< PreviousDATU AIZSARDZĪBA10BILANCES JURIDISKIE PADOMIKad veicams novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību?Datu valsts inspekcija 2018. gada 18. decembrī apstiprināja sarakstu ar tiem apstrādes darbības veidiem, attiecībā uz kuriem ir jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (NIDA).Šāds novērtējams veicams saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2016/679 par fi zisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46 EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula, turpmāk VDAR) 35. panta 4. punktu.Saraksts nosaka tos apstrādes darbības vei-dus, kas „var radīt augstu risku fi zisku personu tiesībām un brīvībām”. Šis saraksts papildina un precizē 29. panta darba grupas (DG 29) vadlīnijās par „Novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību” (NIDA) un regulas 2016/679 vadlīnijās minēto, tai skaitā, ņemot vērā vadlīnijās aprakstītos kritērijus.Kā minēts 29. panta darba grupas izstrādātajās vadlīnijās par „Novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību„ (pieņemtas 2017. gada 4. oktobrī), NIDA ir process, kas izveidots tā, lai aprakstītu apstrādi, novērtētu tās nepieciešamību un samē-rīgumu un palīdzētu pārvaldīt tādus riskus fi zisku personu tiesībām un brīvībām, kas izriet no perso-nas datu apstrādes, novērtējot tos un nosakot pasā-kumus to novēršanai. NIDA novērtējumi ir svarīgi pārskatatbildības rīki, jo tie palīdz pārziņiem ne vien nodrošināt atbilstību VDAR prasībām, bet arī Foto: © Elnur – Fotolia.com11DATU AIZSARDZĪBANr. 2 (68), 2019. gada februārisparādīt, ka ir veikti atbilstošie pasākumi, lai pa-nāktu atbilstību minētajai regulai. Proti, NIDA ir atbilstības nodrošināšanas un pierādīšanas process.Kompetentā uzraudzības iestāde var piemērot sodu par NIDA neveikšanu, ja attiecībā uz apstrādi ir jāveic NIDA (35. panta 1., 3. un 4. punkts), par nepareizu NIDA veikšanu (35. panta 2., 7., 8. un 9. punkts) vai neapspriešanos ar kompetento uz-raudzības iestādi, ja tas ir nepieciešams (36. panta 3. punkta e) apakšpunkts). Administratīvais nau-das soda apmērs var būt līdz 10 miljoniem eiro, vai – uzņēmuma gadījumā – līdz 2% no kopējā visā pasaulē iepriekšējā fi nanšu gadā gūtā apgrozījuma atkarībā no tā, kuras summas apmērs ir lielāks.NIDA jēdziens VDAR tekstā formāli nav de-fi nēts, taču tās 35. panta 7. punktā ir norādīts tā minimālais saturs, proti, novērtējumā ietver vismaz: plānoto apstrādes darbību un apstrādes nolūku, tostarp attiecīgā gadījumā pārziņa leģitīmo in-terešu sistemātisku aprakstu; novērtējumu par apstrādes darbību nepiecie-šamību un samērīgumu attiecībā uz nolūkiem; novērtējumu par 1. punktā minētajiem riskiem datu subjektu tiesībām un brīvībām; pasākumus, kas paredzēti risku novēršanai, tostarp garantijas, drošības pasākumus un me-hānismus, ar ko nodrošina personas datu aiz-sardzību un uzskatāmi parāda, ka ir ievērota šī regula, ņemot vērā datu subjektu un citu attie-cīgo personu tiesības un leģitīmās intereses.Kā norādīts DG29 paziņojumā „Uz risku bal-stītas pieejas nozīme attiecībā uz datu aizsardzī-bas tiesisko regulējumu”, atsauce uz datu subjektu „tiesībām un brīvībām” galvenokārt attiecas uz tiesībām uz datu aizsardzību un privātumu, taču to var attiecināt arī uz citām pamattiesībām – vār-da brīvību, domas brīvību, pārvietošanās brīvību, diskriminācijas aizliegumu, tiesībām uz brīvību, apziņas brīvību un reliģijas brīvību. Attiecīgie novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā, nosakot piemērotus pasākumus, kas veicami, lai uzskatāmi parādītu, ka personas datu apstrāde atbilst šai regulai. Tāpat jāņem vērā, ka NIDA ir jāveic pirms datu apstrādes – jāuzskata, ka NIDA ir rīks, kas palīdz pieņemt lēmumus par apstrādi. Turklāt NIDA var būt vajadzīgs pēc tam, kad ir mainījušies apstrādes darbību rezultātā radītie riski, piemēram, tāpēc, ka ir ieviesta jauna tehnoloģija vai personas dati tiek izmantoti citā nolūkā. Vēl sva-rīgi ievērot, ka NIDA var veikt kāda cita persona organizācijas iekšienē vai ārpus tās, taču galu galā par šā uzdevuma veikšanu joprojām atbild datu pārzinis.Zvērinātu advokātu biroja Sorainen partnere Ieva Andersone norāda, ka pagaidām nav pilnī-bā skaidra priekšstata, kā praksē būtu jāizskatās NIDA – vai pāris lappušu garam dokumentam vai arī vairāk nekā simts lapu apjomā, kādu to jau ir izveidojušas lielas starptautiskas korporācijas. Jeb-kuros neskaidros jautājumos ieteicams konsultēties ar Datu valsts inspekciju.Apstrādes darbību veidi, par kuriem ir jāveic NIDA 1. Novērtēšana vai vērtēšana, tostarp profi lēšana un prognozēšana, jo īpaši lai analizētu aspektus saistībā ar datu subjekta sniegumu darbā, ekono-misko stāvokli, veselību, personīgajām vēlmēm vai interesēm, uzticamību vai uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos” (VDAR 71. un 91. apsvērums).Piemēri – fi nanšu iestāde, kas novērtē savu klien-tu datus, izmantojot kredīta uzziņas datubāzi vai ne-likumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma fi nansēšanas novēršanas (AML/CTF) vai krāpša-nas datubāzi; biotehnoloģiju uzņēmums, kas piedāvā ģenētiskus testus tieši patērētājiem, lai novērtētu un prognozētu slimības/veselības riskus; uzņēmums, kas veido uzvedības vai mārketinga profi lus, pamatojoties uz pielietojumu vai navigāciju savā tīmekļa vietnē.2. Automatizēta lēmumu pieņemšana, kuru pama-to ar juridisku vai līdzīgu būtisku ietekmi: apstrāde, kuras rezultātā tiek pieņemti lēmumi par datu sub-jektiem, kas rada „juridiskas sekas attiecībā uz fi zisko personu” vai kas „līdzīgi būtiski ietekmē fi zisko per-sonu” (VDAR 35. panta 3. punkta a) apakšpunkts).Piemērs – apstrāde, kuras rezultātā fi ziskas per-sonas var tikt izslēgtas vai diskriminētas, izņemot gadījumus, kad apstrāde nerada būtisku kaitējumu fi ziskām personām vai tās ietekme vispār netiek konstatēta, līdz ar to šāds apstrādes veids nav at-tiecināms uz šo īpašo kritēriju.3. Sistemātiska uzraudzība: piemēro, lai novērotu, uzraudzītu vai kontrolētu datu subjektus, tostarp datus, kas iegūti tīmeklī vai „publiski pieejamas zo-nas sistemātiskas uzraudzības” rezultātā (VDAR 35. panta 3. punkta c) apakšpunkts).Piemērs – šāda veida uzraudzība ir datu apstrā-des darbība, jo personas datus var ievākt apstākļos, kad datu subjekti, iespējams, nezina, kas vāc viņu datus un kā tie tiks izmantoti. Tāpat personām var nebūt iespējas izvairīties no šādas viņu datu apstrā-des publiskajā (–ās) (vai publiski pieejamajā (–ās)) zonā (–ās). Turklāt indivīdiem var būt neiespējami izvairīties no šādas apstrādes publiskās (vai publiski pieejamās) telpās.Pārziņiem ir nepārtraukti jānovērtē savu apstrādes darbību radītie riski, lai identifi cētu, kad apstrādes veids „varētu radīt augstu risku fi zisku personu tiesībām un brīvībām”.12BILANCES JURIDISKIE PADOMIDATU AIZSARDZĪBA4. Sensitīvi dati vai ļoti personiska rakstura dati: attiecas uz īpašas kategorijas personu datiem, kā tas noteikts VDAR 9. pantā (piemēram, informācija par personas politiskajiem uzskatiem), kā arī uz per-sonas datiem saistībā ar sodāmību vai noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar VDAR 10. pantā noteikto.Piemērs – medicīnas iestādes datu uzskaite sa-tur pacientu medicīniskos datus; privāta izmeklētā-ja datu uzskaite, kurā saglabātas ziņas par pārkāpē-jiem. Papildus VDAR noteikumiem var uzskatīt, ka dažas datu kategorijas paaugstina personu tiesību un brīvību iespējamo apdraudējumu, proti, palielina iespējamo risku personu tiesībām un brīvībām.5. Datu apstrāde plašā mērogā. VDAR nav norā-dīta plaša mēroga apstrādes defi nīcija, taču VDAR 91. apsvērumā ir dotas dažas norādes. Kad apstrāde notiek plašā mērogā, 29. panta darba grupa iesaka ņemt vērā šādus faktorus:a) datu subjektu skaits tiek identifi cēts kā konkrē-ta skaitliska vienība vai proporcionāla daļa no iedzīvotāju kopējā skaita;b) datu apjoms un/vai dažādu veidu apstrādāto datu vienumu klāsts;c) datu apstrādes darbības ilgums vai pastāvīgums;d) apstrādes darbības teritoriālais tvērums.6. Datu kopu saskaņošana vai apvienošana.Piemērs – datu apstrāde izriet no divām vai vairākām datu apstrādes darbībām, kas tiek veik-tas dažādiem nolūkiem un/vai no dažādiem datu apstrādātājiem, un tādējādi tiek pārsniegtas datu subjekta saprātīgās gaidas.7. Datu apstrāde attiecībā uz īpaši aizsargāja-miem datu subjektiem (VDAR 75. apsvērums).Piemērs – bērni, uzskatot, ka viņi nespēj ap-zināti un pārdomāti iebilst datu apstrādei vai piekrišanas sniegšanai, lai veiktu datu apstrādi; darbinieki; mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas, kam nepieciešama īpaša aizsardzība (garīgi slimas personas, patvēruma meklētāji vai vecāka gadagāju-ma cilvēki, pacienti utt.) un jebkurā citā gadījumā, kad var identifi cēt neatbilstību attiecībās starp datu subjektu un pārzini.8. Inovatīva jaunu tehnoloģiju vai risinājumu izmantošana vai to pielietošana, piemēram, ap-vienojot pirkstu nospiedumu un sejas atpazīšanas lietošanu, lai uzlabotu piekļuves kontroli utt.Piemērs – dažas lietojumprogrammas „Interne-ta lietas” var būtiski ietekmēt privātumu ikdienas dzīvē, tādēļ ir nepieciešams NIDA.9. Ja apstrāde pati par sevi „liedz datu subjektiem īstenot tiesības vai izmantot pakalpojumu vai līgu-mu” (22. un 91. apsvērums).Piemērs – banka pēta savus klientus, izmantojot kredīta uzziņas datubāzi, lai lemtu par aizdevuma izsniegšanu.Datu valsts inspekcija norāda, ka šo sarakstu nevajadzētu uzskatīt par izsmeļošu. Pārzinim pirms datu apstrādes visos gadījumos ir jāņem vērā apstrā-des raksturs, apjoms, konteksts un mērķis, kā arī tas, vai pastāv iespējamība, ka apstrāde radīs lielu risku fi zisko personu tiesībām un brīvībām un jāveic NIDA, ja pārzinis uzskata, ka datu apstrāde var ra-dīt lielu risku fi zisko personu brīvībām un tiesībām.Ņemot vērā iepriekš minēto, pārzinim, kura galvenā vai vienīgā uzņēmējdarbības vieta ir Lat-vijas Republikas teritorija, jāveic NIDA vismaz šādos gadījumos:1) personas datu apstrāde, kas saistīta ar krimi-nālsodāmību, pārkāpumiem vai citiem drošības pasākumiem;2) personas datu apstrāde zinātniskiem vai vēs-turiskiem nolūkiem, ja tā veikta bez datu sub-jekta piekrišanas un kopā ar vismaz vienu no kritērijiem;3) gadījumos, kad saskaņā ar VDAR 19. punktā minētā informācijas sniegšana datu subjektam ir neiespējama;4) ģenētisko datu apstrāde ar mērķi identifi cēt fi zisku personu, kopā ar vismaz vienu no kritē-rijiem;5) datu subjekta uzraudzība, kas tiek veikta šādos gadījumos:a) ja to veic plašā apjomā;b) ja to veic darbavietā;c) ja tā attiecināma uz īpaši aizsargājamiem datu subjektiem (piemēram, veselības ap-rūpē, sociālajā aprūpē, ieslodzījuma vietā, cietumā, izglītības iestādē, darbavietā);6) datu apstrāde, izmantojot inovatīvas tehnolo-ģijas, mehānismus vai metodes, kopā ar vismaz vienu no kritērijiem;7) darbinieku novērošana;8) plaša mēroga datu subjektu izsekošana, tostarp dzīvesveida lietotnes vai loģistikas uzņēmumi;9) datu subjekta atrašanās vietas datu izmantošana, kopā ar vismaz vienu no kritērijiem;10) datu apstrāde attiecināma uz informācijas sabiedrības pakalpojumu piedāvājumu tieši bērnam;11) automātiska personas datu apstrāde plašā mērogā un datu apstrāde, kā pamatā ir pro-fi lēšana;12) datu apstrāde veids ar mērķi apvienot datus no dažādiem avotiem, lai nodrošinātu saskaņoša-nas, salīdzināšanas un atkārtotas izmantošanas darbības;13) biometrisko datu apstrāde ar mērķi identifi -cēt fi zisku personu, kopā ar vismaz vienu no kritērijiem.Fakts, ka apstākļi, kas rada pienākumu veikt NIDA, nav uzņēmumā konstatēti, nemazina pār-ziņu vispārējo pienākumu īstenot pasākumus, lai atbilstoši pārvaldītu riskus attiecībā uz datu subjek-tu tiesībām un brīvībām. Pārziņiem ir nepārtraukti jānovērtē savu apstrādes darbību radītie riski, lai identifi cētu, kad apstrādes veids „varētu radīt aug-stu risku fi zisku personu tiesībām un brīvībām”. Katrā ziņā ir jāņem vērā, ka uzņēmumiem jāie-vieš kārtējā kontroles sistēma, lai neizpelnītos bar-gus sodus, ja tās trūkuma dēļ būs pārkāptas VDAR prasības. 2019. gadā jāturpina sekot līdzi visam, kas saistās ar VDAR praktisko ieviešanu. DATU AIZSARDZĪBAPar pārkāpumiem personas datu aizsardzībā – sods 50 miljoni eiro Datu valsts inspekcija informē, ka Francijas datu aizsardzības uzraudzības iestāde CNIL (Commission Nationale de l’Informatique et des Libertés) 2019. gada 21. janvārī par neatbilstību VDAR prasībām sodīja uzņēmumu GOOGLE LLC, piemērojot naudas sodu 50 miljonu eiro apmērā par personas datu apstrā-des pārredzamības principa nenodrošināšanu un neatbilstošu datu subjekta piekrišanu attiecībā uz personalizētu komerciālu paziņojumu saņemšanu.CNIL 2018. gada 25. maijā saņēma divu aso-ciāciju sūdzības None Of Your Business (NOYB) un La Quadrature du Net (LQDN) norādot, ka GOOGLE LLC nav juridiska pamata uzņēmuma lietotāju personas datu apstrādei, it īpaši persona-lizētu komerciālu paziņojumu sūtīšanai. Inspekcija norāda, ka LQDN tika pilnvarots pārstāvēt 10 000 uzņēmuma klientu (sūdzības iesniedzējus). Pēc sū-dzību saņemšanas CNIL uzreiz sāka izmeklēšanu par iesniegtajām sūdzībām.Izskatot lietu, CNIL konstatēja divu veidu pār-kāpumus VDAR kontekstā: nepietiekama personas datu apstrādes pārredza-mības principa nodrošināšana un informācijas trūkums; nepastāv tiesiskais pamats personalizētu komer-ciālo paziņojumu sūtīšanai.CNIL norāda, ka GOOGLE sniegtā informā-cija nav viegli pieejama klientiem (lietotājiem). Uzņēmuma informācijas izvietošanas struktūra neatbilst VDAR (58. apsvērums – „Pārredzamības principa pamatā ir prasība, ka visa informācija, kas adresēta sabiedrībai vai datu subjektam, ir kodolīga, viegli pieejama un viegli saprotama un ka tiek iz-mantota skaidra un vienkārša valoda un papildus – vajadzības gadījumā – vizualizācija”. Lai iegūtu in-formāciju par savu personas datu apstrādes mērķi, datu glabāšanas termiņu, komerciālu paziņojumu personalizēšanu, klientiem jāveic 5 līdz 6 darbības.Ņemot vērā lielo piedāvāto pakalpojumu skaitu (CNIL norāda – aptuveni 20 pakalpojumi), tad at-tiecībā pret apjomīgo GOOGLE LLC veikto perso-nas datu apjomu, tai skaitā kombinēto datu apstrādi, personām pieejamā informācija par personas datu apstrādes mērķi un apstrādāto personas datu kate-gorijām ir pārāk vispārīga un neskaidra, lai lietotājs varētu saprast, ka personalizētu komerciālu paziņo-jumu saņemšanas tiesiskais pamats ir personas (datu subjekta) piekrišana, nevis pārziņa leģitīmo interešu ievērošana. GOOGLE LLC nav sniedzis informāciju par atsevišķu apstrādāto datu glabāšanas termiņiem.Neskatoties uz GOOGLE LLC norādīto, ka uzņēmums saņem klientu (lietotāju) piekrišanu personalizētu komerciālu paziņojumu saņemšanai, CNIL norāda, ka saņemtā piekrišana nav atbilstoša VDAR prasībām, jo lietotājiem izsniegtā piekriša-nā nav pietiekami daudz informācijas. Informācija par personalizētu komerciālo paziņojumu (reklāmu) saistītajām darbībām ir sadalīta vairākos informāci-jas avotos un nedod lietotājam iespēju saņemt visu informāciju par apstrādāto datu apjomu. Piemēram, sadaļā „Reklāmu personalizēšana” klientam nav ie-spējams saņemt visu informāciju konkrēto datu ap-strādes apjomu par visiem GOOGLE LLC sniegta-jiem pakalpojumiem, tīmekļa vietņu un lietojum-programmu daudzveidību (Google search, You tube, Google home, Google maps, Playstore, Google pictures).CNIL norāda, ka klientu (lietotāju) sniegtās piekrišanas neatbilst VDAR prasībām, piekriša-na nav ne „konkrēta”, ne „nepārprotama” (4. panta 1. punkts) – „datu subjekta „piekrišana” ir jebkura brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un viennozīmīga norāde uz datu subjekta vēlmēm, ar kuru viņš pa-ziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības veidā sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei”. Izveidojot lietotāju kontu, personai ir iespēja mainīt dažādas ar kontu saistītas opcijas, noklikšķinot uz pogas „Citas opcijas”, kur iespējams konfi gurēt ar iespēju personalizēt komerciālu paziņojumu saņem-šanai, savukārt personalizēta komerciālu paziņojumu saņemšana ir jau iepriekš atzīmēta. Komisija norāda, ka konkrētās ieviestās darbības uzreiz nenodrošina atbilstību VDAR prasībām, jo saskaņā ar normatī-vo regulējumu piekrišana „nepārprotama” tikai tad, ja klients (lietotājs) ir veicis skaidras, apzinātas un apstiprinošas darbības, piemēram, personīgi ieklik-šķinot iepriekš neatzīmētā izvēles lauciņā.Kā pēdējo argumentu CNIL norāda, ka pirms lietotāja konta izveides personai ir jāatzīmē „Es piekrītu Google pakalpojumu sniegšanas noteiku-miem” un „Es piekrītu personas datu apstrādei, kas aprakstīta iepriekš un izskaidrota konfi dencialitā-tes politikā”. Atzīmējot „Piekrītu” klients (lietotājs) dod savu piekrišanu personas datu apstrādei uz vi-sām apstrādes darbībām, ko veic GOOGLE LLC. Tomēr VDAR paredz, ka piekrišana ir jāsaņem katram personas datu apstrādes nolūkam atsevišķi.Naudas sods piemērots, balstoties uz pārkāpu-ma smagumu attiecībā pret VDAR noteiktajiem principiem – pārredzamība, atbilstošas informācijas sniegšana un datu subjekta piekrišana.CNIL norāda, ka GOOGLE LLC veiktā per-sonas datu apstrāde ir liela apjoma un konstatētie pārkāpumi nedod garantijas klientiem (lietotā-jiem) attiecībā uz veiktajām apstrādes darbībām, kas varētu atklāt būtiskas privātās dzīves daļas. Turklāt konstatētie pārkāpumi nav viens vienīgs gadījums, bet, ņemot vērā lielo klientu (lietotāju)skaitu, konstatētie pārkāpumi ir uzņēmuma re-gulāra darbība.13Nr. 2 (68), 2019. gada februārisSagatavots pēc Datu valsts inspekcijas informācijasPiekrišana „nepārprotama” tikai tad, ja klients (lietotājs) ir veicis skaidras, apzinātas un apstiprinošas darbības.14BILANCES JURIDISKIE PADOMI2017. gada 10. oktobrī Augstākās tiesas Ci-villietu departaments taisīja spriedumu lietā Nr. SKC–1271/2017, ar kuru pauda atziņu, ka Darba likuma 109. panta otrajā daļā noteiktais aizliegums darba devējam uzteikt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, kuram noteikta invalidi-tāte, attiecas arī uz tiesu situācijā, kad darba līgums tiek izbeigts tiesā.Ko nkrētajam tiesas spriedumam ir jāpievērš īpaša vērība, jo ar to tiesa, lemjot jautājumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar tiesas sprie-dumu, sevi nostāda darba devēja lomā ar visām no tā izrietošajām sekām... bet diemžēl citā – lietas izskatīšanas laikā un par pamatu ņemot citus, arī vēlāk, pēc prasības celšanas tiesā, radušos lietas apstākļus.Lietas faktisko apstākļu izklāstsDarbinieks laika posmā no 2013. gada 18. feb-ruāra līdz 2016. gada 14. februārim pārejošas darb-nespējas dēļ, ko apliecina ģimenes ārstu un trau-matologu ortopēdu izsniegtas darba nespējas lapas, nav veicis darbu vairāk nekā vienu gadu, kas var būt pamats darba tiesisko attiecību izbeigšanai.Tā kā darbinieks bija arodbiedrības LABA biedrs, kura nedeva piekrišanu darba līguma uz-teikuma izsniegšanai darbiniekam, 2016. gada 21. martā darba devējs cēlis tiesā prasību pret darbinieku par darba līguma izbeigšanu, pamato-joties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktu.Pēc lietas faktiskajiem apstākļiem ir secināms, ka ne brīdī, kad darba devējs vērsās arodbiedrībā, ne prasības celšanas tiesā brīdī darbinieka darb-nespējas cēlonis nebija negadījums darba vietā vai arodslimība.Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tie-sas 2016. gada 12. septembra spriedumu prasība apmierināta.Starp pirmās instances un apelācijas instan-ces tiesu spriedumiem darbiniekam ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmumu 2016. gada novembrī noteikta tre-šās grupas invaliditāte. Invaliditātes cēlonis – arodslimība.Izskatot lietu sakarā ar darbinieka apelācijas sū-dzību, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar 2017. gada 7. februāra spriedumu darba devēja prasību noraidījusi.Kā tulkojama Darba likuma 109. panta otro daļa?Augstākās tiesas Civillietu departaments, izska-tījis lietu, atzīst, ka tiesas spriedums ir atstājams ne-grozīts, bet darba devēja iesniegtā kasācijas sūdzība noraidāma ar sekojošu argumentāciju.Strīda izšķiršanai būtiskākais jautājums at-tiecas uz Darba likuma 109. panta otrās daļas iztulkošanu.Minētā likuma norma noteic, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par invalīdu, izņemot gadījumus, kas noteikti šā likuma 47. panta pirmajā daļā un 101. panta pir-mās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 10. punktā.Iztulkojot minēto normu ar gramatiskās in-terpretācijas metodi, varētu piekrist kasācijas sū-dzībā norādītajam, ka atbilstoši šai likuma normai „(..) aizliegts uzteikt, nevis izbeigt darba līgumu, ja darbinieks ir atzīts par invalīdu”, proti, aizliegums saista darba devēju, neļaujot izsniegt uzteikumu, un nesaista tiesu, pēc kuras sprieduma darba līgums tiek izbeigts.Civillietu departaments atzīst, ka normas mērķa un satura atklāšanai nav pietiekami ar gramatiskās interpretācijas metodi vien, bet ir nepieciešama arī teleoloģiskās (jēgas un mērķa redakcijas piezīme) iztulkošanas metodes izmantošana.Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām, kurai pievieno-jusies arī Latvija, 27. pantā noteikts, ka dalībvalstis atzīst personu ar invaliditāti tiesības uz darbu vien-līdzīgi ar citiem, nodrošina un veicina tiesību uz darbu īstenošanu, tostarp personām, kas par perso-nām ar invaliditāti kļuvušas darbā, un veic atbilsto-šus pasākumus, pieņemot normatīvos aktus, lai aiz-liegtu diskrimināciju invaliditātes dēļ attiecībā uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar nodarbinātību, ieskaitot darbā pieņemšanas, nolīgšanas un nodar-binātības nosacījumus, darba saglabāšanu, karjeras virzību un drošus un veselīgus darba apstākļus.Vai tiesai jāieņem darba devēja loma?Darba likums aizliedz darba devējam uzteikt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, kuram noteikta invaliditāte. Noskaidrosim, vai šāds aizliegums attiecas arī uz tiesu situācijā, kad darba līgums tiek izbeigts tiesā.JURISTA VIEDOKLIS15Nr. 2 (68), 2019. gada februārisJURISTA VIEDOKLISIr pamats atzīt, ka Darba likuma 109. panta otrās daļas mērķis ir personām, kuras ir saskārušās ar nopietnām veselības problēmām, kas konstatē-tas īsākā vai garākā laika posmā, neradīt papildu sarežģījumus spējā nopelnīt iztiku sev un/vai ģi-menes uzturēšanai, kā arī neradīt šajos cilvēkos izstumtības sajūtu. Turklāt tas nevar tikt vērtēts kā apgrūtinājums darba devējam, jo gadījumā, ja šāds darbinieks sava veselības stāvokļa dēļ profesionā-li vairs nav spējīgs veikt nolīgto darbu un viņam nav iespējams piedāvāt citu atbilstošu darbu, tas ir pamats uzteikumam pēc Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6. vai 7. punkta.Tātad Darba likuma 109. panta otrās daļas mērķis ir darbiniekam, kurš ieguvis invaliditāti, nodrošināt stabilu ierasto darba vidi darba devēja un darbinieka savstarpējo iespēju robežās.Lai gan minētā norma tiešā tekstā attiecas uz darba devēju, sekojot tās mērķim, ir atzīstams, ka tā attiecas arī uz situāciju, kad darba līgums tiek izbeigts tiesā. Tā kā darba tiesiskās attiecības galve-nokārt tiek izbeigtas uz darba devēja uzteikuma pa-mata, likuma norma par to tieši arī runā. Taču tie-sību normas iztulkošanas ceļā izdarāms slēdziens, ka arī tiesā, izbeidzot darba līgumu, personai ar invaliditāti ir nodrošināmas likumā paredzētās garantijas uz darba vietas saglabāšanu.Darba devējs – ķīlnieka lomāŠādai tiesas pieejai tiesību normu tulkošanā ir ārkārtīgi grūti piekrist. Nešaubīgi, ka ir jāaizsargā to darbinieku tiesības un intereses, uz kuriem ir attie-cināms kāds no Darba likumā minētajiem īpašajiem stāvokļiem (t.sk. grūtniecība, invaliditāte u.c.), tomēr šādā situācijā darba devējs tiek nostādīts ķīlnieka lomā, proti, darba devēja pozīcija tiesā tiek atzīta par prettiesisku sakarā ar notikumiem, kas ir iestā-jušies vēlāk (šajā gadījumā – tiesvedības gaitā) un bijuši ārpus jebkādas darba devēja kontroles. Ja šādi apstākļi būtu pastāvējuši uz prasības celšanas laiku, visticamāk, darba devējs prasību nemaz nebūtu cēlis.Vairumā gadījumu darba devējs pirms vēršanās tiesā izvērtē tos faktiskos apstākļus, kas ir uz pra-sības celšanas laiku, citu starpā to, vai prasība uz to brīdi ir pamatota, pietiekama un kādi pierādījumi to apliecina, kādi juridiski riski pastāv un kādi varē-tu būt fi nansiālie izdevumi šādas prasības celšanai.Konkrētajā situācijā līdz prasības celšanas brī-dim darba devējam bija juridisks pamats darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar darbinieku. Nepa-stāvēja Darba likumā noteiktie ierobežojumi vai aizliegumi darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar darbinieku. Ja nebūtu darbinieka arodbiedrības at-teikuma ļaut darba devējam izsniegt darbiniekam darba līguma uzteikumu, tad darba devējs tādu darbiniekam būtu izsniedzis 2016. gada martā un apstākļos, kad nepastāvēja šķēršļi darba tiesisko at-tiecību izbeigšanai. Ja tiesa, izskatot lietu, nostāda sevi darba devēja vietā, lemjot par darba tiesisko at-tiecību izbeigšanu, tad tiesa, pretēji darba devējam, jau vērtē apstākļus, kas radušies, iespējams, vairāk nekā pusotru gadu pēc notikumiem.Tiesai būtu jāvērtē tie apstākļi, kas pastāvēja strīda rašanās brīdī, proti, situācijas juridiskā un apstākļu analīze jāveic, ņemot par pamatu darba tiesiskās attiecības ietekmējošo darbību hronoloģiju.Ja piekristu tiesas atziņai, ka tā, lemjot jautā-jumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu tiesā, ieņem darba devēja lomu, tad tas faktiski nozīmē, ka, piemēram, pie darbinieku skaita samazināšanas tiesai, iespējams, būtu jāveic arī jauna darbinieku savstarpējā izvērtēšana (kas pēc 1,5 gada tiesvedības arī varētu būt aktuāla, piemēram, darbinieks, kurš vērtēšanas procesā bija vājākais, tiesvedības laikā ir cēlis savu kvalifi kāciju un darba rezultātus) vai, piemēram, jānoskaidro, vai darbinieks vēlāk nav iestājies kādā citā arodbiedrībā, kuras atļauja būtu jāprasa, vai darbinieks lietas izskatīšanas laikā nav grūtniece u.tml.Grūti arī piekrist tiesas paustajam, ka „turklāt tas nevar tikt vērtēts kā apgrūtinājums darba de-vējam, jo gadījumā, ja šāds darbinieks sava veselī-bas stāvokļa dēļ profesionāli vairs nav spējīgs veikt Māris Simulis,zvērinātu advokātu biroja Sorainen jurists Foto no ZAB Sorainen arhīvaTiesai būtu jāvērtē tie apstākļi, kas pastāvēja strīda rašanās brīdī, proti, situācijas juridiskā un apstākļu analīze jāveic, ņemot par pamatu darba tiesiskās attiecības ietekmējošo darbību hronoloģiju.Atgādinām, ka Komercliku-mā noteikts, ka sabiedrības pa-matkapitālu apmaksā ar naudu vai mantisku ieguldījumu. Savu-kārt mantisko ieguldījumu no-vērtē un atzinumu par to sniedz persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarak-stā. Savukārt kārtību, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu, un vērtētājiem izvirzā-mās prasības nosaka Ministru kabinets. Sarakstu ved Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs). Tātad likumā noteiktajos gadī-jumos mantiskā ieguldījuma no-vērtēšanu var veikt vienīgi eks-perts, kurš iekļauts Uzņēmumu reģistra apstiprinātajā sarakstā.Viens no noteikumu grozī-jumu mērķiem ir atteikties no reģistrācijas pieteikumu veid-lapu apstiprināšanas ar norma-UZŅĒMUMU REĢISTRSIzmaiņas kāieguldījuma nolīgto darbu un viņam nav iespējams piedāvāt citu atbilstošu darbu, tas ir pamats uzteikumam pēc Dar-ba likuma 101. panta pirmās daļas 6. vai 7. punkta”. Novērtēt darba devēja pozīciju kā nepamatotu un noraidīt sakarā ar notikumiem, kas iestājušies vēlāk, pilnīgi noteikti ir uzskatāms par apgrūtinā-jumu darba devējam, jo tiesvedība ir zaudēta sakarā ar apstākļiem, ko darba devējs nevarēja ietekmēt. Tāpat jāņem vērā, ka lieki šādā situācijā ir piesaukt iespējamo darba attiecību izbeigšanu pēc Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6. vai 7. punkta, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Pirmkārt, vēloties izbeigt darba attiecības uz kādu no šiem pamatiem, tāpat ir nepieciešama arodbiedrības piekrišana (ņe-mot vērā lietas apstākļus – tā būtu atkārtota tiesve-dība vismaz līdz diviem gadiem; pirms 2018. gada 28. novembra Darba likuma grozījumiem). Otr-kārt, ņemot vērā šo analizēto spriedumu, darba de-vējam nav garantijas, ka sprieduma taisīšanas brīdī darbinieks nebūs sasniedzis vismaz tādu veselības stāvokli, lai tomēr atkal veiktu darbu, tad tiesa, ieņemot darba devēja lomu, atkal norādīs, ka nav pamata darba attiecību izbeigšanai, jo darbinieks ir izveseļojies. Treškārt, darbiniekam piešķirta inva-liditāte automātiski nenozīmē darbinieka pilnīgu nespēju veikt darba pienākumus veselības stāvokļa dēļ (ja tā būtu, tad tas jau būtu norādīts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lē-mumā), kā arī tā nenozīmē, ka darbiniekam nav profesionālu spēju nolīgtā darba veikšanā, proti, Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6. punkts nav saistāms ar darbinieka veselības stāvokli.Lai arī, šī raksta autora ieskatā, tiesa nav pareizi iztulkojusi un piemērojusi Darba likuma 109. pan-ta otro daļu, tomēr darba devējiem šāda tiesas pieeja (kā risks) būtu jāņem vērā turpmāk, izvērtējot ne-pieciešamību vērsties tiesā ar lūgumu izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku.Materiāls tapissadarbībā arJURISTA VIEDOKLIS16BILANCES JURIDISKIE PADOMINovērtēt darba devēja pozīciju kā nepamatotu un noraidīt sakarā ar notikumiem, kas iestājušies vēlāk, pilnīgi noteikti ir uzskatāms par apgrūtinājumu darba devējam, jo tiesvedība ir zaudēta sakarā ar apstākļiem, ko darba devējs nevarēja ietekmēt.Šā gada 11. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta 2019. gada 8. janvāra noteikumi Nr. 6 „Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 598 „Noteikumi par kārtību, kādā ved mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu, un vērtētājiem izvirzāmās prasības”” (turpmāk – noteikumi), tomēr norādāms, ka būtiskas izmaiņas mantiskā ieguldījuma vērtētāju saraksta kārtošanā tie neievieš.17Nr. 2 (68), 2019. gada februārisUZŅĒMUMU REĢISTRSārtībā, kādā ved mantiskā vērtētāju sarakstutīvo aktu. Pieteikumā, kas ie-sniedzams ieraksta izdarīšanai mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā, norādāmās ziņas ir no-teiktas noteikumos, bet to saturs atbilst ziņām, kas līdz grozīju-mu spēkā stāšanās brīdim tika noteiktas ar reģistrācijas veidla-pām. Līdzīga satura grozījumi, nodrošinot vienotu regulējumu un praksi attiecībā uz visiem Uzņēmumu reģistra vestajos re-ģistros reģistrējamajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem fak-tiem, iepriekš ir izdarīti arī citos normatīvajos aktos, kuros bija noteiktas Uzņēmumu reģistram iesniedzamās veidlapas. Lai pie-teikumi būtu vienveidīgi un to ie-sniegšana un apstrāde būtu ērta, Uzņēmumu reģistra telpās klā-tienē un elektroniskajā vidē tiks nodrošināta pieejamība pietei-kuma veidlapām. Ņemot vērā, ka mantiskā ieguldījuma vērtēšanas jomu uzskaitījums bija iekļauts pieteikuma veidlapā, turpmāk tas būs atrodams noteikumos.Ar grozījumiem no noteiku-miem ir izslēgts regulējums par pārrakstīšanās kļūdu labošanu mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Vienota kļūdu laboša-nas kārtība ir noteikta likumā „Par Latvijas Republikas Uzņē-mumu reģistru”, un tā ir attie-cināma uz visiem Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, arī mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstu. Likums „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģis-tru” noteic, ka acīmredzamas kļūdas Uzņēmumu reģistra valsts notārs labo, nesūtot pazi-ņojumu tiesību subjektam. Par acīmredzamām kļūdām uzskatā-mi gadījumi, kad kļūdainais ie-raksts ir nepārprotams, viedokļa prasīšana tiesību subjektam būtu bezjēdzīga un tiesību subjektu apgrūtinoša, un no iesniegtajiem dokumentiem nerodas pretrunas par ieraksta saturu.Ziņu aktualizācijai, pama-tojoties uz citu valsts iestāžu sniegto informāciju, likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” ir noteikta uz visiem Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem attiecināma vispārī-ga kārtība, līdz ar to ir svītrots attiecīgais regulējums, kas no-teic kārtību ziņu aktualizācijai mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā, pamatojoties uz Iedzī-votāju reģistra informāciju vai komercreģistra ierakstiem.Ar grozījumiem precizēts pamats fi ziskās personas neie-kļaušanai mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Lai regulē-jums būtu precīzi saprotams un neradītu pārpratumus personām par to tiesībām, ir noteikts, ka fi -zisko personu neiekļauj mantiskā ieguldījumā vērtētāju sarakstā, ja tā jau ir reģistrēta kā juridiskas personas nodarbinātais vērtē-tājs. Regulējuma būtība netiek mainīta. Noteikumi jau iepriekš noteica, ka juridisko personu neiekļauj mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā, ja tās nodar-binātais vērtētājs jau ir iekļauts mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā kā citas juridiskas per-sonas nodarbinātais vērtētājs vai kā fi ziska persona.Tāpat ar grozījumiem tiek noteikts, ka turpmāk Uzņēmumu reģistra valsts notārs nepieprasīs publiski pieejamu sertifikātu kopiju iesniegšanu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 23. septembra noteikumu Nr. 559 „Prasības nekustamā īpašuma vērtētāja profesionāla-jai kvalifi kācijai un profesionālās kvalifi kācijas sertifi kāta izsnieg-šanas kārtība” 3. punktu profe-sionālās kvalifi kācijas sertifi kāti nekustamā īpašuma novērtēšanai ir bez maksas publiski pieejami. Lai no privātpersonām nepie-prasītu informāciju, kura Uzņē-mumu reģistram jau ir pieejama, noteikumi paredz, ka sertifi kātu kopijas iesniedzamas tikai tad, ja Uzņēmumu reģistram attiecī-gās ziņas nav pieejamas. Ņemot vērā iepriekš norādīto, Uzņēmu-mu reģistrs turpmāk nepiepra-sīs profesionālās kvalifikācijas sertifi kātu nekustamā īpašuma novērtēšanai.Tiesiskais regulējums attie-cināms uz Uzņēmumu reģistra vestajā sarakstā jau iekļautajiem mantiskā ieguldījuma vērtētā-jiem, kā arī tiem, kas nākotnē tiks pieteikti ierakstīšanai sarak stā. Līdz 2018. gada 19. oktobrim sarakstā bija ierakstīti 214 man-tiskā ieguldījuma vērtētāji.Dzintra Švarca,Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas juriskonsulteFizisko personu neiekļauj mantiskā ieguldījumā vērtētāju sarakstā, ja tā jau ir reģistrēta kā juridiskas personas nodarbinātais vērtētājs.18BILANCES JURIDISKIE PADOMI„Darbs” – vai autonoms jēdziens Savienībā?Norādāms, ka šādos jautājumos piemēroja-ma Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija direktīva 2001/29/EK par dažu autortie-sību un blakustiesību aspektu saskaņošanu infor-mācijas sabiedrībā (turpmāk – direktīva 2001/29). No direktīvas 2001/29 2. līdz 4. pantam izriet, ka dalībvalstīm jāparedz ekskluzīvo tiesību kopums, kas autoriem ir attiecībā uz to darbiem, savukārt 5. pantā ir minēta virkne izņēmumu no šīm tie-sībām un to ierobežojumi. Tomēr šī direktīva ne-ietver norādi uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu jēdziena „darbs” jēgu un tā piemērojamību.Līdz ar to, kā izriet no ES Tiesas judikatūras, tādas Savienības tiesību normas teksts, kurā nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, lai noteiktu tās jēgu un piemērojamību, visā Savienībā jāinterpretē autonomi un vienveidīgi, ņemot vērā tie-sību normas kontekstu un attiecīgā tiesiskā regulē-juma mērķi.3 Tādējādi termins „darbs” jāuzskata par autonomu Savienības tiesību jēdzienu, kura jēgai un piemērojamībai jābūt identiskai visās dalībvalstīs.4No minētā izriet, ka Savienības tiesības nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā (ārpus di-rektīvā 2001/29 noteiktā vai kādas citas Savienības tiesību normas, kas varētu tikt pieņemta, ja tā izlem-tu Savienības likumdevējs) būtu paredzēta iespēja ar autortiesībām aizsargāt pārtikas produktu garšu.5 Līdz ar to pārtikas produkta garša var tikt aizsargā-ta ar autortiesībām vienīgi tad, ja tā tiek kvalifi cēta par „darbu” direktīvas 2001/29 izpratnē.Ko var uzskatīt par darbu?Lai objekts varētu tikt kvalifi cēts par „darbu” direktīvas 2001/29 izpratnē, tam jāatbilst diviem nosacījumiem. Pirmkārt, attiecīgajam objektam jābūt oriģinālam, proti, svarīga ir paša autora in-telektuālā jaunrade. Otrkārt, par „darbu” var tikt kvalifi cēti elementi, kas ir šādas intelektuālās jaun-rades izpausme.Minētais izriet no ES Tiesas judikatūras. Piemēram, Infopaq International6 lietā ES Tiesa norādīja, ka autortiesības atbilstoši direktīvas 2001/29 2. panta a) punktam var tikt piemērotas tikai attiecībā uz objektu, kas ir oriģināls tādā ziņā, ka tas ir tā autora intelektuālā jaunrade.7 Savukārt Painer8 lietā ES Tiesa norādīja, ka darbs ir autora intelektuālā jaunrade, ja tas atspoguļo viņa per-sonību. Tas tā ir, ja autors, izstrādājot darbu, var īstenot savas radošās iespējas, veicot brīvas un ra-došas izvēles.9 Bet Football Dataco u.c.10 lietā, kurā Vai pārtikas produkta garša var tikt aizsargāta ar autortiesībām?Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (turpmāk – Savienība) tiesību aktos nav noteikts, vai pārtikas produkta garša var tikt aizsargāta ar autortiesībām, starp dalībvalstīm pastāv pretēji viedokļi minētajā jautājumā. Piemēram, analogu pārtikas produkta garšai var minēt parfīma smaržu, attiecībā uz kuru Nīderlandes Augstākā tiesa ir atzinusi autortiesību uz parfīma smaržu iespējamību,1 savukārt citā lietā Francijas Augstākā tiesa ir izslēgusi iespēju atzīt smaržu kā autortiesību objektu.2 Tomēr – vai pārtikas produkta garša var tikt aizsargāta ar autortiesībām un vai starp dalībvalstīm var pastāvēt viedokļu dažādība? Uz šo jautājumu atbildi sniedz Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – ES Tiesa).1 Nīderlandes Augstākās tiesas 2006. gada 16. jūnija spriedums Lancôme lietā, NL:HR:2006:AU8940.2 Francijas Augstākās tiesas 2013. gada 10. decembra spriedums, FR:CCASS:2013:CO01205.3 ES Tiesas 2011. gada 16. jūnija spriedums lietā C–536/09 Omejc, 19. punkts.4 ES Tiesas 2010. gada 21. oktobra spriedums lietā C–467/08 Padawan, 33. punkts.5 ES Tiesas 2009. gada 16. jūlija spriedums lietā C–5/08 Infopaq International, 27.–29. punkts.6 ES Tiesas 2009. gada 16. jūlija spriedums lietā C–5/08 Infopaq International.7 Turpat, 37. punkts.8 EST Tiesas 2011. gada 1.decembra spriedums lietā C–145/10 Painer.9 Turpat, 88.–89. punkts.10 EST Tiesas 2012. gada 1. marta spriedums lietā C–604/10 Football Dataco u.c.AUTORTIESĪBAS11 Turpat, 39. un 42. punkts.12 ES Tiesas 2012. gada 26. aprīļa spriedums lietā C–510/10 DR un TV2 Danmark, 29. punkts; ES Tiesas 2012. gada 9. februāra spriedums lietā C–277/10 Luksan, 59. punkts.13 Ģenerāladvokāta 2018. gada 13. novembra secinājumi lietā C–310/17 Levola Hengelo, 49.–51. punkts.14 ES Tiesas 2002. gada 12.decembra spriedums lietā C–273/00 Sieckmann.15 Turpat, 55. punkts16 Skatīt, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Direktīvas 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm 3. panta b. punktu.17 ES Tiesas 2018. gada 13. novembra spriedums lietā C–310/17 Levola Hengelo, 40. punkts.18 Turpat, 41. punkts.19 Turpat, 42.–43. punkts.20 ES Tiesas 2018. gada 13. novembra spriedums lietā C–310/17 Levola Hengelo.19Nr. 2 (68), 2019. gada februārisstrīds bija radies starp Football Dataco u.c. un Yahoo u.c. par intelektuālā īpašuma tiesībām attiecībā uz Anglijas un Skotijas futbola čempionāta spēļu programmām, ES Tiesa secināja, ka oriģinalitātes kritērijs nav izpildīts, ja datubāzes izveidi nosaka tehniski apsvērumi, noteikumi vai ierobežojumi, kas neļauj brīvi radoši izpausties. Turklāt tas, ka datubāzes izveidei neatkarīgi no tajā ietverto datu radīšanas ir bijis nepieciešams nozīmīgs tās autora darbs un zināšanas, pats par sevi nevar pamatot tās aizsardzību ar autortiesībām, ja šis darbs un šīs zināšanas nepauž nekādu oriģinalitāti minēto datu atlasē un izkārtojumā.11Ko aizsargā autortiesības?Jāatzīmē, ka, lai gan Savienība nav Bernes kon-vencijas līgumslēdzēja puse, tomēr tai saskaņā ar Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas līguma par autortiesībām, kurā tā ir līgumslēdzēja puse un kurš ir direktīvas 2001/29 īstenošanas mērķis, 1. panta 4. punktu ir pienākums ievērot Bernes kon-vencijas 1. līdz 21. pantu.12 Līdz ar to Savienībai jā-ievēro it īpaši Bernes konvencijas 2. panta 1. punkts, kurā ir noteikts, ko aptver literatūras un mākslas dar-bi, kas var būt aizsargāti ar autortiesībām. Saskaņā ar šo normu termins „literatūras un mākslas darbi” aptver visus darbus literatūras, zinātnes un mākslas jomā neatkarīgi no to izpausmes veida un formas, un, lai gan šajā sarakstā nav norādes uz garšu, kā arī tās analogiem, piemēram, smaržu vai parfīmu, tie nav arī izslēgti no minētā saraksta. Vienlaikus šajā sakarā norādāms, ka, neraugo-ties uz to, ka atbilstoši Bernes konvencijas 2. panta 1. punktam termins „literatūras un mākslas darbi” aptver visus darbus literatūras, zinātnes un mākslas jomā neatkarīgi no to izpausmes veida un formas, minētajā normā ir norāde tikai uz tādiem darbiem, kas tiek uztverti ar redzi un dzirdi, piemēram, grā-matas, mūzikas kompozīcijas, izslēdzot produktus, kas var tikt uztverti ar citām maņām, piemēram, garšu vai ožu.13Piemēram, Sieckmann14 lietā, kur jautājums bija par to, vai smarža, kuru pašu par sevi nevar uztvert vizuāli, var būt preču zīme, tika atzīts, ka tas ir iespējams ar nosacījumu, ka tai ir var iz-veidot grafi sku attēlu, it īpaši ar formu, līniju vai rakstu palīdzību, kas būtu skaidrs, precīzs, viegli uztverams, saprotams, ilgtspējīgs un objektīvs.15 Jāatzīmē, ka, lai arī vairs nepastāv nosacījums, ka apzīmējumam jāveido grafi sks attēls, tomēr jop-rojām apzīmējums jāatveido tādējādi, lai kom-petentās iestādes un sabiedrība varētu skaidri un precīzi noteikt, kas ir to īpašniekam piešķirtās aiz-sardzības priekšmets.16 Līdz ar to pēc analoģijas no minētā piemēra izriet, ka direktīvā 2001/29 jēdziens „darbs” nozīmē autortiesību aizsardzības priekšmeta izpausmi, kas to padara pietiekami precīzi un objektīvi identifi cējamu.17Minētais nepieciešams, jo, pirmkārt, iestādēm, kuru uzdevums ir raudzīties, lai tiktu aizsargātas autortiesībām piemītošās ekskluzīvās tiesības, ir skaidri un precīzi jāzina šādi aizsargātie objekti. Otrkārt, nepieciešamība novērst jebkādu subjekti-vitātes elementu, kas kaitētu tiesiskajai noteiktībai, aizsargātā objekta identifi cēšanas procesā prasa, lai pēdējam minētajam būtu precīza un objektīva iz-pausme.18Tomēr precīzas un objektīvas identifi cēšanas iespēja attiecībā uz pārtikas produkta garšu ne-pastāv, t.i., atšķirībā, piemēram, no literāra, kine-matogrāfi jas vai muzikāla darba, kam ir precīza un objektīva izpausme, pārtikas produkta garšas identifi cēšana galvenokārt balstās uz pieredzi un garšas izjūtām, kuras ir subjektīvas un mainīgas, jo tās ir atkarīgas it īpaši no tās personas fakto-riem, kas degustē attiecīgo produktu, piemēram, vecuma, uztura gaumes un tās patēriņa paradu-miem, kā arī vides un konteksta, kurā šis pro-dukts tiek degustēts.19 Līdz ar to ES Tiesa Levola Hengelo20 lietā ir atzinusi, ka pārtikas produkta garša nevar tikt kvalifi cēta par „darbu” direktīvas 2001/29 izpratnē. Norādāms, ka minētais attiecas arī uz garšas analogiem.Viktorija Soņeca,Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja vadītājaPārtikas produkta garšas identifi cēšana galvenokārt balstās uz pieredzi un garšas izjūtām, kuras ir subjektīvas un mainīgas.Foto: Boriss Koļesņikovs un © arybickii – Fotolia.comNext >