Jāvērtē, vai līgumi ir izpildāmi Nr. 4 (82), 2020. GADA APRĪLIS EV A BERL A U S Biežākās nepilnības iekšējās kontroles sistēmās Interešu konfl ikta regulējums Ko maina jaunais Preču zīmju likums Jaunākie Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadāLai piekļūtu interesējošā žurnāla E-ARHĪVAM, klikšķini uz atbilstošā žurnāla logo. Izvēlies publicēšanas gadu un žurnāla numuru. Elektroniskā versijā lasīt žurnālus BILANCE un BILANCES JURIDISKIE PADOMI jaunākos numurus, kā arī piekļūt žurnālu E-ARHĪVAM var attiecīgo drukāto žurnālu abonenti un BILANCES ZELTA KOMPLEKTA īpašnieki. PA LIEC MĀ JĀ S UN L ASI ŽURNĀLUS DIGITĀL A JĀ VIDĒ JEBKUR Ā LAIK Ā UN VIETĀ! AKTUĀLO INFORMĀCIJU par darba tiesiskajām attiecībām krīzes laikā uzzini portālā BilancePLZ. Portālu BilancePLZ ērti abonēt tiešsaistē: www.plz.lv/abonesana Ienāc: www.plz.lv Ienāc: www.plz.lv/ezurnalsŽ URNĀL S BILANCES JURIDISKIE PADOMI Nr. 4 (82), 2020. gada aprīlis LR UR reģistrācijas nr. 000740196 ISSN 2255–9507 IZDEVĒ JS SIA Lietišķās informācijas dienests RED AK CIJA Redaktore Vineta Vizule Maketētājs Arvis Villa Literārā redaktore Rita Cielēna 1. vāka foto: Aivars Siliņš RED AK CIJAS ADRE SE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110, fakss 67606115 E–pasts: redakcija@juridiskiepadomi.lv www.juridiskiepadomi.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi ABONĒ ŠANA Abonementa noformēšana Klientu servisā pa tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv, vai abonējiet e–veikalā internetā www.lid.lv REKLĀMA Tālrunis 67606110 Izdevums ir izglītojošs. Katra juridiskā situācija praksē risināma individuāli Ārštata autoru viedoklis var nesakrist ar izdevēja viedokli Par faktu pareizību atbild raksta autors Pārpublicēt tikai ar izdevēja rakstisku atļauju Citēšanas gadījumā atsauce obligāta Iespiests SIA IBC Print Baltic Žurnāla gada abonenti var reģistrēties www.juridiskiepadomi.lv un lasīt žurnāla e–arhīvu Krīzē jauni izaicinājumi BILANCES JURIDISKIE PADOMI Marts šogad pasauli pārsteidza nesagatavotu, taču visu var uztvert gan no negatīvās, gan pozitīvās puses. Tiesa, šie jēdzieni uz laiku samainījušies vietām, jo būt negatīvam koronavīrusa izraisītās slimības Covid–19 sakarā skaitās ļoti labi, bet pozitīvam – tieši pretēji. Daudz kas izraisījis apjukumu, taču vienlaikus pē- dējā laika notikumi ir devuši iespēju sakārtot daudzas lietas. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Paliekot mājās, varam sapost savu dzīvesvietu, strādājot attālināti – apgūt jaunas digitālās prasmes. Kopš atcelti daudzi avioreisi un samazināta transporta plūsma, lēnām sakārtojas arī apkārtējā vide. To pašu var teikt par juridiskajām niansēm, ko esam spiesti pētīt saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāci- ju. Numura intervijā, kas arī pirmoreiz notika attālināti ar tehnoloģiju palīdzību, izvaicājām, kā šie nepārvaramās varas apstākļi ietekmē līgumsaistības, vai jebkurā gadīju- mā varam partneriem un klientiem teikt: piedodiet, bet nekā nevaram palīdzēt! Taču arī ārkārtas apstākļos dzīve turpinās, ne visi līgumi uzskatāmi par neizpildāmiem. Kārtīgam un rūpīgam saimniekam vienmēr jāpatur prā- tā, ka var pienākt nebaltā diena. Tāpēc līgumos ir jāraksta klauzulas, kas notiks, ja radīsies nepārvaramas varas ap- stākļi, uzņēmumā ir laikus jāveido uzkrājumi, jābūt rī- cības plānam B u.tml. Iespējams, šis laiks prasa vairāk izpētīt tiesisko regulējumu, piemēram, Darba likumu, vērsties pie juristiem pēc padoma, kā sakārtot tiesiskās attiecības, lai būtu pēc iespējas mazāk zaudējumu. Arī valdībai un ierēdņiem šis ir izaicinājumiem pilns laiks. Visi kopā šo krīzi mēs noteikti pārvarēsim! VINETA VIZULE, redaktore NUMURA INTERVIJA Pandēmijas laikā jāvērtē, vai līgumi ir izpildāmi Saruna ar EVU BERLAUS, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošo partneri JURISTA PADOMS Biežākās nepilnības iekšējās kontroles sistēmās JĀNIS KĻUMELS, juridiskā biroja Klumel vadošais partneris Interešu konfl ikta regulējums KASPARS FRIDENBERGS-ANSBERGS, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vecākais jurists Atlīdzības aspekti un attaisnota prombūtne darbiniekam – zemessargam vai rezerves karavīram. II daļa IVETA ZELČA, zvērināta advokāte Komercnoslēpuma aizsardzības aktualitātes ILMĀRS ŠATOVS, zvērināts advokāts, patentpilnvarnieks preču zīmju un dizainparaugu jomā, Rīgas šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis JAUNS LIKUMS Ko jaunais Preču zīmju likums maina preču zīmju regulējumā MĀRTIŅŠ GAILIS, zvērināts advok āts, asociētais partneris zvērinātu advokātu birojā Ellex Kļaviņš Atbalsts uzņēmējiem Covid-19 izraisītajā krīzē Aktuālās informācijas apkopojums IEPIRKUMI Jaunākie Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts 3 4 10 14 16 26 20 23 24 28 NR. 4 (82), 2020. GADA APRĪLIS SATU R S REDA KC IJ A S S LEJ A 20 20. G A D A APRĪLIS 4 Nr. (82)NUMUR A INTERVIJA 4 BILANCES JURIDISKIE PADOMIKas ir nepārvarama vara līgumtiesisko attiecību izpratnē? Kāda ir tās defi nīcija? Nepārvarama vara ir tādi apstākļi, kurus, slēdzot līgumu, pusēm nebija iespējams saprātīgi paredzēt. Piemēram, dabas katastrofas, karš, pandēmijas. Protams, tie ir tikai vispārēji piemēri, kuri konkrē- tos apstākļos var tikt atzīti par nepārvaramu varu. Piemēram, ja puses slēdz līgumu brīdī, kad nav ne mazāko ziņu, ne mazāko aizdomu, ka varētu izraisīties karš līguma izpildes laikā, – tie ir vieni apstākļi, savu- kārt, ja līgums tiek slēgts brīdī, kad ziņu lapas ir pilnas ar jaunumiem, kas liecina par to, ka drīz varētu sākties karš, – tie jau ir pavisam citi apstākļi. Nepārvarama vara nav ļoti strikti defi nēts jēdziens, kam varētu uz- rakstīt formulu un būt drošs, ka, izpildoties vieniem vai otriem apstākļiem, tie pilnīgi noteikti tiktu tiesā atzīti par nepārvaramas varas apstākļiem. Tātad viens kritērijs ir neparedzamība. Droši vien nepārvaramas varas jēdziens jau pašā nosaukumā ietver arī to, ka tās dēļ kaut ko nav iespējams izpildīt? Protams! Lai kāds neizmantotu nepārvaramas varas apstākļus sev par labu, proti, nepildot līgumu bez pienākuma atlīdzināt zaudējumus, ir jāvērtē subjek- tīvie apstākļi – ka tieši konkrētā līguma gadījumā konkrētai līgumslēdzējai pusei šie apstākļi padarī- juši neiespējamu līguma izpildi. Tātad varētu sacīt, ir divi līmeņi – makro līmenis, kurā vispār kāds notikums tiek vai netiek atzīts par nepārvaramu varu, un mikro līmenis, kurā tiek vērtēts, vai šis lielais notikums neļāva izpildīt konkrētu līgumu konkrētā situācijā? Jā, jo kopumā pasaulē katru dienu kaut kur pastāv kādi nepārvaramas varas apstākļi. Jautājums, vai, pildot līgumu, uz šiem apstākļiem var atsaukties un tos izmantot par attaisnojumu kādu saistību neizpildīšanai. Vai Covid–19 izraisītā globālā pandēmija un tai sekojošā ārkārtas situācija Latvijā kopumā (minētajā makro līmenī) atbilst šai nepārvaramas varas defi nīcijai? Visticamāk, jā. Lai gan ziņas par vīrusa izplatību Ķīnā parādījās jau šā gada sākumā vai pat pagājušā gada beigās, diez vai saprātīgam uzņēmējam bija ie- spējams paredzēt, ka šī situācija attīstīsies tik strau- ji. Tāpēc, manuprāt, objektīvais kritērijs, ka vispār pastāv nepārvaramas varas apstākļi, ir izpildīts. Taču izvērtēt nākamo līmeni – kuri konkrētie uzņēmumi un kuri konkrētie līgumi ir ietekmēti – ir jau daudz sarežģītāk. Viena situācija, kad, piemēram, pasažieru pārva- dātājam ar Ministru kabineta rīkojumu ir aizliegts veikt starptautiskos autobusu reisus. Skaidrs, ka šādā situācijā pārvadātājs nespēj izpildīt savas saistības aizvest pasažierus no punkta A uz punktu B. Jau mazāk skaidra situācija – ja šim pašam pārvadātā- jam ir jāsamaksā degvielas piegādātāja rēķins. Katrā ziņā valdības rīkojums to pārvadātājam neaizliedz. Jautājums: vai šie apstākļi būs pietiekams pamats, lai kavētu izpildīt šīs saistības? Tiesā var tikt vērtēts, cik lielā mērā būtu bijis saprātīgi uzkrāt fi nanšu re- zerves. Vēl cita situācija būs ar uzņēmumu, kuru valdības rīkojums tiešā veidā nav skāris. Piemēram, lielveikali nav slēgti, tiem nav piemēroti aizliegumi, tomēr pircēju un līdz ar to arī naudas plūsma šajos apstākļos ir krietni samazinājusies. NUMUR A I NT E R V IJ A 5 NR. 4 (82), 2020. GADA APRĪLIS Fo to: Aiv ar s Siliņš Pandēmijas laikā jāvērtē, vai līgumi ir izpildāmi Ārkārtējās situācijas ievieš izmaiņas līgumtiesisko attiecību pasaulē. Koronavīrusa un ar to saistītās Covid–19 saslimšanas izraisītā pandēmija un globālā mēroga krīze praksē varētu aktivizēt nepārvaramās varas jeb force majeure klauzulu, kura ir ietverta daļā līgumu. Kuros gadījumos un kāda veida līgumattiecībās varētu būt pamatoti atsaukties uz force majeure, kādi papildu apstākļi jāņem vērā, un uz ko var cerēt uzņēmēji, piemērojot šo klauzulu? Par to saruna ar EVU BERLAUS, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošo partneri.Ja pirmie partneri saistības neizpilda nepārvaramas varas dēļ, kas rada turpmāko saistību neizpildes ķēdi? Vai katrs nākamais šīs ķēdes posms uzskatāms par nepārvaramas varas attaisnojamo situāciju (A nesamaksāja B nepārvaramas varas dēļ, bet B nesamaksāja C tāpēc, ka A nesamaksāja B)? Paredzams, ka par šādām situācijām būs ļoti inte- resantas diskusijas tiesās. Praksē tas, protams, var izraisīt maksātnespējas procesus, ja vien valsts at- balsta līdzekļi neglābs situāciju. Jūs minējāt, ka tiesā varētu tikt vērtēts, vai uzņēmums uzkrājis saprātīgas fi nanšu rezerves. Vai ir kāds likums, kas paredz, ka uzņēmumiem būtu kas jāpietaupa nebaltai dienai? Ne Civillikums, ne Komerc- likums neparedz pienākumu uzņēmumam turēt kādas noteik- tas fi nanšu rezerves, taču uz šo problēmu jāskatās plašāk un no dažādiem aspektiem. Piemēram, pastāv arī valdes locekļu atbildī- bas aspekts – uzņēmuma valde ir atbildīga par to, kā notiek saimniekošana ar uzņēmuma lī- dzekļiem, un likums paredz, ka tas jādara ar „krietna un rūpīga saimnieka” pieeju. No tā, pro- tams, nevar izsecināt konkrētu summu, kas būtu jāuzkrāj, taču parasti ir runa par salīdzināšanu ar līdzīgiem uzņēmumiem līdzī- gos apstākļos, salīdzināšanu ar to, kāda ir vispārējā prakse noteiktā nozarē labi pārvaldītiem uzņē- mumiem – cik tiem ir lieli fi nan- šu uzkrājumi, piemēram, vai tie ir divu vai trīs mēnešu nepiecie- šamās naudas plūsmas apmērā. Ja turpinām piemēru ar pasažie- ru pārvadātāju, es teiktu, ka no saistības norēķināties ar degvie- las piegādātāju šis uzņēmums, visticamāk, netiktu atbrīvots. Labākajā gadījumā, atsaucoties uz nepārvaramas varas apstākļiem, tam varētu nepiemērot līgumsodu par kavējumu saprā- tīgā termiņā. Protams, kas būtu „saprātīgs” laika periods, kurā šo maksājumu varētu atlikt, atkal ir katrā konkrētā situācijā izvērtējams jautājums. Vai uz nepārvaramas varas klauzulu var atsaukties tikai tad, ja tā iekļauta līgumā? Ja līgumā nav minēta nepārvaramas varas klauzula, tad uz nepārvaramu varu var atsaukties, runājot par apstākļiem, kad līgumu vispār nav iespējams izpildīt, prasot nepiemērot līgumsodu vai pat prasot līguma atcelšanu. Savukārt, ja līgumā ir paredzēti nepārva- ramas varas apstākļi, tad atkarībā no tā, kas līgumā ir noteikts, atsaukšanās iespējas varētu būt plašākas. Līgumos nepārvaramas varas ietekme nereti ir atrunāta krietni detalizētāk un precīzāk, ļaujot šo klauzulu iedarbināt ātrāk un efektīvāk. Piemēram, ir līgumi, kuros ir noteikts – ja nepārvaramas varas apstākļi turpinās ilgāk nekā noteiktu dienu skaitu, tad līgums tiek automātiski uzskatīts par izbeigtu. Tas palīdz pusēm nonākt pie noteiktības attiecībās daudz ātrāk. Tāpat ir līgumi, kuros puses vienojas par to, kādi apstākļi noteikti tiks uzskatīti par ne- pārvaramu varu pušu starpā (kas tiesā varbūt ne vienmēr par tādiem tiktu atzīti). Cerams, ka tā būs viena no šīs situācijas mācībām – puses turpmāk daudz lielāku vērību pievērsīs tam, ko līgumos ie- raksta par nepārvaramu varu. Kādā defi nīcijā teikts, ka par nepārvaramu varu „nav uzskatāmi ar tirgus konjunktūras izmaiņām saistītie apstākļi”, bet šīs pandēmijas krīze jau arī maina tirgus konjunktūru. Vai šādos gadījumos varēs piemērot force majeure defi nīciju? Ar tirgus konjunktūras apstāk- ļiem konkrētajā skaidrojumā, visticamāk, ir domātas cikliskas ekonomikas izmaiņas, kas no- tiek nemitīgi dažādu ikdienišķu apstākļu dēļ, kuri nekad netiek uzskatīti par nepārvaramas varas apstākļiem. Ko praktiski darīt situācijā, ja nepārvarama vara liedz izpildīt līgumu? Kas jāņem vērā, lai iedarbinātu force majeure klauzulu? Jebkurā situācijā, ja runā- jam par „krietna un rūpīga saimnieka” attieksmi, uzņē- mumam ir jāreaģē, nedrīkst slēpt galvu smiltīs un izlik- ties, ka viss ir kārtībā. Tas nozīmē, ka otra līgumslēdzēja puse ir jā- informē par radušos situāciju pēc iespējas drīz. Visprātīgāk no visu pušu viedokļa ir sēsties pie galda un mēģināt rast risinājumu savstarpējā sarunā. Tas noteikti būs vienkāršākais un lētākais problēmas risinājums. Ko darīt, ja sadarbības partneris, pamatojoties uz nepārvaramu varu, nepilda līgumu? Kā pārliecināties, vai tas ir pamatoti vai ne? Vai ir tiesības pieprasīt piekļuvi sadarbības partnera informācijai, dokumentiem un tamlīdzīgi, kas pierādītu, ka tiešām iestājusies nepārvarama vara? Šādu tiesību gan nav – ja sadarbības partneris šo informāciju nesniedz labprātīgi, tad vienīgais ceļš NUMUR A I NT E R V IJ A 6 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Darba devēja un darbinieka attiecības ir specifi skas līgum- attiecības, kuras regulē Darba likums, tāpēc tur būs krietni grūtāk izmantot jebkādas force majeure atrunas.ir celt prasību tiesā par parāda piedziņu, kur tad arī varētu tikt vērtēti dokumenti un citi pierādījumi. Vai nepārvaramas varas atruna attiecas vienādi uz jebkurām līgumtiesiskām situācijām, piemēram, starp sadarbības partneriem, starp uzņēmumu un valsti (iepirkuma līgumi), starp uzņēmumu un darbinieku (darba līgumi), kredītlīgumi ar banku, apdrošināšanas līgumi utt. vai arī ir kādas atšķirības, specifi ka katrā konkrētā gadījumā? Vispārējie noteikumi ir vieni un tie paši, bet kat- rā gadījumā var būt kādas nianses. Piemēram, banku kredītlīgumi praksē parasti ir detalizētāk izstrādāti – tajos, visticamāk, būs iekļautas pie- tiekami konkrētas atrunas par nepārvaramas varas apstākļiem. Savukārt darba attiecībās atšķirīgs būs pušu līdzsvars, līdz ar to tiesa centīsies aizstāvēt darbinieku kā vājāko pusi, un tur atsaukties uz nepārvaramu varu noteikti būs sarežģītāk. Cik lielā mērā nepārvaramā vara kaut ko juridiski maina darba devēju un darbinieku attiecībās, ja zināms, ka Darba likums ir ar augstāku spēku par darba līgumiem? Darba devēja un darbinieka attiecības ir specifi skas līgumattiecības, kuras regulē Darba likums, tāpēc tur būs krietni grūtāk izmantot jebkādas fo rce ma- jeure atrunas. Savukārt uz nodokļu maksājumiem nepārvaramas varas nosacījumi jau arī neattiecas, jo tās nav līgumattiecības? Šajā ziņā viss atkarīgs tikai no valsts žēlastības? Jā, šeit savukārt nav līgumattiecību. Pienākumu maksāt nodokli nosaka valsts, un likums arī skaidri paredz sekas, kas notiek, ja nodokļi netiek mak- sāti. Tiek piemēroti sodi, nokavējuma naudas, un, ja saistības ilgstoši netiek pildītas, galējās sekas ir maksātnespēja. Cerams, ka valsts speciālais regu- lējums šai situācijai palīdzēs pēc iespējas lielākam uzņēmumu lokam. Tas atkarīgs no tā, kā Ministru kabinets defi nēs uzņēmumu loku, uz ko šis atbalsts varētu attiekties. Bankas jau izsludinājušas zināmus pretimnākšanas pasākumus, bet, ja kredītņēmējam rodas grūtības un force majeure situācijas dēļ nav iespējas nomaksāt kārtējos kredītmaksājumus, vai bankai ir tiesības lauzt līgumu, pieprasīt atmaksāt visu summu uzreiz, nodot parādu piedzīšanai? Kredītņēmējs, protams, var mēģināt pamatot savu nespēju veikt kredītmaksājumus ar nepārvaramas varas apstākļiem, tomēr jāatceras, ka viņš šajā ziņā ir vājākā puse, jo reti kad bankai nav nodroši- nājuma kredītiem – ķīlas, komercķīlas, hipotē- kas, kuras var ātri izmantot, ja kāds neveic savus maksājumus. NUMUR A I NT E R V IJ A 7 NR. 4 (82), 2020. GADA APRĪLIS Fo to: Aiv ar s SiliņšVai banka var nepārvaramas varas dēļ mēģināt atteikt, piemēram, izņemt noguldītos līdzekļus? Vai šādā situācijā uzreiz iedarbojas Noguldījumu garantiju fonds? Banku darbība ir stingri regulēta, un force majeure neatceļ noguldījumu garantijas. Ja bankai rastos grūtības, iedarbotos Kredītiestāžu likuma normas par garantētiem noguldījumiem, viss tiktu risināts parastajā ceļā, ar stingru Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzību. Kā nepārvaramas varas kontekstā risina situācijas, kas saistītas ar naudas atmaksu juridiskai personai par, piemēram, iegādātām transporta biļetēm, apmaksātām viesnīcām, pasākumu ieejas biļetēm, ja konkrētais pasākums Covid–19 krīzes dēļ ticis atcelts? Vai organizatoram ir pienākums atgriezt naudu, vai tas var mēģināt atsaukties uz force majeure un to nedarīt? Pasākuma organizatoram pavisam noteikti nauda būtu jāatgriež – ja koncerts vai teāt- ra izrāde nav notikusi, tad pakalpojums nav ticis sniegts. Jautājums varētu būt vienīgi par to, vai tad, ja nauda netiek atgriezta nekavējoties, orga- nizatoram būtu jāmaksā kādi nokavējuma procenti (likumiskie seši procenti vai citi). Iespējams, tiesa varētu spriest, ka saprātīga nokavējuma gadījumā nepārvaramas varas situācija ir attaisnojošs apstāklis, lai šādi procenti nebūtu jāmaksā. Arī par nenotikušu transporta pārvadājumu biļetēm nauda, visticamāk, ir jāatgriež un pilnā apmērā – tad, ja pārvadājums tiešām nav bijis iespējams, nevis ja paši esam izvēlē- jušies neceļot. Protams, vienmēr jāskatās, vai neesam parakstījušies (pat kā patērētāji) uz īpašiem līguma noteikumiem. Ja šādu noteikumu nav, tad nauda jā- atgriež, ja vien nav kādi īpaši apstākļi, kas šo naudu neļauj atgriezt. Piemēram, ja biļetes cenā daļu sa- stāda pasažiera nodeva kādas pilsētas autostāvvietai vai tamlīdzīgi, kura netiek atgriezta. Kā ar pakalpojumiem situācijā, kad, piemēram, viesnīca valsts iekšienē izmitināšanas pakalpojumu joprojām sniedz, bet vienlaikus valsts jau kļuvusi par „sarkano zonu”, kurā ceļotājus vairs neielaiž? Ja valsts ir pasludināta par zonu, kurā vairs nevar tikt iekšā, tam noteikti ir jābūt par iemeslu, lai va- rētu prasīt naudas atgriešanu. Kā nepārvaramas varas klauzula darbojas apdrošināšanas līgumos? Vai šajā ziņā pastāv vienota pieeja? Apdrošināšanas nozarē ir sīki un smalki izstrādāti noteikumi šādiem gadījumiem. Cik man zināms, lielākajai daļai apdrošināšanas polišu pandēmijas ir izņēmums, proti, pandēmijas apstākļos apdrošinā- šanas atlīdzības netiek izmaksātas. Diezgan daudzi apdrošinātāji ir saskārušies ar ebolas, SARS epidē- miju gadījumiem, pieredze jau ir uzkrāta. Minējāt, ka darba attiecības ir specifi ska joma, kuru nepārvaramas varas apstākļi īpaši neietekmē. Tomēr – kāds ir tiesiskais pamatojums darbinieku atlaišanai pašreizējos apstākļos, vai krīze to kaut kā maina? Vai tomēr var piemērot nepārvaramas varas klauzulu? Uzņēmumam arī parastos apstākļos neviens neliedz samazināt darbinieku skaitu. Ja krietni sarukusi ne- pieciešamība pēc darbaspēka, ir tikai normāli šī ie- mesla dēļ izmantot šādu iespēju. Protams, tas ir jādara saskaņā ar likumu, proti, darbinieki jābrīdina mēnesi iepriekš un viņiem jāizmaksā visas likumā noteiktās Ar Evu Berlaus sarunājās IKARS KUBLIŅŠ, portāla BILANCE PLZ redaktors NUMUR A I NT E R V IJ A 8 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Lielākajai daļai apdrošināšanas polišu pandēmijas ir izņēmums, proti, pandēmijas apstākļos apdrošināšanas atlīdzības netiek izmaksātas. Fo to: Aiv ar s Siliņškompensācijas. Cita iespēja ir vienoties, ka darbinieki izmanto daļu vai visu no sava apmaksātā atvaļinā- juma vai arī dodas bezalgas atvaļinājumā. Pusēm neviens neaizliedz arī vienoties par īsākām darba stundām un mazāku algu uz kādu laiku. Taču tas viss ir iespējams tikai tad, ja darbi- nieks tam piekrīt. Ja alternatīva ir darbinieku at- laišana, tad daļai darbinieku tas varētu šķist piemē- rots risinājums. Ja uzņēmums izsludina dīkstāvi, tad tam jāturpina maksāt darbiniekiem vidējo izpeļņu. Valdība šobrīd (saruna notika 19. martā – I.K.) spriež par to, kādu atbalstu sniegt uzņēmējiem šajā situācijā. Viena no komplicētākajām situācijām, par kādām pēdējā laikā dzirdēts, – darbinieks atgriezies no atvaļinājuma bīstamajās teritorijās un viņam jāpavada divas nedēļas pašizolācijā. Slimības simptomu nav, bet darbu veikt no mājām nav iespējams. Kā darba devējam rīkoties šādā situācijā? Vai tam ir tiesības uz šo laiku atstādināt darbinieku no darba? Darba devēja pienākums ir nodrošināt darbinie- kiem drošus darba apstākļus. Līdz ar to darba de- vējs nevar pieļaut, ka šis darbinieks turpina ierasties darbā, turklāt patlaban tā ir arī valsts prasība. Tātad darbinieks ir jāsūta mājās. Jā, atstādināšana no dar- ba šādā situācijā var būt risinājums. Ja darbinieks objektīvu iemeslu – nepārvaramas varas – dēļ nav spējis tikt atpakaļ uz Latviju un „iesprūdis” ārzemēs, vai darba devējam tā būtu jāuzskata par attaisnotu prombūtni, un kas no tā izriet? Visticamāk, tā būtu attaisnota prombūtne un tas nevarētu būt par pamatu tam, lai darba devējs iz- beigtu darba līgumu. Kas patlaban visvairāk uztrauc Sorainen klientus – ar kādiem jautājumiem saistībā ar šo krīzi pie jums vēršas? Liela daļa jautājumu ir par problemātiku, kas sais- tīta ar darbiniekiem – kādās situācijās darbiniekus var atlaist, kādi instrumenti darba devējam ir pie- ejami. Tiek jautāts par nepārvaramas varas apstāk- ļiem. Diezgan daudz jautājumu saistīti arī ar telpu nomu – vai nomas līgumus drīkst izbeigt vai ne. Ir arī jautājumi, kas saistīti ar dokumentu parakstī- šanu, jo, piemēram, viens „iesprūdis” Āfrikā, otrs – Spānijā, trešais vēl kaut kur, un ir jāsasauc akcionā- ru sapulce, bet elektroniskie paraksti ne visiem ir. Kādi būtu vispārējie ieteikumi uzņēmējiem šajos krīzes apstākļos, ja rodas grūtības ar saistību izpildi? Pirmkārt, informēt otru līguma pusi par šīm grūtī- bām. Arī ar darbiniekiem ir iespējams vienoties par dažādiem risinājumiem, bet patlaban nevajadzētu sa- steigt ar krasiem lēmumiem, jo valdība pašlaik lemj, kāds atbalsts kuriem uzņēmumiem būs pieejams. Iespējams, vismaz divas nedēļas mierīgi jānogaida. KĀ RĪKOTIES, JA LĪGUMĀ NAV IEKĻAUTS NEPĀRVARAMAS VARAS PUNKTS? Zvērinātu advokātu biroja SORAINEN apkopotajos padomos ieteikts: līguma pārkāpumu koronavīrusa dēļ var attaisnot ar Apvienoto Nāciju 1980. gada Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma–pārdevuma līgumiem (Vīnes Konvencija), norādot šādi: koronavīruss/konkrētās valsts attiecīgie valsts iestāžu pasākumi ir šķērslis, ko līgumslēdzēja puse nevar kontrolēt; līguma noslēgšanas brīdī nevarēja saprātīgi paredzēt, lai puses ņemtu vērā koronavīrusa rašanos un izplatīšanos (t.i., līgumiem, kas bija noslēgti pirms koronavīrusa izplatīšanās); noteiktos gadījumos nebija iespējams izvairīties vai pārvarēt koronavīrusu vai valsts iestāžu pasākumus. Tomēr situācijās, kad pēc būtības ir iespējams izpildīt saistības, bet to darīt ir kļuvis grūtāk/dārgāk, piemēram, jo jāsameklē alternatīvi maršruti, lai izvairītos no slēgtajiem reģioniem, apstākļi tiks kvalifi cēti kā „grūtības” un ir jāuzņemas sekas. Turklāt nepārvaramas varas atzīšana nerada automātisku pamatu, kas atbrīvo no līguma saistībām. Kā apstiprināt nepārvaramas varas iestāšanos? Puse, kas nespēj izpildīt vai nav izpildījusi savas līgumiskās saistības nepārvaramas varas dēļ, sazinās ar tās valsts kompetento iestādi, kurā radusies nepārvarama vara, lai pieprasītu valsts iestādes, tostarp arī tirdzniecības palātas, attiecīgu izziņu. Ieteicams dokumentēt nepārvaramas varas iestāšanos, lai varētu to izmantot kā pierādījumu. Turklāt līgumā parasti tiek iekļautas konkrētas procedūras, kā pusēm vienai otra jāinformē par nepārvaramu varu un no tās izrietošu nespēju izpildīt savas saistības. Šo procedūru neizpilde ļaus otrai pusei atteikties atzīt nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos, lai atbrīvotu paziņotāju no līgumiskajām saistībām. Vai rodas atbildība par neizpildi? Parasti soda naudas vai zaudējumu atgūšana no pretējās puses ir maz ticama, tā kā tai ir tiesības paredzēt atbrīvojumu no atbildības par visu nepārvaramas varas termiņu. Tajā pašā laikā puse var pieprasīt zaudējumu atlīdzību: ja pretējā puse nav paziņojusi par nepārvaramas varas apstākļiem (vai nav to izdarījusi savlaicīgi) un to ietekmi uz līguma izpildi; ja pretējā puse nav izpildījusi visus iespējamos pasākumus, lai samazinātu kaitējumu, kas tiek radīts pusei, kuru skar neizpilde. Vai ir iespējams izbeigt līgumu? Tikai tad, ja līgums to atļauj. Ja nav tāda punkta, ir grūti izbeigt līgumu, tā kā nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās (parasti) nevis izbeidz līguma izpildi, bet tikai pagarina līguma izpildes termiņu. Tomēr puse var mēģināt pierādīt, ka tā vairs nav ieinteresēta līguma izpildē, – un pieprasīt līguma izbeigšanu uz šī pamata. NUMUR A I NT E R V IJ A 9 NR. 4 (82), 2020. GADA APRĪLISNext >