< PreviousJa VID ir uzsācis auditu, ir ie- rosināta administratīvā lieta un in- formācijas iegūšanai administratī- vās lietas ietvaros jānotiek saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem. Atbilstoši Admi- nistratīvā procesa likuma 59. pan- tam iestāde administratīvās lietas ietvaros iegūst informāciju, kas sa- skaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attie- cīgo lēmumu. Iestāde to var iegūt pati vai pieprasīt no procesa da- lībniekiem. Pie tam likums pa- redz, ka, lai iegūtu nepiecie- šamo informāciju un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus. Tātad saskaņā ar Administratīvā procesa likumu VID veiktās pārbaudes ietvaros ir pieļaujami VID norādījumi par to, kāda informācija nodokļu maksā- tājam pārbaudes ietvaros ir nepie- ciešama un būtu iesniedzama. Šai sakarā rodas jautājums, vai nodok- ļu maksātājam vienmēr ir jāpiekrīt VID viedoklim un jāiesniedz viss, kas VID ieskatā ir nepieciešams, un vai ir lietderīgi iesniegt vairāk vai mazāk. Šis jautājums aplūko- jams kontekstā ar pierādīšanas pienākumu. Lai gan nodokļu maksātājam šķietami ir ērta aizstāvības pozī- cija, ļaujot VID pašam analizēt informāciju un izdarīt no tās seci- nājumus, tomēr likums uzliek par pienākumu iesaistītajām pusēm sasniegt tiesisku un efektīvu pār- baudes procesa rezultātu, kas rada nodokļu maksātāja pienākumu līdzdarboties nodokļu adminis- trācijas veiktās pārbaudes ietvaros. Administratīvā procesa likuma 150. panta trešā daļa nosaka, ka personai administratīvā procesa ietvaros pēc iespējas jāpiedalās pie- rādījumu savākšanā. Savukārt liku- ma „Par nodokļiem un nodevām” 38. pants nosaka, ka pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs. Augstākās tiesas Senāts 2019. gada 20. decembra sprie- dumā lietā SKA–244/2019 ir norādījis, ka nodokļa iekasēšana balstās uz nodokļu maksātāja līdz- darbību ar nodokļu administrāciju. No sprieduma izriet, ka, pirm- kārt, nodokļu maksātājam ir jāsniedz VID informācija, lai pārbaudi vispār varētu veikt. Dokumentu neiesniegšana VID ir ļaunprātīga līdzdarbī- bas pienākuma nepildīšana. Līdzdarbības pienākums izriet no likuma „Par nodokļiem un node- vām” 15. panta, kas paredz nodok- ļu maksātāja pienākumu nodokļu kontroles pasākumu veikšanas no- lūkā nodrošināt piekļuvi informā- cijai par saimniecisko darbību. Ja nodokļu maksātājs ir nodrošinājis pilnvērtīgu piekļuvi šai informā- cijai, tad VID ir pienākums to pilnīgi un vispusīgi izanalizēt un pierādīšanas pienākums ir VID. 2019. gada 5. novembra sprie- dumā lietā SKA–173/2019 par tiesībām atskaitīt priekšnodokli Senāts ir norādījis, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājs pārbaudes ietvaros ir uzrādījis primāros da- rījuma apliecinājuma dokumen- tus (līgumi, rēķini), tad jau VID ir jāpamato ar pierādījumiem, ka pastāv pamatotas šaubas par šo darījumu esību vispār vai par at- bilstību dokumentos norādītajam, vai par saistību ar krāpniecību. Sa- vukārt, ja šādas VID šaubas tiek pietiekami pamatotas, nodokļu maksātājam tālāk ir pamats cen- sties šīs šaubas novērst. No minētā sprieduma secināms, ka nodokļu maksātājam pārbaudes ietvaros sā- kotnēji ir pienākums iesniegt pa- mata informāciju par darījumiem JURISTA PADOMS 10 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Nodokļu maksātāja līdzdarbības pienākums VID audita ietvaros Augstākās tiesas Senāts vairākos spriedumos ir norādījis, ka privātpersonai administratīvajā procesā ir līdzdarbošanās pienākums, kas it īpaši izpaužas nodokļu lietās un izriet gan no Administratīvā procesa likuma 150. panta trešās daļas, gan no likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38. panta. Šajā rakstā plašāk aplūkots šis nodokļu maksātāja pienākums un tiesas atziņas par tā izpausmi dažādās situācijās saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto nodokļu auditu. Tiesu prakse liecina, ka nodokļu maksātājs ne vienmēr varēs efektīvi aizstāvēt savu viedokli VID lēmuma pārsūdzības procesā, ja nebūs audita laikā pienācīgi līdzdarbojies.un tā var būt pietiekama, lai veiktu pārbaudi. Taču, ja VID, iepazīsto- ties ar šiem pierādījumiem, izsa- ka šaubas par nodokļu maksātāja sniegtās informācijas ticamību, tad nodokļu maksātāja interesēs ir iesniegt papildu pierādījumus. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 149. pantu katrai pusei ir jāpamato savi prasījumi un iebil- dumi ar pierādījumiem. No 2019. gada 20. decembra Augstākās tiesas Senāta spriedu- ma lietā SKA–244/2019 seci- nāms, ka nav vienotas līdzdarbī- bas pienākuma izpildes formulas. No minētā sprieduma izriet, ka nodokļu maksātāja pienākumi ir dažādi, tāpat šo pienākumu izpil- de vai neizpilde var izpausties da- žādos veidos un intensitātes pa- kāpēs. Lietā bija strīds par dažāda veida iedzīvotāja ienākumiem, un tiesa secināja, ka tiesību normas katram no šiem ienākumu vei- diem noteic atšķirīgas prasības dokumentu uzskaitē, nodokļu aprēķinā un deklarēšanā. Tādējādi arī līdzdarbības pienākums katrā situācijā ir atšķirīgi regulēts, un pārbaudes, kā arī tiesas procesa ietvaros novērtējums ir jāveic par katru tiesisko situāciju atsevišķi. 2015. gada 25. jūnija sprie- dumā lietā Nr. SKA–801/2015 Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka līdzdarbības pienākuma izpildei vispiemērotākais brīdis ir tieši au- dita norises laiks. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamen- ta 2014. gada 9. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKA–148/2014 ir seci- nāts, ka sekas nodokļu maksātāja sadarbības atteikumam ar VID ir risks, ka nodokļu aprēķināšanai tiks izmantota tikai tā informā- cija, kura ir nodokļu adminis- trācijas rīcībā. Tādējādi pašam nodokļu maksātājam ir jāizvērtē, vai informācija, kuru tas nevēlas sniegt par sevi un kuru neprasa sniegt likumi, palīdzēs vai kaitēs nodokļa saistības pareizā noteik- šanā. Iepriekš minēto papildinošs secinājums izdarīts 2019. gada 20. decembra Senāta spriedumā lietā SKA–244/2019, kurā teikts, ka dokumentu neiesniegšana no- ved pie tā, ka nodokļu administrā- cija nodokļu aprēķinu veic, izman- tojot nevis tiešo nodokļu aprēķi- na metodi, bet netiešās aprēķina metodes (aprēķins tiek balstīts uz dienesta rīcībā esošo informāciju). Līdz ar to informācijas un pie- rādījumu nesniegšanas sekas pārbaudes laikā ir VID nonāk- šana pie atšķirīga rezultāta, kaut arī nodokļu maksātāja veiktais nodokļa aprēķins ir bijis pareizs. Ja nodokļu mak- sātājs nav pienācīgi līdzdarbojies audita procesa laikā, tad iespējas iesniegt pierādījumus sava vie- dokļa pamatošanai vēlāk pēc VID lēmuma saņemšanas par audita re- zultātiem šī lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības procesā sašaurinās. Tiesas kontrole pār VID veikta- jām darbībām un secinājumiem nav absolūta – tiesas kompeten- cē nav veikt atkārtotu nodokļu auditu, bet tikai pārbaudīt VID lēmuma tiesiskumu, un tiesa vēr- tēs iemeslus, kuru dēļ informācija VID nebija pieejama audita laikā. Iepriekš minētais nenozīmē, ka iesniedzams ir viss, kas VID ieskatā ir nepieciešams. Adminis- tratīvā procesa likuma 60. pantā, kas paredz informācijas iegūša- nas ierobežojumus, ir noteikts, ka iestāde var vākt vai pieprasīt iesniegt to informāciju, kura ir paredzēta attiecīgajā normatīva- jā aktā vai tieši nepieciešama lie- tas izlemšanai. Citu informāciju drīkst pievienot administratīvajai lietai tikai tad, ja to nav iespējams nodalīt no lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas. No- dokļu maksātājiem VID veiktā audita laikā būtu rūpīgi un ob- jektīvi gan no nodokļu, gan juri- diskā aspekta jāizvērtē sniedzamā informācija un pierādījumi un jā- izvēlas ar līdzdarbības pienākumu samērīga rīcība. 11 NR. 3 (81), 2020. GADA MARTS JURISTA PADOMS Foto no personīgā arhīva LAURA VILKA zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs Deloitte Legal Lai gan nodokļu maksātājam šķietami ir ērta aizstāvības pozīcija, ļaujot VID pašam analizēt informāciju un izdarīt no tās secinājumus, tomēr likums uzliek par pienākumu iesaistītajām pusēm sasniegt tiesisku un efektīvu pārbaudes procesa rezultātu, kas rada nodokļu maksātāja pienākumu līdzdarboties nodokļu administrācijas veiktās pārbaudes ietvaros. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ ARJURISTA PADOMS 12 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pir- majā teikumā ir noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā 1 . Lai padarītu pieejamus advokātu un juristu pa- kalpojumus personām, kuras ir trūcīgas vai mazno- drošinātas un kuras nevar atļauties algot juristu vai advokātu, Latvijā kopš 2006. gada tiek nodrošināta valsts apmaksāta juridiskā palīdzība. Par valsts nodro- šinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu ir atbildīga Juridiskās palīdzības administrācija (turpmāk – JPA). Šā raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar Valsts nodrošinātās (bezmaksas) juridiskās palī- dzības iespējām Latvijā. No Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 2 1. panta izriet, ka likuma mērķis ir vei- cināt fi ziskās personas tiesības uz taisnīgu tiesas aizsardzību, nodrošinot valsts garantētu fi nansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. Jāņem vērā, ka Latvijā valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību tikai fi ziska- jām personām. Bezmaksas juridisko palīdzību var saņemt fi zis- kās personas, kuras ir ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Trūcīgas personas sta- tusu piešķir atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 30. marta noteikumiem Nr. 299 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 3 , savukārt maznodrošinātas personas statusa piešķiršanai ienākumu līmeni nosaka paš- valdības, un tas dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs. Bezmaksas juridiskā palīdzība tiks nodrošinā- ta arī gadījumos, kad fi ziskā persona pēkšņi būs nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz tai nodrošināt savu tiesību aizsardzību (piemēram, pret personu ir vērsta vardarbība un tai nepieciešama pagaidu aizsardzība, ir notikusi stihiska nelaime, persona atrodas krīzes centrā u.c.). Valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību arī personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā (pastāvīga uzturēšanās aprūpes centrā, at- rašanās brīvības atņemšanas iestādē) 4 . Fiziskās personas bezmaksas juridisko palīdzību var saņemt civillietās, piemēram, ģimenes strīdos, dzīvokļa un apsaimniekošanas jautājumos, lietās sa- karā ar saistību nepildīšanu, zaudējumu piedziņu, kopīpašuma sadali vai lietošanas kārtības noteikša- nu u.c., noteikta veida administratīvajās lietās (bā- riņtiesas lēmuma pārsūdzībai sakarā ar bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību), kā arī Satversmes Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Latvijā Gandrīz katrs no mums var tikt iesaistīts kādā juridiska rakstura strīdā, kura risināšanai ir nepieciešamas vismaz minimālas juridiskās zināšanas vai izpratne. Mēs varam negaidīti tikt ierauti kādā tiesvedībā vai paši atrasties situācijā, kurā nepieciešams uzsākt tiesvedību. Tādos gadījumos bez juridiskās palīdzības neiztikt. Tai pašā laikā mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka zvērināta advokāta pakalpojumi ir dārgi, līdz ar to pieejami tikai turīgiem cilvēkiem. Taču patiesībā tā nav! Foto: © goodluz – stock.adobe.comJURISTA PADOMS 13 NR. 3 (81), 2020. GADA MARTS tiesas procesā (šeit gan jāatzīmē, ka Satversmes tiesas procesā valsts juridisko palīdzību nodrošinās tikai gadījumā, ja Satversmes tiesa, pēc personas konstitucionālās sūdzības (pieteikuma) Satversmes tiesai, būs pieņēmusi lēmumu par atteikšanos iero- sināt lietu, kā šā lēmuma vienīgo pamatu norādot juridiskā pamatojuma neesamību vai tā acīmredza- mu nepietiekamību prasījuma apmierināšanai). Kopš 2019. gada 1. maija Latvijā ir spēkā Trauksmes celšanas likums, kura mērķis ir veici- nāt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību 5 . Lai sasniegtu Trauksmes celšanas likuma mērķi, trauksmes cēlējs juridisko palīdzību var saņemt neatkarīgi no sava mantiskā stāvokļa. Visbiežāk sastopamās situācijas, kurās personai varētu būt nepieciešama juridiskā palīdzība, varētu būt šādas: pastāv strīds par uzturlīdzekļu samaksas pienākumu, nepieciešams noteikt bērna dzīvesvietu un saskarsmes tiesību īstenošanas kārtību, strīdi ar mājas apsaimniekotāju saistībā ar apsaimniekošanas pakalpojumiem, persona ir saņēmusi brīdinājumu par parāda piedziņu, darba devējs nav veicis darba al- gas samaksu, pastāv kopīpašuma lietošanas strīds u.c. Juridiskās palīdzības sniedzējs novērtēs lietas apstākļus un procesuālo virzību, klātienes juridis- ko konsultāciju laikā informēs juridiskās palīdzī- bas saņēmēju par tā procesuālajām tiesībām un pienākumiem. Valsts apmaksā juridiskās konsultācijas un pro- cesuālo dokumentu sagatavošanu (prasības pietei- kums, pieteikums un konstitucionālā sūdzība). Nepieciešamības gadījumā juridiskās palīdzī- bas sniedzējs sniegs juridisko palīdzību arī tiesas sēdē (piedaloties pierādījumu pārbaudē, sniedzot juri- diskus apsvērumus par tiem, piedalīsies tiesu debatēs). Lasītājiem jāņem vērā, ka juridiskā palīdzība ne- tiek sniegta, ja strīds pēc būtības nepastāv, piemēram, attiecībā uz uzturlīdzekļu saņemšanu administratīvā procesa kārtībā (vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā), laulības šķiršanas un manto- juma lietu vešanā pie zvērinātiem notāriem u.tml. Būtiski ir ņemt vērā, ka valsts nodrošinātā juri- diskā palīdzība var tikt atteikta un pārtraukta sniegt gadījumos, kad persona neatbilst juridiskās palī- dzības saņemšanas kritērijiem (personām jāatbilst juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem visā juridiskās palīdzības saņemšanas laikā). Palīdzība netiks nodrošināta, ja tā attieksies uz prasījumu, kas ir tieši saistīts ar personas saimniecisko darbī- bu vai komercdarbību, vai neatkarīgu profesionālo darbību, kā arī uz prasījumu par goda un cieņas aizskaršanu. JPA lēmumu par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu pieņems, rūpīgi iz- vērtējot katru konkrēto situāciju individuāli. Svarīga ir savlaicīga vēršanās pēc juridiskās palīdzības. Gadījumos, kad persona nebūs laikus pieprasījusi juridisko palīdzību (piemēram, persona ir vērsusies pēc palīdzības vien dažas dienas pirms noteiktās tiesas sēdes vai nolēmuma pārsūdzības termiņa beigām) vai nesadarbosies ar juridiskās palīdzības sniedzēju (atkāroti bez attaisnojošiem iemesliem neieradīsies uz juridiskajām konsultāci- jām, tiesas sēdēm u. c.), valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība var tikt atteikta. Latvijā valsts apmaksāto juridisko palīdzību patlaban nodrošina 105 zvērināti advokāti, 10 zvē- rinātu advokātu palīgi un 30 juristi 6 . Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tiek sniegta visā Latvijā. Juridiskās palīdzības administrācija statistikas dati par 2019. gadu rāda, ka administrācijā saņemti 1414 pieteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu, no kuriem 1081 gadījumā palīdzība ir tikusi piešķirta 7 . Visu informāciju par valsts nodrošināto juri- disko palīdzību bez maksas var saņemt, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801, pašvaldī- bā (sociālajā dienestā, bāriņtiesā), kā arī ielūkojoties www.jpa.gov.lv. Foto: Roberts Blaubuks INGA BITE Mg.iur., sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju O. Cers un J. Jurkāns Būtiski ir ņemt vērā, ka valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība var tikt atteikta un pārtraukta sniegt gadījumos, kad persona neatbilst juridiskās palīdzības saņemšanas kritērijiem. 1 https://likumi.lv/ta/ id/57980–latvijas– republikas–satversme 2 https://likumi.lv/ta/ id/104831–valsts– nodrosinatas–juridiskas– palidzibas–likums 3 https://likumi.lv/ta/ id/207462–noteikumi–par– gimenes–vai–atseviski– dzivojosas–personas– atzisanu–par–trucigu 4 https://likumi.lv/ta/ id/104831–valsts– nodrosinatas–juridiskas– palidzibas–likums 5 https://likumi.lv/ta/ id/302465–trauksmes– celsanas–likums 6 https://jpa.gov.lv/ juridiskas–palidzibas– sniedzeju–saraksts 7 https://jpa.gov.lv/uploads/ fi ledir/statist_2019.pdf MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR14 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS Neskatoties uz to, ka vekseļu regulējums pastāv jau salīdzinoši ilgu laiku, vienkāršais vekselis kā nau- das parāda atmaksāšanas nodrošināšanas mehānisms netiek plaši pielietots. Priekšroka pārsvarā tiek dota notariālā akta formā taisītiem līgumiem (piemēram, terminēti līgumi par naudas samaksu), kas saskaņā ar Notariāta likumu ir izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā. Proti, ja kreditoram nauda saskaņā ar šādu notariālā akta formā noslēgto līgumu netiek samaksāta līgumā noteiktajā laikā, tad kreditoram pret parādnieku nav jāvēršas tiesā, lai sāktu parāda piedziņu, bet kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei. Tad zvērināts notārs taisa izpildu dokumentu, kas pēc būtības ir līdzīgs izpildu rakstam, ko izraksta tiesa – notariālo izpildu aktu, izsniedz to kreditoram, un notariālā akta izsniegšana nav pārsūdzama tiesā. Tādējādi kreditors ietaupa gan laiku, gan fi nanšu lī- dzekļus, izvairoties no vairāku gadu ilga tiesvedības procesa, nepieciešamības maksāt valsts nodevu, kuras apmērs ir atkarīgs no prasījuma summas, un advo- kāta atlīdzību par juridiskās palīdzības sniegšanu. Neskatoties uz notariālā akta formā taisītā līguma acīmredzamām priekšrocībām saistībā ar Vienkāršais vekselis kā parādsaistību piespiedu izpildes instruments Vekseļu likums regulē darbības ar vienkāršo vekseli – vērtspapīru, kas dod vekseļa turētājam (kreditoram) tiesības prasīt no vekseļa devēja (parādnieka) samaksāt noteiktu naudas summu noteiktā termiņā un vietā. Vekseļu likums tika pieņemts 1938. gada 27. septembrī, un šī likuma spēks atjaunots ar 1992. gada 26. augusta likumu „Par 1938. gada 27. septembra Vekseļu likuma un Čeku likuma spēka atjaunošanu”, kas stājās spēkā 1992. gada 1. oktobrī. Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com15 NR. 3 (81), 2020. GADA MARTS piespiedu izpildi, praktiskajā dzīvē var izveidoties situācija, kad pat tad, ja nepastāv strīds par esošā parāda apmēru un parādnieks atzīst savu parādu, solot noteiktajā laikā brīvprātīgi atmaksāt parā- da summu, parādnieks nezināmu apsvērumu dēļ atsakās iet pie notāra un noformēt divpusējo vie- nošanos notariālā akta formā vai arī kreditoram nav iespēju doties pie notāra. Šādā situācijā kā alternatīvu risinājumu parādniekam var pie- dāvāt izsniegt kreditoram vienkāršo vekse- li, kas ir privātā kārtībā taisīts vienpusējs dokuments, ko paraksta tikai parādnieks. Lai vienkāršais vekselis būtu spēkā, parādniekam ir jāveic valsts nodevas samaksa bankā, ko apliecina bankas darbinieka uzlikta atzīme uz vekseļa. Tātad ar vienkāršo vekseli arī var ietaupīt laiku un naudu, nodrošinot parāda piedziņu bez tiesve- dības procesa, un veikt saistību bezstrīdus piespie- du izpildīšanu, saņemot notāra izsniegto vekseļa protesta aktu un iesniedzot tiesā pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Ir vērts atzīmēt, ka Vekseļu likums paredz arī iespēju izdot elektronisko vekseli, un šāda elektro- niskā vekseļa protesta aktu sastāda kā elektronisku dokumentu. Saskaņā ar Civilprocesa likumu saistību bezstrī- dus piespiedu izpildīšana pieļaujama pēc protestē- tiem vekseļiem. Pieteikumam par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, kas iesniedzams tiesā, pievie- no vekseli, tā norakstu un protesta aktu, dokumentu par valsts nodevas samaksu (šobrīd valsts nodeva par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu ir divi procenti no parāda summas, bet ne vairāk par 500 eiro) un pierādījumu par brīdinājuma izsniegša- nu parādniekam. Lēmumu tiesnesis pieņem septiņu dienu laikā, un tam ir izpildu dokumenta spēks. Tālāk detalizēti tiks izklāstīti problēmjautājumi saistībā ar vienkāršā vekseļa izrakstīšanu un pro- testa veikšanu, kā arī tiks sniegti praktiski padomi, pamatojoties uz likuma normām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Vienkāršā vekseļa formas ievērošana Vienkāršā vekseļa formas ievērošanai ir iz- šķiroša nozīme lēmuma pieņemšanā par to, vai notārs veiks vienkāršā vekseļa protestu (juridisks akts, kuru sastāda notārs, ja vekselis nav samaksāts tajā norādītajā termiņā), vai arī taisīs atteikumu izpildīt notariālo darbību – veikt vienkāršā vekseļa protestu. Formas ievērošanai ir kritiska nozīme, jo vek- selis var tikt atzīts par nederīgu protesta akta taisī- šanai dažādu noformēšanas kļūdu dēļ. Saskaņā ar Vekseļu likuma 75. pantu vienkāršā vekselī jābūt šādām sastāvdaļām: 1. apzīmējums, ka akts ir vekselis; 2. norāde, ka vekseli var izdot tikai vienai personai, kas ir pirmais vekseļa ņēmējs; 3. norāde, ka vekseli var izrakstīt paša orderim un svešam orderim; 4. beznosacījuma solījums maksāt noteiktu naudas summu; 5. maksāšanas termiņa apzīmējums; 6. maksāšanas vietas apzīmējums (pilna adrese) un, ja vekseli samaksā bankā, – bankas nosau- kums un konta numurs; 7. tās personas vārds, uzvārds un personas kods, kurai izdarāma samaksa (ja nav personas koda, norāda personas dzimšanas gadu, mēnesi, die- nu un vietu), un juridiskajai personai norāda nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru; 8. vekseļa izrakstīšanas vietas pilna adrese; 9. vekseļa izrakstīšanas datums (cipariem); 10. vekseļa devēja paraksts; 11. atzīme par valsts nodevas samaksu (valsts no- devas apmērs, bankas dienas spiedogs, bankas darbinieka paraksts). Ja trūkst kāda no iepriekšminētajām sastāvda- ļām, tad šāds dokuments nav spēkā kā vekselis un to nebūs iespējams noprotestēt. JURISTA PADOMS ALEKSANDRS KOGUCS zvērinātu advokātu biroja Skrastiņš un Dzenis vecākais jurists Formas ievērošanai ir kritiska nozīme, jo vekselis var tikt atzīts par nederīgu protesta akta taisīšanai dažādu noformēšanas kļūdu dēļ. Foto no personīgā arhīvaKļūda vekselī norādītu atšķirīgu datumu dēļ Kaut arī Vekseļu likums to nenosaka, būtu korekti parādniekam tajā pašā dienā, kad izraksta vekseli kreditoram (vekseļa izrakstīšanas datumā, kas norādīts vekselī), aiziet uz banku un samaksāt valsts nodevu par vienkāršo vekseli. Arī Ministru kabineta 2020. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 558 „Noteikumi par valsts nodevu par operācijām ar vekseļiem” (turpmāk tekstā – noteikumi) nosaka, ka valsts nodevu maksā pirms vekseļa izdošanas un to samaksu apliecina bankas atzīme uz vekseļa par samaksātās valsts nodevas apmēru. Proti, bankas darbinieks pēc valsts nodevas samaksas un bankas kvīts izsniegšanas uz vekseļa speciāli norādītajā vietā, kur ir norādīts valsts nodevas apmērs un ir paredzēta vieta bankas dienas spiedogam un bankas darbinieka parakstam, uzliek bankas dienas spie- dogu un savu parakstu. Valsts nodevu maksā juridiskā vai fi ziskā perso- na, kas izraksta vekseli. Valsts nodevas apmērs ir aprēķināms triju centu apmērā par kat- riem pilniem vai nepilniem 15 eiro no sum- mas, par kuru izraksta vekseli. Valsts node- vas samaksai var izmantot rekvizītus, kas norādīti Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā https://www. vid.gov.lv/lv/konti–nodoklu–un–nodevu–samaksai sadaļas „Valsts (pašvaldību) nodevas un kancelejas nodevas” apakšsadaļas „Valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem” punktā „Citas nodevas par juridis- kajiem un citiem pakalpojumiem”. Valsts nodevas apmērs ir salīdzinoši neliels. Piemēram, ja vienkāršā vekseļa summa ir 6000 eiro, tad valsts nodeva ir 12 eiro apmērā (6000 / 15 = 400; 400 x 0,03 = 12). Ja parādnieks kreditora klātbūtnē paraksta vienkāršo vekseli tā izrakstīšanas datumā, bet valsts nodevu samaksā tikai pēc dažām dienām, saņemot bankas atzīmi ar datumu, kas atšķiras no vekseļa izrakstīšanas datuma (var arī gadīties, ka parād- nieks vēl pašrocīgi pie sava paraksta pieraksta šo valsts nodevas samaksas datumu), tad notārs šādu apstākli var uzskatīt par būtisku trūkumu un uz tā pamata atteikt veikt vienkāršā vekseļa protestu. Proti, vekselī būs konstatējami divi datumi, kurus varētu uzskatīt par vekseļa izrakstīšanas datumiem, un notārs nevarēs konstatēt, kurš no vekselī norā- dītiem datumiem ir vekseļa izrakstīšanas datums. Līdz ar to, lai izvairītos no domstarpībām, ir jāseko, lai valsts nodeva būtu samaksāta vekseļa izrakstīšanas datumā, par ko bankas darbinieks izdara attiecīgo atzīmi. Kļūda maksājumu termiņa apzīmējumā Norādot vekselī maksāšanas termiņu, ir jāņem vērā Vekseļu likuma 33. pants, kas nosaka, ka mak- sāšanas termiņš jānosaka kā konkrēta diena un nav spēkā vekselis ar citādiem maksāšanas termiņiem. Līdz ar to vienkāršajā vekselī nevar iekļaut formu- lējumu „samaksu apņemos veikt ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. decembrim”, bet pareizi būtu norādīt, ka „vekseļa maksāšanas termiņš: 2020. gada 1. de- cembris (01.12.2020.)”. Vekseļu likuma prasībām neatbilstoši norādīto maksāšanas termiņu notārs var uzskatīt par būtisku trūkumu un uz tā pamata atteikt veikt vienkāršā vekseļa protestu. Vekseļa protesta izdarīšanai ir strikti termiņi, ko nedrīkst nokavēt Vekseļu likuma 44. pants nosaka termiņus, kad ir jāizdara vekseļa protests. Kaut arī šī tiesību norma ir grūti uztverama, tomēr secināms, ka pie notāra ir jāvēršas nākamajā darba dienā pēc mak- sāšanas termiņa iestāšanās. Lai nenokavētu likumā noteikto termiņu tādēļ, ka vekseļa turētājs nevar fi ziski ierasties pie notāra noteiktajā datumā, vek- seļa turētājs var apsvērt iespēju izsniegt pilnvaru, lai pilnvarnieks varētu iesniegt notāram vekseli protes- tēšanai un saņemt vekseļa protesta aktu. Ar ko jārēķinās, organizējot vizīti pie notāra Praktisku apsvērumu dēļ nav ieteicams kā vek- seļa maksāšanas termiņu norādīt datumu, kas ir svētku diena, piemēram, 31. decembris. Proti, ja vekseļa maksāšanas termiņš ir 2020. gada 31. de- cembris, tad saskaņā ar Vekseļu likuma 72. pantu maksāšanas termiņš iestājas svētku dienai sekojošā darba dienā, tas ir, 2021. gada 4. janvārī, un pie notāra jāvēršas 2021. gada 5. janvārī. Savukārt jan- vāra otrajā nedēļā daudzi cilvēki ņem atvaļinājuma dienas, un ne visi notāri strādās šajās dienās. Bez tam no notāru puses nākas saskarties ar neizpratni, runājot par vekseļa protestēšanu. Proti, daži notāri mēdz atteikties pieņemt vekseļus pro- testēšanai un iesaka vērsties pie citiem notāriem. Šāda attieksme ir nekorekta, jo Notariāta likuma 39. pants nosaka, ka notārs nedrīkst atteikties pil- dīt amata pienākumus un par atteikšanos pildīt amata pienākumus notāram ir jāsniedz rakstvei- da atteikums, norādot atteikuma pamatojumu un pārsūdzības kārtību. Līdz ar to ir ieteicams laikus (vismaz divas nedēļas iepriekš) sazināties ar notāru, lai atteikuma gadījumā varētu pieteikties vizītē pie cita notāra. JURISTA PADOMS Valsts nodevu maksā juridiskā vai fi ziskā persona, kas izraksta vekseli. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR 16 BILANCES JURIDISKIE PADOMI17 NR. 3 (81), 2020. GADA MARTS Līdz ar jauno likumu privātajiem pensiju fon- diem kā uzņēmumam ir stiprināta risku vadības funkcijas loma, kā arī atbildīgo un ilgtspējīgo iegul- dījumu novērtējums pensiju plāniem. Tāpat jaunais likums pastiprina klientu interešu aizstāvību, no- saka papildu jautājumus, par kuriem pensiju fon- diem jāinformē potenciālie un esošie pensiju plānu dalībnieki un darba devēji, taču nekādu papildu sti- mulu uzkrājumu veidošanai ne darba devējiem, ne privātpersonām jaunais likums nerada. Likums aizstāj līdzšinējo likumu „Par privāta- jiem pensiju fondiem”, jo tajā bija nepieciešams gro- zīt vairāk nekā pusi normu, lai ieviestu prasības, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva Nr. 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par arod- pensijas kapitāla uzkrāšanas darbību un uzraudzību. Klientiem – vairāk informācijas Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo iz- pilddirektors TOMS KREICBERGS norāda, ka jaunais likums uzliek plašāku pienākumu sniegt informāciju klientiem, it īpaši tiem, kuru labā iemaksas veic darba devēji. „Li- kums pēc būtības no jauna papildināts ar 32., 33. un 34. pantu, kas ievieš vienotu un detalizētu stan- dartu informācijai, kas sniedzama potenciālajiem un esošajiem pensiju fondu klientiem, lai viņiem būtu vieglāk gan salīdzināt dažādus pensiju fondus un pensiju plānus, gan orientēties, pārejot no viena fonda uz citu. Arī SEB atklātā pensiju fonda valdes priekšsēdē- tāja DACE LJUSA uzsver, ka jaunais likums paredz obligāto informāciju, kas turpmāk pensiju fondiem speciāla dokumenta veidā rakstiski ir jāsniedz da- lībniekiem gan pirms līguma noslēgšanas, gan arī līguma darbības laikā. Jauno prasību viņa vērtē po- zitīvi, ņemot vērā, ka pensiju 3. līmeņa uzkrājuma veidošana ir ilgtermiņa process, un bieži vien klien- ti, krājot desmit un vairāk gadu, ir aizmirsuši par šī pakalpojuma iespējām un priekšrocībām. „SEB pensiju fonds jau vairāk nekā trīs gadus saviem klientiem nodrošina šādu informāciju, un var novērot, ka tas nesis pozitīvus rezultātus – JAUNS LIKUMS Privātajiem pensiju fondiem būs jāsniedz vairāk informācijas Šā gada 13. janvārī stājās spēkā jauns PRIVĀTO PENSIJU FONDA LIKUMS, ko Saeima gala lasījumā pieņēma 2019. gada 19. decembrī. Tajā pārņemtas Eiropas Savienības direktīvas prasības, lai saskaņoti aizsargātu šo fondu dalībniekus un ieguldījumus. Privātie pensiju fondi, kas veido pensiju 3. līmeni, ļauj brīvprātīgi uzkrāt līdzekļus papildus valsts nodrošinātajai pensijai, tajos iemaksas var veikt gan pats pensijas krājējs, gan viņa darba devējs. Jaunais likums ir ieviesis izmaiņas līdzšinējā regulējumā, kas attiecas gan uz pašiem pensiju fondiem, gan to līdzekļu pārvaldītājiem. Foto: © by–studio – stock.adobe.comJAUNS LIKUMS 18 BILANCES JURIDISKIE PADOMI klienti ir kļuvuši zinošāki, piemēram, vairāk iz- manto uzkrājuma sniegtās priekšrocības. Ja tagad šāda prasība ir visai pensiju fondu industrijai, tas noteikti vēl vairāk veicinās dalībnieku izpratni par pensiju 3. līmeni,” skaidro D. Ljusa. Viņa arī pozitīvi vērtē jaunā likuma prasību, kas nosaka, ka pensiju fondiem savlaicīgi jāinformē tie dalīb- nieki, kuriem ir tiesības saņemt uzkrājumu – gan par iespēju uzkrājumu saņemt, gan par veidiem, kā to izdarīt. Lai arī fonda pieredze liecinot, ka lielākā daļa klientu, sasniedzot 55 gadu vecumu, turpina krāt un uzkrājumu nesteidzas izņemt, tomēr ir vērtīgi, ka dalībniekiem tiek atgādināts par iespēju uzkrā- jumu saņemt. Tas mudinās arī pārskatīt, vai dalīb- nieks ir izvēlējies atbilstošāko pensiju plānu un vai iemaksu apjoms ir pietiekams, lai sakrātu vēlamo. Tuvojoties pensijas gadiem, ir ļoti svarīgi izvēlēties gan pareizo ieguldīšanas plānu un iemaksu apjo- mu, gan arī gadījumā, ja dalībnieks vēlas uzkrājumu saņemt, izvērtēt, vai ir lietderīgi uzreiz visu sakrāto summu izņemt un iztērēt vai tomēr izmantot ie- spēju pensiju saņemt katru mēnesi. Jāvērtē riski Ar likuma 30. pantu ir uzlikts par pienākumu pensiju fondiem veikt pašu riska novērtējumu, kas vēl vairāk uzlabos jau tā kvalitatīvo fondu regulē- jumu. Pensiju fondiem ne retāk kā reizi trīs gados būs jāvērtē ar savu darbību saistītie riski un šis no- vērtējums jāņem vērā darbības organizācijā. Jaunajā likumā ir arī atvieglots regulējums, kas nosaka, kā iespējams veidot slēgtos pensiju fondus (kas pieder konkrētiem darba devējiem un kura klienti ir tikai šo darba devēju darbinieki). T. Kreic- bergs norāda, ka šīs izmaiņas varētu būt aktuālas lieliem uzņēmumiem, kuri paši vēlas veidot savu pensiju fondu (šāds slēgtais fonds Latvijā ir tikai viens, kas pieder Lattelecom grupai, Latvenergo gru- pai un Augstsprieguma tīklam). „Paredzam, ka lielā- kajai daļai uzņēmumu tomēr arī turpmāk būs izde- vīgāk slēgt līgumu ar atklātajiem pensiju fondiem, nevis veidot pašiem savējos,” uzskata T. Kreicbergs. Pensiju fondi, kas līdz šim varēja būt ti- kai akciju sabiedrības, turpmāk varēs būt arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Līdz ar to jaunajā likumā ir iekļauts punkts, ka slēgta- jiem pensiju fondiem (t.i., tiem, kas pieder darba devējam pašam) varēs neveidot padomi, pietiks ar valdi. Arī minimālais apmaksātais pamatkapitāls slēgtajiem fondiem ir daudz mazāks (35 000 eiro, salīdzinot ar 400 000 eiro atklātajiem pensiju fon- diem – ja vien fonds nepiedāvā pensiju plānus, kas garantē ienesīgumu vai sedz biometriskos riskus). Iespēja mainīt fondu internetbankā Pēc pensiju 2. līmeņa pārvaldnieka Indexo, kas šobrīd pensiju 3. līmenī nepiedalās, iniciatīvas Privāto pensiju fondu likumā iestrādāta atvieglota kārtība, kādā iedzīvotāji varēs pārcelt savu naudu starp pensiju 3. līmeņa fondiem. Proti, ieguldītāji turpmāk varēs savus uz- krājumus pārcelt attālināti, nevajadzēs fi ziski doties uz bankas vai pensiju fonda fi liāli. „Pensiju 3. līmeni Latvijā raksturo vienas no augstākajām komisijām Eiropā un zems ienesī- gums. Iemesls šai situācijai ir maza konkurence fondu starpā. Līdz šim pensiju fondi varēja paļau- ties, ka, tiklīdz līgums noslēgts, cilvēks fondu vairs nemainīs, jo tas bija grūti izdarāms. Mēs atvieglo- to kārtību ierosinājām, lai pensiju 3. līmeņa tirgū aktivizētos konkurence, no kuras ieguvēji būs visi Latvijas iedzīvotāji,” skaidro T. Kreicbergs. Likums paredz, ka pensiju fondam, kas jau pie- dāvā noteiktus attālinātus pakalpojumus, būs attā- lināti jāpieņem arī iesniegumi par pensiju fonda maiņu (piemēram, fonda portālā vai internetban- kā). Turklāt fondu maiņas pieprasījuma veidlapai ir jābūt vienkāršai, saprotamai un pensiju fonda klientiem brīvi pieejamai. Savukārt D. Ljusa jauno iespēju – fondus mai- nīt internetbankā – vērtē ar zināmām bažām: „Tas ļauj dalībniekiem operatīvi pārskaitīt uzkrājumu uz citu pensiju fondu, bet, ņemot vērā, ka pensiju 3. līmenī pensiju fondu var mainīt neierobežoti, tas varētu radīt situāciju, ka dalībnieki nepārdomāti bieži maina pensiju fondu pensiju plānus. Piemē- ram, redzot, ka kādā pensiju plānā ir ienesīguma kritums vai kāpums, uzreiz pārskaitīt uzkrājumu pie cita tirgus dalībnieka. Rezultātā dalībnieks var būt zaudētājs.” Uzkrājumu veidošanā nav jaunu stimulu Savukārt akciju sabiedrības Swedbank atklātais pensiju fonds direktors MĀRIS SĪLĪTIS norāda, ka jaunais Privāto pensiju fondu likums darba devējiem nav nesis izmaiņas pensiju uzkrājumu veidošanā. „Darba devējiem tāpat kā līdz šim ir atsevišķs nodokļu atvieglojumu limits 10% apmērā no dar- binieka kalendāra gada bruto algas bez summārā limita. Papildus privātpersonai pašai ir arī atse- višķs nodokļu atvieglojumu limits 10% apmērā no savas bruto darba algas, bet ar summāro li- mitu 4000 eiro apmērā kalendāra gada ietvaros. Pensiju fondiem ne retāk kā reizi trīs gados būs jāvērtē ar savu darbību saistītie riski un šis novērtējums jāņem vērā darbības organizācijā.Tas nozīmē, ka darba devējam un privātper- sonai kopā ir 20% nodokļu atvieglojumu li- mits. Nodokļu atvieglojumu limiti netiek regulēti Privāto pensiju fondu likumā,” norāda M. Sīlītis. Kā norādījis Valsts ieņēmumu dienests (VID) metodiskajā materiālā „Iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmiju mak- sājumi”, ja iemaksas privātajos pensiju fondos veic darba devējs no saviem līdzekļiem, no darbinieka ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, iz- slēdz veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos, kuras kopā ar dzīvības apdrošināšanu (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10% no darbiniekam aprē- ķinātās bruto algas gadā. Par darbinieka bruto algu uzskatāma darbinieka alga, no kuras nav atskaitīts: neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojumi, attaisnotie izdevumi, ieturējumu summas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Ja iemaksas privātajā pensiju fondā pārsniedz 10% no darbinieka bruto algas gadā, pārsnieguma summu iekļauj darbinieka gada apliekamajā ienā- kumā gada pēdējā mēnesī un no tās ietur nodokli (darba devējs var ieturēt nodokli arī katru mēnesi). Ja iemaksas privātajā pensiju fondā veic pati fi ziskā persona no saviem līdzekļiem (arī ar darba devēja starpniecību), no fi ziskās personas gada ap- liekamo ienākumu apjoma atskaita privātajos pen- siju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem ar līdzekļu uzkrāšanu nepārsniedz 10% no personas gada ap- liekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā. Fiziskās personas tiesības uz attaisnoto izdevumu izslēgšanu no apliekamā ienākuma pierādāmas dokumentāri, uzrādot attiecīgus dokumentus vai iesniedzot to norakstus. Iemaksas privātajos pensiju fondos var veikt arī personas laulātais. Arī tad piemērojami iepriekšmi- nētie nodokļu atvieglojumi. Latvijā iedzīvotāji var veikt iemaksas arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Eko- nomikas zonas valstīs, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos. Lai varētu izmantot ie- dzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, iesnie- dzot gada ienākumu deklarāciju VID, jāpievieno pensiju fonda izziņa un maksājumu dokuments, kas apliecina šos maksājumus. Savukārt, sagatavo- jot gada ienākumu deklarāciju VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), informācija no Latvijā esošajiem privātajiem pensiju fondiem jau ir iekļau- ta deklarācijā, ja vien šī informācija ir VID rīcībā. Izmaksājot papildpensijas kapitālu, kas veido- jies no pašas fi ziskās personas veiktajām iemaksām privātajā pensiju fondā, minētās izmaksas ar iedzī- votāju ienākuma nodokli neapliek. Izmaksājot papildpensijas kapitālu, kas veido- jies no darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un izmaksāts fi ziskai personai, no- dokli atbilstoši pamatlikmei ietur privātais pensiju fonds un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā līdz nā- kamā mēneša piektajam datumam. Seši pensiju fondu tirgus dalībnieki Latvijas pensiju sistēmā 3. līmenis – privātā brīvprātīgā pensiju shēma – tika ieviests 1998. gada jūlijā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājaslapā norādīts, ka Latvijā darbojas seši privāto pensiju fondu tirgus dalībnieki, kas kopumā piedāvā 17 dažādus pensiju plānus: Swedbank atklātais pensiju fonds; SEB atklātais pensiju fonds CBL atklātais pensiju fonds; INVL atklātais pensiju fonds; Luminor Latvijas atklātais pensiju fonds; Pirmais slēgtais pensiju fonds. Saskaņā ar FKTK informāciju kopš 2019. gada sā- kuma pērn trijos ceturkšņos pensiju plānos kopumā tika iemaksāti 56,9 miljoni eiro, t.i., par 14,8% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Dalībnieku iemak- sas pieauga par 10,2%, turpretī darba devēju iemaksas samazinājās par 2,7%, savukārt nozīmīgu pieaugumu kopējās iemaksās veidoja solidaritātes nodokļa daļas par 2018. gadu ieskaitīšana pensiju sistēmas 3. līmenī. Kopējais pensiju plānos uzkrātais kapitāls sep- tembra beigās sasniedza 530 miljonus eiro, turpi- nāja pieaugt arī privāto pensiju plānu dalībnieku skaits, septembra beigās sasniedzot 32,7% no Lat- vijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Vidē- jais pensiju plānu ienesīgums 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 8,4% (individuāliem plāniem robežās no 0,2% līdz 16,1%). FKTK padome 2020. gada 4. februārī pieņēmusi jaunus noteikumus „Privāto pensiju fondu informāci- jas sniegšanas normatīvie noteikumi”. Tie paredz, ka pensiju fondiem turpmāk būs nepieciešams sagatavot ikgadējo un ceturkšņa pārskatu, ikgadējo pārskatu vai saīsināto ikgadējo pārskatu, lai FKTK iegūtu datus par aroda pensijas kapitāla uzkrāšanu jeb par pensiju fon- du, kurš noslēdzis kolektīvās dalības līgumus ar darba devējiem par šo darba devēju darbinieku dalību no- teiktā pensiju plānā. Pirmo reizi informācija saskaņā ar šiem noteikumiem pensiju fondiem būs jāsniedz līdz 2020. gada 5. jūlijam, sagatavojot attiecīgo pārskatu par stāvokli 2019. gada 31. decembrī. JAUNS LIKUMS Izmaksājot papildpensijas kapitālu, kas veidojies no pašas fi ziskās personas veiktajām iemaksām privātajā pensiju fondā, minētās izmaksas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek. 19 NR. 3 (81), 2020. GADA MARTSNext >