< PreviousJURISTA PADOMS 10 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Biežākās nepilnības iekšējās kontroles sistēmās Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver noteiktu prasību izpildei paredzētas darbības, asignējot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu subjekta iesaistīšanos noteiktās nevēlamās aktivitātēs. NOZIEDZĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĀCIJAS UN TERORISMA UN PROLIFERĀCIJAS FINANSĒŠANAS NOVĒRŠANAS LIKUMS (NILLTPFN likums) un STARPTAUTISKO UN LATVIJAS REPUBLIKAS NACIONĀLO SANKCIJU LIKUMS (Sankciju likums) uzliek par pienākumu noteiktām personām izstrādāt un ieviest iekšējās kontroles sistēmas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas fi nansēšanas (NILL/TPF) novēršanai un starptautisko un nacionālo sankciju (SNS) prasību ievērošanai. Gan NILLTPFN likums, gan Sankciju likums nosaka iekšējā kontroles sistēmā iekļaujamo regulējumu, norāda, kam ir jāievieš iekšējās kontroles sistēma, kā arī nosaka, kas veic iekšējās kontroles sistēmas ieviešanas uzraudzību. Gan uzraudzības institūcijas, gan nacionālās un starptautiskās organizācijas ir publicējušas vadlīnijas, rekomendācijas un ziņojumus iekšējās kontroles sistēmas izveidei, ieviešanai un uzturēšanai. Bet, pastāvot minētajiem labvēlīgajiem apstākļiem iekšējo kontroles sistēmu izveidei, praksē var identifi cēt tipiskākos trūkumus, kas ir dažādu kontroles subjektu iekšējās kontroles sistēmās. Šī raksta mērķis ir informēt par šiem trūkumiem, izvērtēt to cēloņus un rekomendēt veidus šo trūkumu novēršanai. Foto: © alfexe – stock.abobe.com11 NR. 4 (82), 2020. GADA APRĪLIS JURI S TA PA D O MS Uz riskiem balstīta pieeja Uz riskiem balstīta pieeja nozīmē, ka valstīm, publiskajām iestādēm, kā arī privāto tiesību subjek- tiem ir jāapzinās NILL/TPF riski, ar kuriem nākas saskarties, lai ieviestu un piemērotu tādus pasāku- mus, kas nodrošina šo risku mazināšanu. Pirms uz riskiem balstītas pieejas ieviešanas valsts, publiskās iestādes un privātie tiesību subjekti savus NILL/TPF novēršanas un SNS prasību ievērošanas pasākumus pārvaldīja saskaņā ar „ķeksīšu” pieeju, tas ir, vienkārši izpildot standartizētas procedūras, kas vienādas vi- siem klientiem, sadarbības partneriem vai pārraugā- majiem subjektiem. Vienlīdzīgi standartizētā pieeja darbojās līdz 2000. gadam. Šādas pieejas politiskais mērķis bija noteikt visiem fi nanšu nozares uzņēmu- miem integrētu pasākumu kopumu, ko uzraudzī- tu viena institūcija. Lielbritānijas Finanšu sektora uzraudzības iestāde (Financial Services Authority) 2000. gadā publicēja dokumentu A New Regulator for the New Millennium. Dokumentā bija skaidri iz- klāstīta jauna pieeja fi nanšu sektora uzraudzībai. Uz riskiem balstīta pieeja paredz pastiprināt pasākumus un resursus tajos virzienos, kas rada vairāk raižu un mazāk pasākumu, un resursu veltīt tajos virzienos, kur risku līmenis ir zemāks. Uz riskiem balstītai pieejai ir jāveicina efektivitāte gan uzraugāmajiem subjektiem, gan uzraugam, jo abi var koncentrēties uz tām jomām, kuras ir prioritāras. Riska balstītai pieejai bija jānovērš trūkumi, kas pastāv pie vispārēji vienlīdzīgās sistēmas NILL/TPF novēršanai, proti, vai nu vispārīguma, vai konsekvences/vienlīdzīguma trūkums. Vēlāk uz riskiem balstītu pieeju pārņēma arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co–operation and Deve- lopment – OECD) gan fi nanšu sektora uzraudzībā, gan citās nozarēs.1 2007. gadā fi nanšu darījumu dar- ba grupa (Financial Action Task Force – FATF) pub- licēja Vadlīnijas riska balstītai pieejai noziedzīgi ie- gūtu līdzekļu un terorisma fi nansēšanas novēršanai2. 2012. gadā FATF atjaunināja savas rekomendācijas, un būtiskākais jaunums bija uzsvars uz riskiem bal- stītu pieeju NILL/TPF novēršanai, īpaši preventīvo un uzraudzības aspektos. Saskaņā ar FATF 40 re- komendāciju ievadu riska balstīta pieeja ļauj valstīm FATF rekomendāciju ietvaros veikt daudz elastīgā- kus pasākumus, lai atbilstu riska veidam un iekšē- jās kontroles sistēmas pierādītu savu efektivitāti.3 Uz riskiem balstītas pieejas neatņemams elements ir „ievēro vai paskaidro” princips. Saskaņā ar šo principu iekšējās kontroles sistēmas subjektam ir pienākums izskaidrot, kāpēc vienā situ- ācijā, piemēram, ir veikta vienīgi klientu identifi kā- cija, bez padziļinātas izpētes vai riska novērtējuma, kamēr citā situācijā subjekts veic padziļinātu klienta izpēti un regulāru risku pārvērtēšanu. Riska balstīta pieeja NILL/TPF novēršanā pa- stāv jau 20 gadus. Ir pieejamas vadlīnijas uz riskiem balstītai pieejai daudzās komercdarbības jomās, ne- aprobežojoties tikai ar fi nanšu sektoru. Tomēr vēl joprojām Latvijā NILLTPFN likuma un Sankciju likuma subjekti savas iekšējās kontroles sistēmas iz- strādā pēc „ķeksīšu principa”. Šāds princips ir kon- statējams tāpēc, ka iekšējās kontroles sistēmas nav izstrādātas, lai pārvaldītu riskus, ar kuriem saskaras subjekts, bet lai izpildītu normatīvo aktu prasības un uzrauga norādes par iekšējās kontroles sistēmas dokumentu esamību. „Ķeksīšu princips” nereti izriet no uzskata, ka iekšējās kontroles sistēma ir adminis- tratīvais slogs, kuru kontroles subjekts ir pieņēmis, jo nav citu iespēju. Šādu mentalitāti ir iespējams mainīt, ja kontroles subjekts saskata ieguvumus no uz ris- kiem balstītas pieejamas iekšējās kontroles sistēmas izveides un uzturēšanas: iespēja izvairīties no zau- dējumiem, kvalitatīvāk pārvaldīt reputācijas riskus, iespēja pārvaldīt vērtīgus informācijas resursus u.c. Uz riskiem balstītu pieeju ir iespējams īstenot, ja kontroles subjekts dokumentē apzinātos nozares, uzņēmuma un specifi skos klienta riskus. Vislabāk, ja dokumentēšanu veic iekšējās kontroles sistēmas dokumentā: vadlīnijā, instrukcijā. Visērtāk to do- kumentēt tieši vadlīnijas, instrukcijas preambulā, JĀ NI S KĻUMELS maģistra grāds tiesību zinātnēs (LL.M) un maģistra grāds sociālajās zinātnēs (M.Soc.Sc.), juridiskā biroja Klumel vadošais partneris Fo to: Aiv ar s Siliņš Uz riskiem balstītu pieeju ir iespējams īstenot, ja kontroles subjekts dokumentē apzinātos nozares, uzņēmuma un specifi skos klienta riskus. 1 Regulatory Styles and Supervisory Strategies. Julia Black. The Oxford Handbook of Financial Regulation. Niamh Moloney, Eilís Ferran, Jennifer Payne, OUP Oxford, Aug 27, 2015, p. 221–222 2 Guidance On The Risk–Based Approach To Combating Money Laundering And Terrorist Financing. Pieejams: https://www.fatf–gafi .org/ media/fatf/documents/ reports/High%20Level%20 Principles%20and%20 Procedures.pdf 3 International Standards On Combating Money Laundering And The Financing Of Terrorism & Proliferation. The FATF Recommendations. Pieejams: https://www.fatf–gafi .org/ media/fatf/documents/ recommendations/pdfs/ FATF%20Recommendations %202012.pdf, p.7kas arī noteiktu, kādā veidā ir izstrādājama iekšējā kontroles sistēma, lai ievērotu ārējo normatīvo aktu prasības un iekšējie normatīvie akti būtu efektīvi piemērojami kontroles subjekta vajadzībām. Tipoloģijas Tipoloģija NILL/TPF novēršanas kontekstā no- zīmē veidu, kā īstenojama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai terorisma un proliferācijas fi nansēša- na. Tipoloģijas tiek identifi cētas, lai būtu vieglāk at- klājama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un/vai terorisma un proliferācijas fi nansēšana. Tipoloģijas ietekmē ekonomiskā situācija, fi nanšu tirgi, NILL/ TPF novēršanas un apkarošanas režīmi. NILL/TPF veidi ir atšķirīgi dažādās vietās un dažādos laikos. Pastāv trīs vispārīgas metodes, kā krimināli elementi un terorisma fi nansētāji pārvieto fi nan- šu līdzekļus ar mērķi slēpt to izcelsmi, lai līdzekļus integrētu ekonomikā.4 Pirmā metode ir, izmantojot fi nanšu sistēmu; otra – fi ziski pārvietojot naudu; tre- šā – pārvietojot preces un pakalpojumus tirgū. Šajā procesā izšķir trīs stadijas NILL/TPF5: ievietošana ( placement) – neatļauta ekonomiska labuma ievietošana ekonomiskajā apritē jeb tirgū; izkārtošana (layering) – dažādu darbību veikšana, lai maskētu neatļautā ekonomiskā labuma izcelsmi; integrācija (integration) – neatļauta ekonomiskā la- buma apmaiņa pret citu legālu ekonomisko labumu. Kontroles subjekti parasti var būt iesaistīti tikai atsevišķā NILL/TPF stadijā vai kādā NILL/TPF metodes veidā. Nezinot visu NILL/TPF tipoloģiju kopumā, ir apgrūtinoši to identifi cēt, kur nu vēl no- vērst. Gan uzraudzības institūcijas, gan nacionālās un starptautiskās organizācijas regulāri publicē un atjaunina nozares, saimnieciskās darbības veida vai atsevišķu darījumu tipoloģijas, lai ļautu identifi cēt NILL/TPF atsevišķās stadijās un dažādās ekono- mikas jomās. Neraugoties uz ievērojamo tipoloģiju datubāzi un nepārtraukto tipoloģiju pilnveidošanu, Latvijā kontroles subjekti mēdz izstrādāt savus in- dividuālos risku novērtējumu modeļus, kuri neļauj identifi cēt praksē jau zināmus NILL/TPF veidus. Individuālie risku novērtējuma modeļi bieži izrādās neefektīvi, jo kontroles subjekts nav in- formēts par nozares NILL/TPF tipoloģijām. Tipo- loģiju zināšana ir izmeklēšanas rezultāts, un nav daudz uzņēmējdarbības subjekti, kuri specializējas neatļautu ekonomisko labumu aprites izmeklēšanā un izpētē. Tā- pēc vislabāk ir paļauties uz nozares uzrauga, nacionālā NILL/TPF novēršanas ziņojumā vai FATF vadlīnijās minēto tipoloģiju iekļaušanu kontroles subjekta iekšējās kontroles sistēmā. Pēc tipoloģiju iekļaušanas kontroles subjekta iekšējā kontroles sistēmā būtu jāveic arī atbil- stoša darbinieku apmācība tipoloģiju identifi cēšanai kontroles subjekta saimnieciskajā darbībā. Sankciju risku regulējums Sankcijas ir pret valsti, režīmu, vienību vai personu (fi zisku vai juridisku) vērsti ierobežojo- ši pasākumi, lai mainītu šīs valsts, režīma, vienī- bas vai personas (fi ziskas vai juridiskas) uzvedību. Starptautiskajās tiesībās sankcijas ir ārpolitikas ins- truments, kura mērķis ir nevardarbīgā veidā novērst starptautisko tiesību pārkāpumus. Kopš 2016. gada maija Latvijā spēkā ir Sankciju likuma 4. pants, kas paredz piecus sankciju jeb ierobežojumu veidus: (i) fi nanšu ierobežojumi (piemēram, fi nanšu lī- dzekļu iesaldēšana, liegums piekļūt finanšu līdzekļiem un instrumentiem, fi nanšu pakal- pojumu sniegšanas liegums), (ii) civiltiesiski (piemēram, liegums iegūt vai atsa- vināt noteiktas lietas), (iii) ieceļošanas ierobežojumi (piemēram, liegums ieceļot, uzturēties vai šķērsot teritoriju tranzītā), (iv) stratēģiskas nozīmes preču un citu preču apri- tes (piemēram, aizliegums atsavināt noteiktas preces), (v) tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi (liegums sniegt tūrisma pakalpojumus sankciju subjektam). Sankciju ievērošana attiecas uz jebkuru fi zisku un juridisku personu. Bet attiecībā uz NILLTPFN likuma kontroles subjektiem ir noteikts pienākums izstrādāt iekšējās kontroles sistēmas sankciju risku novēršanai. Valsts ieņēmumu dienests (VID) saviem uzraugāmajiem subjektiem6, bet Zvērinātu advokātu padome saviem uzraugāmajiem subjektiem7 reko- mendē apvienot NILLTPFN likuma un Sankciju likuma ietvaros izstrādātās iekšējās kontroles sistē- mas vienotā procedūrā. Sankciju likums šādu pienā- kumu tieši neparedz, tomēr nozares eksperti iesaka8 un citas uzraudzības iestādes arī norāda uz iespēju apvienot abas procedūras vienā dokumentā9. Sankcijas nereti ir noteiktas ārvalstu personām, kuras tur aizdomās vai ir iesaistītas, atbalsta vai citādi tām piedēvē NILL/TPF darbību veikšanu. Tāpēc divu atsevišķu sistēmu izveide NILL/TPF novēršanai un sankciju prasību izpildei drīzāk būtu uzskatāma par izšķērdību, nevis integrētu pieeju kontroles subjekta interešu aizstāvībai. Abu kon- troles sistēmu apvienošana vienā procedūrā ir veids, kā ietaupīt administratīvos resursus. Vienlaikus ir jāapzinās abu kontroles sistēmu atšķirības, tāpēc JURI S TA PA D O MS 4 Trade based Money Laundering. FATF/OECD, 2006, p.7. Pieejams: http:// www.fatf–gafi .org/media/ fatf/documents/reports/ Trade%20Based%20 Money%20Laundering.pdf 5 2013. gada 6. decembra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi Nr. 268 „Ieteikumi maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma fi nansēšanas novēršanas jomā”. Pieejami: https://likumi.lv/ta/ id/262873–ieteikumi– maksajumu–iestadem– un–elektroniskas–naudas– iestadem–noziedzigi– iegutu–lidzeklu– legalizacijas–un–terorisma– fi nansesanas–noversanas– joma 6 Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas fi nansēšanas novēršanas likuma subjektiem. Pieejamas: https://www.vid. gov.lv/lv/vadlinijas 7 Advokātu instrukcija NILLTPFN–SL. Pieejama: https://advokatura.lv/lv/ nilltpfnl–sl–jautajumi/ advokatu–instrukcija– nilltpfn–sl/ 8 Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma. Gints Metāls. Bilances Juridiskie Padomi, Nr. 5, maijs 2019. 9 Vadlīnijas. Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas fi nansēšanas novēršanas likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma subjektiem. Pieejams: http://ptac.gov. lv/sites/default/fi les/ nilltpfnl.vadlinijas.pdf Pastāv trīs vispārīgas metodes, kā krimināli elementi un terorisma fi nansētāji pārvieto fi nanšu līdzekļus ar mērķi slēpt to izcelsmi, lai līdzekļus integrētu ekonomikā. 12 BILANCES JURIDISKIE PADOMIJURI S TA PA D O MS klientu izpētes dokumentācija ir jāparedz atsevišķi abiem kontroles veidiem, kā to uzskatāmi demonstrē Zvērinātu advokātu padomes saviem uzraugāmajiem subjektiem izdotajās vadlīnijās. Bet ir jānorāda, ka NILLTPFN likuma prasības attiecas uz kontroles subjekta klientiem, kamēr Sankciju likuma prasības attiecināmas gan uz klientiem, gan piegādātājiem, ko kontroles subjekti mēdz aizmirst savās iekšējās kontroles sistēmās. Papildus iepriekš minētajiem aspektiem ir vēl divi biežākie trūkumi sankciju risku iekšējās kontro- les sistēmās: nav paredzēts rīcības plāns un kārtība darbībai, lai kontroles subjektu dzēstu no sankciju saraksta, un kontroles subjekta līgumos nav atru- nāta kārtība līguma apturēšanai, pārtraukšanai, iz- beigšanai, ja darījuma partneris ir iekļauts sankciju sarakstā10. Aizdomīgi darījumi nodokļu jomā NILLTPFN likums un Sankciju likums ir divi galvenie ārējie normatīvie tiesību akti, kas nosaka kontroles subjektu pienākumus NILL/TPF novēr- šanas un sankciju risku vadības jomā. Tomēr šie nav vienīgie normatīvie tiesību akti. Papildus Ministru kabineta noteikumiem, kuri izdoti saskaņā ar abiem galvenajiem likumiem, piemēram, par sliekšņa de- klarācijām, par aizdomīgiem darījumiem sniedza- mā informācija, kontroles subjektiem ir svarīgi zināt likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.2 pantu, kas paredz informācijas sniegša- nu VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. Kontroles subjekti iekšējās kontroles sistēmās parasti paredz aizdomīgu darījumu identifi cēšanu un ziņošanas kārtību saskaņā ar NILLTPFN li- kumu, proti, ziņošanu uzraugošajai institūcijai un Finanšu izlūkošanas dienestam (FID). Attiecībā uz aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā iekšējās kontroles sistēmai ir jāparedz aizdomīgu darījumu identifi cēšana un ziņošana arī VID. Iekšējās kontroles sistēmas lietošanas ērtums Primārais iekšējās kontroles sistēmas ietekmē- jošais faktors ir likuma prasības. Sekundāri jau li- kuma prasības kontroles subjekts izpilda veidā, lai pielāgotu iekšējās kontroles sistēmu savām vajadzī- bām un tā būtu izstrādāta saskaņā ar riska balstītu pieeju. Normatīvie tiesību akti ir vispārīgi, tie pa- redz iekšējās kontroles sistēmas elementus dažā- dām komercdarbības jomām. Kontroles subjektam nākas balansēt starp divām koordinātu prasībām: likuma vispārīgām prasībām un uzņēmuma speci- fi sko situāciju. Parasti „gravitācijas spēks” lielāks ir pirmajai asij, kas padara iekšējās kontroles sistēmu nepietiekami specifi sku, konkrētu, tāpēc uzņēmu- ma darbinieks nereti saskaras ar grūtībām izprast un piemērot iekšējās kontroles sistēmu arī pēc kva- litatīvām apmācībām. Biežākās grūtības ir šādas: nav norādīta saziņas kārtība ar uzraugošajām institūcijām, tāpēc darbinieks iesākumā vēršas pie uzņēmuma atbildīgās personas saziņas veida precizēšanai, kas var novest pie likumā noteiktā termiņa kavējuma. Izteikti tas ir ar sankciju risku iekšējās kontroles sistēmas ziņošanu Valsts drošī- bas dienestam, tāpēc ieteikums paredzēt iekšējās kontroles sistēmā šādu punktu: „Uzņēmums ne- kavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo Valsts drošības dienestam par sankciju pār- kāpšanu vai mēģinājumu pārkāpt sankcijas un tā rezultātā iesaldētiem līdzekļiem. Ziņojums snie- dzams brīvā formā, norādot iesniedzēju identifi - cējošu informāciju, paskaidrojot klienta sankciju pārkāpumu un pievienojot klienta izpētes infor- māciju, uz e–pasta adresi sankcijas@vdd.gov.lv”; nav norādīti mācību, kursu, uzziņas materiāli dar- binieku apmācībām. Vislabāk jaunajiem darbi- niekiem veikt pirmreizējo apmācību un sagatavot ievadapmācību materiālus, kā arī rekomendēt tos glabāt kopā ar iekšējās kontroles sistēmu. Šādu pirmreizējo apmācību vislabāk apvienot ar Dar- ba aizsardzības likuma ietvaros veikto obligāto darbinieka apmācību darba aizsardzības jomā; nav norādīti efektīvi klientu izpētes rīki, pie- mēram, ārvalstīs izdota dokumenta pārbaude Eiropadomes PRADO sistēmā vai klienta riska novērtējums LexisNexis WorldCompliance Online Search Tool, ComplyAdvantage Onbording&Mo- nitoring vai GBG ID3Global u.c. Nobeigums NILLTPFN likums pieprasa iekšējās kontroles sistēmā paredzēt kārtību neatkarīga audita veikšanai, lai pārbaudītu tās atbilstību piemērojamiem tiesību aktiem un novērtētu tās efektivitāti. Iepriekš mi- nētie trūkumi ir tikai daži no biežāk novērotajiem. Metodoloģiski būtu pārdroši norādīt, ka šādi trūkumi piemīt vairumam NILLTPFN likuma un Sankciju likuma kontroles subjektu iekšējās kontroles sistēmā. Bet ar pārliecību var atzīt, ka minēto trūkumu apzi- nāšanās noteikti dod iespēju izveidot un uzturēt efek- tīvāku iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN likuma un Sankciju likuma kontroles subjektiem. 10 Jaunumi sankciju likumā. Raudzeps Raivo, iTiesības, 26. aug. 2019, Pieejams: https://www.sorainen. com/wp–content/ uploads/2019/08/article. News–in–the–Sanctions– Act.2019–08–26.lat_. itiesibas.lv_.raivor.pdf NILLTPFN likuma prasības attiecas uz kontroles subjekta klientiem, kamēr Sankciju likuma prasības attiecināmas gan uz klientiem, gan piegādātājiem. 13 NR. 4 (82), 2020. GADA APRĪLIS MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR14 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS Vispārīgā izpratne Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – likums) 1. panta 5. punktā interešu konfl ikts tiek defi nēts šādi: „Situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.” Piemērojot minēto regulējumu, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savā 2009. gada 26. marta spriedumā lietā Nr. SKA–68/2009 (at- saucoties uz savu iepriekšējo 2006. gada 21. sep- tembra spriedumu lietā Nr. SKA394/2006) (sprie- duma 10. punkts) atzina: „[..] lai iestātos interešu konfl ikta situācija, pietiek ar iespējamību, ka ietek- me var rasties.” Sprieduma turpinājumā ir norā- dīts, ka „[..] valsts amatpersonām kā vienotas valsts pārvaldes sastāvdaļai, pildot dienesta pienākumus, ir jādarbojas sabiedrības interesēs, tādējādi gūstot sabiedrības uzticību, un jānovērš jebkādas šaubas par iespējamu valsts amatpersonas ieinteresētību konkrēta lēmuma vai rīcības rezultātā, proti, jāno- vērš interešu konfl ikta situācijas iespējamība”. Tātad judikatūrā ir atzīts, ka interešu konfl ikts iestājas jau tajā brīdī, kad rodas iespējamība, ka amatpersonas lēmumu var ietekmēt personiskās vai mantiskās intereses. Iestājoties interešu konfl ikta situācijai, spēkā stājas likumā paredzētie ierobežojumi un atbildība par šo ierobežojumu pārkāpumiem. Tomēr likumā noteiktie ierobežojumi nevar tikt uzskatīti par absolūtiem, jo amatpersonas nekad nevar pieņemt lēmumu attiecībā uz sevi. Kā atzinis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu de- partaments 2012. gada 13. janvāra spriedumā lietā Nr. SKA–45/2012 (sprieduma 9. punkts), ir jākonsta- tē, lai, „[..] pirmkārt, valsts amatpersona nepieņemtu tādus lēmumus, kuros tā ir ieinteresēta, un, otrkārt, lai arī sabiedrībai nebūtu šaubu par valsts amatper- sonas iespējamu ieinteresētību lēmuma pieņemšanā”. Attiecīgi uzraugošajām institūcijām ir „[..] ne tikai jākonstatē valsts amatpersonas lēmuma attiecībā uz sevi pieņemšanas fakts, bet arī jāizvērtē iespējamā valsts amatpersonas personiskā vai mantiskā interese attiecīgā lēmuma pieņemšanā”. No minētā var secināt, ka minimālais slieksnis, lai iestātos interešu konfl ikta situācija, ir diezgan zems – pietiek tikai ar iespē- ju, ka var rasties ietekme uz lēmuma pieņem- šanu. Turklāt, lai iestātos likumā paredzētās sekas, nepieciešams konstatēt, ka attiecīgā amatpersona ir bijusi personiski vai mantiski ieinteresēta lēmuma pieņemšanā. Praksē tas varētu nozīmēt, ka amatperso- nām būtu jāizvairās no lēmumu pieņemšanas interešu konfl ikta situācijā, taču atbildība iestājas, ja vienlaikus konstatējama amatpersonas personiskā vai mantiskā ieinteresētība lēmuma pieņemšanā. Iepirkumu regulējums Specifi skāks interešu konfl ikta regulējums at- rodams Publisko iepirkumu likuma 25. panta pir- majā daļā, kurā paredzēts, ka iepirkumu procedūras dokumentu sagatavotājs, iepirkuma komisijas locekļi un eksperti ne tikai nedrīkst pārstāvēt kandidāta vai pretendenta intereses, bet tiem ir vienlaikus aizliegts būt saistītiem ar kandidātiem vai pretendentiem (tur- pinājumā minētajā normā tiek precīzi uzskaitīts, kas uzskatāms par saistību ar kandidātu vai pretendentu). Interešu konfl ikta regulējums Interešu konfl ikta regulējums ir paredzēts, lai nodrošinātu valsts amatpersonu objektīvu lēmumu pieņemšanu to ikdienas darbā. Vienlaikus šāds regulējums ir nepieciešams, lai garantētu sabiedrības uzticību valsts pārvaldes darbam. Tāpat arī saimnieciskajā darbībā ir svarīgi, lai uzņēmumu darbinieki un amatpersonas rīkotos tieši uzņēmumu interesēs. Šajā rakstā tiek aplūkota interešu konfl ikta vispārīgā izpratne un regulējums valsts amatpersonu darbā, iepirkumu jomā, kā arī saimnieciskās darbības kontekstā. Ilustr ācija: © z enz en – st ock.abobe .c om15 NR. 4 (82), 2020. GADA APRĪLIS JURI S TA PA D O MS Turklāt no 2020. gada 1. jūlija spēkā stāsies Publisko iepirkumu likuma 85. panta jaunā re- dakcija, kurā paredzēta atbildība par interešu konfl ikta novēršanas noteikumu neievēroša- nu. Šajā rakstā tiek uzsvērts, ka Publisko iepirkumu likuma regulējums ir striktāks nekā vispārīgais likuma „Par interešu konfl ikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” regulējums – iepirkumu procedūrās iesais- tītajām pasūtītāja amatpersonām vai darbiniekiem un ekspertiem ir noteikts vispārīgs aizliegums būt saistītiem ar kādu kandidātu vai pretendentu. Tātad pietiek tikai ar pašu saistības faktu, lai stātos spēkā Publisko iepirkumu likumā noteiktie ierobežojumi, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā persona ir bijusi vai va- rēja būt personiski ieinteresēta lēmuma pieņemšanā. Jāpiezīmē, ka tajā pašā laikā uz publiskā iepirkuma komisijas locekļiem ir attiecināms arī vispārīgais „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” regulējums, jo publiskā iepirkuma komisijas locekļi ir uzskatāmi par valsts amatpersonām (likuma 4. panta pirmās daļas 24. punkts). Publisko iepirkumu likumam līdzīgs regulējums atrodams arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā. Interešu konflikta regulējums saimnieciskajā darbībā Lai arī interešu konfl ikta izpratne ir attīstījusies tiešu valsts iestāžu un amatpersonu darba kontek- stā, arī attiecībā uz komersantiem un citiem privāto tiesību subjektiem atrodams regulējums, kuru var salīdzināt ar publisko tiesību jomas regulējumu, pro- ti, Komerclikuma 184.1 un 184.2 pants paredz regu- lējumu attiecībā uz darījumu slēgšanu ar sabiedrību saistītām personām un ārpus parastās darbības sfēras, respektīvi, sabiedrības valdei, slēdzot darījumu, kas nav iekļauts sabiedrības parasti veicamās komerc- darbības ietvaros vai neatbilst tirgus nosacījumiem un kas vienlaikus tiek slēgts ar saistītajām personām, ir jāsaņem sabiedrības padomes vai dalībnieku sa- pulces piekrišana. Tāpat arī padomes locekļiem nav balsstiesību šāda lēmuma pieņemšanā, ja šī padomes locekļa intereses saduras ar sabiedrības interesēm (Komerclikuma 184.2 panta ceturtā daļa). Šāds re- gulējums nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrības interešu aizsardzību un valdes un padomes locekļu lojalitāti, pieņemot lēmumu sabiedrības vārdā. Darba likumā nav norādīts, ka darbinieka pienākums ir izvairīties no lēmumu pieņemšanas interešu konfl ikta situācijās, taču darbiniekam ir vispārīgs pienākums rūpēties par darba devēja zau- dējumu novēršanu (Darba likuma 81. panta pirmā daļa). Turklāt Darba likuma 50. panta otrā daļa pa- redz darbiniekam pienākumu rūpēties par darba devēja mantu. Visbeidzot, Darba likuma 86. panta pirmā daļa paredz darbinieka pienākumu atlīdzināt darba devējam nodarītos zaudējumus. Tas nozīmē, ka darbiniekam būs atbilstoši šīm vispārīgajām normām jāatbild par darba devējam no- darītajiem zaudējumiem, tai skaitā, ja tie nodarīti, pie- ņemot lēmumu interešu konfl ikta situācijā. Vienlaikus Darba devējs var paredzēt saviem darbiniekiem saistošu īpašu regulējumu attiecībā uz intere- šu konfl ikta situāciju novēršanu savos iekšējos noteikumos, piemēram, uzliekot par pienākumu darbiniekiem atklāt informāciju par interešu konfl ikta situācijām un attiecīgi saņemt vadības piekrišanu lēmu- mu pieņemšanā vai darījumu slēgšanā šādos gadījumos. Secinājumi Valsts amatpersonām un iepirkumu komisiju lo- cekļiem attiecībā uz lēmumu pieņemšanu interešu konfl ikta situācijās ir noteikti stingri ierobežojumi, kuru mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību. Tāpat arī kapitālsabiedrību valdes locekļiem ir noteikts pienākums informēt padomi vai dalībniekus par gadī- jumiem, kad kāda darījuma slēgšana rada sabiedrības un valdes locekļa interešu sadursmi. Neskatoties uz šiem specifi skajiem regulējumiem, arī darbiniekiem ir vispā- rīgs pienākums rūpēties par sava darba devēja mantu, piemēram, atklājot interešu konfl ikta esamību. KA S PA R S FRIDENBERGS– AN S B ERG S zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vecākais jurists Fo to: Jūlija Žit luhina Interešu konfl ikts iestājas jau tajā brīdī, kad rodas iespējamība, ka amatpersonas lēmumu var ietekmēt personiskās vai mantiskās intereses. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ ARZemessarga individuālā apmācība No 2015. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 3. ap- rīlim spēkā bija Darba likuma 153. panta pirmā daļa ar indeksu divi, kas noteica: darba devēja pienākumu piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas darbiniekam, kurš pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē, ja par darbinieka iesaisti Zemessardzes apmācī- bā darba devēju informē Zemessardzes vienības komandieris dienestu Zemessardzē regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā; atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas piešķir uz Zemessardzes vienības komandiera izziņā norādīto laiku. No 2019. gada 4. aprīļa ir spēkā Zemessardzes likuma 6. panta ceturtā daļa ar indeksu divi, kas noteic: „Darba devējs līdz piecām darba dienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā ie- saistīto zemessargu no darba pienākumu pildīša- nas, saglabājot darba (amata) vietu. Darba devējs, ievērojot Darba likumā noteikto, var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par zemessargu apmācībā pavadīto laiku.” Darba devējam ir jāsaņem: rakstiska informācija no Zemessardzes vienī- bas komandiera trīs mēnešus pirms apmācību sākuma dienas (sk. 2010. gada 14. septembra noteikumu Nr. 863 „Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā” 5. punkta 5.1. apakšpunktu); izziņu par zemessarga dalību apmācībā, ko pēc zemessarga piedalīšanās zemessargu apmācībā darba devējam izsniedz zemessarga Zemes- sardzes vienības komandieris (sk. 2010. gada 14. septembra noteikumu Nr. 863 „Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzde- vumu izpildē un apmācībā” 7. punktu). JURISTA PADOMS 16 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Atlīdzības aspekti un attaisnota prombūtne darbiniekam – zemessargam vai rezerves karavīram II D A Ļ A Šajā rakstā tiek aplūkoti aktuālie jautājumi, kas skar atlīdzības izmaksas pienākumu, darbinieka attaisnotu prombūtni, darba vietas saglabāšanu darbiniekam, kas piedalās zemessargu apmācībās (individuālajās vai kolektīvajās), pilda Zemessardzes uzdevumu vai kā rezerves karavīrs piedalās militārajām mācībās, kā arī izmaksātās atlīdzības kompensācijas pieprasīšanas kārtību un apmēru, ko darba devējam atlīdzina valsts. Ilustr ācija: Arvis Villa Žurnāla marta numurā lasāma raksta pirmā daļa – aktuālie jautājumi, kas skar darbinieka attaisnotu prombūtni, darba vietas saglabāšanu un atlīdzības izmaksas pienākumu darbiniekam, kas piedalās zemessargu kolektīvajās apmācībās.No 2019. gada 4. aprīļa spēkā stājās likums „Grozījumi darba likumā”, kas cita starpā noteic: „Darba likuma 74. pants tiek papildināts ar astoto daļu šādā redakcijā: „Darba devējs var izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar zemessargu apmācību, iz- ņemot šā panta pirmās daļas 10. punktā minēto gadījumu. Atlīdzība izmaksājama, ja darba devē- ju par darbinieka – zemessarga iesaisti apmācībā informē Zemessardzes vienības komandieris die- nestu Zemessardzē regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā. Atlīdzību izmaksā par Zemessardzes vienības komandiera izziņā no- rādīto laiku.”” Tādējādi no 2019. gada 4. aprīļa darba devējam: līdz piecām darba dienām kalendāra gadā jāat- brīvo apmācībā iesaistītais zemessargs no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu, ja saņemta rakstiska informācija no Ze- messardzes vienības komandiera trīs mēnešus pirms apmācību sākuma dienas; darba devējs pēc saviem ieskatiem var izmaksāt Darba likuma 74. panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar zemessargu apmācību (aut. piez. – individuālās apmācības). Darba devējs laika periodā no 2019. gada 4. ap- rīļa var izmaksāt, bet darba devējam nav pienāku- ma izmaksāt darba likuma 74. panta trešajā daļā noteikto atlīdzību. Ja darba devējs izmaksā atlīdzību par dar- binieka – zemessarga prombūtni, kas saistīta ar zemessarga individuālo apmācību, kas ietver pa- matapmācību, kvalifi kācijas apmācību un karje- ras apmācību (sk. Zemessardzes likuma 6. panta pirmās daļas ar indeksu divi 2. punktā noteikto), tad Nacionālie bruņotie spēki darba devējam ne- kompensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību par attaisnotu prombūtni sakarā ar dalību zemessarga individuālajā apmācībā, jo normatīvie akti šādu kārtību neparedz. Zemessardzes uzdevumu pildīšana No 2015. gada 1. janvāra spēkā ir Darba likuma 153. panta pirmā daļa ar indeksu divi, kas noteic: darba devējam ir pienākums piešķirt atvaļinā- jumu bez darba samaksas saglabāšanas darbi- niekam, kurš pilda dienestu Latvijas Republikas Zemessardzē, ja par darbinieka iesaisti Zemes- sardzes uzdevumu izpildē darba devēju informē Zemessardzes vienības komandieris dienestu Zemessardzē regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā; atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas piešķir uz Zemessardzes vienības komandiera izziņā norādīto laiku. Saskaņā ar Zemessardzes likuma 6. panta ce- turto prim daļu, kas ir spēkā no 2019. gada 4. aprīļa, darba devējam tiek noteikts pienākums atbrīvot no darba pienākumiem Zemessardzes uzdevumu pil- dīšanā iesaistīto zemessargu, saglabājot darba vie- tu. Minētā norma ir izteikta šādā redakcijā: „Darba devējs atbrīvo Zemessardzes uzdevumu pildīšanā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildī- šanas, neizmaksājot viņam darba samaksu, bet saglabājot darba (amata) vietu: 1) līdz piecām darba dienām kalendāra gadā – Zemessardzes uzdevumu pildīšanai; 2) (..); 3) (..).” Lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu, darba de- vējam jāsaņem: rakstiska informācija no Zemessardzes vienības komandiera vienu mēnesi pirms Zemessardzes uzdevumu izpildes sākuma dienas (sk. 2010. gada 14. septembra noteikumu Nr. 863 „Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu iz- pildē un apmācībā” 5. punkta 5.1. apakšpunktu); izziņu par zemessarga dalību Zemessardzes uz- devumu izpildē, ko pēc zemessarga piedalīšanās uzdevumu izpildes darba devējam izsniedz ze- messarga Zemessardzes vienības komandieris (sk. 2010. gada 14. septembra noteikumu Nr. 863 „Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā” 7. punktu). Šobrīd nav tiesību normas, kas noteiktu, ka dar- ba devējam ir jāizmaksā vai tas var izmaksāt atlī- dzību darbiniekam, kas bija iesaistīts Zemessardzes uzdevumu izpildē. JURI S TA PA D O MS IVETA ZELČ A zvērināta advokāte iveta.zelca@ litigator.eu Fo to: Aiv ar s Siliņš Darba devējs, ievērojot Darba likumā noteikto, var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par zemessargu apmācībā pavadīto laiku. 17 NR. 4 (82), 2020. GADA APRĪLISRezerves karavīru militāro mācību statuss un atlīdzība Darba likuma 74. panta devītā daļa, kas stājās spēkā 2019. gada 4. aprīlī, noteic, ka darba devējs var izmaksāt Darba likuma 74. panta trešajā daļā noteikto atlīdzību, ja darbinieks neveic darbu sakarā ar rezerves karavīru militārajām mācībām. Militārā dienesta likuma 66. panta septītajā daļā cita starpā ir noteikts, ka darba devējs var izmaksāt darbiniekam atlīdzību par militārajās mācībās pavadīto laiku. Militārā dienesta likuma 66. panta pirmā daļa noteic: „Rezerves karavīru var iesaukt uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām Nacionālo bru- ņoto spēku vienībās. Militāro mācību laiku, vietu un dalībnieku skaitu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris.” Militārā dienesta likuma 66. panta septītā daļa noteic, ka darba devējs norīkojumā norādī- tajā laikā atbrīvo uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru no darba (amata) pienākumu pil- dīšanas, saglabājot darba (amata) vietu un ievērojot 66. panta trešajā daļā norādīto maksimālo militāro mācību laiku. Likuma „Grozījumi Darba likumā” anotācijā noteikts: „Militārā dienesta likumā atsevišķi nav nodalīti ierobežojumi militāro mācību norisei darba die- nās, tādēļ prezumējams, ka tās var notikt Militārā dienesta likuma 66. panta trešajā daļā noteikto laika vienību ietvaros, proti, virsnieka sastāva ka- ravīriem – līdz 60 dienām gada laikā, savukārt instruktoru un kareivju sastāva karavīriem – līdz 30 dienām gada laikā.”1 Militārā dienesta likuma 66. panta pirmā prim daļa paredz, ka „Nacionālo bruņoto spēku koman- dieris vienu reizi gadā pēc rezerves karavīra mo- tivēta lūguma var pārcelt rezerves karavīram plā- notās pārbaudes militārās mācības uz citu laiku, ja atklājušies no rezerves karavīra gribas neatkarīgi un nenovēršami apstākļi, kurus Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir atzinis par attaisnojošiem.” Rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc: veselības stāvokļa dēļ vai ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks, vai viņa apgādībā ir ne ma- zāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni (sk. Militārā dienesta likuma 66. panta astoto daļu). Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, ir secināms, ka no 2019. gada 4. aprīļa spēkā ir tiesību normas, kuras paredz: norīkojumā norādītais laiks ir darbinieka – re- zerves karavīra attaisnota prombūtne, kuras lai- kā uz militārajām mācībām iesaukto rezerves karavīru atbrīvo no darba (amata) pienākumu pildīšanas, saglabājot darba (amata) vietu (Mi- litārā dienesta likuma 66. panta septītā daļa); darba devējs saskaņā ar Darba likuma 74. pan- ta devīto daļu var izmaksāt Darba likuma 74. panta trešajā daļā noteikto atlīdzību. Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķir- tajiem valsts budžeta līdzekļiem. Kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru ka- binets (sk. Ministru kabineta 2018. gada 14. au- gusta noteikumus Nr. 501 „Noteikumi par kārtību, kādā izmaksā kompensāciju uz militārajām mācī- bām iesauktajam rezerves karavīram un Latvijas pilsonim, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē, un kompensā- cijas apmēru”). JURI S TA PA D O MS 1 Pieejama: http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/ 2262B211E1C76B7AC2258362003AAE57?OpenDocument Uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram par katru militāro mācību dienu izmaksā kompensāciju no Aizsardzības ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. 18 BILANCES JURIDISKIE PADOMI No 2019. gada 4. aprīļa spēkā ir stājies: likums „Grozījumi Darba likumā”, kas papildina Darba likuma 74. pantu ar ceturto prim daļu, astoto daļu un devīto daļu, kā arī groza Darba likuma 153. panta pirmo daļu ar indeksu divi; likums „Grozījumi Zemessardzes likumā”, kas papildina likumu ar 6. panta ceturto prim daļu, ceturto daļu ar indeksu divi, ceturto daļu ar indeksu trīs; grozījumi 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 863 „Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā”; likums „Grozījumi Militārā dienesta likumā”, kas groza likuma 66. panta septīto daļu. No 2019. gada 7. septembra spēkā ir stājušies: grozījumi 2010. gada 14. septembra noteikumos Nr. 863 „Kārtība, kādā zemessargu iesaista Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācībā”. No 2020. gada 1. janvāra spēkā ir stājies: likums „Grozījumi Darba likumā”, kas papildina Darba likuma 74. pantu ar pirmās daļas 10. punktu; 2019. gada 10. decembrī, pamatojoties uz Darba likuma 74. panta ceturtajā prim daļā ietverto deleģējumu, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus Nr. 617 „Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensē darbiniekam izmaksāto atlīdzību”. Rakstā izmantotie normatīvie aktiBŪVNIECĪBAS GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻU PIEMĒROŠANAS KĀRTĪBA. JAUNĀ ELEKTRONISKĀ UZSKAITES SISTĒMA BŪVOBJEKTOS BŪVNIECĪBAS GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 1. Būvniecības pakalpojumi un to iedalījums atbilstoši būvniecības reglamentējošiem normatīvajiem dokumentiem. 2. Būvniecības līgumi, būvniecības tāmes, darbu izpildes akti. 3. Pievienotās vērtības likuma 142. panta īpašais piemērošanas režīms būvniecības pakalpojumiem ar 2020. gada 1. janvāri. 4. Avansa maksājumu uzskaite 2019. un 2020. gadā. 5. Ieņēmumu un izmaksu uzskaite. 6. Būvniecības darbu izpildes pakāpes novērtēšana. 7. Jautājumi un atbildes. E - S E MIN Ā R A V A DĪ T Ā JA Mg.oec., MAIJA ĶUDA, ekonomikas zinātņu maģistre, koledžas „Grāmatvedība un fi nanses” grāmatvedības pasniedzēja ar ilggadēju pieredzi, praktizējoša grāmatvede JAUNĀ ELEKTRONISKĀ UZSKAITE BŪVNIECĪBĀ 1. Par likumdošanu un īpatnībām. 2. Kādi risinājumi pieejami Latvijā? 3. Par EDLUS sistēmu darbības principiem un niansēm tajās. 4. Kādas atskaites pieprasa VID un kur tās iesniegt, kāda ir nākotnes vīzija. 5. Problēmas ar kurām saskaras būvniecības un citi uzņēmumi. 6. Par sodiem un VID vizītēm būvobjektos. 7. Jautājumi un atbildes E - S E MIN Ā R A V A DĪ T Ā J S RAIVIS EKŠTEINS, uzņēmuma InPass pārstāvis, EDLUS risinājumu pārdošanas vadītājs D A L Ī B A S M A K S A Bilances un Bilances Juridisko Padomu 12 mēnešu abonentiem – 69 EUR plus PVN, pārējiem – 79 EUR plus PVN BILANCES AKADĒMIJA PIEDĀVĀ IESPĒJAS APGŪT ZINĀŠANAS KVALIFICĒTU UN ZINOŠU PASNIEDZĒJU VADĪBĀ E–SEMINĀROS UN VIDEOAPMĀCĪBĀS INTERNETĀ AKTUALITĀTES GRĀMATVEŽIEM KRĪZES APSTĀKĻOS 1. Prognozējamā neapliekamā minimuma 2020. gada varianti saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 676 (par minimumu un atvieglojumiem). Parādnieku būs mazāk. 2. Mainīta faktiskā neapliekamā minimuma precizēšana par 2020. gadu. 3. Piemēri, ja darbinieka tiesības uz minimumu pastāv nepilnu gadu. 4. Atvieglojumi, papildu atvieglojumi, pensijas neapliekamais minimums, pensijas pārrēķins un ikgadējā indeksācija. Ko gaidīt no indeksācijas 2020. gadā? 5. Normatīvie akti, kas palikuši bez izmaiņām, un tādi, kas palīdz uzņēmējiem pārvarēt ekonomisko krīzi. Valdības pieņemtie lēmumi. 6. Aprēķins, nodokļi un pārskati par atvaļinājuma naudu, kas izmaksāta pirms atvaļinājuma par abiem mēnešiem. Minimuma piemērošana. 7. Grozījumi MK noteikumos Nr. 827 (VSAOI, IIN, riska nodeva). Kā maksāsim darbaspēka nodokļus 2021. gadā. Kas mainās MK noteikumu pielikumos. 8. Grozījumi MK noteikumos Nr. 969 (izdevumu kompensācija komandējumos). Kad drīkst maksāt mazāku dienas naudu un kad to nemaz nemaksā? 9. Piemēri un skaidrojumi SVARĪGĀKIE PVN JAUTĀJUMI 2020. GADA SĀKUMĀ 1. PVN grozījumi 2019. gadā: vaučeri un PVN piemērošana tiem; izslēgšana no PVN maksātāju reģistra; MOSS u. c.; PVN reversu atcelšana atsevišķām darījumu grupām. 2. PVN grozījumi, kas stājās spēkā no 01.01.2020.: PVN reversu atcelšana būvizstrādājumiem, sadzīves elektroniskajām iekārtām un sadzīves elektriskajai aparatūra; par preču piegādēm uz noliktavu (call-off stock); PVN numura lietošana pārrobežu darījumos; darījumu ķēdes u. c. 3. Atbildes uz jautājumiem. E - S E MIN Ā R A V A DĪ T Ā JA Mg.oec., ILZE BIRZNIECE, sertifi cēta nodokļu konsultante, diplomēta juriste, SIA Konsultācijas un Audits valdes locekle. Vairāk kā 10 gadu pieredze nodokļu kursa mācīšanā D A L Ī B A S M A K S A Bilances un Bilances Juridisko Padomu 12 mēnešu abonentiem – 49 EUR plus PVN, pārējiem – 59 EUR plus PVN APRĪLIS PLKST. 11.00-13.00 8. APRĪLIS PLKST. 11.00-13.00 16.APRĪLIS PLKST. 10.00-13.10 21. E - S E MIN Ā R A V A DĪ T Ā JA Mg.sci.oec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste, žurnāla Bilance galvenā redaktore D A L Ī B A S M A K S A Bilances un Bilances Juridisko Padomu 12 mēnešu abonentiem – 49 EUR plus PVN, pārējiem – 59 EUR plus PVN A N, E-SEMINĀRINext >