lai gan akciju sabiedrība (AS) salīdzinājumā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) ir salīdzinoši retāk izmantota komercsabiedrības forma, kas skaidrojams gan ar daudz stingrākām dibināšanas prasībām, gan imperatīvāku regulējumu attiecībā uz pārvaldību, vēsturiski nereti šī komercsabiedrības forma tika izvēlēta tieši tā iemesla dēļ, ka AS nebija pienākuma atklāt to akcionāru sastāvu. Jau 2018. gadā ieviestais regulējums, uzliekot par pienākumu AS atklāt patiesos labuma guvējus un to kontroles ķēdes, lielā mērā padarīja publiski zināmus lielākos AS akcionārus. Tomēr ar grozījumu spēkā stāšanos AS valdei tiks uzlikts pienākums turpmāk Uzņēmumu reģistram iesniegt informāciju par visiem AS vārda akciju un lielākajiem uzrādītāja akciju turētājiem, padarot šo informāciju publiski pieejamu trešajām personām. Turpmāk rakstā aplūkoti, mūsuprāt, būtiskākie Komerclikuma grozījumi attiecībā uz akciju sabiedrībām. Ilustrācija: © vegefox.com – stock.adobe.comNR. 3 (117), 2023. GADA MARTS 13 JURISTA PADOMS Tāpat ar grozījumiem tiek noteikts, ka AS var būt tikai viena veida akcijas. Tām AS, ku- ras ir izlaidušas abu veidu (vārda un uzrādītāja) akcijas, noteikts pārejas periods līdz 2024. gada 30. jūnijam, lai izlemtu par piemērotāko akci- ju veidu. Lai atvieglotu visu viena veida akciju konversiju, grozījumi paredz akcionāru sapulces tiesības lemt par reģistrētu akciju konversiju uz dematerializētajām akcijām un otrādi, vienlaikus izdarot attiecīgus grozījumus statūtos. Bez tam, līdz 2024. gada 30. jūnijam akcionāru sapulce lē- mumu par minētajiem statūtu grozījumiem varēs pieņemt ar klātesošo akcionāru vienkāršu balsu vairākumu. Ja līdz pārejas perioda beigām AS neveiks minētās darbības, Uzņēmumu reģistrs pieņems lēmumu par AS darbības izbeigšanu, piemērojot tā saukto vienkāršoto likvidāciju. Vienlaikus gan jānorāda uz izņēmumu no mi- nētā pārejas perioda, kad grozījumi statūtos būs piesakāmi agrāk. Proti, sākot ar 2024. gada 1. jan- vāri, ja Uzņēmumu reģistrā tiks pieteiktas citas iz- maiņas statūtos, AS būs pienākums vienlaikus ar tām pieteikt arī statūtu grozījumus, paredzot tikai viena akciju veida emisiju. Akciju uzskaites kārtība un akcionāru ziņošanas pienākums Reģistrēto akciju uzskaitei un to pārejas atspo- guļošanai AS valde arī turpmāk vedīs akcionāru reģistru, kurš līdzīgi kā SIA gadījumā sastāvēs no nodalījumiem, piešķirot katrai akcijai individuālu kārtas numuru. Katru akcionāru reģistra nodalīju- mu ar savu parakstu apliecinās valdes priekšsēdētājs vai valdes pilnvarots valdes loceklis, savukārt akciju atsavināšanas gadījumā arī akciju atsavinātājs un ieguvējs. Turpmāk AS valdei būs pienākums ie- sniegt akcionāru reģistra nodalījumus Uzņēmumu reģistrā, tādējādi ziņas par akcionāriem būs publiski pieejamas. Dematerializētās akcijas AS būs jāiegrā- mato centrālajā vērtspapīru depozitārijā. Lēmumu par centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā iegrāmatot akcijas, pieņems akcionāru sapul- ce ar kvalifi cēto balsu vairākumu (ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no klātesošo balsstiesīgo akcionāru bal- sīm, ja statūtos netiks noteikts lielāks balsu skaits). AS valdei būs pienākums iesniegt Uzņēmumu reģistram informāciju par centrālo vērtspapīru de- pozitāriju, kurā iegrāmatotas AS akcijas, kā arī de- pozitārija apliecinājumu par akciju iegrāmatošanu, un turpmāk šī informācija būs publiski pieejama. Saskaņā ar grozījumiem akcionāram, kuram pieder dematerializētās akcijas vairāk nekā 5% ap- mērā no AS akcijām, būs par to jāinformē AS. Ak- cionāra informēšanas pienākums attieksies arī uz katru turpmāko akciju iegūšanu un samazināšanos, kas palielina vai attiecīgi samazina viņa līdzdalību AS par katriem 5% (tai skaitā, ja līdzdalība kļūst mazāka par 5% no AS akciju skaita). Ja akcionārs nebūs paziņojis par līdzdalības iegūšanu vai palie- lināšanos, akcionārs nevarēs izlietot balsstiesības, kas izriet no akcijām, par kuru iegūšanu AS nav paziņots. Savukārt AS valdei, saņemot akcionāra paziņojumu par līdzdalības iegūšanu, palielināša- nos vai samazināšanos, būs pienākums to iesniegt Uzņēmumu reģistram (minētā prasība neattieksies uz regulētajā tirgū iekļautām AS). AS ir noteikts pārejas periods līdz 2024. gada 30. jūnijam, kura laikā Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz aktuālais akcionāru reģistra nodalījums, informācija par centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā iegrāmatotas akcijas, un lielā- kajiem dematerializēto akciju turētājiem. Ja līdz pārejas perioda beigām AS neiesniegs aktuālo akcionāru reģistra nodalījumu vai informāciju par centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā iegrāmato- tas akcijas, Uzņēmumu reģistrs pieņems lēmumu par AS darbības izbeigšanu, piemērojot tā saukto vienkāršoto likvidāciju. Grozījumi paredz arī izņēmumu no minētā pārejas perioda, kad dokumenti un informācija būs iesniedzami agrāk. Proti, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, ja Uzņēmumu reģistrā tiks pieteiktas citas izmaiņas attiecībā uz pamatkapitālu, AS būs pienā- kums vienlaikus ar tām iesniegt arī aktuālo akcionā- ru reģistra nodalījumu vai informāciju par centrālo vērtspapīru depozitāriju, kurā iegrāmatotas akcijas. IEVA ZARIŅA Zvērinātu advokātu biroja Sorainen juriste Akcionāram, kuram pieder dematerializētās akcijas vairāk nekā 5% apmērā no AS akcijām, būs par to jāinformē akciju sabiedrība. Foto: Kristaps Lapiks14 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS Akcionāru sapulču sasaukšana un kvorums Ar grozījumiem tiek saīsināts paziņojuma par ak- cionāru sapulces sasaukšanu nosūtīšanas termiņš no 30 līdz 21 dienai pirms paredzētās akcionāru sapulces. Paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu valdei visiem akcionāriem būs jānosūta uz akcionā- ru reģistrā norādītajām saziņas adresēm, piemēram, elektroniskā pasta adresi, ja akcionārs būs lūdzis AS izmantot to saziņai ar viņu. Tāpat tiek atcelta prasība pēc paziņojuma publicēšanas ofi ciālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis, nosakot, ka dematerializēto akciju gadījumā pazi- ņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu valdei būs jānosūta centrālajam vērtspapīru depozitārijam, kurā iegrāmatotas AS akcijas. Gan reģistrēto, gan dematerializēto akciju gadī- jumā AS akcionāriem būs iespējams statūtos noteikt citu paziņošanas kārtību. Piemēram, dematerializēto akciju turētāji var vienoties, ka paziņojumi par ak- cionāru sapulces sasaukšanu var tikt nosūtīti uz ak- cionāru elektroniskā pasta adresēm (minētās tiesības gan neattieksies uz regulētajā tirgū iekļautajām AS). Tāpat grozījumi paredz vienādot SIA un AS regulējumu, nosakot, ka arī AS atkārtoti sasauktajās sapulcēs ar identisku darba kārtību kvoruma prasība (ja tāda noteikta AS statūtos) nav jāievēro un sapul- ce ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvēto balsu skaita. Arī atkārtotās sapulces sasaukšanai paredzē- tais paziņojuma nosūtīšanas termiņš ir saīsināts no 30 līdz 14 dienām pirms paredzētās sapulces. Akcionāru sapulces dokumentu, citu paziņojumu un informācijas pieejamība akcionāriem Ar grozījumiem tiek mainīta kārtība akcionāru sapulces dokumentu pieejamības nodrošināšanai, nosakot, ka AS būs jānodrošina akcionāriem ne- pārtraukta elektroniska bezmaksas pieeja akcionā- ru sapulcē izskatāmajiem dokumentiem. Turklāt šāda pieejamība būs jānodrošina arī vismaz gadu pēc akcionāru sapulces norises. Ja AS pamatotu iemeslu dēļ nevarēs nodroši- nāt akcionāriem nepārtrauktu elektronisku pieeju sapulces dokumentiem vai arī akcionārs pamatotu iemeslu dēļ nevarēs tiem piekļūt, AS pēc akcionāra lūguma dokumenti bez maksas būs jānosūta akcio- nāram vai jānodrošina cita bezmaksas piekļuve do- kumentiem. Tāpat, ja tehnisku vai citu iemeslu dēļ nebūs iespējams nodrošināt dokumentu pieejamību vismaz gadu pēc sapulces norises, akcionāriem būs tiesības iepazīties ar minētajiem dokumentiem AS juridiskajā adresē. Ar grozījumiem dematerializēto akciju turētā- jiem tiek piešķirtas arī tiesības saņemt informāciju par pārējiem AS akcionāriem, pieprasot AS valdei šīs informācijas iesniegšanu. Akcionāra pienākums paziņot AS par tā patiesajiem labuma guvējiem Lai novērstu situācijas, kad AS nespēj izpildīt savu pienākumu paziņot Uzņēmumu reģistram tās patiesos labuma guvējus, grozījumi uzliek par pienākumu akcionāram pēc AS valdes pieprasīju- ma saņemšanas sniegt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, kas īsteno kontroli ar konkrētā akcionāra starpniecību. Turklāt, kamēr akcionārs pieprasīto informāciju nebūs iesniedzis, akcionā- ram nebūs balsstiesību akcionāru sapulcēs un AS neizmaksās viņam dividendes. Vienlaikus grozījumi paredz akcionāra tiesības pašam vērsties Uzņēmumu reģistrā un iesniegt ziņas par AS patiesajiem labuma guvējiem gadī- jumos, kad AS valde nav izpildījusi sev uzlikto paziņošanas pienākumu. Pēc tam kad Uzņēmumu reģistrs būs reģistrējis akcionāra sniegto paziņo- jumu par patiesajiem labuma guvējiem, akcionāra tiesību ierobežojumi vairs nebūs spēkā. Tomēr, ja akcionārs neiesniedz AS informāciju par tās patie- sajiem labuma guvējiem un arī nevēršas ar šādu pie- teikumu Uzņēmumu reģistrā, AS būs tiesības lūgt tiesu izslēgt akcionāru no AS akcionāru sastāva. AS minimālais pamatkapitāls, apmaksas kārtība un statūtos norādāmās ziņas Ar grozījumiem tiek samazināts AS minimālā pamatkapitāla apmērs no 35 000 līdz 25 000 eiro. Vienlaikus tiek izslēgta iespēja pie AS dibināšanas pamatkapitāla apmaksu veikt vairākās daļās, proti, turpmāk viss pamatkapitāls būs jāapmaksā pilnībā līdz reģistrācijas pieteikuma iesnieg- šanai Uzņēmumu reģistrā. Tāpat tiek grozītas AS statūtos ierakstāmās zi- ņas par akcijām, nosakot, ka turpmāk statūtos būs jānorāda tikai informācija par akciju veidu (reģis- trētas vai dematerializētas akcijas). Savukārt infor- mācija par akciju formu un konversiju vairs nebūs jāiekļauj statūtos. AS, kurām pašlaik statūti paredz viena veida akciju emisiju (vārda vai uzrādītāja ak- cijas), statūtu grozījumi, kas paredz iepriekš minētās informācijas aktualizēšanu, būs jāiesniedz Uzņēmu- mu reģistram vienlaikus ar citām izmaiņām statūtos, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 1. jūlijam. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR AS būs jānodrošina akcionāriem nepārtraukta elektroniska bezmaksas pieeja akcionāru sapulcē izskatāmajiem dokumentiem.15 NR. 3 (117), 2023. GADA MARTS Kā jau minēts iepriekšējos apskatos 1 , LESD 267. pants (bi- jušais EKL 234. pants) paredz, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. Attiecībā uz EST tiesas pie- nākumu izskatīt lietu un pieņemt prejudiciālo nolēmumu judikatū- rā ir secināts: „Atteikties lemt par valsts tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu Tiesa var tikai tad, ja ir redzams, ka lūgtajai interpre- tācijai nav nekāda sakara ar pa- matlietas faktisko situāciju vai tās priekšmetu, ja izvirzītā problēma ir hipotētiska vai ja Tiesai nav zi- nāmi faktiskie vai tiesiskie aps- tākļi, kas nepieciešami, lai sniegtu noderīgu atbildi uz minētajiem jautājumiem. (..) pat pieņemot, ka tas ir tā, lūgums sniegt pre- judiciālu nolēmumu, kas ietver šādus jautājumus, tomēr nekļūst nepieņemams (EST 2022. gada 24. februāri spriedums lietā Viva Telecom Bulgaria, C257/20, EU:C:2022:125, 42. punkts, un tajā minētā judikatūra; arī 41. punkts un tajā minētā judika- tūra; EST 2022. gada 22. decem- bra spriedums lietā C392/21 TJ pret Inspectoratul General pentru Imigrări 25.–26. punkts). Tādējādi nacionālajām tie- sām katru reizi, kad lietas izska- tīšana skar Eiropas Savienības (ES) tiesības, vajadzētu izvērtēt, vai lietā nav nepieciešama ES tiesību normas interpre- tācija, kuru ir tiesīga veikt tikai EST. Ja nacionālā tiesa no- nāk pie secinājuma, ka šāda in- terpretācija ir nepieciešama, tad nacionālajai tiesai ir jāvēršas ar lūgumu EST sniegt prejudiciālo nolēmumu. Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība EST 2022. GADA 22. DECEMBRA SPRIEDUMS LIETĀ C392/21 TJ PRET INSPECTORATUL GENERAL PENTRU IMIGRĂRI Lietā skatīts jautājums par darba ņēmēju drošības un vese- lības aizsardzību, darba devēja pienākumu atlīdzināt darbinie- ka izdevumus, kas radušies, dar- biniekam iegādājoties speciālos koriģējošos līdzekļus acu un re- dzes aizsardzībai. Fiziskā persona strādāja Rumānijas Imigrācijas dienes- ta ģenerālinspekcijā, darba iz- pildi veicot ar displeja ierīcēm. Persona vērsās pie darba devēja, lūdzot, lai darba devējs atlīdzi- na darbiniekam izdevumus par koriģējošo briļļu iegādes vērtību, t.i., briļļu lēcu, ietvara un darba izmaksas, kopā aptuveni 530 eiro apmērā. Kā pamatojumu darbi- nieks norādīja, ka darbu izpilda pie ekrāna, kur ir „intermitējo- ša redzamā” gaisma, darba vietā nav dabiskā apgaismojuma, ir neiropsihiska pārslodze. Visi ie- priekšminētie darba vides faktori ir izraisījuši redzes stipru paslik- tināšanos, kā rezultātā, saskaņā ar ārsta speciālista ieteikumu bi- jis jānomaina koriģējošās brilles, panākot redzes asuma samazinā- šanās korekciju. Darba devējs darbinieka lū- gumu par izdevumu kompensā- ciju noraidīja. Darbinieks vērsās nacionālajā tiesā ar prasību pie- dzīt no darba devēja darbinie- kam radušos izdevumus. Pirmās instances tiesa prasību noraidī- ja, bet apelācijas instances tiesa DARBA TIESĪBAS D TIE Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes DARBA TIESĪBU UN NODARBINĀTĪBAS lietās Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā ir izskatītas tiesību normu piemērotājiem noderīgas lietas, kas saistītas ar darba un nodarbinātības tiesībām. Arī šajā rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. 1 Sk. žurnāla 2023. gada februāra numura rakstu „Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes fi zisku personu datu apstrādes lietās”. Foto: © deagreez – stock.adobe.comuzskatīja, ka lietā ir jāinterpre- tē Direktīvas 90/270 2 9. panta 3. punktā ietvertais jēdziens „speciāli koriģējoši līdzekļi”, kas direktīvā nav defi nēts. Tāpat nacionālā tiesa vēlē- jās noskaidrot, vai Direktīvas 90/270 9. panta 3. punktā minē- tie speciālie koriģējošie līdzekļi norāda uz līdzekļiem, ko izman- to vienīgi darba vietā, vai arī tie tāpat var norādīt uz līdzekļiem, kas var tikt izmantoti ārpus dar- ba vietas. Nacionālā tiesa arī konstatē- ja, ka Direktīvā 90/270 ir tieša atsauce tikai uz to, ka darba de- vējam ir jānodrošina ar šādiem līdzekļiem. Tomēr nacionālās tiesas ieskatā līdzīgs rezultāts tiktu sasniegts, ja darba devējs atlīdzinātu darbiniekam šādas ierīces pirkuma izmaksas. Izskatot lietu, EST noteica, ka Direktīvas 90/270 9. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzē- tajos „speciālajos koriģējošajos līdzekļos”ir iekļautas koriģē- jošās brilles, kuru konkrētais mērķis ir tādu redzes grūtī- bu korekcija un novēršana, kas saistītas ar darbu, kurš ietver displeja ierīci. Turklāt pie šiem „speciālajiem koriģējo- šajiem līdzekļiem” pieder ne ti- kai līdzekļi, ko izmanto vienīgi profesionālā kontekstā” (sprie- duma 49. punkts). Šajā sakarā tiesa spriedumā konkretizēja: „(..) prasītājam pamatlietā viņa redzes stiprās pasliktinā- šanās dēļ tika veikta oftalmolo- ģiska izmeklēšana, kuru īstenoja ārsts speciālists un kura šķie- tami atbilst Direktīvas 90/270 9. panta 1. un 2. punktā minē- tajām pārbaudēm” (sprieduma 46. punkts); „(..) ārsts speciālists prasītā- jam pamatlietā ieteica nomainīt koriģējošās brilles un, konkrē- tāk, koriģējošās briļļu lēcas, lai veiktu viņa [darbinieka] redzes stiprās pasliktināšanās korekci- ju, šķietami norāda arī, ka viņa agrākās koriģējošās briļļu lēcas nevarēja tikt izmantotas, lai veiktu pienākumus, strādājot ar displeja ierīcēm, konkrēti ieinte- resētajai personai diagnosticēto ar redzes asumu saistīto grūtību dēļ. Tomēr iesniedzējtiesai ir jā- pārbauda, vai attiecīgo koriģējo- šo briļļu uzdevums patiešām ir veikt ar viņa darbu saistītu redzes grūtību, nevis drīzāk tādu vispā- rēju redzes grūtību korekciju, kam nav noteikti jābūt saistītām ar darba apstākļiem” (sprieduma 47. punkts). Attiecībā uz jautājumu, kas skar pienākumu iegādāties aiz- sardzības līdzekli darba devējam vai atlīdzināt tā iegādes izdevu- mus darbiniekam, EST secinā- ja: „Direktīvas 90/270 9. panta 3. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais darba devēja pienā- kums attiecīgos darba ņēmējus nodrošināt ar speciālu koriģē- jošu līdzekli var tikt izpildīts, vai nu darba devējam tieši nodrošinot darba ņēmē- ju ar minēto līdzekli vai arī atlīdzinot viņam radušos nepieciešamos izdevumus, nevis izmaksājot darba ņēmē- jam vispārēju algas piemaksu” (sprieduma 60. punkts). Pret šajā lietā aplūkoto vis- pārēju algas izmaksu saistībā ar apgrūtinošu darba apstākļu esamību kā darbinieka radušos izdevumu kompensācijas veidu, EST iebilda, jo tiesai nešķita, ka tā ir paredzēta tam, lai segtu iz- devumus, kas attiecīgajam darba ņēmējam ir radušies saistībā ar korekcijas līdzekļu iegādi. Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā, pieejas pašnodarbinātībai nosacījumi EST 2023. GADA 12. JANVĀRA SPRIEDUMS LIETĀ C356/21 J. K. PRET TP S.A. Lietā tiek izskatīts lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu par to, kā kontekstā ar pašno- darbinātās personas līguma nepagarināšanu ir jāinterpretē Direktīvas 2000/78/EK, 3 ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzī- gai attieksmei pret nodarbinātī- bu un profesiju, 3. panta 1. pun- kta a) un c) apakšpunktu. Minētā tiesību norma noteic: „3. pants „Piemērošanas joma”: Nepārsniedzot Kopienas kompetenci, šo direktīvu pie- mēro visām personām gan valsts, gan privātajā sektorā, tostarp valsts iestādēs, attiecībā uz: a) nosacījumiem darba, paš- nodarbinātības un profesijas iegūšanai, to skaitā atlases kri- tērijiem un darbā pieņemšanas nosacījumiem, lai kāda būtu darbības nozare, un visos pro- fesionālās hierarhijas līmeņos, ietverot paaugstināšanu amatā; [..] 16 BILANCES JURIDISKIE PADOMI DARBA TIESĪBAS IVETA ZELČA LLM.,Mg.iur. , zvērināta advokāte iveta.zelca@ litigator.eu Foto: Aivars Siliņš 2 Padomes Direktīva (1990. gada 29. maijs) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ar displeju ierīcēm (piektā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punktu nozīmē) (90/270/EEK). 3 Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju.17 NR. 3 (117), 2023. GADA MARTS DARBA TIESĪBAS c) nodarbinātību un darba nosacījumiem, to skaitā atlaiša- nu un atalgojumu.” (OV 2000, L 303, 16. lpp.). Fiziskā persona nebija darba tiesiskajās attiecībās, bet no 2010. līdz 2017. gadam saistībā ar savu saimniecisko darbību noslēdza virkni secīgu īstermiņa uzņēmu- ma līgumu ar sabiedrību, kura pārvalda sabiedriskās televīzijas kanālu Polijas valsts mērogā un kuras vienīgais akcionārs ir Valsts kase (turpmāk – TP). Fiziskā per- sona uz uzņēmuma līgumu pama- ta sniedza pakalpojumu TP 1. ka- nāla Režijas un reklāmas redakcijā nedēļu garās dežūrās, kuru laikā sagatavoja audiovizuālo materiālu montāžu, reklāmas rullīšus vai kli- pus TP pašreklāmas raidījumiem. 2017. gada 20. novembrī starp prasītāju un TP tika no- slēgts jauns uzņēmuma līgums uz vienu mēnesi. Prasītājs arī saņēma darba laika grafiku 2017. gada decembrim, kurā bija paredzētas divas nedēļu ga- ras dežūras, kam attiecīgi jāsākas 2017. gada 7. un 21. decembrī. 2017. gada 4. decembrī fi zis- kā persona kopā ar savu dzīves- biedru YouTube kanālā publicēja Ziemassvētku mūzikas videoie- rakstu. 2017. gada 6. decembrī un 2017. gada 20. decembrī tika saņemtas elektroniskā pasta vēstules, kurās prasītājs tika in- formēts, ka viņa dežūras ir atcel- tas vai nav paredzētas. Tādējādi 2017. gada decembrī nebija ne- vienas dežūras, un pēc tam starp fi zisko personu un TP netika no- slēgts jauns uzņēmuma līgums. Fiziskā persona cēla prasību tiesā pret sadarbības partneri, lūdzot piespriest TP izmak- sāt viņam summu 47 924,92 Polijas zloti (PLN) (aptuveni 10 130 EUR), kurai pieskaitīti likumiskie nokavējuma procen- ti, kā atlīdzību par zaudējumiem un morālo kaitējumu, kas izriet no vienlīdzīgas attieksmes prin- cipa pārkāpuma saistībā ar tie- šu diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ attiecībā uz nosacījumiem par saimnie- ciskās darbības sākšanu un veikšanu, pamatojoties uz civil- tiesisku līgumu. Nacionālajai tiesai radās šau- bas par nacionālā likuma saderī- bu ar Savienības tiesībām, proti, Direktīvu 2000/78. Nacionālā tiesa vēlējās noskaidrot, vai pa- matlietā aplūkotā situācija ie- tilpst Direktīvas 2000/78 3. pan- ta 1. punkta a) un c) apakšpunkta piemērošanas jomā, kas nodroši- na aizsardzību pret diskriminā- ciju, tostarp seksuālās orientāci- jas dēļ, saistībā ar nosacījumiem darba, pašnodarbinātības vai pro- fesijas iegūšanai, to skaitā atlases kritērijiem un darbā pieņemšanas nosacījumiem, kā arī nodarbinā- tības un darba nosacījumiem. Izskatot lietu, EST nolēma: „Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ne- pieļauj tādu valsts tiesisko regu- lējumu, kura dēļ, pamatojoties uz līgumslēdzējas puses brīvu izvēli, no aizsardzības pret diskriminā- ciju, kas jāpiešķir saskaņā ar šo direktīvu, ir izslēgts atteikums personas seksuālās orientācijas dēļ noslēgt ar viņu vai pagarināt līgumu par noteiktiem pakal- pojumiem, ko minētā persona sniedz pašnodarbinātības ietva- ros” (sprieduma 79. punkts). EST, pirmkārt, ir norādījusi, ka attiecībā uz pašnodarbinātas personas darbību līguma noslēg- šana ir būtisks elements: „(..), lai tāda persona kā prasītājs varētu efektīvi veikt savu profesionālo darbību, uzņēmuma līguma noslēgšana ir apstāklis, kura pastāvēšana var būt obligā- ta. Tāpēc jēdziens „nosacījumi [pašnodarbinātības] iegūšanai” Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iz- pratnē var ietvert tāda līguma kā pamatlietā aplūkotais noslēg- šanu. No iepriekš minētā izriet, ka atteikums noslēgt uzņēmuma līgumu ar līgumslēdzēju pusi, kura veic neatkarīgu saimniecis- ko darbību, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar minētās līgumslēdzējas puses seksuālo orientāciju, ietilpst šīs tiesību normas un tādējādi šīs direktīvas piemērošanas jomā” (sprieduma 50.–51. punkts). Otrkārt, tiesa norādīja, ka Direktīvas 2000/78 mērķis nav formāla darba tiesisko attiecību aizsardzība, bet „(..) tās mērķis ir sociālo un publisko interešu dēļ novērst visus uz diskriminējo- šiem iemesliem balstītos šķērš- ļus piekļuvei iztikas līdzekļiem un iespējai sniegt ieguldījumu sabiedrības labā, veicot darbu, neatkarīgi no juridiskās formas, atbilstoši kurai šis darbs tiek veikts” (sprieduma 54. punkts). Treškārt, tiesa deva savu vēr- tējumu apstāklim, ka Direktīvas 2000/78 2. panta 5. punkts pa- redz iespēju piemērot izņēmu- mus. Tomēr tiesa secināja: „Ja tiktu atzīts, ka līgumu slēgšanas brīvība ļauj atteikties noslēgt līgumu ar personu šīs perso- nas seksuālās orientācijas dēļ, Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunktam tik- tu atņemta lietderīgā iedarbība, jo ar minēto tiesību normu ir tieši aizliegta jebkāda diskrimi- nācija šāda iemesla dēļ saistībā ar pieeju pašnodarbinātībai” (sprieduma 76. punkts). Atteikums noslēgt uzņēmuma līgumu ar līgumslēdzēju pusi, kura veic neatkarīgu saimniecisko darbību, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar minētās līgumslēdzējas puses seksuālo orientāciju, ietilpst šīs tiesību normas un tādējādi šīs direktīvas piemērošanas jomā.18 BILANCES JURIDISKIE PADOMI KOMERC- TIESĪBAS Revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmuma KPMG Baltics organizētajā vebinārā „Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Kam, kad un kā būs jāziņo?” KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja IEVA KUSTOVA un KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultante KRISTIĀNA PLĀTE skaidroja, ko maina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kādas ir tās pamatprasības, uz ko attiecas un kad tiek ieviesta. Ilgtspējas ziņošanas attīstība un prasības ES Ilgtspējas ziņošana ir viens no uzdevumiem, kas tiek īstenots, ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas ir pirmā vispārējā juridiski saistošā pasaules mēroga vienošanās klimata jomā. To parakstīja 2016. gada 22. aprīlī, un Eiropas Savienība (ES) to ratifi cēja 2016. gada 5. oktobrī. Nolīgumā paredzēto saistību izpildes, kā arī citu globālu izaicinājumu – piemē- ram, cilvēktiesību ievērošanas – kontekstā visā pa- saulē patlaban attīstās ilgtspējas ziņošanas prasības un ietvari. Savukārt Eiropā ir izstrādāts Zaļais kurss, kas ir politikas iniciatīvu kopums, kura mērķis ir vest ES pa zaļās pārkārtošanās ceļu uz galīgo mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Līdztekus Zaļā kursa politikas uzstādījumiem ES tika apstiprināts ilgtspējīgu finanšu rīcības plāns, kurā tika izvirzīti uzdevumi, kas būtu jāda- ra, lai dažāda veida fi nansējums virzītos ilgtspējīgu investīciju virzienā, lai fi nansētāji būtu vairāk ie- interesēti fi nansēt ilgtspējīgākus uzņēmumus un projektus. Ilgtspējīgu fi nanšu rīcības plāna izstrādes laikā kā viens no izaicinājumiem tika konstatēts, ka fi - nansētāji nevar fi nansēt kaut ko ilgtspējīgu, ja nav pietiekami skaidru kritēriju, kas skaitās ilgtspējīgs projekts, kā arī datu, pēc kuriem izvērtēt un sekot līdzi tam, cik ilgtspējīgi ir uzņēmumi, kas pie vi- ņiem vēršas pēc fi nansējuma. Viens no virzieniem, kā panākt ilgtspējī- gu politiku un risināt iepriekšminētos jautā- jumus, ir veicināt informācijas pieejamību. Tas ir aspekts, ko cenšas risināt Korporatīvās ilgt- spējas direktīva un ar šo direktīvu saistītie ilgtspē- jas ziņošanas standarti, kas paredz daudz plašākam uzņēmumu lokam nekā līdz šim sniegt ilgtspējas informāciju. Prasības ir defi nētas skaidri, lai fi nanšu sekto- riem, sadarbības partneriem, klientiem u.c. būtu pieejama detalizēta informācija, ko uzņēmums dara, kas tam rūp, kāda veida atbildību tas izjūt pret vides, sociālās ietekmes un pārvaldības aspektiem. Uz ko attiecas direktīva Vairumam uzņēmumu, kurus šī direktīva skars, ilgtspējas ziņošana nav bijusi ierasta prakse. Bet pat tad, ja uzņēmums ir publiskojis ilgtspējas ziņojumus jau līdz šim, direktīvas un ar to saistīto standartu ie- viešana noteiks jaunas prasības ierastajiem procesiem. Direktīvas prasības savā darbībā būs jāievieš visiem lielajiem uzņēmumiem, kuru rādītāji pār- sniedz vismaz divus no šiem kritērijiem: 250 darbinieki; 40 miljoni eiro apgrozījums gadā; 20 miljoni eiro aktīvu vērtība. Direktīvas prasības skars arī uzņēmumus ne- atkarīgi no iepriekšminētajiem kritērijiem, ja to vērtspapīri ir pieejami regulētajā tirgū vai ja uzņē- mums tuvākajā nākotnē plāno emitēt vērtspapīrus (akcijas, obligācijas). Ko maina KORPORATĪVĀS ILGTSPĒJAS ZIŅOŠANAS DIREKTĪVA, un uz ko tā attiecas 2022. gada nogalē Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome galīgajā lasījumā pieņēma Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu, kas jau tuvākajos gados ievērojamam skaitam Eiropas, tātad arī Latvijas uzņēmumu noteiks obligātu pienākumu ziņot par ilgtspējas pieejām, mērķiem un rezultātiem. Foto: © Natee Meepian – stock.adobe.com19 NR. 3 (117), 2023. GADA MARTS KOMERCTIESĪBAS Par ko ir jāziņo Direktīva detalizēti nosaka, ka uzņēmumiem ir jāziņo par savu biznesa modeli un stratēģiju, riskiem un iespējām, ko tiem rada ilgtspējas izai- cinājumi (tai skaitā par procesu, kā uzņēmums šos riskus un iespējas identifi cē), un par savu ietekmi uz sabiedrību un vidi (tai skaitā nākotnes virzību – stratēģija, mērķi, progress). Līdztekus Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas di- rektīvai ir pieņemta ES Taksonomijas regula, kura ir kā detalizēta rokasgrāmata – tajā ir uzskaitītas dažāda veida tehnoloģijas, projekti, risinājumi utt., kuros uzņēmumi var investēt un kas tiek uzskatīti par pietiekami zaļiem un videi draudzīgiem. Ilgstspējas ziņošanas procesa ietvaros uzņēmumiem būs arī jāziņo par saviem ka- pitālieguldījumiem un aktīviem atbilstoši taksonomijas prasībām, būs jāatklāj informācija par ilgtspējīgiem ieguldījumiem aktīvos atbilstoši pamatdarbības jomai un atbalsta jomām. Jāpiebilst gan, ka taksonomija neaizliedz investēt arī citu vei- du aktīvos, taču uzņēmumiem jārēķinās, ka, piemē- ram, vēršoties pēc fi nansējuma, banka, investīciju fonds vai cits fi nanšu partneris var raudzīties, vai plānotais ieguldījums ir atbilstošs taksonomijas kri- tērijiem un, ja ne, – vai konkrētā fi nanšu institūcija to vēlas fi nansēt. Papildus iepriekšminētajam direktīva paredz vienotu ES ilgtspējas ziņošanas standartu ievieša- nu, ilgtspējas informācijas sniegšanu gada pārskata vadības ziņojuma ietvaros, kā arī nepieciešamību veikt ilgtspējas ziņošanā ietvertās informācijas ne- atkarīgu pārbaudi un ziņojumus iesniegt elektro- niskā formātā. Kad ieviesīs ilgtspējas ziņošanu Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz pakāpenisku ilgtspējas ziņošanas ieviešanu atkarībā no uzņēmuma lieluma, kā arī no tā, kādas prasības uz konkrēto uzņēmumu ir attiekušās līdz šim. Tiem uzņēmumiem, kuriem līdz šim ir bijuši ilgtspējas ziņošanas pienākumi, piemēram, kuri kotējas biržā un uz tiem jau ir attiekušies līdzši- nējās Nefi nanšu ziņošanas direktīvas pienākumi, prasības stājas spēkā jau 2024. gadā, t.i., pirmais gada pārskats, kas ietver ilgtspējas informāciju, par 2024. gadu ir jāsagatavo 2025. gadā. Vislielākā daļa uzņēmumu, uz kuriem attiecas prasības, ir: ES reģistrētas kompānijas jeb lielie uzņēmumi; apgrozījums ir lielāks par 40 miljoniem eiro; aktīvi ir lielāki par 20 miljoniem eiro; nodarbina vairāk nekā 250 darbinieku. Šiem uzņēmumiem ilgtspējas informācija at- bilstoši jaunās direktīvas un standartu prasībām pirmo reizi ir jāsagatavo par 2025. gadu un jāie- sniedz 2026. gadā. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri izvē- las emitēt akcijas vai obligācijas, ziņošanas prasības attiecas no 2026. gada, taču pastāv iespēja ziņo- šanas pienākumu atlikt par diviem gadiem – līdz 2028. gadam. „Ja ziņošanas prasību vēlas atlikt, tad vadības ziņojumā ir jāietver pamatojums neziņo- šanai konkrētajā divu gadu periodā, vienkārši to ignorēt nevar,” akcentē I. Kustova. Ilgtspējas informācija nav jāiesniedz mikrouzņē- mumiem, kuri nodarbina līdz desmit darbiniekiem un kuru apgrozījums ir līdz diviem miljoniem eiro, – pat tad, ja tie emitētu akcijas vai obligācijas biržā. No 2028. gada prasība par ilgtspējas ziņoša- nu stāsies spēkā uzņēmumiem, kas reģistrēti ārpus Eiropas Savienības (ES) un kuriem ir lieli mei- tas uzņēmumi vai fi liāles ES. Tas nozīmē, ka trešo valstu uzņēmumam jābūt vismaz 150 miljonu eiro apgrozījumam ES valstīs un/vai vismaz vienam meitas uzņēmumam vai fi liālei ar apgrozījumu, kas pārsniedz 40 miljonus eiro. Šīm kompānijām pirmais ziņojums ir jāiesniedz 2029. gadā. Iespējams, atsevišķām kompānijām finanšu gads ir atšķirīgs no kalendāra gada. Tad ilgtspējas ziņošanas pienākums piemērojams atkarībā no tā, kad beidzas fi nanšu gads. Piemēram, ja lielajam uz- ņēmumam jāsāk ziņot 2025. gadā par 2024. gadu, bet tā fi nanšu gads sākas 1. jūnijā un ilgst līdz 31. maijam, tad pirmo reizi par savu ilgtspēju tam ir pienākums ziņot gada pārskata vadības ziņojuma ietvaros par periodu no 2024. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. maijam. Ziņošana grupas līmenī Ja ir uzņēmumu grupa, tad ilgtspējas informā- cija ir obligāta konsolidētajā gada pārskatā grupas līmenī, kas aptver visu grupu kopumā. Tomēr ek- sperti iesaka veidot atsevišķu ilgtspējas informāciju gada pārskata vadības ziņojumā arī atsevišķos gru- pas uzņēmumos, ja to darbība ir būtiski atšķirīga no citu grupas kompāniju darbības jomas. „Līdz ar to, iespējams, ir cita ietekme uz vidi vai citi sociālie aspekti, kam jāpievērš uzmanība,” pie- bilda I. Kustova. „Tas sniedz plašāku un konkrētāku ieskatu ārējiem sadarbības partneriem.” I. Kustova aicināja apsvērt atsevišķu grupas uzņē- mumu veidot ilgtspējas ziņojumu arī gadījumos, kad tam kā individuālam uzņēmumam ir svarīgi uzrunāt IEVA KUSTOVA KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ja uzņēmums ir publiskojis ilgtspējas ziņojumus jau līdz šim, direktīvas un ar to saistīto standartu ieviešana noteiks jaunas prasības ierastajiem procesiem. Foto: Kristaps LapiksNext >