< Previous20 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JA U N S LI K U M S Salīdzinot jauno Preču zīmju likumu ar iepriek- šējo, izdarāmi divi galvenie secinājumi. No vienas puses, jaunais likums ir būtiski apjomīgāks un detalizētāks, piemēram, iepriekšējā li- kumā bija 54 panti, taču jaunajā likumā ir 92 panti. Tas skaidrojams ar to, ka jaunais likums daudz detalizētāk un precīzāk nosaka preču zīmju tiesiskā regulējuma pazīmes, kas palielinās tiesisko noteiktību attiecībā uz preču zīmju aizsardzību. Jaunajā likumā ir arī vairāki jaunievedumi, kas tiks aplūkoti turpmāk. No otras puses, būtiskās preču zīmju tiesiskā regulējuma iezīmes nav mainījušās. Kā norādīts jaunā likuma anotācijā – sabiedrības grupām un institūcijām likumprojekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus. Turpmāk par būtiskākajiem jaunievedumiem preču zīmju regulējumā, ko ievieš jaunais likums. Apzīmējumi, kas var veidot preču zīmi Jaunajā likumā norādīts, ka preču zīmi var vei- dot apzīmējums, kam piemīt atšķirtspēja, un to pre- ču zīmju reģistrā var atveidot tā, ka var skaidri un nepārprotami noteikt, kas ir preču zīmes īpašnie- kam piešķirtās aizsardzības priekšmets (4. pants). Tādējādi jaunais likums vairs neprasa, lai konkrēto apzīmējumu var attēlot grafi ski, tādējādi paplašinot iespējamo preču zīmju veidus. Jaunajā likumā tāpat ietverts izvērstāks sa- raksts ar apzīmējumiem, kas var veidot preču zīmi (4. panta otrā daļa). Piemēram, jaunais likums bez plaši izmantotajiem vārdiskajiem, fi gurālajiem un telpiskajiem apzīmējumiem uzskaita tādus apzī- mējumus kā novietojuma zīme (ja zīmi veido īpašs veids, kādā tā novietota uz preces), ornamenta zīme (zīmi veido tikai regulāri atkārtoti elementi), krāsu zīme (zīmi veido tikai noteikta krāsa vai krāsu sali- kums), skaņu zīme, kustību zīme, multivides zīme (attēla un skaņas kombinācija), hologrāfi ska zīme. Absolūtie un relatīvie pamati preču zīmes reģistrācijas atteikumam Jaunajā likumā arī papildināti absolūtie pamati preču zīmes reģistrācijas atteikumam vai atzīšanai par spēkā neesošu. Lai gan visi būtiskie absolūtie pamati ir saglabājušies, papildus apzīmējumu ne- varēs reģistrēt kā preču zīmi, ja tas sastāvēs no (to- starp savos būtiskajos elementos atveidos) agrāka augu šķirnes nosaukuma, kurš ir reģistrēts atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas tiesību normām vai aizsargāts Latvijā saskaņā ar starptautisku nolīgu- mu, kā arī ja apzīmējums pārkāpj garantēto Eiropas Savienības vai Latvijas tradicionālo īpatnību aiz- sardzību. Savukārt attiecībā uz relatīvajiem pamatiem, proti, pamatiem, uz kura citas personas var sniegt Ko jaunais Preču zīmju likums maina preču zīmju regulējumā Pavisam nesen, 2020. gada 6. martā, stājās spēkā jaunais PREČU ZĪMJU LIKUMS, kas aizstāja līdzšinējo likumu „Par preču zīmēm un ģeogrāfi skās izcelsmes norādēm”. Jauna likuma izstrādāšanas pamatā ir vairāki apstākļi. Pirmkārt, iepriekšējais likums tika pieņemts 1999. gadā pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, tāpēc tajā ietverto pantu izkārtojums, ņemot vērā būtiskās izmaiņas preču zīmju tiesiskajā regulējumā gadu gaitā, bija novecojis un mazliet grūti uztverams. Otrkārt, apjomīgāki grozījumi esošajā preču zīmju regulējumā bija nepieciešami saistībā ar jauno Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra direktīvas (ES) 2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, ieviešanu. Abu minēto apstākļu dēļ tika izlemts pieņemt jaunu likumu. Jāpiezīmē, ka tā pieņemšana prasīja vairāk nekā divus gadus.21 NR. 4 (82), 2020. GADA APRĪLIS MĀ RTIŅŠ GAILI S zvērināts advokāts, asociētais partneris zvērinātu advokātu birojā Ellex Kļaviņš Fo to no ZAB El lex Kļaviņš arhīv a Jaunais likums bez plaši izmantotajiem vārdiskajiem, fi gurālajiem un telpiskajiem apzīmējumiem uzskaita tādus apzīmējumus kā novietojuma zīme, ornamenta zīme, krāsu zīme, skaņu zīme, kustību zīme, multivides zīme, hologrāfi ska zīme. iebildumus Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas pado- mē (43. pants) vai vērsties tiesā (62. pants), prasot preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neeso- šu saistībā ar agrākām izņēmuma tiesībām, jaunajā likumā noteikts, ka agrākas tiesības var būt ne tikai agrāka reģistrēta preču zīme, kur apstrīdētā preču zīme rada sajaukšanas iespēju attiecīgajā sabied- rībā (7. pants), un nereģistrēta preču zīme, kas ir plaši pazīstama Latvijā (8. pants), vai citas agrākas tiesības (10. pants), bet arī reģistrēta preču zīme ar reputāciju Eiropas Savienībā (ja agrākā preču zīme ir reģistrēta Eiropas Savienības preču zīme) vai Latvijā (9. pants). Atbilstoši šim relatīvajam pamatam agrākās reģistrētās preču zīmes ar re- putāciju īpašnieks var prasīt vēlākās preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu arī attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas nav līdzīgi pre- ču zīmes ar reputāciju precēm un pakalpojumiem, ciktāl vēlākās preču zīmes lietotājs bez pamatota iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes ar reputāciju atšķirtspējas vai repu- tācijas vai kaitēt agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai. Jāuzsver, ka šis relatīvais pamats tikai nosacīti ir „jaunums”, jo arī iepriekš varēja prasīt preču zīmes atzīšanu par neesošu, pamatojoties uz iespējamu kaitējumu agrāk reģistrētai Eiropas Savienības preču zīmei ar reputāciju1. Tomēr jaunajā likumā paredzēts, ka arī Latvijā reģistrēta preču zīme var tikt atzīta par tādu, kurai ir reputācija Latvijā. Jāpiezīmē, ka ir grūti saredzēt atšķirību starp plaši pazīstamu preču zīmi Latvijā un preču zīmi ar reputāciju Latvijā kā diviem atsevišķiem relatīviem pamatiem vēlākas preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu, ņemot vērā, ka gan plašas pa- zīstamības, gan reputācijas konstatēšanai tiek pie- mēroti tie paši nosacījumi (t.i., plaša pazīstamība attiecīgajā sabiedrībā). Šķietami galvenā atšķirība rodama apstāklī, ka plaši pazīstamas preču zīmes gadījumā nav piemērojama prasība, ka šāda zīme ir reģistrēta. Jauns preču zīmju veids – sertifikācijas zīme Jaunajā likumā ietverts jauns preču zīmju veids – sertifi kācijas zīmes (9. nodaļa). Sertifi kācijas zīme ir apzīmējums, kuru lieto tādu preču vai pa- kalpojumu apzīmēšanai, ko šīs zīmes īpašnieks ser- tifi cējis attiecībā uz materiālu, preču izgatavošanas vai pakalpojumu izpildes veidu, kvalitāti, precizitāti vai citām īpašībām, un kas ļauj attiecīgās preces vai pakalpojumus atšķirt no tādiem, kas nav šādi sertifi cēti. Kā piemērs sertifi kācijas zīmei nāk prātā apzīmējums „Zaļā karotīte”. Uz sertifi kācijas zīmi attiecas tie paši aizsardzī- bas principi, kas uz preču zīmēm, tomēr, lai šādas sertifi kācijas zīmes varētu reģistrēt, zīmes īpaš- niekam būs nepieciešams Patentu valdē iesniegt papildu dokumentus, jo sevišķi – zīmes lietošanas nolikumu, kas ietver kritērijus zīmes izmantošanai sertifi cētajiem lietotājiem. Īpašumtiesības uz preču zīmi Jaunais likums nosaka, ka preču zīmes īpašnieks var būt ne tikai fi ziska vai juridiska persona, bet arī personu apvienība, ja tā spēj iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, tostarp slēgt darījumus un būt par prasītāju vai atbildētāju tiesā (13. pants). Tāpat jaunais likums nosaka izvērstāku regu- lējumu saistībā ar preču zīmju tiesību raksturu. Proti, likumā noteikts, ka tiesības uz preču zīmi ir mantiskas izņēmuma tiesības, kas tie- siskā režīma ziņā pielīdzināmas kustama- jai mantai Civillikuma izpratnē (27. pants). Būtiski, ka jaunajā likumā noteikts, ka tiesības uz preču zīmi vienlaikus var piederēt arī divām vai vairākām personām – katrai noteiktas domājamās daļas apmērā (27. panta otrā daļa). Likumā gan šķietami arvien saglabāts ierobežojums, ka preču zīmi var pieteikt reģistrācijai tikai viena persona (30. pants). JAU N S LI KU MS 1 Likuma „Par preču zīmēm un ģeogrāfi skās izcelsmes norādēm” 39.3 panta pirmā daļa.JAU N S LI KU MS Izņēmuma tiesības uz preču zīmi Jaunajā likumā ir daudz izvērstāk noteiktas iz- ņēmuma tiesības, ko preču zīmes īpašniekam sniedz zīmes reģistrēšana (vai zīmes plaša pazīstamība vai reputācija) (3. nodaļa). Piemēram, likums expresis verbis nosaka, ka preču zīmes īpašnieks var aizliegt arī pārkāpjoša apzīmējuma lietošanu fi rmā vai citos komercapzīmējumos, izmantošanu domēna vārdā, kā arī apzīmējumu lietošanu reklāmā tādā veidā, kas ir pretrunā ar salīdzinošās reklāmas regulēju- mu (14. panta otrā daļa). Jāpiezīmē, ka arī iepriekš varēja vērsties pret preču zīmes vai tai sajaucami līdzīga apzīmējuma izmantošanu domēna vārdā. Un šajā sakarā jaunais likums arvien paredz ierobežoju- mu, ka preču zīmes īpašnieks var vērsties vien pret domēna vārda izmantojumu, ja attiecīgā tīmekļ- vietne tiek izmantota saistībā ar preču izplatīšanu vai pakalpojumu sniegšanu, proti, tiek izmantota saimnieciskajā darbībā. Secīgi, jaunais preču zīmju likums arvien nebūs pamats vērsties pret domēna vārdiem, kuri ir reģistrēti, bet netiek izmantoti vai netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Jaunais likums arī nosaka jaunu izņēmuma tiesī- bu attiecībā uz viltotām precēm, kuras nav paredzēts laist apgrozībā Latvijā, proti, kuras tiek vestas cauri Latvijai tranzītā (16. pants). Šādas izņēmuma tiesības būs piemērojamas, ciktāl preču deklarētājs vai valdī- tājs nepierāda, ka preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt šīs preces laist tirgū to galamērķa valstī. Civiltiesiskā un administratīvā atbildība Jaunais likums arī nosaka izvērstāku regulēju- mu attiecībā uz civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu (6. nodaļa). Proti, liku- mā aplūkoti tiesiskās aizsardzības līdzekļu veidi, ko preču zīmes īpašnieks var prasīt piemērot tie- sā (54. pants). Jāuzsver, ka lielākoties šie tiesiskās aizsardzības līdzekļi jau bija noteikti Civilprocesa likuma 250.17 pantā un iepriekšējā preču zīmju li- kumā, taču ar vienu būtisku izņēmumu – jaunajā likumā norādīts, ka preču zīmes īpašnieks var prasīt domēna vārda dzēšanu vai do- mēna vārda lietošanas tiesību nodošanu. Šis formulējums novērš iepriekš praksē bieži sa- stopamu neskaidrību, vai preču zīmes īpašnieks var prasīt tiesā domēna vārda nodošanu. Likumā ietverts jauns regulējums, kas paredz pārkāpēja (atbildētāja) tiesības lūgt tiesā tiesiskās aizsardzības līdzekļu (pienākumrīkojumu) aizstāša- nu ar naudas kompensāciju preču zīmes īpašniekam, ja pārkāpējs nezināja (un tam nebija jāzina), ka tas pārkāpj tiesības uz preču zīmi, un ja attiecīgo tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošana pārkāpējam radītu nesamērīgu kaitējumu, savukārt naudas kompensācija ir pietiekami apmierinošs līdzeklis (58. pants). Visbeidzot, jaunā likuma 13. nodaļā noteikta ad- ministratīvā atbildība par izņēmuma tiesību uz preču zīmēm pārkāpumiem. Konkrētā nodaļa stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Citi būtiski grozījumi Bez iepriekš minētā jāuzsver vēl vairāki būtiski grozījumi, ko ievieš jaunais likums. Pirmkārt, ir mainīts iebilduma iesniegšanas termiņš attiecībā uz starptautiski reģistrētām pre- ču zīmēm, kas attiecinātas uz Latviju. Līdzšinējo četru mēnešu vietā tagad iebilduma iesnieg- šanas termiņš ir trīs mēneši (81. panta tre- šā daļa) – tāds pats, kā sniedzot iebildumus par Latvijā reģistrētām preču zīmēm. Otrkārt, jaunais likums ir mainījis termiņu skaitījumu un nosacījumus attiecībā uz tiesību ierobežojumiem saistībā ar preču neizmantošanu (26. pants). Proti, lai gan reģistrētas preču zīmes īpašnieks arvien var aizliegt trešajām personām izmantot sajaucami līdzīgu apzīmējumu vai iebilst pret vēlākas preču zīmes reģistrāciju, kaut arī agrā- kās preču zīmes īpašnieks zīmi nav izmantojis līdz pat pieciem gadiem, konkrētais piecu gadu termiņš tagad tiek skaitīts nevis no preču zīmes reģistrācijas brīža, bet gan no brīža, kad pret attiecīgo preču zīmi vairs nevar iesniegt iebildumu, vai, ja iebildums ir ticis iesniegts, no dienas, kad lēmums par iebilduma procedūras izbeigšanu stājies spēkā. Secīgi, reģis- trētu preču zīmju īpašnieki varēs ilgāk paļauties uz reģistrētām preču zīmēm, nesatraucoties, ka vēlākas preču zīmes īpašnieks var prasīt pierādīt preču zī- mes izmantošanu attiecībā uz konkrētajām precēm un pakalpojumiem, kādiem zīme reģistrēta. Visbeidzot, likumdevējs ir īsi papildinājis tie- sību izsmelšanas izņēmuma gadījumus atbilstoši pēdējai tiesu praksei. Proti, jaunā likuma 25. panta otrajā daļā noteikts, ka preču zīmes īpašnieks var vērsties pret Eiropas Ekonomikas zonā atļauti lais- tu preču ar tiesību īpašnieka preču zīmi apgrozību, ja preču zīmes īpašniekam ir pamatoti iemesli ne- pieļaut minēto preču tālāku apriti peļņas nolūkos, kur pie šādiem „pamatotiem iemesliem” ir pievie- noti šādi iemesli – tālākpārdevējs rada iespaidu, ka tas un preču zīmes īpašnieks ir ekonomiski saistīti, vai ja preču zīmes izmantošana nopietni apdraud tās reputāciju. Jāuzsver, ka abi šie pamati izriet no Latvijas un Eiropas Savienības tiesu prakses2. 2 Sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2018. gada 4. jūnija sprieduma lietā Nr. C04494311, SKC–103/2018 11.2. punktu. 22 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Jaunais preču zīmju likums arvien nebūs pamats vērsties pret domēna vārdiem, kuri ir reģistrēti, bet netiek izmantoti vai netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR23 NR. 4 (82), 2020. GADA APRĪLIS Pagarināta gada pārskatu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Gada pārskatu un konsolidēto gada pār- skatu likuma subjektiem un biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskajām organizā- cijām ar likumu tiek pagarināts gada pār- skata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) par 2019. gadu iesniegšanas termiņš: sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pār- skatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trijiem mēnešiem pārsniedz likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu; biedrība vai nodibinājums ir tiesīgi ie- sniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam; reliģiskā organizācija ir tiesīga ie- sniegt Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam. 20. martā Saeimā pieņemti arī grozī- jumi Komerclikumā, kas nodrošina SIA dalībniekiem (AS akcionāriem) iespēju dalībnieku (akcionāru) sapulcēs piedalī- ties attālināti. Grozījumi paredz arī at- vieglot valdes un padomes sēžu protokolu parakstīšanu, nodrošinot iespēju valdes un padomes sēdes noturēt attālināti, iz- mantojot elektroniskās saziņas līdzekļus. Izmaksās atlīdzību dīkstāvē esošo uzņēmumu darbiniekiem Ja krīzes skarto nozaru darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē (neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepiecieša- mās darbības), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75% no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzī- bas apmēra, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligā- tajām iemaksām. Dīkstāves pabalsta iz- maksa tiek pārtraukta, ja tā saņemšanas laikā darba devējs pieņem darbā jaunus darbiniekus. Darba devējam jāinfor- mē Valsts ieņēmumu dienests par dīkstāvē esošajiem darbiniekiem! Var pagarināt nodokļu samaksas termiņu Krīzes skarto nozaru uzņēmēji, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām no- zarēm un kritērijiem, kuras tiks izziņotas, varēs pieteikties Valsts ieņēmumu dienes- tā nodokļu samaksas termiņa pagarinā- jumam. Komercdarbības atbalsts tiks pie- šķirts kā de minimis atbalsts, ņemot vērā likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasā- kumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” 3. panta otrajā daļā noteikto. Nodokļu maksātāji var lūgt sadalīt vai atlikt nodokļu maksājumus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, kā arī piešķirt ter- miņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš jau ir pagarināts saskaņā ar liku- mu „Par nodokļiem un nodevām”, ja ter- miņa kavējums radies Covid–19 rezultātā. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji (fi ziskās personas – saim- nieciskās darbības veicēji) par 2020. taksā- cijas gadu var neveikt noteiktos IIN avan- sa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Šis nosacījums attiecināms uz avansa maksājumiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra. Šos maksājumus var veikt lab- prātīgi gada laikā vairākās daļās vai vienreiz gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Nodokļa maksātāji, kuri jau ir veikuši pirmo avansa maksājumu, t.i., līdz 2020. gada 15. martam, bet nevēlas labprātīgi maksāt avansa maksājumus, var atgūt šo iemaksu kā nodokļa pārmaksu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu. Iepirkumu līgumos var veikt grozījumus Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) informē, ka saskaņā ar Ministru kabine- ta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ” ir noteikti pasākumi, kas var kavēt iepirkuma līgumu izpildi noteiktajā termiņā, piemē- ram, darbaspēka vai materiālu/izejvielu nepieejamības, kā arī citu ar minētajiem apstākļiem saistītu iemeslu dēļ. IUB vērš uzmanību, ka valstī izsludinātā ārkārtējā situācija ir pamats pasūtītājiem veikt grozī- jumus iepirkuma līgumā saistībā ar nepa- redzētiem apstākļiem, piemērojot Publisko iepirkumu likuma (PIL) 61. panta trešās daļas 3. punktu. Papildus pasūtītājam ir tie- sības izmantot PIL 61. panta piektajā daļā paredzēto iespēju par līgumcenas izmai- ņām līdz 10% (precēm un pakalpojumiem) vai līdz 15% (būvdarbiem) apmērā no sā- kotnējās līgumcenas. Minētais attiecināms arī uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju noslēgtajiem līgumiem. Atbalsts uzņēmējiem Covid–19 izraisītajā krīzē JA U N S LI K U M S Lai operatīvi reaģētu uz Covid–19 krīzes izraisītajām ekonomiskajām sekām un sniegtu atbalstu nozarēm, uzņēmumiem un to darbiniekiem, 20. martā ir pieņemts vienots likums „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību”. Sekojiet līdzi aktuālajai informācijai portālā BILANCE PLZ, kur tiek apkopota jaunākā un aktuālākā informācija, kas skar komercdarbību, darba tiesiskās attiecības, grāmatvedības kārtošanu un nodokļu nomaksu.24 BILANCES JURIDISKIE PADOMI IEPIRKUMI Skaidrojumi vai grozījumi nolikumā Senāta 2019. gada 27. decembra rīcības sēdes lēmums lietā SKA–1189/2019 Minētajā lietā Senāts vērtēja, vai pasūtītājs ir grozījis konkursa nolikumu vai arī sniedzis papildu informāciju par iepirkuma pro- cedūras dokumentos iekļauta- jām prasībām. Kā atzina Senāts, ir pareizs pirmās instances tiesas secinājums, ka ar papildu infor- māciju saprotams tas, ka pasū- tītājs skaidro kaut ko papildus konkursa nolikuma norādītajam, nemainot pašu nolikumu, proti, skaidrojums tiek veikts konkursa nolikuma teksta ietvaros. Jauna satura piešķiršana kādam kon- kursa nolikuma punktam (pat ja saturs atbilst sākotnējam formu- lējumam) uzskatāma par kon- kursa nolikuma grozījumiem. Šajā lietā pasūtītājs, negrozot prasības, bija skaidrojis nolikumu, lai novērstu tajā redakcionālas kļūdas un veiktu tehniska rak- stura labojumus, piemēram, divu nolikuma punktu savstarpēju pretrunu attiecībā uz termiņiem pasūtītājs bija novērsis ar papildu skaidrojumu, kas saturēja norādi, kura punkta saturs ir vērā ņemams un saistošs. Konkursa nolikums netika grozīts, attiecīgi netika par to ievietots paziņojums par grozī- jumiem un pagarināts piedāvāju- mu iesniegšanas termiņš. Senāts norādīja, ka papildu informācijas sniegšanai neatbilst šāda situācija, kurā tiek mainīti konkursa nosacījumi, termiņi vai izslēgti teikumi. Pretrunu novēr- šana nevar tikt uzskatīta par pa- pildu informācijas sniegšanu. Kā Senāts norādīja, pirms attiecīgu labojumu izdarīšanas preten- dentiem var nebūt skaidrs, ka nolikumā ir pretrunas, un, pat ja tādas tiek konstatētas, nevar būt skaidrība, kā šīs pretrunas tiks novērstas. Ievērojot Senāta paustās atzi- ņas, pasūtītājam ir jābūt vērīgam attiecībā uz skaidrojumu sniegša- nu, it īpaši piedāvājumu iesnieg- šanas termiņa beigu posmā. Pat šķietami nebūtiski grozījumi ir vērtējami kā grozījumi ie- pirkuma dokumentācijā, kas attiecīgi prasa ievērot arī grozījumu veikšanas proce- dūru. Par grozījumiem tiks uz- skatīta arī pretrunu novēršana vai labvēlīgāku nosacījumu paredzē- šana, tāpēc pasūtītājam jāizvērtē, vai katrā konkrētajā gadījumā ir nepieciešamība šādus skaidroju- mus sniegt. Tehniskā piedāvājuma neatbilstība un precizēšana Senāta 2020. gada 9. janvāra spriedums lietā SKA–185/2020 Šajā lietā tiesa vērtējusi, ciktāl ir pieļaujama piedāvājuma preci- zēšana, ja sākotnēji iesniegtais piedāvājums neapliecina atbilstī- bu iepirkuma nolikuma prasībām. Pretendents būvdarbu konkursā bija iesniedzis savu piedāvājumu, cita starpā iesniedzot arī naudas plūsmas tabulu, kuras iesniegša- nu paredzēja konkursa nolikuma nosacījumi. Atbilstoši konkursa nolikuma prasībām piedāvājumā bija jāiekļauj darba organizācijas apraksts, kam jāpievieno arī nau- das plūsma (tabula) pa mēnešiem, ievērojot līguma projektā noteik- to maksāšanas kārtību. Nolikums nenoteica deta- lizētas prasības vai formu, kā naudas plūsma ir iesniedzama, un pretendents to bija sagata- vojis tādējādi, ka ir norādījis nevis pasūtītāja izmaksājamās summas pa mēnešiem, bet gan pretendentam nepieciešamos naudas resursus līguma izpildei katrā mēnesī (proti, veikto dar- bu apjomu). Tiesas vērtējumā šāda pretendenta izpratne nav pamatota, jo ar naudas plūs- mu ir jāsaprot naudas aprite saskaņā ar līguma projek- tā paredzēto maksājumu samaksas kārtību, proti, ar jēdzienu „nauda plūsma” ir jā- saprot naudas aprite pie un no konkrētā pakalpojuma sniedzēja. Konstatējot, ka naudas plūs- ma neatbilst nolikuma prasībām attiecībā uz maksājumu norādī- šanu, secīgi izšķirams jautājums, vai šādas neatbilstības konkrē- tajā gadījumā būtu novēršamas, lūdzot pretendentam piedāvāju- mu precizēt. Pretendenta ieskatā minētais nemainītu pašu piedā- vājumu pēc būtības (proti, ne darbu izpildes grafi ks, ne kopējā līgumcena nemainītos), turklāt pretendents ir apliecinājis piedā- vājumā, ka ievēros visas pasūtītā- ja prasības. Senāts spriedumā at- zina, ka dokumentu ir iespējams precizēt, ja tas ir neskaidrs, bet ar precizējumiem nevar tikt pa- pildināts vai grozīts sākotnējais piedāvājums. Senāts norādīja, ka, ņemot vērā, ka pretendents piedāvājumam nebija pievieno- jis nolikuma prasībām atbilstošu naudas plūsmu, lūgums to pre- cizēt pēc būtības būtu vērtējams Jaunākie Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās Rakstā aplūkoti jaunākie Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Senāta nolēmumos paustie secinājumi ir jāņem vērā pasūtītājiem un piegādātājiem publisko iepirkumu norisē, piemērojot attiecīgās tiesību normas un veidojot (vai mainot) iepirkumu praksi.25 NR. 4 (82), 2020. GADA APRĪLIS IEPIRKUM I kā lūgums to papildus iesniegt jeb papildināt piedāvājumu ar būtisku tā daļu. Šādas darbības nebūtu pieļaujamas, jo radītu ne- vienlīdzīgu attieksmi pret citiem pretendentiem. Vēl viens tiesas vērtējamais apstāklis bija strīds par to, vai konstatētā neatbilstība, ja to nav pieļaujams precizēt vai labot, ir pamats piedāvājuma noraidīša- nai kopumā. Senāts norādīja, ka, interpretējot nolikuma prasības tādējādi, ka tās neļautu noraidīt neatbilstošu piedāvājumu, tas padarītu bezjēdzīgu nolikumā ietverto prasību par naudas plūs- mas tabulas iesniegšanu. Proti, noteikums par naudas plūsmas tabulas iesniegšanu savu praktis- ko iedarbību iegūst tikai tad, ja par tā neiesniegšanu tiek piemē- rotas nolikumā noteiktās sekas (nolikums noteica, ka iepirkuma komisija noraida pretendentu, ja tas ar tehnisko piedāvājumu ne- pierāda savu spēju būvdarbu lai- kā nodrošināt noteikto tehnisko prasību izpildi). Metu atbilstības vērtēšana Senāta 2020. gada 24. janvāra rīcības sēdes lēmums lietā SKA–549/2020 Minētajā lietā tiesa vērtē- ja metu konkursa norisi, proti, lietā bija strīds par to, vai par atbilstošu konkursā var tikt at- zīts tāds mets, kurā sākotnēji nav ievērotas prasības, piemēram, par maksimālo ēkas platību. Metu konkursa nolikumā bija izvirzī- tas detalizētas prasības, kādām jāatbilst iesniedzamajam metam konkursā. Vienlaikus ne publis- ko iepirkumu normatīvais regu- lējums, ne metu konkursa noli- kums tieši neparedzēja, ka mets tiks noraidīts, ja tas neatbildīs visām nolikuma prasībām. Lai gan metu konkursu norisē ir ierasta prakse, ka ne- atbilstības vai nepilnības metā tiek novērtētas, žūrijai kopumā salīdzinot metus un izvēloties labāko, tomēr Senāts spriedumā norādīja, ka konkrētajā gadījumā ir būtiski, ka pats pasūtītājs noli- kumā bija izvirzījis tādas prasī- bas, kas paredzēja visai detalizē- tas informācijas norādīšanu metā, lai pārliecinātos par nolikuma prasību izpildi. Šajos apstākļos pasūtītājs nevar atkāpties no konkrēti izvirzītajām prasībām, vispārīgi atsaucoties uz konkursa jēgu. Tādējādi metu konkur- sa gadījumā pasūtītājam ir jāpārdomā konkursa notei- kumi – attiecīgi, cik detalizē- tas prasības izvirzīt vai ne- izvirzīt, skaidri noteikt, vai un kādas neatbilstības būtu pieļaujamas metā, vai arī no- teikt, ka neatbilstību gadījumā mets netiks noraidīts, bet tiks vērtētas neatbilstības attiecīgo metu vērtēšanas kritēriju ietvaros. Pakalpojuma finansēšanas sistēma Senāta 2020. gada 4. februāra lēmums lietā SKA–900/2020 Senāta secinājumi šajā lietā ir izteikti saistībā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu snieg- šanu desmit gadu periodam un attiecīgi pakalpojuma fi nansē- šanas sistēmu jeb pakalpojuma cenas piedāvāšanu konkursā. Piegādātāju iebildumi šajā lietā saistīti ar to, ka iepirkuma līgu- ma projekts neparedz pilnvērtīgu pakalpojuma cenas pārskatīšanu tad, ja mainās izmaksas, kas šo cenu ietekmē. Līguma projekts paredzēja, ka pretendentu piedā- vātā cena līguma izpildes (darbī- bas) laikā var tikt pārskatīta divas reizes, iestājoties noteiktajiem gadījumiem. Piegādātāji apstrīdēja mi- nētos līguma projekta notei- kumus, norādot, ka nav iespē- jams prognozēt un piedāvāt pakalpojuma cenu desmit gadu periodam un šīs prognozes var būt kļūdainas, tādējādi nāktos strādāt ar zaudējumiem. Senāts attiecībā uz minēta- jiem argumentiem norādīja, ka vispārīgi tiesību iebilst pret noli- kuma prasību tiesiskumu mērķis nav pretendenta interesēs mainīt pasūtītāja vīziju par iespējamo pakalpojumu. Tomēr šajā gadī- jumā tiesa ir vērtējusi piegādā- tāju iebildumus pēc būtības, jo ir jāpārliecinās, vai pare- dzētais cenas pārskatīša- nas modelis nodrošina tādu pakalpojuma finansēšanas sistēmu, kas ir saderīga ar Eiropas Savienības un na- cionālajām tiesību normām saistībā ar pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Kā no- rādīja Senāts, Eiropas Savienības regula par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem pa- redz valsts pienākumu nodroši- nāt tādu sabiedriskā transporta pakalpojumu sistēmu, kas būtu vērsta uz kvalitatīvāka pakalpoju- ma saņemšanu, šī mērķa sasnieg- šanai nodrošinot pakalpojumu EV IJ A MUGI NA Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore Fo to: Aiv ar s Siliņšsniedzējiem atbilstošu fi nansiālo atbalstu. Senāta ieskatā pretenden- tiem piedāvājamās cenas ap- rēķinā nav liegts ierēķināt arī izmaksas par to risku, kuru pre- tendents, nosakot konkrētu cenu konkrētam periodam, uzņemas. Iepirkuma nolikums kopumā paredz skaidru kārtību tam, ka un kādos apstākļos līguma darbības laikā piedāvātā cena ir pārskatāma. Piegādātāji kopumā ir pauduši nostāju, ka pakalpoju- ma cena būtu jāpārskata biežāk un šādai pārskatīšanai jānosaka zemāks slieksnis, tomēr Senāta ieskatā iepirkuma nolikuma tiesiskuma pārbaude nav vērsta uz pretendentiem vēlama iepir- kuma nolikuma satura grozīša- nu. Līguma projektā kopumā paredzētais cenas pārskatīšanas mehānisms nodrošina iespēju sa- ņemt atbilstošu atlīdzību un ļauj panākt saprātīgu līdzsvaru starp valsts budžeta līdzekļu efektī- vu izmantošanu un kvalitatīvu transporta pakalpojumu snieg- šanu, motivējot piegādātājus būt ieinteresētiem savas komercdar- bības attīstībā. Fizisko personu datu aizsardzības speciālista kvalifikācija Senāta 2020. gada 25. februāra lēmums lietā SKA–948/2020 Strīdus būtība ir noliku- ma prasība par sertificēta fi- zisko personu datu aizsardzī- bas speciālista nodrošināšanu. Pasūtītājs nolikumā izvirzīja prasību cita starpā pakalpo- juma sniedzējam nodrošināt arī fizisko personu datu aiz- sardzības speciālistu, kuram ir Datu valsts inspekcijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ekvivalentas institūcijas apstip- rināta kvalifi kācija vai izsniegts sertifi kāts. Piegādātājs, kas ap- strīdēja šo prasību, argumentē- ja, ka Eiropas Savienības regula par fi zisko personu datu aizsar- dzību neprasa šādu sertifi kātu un kopš regulas spēkā stāšanās Datu valsts inspekcija eksāme- nus par sertifi kācijas piešķirša- nu vairs nerīko. Kā Senāts lēmumā norādī- jis, pasūtītājam ir tiesības no- teikt prasības attiecībā uz līgu- ma izpildē iesaistītā personāla kvalifi kāciju, tostarp vispārīgi ir pieļaujama arī prasība, lai per- sonas kvalifi kācija būtu aplieci- nāta ar atbilstošu dokumentu, piemēram, sertifikātu. Tomēr, ja piegādātājs ir apstrīdējis pra- sības, argumentējot, ka tās ir nepamatotas un nesamē- rīgi ierobežo konkurenci, pasūtītājam jāspēj racio- nāli pamatot, kā konkrētās prasības ir saistītas ar iepirkuma līguma kvalitatīvu izpildi. Kopš stājusies spēkā datu regula, Datu valsts inspekcija nav organizējusi personas datu aizsardzības speciālistu eksā- menu, un inspekcija uztur datu aizsardzības speciālistu reģistru, kurā ir iekļauti tikai tie speciā- listi, kas saņēmuši sertifikātu pirms datu regulas piemēroša- nas uzsākšanas. Tādējādi tiesa secināja, ka līdz šim izsniegtie sertifi kāti neapliecina konkrētā speciālista zināšanas tieši par datu regulas tiesisko regulē- jumu, savukārt personām, kurām ir zināšanas par šo regulējumu, Datu valsts in- spekcija nav nodrošināju- si iespēju kārtot attiecīgu eksāmenu. Ievērojot minēto, Senāts atzina, ka pasūtītāja vis- pārīga norāde uz nepiecieša- mību, lai pakalpojumu sniegtu zinošs speciālists, nav pietie- kama, lai attaisnotu konkrētās apstrīdētās nolikuma prasības pamatotību šajos apstākļos. No Senāta paustajām atzi- ņām jāsecina, ka pasūtītāji var prasīt speciālistiem nepiecieša- mos sertifi kātus, tomēr šajā ga- dījumā izšķiroši ir tas, ka pastāv tikai sertifi kāti, kas izdoti pēc iepriekšējā tiesiskā regulējuma, savukārt jauni sertifi kāti netiek izsniegti. Tiesa šajā lietā nav vērtējusi, vai un kā pasūtītājs varētu pārliecināties par datu aizsardzības speciālista kvalifi - kāciju, ja pasūtītājam nepiecie- šams ārpakalpojums. IEPIRKUM I 26 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Komercnoslēpuma aizsar- dzības likums paredz ievēro- jamas izmaiņas, salīdzinot ar Komerclikumu. Par komercnoslēpumu paš- laik var atzīt neizpaužamu saim- nieciska rakstura informāciju, tehnoloģiskās zināšanas un zināt- niska vai cita rakstura informāciju, kas atbilst visām šādām pazīmēm: 1) tā ir slepena, jo nav vispārzi- nāma vai pieejama personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju; 2) tai ir faktiska vai potenciāla komerciālā vērtība tādēļ, ka tā ir slepena; 3) komercnoslēpuma turētājs attiecībā uz to ir veicis kon- krētajai situācijai atbilstošus un saprātīgus komercnoslē- Komerc– noslēpuma aizsardzības aktualitātes 2019. gadā spēkā stājās Komercnoslēpuma aizsardzības likums, kas reformēja komercnoslēpumu aizsardzību Latvijā. Komersanta komercnoslēpuma aizsardzību līdz Komercnoslēpuma aizsardzības likuma spēkā stāšanās dienai regulēja Komerclikums. Kaut arī Komerclikums arī pašlaik satur tiesību normas par komercnoslēpuma aizsardzību, tomēr Komercnoslēpuma aizsardzības likums kā jaunāks likums prevalē pār vecāko Komerclikuma regulējumu. puma slepenības saglabāša- nas pasākumus. Iepriekš saskaņā ar Komerc- likumu, lai informāciju atzītu par komercnoslēpumu, bija nepiecie- šams konstatēt, ka komercnoslē- pums ietilpst komersanta uzņē- mumā vai ir tieši ar to saistīts. Pašlaik šāds priekšnoteikums vairs nepastāv. Komercnoslēpuma turētājs var būt ikviena fi ziskā vai juri- diskā persona, kura likumīgi ie- guvusi komercnoslēpumu un ir tiesīga to pārvaldīt (kontrolēt), tostarp izmantot un izpaust. Līdz ar to Komercnoslēpuma aizsardzības likums paredz pla- šu personu loku, kuras var būt komercnoslēpuma turētājas. Par komercnoslēpuma turē- tāju var būt jebkura fi ziska per- sona. Tas komersantam var radīt nenoteiktību par savām tiesī- bām un pienākumiem. Tā, pie- mēram, par komercnoslēpuma turētāju vai komersanta tiesību uz komercnoslēpumu pārkāpēju var būt komersanta darbinieks. Ņemot vērā mūsdienu darbinie- ku augsto mobilitāti darba tirgū, darbinieki ir ļoti liels komersanta risks saistībā ar komercnoslēpu- ma nelikumīgu iegūšanu, izman- tošanu un izpaušanu. Komersantam būtu ieteicams vērtēt komercnoslēpuma aizsar- dzību no darba tiesisko attiecību aspekta trīs laika posmos – pirms darba attiecību uzsākšanas, darba attiecību laikā un pēc darba at- tiecību izbeigšanas. Ņemot vērā minēto, komersantam ir būtiski nodrošināt: 1) ka darbinieks, esot darba attie- cībās ar komersantu, neliku- mīgi neizpauž vai neizmanto darbinieka iepriekšējā darba devēja komercnoslēpumu, jo šādā situācijā iepriekšējais darba devējs var vērsties pret komersantu sakarā ar neliku- mīgu iepriekšējā darba devēja komercnoslēpuma iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu; 2) lai darbinieks darba attiecī- bu laikā nelikumīgi neiegūst, neizmanto un neizpauž paša komersanta komercnoslē- pumu, kā arī lai darbinieks neglabātu savus komercno- slēpumus komersanta telpās un ierīcēs jebkādā veidā, kas potenciāli var radīt darbi- niekam iespējas vērsties pret komersantu par darbinieka komercnoslēpuma neliku- mīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu; 3) lai pēc darba attiecību izbeig- šanas darbiniekam paliktu saistošs komersanta noteikts pienākums par komercno- slēpuma neizmantošanu un neizpaušanu un darbinieks apliecinātu, ka komersanta rīcībā nav palicis neviens dar- binieka komercnoslēpums. Minētās situācijas var kontrolēt un novērst, pare- dzot atbilstošus noteikumus darba līgumos. Tāpat riski saistībā ar fi- ziskām personām pastāv arī tādās tipiskās situācijās, kad ar komersantu nesaistīta fiziska persona mutiski vai rakstveidā piedāvā sadarbību komersan- tam jaunu preču ražošanā vai pakalpojumu ieviešanā. Šāda informācija potenciāli arī var būt fiziskās personas komerc- noslēpums. Komersantam pēc fiziskās personas sniegtās in- formācijas saņemšanas vienmēr ir jāizvērtē turpmākā rīcība ar saņemto informāciju, jo minē- tās informācijas izmantošana arī var novest pie strīda starp fi zisko personu un komersantu saistībā ar tiesību uz komercnoslēpumu pārkāpumu. Šādu situāciju ir nepie- ciešams vai nu atrunāt infor- mācijas neizpaušanas līgumā, kas noslēgts pirms sarunām ar fi zisko personu, vai arī komer- sants var izstrādāt ar komerc- noslēpuma aizsardzību saistī- tas vadlīnijas, kurās ir iepriekš paredzēts, kā jārīkojas komer- santam ar komercnoslēpumu saistītos jautājumos. Vadlīnijas komersantam var nodrošināt drošāku un paredzamāku ko- mercdarbības vidi. Par šiem un citiem aktuā- liem jautājumiem saistībā ar komercnoslēpuma aizsardzību Rīgas šķīrējtiesas organizētajā 2020. gada 23. aprīļa bezmaksas biznesa online seminārā „Ievads komercnoslēpuma aizsardzībā” no plkst. 16.00 līdz 17.30. Vairāk informācijas par semināru un reģistrācijas iespējām atradīsiet www.court.lv sadaļas „Atbalsts” apakšsadaļā „Semināri”. 27 NR. 4 (82), 2020. GADA APRĪLIS ILM Ā RS ŠATOVS zvērināts advokāts, patent- pilnvarnieks preču zīmju un dizainparaugu jomā, Rīgas šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis Fo to: Jānis Deinats Komercnoslēpuma aizsardzības likums paredz plašu personu loku, kuras var būt komercnoslēpuma turētājas. JURI S TA PA D O MS MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ ARTĒZE: atlī dzī ba par neizman- toto atvaļ inā jumu pienā kas vienī gi darba tiesisko attiecī bu izbeigš anas gadī jumā. Atlaiž ot darbinieku no darba, visas nau- das summas, kas viņ am pienā kas no darba devē ja, izmaksā jamas (tā tad aprē ķ ins izsniedzams) atlaiš anas dienā . Noilgums sā k tecē t ar to die- nu, kurā prasī jums ir tā nodibi- nā ts, ka pret parā dnieku, kas nav izpildī jis savu pienā kumu, neka- vē joties var celt prasī bu. Lietas apstākļi Šīs lietas faktiskie apstākļi tiek norādīti tiktāl, ciktāl tie at- tiecas uz atvaļinājuma kompen- sācijas piedziņu, jo Senāts skatīja tikai šo prasījumu. Darbinieks cēla prasību tie- sā par darba lī guma uzteikuma atzī šanu par spē kā neesošu, dar- ba tiesisko attiecī bu izbeigšanu, darba algas, atlaišanas pabalsta un kompensā cijas par neizman- toto atvaļ inā jumu piedziņ u. Darba devējs pēc darbinieka prasības celšanas izmaksāja dar- biniekam atvaļinājuma kompen- sāciju par 77 dienām par laiku no 2013. gada līdz 2017. gada 8. septembrim. Pirmās instances tiesā prasība apmierinā ta daļ ē ji. Prasī jums par atvaļ inā juma kompensā cijas pie- dziņ u noraidī ts, jo pē c prasī bas celšanas un lī dz lietas izskatī šanai darba devējs izmaksā ja darbinie- kam pienā košos kompensā ciju par neizmantoto atvaļ inā jumu. Darbinieks iesniedza ape- lācijas sūdzību, bet apgabaltiesa noraidīja darbinieka prasījumu par atvaļ inā juma kompensā cijas piedziņ u, jo darbinieks nav tiesī gs prasī t kompensā ciju par neizman- toto atvaļ inā jumu par laiku pirms 2016. gada, jo šim prasī jumam ir iestā jies noilgums atbilstoši DL 31. panta pirmajai daļ ai. Savukā rt DL 149. panta trešā daļ a noteic, ka izņ ē muma gadī jumos, kad ik- gadē jā apmaksā tā atvaļ inā juma piešķ iršana darbiniekam pilnā ap- mē rā kā rtē jā gadā var nelabvē lī gi ietekmē t parasto darba gaitu uz- ņ ē mumā , ar darbinieka rakstvei- da piekrišanu pieļ aujams pā rcelt atvaļ inā juma daļ u uz nā kamo gadu. Šā dā gadī jumā atvaļ inā - juma daļ a kā rtē jā gadā nedrī kst bū t ī sā ka par divā m nepā rtrauk- tā m kalendā ra nedē ļ ā m. Pā rcelto 28 BILANCES JURIDISKIE PADOMI TI E S U PR AKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā Turpinām iepriekšējos gados iesākto tradīciju apskatīt būtiskākos Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta spriedumus darba tiesībās. Turpmāk lasītāji tiks iepazīstināti ar 2020. gadā taisīto spriedumu atziņām. Atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu 2020. gada 6. februāra spriedums lietā Nr. SKC–96/2020 (C32247717) A Žurnāla iepriekšējos rakstos varat atrast 2019. gada spriedumus, kuros Senāts ir sniedzis atziņas par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma kompensēšanu, izbeidzot darba tiesiskās attiecības. Tā, piemēram, Senāts 06.02.2019. spriedumā lietā Nr. C30411017, SKC–340/2019 atzina, ka likumdevēja skaidri noteiktais regulējums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļ inā jumu, nepieļ ā va no likuma atšķ irī gu iztulkojumu un tiesai nebija pamata piemē rot judikatū ru, kura, stā joties spē kā jaunajam regulē jumam, savu nozī mi bija zaudē jusi. Savukārt 29.03.2019. spriedumā lietā Nr. C30585615, SKC–62/2019 Senāts attīstīja Darba likuma (DL) 149. panta piektās daļas piemērošanu, nosakot, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūrā izskaidroto pierādīšanas pienākuma sadalījumu starp darba devēju un darbinieku, tiesai jāpārliecinās, ka darbiniekam bija faktiski iespējams atvaļinājumu izmantot, kā arī ka darba devējs ir vērsis darbinieka uzmanību uz atvaļinājuma neizmantošanas sekām. 2020. gada 6. februārī Senāts ir taisījis spriedumu, kurā iepriekš paustā atziņa tiek nostiprināta, un papildus, pēc savas iniciatīvas, deva skaidrojumu, no kura brīža tiek skaitīts noilguma termiņš prasības celšanai par atvaļinājuma kompensācijas piedziņu. Tāpat 2020. gada 6. februārī Senāts taisīja spriedumu, kurā tika vērtēts, vai valsts iestāde kā darba devējs var darba līguma uzteikumā darbiniekam „apsolīt” atlaišanas pabalstu, ja likums tādu neparedz.atvaļ inā juma daļ u pē c iespē jas pievieno nā kamā gada atvaļ inā - jumam. Atvaļ inā juma daļ u var pā rcelt tikai uz vienu gadu. Senāta atziņas Senāts atzina, ka spriedums daļ ā par neizmantotā atvaļ inā ju- ma kompensā ciju ir atceļ ams, un izteica šādas atziņas. Darbinieka tiesī bas uz ne- izmantotā atvaļ inā juma atlī dzi- nā šanu naudā primā ri nosaka Civilprocesa likuma 149. panta piektā daļ a, saskaņ ā ar kuru ikga- dē jā apmaksā tā atvaļ inā juma atlī - dzinā šana naudā nav pieļ aujama, izņ emot gadī jumus, kad darba tiesiskā s attiecī bas tiek izbeigtas un darbinieks ikgadē jo apmaksā - to atvaļ inā jumu nav izmantojis. Darba devē jam ir pienā kums izmaksā t atlī dzī bu par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadē jo ap- maksā to atvaļ inā jumu. DL 149. panta piektā daļ a ar iepriekš minē to otro teikumu papildinā ta ar likuma 2014. gada 23. oktobra grozī jumiem, kas stā jā s spē kā 2015. gada 1. janvā rī , un tā - tad šī norma bija piemē rojama dar- binieka atlaišanas dienā 2017. gada 8. septembrī . Lī dz ar to tiesa nav piemē rojusi to likuma normu, kura bija jā piemē ro, izlemjot jautā jumu par neizmantotā atvaļ inā juma kompensā cijas piedziņ u. Ar minē tajiem DL 149. pan- ta piektā s daļ as grozī jumiem li- kumdevē js precizē jis darbinieka tiesī bas uz atlī dzī bu par visu pe- riodu, par kuru darbinieks nav iz- mantojis ikgadē jo atvaļ inā jumu. Tā dē ļ apgabaltiesai nebija pamata piemē rot vienī gi DL 149. panta trešo daļ u un Senā ta judikatū ru par iepriekšē jā s – kopš 2015. gada 1. janvā ra spē kā neesošā s – DL 149. panta redakcijas iztulkošanu. Noskaidrojot, vai darbinie- kam pienā kas kompensā cija ne tikai par faktiski pieejamā m at- vaļ inā juma dienā m, bet arī par pā rē jā m neizmantotajā m atvaļ i- nā juma dienā m ilgā kā laika pos- mā , DL 149. panta piektā daļ a ir jā piemē ro atbilstoši iepriekšmi- nē tajā m EST atziņ ā m un ņ emot vē rā tajā s izskaidroto pierā dī šanas pienā kuma sadalī jumu starp dar- ba devē ju un darbinieku, jā vē rtē, vai darbiniekam bija faktiska ie- spē ja atvaļ inā jumu izmantot un vai darba devē js ir vē rsis darbi- nieka uzmanī bu uz atvaļ inā juma neizmantošanas sekā m. Senā ts obiter dictum norā - da, ka apgabaltiesa nepareizi iztulkojusi un piemē rojusi DL 31. pantu par prasī bas noilgumu. Lai gan tiesa vispā rī gi pareizi norā dī jusi, ka saskaņ ā ar minē tā panta pirmo daļ u visi prasī jumi, kas izriet no darba tiesiskajā m at- tiecī bā m, noilgst divu gadu laikā , ja likumā nav noteikts ī sā ks no- ilguma termiņ š, tomē r tiesa nav pievē rsusi uzmanī bu noilguma termiņ a skaitī šanas sā kumam at- bilstoši Civillikuma 1896. pantam, saskaņ ā ar kuru noilgums sā k te- cē t ar to dienu, kurā prasī jums ir tā nodibinā ts, ka pret parā dnieku, kas nav izpildī jis savu pienā kumu, nekavē joties var celt prasī bu. Attiecī bā uz DL 31. panta pirmajā daļ ā noteikto noilgumu minē tā panta otrajā daļ ā papildus norā dī ts: ja darba devē jam bija pienā kums izsniegt darbiniekam rakstveida aprē ķ inu, šā panta pir- majā daļ ā noteiktais noilguma ter- miņ š sā kas ar aprē ķ ina izsniegšanas dienu, bet, ja darba devē js aprē ķ inu neizsniedz, attiecī gais prasī jums noilgst triju gadu laikā no dienas, kad aprē ķ ins bija jā izsniedz. Atbilstoši DL 149. panta piek- tajai daļ ai darbiniekam atlī dzī ba par neizmantoto atvaļ inā jumu pie- nā kas vienī gi darba tiesisko attiecī - bu izbeigšanas gadī jumā . Saskaņ ā ar DL 128. panta pirmā s daļ as pirmo teikumu, atlaižot darbi- nieku no darba, visas naudas summas, kas viņ am pienā kas no darba devē ja, izmaksā ja- mas (tā tad aprē ķ ins izsnie- dzams) atlaišanas dienā . Tā kā uzteikums darbiniekam izsniegts 2017. gada 8. septembrī , kā darba tiesisko attiecī bu izbeig- šanas datumu norā dot to pašu dienu, tad tiesī bas prasī t kompen- sā ciju par neizmantoto atvaļ inā - jumu darbiniekam radā s tikai no šī brī ža. Ņemot vērā, ka prasī ba iesniegta tiesā jau 2017. gada 22. septembrī , lī dz ar to tiesa nepamatoti konstatē jusi prasī bas celšanas noilguma iestā šanos. 29 NR. 4 (82), 2020. GADA APRĪLIS T I ES U PR AKS E KASPARS RĀCENĀJS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību eksperts Fo to: Aiv ar s Siliņš Darba devē jam ir pienā kums izmaksā t atlī dzī bu par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadē jo apmaksā to atvaļ inā jumu.Next >