< Previous10BILANCES JURIDISKIE PADOMIKOMERCTIESĪBASKomerclikuma 161. pants nosaka, ka dividen-des izmaksā dalībniekam proporcionāli viņ am pie-derošo daļu nominālvērtību summai tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Divi-dendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapi-tālu. Komerclikums nenosaka pienākumu izmak-sāt dividendes katru gadu, tomēr dividenžu izmak-sai ir noilgums, t.i., ja 10 gadu laikā dividendes nav izņemtas, tad tās pāriet sabiedrības īpašumā. Saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem, respektīvi, ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa liku-ma (turpmāk – UIN likums) pirmā panta 9. pun-ktu, dividendes ir ienākumi naudā vai citās lietās no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrie-tošām tiesībām piedalīties šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē.Tas nozīmē, ka komercsabiedrības dalībniekam, sadalot peļņu, rodas ienākums – dividendes, kas kā jebkurš cits ienākums ir apliekamas ar nodokli, ja vien nepastāv likumā konkrēti noteikti izņēmumi. Komercsabiedrības dalībnieki var būt fi ziskas un juridiskas personas, Latvijas rezidenti un ne-rezidenti, kā arī komercsabiedrība, kura izmaksā dividendes, var būt kā Latvijas nodokļu maksātājs, tā arī ārvalsts. Visi šie nosacījumi būtiski maina nodokļu nomaksas rezultātu. Dividenžu sadales brīdī ir būtiski ņemt vērā gan UIN, gan likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – IIN likums) normas, it īpaši, izmaksājot dividendes, ku-ras bija uzkrātas līdz 2017. gada 31. decembrim un līdz šim nav izmaksātas. Konkrētajā rakstā pievēr-sta uzmanība regulējumam, kas skar Latvijas rezi-dentus – fi ziskas un juridiskas personas. Jauna UIN formas ieviešana (Uzņēmumu ienā-kuma nodokļa likums, kas ir spēkā no 2018. gada 1. janvāra) būtiski mainīja nodokļu piemērošanas principu dividenžu izmaksai un saņemšanai. Patla-ban nodokli par dividendēm ir pienākums maksāt nevis dividenžu īpašniekam, t.i., saņēmējam, bet izmaksātājam. Līdz šim dividenžu izmaksātājam bija pienākums tikai ieturēt nodokli un iemaksāt valsts budžetā par dividenžu saņēmēju.Tādējādi, noslēdzot gada pārskatu un pieņemot lēmumu par dividenžu sadali, ir ļoti svarīgi saprast, kādas dividendes ir plānots izmaksāt – vecās divi-dendes, kas ir uzkrātas līdz 2018. gadam, vai jaunās dividendes, kas radušās pēc 2018. gada, kā arī to, kurš ir dividenžu saņēmējs.Saskaņā ar UIN likuma 4. pantu ar nodokli ap-liekamo bāzi veido sadalīta peļņa, kas ietver arī ap-rēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes. Tas nozīmē, ka, izmaksājot jaunās dividendes, uz-ņēmums aprēķina un iemaksā valsts budžetā UIN 20% vai 25% (atkarībā no aprēķina). Saņēmējam Latvijas rezidentam, fi ziskai personai, saskaņā ar IIN likuma 9. panta pirmās daļas 21. punktu divi-dendes ir atbrīvotas no nodokļa, ja no peļņas Lat-vijā vai ārvalstī ir samaksāts UIN vai ir ieturēts IIN vai tam pielīdzināms nodoklis.Tas nozīmē, ka fi ziskai personai nerodas aplie-kamais ienākums no dividendēm, ja par tām peļņas sadales brīdī ir samaksāts UIN.Attiecībā uz ārvalstu komercsabiedrībām IIN likuma izpratnē tiek pieņemts, ka UIN vai IIN ir samaksāts, un dividendes izmaksā citā Eiropas Sa-vienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta kapitālsabiedrība, kas nodibināta un darbojas saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem. Līdz ar to, pat ja saskaņā ar noteiktās valsts normatīvajiem aktiem peļņa no noteiktas uzņēmēj-darbības nav apliekama ar nodokli vai apliekama ar minimālo likmi, bet uzņēmums ir UIN vai līdzīga peļņas nodokļa maksātājs, tad Latvijā konkrēts ie-nākums no dividendēm nav apliekams. Jāņem vērā, ka konkrētais nosacījums nav pie-mērojams, ja noteiktiem mērķiem ir mākslīgi izvei-dota struktūra bez ekonomiska satura un būtības. Papildus ir jāņem vērā Ministru kabineta notei-kumu Nr. 899 35.1 punkts, kas skaidro, ka, piemē-rojot IIN likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 punktu, tajā noteiktais atbrīvojums attiecināms arī uz divi-dendēm un dividendēm pielīdzināmiem ienāku-miem, ko izmaksā UIN maksātājs, ja minētais uz-ņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs – dividenžu izmaksātājs – ir bijis tiesīgs samazināt ar UIN ap-liekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru par šo dividenžu un dividendēm pielīdzināmā ienākuma apmēru atbilstoši UIN likuma nosacījumiem.Tas nozīmē, ka fi ziskai personai, kura saņem Dividendes – par būtiskāko 2019. gadāDividendes ir jebkuras uzņēmējdarbības mērķis vai dalībnieka ienākums no ieguldītajiem līdzekļiem. Lai pareizi sadalītu dividendes, ir jāievēro noteiktas prasības un noteikumi. Šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie nosacījumi dividenžu sadalei, kā arī pievērsta uzmanība nodokļu piemērošanai, sadalot dividendes 2019. gadā.KOMERC-TIESĪBASdividendes no uzņēmuma, kam savukārt ir izmak-sātas dividendes no meitas uzņēmuma, tās nav ap-liekamas ne ar IIN, ne ar UIN, jo dividenžu sadalē aplikšana ar nodokli notiek tikai vienu reizi – sa-dalot tās pirmo reizi.Saskaņā ar UIN likuma 6. panta pirmo daļu no-dokļa maksātājs ir tiesīgs samazināt taksācijas perio-dā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs tak-sācijas periodā ir saņēmis dividendes no dividenžu izmaksātāja, kurš tā rezidences valstī ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, vai tādas dividendes, no kurām to izmaksas valstī ir ieturēts nodoklis. Tas nozīmē, ka komercsabiedrība neiekļauj apliekamajā bāzē saņemtās dividendes no meitas uzņēmuma. Tomēr jāatceras, ka nav iespējams izmaksāt jau-nās dividendes, kamēr ir uzkrātas vecās.Ja dividenžu saņēmējs ir juridiska persona, tad, izmaksājot vecās dividendes, tām nav noilguma nodokļu piemērošanai (izņemot Komerclikumā noteikto 10 gadu ierobežojumu), t.i., ka arī ie-priekš juridiskai personai neveidojas apliekamais ienākums no saņemtajām dividendēm. Tomēr fi ziskajām personām 2019. gads ir ļoti nozīmīgs, jo saskaņā ar IIN likuma pārejas notei-kumu 130. pantu dividendēm un nosacītajām divi-dendēm, kuras UIN maksātājs izmaksā no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, 2018. un 2019. gadā piemēro iedzīvotāju ienākuma no-dokļa likmi 10 procentu apmērā. Tas nozīmē, ka, sadalot vecās dividendes, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, tām tiks piemērota 20% likme saskaņā ar IIN likuma 15. panta piekto daļu.Viennozīmīgi ir palikuši spēkā visi ierobežoju-mi attiecībā uz ienākumiem no kapitālsabiedrībām, kas atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas normatī-vajos aktos minētajās zemu nodokļu vai beznodok-ļu valstīs vai teritorijās. Šādi ienākumi un izdevumi vienmēr būs apliekami ar UIN vai ar IIN.Apkopojot visu iepriekš minēto, ir jāatceras, ka par dividenžu gūšanas dienu un ienākuma izmak-sas dienu saskaņā ar IIN likuma 16.1 panta 8. daļu ir uzskatāma diena, kad dividendes ir aprēķinātas. Tas nozīmē, ka, lai samaksātu 10% IIN par di-videndēm, kuras ir uzkrātas līdz 2017. gada 31. de-cembrim, ir svarīgi aprēķināt un sadalīt dividendes līdz 2019. gada beigām, nevis fi ziski tās izmaksāt.Šajā rakstā ir izskatīti tikai daži svarīgākie pa-matnosacījumi dividenžu izmaksai 2019. gadā, bet katra situācija ir pētāma atsevišķi. Atcerieties, ka vienmēr ir jāanalizē visa uzņēmuma grupa kopu-mā pēc atbilstošiem IIN un UIN piemērošanas nosacījumiem.Jeļena Bārtule,BDO Latvija nodokļu konsultantePatlaban nodokli par dividendēm ir pienākums maksāt nevis dividenžu īpašniekam, t.i., saņēmējam, bet izmaksātājam.Foto: Aivars Siliņš12BILANCES JURIDISKIE PADOMIJURISTA PADOMSDarbinieka uzteikums, kas sagatavots, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļuDarba likuma 100. panta piektā daļa noteic, ka darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba lī-gumu, neievērojot viena mēneša uzteikuma termiņu, ja viņam ir svarīgs iemesls (katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvē-rumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības).Jautājumā par darbinieka uzteikuma, kas pa-matots ar Darba likuma 100. panta piekto daļu, tiesisko dabu ir izveidojusies kasācijas instances tiesas nemainīga judikatūra, kurai atbilstoši šāds uzteikums stājas spēkā iesniegšanas brīdī, un dar-ba devējam tas ir jāpieņem kā obligāts akts ne-atkarīgi no uzteikumā norādītā iemesla. Ņemot vērā, ka darbinieka rakstveida uzteikums nav saistīts ar kādu likumā noteiktu termiņu, tas stā-jas spēkā nekavējoties pēc tā iesniegšanas un ir atzīstams – darba tiesiskās attiecības starp pusēm izbeigušās. Tā kā Darba likums neparedz darba devējam tiesības vienpusēji grozīt darbinieka uz-teikuma pamatojumu, ne darba devēja rezolūcija, ne arī vēlāk izdots rīkojums (pavēle) nevar atcelt vai grozīt darbinieka uzteikumu.1Lai arī judikatūrā ir atzīts, ka tikumības un taisnprātības apsvērumi ir tādi apsvērumi, kas sais-tīti ar ētikas un morāles normām (nemantiskām vērtībām)2, praksē iespējams, ka darbinieks uztei-kumu pamato ar tādiem apstākļiem, kuri nevar tikt atzīti par svarīgu iemeslu (apstāklis, kas, pamato-joties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības). Patlaban judikatūrā ir atzīts, ka darba tiesisko attiecību iz-beigšanai nozīme ir uzteikuma faktam, nevis tā pa-matojumam. Nav noliedzams, ka uzteikums, kura sekas ir darbinieka nekavējoša atbrīvošana no dar-ba, var radīt darba devējam zaudējumus. Tādējādi, iespējams, nākotnē saskarsimies arī ar prasībām pret darbiniekiem par zaudējumu piedziņu. Judikatūrā ir atzīts: „Ne vienmēr, kad darba de-vēja rīcība ir vērtējama kā negodprātīga vai pret-tiesiska, to ir iespējams attiecināt un saistīt ar dar-binieka tikumības un taisnprātības apsvērumiem.” Būtiski, vai darbinieks prettiesisku aizskārumu no darba devēja puses var novērst. Piemēram, darba devēja tiesību izmantošana darbinieka atstādinā-šanā no darba atbilstoši Darba likuma 58. panta trešajai daļai neietilpst Darba likuma 100. panta piektās daļas tvērumā un nevar tikt kvalifi cēta kā pamats darbinieka uzteikumam svarīga iemesla pēc šīs likuma normas izpratnē.3Būtiski minēt, ka tiesības izmantot Darba li-kuma 100. panta piekto daļu ir darbiniekiem, nevis amatpersonām. Augstākās tiesas mājaslapas sadaļā „Judikatūras nolēmumu arhīvs”, ar norādi „J” (auto-res piezīme – judikatūra), publicēts Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018. gada 24. janvāra sprie-dums lietā SKC–361/2018 (lieta Nr. C30517416), kurā ietverta atziņa: „Konkrētajā situācijā tas no-zīmē to, ka, lai arī savā iesniegumā [pers. A] runā par darba līguma uzteikumu un atsaucas uz Darba likuma 100. panta piekto daļu, tas nekādas tiesiskas sekas neradīja, jo Korupcijas novēršanas un apka-rošanas biroja likums valsts dienestā esošai perso-nai nav piešķīris tiesības šīs dienesta attiecības iz-beigt. Minētais normatīvais regulējums atšķirībā no Darba likuma piešķir pakļautībā esošai amatperso-nai tiesības vienīgi iniciēt dienesta attiecību izbeig-šanu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka lēmums ir vienīgais pamats pakļautībā esošas amatpersonas dienesta attiecību izbeigšanai.”Darbinieka uzteikums,kas pamatots ar tikumības un taisnprātības apsvērumiem2018. gada 28. novembrī spēkā stājās divi atsevišķi grozījumi Darba likumā, kas pieņemti 2018. gada 1. novembrī. Veiktie grozījumi, cita starpā, skar arī darba devēja tiesības neizmaksāt atlaišanas pabalstu, ja darbinieks darba tiesiskās attiecības izbeidz, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu, kā arī darbinieka tiesības vērsties tiesā. Šajā rakstā aplūkotas tiesas atziņas par darbinieka uzteikumu, kas pamatots ar svarīgu iemeslu (tikumības un taisnprātības apsvērumiem), kā arī likumdevēja veiktās izmaiņas darba devēja un darbinieka tiesībās no 2018. gada 28. novembra, kuras saistītas ar šo speciālo darbinieka uzteikumu.13Nr. 3 (69), 2019. gada martsJURISTA PADOMSDarba devēja pienākums, saņemot darbinieka uzteikumu, kas sagatavots, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļuDarba devējam ir pienākums izbeigt darba tiesiskās attiecības un atbilstoši Darba likuma 128. pantam izmaksāt darba samaksu.Līdz 2018. gada 27. novembrim Darba likuma 112. panta pirmā daļa noteica, ka, uzteicot darba līgumu Darba likuma 100. panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu darba likumā noteiktajā apmērā.2018. gada 28. novembrī spēkā stājās Darba likuma 112. panta otrā daļa, kas noteic: „Ja dar-binieks atbilstoši šā likuma 100. panta piektās daļas noteikumiem uzteic darba līgumu un dar-ba devējs piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šā panta pirma-jā daļā noteiktajā apmērā.” Līdz ar to pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu darba devējam ir tikai tad, ja darba devējs piekrīt dar-binieka uzteikumā norādītam svarīgam iemeslam (katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumī-bas un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpi-nāt darba tiesiskās attiecības). Savukārt, ja darba devējs nepiekrīt darbinieka uzteikumā norādītam svarīgam iemeslam, tad pienākums izmaksāt dar-biniekam atlaišanas pabalstu neiestājas. Saņemot uzteikumu, darba devējam ieteicams izteikt savu viedokli par šo uzteikumu. Minētais fakts var būt noderīgs gadījumā, ja darbinieks vēršas Valsts dar-ba inspekcijā vai Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī gadījumā, ja darba devējs plāno celt prasību tiesā par zaudējumu piedziņu. Būtiski, ka judikatūrā ir atzīts, ka darba de-vējs nevar iejaukties darbinieka gribas izpaus-mē, uzsakot darba līgumu pēc Darba likuma 100. panta piektās daļas, neskatoties uz šajā li-kuma normā ietvertajām uzteikumu kvalifi cējo-šajām pazīmēm.4 Darba devējam nav tiesību iz-vairīties no darba tiesisko attiecību izbeigšanas. Tomēr darba devējs var izvairīties no pienākuma izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu arī tad, ja darba devēja ieskatā ir darbinieka uztei-kumā norādītais svarīgs iemesls. Darbinieka tiesības, ja darba devējs neizmaksā atlaišanas pabalstuJa darbinieks uzskata, ka darba devējam bija pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabal-stu, tad saskaņā ar Darba likuma 122. panta otro daļu (spēkā no 2018. gada 28. novembra) darbi-nieks var celt tiesā prasību par atlaišanas pabalsta piedziņu viena mēneša laikā no atlaišanas dienas.Darba devējam, kurš ir izvairījies no pienā-kuma izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu arī tad, ja darba devēja ieskatā ir darbinieka uz-teikumā norādītais svarīgs iemesls, ir jārēķinās ar iespējamām sekām, t.i., būs jāmaksā atlaišanas pabalsts, tiesāšanās izdevumi, tiesu izpildītāja atlīdzība.Būtiski, ka Darba likuma 122. panta otrā daļa noteic: „Ja darba devējs apstrīd darbinieka no-rādīto svarīgo iemeslu un nav viņam izmaksājis atlaišanas pabalstu šā likuma 112. pantā noteik-tajā apmērā.„ Līdz ar to darbiniekam uzteikumā ir jānorāda fakti, kas, viņaprāt, ir uzskatāmi par svarīgu iemeslu. Kopsavilkums No 2018. gada 28. novembra darba devējam ir tiesības neizmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu, ja darba devējs nepiekrīt darbinieka uzteikumā norādītam svarīgam iemeslam. No 2018. gada 28. novembra darbinieks var celt tiesā prasību par atlaišanas pabalsta piedziņu viena mēneša laikā no atlaišanas dienas.Iveta Zelča,zvērināta advokāte,iveta.zelca@litigator.euFoto: Aivars Siliņš1 sk. Augstākās tiesas 2017. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC–308/2017 (C32231614) 7. punktu, Augstākās tiesas 2011. gada 13. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC–300/2011 (C40167509) 7.1. punktu, 2011. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC–853/2011 (C27222409) 8. punktu, 2014. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. SKC–2934/2014 (C04333312) 14. punktu, 2016. gada 13. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC–1068/2016 (C33496513) 8.1. punktu, 2016. gada 8. decembra sprieduma lietā Nr. SKC–2672/2016 (C20293115) 11.5. punktu2 sk. Senāta Civillietu departamenta 2011. gada 11. maija spriedumu lietā Nr. SKC–291/20113 sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2015. gada 20. janvāra spriedum u lietā Nr. SKC–1793/20154 sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016. gada 8. decembra spriedumu lietā Nr. SKC–2672/2016, C20293115Ja darba devējs nepiekrīt darbinieka uzteikumā norādītam svarīgam iemeslam, tad pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu neiestājas.JURISTA PADOMS14BILANCES JURIDISKIE PADOMI2018. gada nogalē Augstākās tiesas Civillietu departaments pieņēma spriedumu SKC – 266/2018 (turpmāk tekstā – spriedums), kurā tika dots vēr-tējums SIA dalībnieka un daļu īpašnieka statusa nošķiršanai1. Rakstā analizēti ar šiem diviem sta-tusiem saistīti jautājumi: biežākie divu statusu rašanās gadījumi; dalībnieka un daļu īpašnieka tiesības; patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākums. Sprieduma izklāsts Lietā problēmjautājums saistīts ar izpratni par SIA dalībnieka statusu, no tā izrietošajām tiesībām un sekām šo tiesību pārkāpuma gadījumā. Kā jau minēts iepriekš, atbilstoši Komerclikuma 136. pan-ta pirmajai daļai dalībnieks ir persona, kas ierakstīta dalībnieku reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi. Šā panta otrā daļa noteic, ka dibinātājs iegūst dalībnie-ka statusu dienā, kad sabiedrība ierakstīta komer-creģistrā. Savukārt trešā daļa paredz, ka ar jēdzienu „dalībnieks” šīs sadaļas ietvaros tiek saprasts sabied-rības ar ierobežotu atbildību dalībnieks un akciju sabiedrības akcionārs. No minēto normu satura izriet, ka kapitālsabiedrības dalībnieka statusam izvirzīts viens priekšnoteikums: par dalībnieku at-tiecībā pret sabiedrību uzskatāma persona, kura ie-rakstīta sabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā. Proti, dibinātājs iegūst dalībnieka statusu automā-tiski līdz ar sabiedrības ierakstīšanu komercreģis-trā, t.i., tās nodibināšanas dienu. Savukārt subjekts, kurš nav bijis dibinātājs atbilstoši Komerclikuma 140. panta pirmās daļas kritērijiem, bet, ieguvis daļu pēc sabiedrības nodibināšanas, iegūst dalīb-nieka statusu tikai brīdī, kad viņš tiek ierakstīts sabiedrības dalībnieku reģistrā. Tādējādi SIA dalībnieks ir persona, kas ierak-stīta dalībnieku reģistrā (Komerclikuma 136. pan-ta pirmā daļa) un kurai sabiedrībā pieder (atrodas turējumā) viena vai vairākas daļas. To pastiprina Komerclikuma 186. panta trešā daļa, kas paredz, ka daļa dod dalībniekam tiesības piedalīties sabiedrī-bas pārvaldē, peļņas sadalē un sabiedrības mantas sadalē sabiedrības likvidācijas gadījumā, kā arī citas likumā un statūtos paredzētās tiesības. Tāpat arī Komerclikuma 187. panta pirmā daļa noteic, ka daļu un to apmaksas uzskaitei, daļu pārejas atspo-guļošanai, kā arī dalībnieku tiesību nodrošināšanai sabiedrība ved dalībnieku reģistru. Tas nozīmē, ka sabiedrības dalībnieki ir cieši saistīti ar sabiedrības interesēm, darījumu slēgšanu, kā arī citām darbī-bām, kas tiek veiktas sabiedrības vārdā, jo sabiedrī-ba tiek veidota un pastāv vienīgi dalībnieku saim-niecisko interešu realizācijai un mērķu sasniegšanai. Turklāt dalībnieka statusu var iegūt un no tā izrie-tošās tiesības var izlietot ne tikai daļu īpašnieki, bet arī citas personas, kas nav daļu īpašnieki un kas daļas tur nevis savā vārdā, bet citas personas labā. Komerclikuma 17.1 pants (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017. gada 8. novembrim) ietvēra regu-lējumu par komercsabiedrību (personālsabiedrību un kapitālsabiedrību) patiesajiem labuma guvējiem, tajā skaitā SIA pienākumu iegūt šo informāciju un nodot to Uzņēmumu reģistram. Tāpat Koncernu likuma 6. panta ceturtās daļas pirmajā teikumā noteikts, ka akcijas (kapitāla daļas), kuras persona 1 Sprieduma pilns teksts: www.at.gov.lv/downloadlawfi le/5666 SIA dalībnieka un kapitāla daļu īpašnieka statusa nošķiršanaLai gan Komerclikuma 136. panta 1. daļā ir norādīts, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā – SIA) „dalībnieks ir persona, kas ierakstīta dalībnieku reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi”, tomēr diskusija par dalībnieku reģistra vešanas mērķi, dalībnieka un SIA kapitāla daļu (turpmāk tekstā – daļas) īpašnieka statusu un daļu īpašuma tiesību pārejas brīdi vienmēr ir bijusi.15Nr. 3 (69), 2019. gada martsJURISTA PADOMStur savā vārdā, bet citas personas labā, uzskatāmas par piederošām šai citai personai. Savukārt šā panta piektā daļa nosaka gadījumus, kad personai, kas tur akcijas (daļas) savā vārdā, bet citas personas labā, ir pienākums atklāt personu, kuras labā akcijas tiek vai tika turētas.Apkopojot iepriekš norādītos apsvērumus, se-cināms, ka vienīgi ieraksts dalībnieku reģistrā dod iespēju daļu īpašniekam vai turētājam izlietot no šīm daļām izrietošās dalībnieka tiesības attiecībā pret sabiedrību, proti, lietu tiesības uz daļu var ne-sakrist ar dalībnieka statusu.Biežākie divu statusu rašanās gadījumi Manā rīcībā nav statistikas datu, cik Latvijā ir tādu SIA, kuru dalībnieks nav daļu īpašnieks, tomēr neapšaubāms ir fakts, ka šādi gadījumi praksē ir sastopami. Viens no gadījumiem, kad šāda situācija var izveidoties, ir jau spriedumā minētais, tas ir, per-sona ir ieguvusi SIA daļas, bet daļu ieguvējs nav iesniedzis paziņojumu par izmaiņām SIA da-lībnieku reģistrā attiecīgās SIA valdei atbilstoši Komerclikuma 187.1 pantam. Konkrētajā gadījumā daļas ieguvējs ieguva daļas, nosolot augstāko cenu zvērinātu tiesu izpildītāju rīkotā izsolē. Jānorāda, ka iegūšanas veidam nav izšķirošas nozīmes, jo daļas var tikt iegūtas arī darījuma, piemēram, pirkuma vai dāvinājuma rezultātā vai veidā, kas norādīts Komerclikuma 187.1 panta trešajā daļā. Savukārt paziņojuma neiesniegšanai valdei varētu būt divi galvenie cēloņi, tas ir, kāda no darījumā iesaistīta-jām pusēm vēlas novilcināt darījuma fakta publisku atklāšanu vai, pieņemu, ļoti retos gadījumos arī ie-guvēja nezināšana par nepieciešamību veikt ierak-stu SIA dalībnieku reģistra nodalījumā. Bez ievē-rības nevar atstāt arī tos gadījumus, kad dalībnieka ierakstīšanu reģistrā un tā atbilstošu paziņošanu Uzņēmumu reģistram kavē SIA valde, nepildot tai ar likumu uzlikto pienākumu vai nespējot izpildīt ar likumu uzliktās formalitātes, kas var novest pie novēlotas ziņu atspoguļošanas gan SIA valdes ves-tajā dalībnieku reģistrā, gan arī Uzņēmumu reģistrā pieejamajā publiskajā informācijā. Daļu turētāja un daļu īpašnieka attiecības iepriekš minēto iemeslu dēļ izveidojušās bez abu pušu tieša nodoma un tieši izteiktas gribas izveidot šādas attiecības un bieži vien bez konkrētas vienošanās par savstarpējo at-tiecību regulēšanu.Otrs gadījums – trasta līgums jeb fiduciārs darījums, dažkārt saukts arī par uzticības līgumu, kas noslēgts starp daļu īpašnieku un SIA dalīb-nieku reģistrā ierakstīto personu jeb dalībnieku. „Trasts ir attiecības, kurās viena no pusēm, saukta par pilnvarnieku (trustee), pārvalda kustamo vai nekustamo īpašumu par labu pārējām pusēm vai personām, vai arī realizējot kādu normatīvajos aktos noteiktu mērķi. Trasta (uzticības) darījums var tikt izmantots dažādiem personiskiem, īpašu-ma, fi nanšu, nodokļu, komercdarbības plānošanas mērķiem un parasti tiek realizēts kombinācijā ar kādu ārzonu uzņēmumu, lai slēptu īpašumtiesību piederību (piemēram, trasta statūtos, kas jāiesniedz ofi ciālā reģistrā, jāiekļauj trasta nosaukums, sākot-nējais ieguldījums, trasta pārvalde, pilnvarnieka vārds, bet nepastāv prasība norādīt dibinātāja, t.i., benefi ciāra vai patiesā labuma guvēja, vārdu). Viens no trastam analogiem tiesību institūtiem romāņu–ģermāņu tiesību saimes valstīs ir fi duciārais darī-jums, kā rezultātā veidojas tā saucamais fi duciārais īpašums.”2 Savukārt fi duciārā īpašuma būtība juri-diskajā literatūrā skaidrota šādi: „Fiduciārais (jeb uzticētais) īpašums tiek nodibināts, pamatojoties uz fi duciāru darījumu, atbilstoši kuram uzticētājs (fi duciants) pārnes uzticības personai (fi duciāram) īpašumu ar norunu, ka uzticības persona savā vārdā, bet uz uzticētāja rēķina izlietos šo tiesību noteik-tam mērķim. (..) Attiecībā pret trešajām personām uzticības persona uzstājas kā pilntiesīgs īpašnieks, taču viņai piešķirtās tiesiskās varas izlietošanas ziņā uzticības persona (attiecībā pret uzticētāju) ir ierobežota ar saistībtiesisku (fi duciāro) norunu. Zane Caune,zvērinātu advokātu biroja COBALT juristeFoto: Jānis Deinats2 sk. Jānis Grasis. Trasta tiesiskais regulējums un tā iespējamā pārņemšana Latvijā. Rīga, 2008, 101. lpp.; PHARE projekts Nr. 2003/004–979–01–03 C daļa: Ārvalstu vērtspapīru tirgi. Vadlīnijas. Sagatavojusi A. Pajuste, 2006. gada maijs, 27. lpp. Atsauce pēc Augstākās tiesas 2016. gada 29. aprīļa sprieduma lietā Nr. C04228610.Personai, kas tur akcijas (daļas) savā vārdā, bet citas personas labā, ir pienākums atklāt personu, kuras labā akcijas tiek vai tika turētas.JURISTA PADOMS16BILANCES JURIDISKIE PADOMIAtbilstoši šai norunai uzticības persona apņemas viņai pārnesto īpašumu neizlietot vispār vai arī iz-lietot uzticētāja vai savās interesēs un, iestājoties zināmiem priekšnoteikumiem, īpašumu pārnest tālāk citai personai vai arī atpakaļ uzticētājam.”3 Attiecīgi šajā gadījumā puses apzināti ir vienojo-šās par darījumu, kura sekas ir SIA dalībnieka un SIA daļu īpašnieka statusu nošķiršana tādā veidā, ka dalībnieku reģistrā tiek norādīta persona, kura nav daļu īpašnieks, bet tikai to turētājs. Papildus puses ir vienojušās par savstarpējo attiecību ietvaru. Dalībnieka un kapitāla daļu īpašnieka tiesības Analizējot Komerclikuma regulējumu, var uz-skaitīt vairākas mantiskas un nemantiskas tiesības, kas piemīt dalībniekam4: Attiecīgi visas iepriekš uzskaitītās mantiskās un nemantiskās tiesības piemīt dalībniekam jeb SIA dalībnieku reģistrā ierakstītajai personai. Būtisks ir jautājums par daļu īpašnieka tiesībām realizēt dalībnieka tiesības, ja daļu īpašnieks nav iekļauts SIA vestajā dalībnieku reģistrā kā dalībnieks. Kā tas atzīts spriedumā, daļu īpašnieks nevar realizēt SIA dalībnieka tiesības tieši, ja nav ierakstīts dalīb-nieku reģistrā, tomēr tas tās var realizēt pastarpināti caur daļu turētāju. Gadījumā, ja dalībnieku kā daļu turētāju un daļu īpašnieku saista līgumiskas attiecī-bas, piemēram, iepriekš minētais trasta līgums, tad dalībniekam kā daļu turētājam no statusa izrietošās tiesības jāizlieto atbilstoši līgumiskajām attiecībām un daļu īpašnieka dotajiem uzdevumiem. Tomēr līgumisko attiecību pārkāpumu gadījumā, piemē-ram, dalībnieks kā daļu turētājs pārdod daļas citai personai bez tieša uzdevuma saņemšanas no daļu īpašnieka, daļu īpašniekam nebūs tiesību apstrī-dēt pārdošanas darījumu (izņemot Komerclikuma 188.1 panta otrajā daļā minēto gadījumu, ja ieguvējs nav atzīstams par labticīgu un zināja, ka dalībnieks nav daļu īpašnieks), bet ir tiesības vērsties pret da-lībnieku kā daļu turētāju par līguma pārkāpuma konstatēšanu un zaudējumu piedziņu. Šāda atziņa pausta tiesu praksē: „Fiduciants (autora piezīme – daļu īpašnieks) ir tiesīgs celt tikai personisku prasību pret fi duciāru (autora piezīme – dalībnieku kā daļu turētāju) gadījumā, ja viņš rīkojies ar lietu pretēji fi -duciārajā darījumā (autora piezīme – trasta līgumā) norunātajam.”5 Respektīvi, daļu īpašniekam nav tie-sību tiešā veidā realizēt dalībnieka tiesības. Ja daļu turētāja un daļu īpašnieka attiecības iz-veidojušās (piemēram, neplānotu apstākļu dēļ pu-3 sk. A. Grūtups, E. Kalniņš. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 21.–22. lpp. Atsauce pēc Augstākās tiesas 2016. gada 29. aprīļa sprieduma lietā Nr. C04228610.4 Sadalījums no: Jānis Kārkliņš. Kapitāla daļa un tās atsavinājums. – Jurista Vārds, 2012. gada 20. novembris, Nr. 47 (746).5 Augstākās tiesas 2016. gada 29. aprīļa sprieduma lietā Nr. C04228610.MANTISKĀS TIESĪBAS NEMANTISKĀS TIESĪBAS tiesības saņemt dividendes;tiesības saņemt ārkārtas dividendes;tiesības saņemt likvidācijas kvotu SIA likvidācijas gadījumā;tiesības saņemt pamatkapitāla kvotu tā samazināšanas gadījumā;tiesības palielināt esošo daļu nominālvērtību vai saņemt papildu daļas, ja sabiedrība palielina pamatkapitālu no pašas fi nanšu līdzekļiem;pirmtiesības proporcionāli iegūt īpašumā jaunizlaistās daļas;pirmpirkuma tiesības iegūt daļas, ja tās tiek atsavinātas, ja statūtos nav noteikts citādi;izpirkuma tiesības, ja nav dota iespēja izmantot pirmpirkuma tiesības;tiesības novēlēt daļas jebkam, ja SIA statūtos nav noteikts, ka daļa pāriet SIA; tiesības atsavināt un ieķīlāt daļas jebkurai tiesībspējīgai personai, ja statūtos nav noteikts citādi;tiesības tiesas ceļā aizsargāt no daļas izrietošās dalībnieka tiesības attiecībā pret trešajām personām;tiesības atsevišķos gadījumos vērsties tiesā pret SIA pārvaldi par nodarīto zaudējumu atlīdzību komercsabiedrībai;tiesības atbrīvot SIA pārvaldi no atbildības vai pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu.tiesība s piedalīties dalībnieku sapulcēs un balsot;tiesības lūgt sasaukt sapulci, ja dalībnieks pārstāv ne mazāk kā vienu desmitdaļu no SIA pamatkapitāla;tiesības saņemt informāciju par SIA darbību un iepazīties ar visiem SIA dokumentiem;tiesības iepazīties ar dalībnieku reģistru, kā arī saņemt dalībnieku reģistra izrakstu par savām daļām vai pēdējā nodalījuma kopiju;tiesības tiesā apstrīdēt dalībnieku sapulces lēmumus;tiesības celt prasību tiesā par dalībnieka izslēgšanu, ja dalībnieks pārstāv ne mazāk par pusi no SIA pamatkapitāla, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits;tiesības ievēlēt neatkarīgu revidentu vai kontrolieri u.c.Daļu īpašnieks nevar realizēt SIA dalībnieka tiesības tieši, ja nav ierakstīts dalībnieku reģistrā, tomēr tas tās var realizēt pastarpināti caur daļu turētāju.17Nr. 3 (69), 2019. gada martsJURISTA PADOMSses nav iesniegušas ne paziņojumu, ne arī darījuma aktu SIA valdei par dalībnieku maiņu un jaunais daļu īpašnieks nav ierakstīts dalībnieku reģistrā) bez savstarpējas vienošanās, bet izsludināta dalībnieku sapulce, kurā jālemj par SIA būtiskiem jautājumiem, tad dalībniekam, kas ierakstīts dalībnieku reģistrā, būtu jāpaziņo daļu īpašniekam par nepieciešamību piedalīties dalībnieku sapulcē un attiecīgi rīkoties atbilstoši daļu īpašnieka uzdevumam. Savukārt, ja daļu īpašnieks nav sasniedzams un nespēj dot no-rādes, tad dalībnieku reģistrā ierakstītajai personai būtu jāvērtē, vai nav izveidojusies situācija, kura prasa rīcību pēc neuzdotās lietvedības noteiku-miem, proti, Civillikuma 2325. panta, ja attiecībā uz tiesiskajām attiecībām ir attiecināmi visi priekš-noteikumi6, tas ir, (1) notiek lietu vešana; (2) ir ne-pieciešams, lai lietvedis apzināti kārtotu svešas, bet nevis paša lietu; (3) lietvedim ir jāved citas perso-nas lietas bez tās uzdevuma vai bez likumā noteikta pienākuma kārtota viņas lietas; (4) ir nepieciešams, lai lietvedības uzņemšanās atbilstu pārstāvamā pa-tiesajām interesēm lietvedības uzsākšanas brīdī, un (5) ir nepieciešamas, lai lietvedības uzņemšanās at-bilstu pārstāvamā pieņemamajai gribai lietvedības uzsākšanas brīdī. Ar vislielāko vērību dalībnieku reģistrā ierakstītajai personai būtu jāvērtē nepie-ciešamība rīkoties neuzdotās lietvedības ietvaros, ja atturēšanās no darbības rada risku SIA vai arī paša dalībnieka interesēm, bet atbilstoša rīcība no dalībnieku reģistrā ierakstītās personas puses ļautu novērst šo risku iestāšanos, piemēram, izsludināta sapulce, lai ievēlētu jaunu SIA valdi, jo SIA jau ilgāk par trīs mēnešiem nav valdes ar pārstāvības tiesībām un Uzņēmumu reģistra noteiktais termiņš trūku-mu novēršanai tuvojas beigām, attiecīgi SIA draud izslēgšana no Uzņēmumu reģistra vestā komercre-ģistra, ja netiks iecelta valde ar pārstāvības tiesībām. Kā tas nenoliedzami atzīts spriedumā, persona iegūst dalībnieka statusu ar tās ierakstīšanu SIA dalībnieku reģistrā, tomēr jāmin, ka Komerclikumā ir atrodams vismaz viens gadījums, kad persona iegūst noteiktas (ierobežotas) dalībnieka tiesī-bas pirms ieraksta veikšanas dalībnieku reģistrā. Komerclikuma 224. panta pirmā prim daļā no-teikts, ka „lēmums par valdes locekļa ievēlēšanu ir spēkā arī tad, ja to pieņēmusi persona, kura nav ie-rakstīta dalībnieku reģistrā, bet kura ieguvusi visas sabiedrības daļas, ja visas daļas:1) iegūtas mantojumā;2) iegūtas ar spēkā stājušos tiesas spriedumu;3) atsavinājis zvērināts tiesu izpildītājs, pildot amata darbības;4) atsavinājis maksātnespējas procesa administra-tors, pildot amata darbības;5) iegūtas, izlietojot komercķīlu”.Tātad personai ir dalībnieka tiesības attiecībā uz viena specifi ska jautājuma izlemšanu, proti, iz-maiņām SIA valdes sastāvā, ja persona ieguvusi vi-sas SIA daļas vienā no Komerclikumā norādītajiem veidiem un iegūšanu var pamatot ar dokumentu, kurš apliecina iegūšanas veidu.Patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākumsNeskatoties uz to, kā ir izveidojusies situācija, kad dalībnieks ir atzīstams par daļu turētāju, bez ie-vērības nevar atstāt noteikumus, kuri regulē patiesā labuma guvēja atklāšanas pienākumu. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma fi nansē-šanas novēršanas likuma 18.1 panta pirmajā daļā ir noteikts „fi ziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka kļuvusi par juridiskās personas patieso labuma guvēju7, ir pienākums par šo faktu nekavējoties pa-ziņot juridiskajai personai, norādot likumā noteiktās ziņas”, un šī paša panta otrajā punktā „(..) persona nekavējoties paziņo juridiskajai personai, ja tā rī-kojas citas personas labā, un identifi cē šo personu, norādot likumā noteiktās ziņas”. No iepriekš minētā izriet, ka pienākums paziņot informāciju par pa-tieso labuma guvēju SIA valdei ir gan dalībniekam kā daļu turētājam, gan daļu īpašniekam. Par ziņu nesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu SIA valdei par patieso labuma guvēju var iestāties Krimināllikuma 195.1 pantā noteiktā atbildība, tas ir, īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 100 Latvijā noteiktajām mini-mālajām mēnešalgām, bet, ja ar pārkāpumu radīts būtisks kaitējums valstij vai uzņēmējdarbībai, vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm, tad var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar pie-spiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 1000 Latvijā noteiktajām minimālajām mēnešalgām. 6 sk. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārējā zinātniskā redakcijā. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.–2400. p.). Ceturtā daļa. – Rīga: Mans īpašums, 1998, 605.–606. lpp.7 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma fi nansēšanas novēršanas likuma 1. panta piektais punkts: „Patiesais labuma guvējs – fi ziskā persona, kura ir klienta – juridiskās personas – īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz: a) attiecībā uz juridiskajām personām – fi ziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē, b) attiecībā uz juridiskiem veidojumiem – fi ziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks).”Komerclikumā ir atrodams vismaz viens gadījums, kad persona iegūst noteiktas (ierobežotas) dalībnieka tiesības pirms ieraksta veikšanas dalībnieku reģistrā.Materiāls tapissadarbībā arJURISTA PADOMS18BILANCES JURIDISKIE PADOMIŠādas izmaiņas ir būtiskas ne vien Kontroles dienestam, bet arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu le-galizācijas un terorisma fi nansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma subjektiem. Proti, saskaņā ar NILLTFN likuma 30. panta pirmās daļas 1. punktu likuma subjektam ir pienākums ne-kavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Būtiski, ka saskaņā ar likumu ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezul-tātā vai saistīti ar terorisma fi nansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darī-jumā vai tā mēģinājumā. Ziņojums ir jāsniedz rakstveidā vai elektroniski (https://zinojumi.kd.gov.lv), tā saturs ir noteikts attiecīgi NILLTFN likuma 31. pantā. Ziņojumā ir jāiekļauj klienta identifi kācijas dati, informācija par darījumu un pamatojums darījuma klasifi cēšanai par aizdo-mīgu vai neparastu. 1 2018. gada 1. novembra likums „Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma fi nansēšanas novēršanas likumā”Kam, kad un kā ir jāziņo par neparastu vai aizdomīgu darījumu?Sākot ar 2019. gada 1. janvāri, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienests) tika noteikta jauna institucionālā pārraudzība1. Tādējādi Kontroles dienestu patlaban pārrauga Ministru kabinets ar iekšlietu ministra starpniecību. Šādi tiek iecerēts nodrošināt Kontroles dienesta neatkarību un tiek labota iepriekš vēsturiski iedibinātā Kontroles dienesta atkarība no prokuratūras (pārraudzības veidā). Jaunajam pārraudzības modelim cita starpā ir jāpaaugstina Kontroles dienesta darbības kvalitāte.Foto: © tverdohlib – Fotolia.com19Nr. 3 (69), 2019. gada martsJURISTA PADOMSLikuma subjektsVirspusēji izlasot NILLTFN likumu, var šķist, ka tikai likuma subjektiem ir jāziņo Kontroles dienestam par aizdomīgu vai neparastu darījumu. Turklāt NILLTFN likuma 3. pants precīzi defi nē, kādas personas, kas veic saimniecisko vai profesio-nālo darbību, ir uzskatāmas par likuma subjektiem (tajā skaitā kredītiestādes, fi nanšu iestādes, nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrī-bas u.c.). Likuma subjektiem ir pienākums ievērot NILLTFN likumu, tajā skaitā veidot risku novēr-tējumu, iekšējo kontroles sistēmu, veikt klienta iz-pēti, kā arī ziņot par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Tomēr jāņem vērā, ka NILLTFN likuma 3. panta ceturtā daļa papildus paredz pienākumu likumā nenorādītajām personām, kā arī valsts in-stitūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām sniegt ziņas par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Līdz ar to ir secināms, ka NILLTFN likums paredz paplašinātu personu loku, uz ko ir attiecināms ziņošanas pienākums: ne tikai likuma subjektiem, bet arī citām personām (fi ziskām un juridiskām personām), kurām ir in-formācija par aizdomīgu vai neparastu darījumu, ir jāsniedz par to informācija Kontroles dienestam. To apliecina arī Kontroles dienesta publicētā „Vis-pārīga informācija par aktuālajām legalizācijas un terorisma fi nansēšana tipoloģijām”2.NILLTFN likums paredz arī izņēmumus attie-cībā uz ziņošanas pienākumu nodokļu konsultan-tiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrī-bām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokā-tiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpo-jumu sniedzējiem. Gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā (izņemot NILLTFN jomā), uz tiem nav attiecināms ziņo-šanas pienākums.3Ziņojuma iesniegšanas termiņšNILLTFN likuma 30. panta pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums paredz, ka par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu jāziņo nekavējoties. Papildu informācijas un dokumen-tu sniegšanai pēc Kontroles dienesta pieprasīju-ma likums paredz precīzu pienākumu izpildes termiņu, savukārt ziņošanas pienākums paredz ģenerālklauzulu „nekavējoties”. Līdzīgi ziņoša-nas pienākums tiek defi nēts arī citās valstīs, tajā skaitā Vācijā4. Saskaņā ar Vācijas tiesu praksi5 „nekavējoties” nozīmē ziņot bez nepamatotas vilcināšanās jeb bez liekas kavēšanās. Izvērtējot NILLTF riskus un to novēršanai nepieciešamos līdzekļus, šāda pieeja būtu attiecināma arī uz NILLFTN likumā noteikto ziņošanas pienā-kumu, kas nozīmē, ka par katru aizdomīgu vai neparastu darījumu ir jāziņo uzreiz pēc tam, kad tiek konstatētas attiecīgās pazīmes. Nepamatota vilcināšanās nav pieļaujama.Neparasts vai aizdomīgs darījumsLatvijas likumdevējs vēstu-riski ir izvēlējies un turpina no-dalīt aizdomīgus un neparastus darījumus. Šāda pieeja ir pieņe-mama, tomēr var izraisīt vairākas problēmas, tajā skaitā tas var ie-tekmēt ziņojumu kvalitāti. Proti, likuma subjekti var sajaukt vai nesaprast atšķirību starp aizdo-mīgu un neparastu darījumu, kā arī bieži vien pazīmes pārklājas. Arī saskaņā ar Moneyval ziņoju-mu6 Latvija ir jāuzlabo attiecīgo defi nīciju nošķiršana, nodrošinot skaidru kārtību, kādā tiek ziņots par darījumiem, kuri liecina par aizdomām uz NILLTF, no Kristīne Markus,Mg. iur., CAMS, darbības atbilstības speciāliste Commerzbank AGFoto no personīgā arhīva2 http://www.kd.gov.lv/images/Downloads/materials/reporting_system/Tipologijas.pdf3 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma fi nansēšanas novēršanas likuma 30. panta trešā daļa.4 Gesetz über das Aufspüren von Gewinnen aus schweren Straftaten (Geldwäschegesetz – GwG) § 43 (1)5 Oberlandesgericht Frankfurt am Main – Beschl. V. 10.04.2018. Az.: 2 Ss–Owi 1059/176 2018. gada 23. augustā ofi ciāli publicētais Eiropas Padomes Moneyval komitejas savstarpējās novērtēšanas 5. kārtas ziņojums par Latviju, kurā novērtēti valstī īstenotie pasākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma fi nansēšanas novēršanā. Pieejams: https://rm.coe.int/moneyval–2018–8–5th–round–mer–latvia/16808ce61bPar katru aizdomīgu vai neparastu darījumu ir jāziņo uzreiz pēc tam, kad tiek konstatētas attiecīgās pazīmes. Nepamatota vilcināšanās nav pieļaujama.Next >