< PreviousBILANCES JURIDISKIE PADOMI TIESU PRAKSE 30 BILANCES JURIDISKIE PADOMI un kvalifi kācija) no Darba likuma 108. panta otrās daļas kritērijiem (tostarp pie darba devēja nostrādā- tais laiks), kuru apsvēršanai jāpie- vēršas tikai tad, ja pirmie būtiski neatšķiras. Senāta būtiskākās atziņas Darbinieku skaita samazināšanas jēdziens Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktā paredzētā darbinie- ku skaita samazināšana, ievērojot Darba likuma 104. pantā ietverto šī jēdziena defi nīciju, ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pa- matots ar neatliekamu saimniecis- ku, organizatorisku, tehnoloģ isku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā. Darba likuma 108. panta piemērošana Darba likuma 108. pants pie- mērojams, izvērtējot priekšrocības turpināt darba attiecības darbinie- ku skaita samazināšanas gadījumā. Līdz ar to vispirms ir jākonstatē, ka notikusi darbinieku skaita sa- mazināšana. Ja darbinieku skaita samazi- nāšana ir notikusi, jāpārbauda, vai ir ievērota Darba likumā noteiktā atlaišanas procedūra: konkrētajā gadījumā jāpievēršas Darba likuma 108. panta tiesību normas iztulko- šanai – tvēruma noskaidrošanai, lai izprastu, kā veicama priekšrocību izvērtēšana, tostarp kāds ir izvērtē- jamo (salīdzināmo) darbinieku loks, kādi ir vērtēšanas kritēriji un kādā kārtībā izvērtēšana jāveic. Ievērojot Civilprocesa likuma 5. panta sesto daļu, jāņem vērā judikatūra, ja tāda par attiecīgās normas iztulkošanu ir izveidojusies. Darba likuma 108. panta pirmās daļas tiesību normas sastāvā ietver- tie priekšraksti paredz, ka darbinie- ku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attie- cības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifi kācija. Tikai tad, ja darba rezultāti un kvalifi kācija būtiski neatšķiras, jāpār- iet pie nākamās salīdzinājuma kār- tas – Darba likuma 108. panta ot- rajā daļā minētajiem t.s. sociālajiem kritērijiem (tostarp nodarbinātības ilgums pie darba devēja). Priekšrocību izvērtēšana primāri pēc darba rezultātiem un kvalifi kāci- jas darba tiesībās noteikta, ievērojot darba devēja pamatotās intereses turpmāk nodarbināt darbiniekus, kuriem ir labākas zināšanas, rezul- tāti, spējas, kā arī lai nodrošinātu izsvērtu personāla struktūru. Jāvērtē nevis amata nosaukums, bet darba saturs un būtība Izvērtējuma nepieciešamībai ir jāizriet no izpildāmā darba satura un būtības, nevis amata nosaukuma līdzības; izvērtējums ir veicams attie- cībā uz vienāda nozīmīguma un līdz- vērtīgas atbildības pakāpes darba pie- nākumus veicošiem darbiniekiem. 2 Lai atzītu amatus ieņemošo dar- binieku salīdzinājuma tiesisko pie- ļaujamību, tiesai jākonstatē, ka darba devēja izvērtējumā salīdzinājusi pēc darba satura un būtības vienāda no- zīmīguma un līdzvērtīgas atbildības pakāpes darba pienākumus veicošus darbiniekus. Pienākums piedāvāt citu darbu Darba devējam ir iespējams nodarbināt darbinieku ar viņa pie- krišanu citā darbā uzņēmumā Dar- ba likuma 101. panta ceturtā daļas kārtībā tad, ja šāds darbs, proti, brīva amata vieta, ir. Iespējai piedāvāt atlaižamajam darbiniekam citu darbu jāpastāv uzteikuma izsniegšanas brīdī. Autora piebilde Būtiski norādīt, ka šajā lietā Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģ ija, skatot lietu atkārtoti, ar 28.07.2022. spriedumu, kas jau ir stājies spēkā 3 , darbinieka prasību ap- mierināja daļēji – atzina uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunoja darbi- nieku iepriekšējā darbā un piedzina atlīdzību par darba piespiedu kavē- juma laiku. Apgabaltiesa atzina, ka grama- tiski vilces līdzekļa vadītāja amata un vadītāja palīga amata apraksti ir vienādi, t.i., satur pienākumus par vienādu instrukciju, tiesību aktu, rīkojumu u.tml. izpildi, taču no mi- nētajiem aprakstiem vispār nav re- dzams, kādi konkrēti darba pienāku- mi jāveic šiem darbiniekiem. Līdz ar to amatu aprakstos esošā informācija neliecina, ka vadītāja un vadītāja pa- līga darba pienākumi ir identiski, kā to norādīja darba devēja. Savukārt no darba devējas pa- pildu paskaidrojumiem redzams, ka tieši vadītājs saskaņā ar amatam nepieciešamo kvalifi kāciju veic vil- ces līdzekļa vadīšanu. Līdz ar to šī amata atbildības pakāpe nav pielī- dzināma vadītāja palīga atbildības pakāpei. Minētais netieši apstipri- na, ka no izpildāmā darba satura un būtības vadītājs un vadītāja palīgs ir dažādi pienākumi, kurus vieno viens mērķis un darbs vienā brigādē. Līdz ar to apgabaltiesa secināja, ka darba devēja izvērtēja darbinie- kus, kuri veica dažādus pienākumus, kas nav pieļaujams un neatbilst Darba likuma 108. pantā noteikta- jam tiesiskajam regulējumam. 2 Sal., piemēram, Augstākās tiesas 2012. gada 8. novembra sprieduma lietā Nr. SKA – 285/2012 (A42968509) 8. punktu; 2016. gada 30. novembra sprieduma lietā Nr. SKC – 1425/2016 (C33524813) 7.1. punktu; 2017. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. SKC – 551/2017 (C29634715) 11. punktu. 3 Ar Senāta 27.10.2022. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC–1021/2022 atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifi kācija.2022. GADA 28. JŪLIJA SPRIEDUMS LIETĀ C30496320, SKC–88/2022 Lietas apstākļi Darba devēja uzteica darbinie- kam darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu un šādiem apstāk- ļiem: ievērojot, ka Covid–19 pandē- mijas dēļ uzņēmuma darbība, kas saistīta ar starptautisku mākslas izstāžu u.c. pasākumu aprīkošanu, ir pilnībā apstāju- sies un nav zināms, kad tā at- jaunosies, pasaulē noteikti pul- cēšanās ierobežojumi, Latvijā izsludināts ārkārtējais stāvoklis, atcelti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, sabiedrības da- lībnieku sapulce lēmusi par ne- pieciešamu, neatliekamu saim- niecisku pasākumu veikšanu uzņēmumā – darbinieku skaita samazināšanu; darba devējai ir četri projektu va- dītāji, bet prasītājam salīdzināju- mā ar pārējiem ir zemāka kvalifi - kācija (nav augstākās izglītības), viņš uzņēmumā nostrādājis vis- īsāko laiku; darba devējai nav iespējams dar- binieku nodarbināt citā darbā. Darbinieks cēla prasību tiesā un norādīja, ka darba līgums darbi- nieku skaita samazināšanas dēļ jau tika uzteikts dažus gadus iepriekš un darbinieks to apstrīdējis un ti- cis atjaunots iepriekšējā darbā, 4 bet pēc atjaunošanas darbā tā arī nav pielaists pie darba pienākumu veik- šanas, 2020. gada 2. janvārī viņam noteikta dīkstāve; no 2020. gada 7. janvāra līdz 28. martam prasītājs izmantoja ikgadējo apmaksāto at- vaļinājumu, kura laikā (4.–13. feb- ruāris) viņam iestājās pārejoša darbnespēja. Atgriežoties darbā, ar darba devējas 2020. gada 30. marta rīkojumu prasītājam noteikta dīk- stāve sakarā ar valstī izsludināto ār- kārtējo situāciju Covid–19 dēļ, bet 2020. gada 31. martā uzteikts darba līgums. Pirmās instances tiesa prasību daļā par atjaunošanu darbā noraidī- ja. Apelācijas instances tiesa prasību apmierināja. Apgabaltiesa spriedumā norā- dīja, ka nav strīda, ka atbildētājas četriem projektu vadītājiem darba pienākumi bija atšķirīgi. Līdz ar to darba devējai bija jāvērtē, kurš labāk veica savus darba pienākumus, kurš ir labāk sagatavots projektu vadītāja darbam un spēj veikt arī citu pro- jektu vadītāju darba pienākumus. Atbildētāja nav noteikusi kri- tērijus projektu vadītāju dar- ba rezultātu un kvalifikācijas izvērtēšanai. Nav pierādījumu, ka objektīva izvērtēšana vispār notikusi. Uzteikumā norādīts, ka prasītājam ir zemāka kvalifi kācija (nav augstākās izglītības) un viņš nostrādājis visīsāko laiku. Nav kon- statējams, kā pārējo projektu vadī- tāju augstākā izglītība nodrošināja viņu labāku sagatavotību darbam, turklāt izglītība nav saistīta ar pro- jektu vadīšanu. Nav saprotams, vai darba devēja kvalifikāciju atzina par būtiski vai nebūtiski atšķirī- gu, jo piemēroja arī Darba likuma 108. panta otro daļu un vērtēja citu priekšrocību: nostrādāto laiku, kas liecina par darba devējas nekonsek- venci un nepārliecinātību par savu rīcību. Senāts atzina, ka apelācijas in- stances tiesas spriedums ir atceļams, jo apgabaltiesa izdarījusi secinājumu, ka visu projektu vadītāju darba pie- nākumi bija atšķirīgi, tomēr tai pašā laikā arī atzinusi, ka darba devējai bija šie projektu vadītāji jāizvērtē, un kā trūkums norādīts tas, ka atbildē- tāja nav noteikusi kritērijus projektu vadītāju darba rezultātu un kvalifi kā- cijas izvērtēšanai. Senāta būtiskākās atziņas Darba likuma 108. panta tvērums Darba likuma 108. panta no- teikumi ir vērsti uz to, lai noteiktu, kuram no vairākiem vienādus vai lī- dzīgus darba pienākumus pildošiem darbiniekiem ir priekšroka turpināt to pašu darbu darbinieku skaita sa- mazināšanas gadījumā. Tādējādi šī tiesību norma ir jāpie- mēro tad, ja darba devējai ir vienādus vai līdzvērtīgus darba pienākumus veicoši darbinieki, kuru vērtējumā (salīdzinājumā) tālāk var tikt piemē- roti minētās tiesību normas kritēriji (labāki darba rezultāti, augstāka kva- lifi kācija u.c.), izvērtējuma nepie- ciešamībai izrietot no izpildāmā darba satura un būtības, nevis amata nosaukuma līdzības, un izvērtējumu veicot attiecībā uz vie- nāda nozīmīguma un līdzvērtīgas at- bildības pakāpes darba pienākumus veicošiem darbiniekiem. Darba likuma 108. panta piemērošanas priekšnoteikums Nepietiek ar amata nosaukuma līdzību vai sakritību, bet gan jāizvērtē attiecīgo amatu nozīmīgums, atbildī- bas pakāpe, kā arī konkrēto darbinie- ku veicamā darba saturs un būtība. Tikai tad, ja pierādījumu vērtējuma rezultātā izdarīts pamatots secinājums par amatu līdzvērtīgumu un veicamā darba satura sakritību vai būtisku lī- dzību, pastāv priekšnoteikumi Darba likuma 108. panta piemērošanai. Atlīdzības par darba piespiedu kavējuma laiku apmēra noteikšana Darba likuma 126. panta pirmās daļas tiesību normas sastāvs paredz izmaksāt vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Tātad mērķis ir kompensēt darbiniekam darba sa- maksu, kuru viņš nav saņēmis tādēļ, ka nestrādāja prettiesiskas atlaišanas dēļ. Ja darbinieks ir strādājis pilna laika darbu pie cita darba devēja, kur saņēmis atlīdzību, kas sasniedz vai pārsniedz atlīdzību, kas pienāk- tos pie tā darba devēja, kurš viņu prettiesiski atlaidis, attiecīgais laiks nevar tikt kvalifi cēts kā darba pie- spiedu kavējums. Nepietiek ar amata nosaukuma līdzību vai sakritību 31 NR. 3 (117), 2023. GADA MARTS TIESU PRAKSE 4 Sk. civillietu Nr. C30459618, kurā apelācijas instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā.Next >