< PreviousAr Ināru Pētersoni sarunājās Inta Pūpola to izmantoja nodokļu optimizācijai: vieni sadalīja darbojošos uzņēmumus, citi atdalīja kādu daļu un izveidoja jaunu, bet pēc būtības palika viss pa vecam, tikai nodokļi sanāca mazāki. Tas arī to rūgtumu ir atstājis. Protams, uzņēmējiem, kas grib nodarboties ar mazo biznesu, ir vajadzīgs noteikts, vienkāršs, sa- maksājams nodokļu režīms. Pirms dažiem gadiem bija diskusijas mazajam biznesam maksāt, piemēram, fi ksētus nodokļu maksājumus – kafejnīcā par galdiņu skaitu u.tml. Savā laikā tas bija manis atvestais ierosinājums no Spānijas: uzņēmumam mēnesī vai gadā bija fi ksēts maksājums atkarībā no galdiņu skaita un kafejnīcas ģeogrāfi skās atrašanās vietas. Pēc kāda laika nodokļu inspektori veica pārbaudes, piemēram, vai nav pa- lielināts galdiņu skaits. Taču diezin vai Latvijā esam gatavi šim priekšlikumam. Finanšu ministrija savu- laik man atbildēja, ka nav kas sarēķina, cik lielam jābūt šim nodoklim. Kāpēc īsti nestrādā patentmaksājumi? Vai tie ir pārāk augsti? Santehniķis, gāzes meistars, kas privāti apkalpo klientus pēc sava algotā darba, diez vai patentu ir izņēmis vai reģistrējies kā pašnodarbinātais, bet iekasē par darbu savu simtiņu eiro, par ko nodokli, protams, nemaksā? Patentmaksātājiem ir ierobežojumi profesiju grie- zumā. Fiksētu maksājumu, pie noteikta apjoma noņemot profesiju ierobežojumu, es atbalstu. Tas atrisinātu problēmu likumpaklausīgiem cilvēkiem. Taču pret tiem, kuri domā, kā nemaksāt nodokļus, tas nelīdzēs – vienalga, cik liela būtu patentmaksa. Lai vai kādu patentmaksājuma lielumu noteiktu, piemēram, santehniķim, VID izkontrolēt ir gandrīz neiespējami. Ja pakalpojumu saņēmējs būs fi ziska persona un neprasīs stingrās uzskaites kvīti, nodokļi netiks nomaksāti. Nodokļu nomaksa ir atkarīga no mums katra, no mūsu attieksmes un morāles – te ir tā dilemma, vai mēs paši esam gatavi vairāk sa- maksāt par pakalpojumu, preci, vai mēs esam gatavi pieprasīt dokumentu par saņemto pakalpojumu, vai esam gatavi atteikties no pakalpojuma sniedzēja, kurš nemaksā nodokļus? Vai ticat, ka tad, ja samazinātos vienmēr kā vaininieks piesauktais darbaspēka nodokļu slogs, uzņēmēji tiešām nemēģinātu vēl kā citādi apiet nodokļus? Daļa uzņēmēju pārietu „baltajā zonā”, taču daļa ne. Diemžēl daļai nekad nebūs gana… Svarīgi ir radīt tādu uzņēmējdarbības vidi, kurā darbojas godīga konkurence un var samaksāt visus nodokļus. Tikpat svarīgi ir saprast, ka pie noteiktiem apstākļiem sods ir neizbēgams. Lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu, vien- laikus nepieciešams piedāvāt kompensējošo mehā- nismu. Es joprojām domāju, ka liela rezerve slēpjas tajā daļā iedzīvotāju, kura vispār nemaksā vai imitē nodokļu maksāšanu, turklāt dzīvesveids parāda citu ainu. Mums ir daudz „uzņēmēju”, kuri gadiem strā- dā ar zaudējumiem, bet dzīvo lepni. Tāpat svarīgi ir ieviest mehānismu, kā nevar vai ir pietiekami grūti izvairīties no nodokļu nomaksas. Nav jēgas viņiem uzskaitīt izdevumus, jo tāpat tos neviens nevar izkontrolēt! Piemēram, varētu būt divi režīmi. Pirmais – fi ksēts maksājums, taču tam jābūt vismaz tik lielam, lai nopelnītu sev pensiju. Labklājības ministrijai vajadzētu pamodelēt, cik šādā gadījumā būtu jāsamaksā. Otrs variants – no- teikts procents no apgrozījuma. Bet tad jāpasaka, ka norēķini notiek bezskaidrā naudā un iekasēšanā jāiesaista kredītiestāde, kas ietur konkrētu procentu un pārskaita nodokļus valstij. Man kā fi ziskai per- sonai – saimnieciskā darbības veicējai – VID nekas nebūtu jāsniedz, nevajadzētu ķēpāties ar atskaitēm. Taču abi šie varianti ir pieļaujami tikai pie noteikta apjoma darbības un nenodarbinot citus. Par kādu variantu esat jūs? Nekad nebūs tā, ka visi norēķini notiek bezskaidrā naudā, piemēram, lauku tirdziņos. Arī fi nanšu pra- tība ir dažāda. Paralēli ir jāiet abiem variantiem, bet jāskatās, lai nodokļu slogs vienā gadījumā nav izdevīgāks par otru, lai tie nekonkurē viens ar otru. Tāpat politikas veidotajiem beidzot nepiecie- šams vienoties un pieņemt nepopulārus lēmumus. Manuprāt, nereti pārprotam solidaritātes principu. Vai tiešām tam, kurš ir likumpaklausīgs un maksā visus nodokļus, ir jāuzņemas solidāra atbildība par to, kurš izvairās no tā (nav runa par veciem, slimiem cilvēkiem, bērniem)? Manuprāt, ir pēdējais brīdis atgriezties (uzlabotā variantā) pie iepriekš Saeimā pieņemtās, bet pēc tam atceltās normas par minimā- lo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas apjomu. Nosakām: ja vēlies būt sociāli apdrošināts, saņemt pensiju, tad mēnesī jābūt samaksātai konkrētai sum- mai (kaut vai piemaksā), ja nav, tad to mēnesi darba stāžā neieskaitām. Saprotu, ka izsaucu uguni uz sevi un ka tas nav tik vienkārši, taču neko nedarīt arī nevar. Cilvēkam pašam beidzot jāsāk rūpēties par sevi, jo nauda kokos neaug! 10 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Foto: Aivars Sili ņ šATBILD JURISTS 11 Nr. 1 (79), 2020. gada janvāris Ņemot vērā to, ka līguma puses veic saimniecisko darbību, uz tām ir attiecināmas Civillikuma normas par nokavējumu līgu- miem par preces piegādi, pirkumu vai pakal- pojuma sniegšanu. Ievērojot to, Civillikuma 1668. 2 pants nosaka, ka parādnieka nokavē- jums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis gadījumos, kad parādnieks nav veicis samaksu trīsdesmit dienu laikā pēc rēķina vai cita līdz- vērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas dienas vai preces vai pakalpojuma saņemšanas dienas, ja rēķina vai cita līdzvērtīga maksāju- ma pieprasījuma saņemšanas laiks nav skaid- ri noteikts. Tas nozīmē, ka parakstīts rēķins nav obligāts priekšnosacījums, svarīgākais, lai būtu saprotams maksāšanas pienākums, pro- ti, strīda gadījumā lai pienākums maksāt par preci vai pakalpojumu būtu tiesiski pamatots. Ja starp pusēm ir noslēgts līgums, tad saistību tiesība ir nodibināta jau ar tiesisku darījumu, un no šī noslēgtā darījuma izriet pušu sav- starpējie pienākumi. Savukārt rēķins ir tikai paziņojums par pienākumu izpildīt saistību, kurā tajā skaitā ir minēta maksāšanas kārtība. Latvijā nepastāv nemaksātāju publiskais reģistrs, bet informāciju par debitoru un tā neapmaksāto saistību apmēru var iekļaut pa- rādvēstures datubāzē. Savukārt parādvēstures datubāzes turētājs ir pats parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, kas ir saņēmis spe- ciālo atļauju parāda atgūšanai. Priekšrocība, vēršoties pie parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, ir tajā, ka parāda atgūšanas pakal- pojuma sniedzējs parādvēstures datubāzē iekļauto informāciju dara pieejamu trešajām personām, kas izmanto parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus. Šādā gadījumā informācija par debitoru un tā saistību apmēru vairs nepaliek zināma tikai pašam komersantam. Tā kā uz juridiskām personām nav attiecināms Parādu ārpustie- sas atgūšanas likums, bet gan Civillikums, līdz ar to nav arī noteikti specifi ski kritēriji juridisku personu iekļaušanai parādvēstures datubāzē, kā tas ir fi zisku personu gadījumā. Taču svarīgi ir atcerēties, ka, nepamatoti ie- kļaujot juridisku personu parādvēstures da- tubāzē, var tikt aizskarta juridiskas personas komerciālā reputācija. Tāpat kā fi ziskas per- sonas iekļaušanai parādvēstures datubāzē ir jābūt pamatotai ar konkrētu saistību, no ku- ras izriet pienākums veikt maksājumu, taču saistību nepienācīgas izpildes dēļ iestājies nokavējums, arī juridisku personu iekļaušana parādvēstures datubāzē nedrīkst būt patvarī- ga. Tādas rīcības rezultātā juridiskās personas tiesības var tikt aizskartas, un tā varēs vēr- sties tiesā pret komersantu, ceļot prasību par zaudējumu atlīdzību, kas radusies nepatiesu, reputāciju aizskarošu ziņu publicēšanas dēļ. Savukārt, ja komersants noslēdz līgumu ar ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu, tad ir jāvēr- tē, vai nebūs jāīsteno piedziņa starptautiskā līmenī un vai Civillikums vispār var tikt pie- mērots. Ir jāizvērtē, kuras valsts tiesības var tikt piemērotas un, gadījumā ja strīds jārisina tiesas ceļā, – kura tiesa būs piekritīga strīdu izskatīt. Šajā ziņā parāda atgūšanas pakal- pojumu sniedzējam, visticamāk, būs lielākā pieredze, jo šādas situācijas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja darbībā nav retums. Tomēr tā ir katra komersanta izvēle – risi- nāt situāciju pašam vai vērsties pie parādu at- gūšanas pakalpojumu sniedzēja, kurš spēs no- drošināt gan parādu ārpustiesas pakalpojumu sniegšanu, gan parādu piedziņu tiesas ceļā. Ja tiek uzsākts parāda ārpustiesas atgūšanas pro- cess un tas izrādās neveiksmīgs, juridiska per- sona var iesniegt tiesā pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai uzreiz vērsties tiesā prasības tiesvedības kartībā saskaņā ar Civilprocesa likuma normām. „Firma neparaksta rēķinu par sniegtiem pakalpojumiem jau no jūlija, it kā ir kaut kādas pretenzijas, bet uz piedāvājumu satikties un izrunāt pretenzijas neatsaucas. Rakstiski nekādas pretenzijas nav saņemtas. Uzrakstījām atgādinājumu, kurā minējām, ka parāda nesegšanas gadījumā norādītajā termiņā informācija par parādnieku tiks iekļauta NEMAKSĀTĀJU publiskajā reģistrā. Vai mēs esam tiesīgi iekļaut reģistrā fi rmu, ja parakstīta rēķina mums nav? Bija noslēgts rakstisks līgums, un līguma tekstā ir teikts: „1. Pasūtītājam ir pienākums parakstīt un atdot Izpildītājam pieņemšanas–nodošanas aktu piecu (5) darbadienu laikā. Atsakoties no pieņemšanas, Pasūtītājam iepriekš minētajā termiņā ir jāiesniedz Izpildītājam rakstiski motivēti pamatojumi. 1. Pasūtītāja pienākumi: savlaicīgi fi nansēt Līguma objektu Līgumā norunātajā apjomā un kārtībā; saskaņot vai noraidīt ar saviem pamatojumiem Izpildītāja iesniegtos pieņemšanas– nodošanas aktus un rēķinus piecu (5) darbadienu laikā. Pēc termiņa notecēšanas tiek uzskatīts, ka Pasūtītājs ir tos saskaņojis; pēc iespējas drīzāk informēt Izpildītāju par darbā atklātajām kļūdām un/vai trūkumiem.” Pierādījums, ka darījums noticis, ir būvobjekta nodošana ekspluatācijā un ģenerāluzņēmējs (kurš ir parādnieks) jau saņēmis naudu par objektu. Kā mums šai situācijā rīkoties?” Otrs jautājums, kas saņemts no cita lasītāja, ir līdzīgs – parādnieks nemaksā: „Mums bija parakstīts līgums ar Lietuvā reģistrētu uzņēmumu UAB. Bija izrakstīti rēķini uz pēcapmaksu 30 dienas. Saistību apmērs 7700 EUR.” Žurnāla redakcija saņēmusi lasītāju jautājumus saistībā ar uzņēmumu partneru negodprātību – laikus netiek samaksāts par sniegto pakalpojumu vai paveikto darbu un nav zināms, vai samaksa vispār tiks veikta. Lai arī pirms darbu uzsākšanas ir bijis noslēgts līgums, darbu pasūtītājs izvairās tikties un apspriest situāciju, lai rastu risinājumu. Kā šādā situācijā rīkoties? Ilze Briede, kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum Latvia jaunākā juriste Materiāls tapis sadarbībā ar12 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS 1. Vai mana preču zīme ir automātiski aizsargāta tāpēc, ka to izmantoju savā komercdarbībā? Pēc būtības ne, jo Baltijas valstis un Baltkrie- vija ir „pirmā iesniedzēja” valstis. Tas nozīmē, ka preču zīmes aizsardzība sākas tikai pēc veiksmīgas reģistrācijas. Šim noteikumam ir viens izņēmums – likums ļauj apstrīdēt preču zīmi, pamatojoties ar iepriekšēju plaši pazīstamas zīmes izmantošanu, pat ja šī plaši pazīstamā preču zīme nav reģistrēta. Tomēr, ja vēlaties būt drošs par preču zīmes aizsar- dzību, reģistrējiet preču zīmi. Noderīgi zināt! Latvijā jaunu preču zīmi var ap- strīdēt, arī pamatojoties uz iepriekš komercdarbībā labā ticībā izmantotu nosaukumu, ar nosacījumu, ka citas personas veikta šī paša vārda izmantošana var maldināt patērētājus. 2. Kāds labums rodas no preču zīmes reģistrēšanas? Reģistrēta preču zīme dod skaidras un īsteno- jamas tiesības liegt citām personām izmantot šo preču zīmi tirdzniecībā. Ja savas komercdarbības, preču vai pakalpo- jumu apzīmēšanai izmantojat noteiktu zīmi, to ir vērts reģistrēt kā preču zīmi. Tādējādi varēsiet no- drošināt, ka citas personas neizmanto to pašu zīmi. Papildus tam varētu arī novērst jūsu zīmei sajauca- mi līdzīgu zīmju izmantošanu, ja tā var maldināt potenciālos patērētājus. Visbeidzot – pēc reģistrē- šanas preču zīme kļūst par īstu uzņēmuma aktīvu: tā ir jūsu intelektuālais īpašums. Jūs varat piešķirt citām personām (piemēram, darījuma partneriem vai izplatītājiem) tiesības izmantot jūsu preču zīmi; ja nolemjat pārdot savu uzņēmumu, tās vērtību var izmērīt; zīmi kā biznesa aktīvu var arī pārdot atse- višķi no uzņēmuma. 3. Vai preču zīmi reģistrēt ir grūti, un cik daudz laika tam vajadzēs? Visgrūtākais uzdevums ir izlemt, kādu zīmi re- ģistrēt un kādā formātā to darīt: logo kā grafi sku zīmi? Jūsu sabiedrības vai preces nosaukumu kā vārdisku zīmi? Vai varbūt nepieciešams reģistrēt abus – gan vārdu, gan logo? Un vai esat pārliecināts, ka zīme nepārkāpj nevienas citas personas tiesības? Vai esat veicis preču zīmes meklēšanu? Nākamais solis ir visaptveroša preču un pa- kalpojumu, uz kuru attieksies reģistrācija, saraksta sagatavošana: preču zīmi var reģistrēt tikai kon- krētām precēm vai pakalpojumiem, kuriem tā tiks faktiski izmantota. Šajā procesā ir ieteicams piesaistīt profesionālu patentpilnvarnieku preču zīmju lietās. Ja tas tomēr nav iespējams, patentu un preču zīmju reģistrācijas iestādes piedāvā daudz bezmaksas informācijas materiālu, un iespējamas arī konsultācijas. Pati preču zīmes reģistrācija ir ļoti viegla un vienkārša. Baltijā to var izdarīt, iesniedzot elek- tronisku pieteikumu attiecīgās valsts patentu iestādes tīmekļa vietnē. Ja jūs jau zināt, ko un uz kādām precēm vai pakalpojumiem vēlaties re- ģistrēt, pieteikuma iesniegšanai vajadzēs mazāk nekā stundu. Pēc preču zīmes reģistrācijas pieteikuma sa- ņemšanas patentu iestāde veic savu pārbaudi un izlemj, vai reģistrēt preču zīmi. Lēmums tiks pub- licēts, un pieteicējs (ja lēmums ir negatīvs) vai jeb- kuras trešās personas (ja lēmums ir pozitīvs) var to Preču zīmes komerc- darbībā Preču zīme ir apzīmējums, kuru lieto, lai atšķirtu viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citiem. Ar reģistrāciju preču zīmes īpašniekam tiek piešķirtas izņēmuma tiesības. Sniedzam atbildes uz komersantu biežāk uzdotajiem jautājumiem par preču zīmju reģistrāciju. Ilustr ā cija: © Freepik.com13 Nr. 1 (79), 2020. gada janvāris JURISTA PADOMS apstrīdēt. Pēdējais solis ir preču zīmes reģistrācija un preču zīmes apliecības iegūšana. Praksē preču zīmes reģistrācijas process var ilgt aptuveni 15 mē- nešus no pieteikuma iesniegšanas. 4. Kā nodrošināt savas preču zīmes aizsardzību citās valstīs? Tiesībām uz preču zīmi ir teritoriāls raksturs: tas nozīmē, ka aizsardzība būs spēkā tikai tajā valstī vai reģionā, uz kuru attiecas preču zīmes pieteikums. Par laimi, pastāv starptautiskas un re- ģionālas reģistrācijas iespējas. Ja vēlaties, lai jūsu zīme ir aizsargāta visā Eiropas Savienībā, labākā izvēle ir Eiropas Savienības preču zīme, ko re- ģistrē Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO). Pieteikuma rezultātā tiks radīta viena reģistrācija, kas ir derīga visās Eiropas Sa- vienības valstīs. Savukārt, ja jūs interesē vairākas valstis ārpus Eiropas Savienības, pareizā izvēle būs starptautiskā reģistrācija, ko veic Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (WIPO). Starptautiskas reģistrācijas gadījumā pirmais solis būs nacionālais pieteikums vai reģistrācija konkrētā valstī – tā kalpo kā ie- ejas punkts starptautiskai reģistrācijai tā sauktajā Madrides sistēmā (pēc Madrides vienošanas vai Madrides protokola). 5. Kādas ir preču zīmes reģistrēšanas izmaksas? Vai ir kādas slēptas izmaksas? Ja preču zīmes reģistrācija tiek pieprasīta tikai vienai preču un pakalpojumu klasei (saskaņā ar starptautisko Nicas klasifi kāciju), reģistrācijas iz- maksas ir 145 EUR Igaunijā, 185 EUR Latvijā, 180 EUR Lietuvā un aptuveni 580 EUR Baltkrie- vijā. Par katru nākamo klasi veicama papildu mak- sa – 45 EUR Igaunijā, 30 EUR Latvijā, 40 EUR Lietuvā un 50 EUR Baltkrievijā. Ja ir izdevies visu izdarīt pašam vai ar attie- cīgo patentu iestāžu piedāvāto bezmaksas resursu palīdzību, nekādu slēpto izmaksu nebūs. Ja tomēr izvēlēsieties vispirms saņemt padomu no patent- pilnvarnieka vai jurista, un varbūt veikt iepriekšēju preču zīmju meklēšanu (kas tiešām ir ieteicams), par šiem pakalpojumiem radīsies papildu izmaksas. Izmaksas var mainīties atkarībā no pakalpojumu sniedzēja, bet vispārīgi tām nevajadzētu pārsniegt 500 EUR par šāda veida pakalpojumiem. Noderīgi zināt! Latvijā, Igaunijā un Baltkrievijā ārvalstu pieteicēji var vērsties vietējā patentu iestā- dē tikai ar vietējā patentpilnvarnieka starpniecību. Lietuvā šāds nosacījums attiecas uz pieteicējiem no valstīm ārpus ES. Ofi ciālā maksa par Eiropas Savienības preču zī- mes reģistrāciju vienā preču un pakalpojumu klasē ir 850 EUR. Par otro klasi jāmaksā 50 EUR, un par trešo un katru nākamo klasi – 150 EUR. Protams, varat arī izvēlēties patentpilnvarnieka palīdzību. Starptautiskais pieteikums, izmantojot Madri- des sistēmu, ir visdārgākais, tomēr kopējā summa ir atkarīga no zīmes, tās sarežģītības, klašu skaita un galvenokārt – no valstu, kurās vēlaties aizsargāt savu zīmi, skaita. Pasaules Intelektuālā īpašuma or- ganizācijas mājaslapa piedāvā ērtu kalkulatoru, ar kuru var pārbaudīt iespējamās izmaksas. 6. Ko var un ko nevar reģistrēt kā preču zīmi? Tipiska preču zīme sastāv no noteikta vārda, vārdu kombinācijas, logo vai vārda un logo kombi- nācijas. Zīmei jābūt ar atšķirtspēju – tas nozīmē, ka zīme nedrīkst vienkārši aprakstīt konkrētās preces un pakalpojumus. Piemēram, mēbeļu veikala vār- disku zīmi „labākie krēsli”, visticamāk, nereģistrēs. Tiesību aktos noteikti arī citi pamati zīmes reģis- trācijas atteikumam, piemēram, nedrīkst reģistrēt valsts ofi ciālo heraldiku. Dažos gadījumos Baltijā preču zīmju tiesību akti atļauj reģistrēt tādas inovatīvas zīmes kā skaņas un pat smaržas zīmes. Ieva Andersone, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN partnere, zvērināta advokāte Foto: Aivars Sili ņ š Tiesībām uz preču zīmi ir teritoriāls raksturs: tas nozīmē, ka aizsardzība būs spēkā tikai tajā valstī vai reģionā, uz kuru attiecas preču zīmes pieteikums.14 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS 7. Vai drīkst reģistrēt preču zīmi, kas ir līdzīga cita uzņēmuma preču zīmei – it īpaši, ja produkti ir ļoti atšķirīgi? Ja preču zīme ir līdzīga cita uzņēmuma preču zīmei, ir jābūt ļoti uzmanīgam. Ja uz šo zīmi attiecināmie produkti vai pakal- pojumi arī ir līdzīgi otra uzņēmuma precēm, šādu līdzīgu zīmi nebūtu ieteicams reģistrēt. Pat ja izdo- tos iegūt spēkā esošu reģistrāciju, otrs uzņēmums var iebilst pret jūsu zīmi vai nu tieši pēc reģistrē- šanas, vai vēlāk, piemēram, apstrīdot preču zīmi. Tad sāksies ilgstošs process, kura ietvaros jums būs jānoskaidro, vai jūsu zīmes tiešām ir līdzīgas un vai tās var radīt patērētājiem sajaukšanas iespēju. Tādēļ, ja vien nav laba argumenta, kas pamato, ka preces nebūs iespējams sajaukt, labāk izvēlieties atšķirīgāku zīmi. Ja preces vai pakalpojumi ir ļoti atšķirīgi, lī- dzīgu zīmi reģistrēt nebūs problēmu. Tomēr, ja iepriekšējā zīme ir plaši pazīstama, tad līdzīgu zīmi nedrīkst izmantot pat ļoti atšķirīgiem pro- duktiem vai pakalpojumiem, jo šāda rīcība var maldināt patērētājus. Piemēram, iedomājieties, ka Coca–Cola zīmolu varētu izmantot līmei! Mēģinā- jums reģistrēt šādu preču zīmi patiešām notika, un tiesa konstatēja, ka tāda zīmes izmantošana radītu sajaukšanas iespēju. 8. Cik ilgi preču zīmes reģistrācija būs spēkā? Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas nacio- nālo preču zīmju un Eiropas Savienības preču zīmju tiesiskā aizsardzība ir spēkā 10 gadus no pieteikuma iesniegšanas (bet ne reģistrācijas!) datuma. Igaunijas nacionālās preču zīmes un saskaņā ar Madrides sistēmu reģistrētas preču zīmes tiesiskā aizsardzība ir spēkā 10 gadus no reģistrācijas datuma. Preču zīmes tiesisko aiz- sardzību katru reizi var atjaunot uz 10 gadiem, un atkal un atkal neierobežoti pagarināt uz vēl 10 gadiem. 9. Ja preču zīme ir reģistrēta, kādas ir manas tiesības? Vai ir jāpilda kādi pienākumi, lai uzturētu reģistrāciju? Preču zīmes reģistrācija piešķir ekskluzīvas tie- sības konkrēto zīmi izmantot precēm un pakalpo- jumiem, kuriem tā reģistrēta. Tas nozīmē, ka varat citām personām aizliegt izmantot šo vai līdzīgu zīmi tādiem pašiem vai līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem. Ja jūsu zīme kļuvusi plaši pazīsta- ma, varat aizliegt tās izmantošanu arī atšķirīgiem produktiem un pakalpojumiem. Vēl jums ir arī tie- sības piešķirt licenci uz preču zīmi, piemēram, ja apsverat franšīzes iespēju. Tiesības uz reģistrētu preču zīmi ir tādas pašas kā jebkuras citas īpašuma tiesības, vienīgi tiesību objekts ir nemateriāls. Tāpat kā citas īpašuma tiesības, tās var atsavināt: varat pārdot savu preču zīmi citai personai. Lai uzturētu reģistrāciju, vienīgais pamata pie- nākums ir praksē izmantot zīmi visām reģistrēta- jām precēm un pakalpojumiem. Ja bez pamatojuma piecu gadu laikā no reģistrācijas (trīs gadu laikā Baltkrievijā) neuzsākat zīmes izmantošanu vai jebkurā laikā neizmantojat zīmi piecus gadus pēc kārtas (trīs gadus Baltkrievijā), jebkura ieinteresētā persona var apstrīdēt reģistrāciju: likums neatbalsta neaktīvu zīmju reģistrēšanu un uzturēšanu. Un, protams, līdz katra 10 gadu perioda beigām jums ir pienākums iesniegt pieteikumu aizsardzības perio- da pagarināšanai un samaksāt atjaunošanas maksu. 10. Cits uzņēmums izmanto zīmi, kas ir līdzīga manai preču zīmei! Ko man darīt? Jums nekavējoties jārīkojas! Prātīgi būtu vis- pirms pārbaudīt, vai zīme tiek izmantota identis- kām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem. Ja preces vai pakalpojumi nav faktiski līdzīgi, varat iebilst tikai tad, ja jūsu zīme ir plaši pazīstama. Tad, ja jums tiešām ir pamats iebilst, pirmais solis pa- rasti ir nosūtīt pārkāpējam vēstuli par aizskarošās darbības izbeigšanu. Bieži vien ar to pietiek. Ja šis otrs uzņēmums noliedz, ka tas būtu pārkāpis jūsu tiesības uz preču zīmi, vienīgais līdzeklis ir vēršanās tiesā vai citās attiecīgās iestādēs. Noderīgi zināt! Igaunijā jums jāvēršas Igaunijas Intelektuālā īpašuma apelācijas valdē, bet Baltkrie- vijā varat lūgt ierosināt administratīvo procesu pret pārkāpēju vai vērsties civillietu tiesā. Tiesā var pieprasīt ne tikai jūsu preču zīmes iz- mantošanas pārtraukšanu, bet arī zaudējumu atlī- dzību. Pastāv arī iespēja piemērot pagaidu noregu- lējuma līdzekli, kas aizliedz pretiniekam izmantot zīmi līdz galīgā sprieduma pieņemšanai. Kā jebkurā tiesvedībā, vispirms ir vērts veikt izmaksu analīzi, lai saprastu, vai prasījuma iesniegšana atmaksāsies. Noderīgi zināt! Baltkrievijā kā alternatīvu zau- dējumu atlīdzībai varat pieprasīt kompensāciju apjomā līdz aptuveni 500 000 EUR. Materiāls tapis sadarbībā ar Ja iepriekšējā zīme ir plaši pazīstama, tad līdzīgu zīmi nedrīkst izmantot pat ļoti atšķirīgiem produktiem vai pakalpojumiem, jo šāda rīcība var maldināt patērētājus.NODOKĻU REFORMA Vajadzīga darbaspēka nodokļu reforma! Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām biznesa vides partnerēm valdībai, kuras viedoklī ieklausās un ņem to vērā. Šogad valdības dienaskārtībā ir izvērtēt, kādi uzlabojumi nepieciešami esošajā nodokļu sistēmā, kas vēl nesen tika reformētā. FICIL pārstāves Vita Sakne, Baiba Strupiša un Aija Kļavinska diskusijā, uz kuru aicināja žurnāls, uzsvēra: lai panāktu vienkāršāku un taisnīgāku nomaksas sistēmu un uzlabotu iekasējamību, Latvijā kardināli jāreformē darbaspēka nodokļi. Vita Sakne, PwC Latvija Nodokļu un juridisko pakalpojumu nodaļas vecākā menedžere, Mg.iur., Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas dibinātāja un ACCA biedre Baiba Strupiša, investīciju juriste, mediatore, 20 gadu pieredze jurisprudencē, personālvadībā, kā arī fi nanšu vadībā un grāmatvedībā, nodokļos un uzņēmumu stratēģiskā vadībā Aija Kļavinska, Deloitte Latvia Nodokļu departamenta vecākā menedžere Analizējot 2018. gada nodokļu reformu, eksperti iebilst pret sarežģīto nodokļu administrēšanu, diferencēto neapliekamo minimumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvās likmes piemērošanu. Kādus trūkumus saredz FICIL? Vita Sakne (V.S.): Trūkumi, par kuriem runā pub- liskajā telpā, ir pirmā reformas kritika. Vēl vispusīgi nav analizēta iepriekšējā nodokļu reforma. Datus par to turpinām saņemt. Sabiedrība sagaida, ka pārskatā- mā posmā valsts iestādes nāks ar izvērstu un vispu- sīgu atskaiti par reformas rezultātiem – kas ir iegūts un kādi bijuši tās trūkumi. Veicot nākamo nodokļu reformu, vajadzētu runāt par ilgtermiņa mērķiem, stabilitāti un paredzamību. Baiba Strupiša (B.S.): Vispirms vajadzētu saprast, ko valstī vēlamies sasniegt. Nodokļi ir tikai viens no rīkiem, kā stiprināt ekonomiku. Var, protams, runāt par to, ka veicināsim valsts izaugsmi visos virzienos vien- laikus, bet dzīvē tā nenotiek, ir prioritātes, kas jāizvē- las. Katrai valstij tās ir atšķirīgas. Tās var būt dažādas pat starp Latviju un Igauniju vai Latviju un Lietuvu. Jāsaprot, kas mūsu ekonomikai ir svarīgi tieši šobrīd, ko mēs kā valsts gribam izdarīt. Tikai tad piemeklēt, kurš nodoklis un kādā formā varētu veicināt izvēlēto attīstības virzienu. Visticamāk, nodokļi nebūs vienīgais instruments valsts politikā, būs arī citi papildu instru- menti. FICIL aicina valdību skatīties uz valsti kopumā. Noteikti ir jāveic iepriekšējās reformas analīze: ko ar to gribējām panākt un vai tas ir izdevies. Varbūt ir 15 Nr. 1 (79), 2020. gada janvāris16 BILANCES JURIDISKIE PADOMI NODOKĻU REFORMA jāpasaka, ka atsevišķās pozīcijās esam kļūdījušies un tās ir jāmaina. Ir jābūt proaktīvai rīcībai no valsts, īpaši Finanšu ministrijas puses. Kur iepriekšējā nodokļu reformā politikas realizētāji ir kļūdījušies? Aija Kļavinska (A.K.): To varētu attiecināt uz lai- ku. Nodokļu reforma tapa ļoti straujā tempā – dažu mēnešu laikā, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc nevarēja detalizēti izskatīt nodokļu izmaiņu piedāvā- jumu. Likumprojekta apspriešanai bija ierobežotas iespējas. Pievērsām uzmanību galvenokārt lielajiem nodokļu konceptiem, lai jaunais regulējums strādātu kopumā. Tikai vēlāk iedziļinājāmies detaļās, nestan- darta gadījumos. V.S. Nodokļu izmaiņu ieviešanas pārejas posmam ir jābūt pārdomātākam, jāaptver dažādas situācijas, un katrai no tām ir jāparedz veids, kā notiek pāreja uz jauno nodokļu sistēmu. Pārejas posms joprojām ir gana īss. Tik kardināli mainot nodokļu sistēmu, īsākais termiņš varētu būt pieci gadi. Taisnība Aijai – nebija izmodelēta situācija, kas dažādos aspektos uzņēmējiem mainīsies, ja viņi pāries no vienas no- dokļu sistēmas uz otru. Tieši dažādu gadījumu reāla modelēšana ir ļoti svarīga, veidojot jebkuru reformu. Pašreizējā nodokļu sistēmā ir daudzas situācijas, kuras nebija apsvērtas, un nebija iespējams arī kaut ko labot, jo likums tika pieņemts, nenosakot pārejas noteiku- mus specifi ski šīm situācijām. Valdība tuvākajos mēnešos gatavojas veikt nodokļu pārskatīšanu, lai jaunās izmaiņas stātos spēkā jau 2021. gadā. Kas būtu jāsakārto? Kādam vajadzētu būt reformas virsmērķim? B.S. Nodokļu sistēmas pamatā ir vienkāršība un viegla administrēšana. To parāda arī iepriekšējā re- forma – ir grūtības ar administrēšanu un nodokļu ie- kasēšanu. Viens no aspektiem, kuru jaunajā reformā vajadzētu apsvērt īpaši rūpīgi: kā varam ar likumu pantiem palīdzēt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) reāli iekasēt nodokļus. Otrs aspekts – kā padarīt sis- tēmu vienkāršāku, lai mazais nodokļu maksātājs, kas gribētu maksāt nodokļus, pats varētu to izdarīt bez grāmatveža palīdzības. Svarīga ir arī nodokļu paredzamība un stabilitāte. Reformai ir jābūt uz noteiktu laika periodu, lai uzņē- mums, veidojot biznesa plānu un domājot par investī- cijām, var rēķināties, ka nodokļu politika nemainīsies. Ir jāsaprot, kāpēc reformējam nodokļus – lai pa- lielinātu ieņēmumus valsts budžetā vai lai palīdzētu ekonomikai? Ja ir otrs variants, tad kādā virzienā vēla- mies palīdzēt tautsaimniecībai? Tas nav tikai nodokļu speciālistu dialogs, tas ir plašāks dialogs valdībā. A.K. Lai palīdzētu ekonomikai, jāseko līdzi visām norisēm. Patlaban tautsaimniecība „kustas” krietni āt- rāk nekā nodokļu sistēma, ņemot vērā, cik ātri attīstās tehnoloģijas un tiek ieviesti dažādi jauninājumi. Ja ir interesants pieprasījums, tirgus ekonomika reaģē uzreiz, rodas jauni produkti. Savukārt nodokļu ziņā nav padomāts, kā rīkoties šādos gadījumos – aplikt vai neaplikt ar nodokļiem, kurā valstī. Ja nodokļu sistēma būs pietiekami vienkārša, tā kļūs elastīga, spēs pielāgoties un iet līdzi ekonomikai, kur tā virzās. Tātad ieviestās nodokļu izmaiņas ir sarežģīti administrējamas, dārgas un strādājošajiem grūti saprotamas. Kas būtu jāvienkāršo? V.S. Nodokļu sistēma ir sarežģīta, Latvijā ir daudz mazo nodokļu maksātāju režīmu. Protams, ir jāpie- mēro nodokļu maksātāju režīmi cilvēkiem, kuri vēlas piedalīties saimnieciskā darbībā bez lielas fi nanšu pratības. Tajā pašā laikā valstī ir jāizveido arī pretiz- vairīšanās mehānisms, lai mazos nodokļu maksātāju režīmus izmantotu tikai tie, kuriem tas pienākas, pie- mēram, kuri sniedz nelielus pakalpojumus, kuri darba tirgū piedalās tikai noteiktā periodā. Ir jābūt sistēmai, kas veicina cilvēku iziešanu no pelēkās zonas, lai valstī būtu zināms, ka viņi strādā un darbojas. Tāpēc FICIL uzskata, ka ir jāatsakās no diferen- cētā neapliekamā minimuma, lai vienkāršotu nodok- ļu aprēķinu darba devējiem. Tā vietā būtu jāievieš ie- dzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme 0% apmērā. Tad vismaz valsts redzēs, kāds ir cilvēku apjoms, kas piedalās darba tirgū, kaut arī viņi nemaksā nodokli, jo viņu ienākumi ir pietiekami zemi. Tā būtu arī vienkār- ša nodokļu sistēma – cilvēki bez lielas fi nanšu pratības spētu nokārtot saistības ar valsti. Ja IIN likme būtu 0%, vai mazo nodokļu maksātāju režīmā strādājošie maksātu tikai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)? Latvijas Bankas ekonomisti ir secinājuši: pašlaik aptuveni katrs desmitais Foto: Aivars Sili ņ šNODOKĻU REFORMA strādā mikrouzņēmumos, taču šie uzņēmumi nodrošina vien 2% no visām VSAOI. V.S. Mazo nodokļu režīmā strādājošajiem noteikti būtu jāmaksā VSAOI. Jo ir jāsaprot: neskatoties ne uz kādu nodokļu režīmu, valstij ir noteiktas funkcijas, kas ir jāveic. Arī šiem cilvēkiem ir jāspēj dod savu pienesumu, lai valsts šīs funkcijas – veselības aprūpes, pensiju jomā – varētu izpildīt. Nevar būt situācija, kad viena daļa cilvēku ir ārpus sociālās drošības tīkla un viss smagums gulstas uz pārējiem. A.K. Darba grupā saskaitījām, ka Latvijā patlaban pastāv septiņi vai astoņi mazo nodokļu maksāšanas režīmi. Vēsturiski ik pa laikam kāda ministrija ir pra- sījusi izveidot vēl vienu režīmu. Tagad tas izskatās ļoti sarežģīti. Cik mazo nodokļu maksāšanas režīmu vajadzētu atstāt? A.K. Pietiktu ar vienu – neliela IIN likme un VSAOI. V.S. Ļoti nopietns darbs jāiegulda, lai cīnītos ar izvai- rīšanos no nodokļu nomaksas. Piešķirot tik labvēlīgus nosacījumus, valsts vēlētos arī kontrolēt. Iespējams, visi maksājumi būtu jāveic caur bankas kontu vai jā- lieto speciāli VID apstiprināta datorprogramma. Ja būtu IIN 0% likme, cik lieliem būtu jābūt VSAOI? V.S. Šādus aprēķinus neesam veikuši. Tas ir jautā- jums, kas būtu jāapspriež ar sabiedrību, ko tā uzskatītu par pieņemamu. Varbūt tā būtu apdrošināšanas maksa par veselības aprūpi vai arī konkrēta iemaksa noteiktā pensiju līmenī, kas tiktu paredzēta ar likumu. Tas ir diskusijas jautājums ar sabiedrību, ar dažādām sabied- riskajām organizācijām. B.S. Diskusijai būtu jāpamatojas gan uz Lab klā jī bas, gan Finanšu ministrijas apkopotiem datiem, kur tiktu izrēķināts, cik reāli iekasē nodokļus, cik lieli ir VSAOI maksājumi un cik vienam iedzīvotājam izmaksā vese- lības aprūpes sistēma. Kad balstīsies uz aprēķiniem, būs konkrēta runāšana – šobrīd ir tikai minējumi. Teicāt, ka būtu jāatsakās no diferencētā neapliekamā minimuma. Kāpēc? V.S. Diferencētais nepaliekamais minimums savu mērķi nesasniedz, tikai sarežģī aprēķinus. Patlaban informācijas apmaiņa ar VID par to, kam un cik pienākas diferencētais neapliekamais minimums, ir novēlota. Tas rada lielu slogu uzņēmējiem, lai pareizi aprēķinātu atalgojuma nodokļus. A.K. Turklāt iedzīvotāji ir spiesti konstatēt starpības, kas ir radušās, un ir neizpratne, kāpēc nodokļu sistēma ir novedusi līdz nodokļu parādam. B.S. Iedzīvotāji jau gribētu maksāt nodokli – šo si- tuāciju valstij ir svarīgi izmantot. Taču viņi kļūst par nodokļa parādniekiem, to nevēloties. Tas nerada lo- jalitāti pret nodokļu sistēmu. A.K. Pat ja cilvēks jau iepriekš apzinās, ka radīsies no- dokļu parāds, viņam nav iespēju, pat informējot darba devēju, to novērst, jo likums neiedod tādu instrumen- tu, lai to laikus novērstu. Līdz ar to diferencētajā ne- apliekamajā minimumā saskatām vairāk sarežģījumu nekā risinājumu. Esam droši, ka ir labāki varianti. Kā vērtējat IIN progresivitāti un solidaritātes nodokli? Kas būtu jāpārskata? V.S. Nezinu, vai solidaritātes nodoklim modernā sabiedrībā ir jēga un mērķis. Šī nodokļa pastāvēša- na nodokļu sistēmā ir ļoti apšaubāma. Solidaritātes nodoklis rada Latvijai vairākus šķēršļus. Pirmkārt, zaudējam pievilcību, piesaistot augsti kvalifi cētu dar- baspēku. Otrkārt, neņemam vērā to, ka darbaspēks ir mobils un strādā vairākās valstīs. Līdz ar to solidari- tātes nodoklis ir ļoti neizdevīgs: no tāda paša atalgo- juma, ko darba ņēmējs saņem ārvalstīs, Latvijā viņam atvelk daudz lielākus nodokļus. IIN progresivitāti noteikti vajadzētu atstāt, taču tā būtu jāpārskata – jāizveido plašāka skala un vai- rākas gradācijas vai vairāki ienākumu grozi. Trīs IIN progresīvās likmes – 20%, 23% un 31,4%, kas patla- ban noteiktas, ir ar gana lielu kāpumu. Tās varētu būt sadalītas daudz vienmērīgāk atkarībā no ienākuma līmeņiem, kas veicinātu sajūtu, ka nodokļu sistēma ir taisnīgāka. Piemēram, ja ieviestu 0% IIN likmi, tad nākamā likme varētu būt posmā starp 0% un 20%. Ja cilvēkam, strādājot mazo nodokļu maksāšanas režīmā, piepeši ir jāsāk maksāt 20% IIN, skaidrs, ka tas ir liels lēciens. Var būt pat tā, ka saņemt vairāk viņam kļūst neizdevīgi. Tāpēc likmju groziem ir jābūt pārdomātiem, lai cilvēks būtu motivēts darba tirgū iet uz priekšu – soli pa solītim vairāk saņemt, uzņemo- ties vairāk pienākumu un atbildības. Esošā IIN likmju sistēma to neveicina. B.S. Jautājums ir arī par to, pie kādas summas stājas spēkā augstākā IIN likme – 31,4%. Varbūt tai vaja- dzētu būt pie vēl lielākiem ienākumiem (lielo algu saņēmējiem 2019. gada maksimālais slieksnis, no kura piemēro 31,4% IIN likmi, ir 62 800 eiro gadā – red. piezīme). Turklāt ir darbaspēka trūkums. Katrs, kurš 17 Nr. 1 (79), 2020. gada janvāris Baiba Strupiša: Iedzīvotāji jau gribētu maksāt nodokli – šo situāciju valstij ir svarīgi izmantot. Taču viņi kļūst par nodokļa parādniekiem, to nevēloties. Tas nerada lojalitāti pret nodokļu sistēmu.NODOKĻU REFORMA gribētu vairāk strādāt atbilstoši savām spējām, ir svarīgs. Līdz ar to viņš arī vairāk saņemtu. Būtu jāveicina, lai vēlme strādāt papildus būtu motivēta arī no valsts puses. Darbaspēka nodokļu likmes Latvijā ir augstas, bet iekasējamība zema. Latvijas Banka norāda: vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā. Kāpēc Latvijā tā ir, un ko mainīt? B.S. Viens aspekts ir ēnu ekonomika. A.K. Ja nodokļu nomaksa būtu vienkāršāka, tas būtu motivējošais faktors. Otrs – ja ieskicētu IIN pakāpe- niskāku kāpumu, tas ļautu izvairīties no palēcieniem pa vidu. Iespējams, nodokļu slogs varētu samazināties ma- zāku algu saņēmējiem un palikt tāds pats vai nedaudz palielināties cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem. B.S. Nodokļu piemērošanā svarīgs faktors ir soda ne- izbēgamība no VID un varbūt pat no policijas puses. Šīs darbības jau no valsts puses tiek stiprinātas, bet ir jādomā, kā tās stratēģiski padarīt vēl spēcīgākas. Ja cilvēki sapratīs, ka sods ir neizbēgams, tā būs lielāka motivācija maksāt nodokļus. Protams, sodam ir jābūt samērīgam, tas nevar būt tāds, kas nogalina vēlmi pēc tam turpināt strādāt. FICIL ir diskutējusi ar VID gan par soda naudām, gan par nokavējuma procen- tiem, kur tiem ir motivējoša, bet kur savukārt – grau- joša nozīme. Šis aspekts noteikti arī ir jāņem vērā. A.K. Jāpiemin arī sociālās izglītošanas jautājums. Pārstāvot darba ņēmējus, redzu, ka jaunākā paaudze ir daudz vairāk motivēta godīgi maksāt nodokļus. Studenti, kas mācās un meklē pirmo darbu, ja viņiem piedāvā algu aploksnē, ir samulsuši, ir pretreakcija. Jauniešu pirmā vēlme ir būt godīgiem nodokļu mak- sātājiem, un valstij būtu jāpalīdz nesabojāt jau sākot- nēji šo jauno darba ņēmēju motivāciju. V.S. Konstanta cīņa ar ēnu ekonomiku var būt divē- jāda: mazinot iespējas nemaksāt nodokļus un radot ri- sinājumu, kā ar vienkāršiem līdzekļiem un salīdzinoši nelielu laika patēriņu var godīgi izpildīt saistības pret valsti. Piemēram, ja tiek izmantots bankas konts vai VID apstiprinātās datorsistēmas, tad par to pienākas noteikts atvieglotais nodokļu maksāšanas režīms. Kopš 2016. gada aprīļa par aplokšņu algu maksāšanu var nonākt aiz restēm, jo ir ieviesta kriminālatbildība. Nav dzirdēts, ka kāds par šādiem pārkāpumiem būtu nonācis cietumā. B.S. Likuma norma ir tikai pirmais solis. Svarīgi, kā to ievieš dzīvē, kādi ir tālākie mehānismi. Ko paredz administratīvais process, kad VID izskata konkrēto jautājumu? Kādi šajā procesā ir plusi un mīnusi? Ja pārkāpums ir smagāks, tiek piemērots Kriminālprocesa likums, kur ir daudz lielāks un augstāks pierādīšanas pienākums no valsts puses. Bet jautājums – vai nodok- ļu noziegumos pierādījuma latiņai būtu jābūt tikpat augstai kā, piemēram, citas personas nonāvēšanas ga- dījumā? Varbūt atsevišķi nozieguma sastāva pierādī- šanas aspekti nodokļu nenomaksas gadījumos nebūtu tik aktuāli? Likumā var būt daži izņēmumi no parastās kārtības: ja esi to un to izdarījis, nav jāpierāda noteikti aspekti. Nodokļu jautājumi, iespējams, būtu tie, ku- ros būtu jāvienkāršo nozieguma sastāva pierādīšana. Līdz ar to prokuratūrai un policijai noziegumu būtu vienkāršāk pierādīt, tad arī tiktu uzlikts konkrēts sods. Viena no būtiskām nodokļu reformas izmaiņām bija lēmums ieviest uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) nulles procentu likmi reinvestētajai peļņai. Šāda sistēma Igaunijā darbojas jau daudzus gadus. Bet, ja peļņu sadala, no 2018. gada UIN likme ir 20%. Kāda atdeve ir bijusi šim lēmumam? A.K. Nodokļu maksātājiem atkarībā no industrijas uz šādu lēmumu ir ļoti dažāda reakcija. Ražotājiem arī iepriekšējais nodokļa modelis bija diezgan izde- vīgs, savukārt pakalpojumu sniedzējiem, iespējams, tas atkarīgs no akcionāru vai dalībnieku politikas, un pieņemtais variants var izrādīties izdevīgāks. Līdz ar to nav vienota viedokļa. Taču nodokļu administrēša- nai jaunais modelis ir vienkāršāks, adaptācijas posms grāmatvežiem nebija tik smags, kā sākotnēji domājām. Vai rosināsiet izmaiņas UIN sakarā? V.S. Jā, to darīsim. Ja uzņēmums regulāri sadala peļ- ņu, tad nodokļa likme Latvijā ir salīdzinoši augsta. It sevišķi, ja komersants darbojas uzņēmumu grupā. Nerunājam par situāciju, kad peļņa tiek sadalīta fi - ziskai personai. FICIL rosinās izmaiņas, lai uzņē- mumiem, kas regulāri izmaksā dividendes, nodokļu slogs tomēr būtu mazāks un Latvija paturētu savu pievilcību reģionālajā aspektā. Līdzīga sistēma ir arī Igaunijā, un ir jārēķinās ar to, ko dara mūsu kaimiņi, lai piesaistītu kapitālu un idejas komercdarbībai. 18 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Foto: Aivars Sili ņ šNODOKĻU REFORMA Uz kādu likmi rosināsiet samazināt UIN? V.S. Būtu pāragri nosaukt konkrētu likmi, kāda va- rētu būt uzņēmumiem, kas sadala peļņu. Tas daudzē- jādā ziņā atkarīgs no Finanšu ministrijas pašreizējās nodokļu politikas izvērtējuma un kādas ir ministrijas gaidas no nākamās reformas. A.K. FICIL ir gandarīta, ka ministrijai nav plānu šo jauno UIN modeli mainīt atpakaļ vai kardināli reor- ganizēt. Mūsu prioritāte vienmēr ir bijusi, lai sistēma ir stabila. Svarīgi atzīmēt, ka jaunā nodokļu reforma būtiski nemainīs pirms diviem gadiem ieviesto UIN modeli. Pakāpeniski pieaug dabas resursu nodoklis, kura mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomisku un efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu. Kādas problēmas saredzat, piemērojot šo nodokli? B.S. Dabas resursu nodoklis nav būtiski analizēts un pārskatīts ļoti sen. Ņemot vērā jaunos izaicinājumus klimata un ilgtspējas jomā, vajadzētu domāt par no- pietnu šī nodokļa reformu. Tie ir jauni principi, kas iz- kristalizējušies ne tikai Eiropas, bet arī pasaules līmenī. Piemēram, ja iedzīvotāji uzlabo sava nama ener- goefektivitāti, būtu jādomā, vai viņam nevar piešķirt kādu labumu ar IIN palīdzību. Modernā sabiedrībā būtu atsevišķi jādiskutē un jāanalizē dabas jautājumi. Tad arī būtu skaidrs, kāpēc ir vajadzīgs iepakojuma nodoklis vai kāds cits nodoklis. Dabas resursu nodokļa jautājumā FICIL ie- sniegs atsevišķus ierosinājumus, bet galvenais – aici- nām uz nopietnu diskusiju un problēmas kompleksu skatījumu. Vai FICIL būs ierosinājumi arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīma sakarā? Kā šī nodokļa sistēmu ietekmē grozījumi PVN piemērošanā, no kuriem daļa stājās spēkā 2019. gada vidū, bet daļa – no 2020. gada 1. janvāra? Apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtība tika atcelta un ierobežota vairākām preču grupām un pakalpojumiem – būvizstrādājumiem, sadzīves tehnikai, elektrotehnikai, metālizstrādājumiem. V.S. Reversais PVN tika ieviests, lai daļēji aizvērtu PVN plaisu. Taču reversā PVN termiņš, kad tas labi strādā, ir ļoti īss – divi trīs gadi. Pēc tam bizness, kas vēlas iet pretlikumīgajā zonā, atrod veidus un ceļus, kā apiet reverso PVN. No FICIL viedokļa reversā PVN atcelšana nav dramatisks mērs, jo šis instruments zi- nāmā mērā sevi ir izsmēlis. Bet tas nenozīmē, ka nav jādomā par citiem līdzekļiem un mērķiem, kā aizvērt PVN plaisu (pēc VID datiem, 2018. gadā PVN plaisa bija 10,2%, kas nozīmē, ka neizdodas iekasēt katru desmito eiro – red. piezīme). A.K. VID un Finanšu ministrija jau domā par PVN dalītā maksājuma modeļa ieviešanu, kas varētu uzla- bot PVN iekasēšanu. Latvijā tas vēl ir svešs jēdziens, bet šāda sistēma jau darbojas Rumānijā un Polijā, kur ir devusi labus rezultātus. Koncepts paredz, ka uzņē- mums, kas maksā par preci vai pakalpojumu, maksā pamatsummu piegādātājam, bet PVN daļu – uzreiz atsevišķā kontā valsts budžetā. Kāda ir FICIL attieksme pret samazināto PVN? Piemēram, kopš 2018. gada ieviesa 5% PVN vietējiem dārzeņiem un augļiem. V.S. Svarīgi, ko vēlamies ar šādu sistēmu veicināt, un, to ieviešot, ir jābūt skaidrībai, kā to kontrolēt un kādi būs pretizvairīšanās instrumenti, ja nenomaksā nodokļus. A.K. Ieviešot 5% PVN vietējiem augļiem un dārze- ņiem, motivācija bija padarīt tos pieejamākus konkrē- tām iedzīvotāju grupām. Vai tas atstāja kādu iespaidu uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar šo produktu tirdz- niecību? Visticamāk, ļoti minimālu. Viens no nodokļu politikas jautājumiem ir arī, kā palielināt iekasēto nodokļu apjomu. Latvijas nodokļu ieņēmumi sastāda aptuveni 30% no IKP, kas ir ievērojami mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā – ap 41%. V.S. Nav viena brīnumlīdzekļa, kā palielināt nodok- ļu iekasējamību. Risinājums būtu tikai viena mazā nodokļu maksātāja režīma ieviešana. Arī bezskaidras naudas norēķinu ieviešana, lai izslēgtu iespēju, ka kaut kas netiek uzrādīts. B.S. Svarīga ir soda neizbēgamība. A.K. Pelēkā ekonomika turpina modernizēties un izmantot dažādus tehnoloģijas jaunumus, tāpēc jā- stiprina Finanšu policijas kapacitāte. V.S. Ļoti moderna datu analīze, lai spētu izsekot vi- sām izmaiņām. A.K. Reizēm ir tā: izvairīšanās no nodokļiem tiek konstatēta, kad ir jau par vēlu. 19 Nr. 1 (79), 2020. gada janvāris Vita Sakne: Konstanta cīņa ar ēnu ekonomiku var būt divējāda: mazinot iespējas nemaksāt nodokļus un radot risinājumu, kā ar vienkāršiem līdzekļiem un salīdzinoši nelielu laika patēriņu var godīgi izpildīt saistības pret valsti.Next >