< PreviousGaidot jaunā regulējuma spē- kā stāšanos, Biznesa augstskola Turība bija sarīkojusi diskusiju „Administratīvās atbildības likums: ieguvumi sabied- rībai un tiesībsargājošām iestādēm” . Lai gan diskusijas mērķis bija apkopot būtiskākos ieguvumus no jaunā Administra- tīvās atbildības likuma, tās gaitā tomēr vairāk izskanēja apgalvo- jumi par trūkumiem un problē- mām, ko jaunais likums varētu radīt. Diskusijā piedalījās Bizne- sa augstskolas Turība profesors JĀNIS NAČISČIONIS un docētājs NIKOLAJS OZOLIŅŠ , iekšlie- tu ministrs SANDIS ĢIRĢENS , Valsts policijas Satiksmes drošī- bas pārvaldes galvenā inspektore ANŽELIKA MINČENOKA , jurists JĀNIS OZOLS , žurnāla Jurista Vārds galvenā redaktore DINA GAILĪTE , tieslietu ministra pa- domnieks MĀRTIŅŠ LODE , Tieslietu ministrijas Valststiesī- bu departamenta nodaļas vadī- tāja GUNA ŽVĪGURE un juriste NATĀLIJA LAVENIECE– STRAUPMANE . Ieskatam pie- dāvājam iepazīties ar diskusijas laikā paustajiem apsvērumiem. Profesors Jānis Načisčionis uzsvēra: „Prieks, ka pārejam no Padomju Savienības uz Rietum- valstu tiesību aktiem, tomēr jau- tājumu ir vairāk nekā atbilžu. Pieņemt likumu ir viena lieta, bet parūpēties par to, vai sistēma ir ga- tava tā ieviešanai, – pavisam cita.” Mārtiņš Lode bija pretē- jās domās, norādot, ka „likums ir desmit darba gadu rezultāts un ir ieguldīts milzīgs darbs”. Komentējot, kāpēc likums saska- ras ar tik lielu pretestību, M. Lode norādīja, ka tas ir tikai dabiski un tāda situācija ir vērojama arī gadī- jumos ar citiem likumiem. Guna Žvīgure atzina, ka „li- kuma galvenais mērķis ir aizstāt padomju juridisko izpratni par administratīva- jiem pārkāpumiem un bei- dzot radīt vienotu pieeju. Reforma nozīmē ne tikai aizstāt vienu likumu (kodeksu) ar citu, bet izvērtēt administratīvos pār- kāpumus pēc būtības un ieviest skaidrību, kā veicams adminis- tratīvo pārkāpumu process.” Krasi pretējās domās bija iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš norādīja, ka ir kodeksu pie- kritējs un atbalsta gadījumus, kad viss ir koncentrētā veidā apko- pots vienā likumā. „Nav runa par padomju sistēmu, bet par to, kā juristiem ir ērtāk. Virsmērķis ne- var būt likuma likvidēšana. Nav svarīgi, kurā laikā iepriekšējais likums tika pieņemts, svarīgi – cik efektīvs tas ir. Jaunais likums satur daudzas būtiskas kļūdas, kas mums nākotnē būs vēl ilgi jālabo. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss darbojas, ir salāgots ar Sodu reģistru, tāpēc rodas jautājums – kāpēc tāda steiga? Vai atkal sekos vairāki gadi ar labojumiem, lai uzlabotu steigā pieņemtu likumu? Nevar pieņemt likumu un „nogrūst” to tiesībsargājošajām iestādēm, lai tiek galā! Arī attiecībā uz sodu noteikšanas kārtību likums ir kļūdains,” teica iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrija gan at- spēkoja iekšlietu ministra bažas, paužot, ka amatpersonas būs sagatavotas vairāk nekā jebkad. Būs rokasgrāmata ar jaunā liku- ma normu skaidrojumiem, kā arī tiks sagatavota instrukcija, kā likumu piemērot. Apmācības notikšot pirms Administratīvās atbildības likuma stāšanās spēkā. Šaubas par šādas rokasgrā- matas efektivitāti pauda Nikolajs Ozoliņš, norādot, ka „mācību grāmatas ir labi, bet ir dažādas koncepcijas un dažādi risinājumi, tāpēc nepieciešama pilotnozare, kurā divus gadus piemērot šo kārtību”. Viņš piedāvāja izvēlē- ties kādu „mazāk sāpīgu nozari”. JAUNS LIKUMS 20 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Diskutē par Administratīvās atbildības likumu ADMINISTRATĪVĀS ATBILDĪBAS LIKUMS, kuru Saeima pieņēma 2018. gada 25. oktobrī, aizstās patlaban vēl spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Jaunais likums paredz, ka administratīvie pārkāpumi, par tiem piemērojamie sodi un amatpersonu kompetence administratīvo pārkāpumu procesā turpmāk būs noteikta attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Kā norādījusi Tieslietu ministrija, administratīvās atbildības regulējumu ir paredzēts ietvert 124 likumos. Jau pirms Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās Saeima 2019. gada 12. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma tā grozījumu, ar kuru likuma spēkā stāšanās datums noteikts 2020. gada 1. jūlijs, nevis šā gada 1. janvāris, kā bija paredzēts iepriekš. Termiņa pagarināšana tika rosināta, jo nozaru administratīvo pārkāpumu kodifi kācijas likumprojektu pieņemšana iekavējās. Aizvadītā gada novembra beigās aptuveni 25 procenti nozaru administratīvo pārkāpumu kodifi kācijas likumprojektu vēl nebija sasnieguši Saeimu.Anželika Minčenoka gan norādīja, ka „policija nav iestāde, uz kuras rēķina varētu ekspe- rimentēt. Policijai ir ļoti plaša kompetence, un tās pārziņā ir daudzas nozares. Ja 2020. gada 1. janvārī likums stātos spēkā, nebūtu atbildības ne par ko.” Šaubas par rokasgrāmatas lietderību izteica arī profesors Jānis Načisčionis, kurš jautāja mi- nistrijai: „Vai arī vides inspektors varēs lietot izstrādāto rokasgrā- matu? Šaubos, vai likums aptvers administratīvās inspekcijas. Pie diskusiju galda var apsolīt jebko.” Nikolajs Ozoliņš skaidroja, ka „tiesību nozares studentiem būs jāmācās abi likumi, bet pozitīvi, ka nestāvam uz vietas un cenša- mies panākt savus ziemeļu kaimi- ņus igauņus. Likumi attīstās un darbojas. Būs grozījumi, liela tiesu prakse, daudz darba juristiem, pa- sniedzējiem un advokātiem.” Skaidrojot likuma piemērotā- ju pozīciju, jurists Jānis Ozols uz- svēra: „Mēs, juristi, eksperimen- tēsim. Pie šāda mēroga reformas vienmēr būs kaut kas tāds, par ko nav padomāts. Ideālā likuma nav. Tāpat kā programmēšanā vien- mēr būs nepieciešams laiks, lai „izķertu blusas”, arī šai gadījumā divu gadu laikā nonāksim gan pie tiesu prakses, gan pie judikatūras. Amatpersonām nepieciešamas plašākas tiesības, un šajā likumā tās beidzot ir iekļautas.” Kliedējot bažas, ka arī 1. jūli- jā, iespējams, vēl nebūsim gatavi jaunajam regulējumam, Tieslietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka „līdz 2020. gada 1. jūlijam būs gatavi visi nozaru likumi”. Tā kā diskusija bija plaši apmeklēta, izskanēja arī vairāki klausītāju jautājumi. Viņi galve- nokārt pauda viedokli, ka jaunais likums ir sarežģīts. Piemērojot nelielus naudas sodus, būs ne- efektīva laika tērēšana. Uz jau- tājumu par to, ja pārkāpumu būs vairāk, vai arī sodu piemērošanas procedūra būs vieglāka un ātrā- ka, Tieslietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka amatpersonām būs jābūt kompetentākām un labi jāpārzina jaunais regulējums. Apkopojot diskusijā pausto, iekšlietu ministrs norādīja, ka ko- lēģi no Tieslietu ministrijas cen- šas un dara labu darbu, bet teorē- tiskā un praktiskā puse joprojām nav saskaņota. Savukārt Tieslietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka „jaunais likums nekādā gadījumā nav zemākā kvalitātē tikai tāpēc, ka visi administratīvo pārkāpumu veidi nav fi ksēti vienkopus. Tāpat ministrijai nav nekādu bažu, ka administratīvi teritoriālā reforma varētu negatīvi ietekmēt jaunā likuma piemērošanu. Pie likum- projekta izveides strādāja darba grupa, ne tikai Tieslietu minis- trijas speciālisti. Darba grupā bija iekļauti reālie administratīvo sodu piemērotāji, arī augstskolu mācībspēki, prokurori u.c. Tas nebija tikai teorētiskais darbs. Būtiskākie likuma ieguvumi: sodu kodifi kācija, sodu sistēma būs vienkāršāka un saprotamāka, mazāk sodu veidu, tiks īstenotas personu tiesības „zināt savas tiesības”, soda neizbēgamības princi- pa ievērošana, īpaši attiecībā uz ārvalstniekiem, jo pare- dzēta sadarbība starptautis- kā līmenī. 21 NR. 3 (81), 2020. GADA MARTS JAUNS LIKUMS SVARĪGI ZINĀT! Kā noteic jaunais Administratīvās atbildības likums, administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos paredzēta administratīvā atbildība. Pie administratīvās atbildības ir saucama fi ziskā persona, kura līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegusi 14 gadu vecumu. Juridisko personu sauc pie administratīvās atbildības likumā vai pašvaldības saistošajos noteikumos īpaši paredzētos gadījumos, ja: juridiskā persona nav pildījusi vai ir nepienācīgi pildījusi kādu uz to attiecināmu pienākumu; pārkāpumu juridiskās personas interesēs, tās labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fi ziskā persona, rīkodamās individuāli vai kā šīs juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu, darboties tās uzdevumā vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai īstenodama kontroli juridiskās personas ietvaros. Persona, kura veic komercdarbību, bet nav juridiskā persona, par administratīvo pārkāpumu atbild kā juridiskā persona. Likums noteic arī amatpersonu administratīvo atbildību. Amatpersonai administratīvo atbildību piemēro kā fi ziskajai personai. MARTA KIVE, Biznesa augstskolas Turība attīstības direktore Būs grozījumi, liela tiesu prakse, daudz darba juristiem, pasniedzējiem un advokātiem. Foto: Andrejs Terentjevs22 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Piegriež skrūves brīvā tirgus ierobežošanai Konkurences tiesību jomā uzņēmējiem radusies ilgi gaidītā iespēja asāk vērsties pret nepamatotu komercdar- bību, ko veic valsts vai pašvaldību iestādes vai tām piede- rošās kapitālsabiedrības, informē IEVA ANDERSONE , Sorainen partnere un zvērināta advokāte. No šā gada 1. janvāra ir spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas paredz Konkurences padomei plašākas pilnvaras vērsties pret publiskām personām (valsts vai pašval- dību iestādēm), kuras kavē vai deformē konkurenci. „Līdz šim Konkurences padome reāli varēja vēr- sties tikai pret publiskām kapitālsabiedrībām, kuras pārkāpa kādu no Konkurences likumā paredzētajiem noteikumiem, piemēram, veidoja karteļus vai ļaunprā- tīgi izmantoja dominējošo stāvokli. Taču tagad piln- varas būs plašākas, jo publiskām personām no- teikts ierobežojums jebkādā veidā kavēt vai deformēt brīvu konkurenci, kas var izpausties kā komersantu diskriminācija, radot labvēlīgākus nosa- cījumus vai priekšrocības komercdarbībai publiskām personām, dažādu saistošo noteikumu pieņemšana vai cita veida šķēršļu likšana, lai komersants nespētu iekļūt tirgū,” skaidro advokāte. Konkurences padomei ir piešķirtas tiesības veikt pārrunas ar publisko personu un norādīt uz rīcības nesamērīgumu. Tagad, kad šādas tiesības noteiktas li- kumā, pārrunām varētu būt lielāks spēks. Attiecībā uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām Konkurences padomes pilnvaras paredzētas vēl plašākas. Ja ar pār- runām vien nepietiks, varēs ierosināt pārkāpuma lietu un uzlikt naudas sodu līdz trim procentiem no pēdējā fi nanšu gada apgrozījuma. Izmaiņas audiovizuālo mediju reklāmas tirgū Pārmaiņas skars arī mediju un reklāmas tirgu – līdz šā gada 19. septembrim Latvijā ir jāievieš grozītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (direk- tīva (ES) 2018/1808) prasības. „Šī ir galvenā direktīva, kas Eiropas Savienībā regulē audiovizuālo mediju darbību, un Latvijā tā ir iestrādāta Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Tas nozīmē, ka būs jāveic likuma grozījumi (likum- projekts jau ir sagatavots un izsludināts Valsts sekre- tāru sanāksmē pagājušā gada novembra beigās). Galvenie jaunumi ietver redakcionālās atbildības noteikšanu arī tiem audiovizuālā satura piedāvātājiem, kas nav tradicionālie audiovizuālie mediji (piemēram, interneta portālu vai tiešsaistes laikrakstu video sa- turs). Tāpat jaunais regulējums skars arī lietotāju ra- dītus video, nosakot, ka tiem jāpiemēro ierobežojumi, kas attiecināmi uz komerciāliem paziņojumiem un produktu izvietošanu (piemēram, komerciālie pazi- ņojumi nedrīkst kaitēt nepilngadīgajiem). Pirmo reizi direktīvā iekļauts regulējums, kas attiecas arī uz video koplietošanas platformām, kā YouTube , kā arī uz soci- ālo mediju platformām, kuru būtiska funkcionalitāte ir video koplietošanas funkcija. „Katrai Eiropas Savienības dalībvalstij būs jāveido savs reģistrs ar tām video koplietošanas platformām, kas atrodas tās jurisdikcijā. Latvijā par to atbildēs Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, tiek uzskatīts, ka Latvijas ju- risdikcijā pagaidām neatrodas tādas video koplietošanas platformas, kas būtu jāiekļauj mūsu valsts jurisdikcijā, bet ar laiku tas var mainīties,” norāda I. Andersone. Šogad svarīgākās komerctiesību aktualitātes Par šogad gaidāmām būtiskām izmaiņām vairākās nozarēs, starp kurām ir arī konkurences, audiovizuālo mediju, investīciju aizsardzības regulējums, kā arī Uzņēmumu reģistra informācijas pieejamība un Ekonomisko lietu tiesas izveides iecere, informē zvērinātu advokātu birojs Sorainen . Jaunais regulējums skars arī lietotāju radītus video, nosakot, ka tiem jāpiemēro ierobežojumi, kas attiecināmi uz komerciāliem paziņojumiem un produktu izvietošanu. IEVA ANDERSONE JURISTA PADOMS23 NR. 3 (81), 2020. GADA MARTS Liberālāki noteikumi turpmāk paredzēti reklāmas izvietošanai audiovizuālajos medijos. Tas nozīmē gan elastīgākus nosacījumus produktu izvietošanai, gan arī brīvāku reklāmai atvēlētā laika izmantošanu. Proti, vairs nebūs spēkā līdzšinējais noteikums, ka reklāmas laiks jāuzskaita katras raidstundas ietvaros, bet gan tas tiks uzskaitīts divu laika intervālu (no plkst. 6.00 līdz 18.00 un no 18.00 līdz 24.00) ietvaros. Uzņēmumu reģistra bezmaksas informācija – cik daudz? No 2020. gada 7. janvāra bez maksas ir kļuvusi pieejama Uzņēmumu reģistra 30 gadu laikā 14 reģis- tros uzkrātā informācija. Pamatā informācija ir pieeja- ma tiešsaistē, tomēr daļa informācijas būs iegūstama tikai pēc motivēta iesnieguma. Sagaidāms, ka atšķirībā no līdzšinējās kārtības, kad lielu daļu informācijas va- rēja ērti par samaksu iegūt tiešsaistē tādās vietnēs kā Lursoft.lv vai Firmas.lv, turpmāk šāda informācijas iegūšanas kārtība būs stipri sarežģītāka, vērš uzmanību ANDRIS TAURIŅŠ , Sorainen partneris un zvērināts advokāts. Turklāt ne visu Uzņēmumu reģistra informāciju varēs iegūt bez maksas – no 140 dažādiem informāci- jas vienību tipiem 80 vienības joprojām būs pieejamas tikai par maksu. „Bez maksas var iegūt, piemēram, informāciju par valdes locekļiem, dalībniekiem, uz- ņēmuma statūtus, dibināšanas lēmumus, bet, ja vēlas veikt izpēti par notāra lēmumiem, ir jāmaksā, turklāt pirms iegādes nav zināms, vai šie dati vispār izrādī- sies noderīgi – tas ir kā pirkt kaķi maisā,” salīdzina A. Tauriņš. Viņš pauda cerību, ka ar laiku bez maksas kļūs pieejama plašāka informācija. Ekonomisko lietu tiesas profils – joprojām neskaidrs Valdība lēmusi un arī Saeimā otrajā lasījumā 20. februārī pieņēmusi grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kuri paredz, ka 2021. gada 1. janvārī darbu sāks specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa – Ekonomisko lietu tiesa (likumprojekts Saeimā vēl jāskata trešajā lasījumā). Līdz minētajam termiņam jāgroza vairāki likumi, kā arī jāizveido jauns, efektīvs un funkcionāls tiesas spriešanas mehānisms. Tomēr aizvien nav skaidrības par šīs tiesas lietu profi lu – sākotnēji tika solīts, ka tās piekritībā būs tādas lietas kā nodokļu noziegumi, korupcijas un krāpšanas lietas, intelektuālā īpašuma strīdi civillie- tās. Saeimā 20. februārī 1. lasījumā izskatīts likum- projekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, un no tā kā tiesai piekritīgi izņemti ārā vairāki sākotnēji plānotie lietu veidi. To vietā nākušas komercnoslē- puma aizsardzības lietas, būvniecības procesa dalīb- nieku atbildības jautājumi, bet no krimināllietām jautājumu loks tiek samazināts līdz korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumiem. „Būtu nepieciešams izdiskutēt šos jautājumus plašākā profesionāļu lokā, jo līdz šim tas noticis ļoti šauri. Iecere ir laba, taču izpildījums var izgāzties, ja nebūs atbalsta – jo īpaši Tieslietu padomes atbalsta,” rezumē A. Tauriņš. Eiropas Komisija pārņem atbildību par ieguldījumu aizsardzību Turpmākās perspektīvas ieguldījumu aizsardzības tiesvedību kārtībā, kas Eiropas Savienībā (ES) ir lielu pārmaiņu priekšā, iezīmē VALTS NERETS , Sorainen partneris un zvērināts advokāts. Eksperts norāda, ka ES patlaban ir diezgan liela neskaidrība investīciju jautājumos, īpaši gadījumos, kad investors no vienas ES dalībvalsts vēlas ieguldīt citā. Eiropas Komisija (EK) konstatējusi, ka starpvalstu noslēgtie investīciju aizsardzības līgumi neatbilst ES dibināšanas līgumam. Vairākas ES dalībvalstis, piemēram, Polija, jau sākušas izbeigt savstarpējos iegul- dījumu aizsardzības līgumus. Arī Latvija divus līgumus jau izbeigusi. „Ir skaidrs, ka beigs pastāvēt līdzšinējā kārtība ES investoru un ES dalībvalstu strīdu risinā- šanas mehānismam. Lietas virzās uz to, ka dalībvalstīm šī funkcija tiks atņemta, jo EK uzskata, ka tai būtu centralizēti jārūpējas par ie- guldījumu aizsardzību visā ES, līdz ar to ir sagaidāms, ka tiks izbeigti atsevišķie līgumi arī ar trešajām valstīm un EK būs tā, kas turpinās sarunas par līgumiem ar Indiju, Turciju, Pakistānu vai citām tre- šajām valstīm. Skaidrs arī, ka līdzšinējais šķīrējtiesu mehānisms ieguldījumu aizsardzības jomā vairs nepastāvēs, taču, kas nāks tā vietā, patlaban nav saprotams. Ir dažādi iespējamie va- rianti – viens no tiem, ka valsts pati izskata prasības, kas pret to vērstas. Tas nešķiet gana labs variants, jo rada jautājumu – vai tiešām spē- sim būt tik objektīvi? Iespējams, tiks veidota jauna, specializēta tie- sa investīciju strīdiem, kur katra dalībvalsts nominēs savu tiesnesi. Cerams, šā gada laikā tiksim pie lielākas skaidrības,” stāsta V. Nerets. Kopumā Latvija ir ierauta četrās tiesvedībās ar investoriem ( Rixport , PNB bankas, Kazmin un E Energija lietas). Lietuvai ir tikai viens strīds, Krievijai un Ukrainai – pa astoņiem, savukārt Spānijai – 34 lietas. Spānijas situācija saistāma ar to, ka tur valdība strauji apturējusi zaļās elektro- enerģijas atbalsta projektus. „Cerams, ka Latvija būs izvairījusies no šādām tiesvedībām, jo izskatās, ka nogriešana kā ar nazi pie mums nenotiks. Taču no individuāliem strīdu gadījumiem, protams, izvairī- ties nevarēs,” secina V. Nerets. ES patlaban ir diezgan liela neskaidrība investīciju jautājumos, īpaši gadījumos, kad investors no vienas ES dalībvalsts vēlas ieguldīt citā. VALTS NERETS IKARS KUBLIŅŠ, portāla Bilance PLZ (www.plz.lv) redaktors JURISTA PADOMS Foto: Mārtiņš CīrulisDarbinieka – zemessarga attaisnota prombūtne Saskaņā ar Zemessardzes likuma 4. panta pir- mo daļu zemessargs ir persona, kura: devusi zemessarga zvērestu; kurai ir piešķirta dienesta pakāpe; kura pilda dienestu Zemessardzē atbilstoši līgu- mam, kas noslēgts ar Zemessardzi par dienestu Zemessardzē. Lai veiktu atbilstošu kontroli un izsecinātu, vai darbinieka prombūtne ir attaisnota, darba devējam ir jāvadās no 2010. gada 14. septembra noteiku- miem Nr. 863 „Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 863), kuri nosaka kārtību, kādā zemessargu iesaista: Zemessardzes uzdevumu izpildē; zemessargu apmācībā. Būtiski uzsvērt, ka saskaņā ar Zemessardzes li- kuma 6. panta pirmo daļu ar indeksu divi (spēkā no 2019. gada 4. aprīļa) zemessarga apmācība sastāv no: 1) individuālajām apmācībām, kas ietver pamatap- mācību, kvalifi kācijas apmācību un karjeras ap- mācību; 2) kolektīvajām apmācībām, kas ietver bruņoto spēku vienību vai apakšvienību, štāba, kombi- nētās, apvienotās un kompleksās apmācības un vingrinājumus. Zemessarga kolektīvā apmācība No 2019. gada 4. aprīļa ir spēkā Zemessardzes 6. panta ceturtā daļa ar indeksu trīs, kas noteic: „Darba devējs ne ilgāk kā piecas darba dienas pēc kārtas vienu reizi kalendāra gadā atbrīvo zemessargu kolektīvajā apmācībā iesaistīto ze- messargu no darba pienākumu pildīšanas, sa- glabājot darba (amata) vietu. Darba devējs, ievērojot Darba likumā noteikto, izmaksā darbiniekam atlīdzību par zemessargu kolektīvajā apmācībā pavadīto laiku.” JURISTA PADOMS 24 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Atlīdzības aspekti un attaisnota prombūtne darbiniekam – zemessargam vai rezerves karavīram I DAĻA Šajā rakstā aplūkoti aktuālie jautājumi, kas skar atlīdzības izmaksas pienākumu, darbinieka attaisnotu prombūtni, darba vietas saglabāšanu darbiniekam, kas piedalās zemessargu apmācībās (individuālajās vai kolektīvajās), pilda Zemessardzes uzdevumu vai kā rezerves karavīrs piedalās militārajās mācībās, kā arī izmaksātās atlīdzības kompensācijas pieprasīšanas kārtību un apmēru, ko darba devējam atlīdzina valsts. Ilustrācija: Arvis VillaDarba devēja pienākums izmaksāt atlīdzību no 2020. gada 1. janvāra No 2020. gada 1. janvāra ir spēkā Darba likuma 74. panta pirmās daļas 10. punkts šādā redakcijā: „Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks: ne ilgāk kā piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā neveic darbu sakarā ar zemessargu kolektīvo apmācību.” Darba devējam ir pienākums izmaksāt Darba likuma 74. panta trešajā daļā noteikto atlīdzību (ja noteikta laika alga, tad izmaksā noteikto darba sa- maksu, bet, ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, tad izmaksā vidējo izpeļņu) tikai kolektīvās apmā- cības gadījumā. Turklāt pienākums izmaksāt atlīdzību attiecas tikai uz laika periodu – piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā. Gadījumā, ja kolek- tīvās apmācības pārsniedz piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā, darba devējs var rī- koties saskaņā ar Darba likuma 74. panta astoto daļu, kas noteic, ka „darba devējs var izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar zemessargu apmācību [..]”. Tādējādi darba devējam nav pienākuma iz- maksāt Darba likuma 74. panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja kolektīvās apmācības pārsniedz piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā. Minētā sakarā rodas jautājums: kādi dokumenti attaisno darbinieka prombūtni sakarā ar zemessar- gu kolektīvo apmācību un rada pamatu atlīdzības izmaksai? Darba devējam trīs mēnešus pirms apmācī- bu sākuma dienas ir jāsaņem no Zemessardzes vienības komandiera rakstiska informācija par to, ka darbinieks noteiktā laikā būs zemessargu ko- lektīvajās apmācībās (sk. MK noteikumu Nr. 863 5. punkta 5.1. apakšpunktu). Pamatojums šādam paziņojumam ir Zemessardzes vienības komandie- ra pavēle, kā to paredz MK noteikumu Nr. 863 3. punkts 1 un kurā no 2019. gada 7. septembra ir jābūt norādītam zemessargu apmācību veidam (kolektī- vās vai individuālās). Pēc zemessarga piedalīšanās zemessargu kolek- tīvajā apmācībā Zemessardzes vienības komandie- ris izsniedz zemessarga darba devējam izziņu par zemessarga dalību kolektīvajā apmācībā (sk. MK noteikumu Nr. 863 7. punktu). Noteikumu 7. pun- ktā nav paredzēts laiks, kurā Zemessardzes vienī- bas komandierim ir jāizsniedz zemessarga darba devējam izziņa par zemessarga dalību kolektīvajā apmācībā. Saskaņā ar 2019. gada 10. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 617 „Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kom- pensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību” 2 (turp- māk – MK noteikumi Nr. 617), kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, Nacionālie bruņotie spē- ki darba devējam kompensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 eiro apmē- rā par vienu darba dienu vai 6,25 eiro ap- mērā par vienu darba stundu, nepārsnie- dzot normālo darba laiku (MK noteikumu Nr. 617 3. punkts). Darba devējam, kas vēlas saņemt kompensāci- ju par darbiniekam izmaksāto atlīdzību laikā, kad darbinieks atradās zemessargu kolektīvajā apmācī- bā (piecas darba dienas pēc kārtas kalendāra gada laikā), ir jāņem vērā: dokumentu iesniegšanai ir noteikts laika li- mits – trīs mēneši no attaisnojošā iemesla ie- stāšanās; kompensāciju Nacionālie bruņotie spēki var izmaksāt triju mēnešu laikā no dokumentu sa- ņemšanas. Lai saņemtu kompensāciju par darbiniekam izmaksāto atlīdzību laikā, kad darbinieks atradās JURISTA PADOMS IVETA ZELČA zvērināta advokāte iveta.zelca@ litigator.eu Foto: Aivars Siliņš Darba devējam trīs mēnešus pirms apmācību sākuma dienas ir jāsaņem no Zemessardzes vienības komandiera rakstiska informācija par to, ka darbinieks noteiktā laikā būs zemessargu kolektīvajās apmācībās. 1 3. Zemessardzes vienības komandieris pavēlē norāda: 3.1. Zemessardzes uzdevuma izpildes vai zemessarga apmācību pamatojumu; 3.2. zemessarga ierašanās vietu un laiku; 3.3. Zemessardzes uzdevuma izpildes vai zemessarga apmācību norises laiku (stundas, dienas); 3.4. zemessarga ekipējumu; 3.5. zemessargu apmācību veidu (kolektīvās vai individuālās). (Grozīts ar MK 03.09.2019. noteikumiem Nr. 412). 2 Noteikumi neattiecas uz darba devēju, kas ir valsts budžeta fi nansēta institūcija. 25 NR. 3 (81), 2020. GADA MARTSzemessargu kolektīvajā apmācībā (piecas darba die- nas pēc kārtas kalendāra gada laikā), darba devējam ir jāiesniedz Nacionālajiem bruņotiem spēkiem: 1) iesniegums par darbiniekam izmaksātās atlīdzī- bas kompensēšanu; 2) darba devēja apstiprināts darbiniekam izmak- sātās atlīdzības aprēķins, kurā atspoguļots izmaksātās atlīdzības apmērs par katru darba dienu (darba stundu), kad darbinieks nav veicis darbu sakarā ar dalību zemessargu kolektīvajā apmācībā. MK noteikumu Nr. 863 7. punktā nav pare- dzēts laiks, kurā Zemessardzes vienības komandie- rim ir jāizsniedz zemessarga darba devējam izziņa par zemessarga dalību kolektīvajā apmācībā. Izziņa ir pamats darbinieka attaisnotai prombūtnei (ie- spējama situācija – darbinieks mācībās nemaz nav bijis un tādējādi nav pamata izmaksāt atlīdzību) un pamats, lai veiktu darbiniekam atlīdzības izmaksu (aut. piez. – attaisnojuma dokuments, lai veiktu iz- maksu saskaņā ar Darba likuma 74. panta pirmās daļas 10. punktu, 74. panta trešo daļu). Darba devēja rīcība laika periodā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim No 2015. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 3. aprīlim darba devējam nebija jāizmaksā Darba likuma 74. panta trešajā daļā noteiktā atlīdzība darbiniekam par darbinieka atrašanos zemessargu apmācībā. Šajā periodā spēkā bija Darba likuma 153. panta pirmā daļa ar indeksu divi, kas noteica: darba devēja pienākumu piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas darbiniekam, kurš pilda dienestu Latvijas Republikas Zemes- sardzē, ja par darbinieka iesaisti zemessargu apmācībā darba devēju informē Zemessardzes vienības komandieris dienestu Zemessardzē re- gulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas piešķir uz Zemessardzes vienības komandiera izziņā norādīto laiku. MK noteikumu Nr. 863 5. un 7. punkts noteic termiņu un kārtību, kādā Zemessardzes vienības komandieris informē darba devēju par darbinieka iesaisti zemessardzes apmācībā. Darba devējam no Zemessardzes vienības ko- mandiera jāsaņem: rakstiska informācija trīs mēnešus pirms ap- mācību sākuma dienas (sk. noteikumu Nr. 863 5. punkta 5.1. apakšpunktu); izziņu par zemessarga dalību apmācībā (sk. no- teikumu Nr. 863 7. punktu). Tādējādi laika periodā no 2015. gada 1. jan- vāra līdz 2019. gada 3. aprīlim darba devē- jam, ja tika saņemts rakstveida paziņojums no Zemessardzes vienības komandiera, bija jāpiešķir darbiniekam – zemessargam bez- algas atvaļinājums. Kā jau iepriekš minēts, no 2019. gada 4. ap- rīļa pamats darbinieka, kas piedalās zemessargu kolektīvajā apmācībā, atbrīvošanai no darba pie- nākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu, ir Zemessardzes likuma 6. panta ceturtā daļa ar indeksu trīs. No 2019. gada 4. aprīļa ir spēkā Darba likuma 74. panta astotā daļa šādā redakcijā: „Darba devējs var izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar zemessargu apmācību, izņemot šā panta pirmās daļas 10. punktā minēto gadījumu (aut. piez. – 10. punkts ir spēkā no 2020. gada 1. janvāra). Atlīdzība izmak- sājama, ja darba devēju par darbinieka – zemessar- ga – iesaisti apmācībā informē Zemessardzes vienī- bas komandieris dienestu Zemessardzē regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Atlīdzību izmaksā par Zemessardzes vienības ko- mandiera izziņā norādīto laiku.” Tādējādi darba devējs laika periodā no 2019. gada 4. aprīļa līdz 2019. gada 31. de- cembrim varēja izmaksāt, bet darba devē- jam nebija pienākuma izmaksāt Darba liku- ma 74. panta trešajā daļā noteikto atlīdzību. Likuma „Grozījumi Darba likumā” anotācijā no- teikts: „[..] Līdz 2020. gada 1. janvārim darba devējs pēc savas izvēles var izmaksāt atlīdzību arī par dar- binieka iesaisti zemessargu kolektīvajā apmācībā.” 3 Darba devējam, lai atbrīvotu darbinieku no dar- ba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu, un vēlāk atzītu darbinieka attaisnotu prom- būtni, ir jāsaņem: rakstiska informācija no Zemessardzes vienī- bas komandiera trīs mēnešus pirms apmācību sākuma dienas (sk. MK noteikumu Nr. 863 5. punkta 5.1. apakšpunktu); izziņu par zemessarga dalību kolektīvajā apmā- cībā, ko pēc zemessarga piedalīšanās zemessar- gu kolektīvajā apmācībā darba devējam izsniedz Zemessardzes vienības komandieris (sk. MK noteikumu Nr. 863 7. punktu). JURISTA PADOMS 3 Pieejama: http://titania.saeima. lv/LIVS13/SaeimaLIVS13. nsf/0/2262B211E1C76B7AC 2258362003AAE57 ?OpenDocument Izziņa ir pamats darbinieka attaisnotai prombūtnei un pamats, lai veiktu darbiniekam atlīdzības izmaksu. 26 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Raksta turpinājumā aprīļa numurā tiks apskatīti aktuālie jautājumi, kas skar darbinieka attaisnotu prombūtni, darba vietas saglabāšanu un atlīdzības izmaksas pienākumu darbiniekam, kas piedalās zemessargu individuālajās apmācībās, pilda Zemessardzes uzdevumu vai kā rezerves karavīrs piedalās militārajās mācībās.Ja pastāv liela varbūtība, ka parāds uzņēmumam netiks atdots, tad tas ir jānoraksta un jāatgriež ie- maksātais PVN. Par parāda rašanās brīdi tiek uz- skatīta nākamā diena pēc datuma, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, taču tas netika izdarīts. Norakstot zaudēto parādu, uzņē- mumam ir jāievēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas. Lai varētu samazināt budžetā samaksātā no- dokļa summu par zaudētā parāda nodokļa vēr- tību, ja zaudētais parāds bez nodokļa ir sasnie- dzis vai pārsniedzis 430 eiro, ir jāizpildās šādiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105. panta nosacījumiem: par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pa- kalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins; parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā; par veikto darījumu ir aprēķināts nodoklis, un tas ir norādīts attiecīgā taksācijas perioda no- dokļa deklarācijā; zaudētā parāda summa ir norakstīta no nedro- šiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tiešajos zaudējumos (izdevumos) reģistrēta nodokļa maksātāja grāmatvedībā kār- tējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem; preču vai pakalpojumu saņēmējs ar preču piegā- dātāju vai pakalpojumu sniedzēju nav saistītas personas likuma „Par nodokļiem un nodevām” izpratnē; preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbil- stošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunota; reģistrēts nodokļa maksātājs nav nodevis (cedējis) savas prasījuma tiesības citai personai; reģistrēts nodokļa maksātājs var pierādīt, ka tas ir veicis pasākumus zaudētā parāda atgūšanai; preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs līdz pēctaksācijas gada 1. martam ir nosūtī- jis preču vai pakalpojumu saņēmējam, kurš ir reģistrēts nodokļa maksātājs vai kurš preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija reģistrēts nodokļa maksātājs, informāciju par to, ka attiecīgais parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu; jābūt tiesas spriedumam par parāda piedziņas prasību no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja aktam par parāda piedziņas neiespējamību. Lai norakstītu bezcerīgo parādu un samazinātu valsts budžetā iemaksājamo PVN nodokļa summu, ir nepieciešams saņemt tiesas nolēmumu. Pats āt- rākais un vienkāršākais veids, kā saņemt tiesas no- lēmumu, ir sniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, jo tiesas process ir vienkāršots, kā arī šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Atcerieties – biznesam netīk atlikšana, tāpēc ir jārīkojas šodien, lai saglabātu biznesu rīt! JURISTA PADOMS Lai norakstītu bezcerīgo parādu un samazinātu valsts budžetā iemaksājamo PVN nodokļa summu, ir nepieciešams saņemt tiesas nolēmumu. 27 NR. 3 (81), 2020. GADA MARTS Kā izlīdzināt bilances jeb Laiks atgriezt PVN! Atkal ir pienācis gada atskaišu un bilances gatavošanas laiks. Bet ko darīt grāmatvedim, ja debets nesakrīt ar kredītu bezcerīgu parādnieku dēļ? Izeja ir – var atgriezt iemaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) pilnā apmērā ātri, vienkārši un ērti! INESE ĻAHOVIČA Rīgas šķīrējtiesas goda tiesnese, komerctiesību jomā aktīvi praktizējoša juriste Foto no personīgā arhīva2019. gada 30. janvāra spriedums lietā Nr. SKC–420/2019 (C30329615) Par Civilprocesa likuma 8., 97. panta un 193. panta piektā daļ as piemērošanu Tiesas spriešanas pamatuz- devumu – atrast taisnī gā ko un lietderī gā ko strī da risinā jumu – nevar atzī t par izpildī tu tad, ja spriedumā izdarī tie secinā jumi netiek balstī ti uz apstā kļ u, kas ietilpst pierā dī šanas priekšme- tā – prasī bas pamata faktu un at- bildē tā ja iebildumu pamata faktu (meklē jamie fakti) vispusī gu pā r- baudi un pušu iesniegto pierā dī - jumu juridisko novē rtē jumu. Par virsstundu darba konstatēšanu Lai konkrē tajā gadī jumā at- zī tu darbinieka tiesī bas saņ emt piemaksu par virsstundu darbu, ir nepieciešams konstatē t faktu, ka viņ š šo darbu darba devē jas uzdevumā ir veicis un darba de- vē ja to pieņ ē musi. 2019. gada 30. janvāra spriedums lietā Nr. SKA–15/2019 (A420599112) Par veiktā darba pierādīšanu Darba likuma un Civilliku- ma 1587. panta normas to sav- starpē jā kopsakarā nozī mē , ka gadī jumā , ja starp darba devē ju un darbinieku ir noslē gts darba lī gums, tad atbilstoši pacta sunt servanda principam ir pieņ e- mams, ka darbinieks pilda tam uzdotos pienā kumus lī dz ar lī - guma noslē gšanu, savukā rt dar- ba devē js maksā nolī gto darba samaksu par izpildī to darbu. Atbilstoši Darba likuma 40. panta otrā s daļ as 2. punk- tam darba lī gumā citstarp ir jā - norā da darba tiesisko attiecī bu sā kuma datums. Tā tad puses var vienoties par noteiktu datumu, kad uzsā kamas darba tiesiskā s attiecī bas. Ja šā das norā des nav, tad vispā rī gi var pieņ emt, ka darba tiesisko attiecī bu uzsā k- šana sakrī t ar lī guma noslē gša- nas datumu. 2019. gada 6. februāra spriedums lietā Nr. SKC–87/2019 (C31435313) Par Darba likuma 87. panta piemērošanu Darba likuma 87. pants, kas paredz pamatu darbinieka pil- nī gai vai daļ ē jai atbrī vošanai no civiltiesiskā s atbildī bas, izriet no neapstrī dama konstatē juma, ka zaudē jumi ir darbinieka darbī bas vai bezdarbī bas rezultā ts. Darba likuma 87. panta norma nevar tikt piemē rota, kamē r netiek pierā dī ta darbinieka saistī ba ar darba devējai nodarī tajiem zau- dē jumiem. Par Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas piemērošanu Vē rtē jot jautā jumu par Civil- procesa likuma 430. panta cetur- tā s daļ as 1 piemē roš anu, galvenais jautā jums ir likumī ga un pama- tota sprieduma taisī š ana, kā tas ir noteikts Civilprocesa likuma 190. pantā . Pierā dī jumi ir lī dzeklis vai instruments, ar kuru palī dzī bu noskaidrojot faktiskos apstā kļ us ir iespē jama pamatota spriedu- ma taisī šana. Sprieduma liku- mī gums un pamatotī ba, kā arī Latvijas Republikas Satversmē nostiprinā tais princips par tie- sī bā m uz taisnī gu tiesu nevar tikt pakā rtots formā liem pie- rā dī jumu iesniegšanas kritē ri- jiem. Protams, ir svarī ga katra konkrē tā procesa norise un situā cijā , kad ir redzama pro- cesuā lo tiesī bu negodprā tī ga izmantošana, dažā di lū gumi procesa novilcinā šanai nav ak- ceptē jami. 2019. gada 11. februāra spriedums lietā Nr. SKC–292/2019 (C30386317) Par darba algas pārskaitīšanu uz citu darbinieka kontu Civillikuma 2187. pants noteic, ka darba devējam jāsa- maksā darbiniekam par darbu attiecīgā atlīdzība. Savukārt Darba likuma 28. panta otrā daļa noteic, ka ar darba līgumu darba devējs apņemas maksāt nolīgto darba samaksu. Ievēro- jot, ka iepriekšminētās tiesību normas paredz darba algas iz- maksas pienākumu, bet neregulē kārtību, kādā izmaksa veicama, nav pamata uzskatīt, ka darba devēja pārkāpusi Civillikuma 2187. pantu un Darba likuma 28. panta otro daļu. Darba al- gas pārskaitīšanu uz citu, darba līgumā nenorādītu darbinieka kontu nav pamata pielīdzināt situācijai, kad darba alga nav izmaksāta vispār. 28 BILANCES JURIDISKIE PADOMI TIESU PRAKSE Senāta 2019. gada spriedumos izteiktās atziņas Neiztirzājot lietu faktiskos apstākļus, rakstā īsumā apkopotas Senāta 2019. gada spriedumu, tostarp arī tādu, kuri līdz šim nav apskatīti žurnālā, tēzes. Spriedumi lielākoties saistīti ar darba tiesisko attiecību tematiku. 1 Ja apelācijas instances tiesā lietas dalībnieks iesniedz vai lūdz pārbaudīt pierādījumus, kurus viņam bija iespējams pieteikt lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, un ja apelācijas instances tiesa nekonstatē attaisnojošus iemeslus, kāpēc pierādījumi netika iesniegti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa pierādījumus nepieņem. Foto: © macondos – stock.adobe.com2019. gada 20. februāra spriedums lietā Nr. SKC–369/2019 (C33747916) Par darba attiecību izbeigšanu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta piekto daļu, ar darbinieku, kurš atzīts par personu ar invaliditāti Personas ar invaliditā ti ne- bauda aizsardzī bu, ja ir konsta- tē jami likumā norā dī tie pamati uzteikumam. Pirmie pieci (Darba likuma 101. panta pirmās daļas) panti attiecas uz situā cijā m, kad ie- meslu uzteikumam ir radī jusi tā da darbinieka rī cī ba, kas ir pretrunā darba lī gumam, darba devē ja noteiktajai kā rtī bai vai nav savienojama ar likumā no- teiktajā m darbinieka saistī bā m (Darba likuma 49., 50. pants) – pē c bū tī bas tā s ir sekas darbi- nieka vainojamai rī cī bai. Darba likuma 101. panta pirmā s daļ as 6. un 7. punkts attiecas uz darbi- nieka nespē ju veikt darbu nepie- tiekamas kvalifi kā cijas vai slimī - bas dē ļ , un pē dē jais – ja likvidē darba devē ju. Aizliegums uzteikt darba lī gumu personai ar invaliditā ti tā tad attiecas vien uz trim Dar- ba likuma 101. panta pirmajā daļ ā noteiktajiem gadī jumiem: kad atjauno darbā darbinieku, kurš agrā k veica attiecī go darbu; kad samazina darbinieku skaitu un kad darba nespē ja pā rsniedz 11. punktā noteikto laiku. Tā kā likumā ir ietvertas di- vas uzteikuma iemeslu grupas, kas rada dažā das un pretē jas tiesiskā s sekas, tiesai jā noskaid- ro, kurai no uzteikuma iemeslu grupā m bū tu pieskaitā ms Darba likuma 101. panta piektajā daļ ā noteiktais: „Izņ ē muma kā rtā darba devē jam ir tiesī bas viena mē neša laikā celt prasī bu tie- sā par darba tiesisko attiecī bu izbeigšanu gadī jumos, kas nav minē ti šā panta pirmajā daļ ā , ja viņ am ir svarī gs iemesls. Par šā du iemeslu atzī stams katrs tā ds apstā klis, kas, pamatojo- ties uz tikumī bas un savstarpē - jas taisnprā tī bas apsvē rumiem, neļ auj turpinā t darba tiesiskā s attiecī bas. Jautā jumu par svarī - ga iemesla esamī bu izšķ ir tiesa pē c sava ieskata.” It ī paši tas bija noskaidrojams tā dē ļ , ka Dar- ba likuma 109. panta otrā daļ a nekā das norā des attiecī bā uz 101. panta piekto daļ u nesatur. Izskatot lietu pē c bū tī bas, noskaidrojamais jautā jums pra- sī bas sakarā ir par Darba likuma 101. panta piektā s daļ as attieci- nā šanu uz izskatā mā s lietas ap- stā kļ iem, proti, vai darbinieka atkā rtots atteikums akceptē t darba piedā vā jumu konkrē - tos apstā kļ os var tikt uzskatī ts par taisnprā tī bai un sabiedrī bā pieņ emtajā m ē tikas normā m neatbilstošu rī cī bu. Par darba devēja pienākumu nodrošināt iespēju veikt darbu Darba lī gumam un no tā iz- rietošajai darbinieka spē jai aplie- cinā t savas prasmes un tā s attī stī t ne vien darba devē ja labā , bet arī pilnveidot sevi kā personī bu, ir ne vien eksistenciā la, bet arī so- ciā la un attiecī bā pret darbinie- ku – radoša nozī me. Prasmju un spē ju saglabā ša- nai un attī stī šanai darbiniekam ir bū tiski atrasties darba proce- sā . Tā kā starp darba devēju un darbinieku pastā v darba tiesiskā s attiecī bas, tā m ir jā darbojas reā li. Dī kstā ve pē c bū tī bas ir ā r- kā rtē ja situā cija, kas darba tie- siskajā m attiecī bā m nav rakstu- rī ga, un tai nevar bū t ilgstošs un pastā vī gs raksturs. 2019. gada 7. marta spriedums lietā Nr. SKC–356/2019 (C30683415) Par valdes locekļa tiesībām uz atlīdzību Saskaņ ā ar Komerclikuma 221. panta astoto daļ u valdes loceklim ir tiesī bas uz atlī dzī bu, kas atbilst viņ a pienā kumiem un sabiedrī bas fi nansiā lajam stā vok- lim. Atlī dzī bas apmē ru nosaka ar padomes lē mumu, bet, ja sabied- rī bai nav padomes, – ar dalī bnie- ku lē mumu. Darba lī gums, kas noslē gts Darba likuma 44. panta trešā s 29 NR. 3 (81), 2020. GADA MARTS TIESU PRAKSE KASPARS RĀCENĀJS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību eksperts Foto: Aivars Siliņš Dī kstā ve pē c bū tī bas ir ā rkā rtē ja situā cija, kas darba tiesiskajā m attiecī bā m nav raksturī ga, un tai nevar bū t ilgstošs un pastā vī gs raksturs.Next >