< PreviousĀrzemnieks ir jebkura perso- na, kas nav Latvijas Republikas (LR) pilsonis vai LR nepilsonis. LR saistošie tiesību akti izšķir divas ārzemnieku kategorijas: Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu; Eiropas Ekono- mikas zonas dalībvalstu un Šveices Konfederācijas pil- soņi (turpmāk – Savienības pilsoņi), citu (turpmāk – trešo) valstu pilsoņi. Ievērojot ES personu pārvie- tošanās un uzturēšanās brīvības pamatprincipu, Savienības pil- soņiem un to ģimenes locekļiem nav nepieciešams iegūt tiesības uz nodarbinātību LR. Savie- nības pilsonis ir tiesīgs uzsākt darbu uzreiz pēc darba līguma noslēgšanas. Savienības pilsoņi, kas vēlas uzturēties LR ilgāk par trim mēnešiem nepārtrauk- ti, saņem reģistrācijas ap- liecību Pilsonības un migrā- cijas lietu pārvaldē (PMLP). Reģistrācija nav nepieciešama līdz sešu mēnešu termiņam, ja Savienības pilsonis uzturas ar mērķi atrast darbu un arī vēlāk, ja ir pierādījumi, ka Savienības pilsonis turpina meklēt darbu, un ir pamats uzskatīt, ka viņam ir iz- redzes nodibināt darba attiecības. Trešo valstu pilsoņiem parasti ir nepieciešams sa- ņemt gan uzturēšanās tiesī- bas, gan tiesības uz nodar- binātību Latvijā. Trešo valstu pilsoņu tiesības uzturēties Latvijā lielākajā daļā gadījumu apliecina derīga vīza vai uzturēšanās atļauja. Atseviš- ķu kategoriju trešo valstu pilsoņi atbilstoši starptautiskiem nolīgu- miem ir tiesīgi ieceļot un uzturē- ties Latvijā bez vīzas (ar maksi- mālo uzturēšanas termiņu – līdz 90 dienām 180 dienu periodā). Tiesības uz nodarbinātību trešās valsts pilsonim var tikt piešķirtas: ar ierobežojumiem, slēdzot darba līgumu ar noteiktu darba devēju noteiktā spe- cialitātē (profesijā) vai uz nepilnu darba laiku vai slē- dzot citu civiltiesisku līgumu, ja viņš vēlas būt nodarbināts; komercdarbības veikšanai; bez ierobežojumiem. Tā, piemēram, tiesības uz no- darbinātību bez ierobežojumiem, proti, tiesības brīvi izvēlēties dar- ba devēju, amatu un darba laiku, tiek piešķirtas personai, kurai ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja; personai, kura ir saņēmusi ter- miņuzturēšanās atļauju (TUA) kā persona, kura iecelta par aiz- bildni vai aizgādni Latvijas pil- sonim vai Latvijas nepilsonim, kā arī personai, kura ir saņēmusi vīzu vai TUA kā pētnieks. Tie- sības uz nodarbinātību bez iero- bežojumiem tiek piešķirtas arī vairākos citos Imigrācijas likumā noteiktajos gadījumos. Tiesības uz nodarbinātī- bu komercdarbības veikšanai tiek piešķirtas, ja ārzemniekam izsniegta TUA vai vīza kā ko- mercreģistrā reģistrētam indi- viduālajam komersantam, ko- mercreģistrā reģistrētam valdes vai padomes loceklim vai citos Imigrācijas likumā un Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 55 „Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” minētajos gadījumos. Savukārt, ja persona ieceļo Latvijā ar mērķi Latvijā nodibi- nāt darba tiesiskās attiecības ar konkrētu darba devēju un strādāt konkrētajā amatā, un uz šī pama- ta saņem vīzu vai TUA, personai tiek piešķirtas tiesības uz nodar- binātību ar ierobežojumiem, proti, tiesības veikt noteiktu darbu pie noteikta darba devēja, un, mainoties nodarbināšanas apstākļiem, personai var zust arī pamats uzturēties Latvijā. Plānojot Latvijā nodibināt darba tiesiskās attiecības, ieceļo- šanas un uzturēšanās pamata vei- du lietderīgi izvēlēties atbilstoši paredzamajam darba tiesisko attiecību ilgumam. Ja ārzemniekam ieceļošanai Latvijā ir nepieciešama vīza, tad tādu darba tiesisko attiecību no- dibināšanai, kuru paredzamais il- gums ir līdz 90 dienām 180 dienu periodā, ir iespējams saņemt C – īstermiņa vīzu (Šengenas vīza). No 2019. gada 1. jūlija ir spēkā Imigrācijas likuma norma, kas nosaka, ka ār- zemniekam, kura ieceļoša- nas mērķis ir nodarbinātība, ilgtermiņa (nacionālo, D ka- tegorijas) vīzu var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Ja personas paredzamais uz- turēšanās ilgums sakarā ar nodar- binātību ir vairāk par vienu gadu, ārzemniekam ir lietderīgi piepra- sīt TUA sakarā ar nodarbinātību. Imigrācijas likums izšķir vai- rākus TUA saņemšanas pamatus. Tā, piemēram, ārzemniekam ir tiesības pieprasīt TUA: uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem ga- diem. Pastāv iespēja saņemt arī īpaša veida TUA – Ei- ropas Savienības zilo karti, kas tiek izsniegta noteiktiem kritērijiem atbilstošiem po- tenciāliem darbiniekiem (no- teiktais apgūtās augstākās iz- glītības studiju programmas vai darba pieredzes ilgums un citi nosacījumi); uz laiku līdz trīs gadiem, ja ārzemnieks pieprasa TUA kā JURISTA PADOMS 20 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Ārzemnieku nodarbināšana Latvijā Raksta mērķis ir sniegt ieskatu ārzemnieku tiesību uz nodarbinātību Latvijā iegūšanas procesā, kā arī aplūkot dažus ar šo tematu saistītus jautājumus. uzņēmuma ietvaros pārcelts darbinieks, kas tiks nodarbi- nāts vadītāja vai speciālista amatā; uz laiku līdz vienam gadam, ja ā rzemnieks pieprasa TUA kā uzņēmuma ietvaros pār- celts darbinieks stažieris; uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir Uzņēmumu reģis- tra komercreģistrā reģistrēta amatpersona; uz laiku, kas nepārsniedz vie- nu gadu, ja viņš ir pašnodar- bināta persona; uz laiku, kas nepārsniedz vie- nu gadu, ja ārzemnieks pie- prasa TUA kā stažieris, kurš augstāko izglītību ieguvis ne vairāk kā divus gadus pirms TUA pieteikuma iesnieg- šanas dienas un kura iegūtā augstākā izglītība atbilst pa- redzamajai stažēšanās jomai, kā arī citi pamati. Pirmais solis trešās valsts pilsoņa tiesību uz nodarbinātību piešķiršanai parasti ir paredzētās darbi- nieka vakances pieteikšana Nodarbinātības valsts aģen- tūras fi liālē, kas jāveic darba devējam. Šis nosacījums nav piemērojams visos gadījumos, piemēram, ja ārzemnieks iegūst TUA uz tiem pamatiem, kas paredz komercdarbības veikša- nu. Tāpat arī vakances reģistrā- cija nav nepieciešama Eiropas Savienības zilās kartes pieprasītā- jam un vairākos citos gadījumos. Pēc desmit darbadienām un ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā pēc datuma, līdz kuram pieteiktā darba vieta ir bijusi vai ir aktuāla, darba devējs var iesniegt PMLP ielūgumu darbinieka vīzas pie- prasīšanai vai izsaukumu dar- binieka TUA pieprasīšanai. Ne visos gadījumos ir nepieciešams izsaukums, piemēram, ja TUA pieprasa pašnodarbināta persona. Iesniedzot ielūgumu vīzas pieprasīšanai vai izsaukumu TUA pieprasīšanai, darba devējs tajā no- rāda pamatinformāciju par sevi un darbinieku, ietver apliecinājumus par saistīto izdevumu segšanu un citu informāciju atbilstoši tiesī- bu aktos noteiktajam ielūguma vai izsaukuma saturam. Turklāt, ja ārzemnieka profesija ir regla- mentēta, darba devējs iesniedz kvalifi kācijas atzīšanas apliecības vai līdzvērtīga dokumenta kopiju, kas apliecina profesionālās kvalifi - kācijas atbilstību LR noteiktajām prasībām. Ja ārzemnieka profesija nav reglamentēta, – darba devējs iesniedz izglītības dokumenta vai triju gadu pieredzi apliecinoša dokumenta kopiju profesijā, kurā darba devējs plāno nodarbināt ārzemnieku, savukārt Eiropas Sa- vienības zilās kartes pieprasīšanas gadījumā – darba devējs iesniedz izglītības dokumenta (vismaz trīs gadu programma) vai atsevišķa- jos gadījumos – piecu gadu darba piededzi apliecinoša dokumenta kopiju. Studējošajam, kas ierodas Latvijā mācību praksē vai sta- žēties komercreģistrā reģistrētā komercsabiedrībā, papildus pārē- jiem dokumentiem ir jāiesniedz dokuments, kas apliecina mācību vai studiju faktu. Tiesību akti nosaka nodar- bināto ārzemnieku (trešo valstu pilsoņu) minimālo mēneša bruto algas apmēru (norādāms kā izti- kas līdzekļu avots PMLP iesnie- dzamajā darba līgumā). Komerc- reģistrā reģistrētai amatpersonai, individuālajam komersantam un pašnodarbinātai personai tas paš- laik ir noteikts vismaz 2008 eiro apmērā, personai, kura iegūst Eiropas Savienības zilo karti, – vismaz 1506 eiro apmērā. Ja uzturēšanās atļauju piepra- sa ārzemnieks, kurš vēlas saņemt Eiropas Savienības zilo karti un kurš tiks nodarbināts specialitātē (profesijā), ko Ministru kabinets iekļāvis to specialitāšu (profesiju) sarakstā, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu, – vismaz 1205 eiro apmērā. Savukārt citos ar nodarbinātību saistītajos pamatos (t.sk. vīza) uzturēšanās tiesību pie- prasītājam ir jābūt noteiktai darba algai vismaz 1004 eiro apmērā. Pēc izsaukuma vai ielūguma apstiprināšanas ārvalstnieks ie- sniedz vīzas vai TUA pieprasī- šanai nepieciešamos dokumentus PMLP nodaļā vai LR diplomā- tiskajā/konsulārajā pārstāvniecī- bā ārvalstī (atkarībā to uzturēša- nās tiesību veida un pamata). Pēc lēmuma par vīzas vai TUA piešķiršanu ārzemnieks ieceļo Latvijā (TUA gadījumā arī veic nepieciešamās darbības personas apliecības saņemšanai) un, veicot savlaicīgu reģistrāciju VID, ir tiesīgs īstenot savu darba pienākumu izpildi. Ja uzturēšanās Latvijā ir saistīta ar nodarbinātību vai ko- mercdarbību, vai ārzemnieks ir pašnodarbināta persona, PMLP pārbauda informāciju par iedzī- votāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksu un valsts sociālās ap- drošināšanas obligāto iemak- su (VSAOI) veikšanu un to apmēru. IIN un VSAOI jābūt samaksātam no ienākuma, kādu ārzemnieks norādījis, iesniedzot dokumentus uzturēšanās tiesību pieprasīšanai. 21 NR. 2 (80), 2020. GADA FEBRUĀRIS JURI S TA PA D O MS KA R I N A MAT V EJ EVA Mg. iur. AV O T I PMLP tīmekļa vietne: https://www.pmlp.gov.lv/ lv/sakums/pakalpojumi/ iecelosana–lv/arzemnieku– nodarb.html Eiropas Savienības faktu lapas: https://www.europarl. europa.eu/factsheets/lv/ sheet/147/personu–briva– parvietosanas NOR M ATĪVA I S RE GUL ĒJUMS Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/38/ EK (2004. gada 29. aprīlis) Padomes direktīva 2009/50/EK (2009. gada 25. maijs) Imigrācijas likums Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 675 „Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā” Ministru kabineta 2014. gada 28. janvāra noteikumi Nr. 55 „Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu” Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 564 „Uzturēšanās atļauju noteikumi” Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 552 „Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība” Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 676 „Vīzu noteikumi” Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumi Nr. 225 „Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo fi nanšu līdzekļu apmēru un fi nanšu līdzekļu esības konstatēšanu” Fo to: Māris Z alānsIKS izveidošanai vērā ņemamie normatīvie akti Valsts ieņēmuma dienesta (VID) uzraugāma- jiem subjektiem, izstrādājot nepieciešamos doku- mentus, ir jāņem vērā NILLTPFN likumā noteik- tās prasības, Ministru kabineta noteikumi (MK), kuri paredz kārtību konkrētu jautājumu ievērošanai, un VID vadlīnijas, kas izstrādātas, lai veicinātu iz- pratni par NILLTPFN likuma prasību piemēro- šanu un sniegtu praktisku palīdzību to izpildē un piemērošanā. NILLTPFN likuma subjektam ir jāņem vērā arī tā uzraudzības un kontroles institūciju vadlīnijas un viedokļi, kā interpretējamas no- teiktas prasības, tāpat jāņem vērā Finanšu darīju- mu darba grupas (FATF) rekomendācijas, lai tik- tu nodrošināta efektīva un atbilstoša dokumentu izstrāde. Veicot novērtējumu, ir jāņem vērā NILLTPFN likuma 6. panta 1.1 daļā noteiktās rekomen- dācijas risku novērtēšanai – Eiropas Savienī- bas NILLTPFN risku novērtējums, nacionālais NILLTPFN risku novērtēšanas ziņojums, kā arī citi subjekta darbībai raksturīgi riski. Likuma mērķa sasniegšanai izstrādājamie dokumenti Visiem NILLTPFN likuma subjektiem, izstrā- dājot IKS dokumentus, ir nepieciešams veikt riska novērtējumu, tādējādi konstatējot riskus, ar kādiem likuma subjekts savā darbības jomā var saskarties. Riska novērtējuma izstrāde nodrošina, ka likuma subjekts veic atbilstošu un vienlīdzīgu klientu novērtējumu, darbojas kā kontroles mehānisms, nosakot riska apmēru, kā arī palīdz konstatēt IKS trūkumus, kas tiek novērsti ar politiku un proce- dūru palīdzību. Likuma subjektam politikās un proce- dūrās ir jāparedz vismaz NILLTPFN likuma 7. panta pirmajā daļā paredzētās prasības. Minētā likuma 7. panta pirmā daļa paredz kārtību, kas ir dokumentējama, veicot konkrētas darbības, piemēram, kārtību, kādā tiek novērtēts, dokumen- tēts un pārskatīts ar klientu saistītais risks, kārtību, kādā tiek ziņots Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu vai sliekšņa deklarāciju u.c. Tomēr jāņem vērā, ka NILLTPFN likuma 7. panta pirmā daļa nosaka minimālo dokumentu kopumu, ko likuma subjektam ir nepieciešams izstrādāt, un to saturs atšķiras atkarībā no likuma subjekta darbības jomas. Vienlaikus likuma subjektam ir jāprot nošķirt, vai konkrētā gadījumā izstrādājama politika, kurā likuma subjekts nosaka uzņēmuma mērķus, pārraudzību, darbības noteikumus un principus, vai izstrādājama procedūra, kurā likuma subjekts paredz kārtību, kādā veicamas konkrētas darbības. Izstrādājot IKS dokumentus, likuma subjek- tam ir jāņem vērā arī MK noteikumi, kuri paredz detalizētākas prasības, kuras likuma subjektam ne tikai jāievēro, bet arī palīdz sagatavot nepie- ciešamās politikas un procedūras. Piemēram, JURISTA PADOMS 22 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Kā izstrādājami NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas dokumenti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas fi nansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) likuma subjektiem, tostarp arī ārpakalpojumu grāmatvežiem, ir pienākums izveidot iekšējās kontroles sistēmu (turpmāk – IKS) un atkarībā no uzņēmuma lieluma izstrādāt un dokumentēt politikas, procedūras, metodikas, instrukcijas un citus dokumentus, nodrošinot NILLTPFN mērķi. Likuma subjektam pirms tālāku dokumentu izveides ir nepieciešams veikt risku novērtējumu, tādējādi noskaidrojot un izvērtējot savai profesionālajai darbībai un klientam piemītošos NILLTPFN riskus, ņemot to par pamatu tālāku iekšēju dokumentu izveidei.NILLTPFN likuma 7. panta pirmās daļas 6. punkts paredz, ka, izveidojot IKS, liku- ma subjektam ir jāparedz kārtība, kādā tiek ziņots Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem. Lai likuma subjektam tiktu sniegti precīzāki norādījumi, ir izstrādāti MK 2019. gada 27. augusta noteikumi Nr. 408 „Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kuri pa- redz kodolīgus nosacījumus ziņojuma iesniegšanai un apstiprina ziņojuma veidlapu. Tāpat VID uzraugāmajiem subjektiem jāņem vērā MK 2016. gada 22. marta noteikumi Nr. 162 „Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”, kuros paredzēta kārtība, kādā liku- ma subjektiem jāziņo VID, konstatējot aizdomīgu darījumu NILLTPFN likuma izpratnē, saistībā ar darījumiem, kas atbilst likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.2 panta trešajā daļā noteiktajām aiz- domīgām pazīmēm nodokļu jomā. Likuma subjektam ir jāiepazīstas arī ar darbī- bas sfēras regulējošajiem normatīvajiem aktiem, jo tādējādi ir gan vieglāk uztvert likumdevēja pare- dzētās prasības, gan arī būtiski tiek atvieglota IKS izveidošana. IKS dokumentu forma NILLTPFN likuma 6. pants paredz, ka likuma subjekts atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē NILLTPFN risku novērtējumu un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveido IKS, tai skaitā izstrādājot un dokumentējot politikas un procedūras. Attiecīgi likuma subjektam ir jāņem vērā, ka gan dokumentētajam riska novērtējumam, gan politikām un procedūrām ir jāatbilst Doku- menta juridiskā spēka likuma 4. pantam, pare- dzot, ka minētajos dokumentos tiek iekļauti visi ar likumu noteiktie rekvizīti – dokumenta autora nosaukums, dokumenta datums un paraksts. Īpaši 23 NR. 2 (80), 2020. GADA FEBRUĀRIS JURI S TA PA D O MS AMA N DA RO LLE zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal juriste Īpaši būtiski, lai izstrādātie dokumenti saturētu dokumenta datumu, jo saskaņā ar NILLTPFN likuma 8. pantu ir paredzēts likuma subjekta pienākums ne retāk kā reizi trijos gados veikt NILLTPFN riska novērtējuma un ne retāk kā reizi 18 mēnešos veikt politiku un procedūru pārskatīšanu un aktualizēšanu. būtiski, lai izstrādātie dokumenti saturētu doku- menta datumu, jo saskaņā ar NILLTPFN likuma 8. pantu ir paredzēts likuma subjekta pienākums ne retāk kā reizi trijos gados veikt NILLTPFN riska novērtējuma un ne retāk kā reizi 18 mēne- šos veikt politiku un procedūru pārskatīšanu un aktualizēšanu. Datuma trūkums dokumentā ne tikai neatbilst Dokumenta juridiskā spēka likumā ietvertajām prasībām, bet, atbildīgajām iestādēm veicot pārbaudi, liedz iespēju konstatēt likuma subjekta ar likumu uzliktā pienākuma izpildi, kas var tikt uzskatīts par būtisku likuma pārkāpumu. Vienlaikus izstrādājamajiem dokumentiem ir jā- atbilst MK 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 558 „Dokumentu izstrādāšanas un noformē- šanas kārtība” ietvertajām prasībām. Likuma subjektiem ir jāizstrādā nepieciešamie IKS dokumenti, ievērojot NILLTPFN likumā ie- tvertās prasības, ņemot vērā likumdevēja un likuma subjekta uzraudzības un kontroles institūciju, kā arī citu ar NILLTPFN saistīto iestāžu izstrādātos noteikumus un vadlīnijas, kas palīdz dokumentēt likuma prasības.Fo to: Māris Z alāns MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ ARGrozījumi publisko iepirkumu regulējumā saistībā ar administratīvo atbildību Jaunie grozījumi spēkā no 2020. gada 1. jūlija Administratīvā atbildība publisko iepirku- mu jomā nav jauns regulējums, tāds bija pare- dzēts arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Administratīvā pārkāpuma procesu par publisko iepirkumu jomā minētajiem pārkāpumiem veic Iepirkumu uzraudzības birojs. 2018. gada 25. ok- tobrī Saeimā tika pieņemts Administratīvās at- bildības likums, kas paredz regulēt tikai admi- nistratīvās atbildības pamatnoteikumus, procesa norisi un soda izpildi, taču paši administratīvo pārkāpumu sastāvi tiek pārcelti uz nozares tiesī- bu normām. Šajā gadījumā administratīvo pārkā- pumu sastāvi publisko iepirkumu jomā ir iekļauti šo jomu regulējošajos normatīvajos aktos. Ņemot vērā, ka ar Administratīvās atbildības likumu tiek atcelts Administratīvo pārkāpumu kodekss, IEPIRKUMI Saeima 2019. gada 5. dec embrī pieņēma grozījumus publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos – Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Publiskās un privātās partnerības likumā un Aizsardzības un drošības jomas likumā. Minēto grozījumu būtība ir iekļaut publisko iepirkumu regulējumā administratīvo pārkāpumu sastāvus publisko iepirkumu jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā. 24 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Ilustr ācija: © artinspiring – st ock.adobe .c omattiecīgie grozījumi, kas nosaka administratīvos pārkāpumus speciālajos tiesību aktos, stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. 2019. gada 18. decembrī Saeima pieņēma grozī- jumus Administratīvās atbildības likumā, nosakot, ka likums stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā, līdz ar to arī grozījumi publisko iepirkumu regulējumā (visos četros minētajos likumos) stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Izmaiņas administratīvās atbildības regulējumā Kā to paredz Administratīvās atbildības likums, naudas sods nolēmumā par sodu būs jānorāda naudas soda vienībās un summā eiro. Attiecīgi arī nozares normatīvajos aktos, kuros paredzēti administratīvie sodi, piemērojamais naudas soda apmērs ir noteikts naudas vienībās, savukārt Administratīvās atbildības likums paredz, ka viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Minētais ir jāņem vērā, lai varētu noteikt, cik lielu naudas soda apmēru eiro paredz attiecīgais ad- ministratīvā pārkāpuma sastāva regulējums. Saistībā ar administratīvo pārkāpumu izdarīša- nu un izmeklēšanu ir būtiskas izmaiņas termiņos. Proti, attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā ir paredzēts garāks ad- ministratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas no- ilgums. Administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, līdzšinējais Administratīvo pārkāpumu kodeksā pare- dzētais bija tikai seši mēneši. Ņemot vērā, ka administratīvie pārkāpumi publisko iepirkumu jomā daudzos gadījumos tiek identifi cēti pēc audita vai resoriskajām pārbaudēm vai arī vērtējot faktisko rīcību, piemēram, fi nanšu gada plānošanas ietvaros, divu gadu noilguma termiņš administratīvā pārkā- puma procesa uzsākšanai uzlabos administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas efektivitāti. Aktuāls ir jautājums: vai pēc 2020. gada 1. jūlija varēs piemērot jauno noilguma termiņu attiecībā uz tiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šī datuma un attiecībā uz kuriem jau būtu iestājies administratīvā pārkāpuma procesa uzsāk- šanas noilgums pēc administratīvo pārkāpumu ko- deksa? Administratīvās atbildības likuma 4. pants nosaka, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga par to saskaņā ar normatīvo aktu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā, un normatīvajam aktam, kas atzīst rīcību par sodāmu, pastiprina sodu vai ir citādi nelabvēlīgs personai, atpakaļejoša spēka nav. Vienlaikus Administratīvās atbildības likums paredz salīdzinoši īsāku administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas termiņu – lietu izskata un lēmu- mu pieņem pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Ob- jektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu var pagarināt līdz četriem mēnešiem. Pārkāpumu sastāvi Publisko iepirkumu jomā ir paredzēti šādi administratīvo pārkāpumu sastāvi – līguma prettiesiska noslēgšana, interešu konfl ikta novēršanas noteikumu neievēro- šana, izslēgšanas noteikumu, atlases pra- sību un tehnisko specifi kāciju prasību ne- ievērošana, iepirkuma līguma noslēgšanas un grozīšanas noteikumu neievērošana, do- kumentu un informācijas nenodrošināšana. Administratīvā atbildība nav paredzēta, piemēram, par nepamatotu prasību izvirzīšanu konkursa no- likumā. Tāpat likumā netiek paredzēti atsevišķi administratīvo pārkāpumu sastāvi par atkārtotiem pārkāpumiem (ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas). Līguma prettiesiska noslēgšana Ja pasūtītājs noslēdz iepirkuma līgumu, ne- piemērojot iepirkuma procedūru vai piemērojot neatbilstošu iepirkuma procedūru, vai piemērojot IEPIRKUM I EV IJ A MUGI NA Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore 25 NR. 2 (80), 2020. GADA FEBRUĀRIS Lietu izskata un lēmumu pieņem pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Fo to: Aiv ar s Siliņšlīgumcenai neatbilstošus izsludināšanas notei- kumus, likums paredz naudas sodu no 70 līdz 1200 eiro apmērā. Savukārt, ja līguma vērtība ir 145 000 eiro vai lielāka, piemēro naudas sodu no 350 līdz 2000 eiro un aizliegumu uz laiku no viena līdz diviem gadiem ieņemt amatus, kuru pienāku- mos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirku- mu jomā vai iepirkuma līgumu noslēgšana. Likumā ir arī precizēts, ka minētie adminis- tratīvo pārkāpumu sastāvi attiecas ne tikai uz atsevišķa līguma noslēgšanu un atseviš- ķa līguma vērtību, bet arī uz darījuma veik- šanu, kas atbilst iepirkuma līguma būtībai. Piemēram, ja pasūtītājs gada laikā noslēdz vairā- kus atsevišķus līgumus par līdzīgu preču piegādi un katra līguma vērtība ir zem Publisko iepirkumu likuma piemērošanas robežvērtības, administratīvās atbildība tiek piemērota, ņemot vērā visu šo līgu- mu kopsummu, ja tā sasniedz likuma piemērošanas robežvērtību. Šāds princips piemērojams arī gadīju- mā, ja formāli līgumi nav slēgti, bet ir pirktas preces atbilstoši pavadzīmēm–rēķiniem. Lai izvairītos no minēto pārkāpumu pieļaušanas, ir būtiski pareizi ieplānot iepirkumu veikšanu, apzināt iepirkumu plānotās līgumu vērtības un nodrošināt sākotnējo paziņojumu par līgumu publicēšanu. Proti, minē- tie pārkāpumu sastāvi nav saistīti ar iespējamiem pārkāpumiem iepirkuma procedūras norisē, bet gan ar pašu līgumu noslēgšanu vai darījumu veikšanu, neizsludinot iepirkumu (iepirkuma procedūru) at- bilstoši normatīvo aktu prasībām. Kā norādīts likumprojekta anotācijā1, tiek palie- lināts naudas soda maksimālais apmērs2 atbilstoši Administratīvās atbildības likumā noteiktajam naudas soda maksimālajam apmēram, ņemot vērā pārkāpumu būtiskumu. Vienlaikus no anotācijas konstatējams, ka, „ņemot vērā to, ka gadījumos, kad līguma līgumcena būs zemāka par 500 000 eiro, vairs nebūs noteikts aizliegums ieņemt noteiktus amatus, tiek paaugstināts arī naudas soda maksimā- lais apmērs šajos gadījumos”. Tomēr, pieņemot li- kumu, tajā ir paredzēts gan lielāks naudas sods, gan saglabāts papildsods (aizliegums ieņemt noteiktus amatus publisko iepirkumu jomā) par prettiesisku līgumu noslēgšanu, jau sākot no līguma vērtības 145 000 eiro, nevis 500 000 eiro, kā tas bija plānots sākotnējā likumprojektā. Turklāt šāda līguma vēr- tība (145 000 eiro), no kuras paredzēts papildsods prettiesiska līguma noslēgšanas gadījumā, noteikta arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likumā, lai gan pats likums ir piemērojams no daudz lielākām līgumcenu robežām, proti, 5 350 000 eiro būvdarbu līgumiem un 428 000 eiro piegādes un pakalpoju- mu līgumiem3. Administratīvo pārkāpumu sankcijās, paredzot papildsodu, ir arī precizēts, kādus amatus ir aiz- liegts ieņemt personai, kurai kā papildsods piemē- rojams tiesību izmantošanas aizliegums, kā arī šis sods netiek saistīts ar aizliegumu ieņemt tieši valsts amatpersonas amatus. Attiecībā uz līguma pret- tiesisku noslēgšanu administratīvais sods tiek pie- mērots fi ziskajām personām, kas slēdz iepirkuma līgumus vai veic šādus cita veida darījumus pasūtī- tāja vārdā, un, kā norādīts likumprojekta anotācijā, šīm personām „pašām ir jāpārliecinās par attiecī- gā pasūtītāja kopējo darījumu apjomu (tajā skaitā iepriekšējā periodā, kas izmantojams paredzamās līgumcenas noteikšanai, un ņemot vērā arī iespēja- mās izmaiņas nākamajā periodā), lai konstatētu, vai ir pieļaujami attiecīgi līgumi/darījumi (maksājumi), nepiemērojot likumu vai piemērojot attiecīgo līgu- ma slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtību, un tās ne- var aizbildināties ar šādas informācijas neesamību”. Interešu konfl ikta novēršanas noteikumu neievērošana Administratīvā atbildība paredzēta arī par to, ka nav nodrošināta likumā noteiktā apliecinājuma parakstīšana par tādu apstākļu neesību, kuru dēļ varētu uzskatīt, ka iepirkuma procedūras doku- mentu sagatavotājs, iepirkuma komisijas locekļi vai eksperti ir ieinteresēti konkrēta kandidāta vai pretendenta izvēlē vai darbībā vai ir saistīti ar kon- krētu kandidātu vai pretendentu. Par šādu pārkā- pumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no 70 līdz 350 eiro. Konkrētais sods ir piemērojams tieši iepirkuma komisijas priekšsēdētājam, kas atbilstoši likuma regulējumam organizē un vada komisijas darbu, nosaka komisijas sēžu vietu, laiku un kārtī- bu, sasauc un vada komisijas sēdes, kā arī nodrošina minēto apliecinājumu parakstīšanu4. Savukārt, ja attiecīgās personas neievēro likumā noteikto aizliegums, tām paredzēts piemērot nau- das sodu līdz 700 eiro (konkrētais naudas sods ir palielināts, salīdzinot ar Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto). Kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu, atlases prasību un tehnisko specifi kāciju prasību neievērošana Ja iepirkuma komisija neievēro likumā noteik- tos kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteiku- mus un ja kandidāts vai pretendents nepamatoti tiek izslēgts vai nepamatoti nav izslēgts no dalī- bas iepirkumā, tiek piemērots naudas sods no 70 līdz 350 eiro. Šāds naudas sods tiek paredzēts arī par iepirkuma procedūras dokumentos noteikto atlases prasību vai tehnisko specifi kāciju prasību 26 BILANCES JURIDISKIE PADOMI IEPIRKUM I Pie administratīvās atbildības ir saucams katrs iepirkuma komisijas loceklis, kurš balsojis par šādu nepamatotu lēmumu. 1 titania.saeima.lv/LIVS13/ SaeimaLIVS13.nsf/0/ 07CAB44781FFC460C225841 C0026339F ?OpenDocument#b 2 Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētais maksimālais naudas sods par šādiem pārkāpumiem ir 700 eiro. 3 Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 105 „Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām” 3.1. punkts. 4 Sk., piemēram, Publisko iepirkumu likuma 25. panta sesto daļu.neievērošanu, ja kandidāta pieteikums vai preten- denta piedāvājums nepamatoti noraidīts vai nepa- matoti atzīts par atbilstošu. Administratīvā atbildība par šiem pārkāpu- miem tiek piemērota tieši iepirkuma komisijas locekļiem, un ir ņemams vērā katra iepirkuma komisijas locekļa balsojums iepirkuma komisijas protokolā, tādējādi pie administratīvās atbildības ir saucams katrs iepirkuma komisijas loceklis, kurš balsojis par šādu nepamatotu lēmumu. Vienlaikus tiesību normās tieši ir noteikts, ka atbildība par minētajiem pārkāpumiem iestājas tikai tad, ja šāda prettiesiska darbība ir ietekmējusi galējo lēmumu par kandidātu atlases rezultātiem vai lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Ja kāda pre- tendenta piedāvājums ir nepamatoti atzīts par ne- atbilstošu un pretendents tiek nepamatoti izslēgts no dalības iepirkuma procedūrā, bet tas pats par sevi neietekmē lēmumu par iepirkuma procedūras rezultātiem (piemēram, par konkursa uzvarētāju ir atzīts atbilstošs piedāvājums ar zemāko cenu), administratīvā atbildība nav paredzēta. Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās noslēgšanas un grozīšanas noteikumu neievērošana Attiecībā uz šo noteikumu neievērošanu ir pa- redzēti vairāki administratīvās atbildības sastāvi: 1) par iepirkuma līguma noslēgšanu, neievērojot likumā noteikto nogaidīšanas termiņu, 2) par iepirkuma līguma noslēgšanu, ja nav ie- vērots šajā likumā noteiktais aizliegums slēgt iepirkuma līgumu (ja Iepirkumu uzraudzības birojā saņemts iesniegums par iepirkuma proce- dūras pārkāpumiem vai iesniegumu izskatīšanas komisija noteikusi aizliegumu slēgt attiecīgo lī- gumu), 3) par iepirkuma līguma noslēgšanu, ja tajā tiek iekļauti atšķirīgi noteikumi no iepirkuma pro- cedūras dokumentos paredzētajiem, 4) par nepamatotu grozījumu izdarīšanu noslēgta- jā iepirkuma līgumā. Likumprojekta anotācijā ir precizēts, ka „minētā frāze „iekļauti atšķirīgi noteikumi” nav attiecināma uz gadījumiem, kad veikti nebūtiski grozījumi, piemēram, precizētas atsauces uz līguma punktiem vai pielikumiem”. Par minētajiem pārkāpumiem likumā paredzēts naudas sods no 70 līdz 1200 eiro. Savukārt par minētajām prettiesiskajām darbī- bām, ja noslēgtā iepirkuma līguma līgumcena vai grozījumu kopējā līgumcena ir 145 000 eiro vai lielāka, piemēro naudas sodu no 350 līdz 2000 eiro un tiesību izmantošanas aizliegumu (analoģisks re- gulējums kā par līgumu prettiesisku noslēgšanu). Dokumentu un informācijas nenodrošināšana Likums paredz administratīvo atbildību par likumā paredzēto noteikumu neievērošanu pietei- kumu, piedāvājumu vai metu sagatavošanas laikā, nenodrošinot iepirkuma procedūras dokumentus vai nesniedzot pieprasīto papildu informāciju. Piemēram, pasūtītājs nenodrošina savlaicīgu ie- pirkuma procedūras dokumentu pieejamību vai novēloti atbild uz izdoto jautājumu par konkursa nolikuma prasībām. Likumā paredzēta administratīvā atbildība arī par to, ja netiek ievērota kārtība, kādā kandidāti, pretendenti un metu konkursa dalībnieki informē- jami par iepirkuma rezultātiem, piemēram, novēloti tiek nosūtīts paziņojums pārējiem pretendentiem par konkursa rezultātiem, kā arī ja laikus netiek izsniegti iepirkuma komisijas protokoli vai atbilsto- ši sagatavots un publicēts lēmums par iepirkuma rezultātiem vai noslēguma ziņojums. Tāpat pasūtītājiem likumā ir noteikts pienā- kums publicēt noslēgtos iepirkuma līgumus un arī grozījumus, un attiecīgi par šo noteikumu neievē- rošanu tiek paredzēta administratīvā atbildība (šāds administratīvā pārkāpuma sastāvs nebija paredzēts Administratīvo pārkāpumu kodeksā), kā arī no- teikts pienākums iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojam statistikas pārskatus un paredzēta admi- nistratīvā atbildība par to neiesniegšanu termiņā. Par dokumentu un informācijas nenodrošinā- šanas pārkāpumiem var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods no 70 līdz 350 eiro. Atbildīgās fi - ziskās personas par šiem pārkāpumiem nosakāmas katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā personu ama- ta vai darba pienākumus, kas noteikti, piemēram, amata aprakstā. Ņemot vērā, ka iepirkumu jomas normatīvie akti sīki neregulē, kuras darbības un ku- rai personai ir veicamas, tam būtu jābūt noteiktam iekšējos normatīvajos aktos, piemēram, kura perso- na nosūtu pretendentiem paziņojumus par iepirku- ma procedūras rezultātiem vai publicē noslēguma ziņojumu, noslēgtos līgumus un grozījumus, kura persona sagatavo un iesniedz statistikas pārskatus. Ja šie pienākumu jautājumi nebūs precīzi noregulēti iekšējos normatīvajos aktos, atbildīgs būs iestādes vadītājs (vai kapitālsabiedrības valde). 27 NR. 2 (80), 2020. GADA FEBRUĀRIS IEPIRKUM I Likumā paredzēta administratīvā atbildība arī par to, ja netiek ievērota kārtība, kādā kandidāti, pretendenti un metu konkursa dalībnieki informējami par iepirkuma rezultātiem.Lietas apstākļi Darbiniece strādāja puķu veikalā par fl oristi – pārdevēju. Darba devēja 2018. gada 12. feb- ruārī uzteica viņai darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. pun- ktu (tiek samazināts darbinieku skaits). Darbiniece norādīja, ka uzteikumam nepiekrīt, vien- laikus vienojās ar darba devēju, ka viņas pēdējā darba diena ir 2018. gada 13. februāris. Darbiniece cēla prasību tiesā par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar tiesas spriedumu, atlīdzības par darba piespiedu kavējumu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu. Prasībā darbiniece no- rāda, ka uzteikuma pamats neatbilst līguma izbeigšanas faktiskajiem apstākļiem, jo darba tiesiskās attiecības ar viņu uzteiktas kā atriebība par trauksmes celšanu. Proti, viņa esot bijusi lieciniece tam, ka Jelgavas domes un Pašvaldības ie- stāžu centralizētās grāmatvedības darbinieki personīgos pirkumus ilgstošā laika posmā veic par sa- biedrības līdzekļiem, liekot darba devējas veikala darbiniekiem šos pirkumus ierakstīt pēcapmaksas grāmatā. Tāpat šajā pēcapmak- sas grāmatā alkoholiskie dzērieni tika iegrāmatoti kā domes vaja- dzībām iegādāti ziedi. Savukārt, kad centralizētās grāmatvedības darbiniece šādā veidā vēlējās iegūt ziedu pušķi, liekot darbi- niecei to ierakstīt pēcapmaksas grāmatā, darbiniece izteica frāzi: „Žēl, ka mēs visi tā nevaram rīko- ties”, kas esot izraisījis skandālu. Darba devējas grāmatvede esot teikusi, ka uz veikala īpašniekiem izdarīts spiediens, lai šī darbiniece tiktu atlaista, piedraudot, ka pre- tējā gadījumā iepirkumos veikals neuzvarēs. Kad no darba devējas piedāvājuma rakstīt atlūgumu darbiniece atteicās, darba devēja 2017. gada 24. oktobrī pieprasīja sniegt rakstveida paskaidrojumu par notikušo situāciju, tāpat tika meklēti dažādi iegansti darbinie- ces atlaišanai, darba devēja radīja emocionālu spriedzi, kā rezultātā pasliktinājās veselības stāvoklis, un laika posmā no 2018. gada 5. jan- vāra līdz 2018. gada 31. janvārim attaisnotas darbnespējas (slimī- bas) dēļ darbiniece darba pienā- kumus neveica. Arī pēc tam darba devēja dažādos veidos centās prasītājai radīt tādus apstākļus, lai viņa pati izbeigtu darba tiesiskās attiecības. Piemēram, parasti vienā maiņā strādāja divi trīs darbinieki, bet 2018. gada 1. februārī prasītā- ja bija spiesta visu dienu strādāt viena, un tās pašas dienas vakarā darba devēja norīkoja darbinieci darbā citā tās struktūrvienībā – siltumnīcā, kam darbiniece nav piekritusi. Pārcelšanas rīkojuma pamatojumā bija norāde uz dar- binieces kolēģu kopīgo iesniegu- mu, kurā runāts par viņas nepro- fesionalitāti un kolēģu atteikumu strādāt kopā ar viņu. Darbiniece uzskata, ka patiesais iemesls šā- dam iesniegumam ir fakts, ka pēc 2017. gada 24. oktobrī notikušā konfl ikta, pēc kura darbiniece in- formēja darba devēju par gatavību vērsties Valsts ieņēmumu dienestā un Korupcijas novēršanas un ap- karošanas birojā, saruka darbinie- ku ieņēmumi, jo viņiem vairs ne- izmaksāja tā saukto aplokšņu algu. Darba devēja savos paskaidro- jumos norāda, ka pēc uzņēmuma 2017. gada rezultātu izvērtēšanas tā secināja, ka struktūrvienība, kurā nodarbināta darbiniece, strā- dā ar zaudējumiem. Tādēļ valde 2018. gada 25. janvārī lēma par saimnieciska un organizatoriska rakstura pasākumu veikšanu, no- nākot pie slēdziena, ka ir likvidē- jama viena – fl oristes štata vienība. Izvērtējot darbinieku priekšrocības turpināt darba tiesiskās attiecības, 28 BILANCES JURIDISKIE PADOMI TI E S U PR AKSE „Uz papīra” – ziedi, uz galda – alkohols Internetā 2018. gada oktobrī bija lasāms, ka „uzraugošo iestāžu uzmanību Jelgavas domes tēriņiem pievērsusi SIA Dārzs veikala bijusī pārdevēja, kam alkohols pavadzīmēs bija jānoformē kā puķes. Pārdevēja pret to iebildusi un tad štatu samazināšanas dēļ tikusi atlaista.”1 Darbiniece cēla prasību tiesā, lai atzītu uzteikumu par spēkā neesošu, bet divās instancēs prasība tika noraidīta. Šajā rakstā uzzināsim, ko par to domāja Augstākās tiesas Senāts. 1 https://www.apollo.lv/ 6421868/uz–papira– ziedi–uz–galda–alkohols– socialajos–tiklos–apspriez– krapsanos–jelgavas–dome 2019. gada 17. decembra spriedums lietā Nr. SKC–828/2019 (C69195418) Fo to: © mac ondos – st ock.adobe .c omvalde 2018. gada 26. janvārī pieņē- ma lēmumu izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieci, jo salīdzi- nājumā ar citiem viņai konstatēts zemākais darba ražīgums un pro- fesionālā kvalifi kācija. Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas darbinieces pra- sību noraidīja. Tiesas uzskatīja, ka dar- binieces 2017. gada 24. ok- tobra paskaidrojumam par konfl iktsituāciju ar veikala klienti izskatāmās lietas kontekstā nav nozīmes, jo tajā izteikts viņas perso- nīgais viedoklis, kas pats par sevi nav uzskatāms par vēršanos kompetentā iestādē ar aizdomām par [..] nelikumīgu rīcību Darba likuma 9. panta izpratnē. Minē- tais apstāklis kopsakarā ar darbi- nieku profesionālo kompetenču izvērtējumu ļauj secināt, ka kon- fl ikts nebija uzteikuma iemesls. Tāpat tiesas norāda, ka ar iesniegumu Valsts darba inspekcijā prasītāja vērsusies pēc tam, kad vi- ņai mutiski paziņots par uzteiku- mu. Valsts kontrolē un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Tiesībsarga birojā un Valsts po- licijā ar iesniegumiem par iespē- jamiem finanšu pārkāpumiem darbiniece vērsusies pēc prasības celšanas, tādēļ secināms, ka nav pamata vērtēt uzteikumu kā dar- biniecei radītas negatīvas sekas par tiesību izlietošanu pieļaujamā vei- dā Darba likuma 9. panta izpratnē. Kasācijas sūdzību iesniedza darbiniece. Senāts spriedumu atceļ pilnībā Augstākās tiesas Senāts no- lēma, ka spriedums atceļams pilnībā, jo uzskatīja, ka tiesa nav izpildījusi pienākumu pa- matot spriedumu ar izvērstu un nepārprotamu juridisko argu- mentāciju, sākot ar lietā būtisko faktisko apstākļu noskaidrošanu, kas balstīta uz pierādījumu ob- jektīvu novērtējumu to kopumā, un beidzot ar loģiskā secībā iz- darīta gala slēdziena formulē- šanu, nav sniegusi atbildes uz apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentiem, kuri ir būtiski no tiesību piemērošanas viedokļa un kuri nav vērtēti pirmās in- stances tiesas spriedumā. Tāpat Senāts norādīja, ka gan pirmās, gan apelācijas instances tiesa, noraidot darbinieces lūgumu par pierādījumu (publisko iepirkumu (ziedu un ziedu izstrādājumu) dokumentu, pēcapmaksas grā- matas lapaspušu un pavadzīm- ju – rēķinu) pievienošanu lietai, pretēji Civilprocesa likuma 9. un 10. panta noteikumiem liegusi darbiniecei tiesības pierādīt pa- pildu apstākļus, uz kuriem viņa atsaucās prasības pamatošanai. Spriedumā Senāts izteica šā- das atziņas: Par Darba likuma 9. panta piemērošanu Darba likuma 9. panta pirmā daļa noteic aizliegumu darba de- vējam sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam ne- labvēlīgas sekas tāpēc, ka darbi- nieks darba tiesisko attiecību ie- tvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības, kā arī tad, ja viņš informē kompetentās iestādes vai amatpersonas par aizdomām par noziedzīga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma izda- rīšanu darbavietā. Apelācijas instances tiesa šā panta pirmās daļas tvērumu sa- šaurinājusi, attiecinot aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas tikai uz tādu darbinieku, kurš, pieļau- jamā veidā izmantodams savas tiesības, informējis kompeten- tās iestādes vai amatpersonas par aizdomām par prettiesisku rīcību. Taču atbilstoši šīs tie- sību normas sastāva pazī- mēm tā aptver arī situācijas, kad darbinieks, nevēršoties valsts iestādē, atklāti un drosmīgi pauž savu nostāju darba devējam par tā rīcības prettiesiskumu, neatbalstot nodokļu maksātāju naudas tē- rēšanu pretēji tam paredzētajam mērķim. Darba likuma 9. pantam ir divējāda funkcija. No vienas pu- ses, tas aizsargā darbinieku kā sociāli vājāko darba tiesisko attie- cību dalībnieku, kurš īsteno savas tiesības darba attiecību ietvaros tādā veidā, kas nonāk pretrunā ar darba devēja interesēm vai sub- jektīvajiem uzskatiem. No otras puses, minētā likuma norma, it īpaši Darba likuma 9. panta pirmajā daļā ietvertais speciālais 29 NR. 2 (80), 2020. GADA FEBRUĀRIS T I ES U PR AKS E KASPARS RĀCENĀJS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību eksperts Fo to: Aiv ar s Siliņš Atklāti iebilstot pret darbavietā notiekošajām, viņasprāt, nosodāmām darbībām, darbiniece uzņēmās risku, ka var iestāties negatīvas sekas, taču šāda viedokļa paušana ir pieļaujama un īpaši aizsargājama.Next >