Nr. 1 (79), 2020. gada janvārisIzdevniecība „Lietišķās informācijas dienests” WWW.JURIDISKIEPADOMI.LV Ieva Andersone Preču zīmes komercdarbībā 12. lpp. Evija Mugina ES tiesību akti iepirkumu lietās 20. lpp. Vita SakneBaiba Strupiša Latvijā jāreformē darbaspēka nodokļi 15. lpp. Ināra Pētersone Nodokļu reforma ēnu ekonomiku nav būtiski mazinājusi 4. lpp. kti etā Kas jāņem vērā, izmantojot personāla nomas pakalpojumus 23. lpp.REDAKCIJAS SLEJA 3 NUMURA INTERVIJA Nodokļu reforma ēnu ekonomiku nav būtiski mazinājusi .......................................4. lpp. Saruna ar Ināru Pētersoni, biedrības Business Against Shadow Economy (BASE) valdes locekli, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektori ATBILD JURISTS Kā rīkoties uzņēmuma partneru negodprātīgas rīcības gadījumā? .......................11. lpp. Ilze Briede, kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum Latvia jaunākā juriste JURISTA PADOMS Preču zīmes komercdarbībā .......................................................................................12. lpp. Ieva Andersone, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN partnere, zvērināta advokāte NODOKĻU REFORMA Vajadzīga darbaspēka nodokļu reforma! ..................................................................15. lpp. Diskusijā piedalās Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāves Vita Sakne, Baiba Strupiša un Aija Kļavinska IEPIRKUMI Eiropas Savienības tiesību akti publisko iepirkumu lietās .....................................20. lpp. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore DARBA TIESĪBAS Kas jāņem vērā, izmantojot personāla nomas pakalpojumus ................................23. lpp. Ikars Kubliņš, portāla Bilance PLZ redaktors TIESU PRAKSE Informācijas pieprasījumi nedrīkst radīt pārmērīgu resursu patēriņu no valsts .....26. lpp. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos ŽURNĀLS BILANCES JURIDISKIE PADOMI Nr. 1 (79), 2020. gada janvāris LR UR reģistrācijas nr. 000740196 ISSN 2255–9507 IZDEVĒJS SIA Lietišķās informācijas dienests REDAKCIJA Redaktore Vineta Vizule Maketētājs Arvis Villa Literārā redaktore Rita Cielēna 1. vāka foto: Aivars Siliņš REDAKCIJAS ADRESE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110, fakss 67606115 E–pasts: redakcija@juridiskiepadomi.lv www.juridiskiepadomi.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi ABONĒŠANA Abonementa noformēšana Klientu servisā pa tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv, vai abonējiet e–veikalā internetā www.lid.lv REKLĀMA Tālrunis 67606110 Izdevums ir izglītojošs. Katra juridiskā situācija praksē risināma individuāli Ārštata autoru viedoklis var nesakrist ar izdevēja viedokli Par faktu pareizību atbild raksta autors Pārpublicēt tikai ar izdevēja rakstisku atļauju Citēšanas gadījumā atsauce obligāta Iespiests SIA IBC Print Baltic Žurnāla gada abonenti var reģistrēties www.juridiskiepadomi.lv un lasīt žurnāla e–arhīvu Klāt tūkstošgades otrā dekāde! BILANCES JURIDISKIE PADOMI Nr. 1 (79), 2020. gada janvāris SATURS „Latvijā atgriezīsies 20. gadi!” – attēlus ar šādu parakstu varēja pamanīt aizvadītā gada nogalē sociālajos tīklos. Pārsvarā tajos bija redzama pagājušā gadsimta 20. gadu mode. Kā zināms, mo- des tendencēs regulāri atgriežas kaut kas no pagātnes. Vai tā no- tiek arī citās dzīves jomās? Atcerēsimies, ka 1920. gada sākumā noslēdzās brīvības cīņas un sākās jauns posms – Latvijas brīvvalsts laiks. Pēc likuma par agrārās reformas pieņemšanu un Valsts zemes fonda izveides zeme tika sadalīta Latvijas pil- soņiem. Pagājušajā gadsimtā Latvijas Republikā pirmajos 20 gados uzcēla 373 jaunas un pār- būvēja 587 skolu ēkas. Zinātnes, kultūras un mākslas attīstību sekmēja 1920. gadā nodibinātais Kultūras fonds. Laikā no 1920. līdz 1929. gadam rūpniecības ra- žojumu vērtība pieauga aptuveni četras reizes, auga arī šīs nozares uzņēmumu skaits. Minētos faktus mūsdienās vēstures stundās apgūst skolē- ni. Kāda būs otrās tūkstošgades divdesmito gadu bilance Latvi- jā – par to atbildīgi esam mēs. Tāpēc, aizsākot jauno gadu, žurnālā pievērsām uzmanību pašreizējai nodokļu politikai, kas lielā mērā noteic valsts izaugsmes un attīstības iespē- jas. „Liekot maksāt nodokļus, valsts būtībā izlemj, kur tiks izmantoti daudzi resursi, jo ar nodokļiem tiek pārdalīta liela daļa bagātības.” Tas arī ir citāts no skolēniem paredzētās mācī- bu vietnes. Saskaņā ar Valdības rīcības plānu Finanšu ministri- jai sadarbībā ar valdības sociāla- jiem un sadarbības partneriem līdz 2020. gada 31. maijam jā- izstrādā jaunas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pa- matnostādnes. Tātad vēl ir laiks priekšlikumiem, kas, iespējams, ļaus Latvijai uzplaukt tāpat kā reiz pirms 100 gadiem! Vineta Vizule, redaktoreNUMURA INTERVIJA 4 BILANCES JURIDISKIE PADOMINUMURA INTERVIJA 5 Nr. 1 (79), 2020. gada janvāris Nodokļu reforma ēnu ekonomiku nav būtiski mazinājusi Lai nebūtu jāceļ nodokļi, straujāk pildītos valsts budžets un varētu apmierināt iedzīvotāju vajadzības, tostarp uzlabot veselības aprūpi, celt algas valsts sektorā nodarbinātajiem, viens no risinājumiem ir mazināt valstī aizvien vēl augsto ēnu ekonomikas īpatsvaru, izskaust aplokšņu algas. Ilgus gadus cīņa ar nodokļu nemaksātājiem bija vienīgi nodokļu administrētāju kompetencē, bet nu talkā nākuši arī citi valsts dienesti, ieviesti jauni instrumenti, kam vajadzētu uzlabot nodokļu iekasēšanu, uzskata Ināra Pētersone , biedrības Business Against Shadow Economy (BASE) valdes locekle, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore un bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja. Viņa arī rosina pārskatīt daudzās mazās uzņēmējdarbības formas, dažādos nodokļu režīmus, ļaujot mazajam uzņēmējam darboties un nesarežģīt nodokļu aprēķināšanu. Foto: Aivars Sili ņ š Aizvadītā gada nogalē biedrība Business Against Shadow Economy (BASE) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nāca klajā ar pētījumu „Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā”. Iepazīstiniet, lūdzu, ar biedrību! BASE ir sabiedriska organizācija, kura apvieno valsts pārvaldes, uzņēmēju un akadēmiskos eks- pertus ar mērķi veidot kvalitatīvu un konstruktīvu piedāvājumu ēnu ekonomikas problēmas risināša- nai, tostarp veicot ēnu ekonomikas pētījumus. Bez manis tajā kā valdes locekļi darbojas arī ēnu ekono- mikas pētnieks SSE Riga asociētais profesors Arnis Sauka un ilggadējais augsta ranga ierēdnis, bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka. Iepriekšējais BASE pētījums bija par ēnu ekonomi- ku taksometru nozarē, analizējām, ko varētu uzlabot nodokļu nomaksā šajā jomā. Jaunākajā pētījumā secinājāt, ka katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par parādsaistībām un tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē. Kāpēc, jūsuprāt, Latvijā nemazinās ēnu ekonomika? Vērtējot pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Rīga) profesora Tāļa Putniņa un profesora Arņa Saukas izstrādātās metodikas, 2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tā palielinājās par 2,2 procentpunktiem, sasniedzot 24,2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Ēnu ekonomikas temperatūru izmērīt precīzi nevar ne ar vienu metodi. Pēc minētā pētījuma datiem, kas balstās uz aptaujas metodi, tā ir kāpusi. Savukārt VID analīze, kura izmanto statistiku, liecina, ka ēnu ekonomika algas nodokļos – iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) – pērn ir samazinā- jusies. Citi pētnieki, kas Eiropas Savienībā analizē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu, ir se- cinājuši, ka ēnu ekonomika šajā jomā arī ir kritusies. Taču nevajadzētu iestigt analīzē, vai ēnu eko- nomika vienā gadā pieaug vai krīt, jo saprotam, ka Latvijā tā ir augsta un pārsniedz 20% no IKP. Līdzko uzraugošās iestādes stingrāk sāk uzraudzīt kādu konkrēto nozari, tur ēnu ekonomika samazinās. Cits jautājums – cik ilglaicīgi tas notiek? Diemžēl mana pieredze VID, kad centāmies sakārtot autoser- visa jomu, liecina, ka sākotnēji pieauga vidējā darba alga un atsevišķi servisi iznāca no nelegālās darboša- nās garāžās. Taču pagāja laiks, un daļa nozares, jūtot, ka uzraudzība neturpinās, jo nepietiek kapacitātes un VID ir arī citas prioritātes, atgriezās pelēkajā sektorā. Manuprāt, svarīgākais ir tas, kāda ir mūsu katra paša attieksme pret nodokļu maksāšanu. Jautājums ir arī par to, vai uzņēmēji pirms biznesa uzsākšanas ir labi iepazinuši nozari, konkrētās jomas knifus, vai pietiek zināšanu, lai darbotos un izturētu konkuren- ci. Ne visi var būt veiksmīgi uzņēmēji!Saskaņā ar pētnieku aprēķiniem ēnu ekonomikas dēļ aptuveni miljards eiro gadā aizplūst garām valsts makam. Nozaru vērtējumā augstākais ēnu ekonomikas līmenis aizvien ir būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā. Vai 2019. gadā ēnu ekonomikas apjomi varētu būt samazinājušies? Būvniecībā ēnu ekonomika pērn varētu būt sama- zinājusies, jo ir stingrākas prasības un lielāka uz- raudzība ne tikai no VID, bet arī no Konkurences padomes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja puses. Lieku lielas cerības uz jauno noslēgto nozares ģenerālvienošanos, kurā ir noteikta arī mi- nimālā alga būvniecības nozarē. Pakalpojumu un tirdzniecības jomā ir cerības uz jaunajiem kases aparātiem, kuru sistēmās vairs nelegāli iejaukties tik vienkārši nevar. Tas noteikti ir devis labus rezultātus. Bet jāsaprot, ka tur, kur ir skaidra nauda un iesaistīta fi ziska persona, vien- mēr būs augstāks ēnu ekonomikas risks. Svarīgs ir godaprāts, morāle. Daudz mazāks ēnu ekonomikas risks būs darījumos starp uzņēmumiem, jo kompā- nija, kurai tās ir izmaksas, būs ieinteresēta uzrādīt izdevumus grāmatvedības uzskaitē, lai samazinātu maksājamos nodokļus valstij. Ēnu ekonomikas mazināšanai ir ieviesti dažādie pasākumi – čeku loterija, elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumā strādājošajiem, ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecības nozarē – 780 eiro, ierobežoti skaidras naudas darījumi. Vai tas ko ir devis? Savulaik, kad strādāju VID, sākām sarunas ar būvnieku asociāciju, kādam jābūt nozarē minimāla- jam atalgojuma līmenim, lai šī joma varētu pašsakār- toties. Tāpēc, lai mazinātu aplokšņu algu izmaksu, panāktā ģenerālvienošanās ir liels solis. Arī elektroniskā darba laika uzskaite būvlauku- mos ir pozitīvs signāls ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā. Cits jautājums – kā iegūtos datus analizē un tālāk izmanto VID un Valsts darba inspekcija (VDI), kāda ir šo institūciju kapacitāte, sadarbība. Skeptiski uztveru čeku loterijas ieviešanu. Tolaik, kad vadīju VID, bez papildu fi nansējuma jau bijām izveidojuši aplikāciju, kurā bija iespēja iedzīvotājiem ieskenēt un atsūtīt attaisnojuma dokumentu. To VID varēja izmantot, atlasot, pie kura nodokļu maksātāja iet pārbaudīt, vai kases aparāta kontroles lente jeb uz- rakstītā kvīts sakrīt ar atsūtīto dokumentu. Sākotnēji bija liela aktivitāte, kura ar laiku noplaka. Publiskajā telpā neesmu dzirdējusi, ka VID būtu izanalizējuši čeku loterijas rezultātus un tie būtu de- vuši lielus rezultātus. Lielākā daļa, kā liecina publisko- tā informācija, nosūtīto čeku ir, iepērkoties lielveikalos Rimi un Maxima. Tie nav uzņēmumi, kuros primitīvi notiek izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Nesen VID ziņoja, ka ir septiņi vai astoņi gadījumi, kad čeku lo- terijas čeki izmantoti veiktajās pārbaudēs. Manuprāt, tā ir lieka fi nanšu līdzekļu izšķiešana no valsts bu- džeta. Naudu, kas ir atvēlēta šim projektam, varētu novirzīt citam, jo ir pietiekami daudz citu efektīvu metožu, kā uzlabot uzraudzību nodokļu nomaksā. Turklāt VID rīcībā ir ļoti gudras, smalkas, pielāgotas sistēmas un zinoši speciālisti, lai ļoti precīzi atlasītu pārbaudāmo objektu arī bez čeku loterijas. Skaidras naudas darījumu ierobežošana notiek visur pasaulē, jo pastāv saistība: kur ir lielāks skaidras naudas īpatsvars darījumos, tur ēnu ekonomika ir augstāka. Vai skaidras naudas ierobežojumi Latvijā ir samērīgi? Manuprāt, jā. Piemēram, fi ziska persona nekustamā īpašuma darījumus vairs nedrīkst veikt skaidrā naudā, jo tā ir viena no iespējām, kā tiek legalizēti nelegāli iegūti līdzekļi. Finanšu ministrija prognozēja, ka nodokļu reforma, kas tika ieviesta 2018. gadā, mazinās ēnu ekonomiku. Tā nav noticis. Kāpēc, kas darīts nepareizi? Nevaru iedomāties, kurš elements no nodokļu refor- mas varētu izteikti palīdzēt mazināt ēnu ekonomi- ku. Nulles procentu likme uzņēmumu reinvestētajai peļņai, kas ir pozitīvs solis, ir saistīts ar apgrozāmo līdzekļu atstāšanu uzņēmuma rīcībā, lai varētu at- tīstīties un investēt. Taču tie, kas strādā ar peļņu un iegulda ražošanas attīstībā, nav tā kategorija, kas ir iegrimusi meklējumos, kā izvairīties no nodokļu nomaksas, – ideoloģija un fi lozofi ja ir pavisam cita. No kādiem nodokļiem parasti vēlas izvairīties? Tās ir dažādas PVN shēmas, centieni atgūt no valsts nekad nesamaksātu nodokli, kā arī algas nodokļi. Uzņēmēji nereti saka, ka nodokļu slogs uz darba al- gām ir gana augsts. Taču ir jāskatās nozaru griezumā, NUMURA INTERVIJA 6 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Darbaspēka nodokļi Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir nesamērojami lieli – ne tikai dažādo likmju ziņā, bet kompleksi, iekļaujot arī neapliekamā minimuma lielumu, atbrīvojumu par apgādājamiem. Foto: Aivars Sili ņ šNUMURA INTERVIJA jo izmaksu struktūra ir ļoti atšķirīga. Piemēram, lie- lākas darbaspēka izmaksas ir sabiedriskajā ēdināšanā, izdevējdarbībā, krietni mazākas, veicot dažādus starp- niecības darījumus. Tiesa, darbaspēka nodokļi Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, ir nesamērojami lieli – ne tikai dažā- do likmju ziņā, bet kompleksi, iekļaujot arī neaplie- kamā minimuma lielumu, atbrīvojumu par apgādā- jamiem. Ieviestā progresivitāte ir atbalstāma, taču ne tādā veidā, kā tā ir šobrīd. Ja vidējā alga valstī ir ap 1100 eiro, vai neapliekamā ienākuma piemēroša- nas slieksnis, kas ir tuvu tam, stimulē maksāt, saņemt vairāk? Līdz ar to manā skatījumā pēdējā nodokļu reforma nav devusi acīmredzamu pienesumu ēnu ekonomikas mazināšanā. Vai diferencētā nepaliekamā minimuma ieviešana arī neko nedeva? Pret to esmu ļoti skeptiska. Ja tobrīd būtu VID ģe- nerāldirektore, mēģinātu pārliecināt lēmuma pieņē- mējus, ka diferencētā nepaliekamā minimuma ievie- šana ir nepareizs solis. Darbojos arī Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) un LTRK. Abas organizācijas Finanšu ministrijai skaidroja, ka tas ir liels slogs grāmatvežiem, VID un lielas iedzīvotāju grupas tracināšana. To pierādīja arī notikumi šā gada pavasarī. Ļoti liela iedzīvotāju grupa neseko nodok- ļu izmaiņām, bet VID divreiz gadā jāpro gnozē un jāsarēķina katra darba ņēmēja diferencētais neaplie- kamais minimums. Turklāt plānotais, pēc iepriekšējā perioda! Nu, nevar lielākajai daļai to precīzi saplā- not! Tā arī lielai daļai iedzīvotāju, sniedzot gada ie- nākumu deklarācijas, radās nenomaksātie nodokļi. Lai mazliet cilvēkus nomierinātu, likumdevējs stei- dzami grozīja likumu, pasakot, ka šis nesamaksātais nodoklis jāsamaksā līdz nākamā gada beigām. Bet kas būs tad? Nodoklis būs jāmaksā jau par diviem gadiem vai valsts parādu norakstīs? Šiem cilvēkiem jau naudas nav, tā ir iztērēta! Nākamajā nodokļu reformā viens no būtiskāka- jiem elementiem, ko nepieciešams izdarīt, ir atcelt diferencēto neapliekamo minimumu. Darba devēju piedāvājums ir: lai tas visiem būtu vienāds, progre- sivitāti atstājot ar dažādām nodokļu likmēm. Eksperti norāda, ka ēnu ekonomiku nav iespējams pilnībā likvidēt. Pašreizējā VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ir izteikusies, ka ēnu ekonomikas īpatsvars tuvāko gadu laikā Latvijā būtu jāsamazina līdz 15% no IKP. Cik tas ir reāli īstenojams plāns? Tas būtu iespējams tuvāko piecu gadu laikā. Un zi- nāt, kāpēc? Lai VID uzlabotu nodokļu iekasēšanu, savulaik likumdevējam iniciējām daudzus priekš- likumus, kas dotu papildu iespējas. Diemžēl mūs nesadzirdēja. Nu Moneyval ziņojuma sakarā ir sa- kustinātas daudzas lietas, kā rezultātā VID ir daudz papildu informācijas un instrumentu, lai uzlabotu nodokļu nomaksu. Piemēram, VID saņem būtisku informāciju no kredītiestādēm, PVN shēmās tagad VID sadarbojas ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID), Ekonomikas policiju. Iepriekš citām valsts institūcijām šķita, ka PVN izkrāpšana un citi „netī- rie” darījumi ir tikai VID kompetence. 7 Nr. 1 (79), 2020. gada janvārisĻoti būtiska ir kredītiestāžu iesaiste, jo caur tām darījumi notiek arvien vairāk. Svarīga ir fi nanšu iestāžu iesaiste uzraudzībā naudas atmazgāšanas ga- dījumos, kas lielākoties ir PVN shēmas. Lai varētu izmaksāt kaut ko aplokšņu algās, ir jādabū „kreisā” nauda, ko tur ielikt. Kredītiestādes ir iesaistījušās ris- ku noteikšanā, informācija tiek sūtīta FID un VID. Filtra izveidei ir būtiska ietekme uz ēnu ekonomikas mazināšanu. Kas traucēja, sasaistīja rokas, lai mazinātu ēnu ekonomiku laikā, kad vadījāt VID? Manā VID vadīšanas laikā, 2014.–2016. gadā, ēnu ekonomika mazinājās, pēc jūsu minētā pētījuma, no 23,8% līdz 20,7%, pieaugt tā sāka tikai 2017. gadā. Taču tas nav būtiskākais, tāpat tā bija ievērojama. Diemžēl tajā laikā „ēnu ekonomikas apkarošanu” visi saistīja tikai ar VID, citas iestādes neiesaistījās, bet, ja iesaistījās, tad ar gariem zobiem. Savukārt, kad ir spiediens no „ārpuses”, pēkšņi politikas veidotāji, iestāžu vadītāji problēmas risinājumam ķeras klāt daudz nopietnāk un saprot, ka tā ir visu problēma un katram ir darāmi darbi. Negatīvais Moneyval ziņojums ir devis grūdienu politiķiem. VID nodokļu iekasēšanas uzlabošanai šis ziņojums ir devis daudz, un noteikti būs rezultāti. BASE ir aktīvs biedrs Finanšu ministrijas organizētajā darba grupā, kura strādā pie valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.–2020. gadam uzlabošanas. Manuprāt, plāna loma „ēnu ekonomikas apkarošanā” ir pārvērtēta. Tie, kas strādā, to darītu arī bez šī plāna. Plānā lielākoties ir iekļautas elementāras, ikdienišķas lietas, tur nav nekā tāda, kas pēkšņi dotu augstus re- zultātus. Skatoties publiski pieejamajā informācijā, piedaloties atsevišķās sanāksmēs, vērtējot, cik efektīvi notiek darbs pie pasākumu iekļaušanas šajā plānā un pēc tam to realizācijas, un cik bieži premjers sasauc ēnu ekonomikas apkarošanas padomi, lai šo darbu uz- raudzītu, sajūta palikusi tā pati, kad vēl es tajā iesais- tījos. Finanšu ministrijai jālūdzas, jāpierunā citas mi- nistrijas, lai piedāvā idejas, risinājumus, bet to nav… Pēc „SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa” pētījumiem, nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā, līdzīgi kā 2017. gadā, bija aplokšņu algas, kas Latvijā veidoja 43,5% no kopējās ēnu ekonomikas. BASE pētījums izceļ vienu aplokšņu algu veidošanās aspektu – parādsaistības. Pētījumā pierādījām, ka parādsaistības ir nopietns iemesls aplokšņu algām. Tikai jāsaprot, ka visciešākā sasaiste tam ir brīdī, kad parāda piedzinējs „tiek pie parādnieka algas”, un tas ir brīdis, kad lieta nonākusi pie zvērināta tiesu izpildītāja. Izņēmums ir VID, jo pret nodokļu parādnieka algu iestāde var vērsties pati: uzdodot to izpildīt kredītiestādei vai darba devējam. Pašlaik valsts noteiktā summa, no kuras tiesu izpildītājs nevar veikt piedziņu, ir 430 eiro mēnesī (minimālā alga), bet uzturlīdzekļu piedziņas ga- dījumā – 215 eiro. Vai ar šādu summu cilvēks var apmierināt savas elementārās vajadzības – uzturēt mājokli, paēst? Turklāt nabadzības riska slieksnis 2017. gadā bija 367 eiro. Tādā veidā parādnieks tiek iedzīts stūrī, un viņam tiek radīta ļoti liela motivācija iziet no legālās aprites. Tāpēc viens no priekšlikumiem ir pārskatīt summu, no kuras nevar veikt piedziņu uzturlī- dzekļu parādniekam. Pretējā gadījumā šāda sistēma turpinās stimulēt nelegālo darbu un aplokšņu algas darbspējīgu cilvēku vidū. Protams, pret parādnie- ku jābūt neiecietīgam, taču visi nav vienādi, strikti jāvēršas pret ļaunprātīgiem parādu nemaksātājiem. BASE arī secinājusi, ka neatgūto parāda lietu skaits 2018. gadā sasniedz tuvu 80% atzīmi. Tātad cīņu ar parādiem nevar uzskatīt par efektīvu. Katram parāda veidam tas atšķiras, turklāt arī pieeja- mā statistika ir nepilnīga, sarežģīta, komplicēta. Jūs droši vien domājat ārpustiesas piedzinējiem nodota- jās lietās atgūto summu īpatsvaru, tā tas atspoguļojas Patērētāju tiesību aizsardzības centra informācijā, taču iedziļinoties tas tā gluži nav, jo viņu „parādu portfelī” ļoti lielu daļu veido pārpirktie parādi. Līdz ar to nebūtu pareizi to tā traktēt. NUMURA INTERVIJA 8 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Foto: Aivars Sili ņ šIntervējot dažādus ekspertus un analizējot nor- matīvos aktus, secinājām, ka parādu atgūšanu būtiski uzlabotu, ja tiktu paildzināts periods, kurā piedzinējs, ņemot vērā konkrēto situāciju, varētu vienoties ar pa- rādnieku par parāda nomaksu. Šobrīd valsts iestādēm tas ir ļoti īss – trīs līdz pieci gadi. Savukārt ārpus- tiesas piedzinēji ar parādnieku drīkst vienoties par brīvprātīgu parādu atmaksu līdz pat 20 gadiem, kad parādi ir lieli, piemēram, pēc nodokļu audita fi ziskai personai uzrēķins ir 100 000 eiro. Vai šādu summu visi var nomaksāt piecu gadu laikā? Diezin vai. Tāpēc iesakām pārskatīt normatīvos aktus, kas sniegtu ie- spēju parādu iekasētājiem no valsts puses elastīgāk novērtēt konkrētā parādnieka iespējas un vienoties par garāku periodu parāda nomaksai. Komunikācija, brīvprātīga vienošanās ar parādnieku ir visefektīvā- kais instruments parāda atgūšanai. Vēl viena problēma, ko BASE pētījumā ir secinājusi: valstī nav kopīga parādnieku reģistra. Pastāv dažnedažādi reģistri, kuros informācija ir fi - zisko personu griezumā: VID ir nodokļu parādnieku reģistrs, Uzturlīdzekļu garantijas fondam – uzturlī- dzekļu parādu reģistrs, Latvijas Bankai – kredītre- ģistrs. Ir divi kredītbiroji, kuri apkopo informāciju par fi zisko personu parādsaistībām, taču tajos iesais- tīšanās ir brīvprātīga un informāciju izsniedz pret samaksu. Savukārt tiesu izpildītājiem ir informācija par lietvedībā esošajām lietām (nav apkopotas fi zis- ko personu griezumā, t.i., vienai fi ziskai personai var būt vairākas lietas). Līdz ar to valstī neviens nav apkopojis parādus fi zisko personu griezumā. Tāpēc, mūsuprāt, ir nepie- ciešams pilnveidot jau izveidotajos dažādajos valsts, pašvaldību, komersantu reģistros uzkrātās informā- cijas apmaiņu, efektīvāku tālāku datu izmantošanu, kas ļautu vienuviet apkopot to, kas savukārt palī- dzētu objektīvāk novērtēt fi zisko personu parādu apjomu, struktūru, paradumus, turpmākās iespējas aizņemties. Analizējot parādu struktūru, secinājām, ka liela daļa iedzīvotāju tomēr ir ļoti nabadzīgi un nereti aizņemas pirmās nepieciešamības preču iegādei, ve- selības problēmu risināšanai, pēkšņi zaudējot dzīves- vietu u.tml. Tāpēc nepieciešams izvērtēt, vai valstij (pašvaldībai) nav jārada mehānisms, kā trūcīgajiem iedzīvotājiem palīdzēt, iespējams, jāievieš bezpro- centu sociālie aizdevumi. Kādos gadījumos vēl bez parādsaistībām ir vislielākie aplokšņu algu riski? Aplokšņu algu izmaksā iesaistās divas puses: viena, kas naudu izmaksā, un otra, kas saņem atalgojumu. Iegansti var būt katrai pusei atšķirīgi. Uzņēmēji, ejot šo soli, grib gūt ātru peļņu. Savukārt fi ziskā persona, it sevišķi gados jaunāka, nedomā par negadījumiem, veselības problēmām un pensiju, grib dzīvot labāk šodien. Latvijā 2019. gada trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1091 eiro. Kam ir lielākās algas? Finanšu, IT nozarē. Bet tā nav lielākā iedzīvotāju grupa. Apmēram 30% strādājošie saņem kritiski zemu – minimālo vai pat mazāku – atalgojumu. Turklāt Latvijā uzņēmumi ir ļoti dažādi, 4000– 5000 uzņēmumu samaksā ap 80% no visiem nodok- ļiem. Pārējie – mazās SIA, zemnieku saimniecības, individuālie komersanti, saimnieciskās darbības veicēji u.c. – un to ir ļoti daudz – samaksā atliku- šo. Šos daudzos mazos izkontrolēt ir neiespējami! Protams, varam palielināt VID kapacitāti, bet vai tas būs efektīvi? Nē! Mēs atšķiramies no citām Baltijas valstīm – tik sadrumstalotas uzņēmējdarbības for- mas, tik dažādi daudzie nodokļu režīmi, tik daudz mikrouzņēmēju, tā nav nekur! Tas ir vēl viens ie- mesls, kāpēc daudzi var vispār nemaksāt nodokļus, jo zina, ka VID nebūs tādas kapacitātes, lai šos mazos pārbaudītu. Ir jāpārskata daudzās uzņēmējdarbības formas un nodokļu režīmi, jāvienkāršo un mazajam uzņē- mējam jādod iespēja strādāt un vienkārši samaksāt nodokļus. Diemžēl cilvēki arvien mazāk tic, ka sa- maksātie nodokļi tiek iztērēti pārdomāti. Manuprāt, veselības pakalpojumu sasaiste ar nodokļu nomaksu bija pareizs solis, es to turpinātu attīstīt. Vai mikrouzņēmumu nodokļa režīms būtu jālikvidē? Latvijas Bankas ekonomisti ir secinājuši, ka, mikrouzņēmumos nodarbinātajiem piemērojot tādus pašus nodokļus kā citiem, ievērojami palielinātos budžeta ieņēmumi. Lielākā daļa mazo nodokļu maksātāju režīmi – saimnieciskās darbības veicēji, patentmaksātāji, – ir veidoti, lai cilvēks pats atrastu savu nišu un, sevi nodarbinot, gūtu ienākumus. Savādāk bija, krīzes laikā veidojot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Tas bija paredzēts, lai veicinātu uzņēmējdarbību un sniegtu iespēju atsperties jaunajiem uzņēmējiem, tas tika veidots kā starts kaut kam lielākam. Taču apsviedīgākie uzņēmumi, pat ar publisko kapitālu, Parādu atgūšanu būtiski uzlabotu, ja tiktu paildzināts periods, kurā piedzinējs, ņemot vērā konkrēto situāciju, varētu vienoties ar parādnieku par parāda nomaksu. NUMURA INTERVIJA 9 Nr. 1 (79), 2020. gada janvārisNext >