< Previous1 https://ico.org.uk/ for–organisations/guide– to–data–protection/ guide–to–the–general– data–protection– regulation–gdpr/security/, pēdējo reizi apskatīts 21.04.2020. 10 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Strādājot piespiedu attālinā tā darba apstākļos, nu jau katra uzņēmuma galvenajai prioritātei ir jābūt produktīva, efektīva un droša darba procesa nodrošināša nai. Skatoties uz to no Vispārīgās datu aizsardzības regulas (regula) perspektīvas, Covid–19 ir pirmais patiešām nopietnais pārbaudījums uzņēmumu atbilstībai regulas prasībām. Tas ir radījis papildu diskomfortu un nepieciešamību steidzami organizēt drošu attāli nātā darba procesu, lai uzņēmuma ilgtspēja netiktu apdraudēta. Uz tverot to pavirši, uzņēmumi riskē saskarties ar ļoti negatīvām sekām: bargi naudas sodi, reputācijas un, sekojoši, klientu zaudēšana, peļņas kritums un eventuāli – uzņēmuma darbības apturēšana. Situācijā, kad daži vai pat visi uzņēmuma darbinieki un darbuz ņēmēji strādā no mājām, un īpaši situācijā, kad daudzi no tiem iz manto privātos datorus un elek troniskā pasta adreses, uzņēmums daudz mazāk spēj realizēt kontroli pār darba procesā iesaistīto darbi nieku, klientu un partneru perso nas datu un datu drošību. Turklāt ikreiz, kad uzņēmums izveido jaunu apstrādes un piekļuves vei du tā rīcībā esošajiem datiem, šie dati tiek pakļauti lielākam riskam. Attālinātais darbs palielina šo risku, ņemot vērā to, ka darbinie kiem un pašam uzņēmumam ir grūti laikus konstatēt datu drošī bas pārkāpumus, īpaši to, kad un kādā veidā pārkāpums noticis. Tādējādi uzņēmums riskē pārkāpt svarīgu regulas princi pu – integritāte un konfiden cialitāte. Šis princips nosaka, ka uzņēmumam personas dati jāap strādā tādā veidā, lai, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organi zatoriskos pasākumus, tiktu no drošināta atbilstoša personas datu drošība, tostarp aizsardzība pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un nejaušu nozaudēšanu, iznīci nāšanu vai sabojāšanu. Atbilstošie tehniskie vai organizatoriskie pasākumi Regula nenosaka konkrētus drošības pasākumus, kas uzņē mumiem jāīsteno, lai nodrošinātu tajā noteikto principu ievērošanu. Tā vietā regula uzliek pienākumu nodrošināt tādu drošības līmeni, kas atbilst riskam un kas izriet no datu apstrādes, kā arī, ņemot vērā tehnikas līmeni, īstenošanas izmaksas un apstrādes raksturu, apmēru, kontekstu un nolūkus. Tas nozīmē, ka jums piemēroja mie atbilstošie drošības pasākumi būs atkarīgi no veiktās personas datu apstrādes un riskiem, kurus šāda apstrāde rada uzņēmumam. Tehniskos pasākumus dažreiz uzskata par personas datu aizsar dzību datoros un tīklos. Lai arī tie ir acīmredzami svarīgi, dau dzi drošības incidenti ir saistīti ar ierīču zādzību, nozaudēšanu vai nepareizu iznīcināšanu, kā arī novecojušu datoru vai cieto dis ku neatbilstošu utilizāciju. Tāpēc tehniskie pasākumi ietver gan fi zisko, gan ierīču un informācijas tehnoloģiju (IT) drošību. 1 Tehnisko un organizatorisko pasākumu piemērus un risināju mus var viegli sameklēt publiski pieejamos resursos, līdz ar to šajā rakstā nav nepieciešamības tos iztirzāt. Taču ir vērts detalizētāk apskatīt vienu no dokumentiem, kura izstrādes un ieviešanas ne pieciešamību apzinās daudz ma zāk uzņēmumu. Attālinātās piekļuves drošības politika Attālinātās piekļuves drošī bas politika (politika) ir drošības standartu kopums, kas attiecas uz darbiniekiem un viņu ierīcēm. Tā var būt kā daļa no kopējās uzņē muma informācijas drošības po litikas vai eksistēt kā atsevišķas vadlīnijas. Stingra attālinātās pie- kļuves drošības politika var palīdzēt aizsargāt personas datus un uzņēmuma konfi- denciālo informāciju. Politikas mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu drošības risku pārvaldību: sama zināt darbinieku attālinātā darba procesā izmantojamo informācijas sistēmu riskus; informēt par datu drošības metodēm un pasākumiem, kas jāievēro; aizliegt bīstamas ma nipulācijas ar datiem u.c. Jo īpaši attālinātā darba apstākļos būtu jā apsver un politikā jāatrunā virtuālā privāta tīkla (VPN) izmantošanas iespējas, pretvīrusu programmu instalēšana darbinieka ierīcēs un darbinieku personīgo elektronisko pastu izmantošanas iespējas. Pārkāpjot biroja slieksni, dar biniekiem ir novērojama tenden ce neievērot iekšējās informācijas drošības politikas noteikumus, kas visbiežāk liecina arī par to, ka JURISTA PADOMS Work–From–Home jeb Uzņēmumu drošības īstais pārbaudījums Attālinātais darba režīms, kura plašu lietojumu izraisījusi Covid–19 pandēmija, kļuvis iespējams, pateicoties tehnoloģijām, kas palīdz darbiniekiem saglabāt produktivitāti, atrodoties ārpus biroja. Tāpēc informācijas drošībai šajā laikā jābūt vienai no prioritātēm.šādi noteikumi nebija pietiekami kvalitatīvi ieviesti biroja darbī bas vidē. No šī apstākļa izriet arī tas, ka datu neaizsargātība ne vienmēr ir saistīta ar darbinieku neuzmanību. Daudzi uzņēmumi nesniedz darbiniekiem nepiecie šamo atbalstu un informāciju par to, kā rūpēties par uzņēmuma da tiem, atrodoties ārpus biroja. Galvenais uzņēmuma uzde vums ir normalizēt un uzturēt drošu informācijas pārvaldību kā daļu no organizācijas kultūras, lai darbinieki izturētos pret datiem uzmanīgi, neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas – birojā vai mājās. Un, protams, ir ieteicams arī periodis ki pārbaudīt, vai ieviestie drošības pasākumi darbojas un tiek ievēroti saskaņā ar tajos noteikto. Uzņēmumi, kas uztur drošu informācijas pārvaldības proce su un kas ieviesuši arī attālinā ta darba drošības vadlīnijas, kā arī izglītojuši darbiniekus, varēs viegli pierādīt, ka ir veikuši vi sas nepieciešamās darbības, lai mazinātu viņu rīcībā esošo datu informācijas riskus. Uzņēmumiem ir jāsaprot, ka informācijas pārvaldība un informācijas drošība sākas un beidzas ar viņiem, nevis viņu darbiniekiem. Ņemot vērā to, ka datu drošība ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas stūrakmens, uzņēmumiem ir jāpārliecinās, ka ir īstenoti visi pasākumi, lai no sargātu datus, kuriem attālināti piekļūst viņu darbinieki. Darbinieku ierīču izsekošana Lai attālināti izsekotu darbi nieku darbam veltīto laiku, uzņē mumiem var rasties kārdinājums izmantot risinājumu – program matūru, kas izseko, kā darbinieki izmanto darba ierīci. Šo pašu risinā jumu var izmantot arī ar mērķi aiz sargāt darba klēpjdatorus un ierīces no nesankcionētas izmantošanas, kad ierīce ir nonākusi krāpnieku rokās. Eksistē dažādas program matūras, kas var izsekot pat peles kustībām, taču tas rada problēmas no regulas prasību perspektīvas. Attālināta darba specifikas dēļ darbinieki var strādāt ar lie lākiem un biežākiem pārtrauku miem, ne vienmēr pieturoties pie stingra, biroja videi raksturīga darba laika grafika. Tas savukārt nozīmē to, ka darbinieki biežāk izmantos savas ierīces personīga jām vajadzībām un nošķirt darbi nieka darbam un privātai dzīvei veltīto laiku kļūst neiespējami. Tāpēc izsekot darbinieku ierīces, nepārkāpjot viņu tiesības uz pri vātumu, ir gandrīz neiespējami. Ņemot vērā iepriekš minēto, uzņēmumam ir grūti atrast pa reizo juridisko pamatojumu šādu personas datu apstrādei. Saskaņā ar regulas prasībām darbinieku piekrišana būtu nepieciešama lielākajā daļā šādas apstrādes ga dījumu. Taču regula pieļauj arī apstrādi, kas ir pamatota ar uz ņēmuma leģitīmajām interesēm. Baidoties no atteikuma no dar binieku puses, daudzi uzņēmumi izvairās no ierīču izsekošanas, kas būtu balstīta uz darbinieka piekri šanu, un tāpēc meklē risinājumu, lai apietu piekrišanas saņemšanas pienākumu un pamatotu izseko šanu ar uzņēmuma leģitīmajām interesēm, kas diemžēl rada uzņē mumam vēl lielākas problēmas. Lai apstrādātu datus uz leģitī mo interešu pamata, uzņēmumiem ir jāveic leģitīmo interešu izvērtēša na un jāatrod pamatoti iemesli ap strādāt šādus darbinieku personas datus bez piekrišanas. Darbinieku snieguma novērtējumu nevar atzīt par pamatotu iemeslu ierīču izsekošanai, jo, piemē ram, šādu rādītāju izvērtēšanai ir pieejami citi instrumenti: darba snieguma rādītāji (KPI) un mērķu un galveno rezultātu (OKR) meto doloģija. Par pamatotu darbinieka ierīces izsekošanas gadījumu būtu atzīstama situācija, kad darbinieks rada aizdomas par prettiesisku rīcību vai rīcību, kas neatbilst uz ņēmuma iekšējiem noteikumiem. Lai pierādītu izsekošanas nepiecie šamību, šaubu pamati, apstākļi un pierādījumi ir jādokumentē. Noslēgumā Apkopojot apskatīto proble mātiku un potenciālos riskus, ie sakāms ieviest un nodrošināt šādu minimālo pasākumu kopumu, lai uzņēmums būtu spējīgs uzska tāmi parādīt, ka attālināta darba apstākļos ir ievērojis regulas pra sības, kā arī nodrošinājis uzņēmu ma rīcībā esošo datu drošību: 1. Nodrošiniet skaidru un praktisku attālinātās piekļuves drošības politiku. 2. Ieviesiet augstas drošības paroļu sistēmu. 3. Identificējiet datus, kuri nekad nedrīkst pārkāpt biroja slieksni. 4. Pārliecinieties, ka nepilnvarotas personas nevar piekļūt uzņēmuma datiem. 5. Uzlabojiet savas zināšanas par regulas prasībām. 6. Regulāri apmāciet darbiniekus un atjaunojiet to zināšanas par regulu, kiberdrošības pamatiem, kā arī uzņēmuma drošības politiku. 7. Regulāri pārskatiet drošības politikas, lai pārliecinātos par to atbilstību jaunākajām tendencēm un uzņēmējdarbības praksei. JURISTA PADOMS 11 NR. 5 (83), 2020. GADA MAIJS MARINA BRIŠKENA datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Foto: Olivier De Rycke MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR12 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS Tiesības biedriem piedalīties biedru kopsapulcē attālināti ir paredzētas likuma „Par valsts apdraudē juma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasā kumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” (turpmāk – likums) 32. pantā. Jaunie noteikumi stājās spēkā 2020. gada 5. aprīlī, tie būs spēkā līdz 2020. gada 1. septembrim, un tie attiecas gan uz biedrībām, gan kooperatīvajām sabiedrībām. Attālināta dalība biedru kopsapulcē nozīmē, ka turpmāk biedriem ir tiesības: 1) balsot pirms biedru kopsapulces, nosūtot bal sojumu rakstveidā; 2) attālināti pieslēgties biedru kopsapulcei, izman tojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Abos minētajos gadījumos biedrs ir pielīdzi nāms kopsapulcē klātesošam biedram un ierak stāms klātesošo biedru sarakstā, un biedra nodotās balsis ir ieskaitāmas balsojumos tieši tāpat kā fizis ki klātesošo biedru balsis. Biedra attālināta dalība biedru kopsapulcē nedrīkst ierobežot citas biedra tiesības, kas saistītas ar biedru kopsapulcēm, pie mēram, biedram ir tiesības izteikties, uzdot jau tājumus, iesaistīties diskusijās un apstrīdēt biedru kopsapulces lēmumus. Attālināta dalība biedru kopsapulcē ir organizējama, nodrošinot visas biedra tiesības. Līdz ar jaunajiem noteikumiem visos paziņoju mos par biedru kopsapulces sasaukšanu ir obligāti jā norāda kārtība un termiņš, kādos biedri var izmantot tiesības balsot pirms biedru kopsapulces vai piedalī ties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elek troniskos saziņas līdzekļus, piemēram, norādot pasta vai e–pasta adresi, uz kuru balsojums ir nosūtāms, un biedrībā pastāvošās biedru identifikācijas prasības. Balsošana pirms biedru kopsapulces Biedrs savu balsojumu par kopsapulces darba kārtības jautājumiem („par” vai „pret”) var rakstvei dā nodot pirms biedru kopsapulces, piemēram, no sūtot to uz biedrības juridisko adresi pa pastu vai biedrības valdei pa e–pastu. Tiesības balsot pirms biedru kopsapulces nav jāparedz biedrības statūtos, un biedram nav jālūdz biedrības valdei iespēja rea lizēt minētās tiesības. Nododot balsojumu, biedram ir jānodrošina, ka biedrība viņu spēs identificēt. Jaunie noteikumi ne precizē identifikācijas veidus. Normatīvie akti paredz divus gadījumus, kad parakstīts dokuments satur ap liecinājumu par personas identitāti – notariāls aplieci nājums vai drošs elektronisks paraksts, taču biedrības valde var ieviest arī citu kārtību, kā tā attālināti spēj identificēt savus biedrus, piemēram, biedrs videozvanā uzrāda savu personas apliecinošu dokumentu. Biedra identifikācija praksē var radīt problēmas, jo notariāls apliecinājums ātruma un izmaksu ziņā nav efektīvākais risinājums, un atkarībā no valsts tam vēl varētu būt nepieciešama apostille vai lega lizācija, ārvalsts elektroniskie paraksti bieži vien neatbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām, sa vukārt savas identifikācijas kārtības ieviešana var prasīt papildu resursus. Jebkurā gadījumā pienā kums izvēlēties atbilstošāko un samērīgāko biedra identifikācijas kārtību ir biedrības valdei. Biedram arī jānodrošina, ka viņa balsojums biedrībā tiks saņemts vismaz iepriekšējā dienā Attālināta dalība biedru kopsapulcē Covid–19 pandēmija un valstī noteiktie pulcēšanās ierobežojumi neveiksmīgi pārklājas ar vairāku BIEDRĪBU VAI KOOPERATĪVĀS SABIEDRĪBAS BIEDRĪBU KĀRTĒJĀM KOPSAPULCĒM , kurās jālemj par tādiem būtiskiem jautājumiem kā gada pārskata un budžeta apstiprināšana, valdes locekļu pārvēlēšana u.tml. Lai biedrību biedri varētu īstenot savas tiesības un vienlaikus pasargāt savu un citu personu veselību, likumdevējs ir piešķīris biedrības biedriem tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti. Šajā rakstā skaidrots, ko šīs jaunās tiesības nozīmē un kā tās īstenot. Ilustrācija: Arvis Villa13 NR. 5 (83), 2020. GADA MAIJS JURISTA PADOMS pirms biedru kopsapulces. Lai biedrs varētu būt drošs, ka biedrība viņa balsojumu ir saņēmusi un identifikācija ir bijusi veiksmīga, biedrs var lūgt biedrību apstiprināt balsojuma saņemšanu. Šādu lūgumu var izteikt vienlaikus ar balsojuma nosūtī šanu vai izteikt vēlāk. Biedram būtu ieteicams savu balsojumu nodot ne agrāk kā dienā, kad ir saņem ta galīgā sapulces darba kārtība, jo pēc sākotnējā paziņojuma saņemšanas biedru kopsapulces darba kārtība vēl var mainīties. Ja balsojums tomēr nav saņemts vai biedru nevar identificēt, biedrs var piedalīties kopsa- pulcē personīgi, ar pārstāvja starpniecību vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Arī ja biedrs ir balsojis pirms kopsapulces, tas ne liedz viņam ierasties uz kopsapulci klātienē vai piedalīties kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, un attiecīgi arī piedalīties balso šanā kopsapulcē. Šādos gadījumos attiecīgā biedra iepriekš nodotais balsojums būtu anulējams un vērā ņemams kopsapulces laikā nodotais balsojums. Attālināta dalība un balsošana biedru kopsapulcē Biedru kopsapulces daļēji var tikt noturētas at tālināti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, šādos gadījumos: 1) valde pēc savas iniciatīvas piedāvā biedriem šādu iespēju dalībai biedru kopsapulcē; 2) biedri, kuri kopā pārstāv vismaz 20% no bied rības biedru skaita, pieprasa valdei nodrošināt šādu iespēju. Minētajos gadījumos biedru kopsapulce tiek or ganizēta klātienes formātā, proti, ir noteikta biedru kopsapulces norises vieta, kur biedri var ierasties un realizēt visas biedru tiesības, kas saistītas ar biedru kopsapulci, taču biedram ir iespēja tai pieslēgties at tālināti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Likumā ir konkrēti ierakstīts, ka biedra tiesības piedalīties un balsot kopsapulcē attālināti neierobe žo biedra tiesības piedalīties un balsot kopsapulcē klātienē. No minētā var secināt, ka jebkurā gadīju mā kopsapulcei ir jānotiek klātienē, jo biedriem ir tiesības izvēlēties – piedalīties attālināti vai ieras ties uz biedru kopsapulci klātienē. Respektīvi, daļa no biedriem kopsapulci var apmeklēt klātienē, bet daļa – attālināti, taču tā ir biedra brīva izvēle, kādā veidā – klātienē vai attālināti – biedrs piedalās un balso biedru kopsapulcē. Attiecīgi, pat ja visi biedrības biedri nosūta savu balsojumu pirms biedru kopsapulces vai piekrīt piedalīties biedru kopsapulcē attālināti, biedrības valdei ir fiziski jāatrodas biedru kopsapulces norises vietā un jābūt gatavai noturēt kopsapulci arī klā tienē, jo biedriem ir tiesības „pārdomāt” un tomēr ierasties biedru kopsapulcē klātienē. Likums neparedz iespēju rīkot biedru kopsa pulci, kas pilnībā notiek attālināti. Attiecīgi bied rības valde pēc savas iniciatīvas vai biedru vairā kums nevar nolemt, ka biedru kopsapulce notiks tikai attālināti. Kapitālsabiedrību gadījumā dalībnieku (ak cionāru) sapulces var noturēt pilnībā attālināti, klātienē dalībnieku (akcionāru) sapulci nenoturot, tikai tad, ja šāda kārtība noteikta statūtos un šādu statūtu redakciju ir apstiprinājuši visi balsstiesīgie dalībnieki (akcionāri). Pēc analoģijas varētu arī biedrības statūtos paredzēt, ka biedru kopsapulces notiek pilnīgi at tālināti, ja šādu redakciju apstiprina visi biedrības biedri. Taču šāda kārtība nebūtu ieteicama un, vis ticamāk, Uzņēmumu reģistra valsts notārs atteiktu šādus statūtus reģistrēt, jo likums konkrēti paredz, ka biedra tiesības piedalīties un balsot kopsapulcē attālināti neierobežo biedra tiesības piedalīties un balsot kopsapulcē klātienē. Turklāt likuma noteiku mi par attālinātu dalību biedru kopsapulcē ir spēkā tikai uz noteiktu laiku – līdz 2020. gada 1. septem brim. Nebūtu ieteicams statūtos iestrādāt kārtību, kurai ir pagaidu raksturs un kura pēc 2020. gada 1. septembra būs pretēja likumam. TOMS VILNIS zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāta palīgs Foto no ZAB Sorainen arhīva Biedra identifikācija praksē var radīt problēmas, jo notariāls apliecinājums ātruma un izmaksu ziņā nav efektīvākais risinājums, un atkarībā no valsts tam vēl varētu būt nepieciešama apostille vai legalizācija. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR14 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS Grozījumos paredzēti trīs veidi, kā dalībnieks var īste not savas tiesības piedalīties un balsot dalībnieku sapulcē attālināti: 1) nododot balsi rakstveidā (tai skaitā izmantojot elektronis kos saziņas līdzekļus) pirms dalībnieku sapulces (KCL 214. 1 panta pirmā un otrā daļa un 277. 1 panta pirmā un otrā daļa); 2) piedaloties dalībnieku sa pulcē un balsojot tajā ar elektroniskiem sakaru lī dzekļiem (KCL 214. 1 panta trešā, ceturtā un piektā daļa un 277. 1 panta trešā, ceturtā un piektā daļa); 3) piedaloties sabiedrību rī kotajās e–sapulcēs (KCL 214. 1 panta sestā daļa un 277. 1 panta sestā daļa). Attiecīgi katram no šiem gadījumiem pastāv atšķirīgs re gulējums, tādēļ tie ir analizējami atsevišķi. Balsu nodošana pirms dalībnieku sapulces Ikvienam sabiedrības da lībniekam ir tiesības savu balsi nodot pirms dalībnieku sapul ces. Šādas tiesības ir noteiktas KCL un nav jāparedz statūtos, lai dalībnieks varētu tās īstenot. Dalībnieks, kurš būs nodevis balsi šādā veidā, tiks uzskatīts par tādu dalībnieku, kas pieda lījies dalībnieku sapulcē klātienē (KCL 214. 1 panta pirmā daļa un 277. 1 panta pirmā daļa). Balsu nodošana pirms dalībnieku sa pulces iespējama, izpildoties di viem nosacījumiem: 1) balsojums tiek nodots tādā vei dā, kas ļauj sabiedrībai nodro šināt dalībnieka identifikāciju; 2) balsojums tiek saņemts sabied rībā vismaz iepriekšējā dienā pirms dalībnieku sapulces. KCL paredz iespēju noteikt jebkādu balsojuma nodošanas vei du, kas ļauj sabiedrībai nodrošināt dalībnieka identifikāciju. Tieslietu ministrijas sagatavotajā grozījumu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) kā piemērs iepriekšējam balsojuma nodoša nas veidam, kas nodrošinās iden tifikācijas prasību izpildi, minēts notariāli apliecināts paraksts vai drošs elektronisks paraksts. Jāpiekrīt, ka šie tehniskie līdzekļi tik tiešām spēs nodrošināt nepār protamu dalībnieka identifikāciju, tomēr teorētiski nav izslēgta arī citu tehnisko līdzekļu izmanto šana, piemēram, parakstot bal sojumu ar elektronisko parakstu, kas nav uzskatāms par drošu elek tronisko parakstu Elektronisko dokumentu likuma izpratnē, bet tomēr uzticami nodrošina iden tifikācijas funkcionalitāti. Kārtība un termiņi, kādos dalībnieki var izmantot tiesības balsot pirms da lībnieku sapulces, paredzami pa ziņojumā par dalībnieku sapulces sasaukšanu (KCL 214. panta otrās daļas 4. 1 punkts un 273. panta tre šās daļas 5. 1 punkts). Jebkurā gadījumā gan KCL 214. 1 panta otrā daļa, gan 277. 1 panta otrā daļa paredz regulējumu, atbilstoši kuram dalībniekam ir Komercsabiedrību dalībnieku un akcionāru sapulces ārkārtas apstākļos Komerclikums paredz iespēju noteikt jebkādu balsojuma nodošanas veidu, kas ļauj sabiedrībai nodrošināt dalībnieka identifikāciju. Komerclikumā (turpmāk – KCL) 2020. gada 20. martā spēkā stājās grozījumi, kuri paredz iespēju sabiedrību dalībniekiem, tajā skaitā akcionāriem, piedalīties un balsot dalībnieku (akcionāru) sapulcēs attālināti (turpmāk – grozījumi). 1 Minētie grozījumi pieņemti, lai ļautu organizēt dalībnieku sapulces apstākļos, kad noteikti pulcēšanās ierobežojumi Covid–19 radītās krīzes situācijā. Foto: © Freepik 1 Šeit un turpmāk ar jēdzienu „dalībnieks” jāsaprot arī akcionārs, tāpat jēdziens „dalībnieku sapulce” ietver arī akcionāru sapulci.15 JURISTA PADOMS tiesības pieprasīt un saņemt sabied rības apstiprinājumu balsojuma saņemšanai. Lūgumu apstiprināt balsojuma saņemšanu var izteikt kopā ar pašu balsojumu. Praksē dalībniekiem būtu aktīvi jāizman to savas tiesības pieprasīt šādu ap stiprinājumu, lai pārliecinātos, ka balsojums ir saņemts un ka tas ir saņemts KCL paredzētajā termiņā. Elektroniska dalība un balsošana dalībnieku sapulcē Tiesības dalībniekiem pieda līties dalībnieku sapulcē, izmanto jot elektroniskos saziņas līdzekļus, paredzētas KCL 214. 1 panta pir majā daļā un 277. 1 panta pirmajā daļā. Šāda attālināta piedalīšanās dalībnieku sapulcē jāparedz sta tūtos (KCL 214. 1 panta ceturtā daļa un 277. 1 panta ceturtā daļa), kā arī to var noteikt valde pēc sa vas iniciatīvas vai pēc dalībnieku pieprasījuma, ja dalībnieki kopā pārstāv vismaz 20% no sabiedrības pamatkapitāla (KCL 214. 1 panta trešā daļa un 277. 1 panta trešā daļa), nepastāvot statūtu regulē jumam. Šādā gadījumā valde arī nosaka tehniskās prasības dalīb nieku identifikācijai un kārtību, kādā dalībnieki attālināti pieda lās dalībnieku sapulcē. Faktiski šajā gadījumā dalībnieku sapulce notiks klātienē un tai būs pare dzēta norises vieta un laiks, taču dalībniekiem būs piedāvāta iespēja izvēlēties īstenot savu dalību dalīb nieku sapulcē attālināti, izmanto jot elektroniskos saziņas līdzekļus. Sabiedrībām būtu jāizmanto KCL 214. 1 panta ceturtajā daļā un 277. 1 panta ceturtajā daļā pie šķirtās tiesības noteikt prasības at tiecībā uz attālinātu piedalīšanos dalībnieku sapulcē. Tas mazinātu pārpratumus attiecībā uz identifi kācijas un tehniskajām prasībām, kā arī radītu lielāku skaidrību dalībniekiem par sapulču norises tehniskajiem aspektiem. Dalībnieku e–sapulces Līdz ar grozījumiem pare dzēts ieviest jaunu dalībnieku sa pulces norises veidu – dalībnieku e–sapulces, kas izslēdz dalībnieka tiesības ierasties uz sapulci klātie nē (KCL 214. 1 panta sestā daļa un 277. 1 panta sestā daļa). Uzreiz jānorāda – ja sabiedrība vēlas ieviest tikai dalībnieku e– sapulces, šāds regulējums ir obligāti ietverams sabiedrī- bas statūtos, turklāt tas ir jāap stiprina ar pilnīgi visu dalībnieku piekrišanu. Ieviešot e–sapulces, statūtos noteikti būtu jāparedz praktisks regulējums attiecībā uz dalībnieku e–sapulces norisi, lai nodrošinātu visiem dalībniekiem iespēju piedalīties e–sapulcē. Jānorāda, ka arī e–sapulču gadī jumā iespējama balsošana pirms dalībnieku sapulces atbilstoši KCL 214. 1 panta pirmajai daļai un 277. 1 panta pirmajai daļai. Secinājumi Līdz ar grozījumiem dalīb nieku sapulces turpmāk varēs notikt kādā no šādiem veidiem: 1) dalībnieku sapulce, kura no risinās tikai klātienē (ja valde nenosaka iespēju piedalīties dalībnieku sapulcē attālināti un to nepieprasa dalībnieki, kuri pārstāv vismaz 20 pro centus no pamatkapitāla); 2) dalībnieku sapulce, kura norisinās klātienē, bet kurai valde ir paredzējusi kārtību attālinātai dalībai un kur vismaz daļa no dalībniekiem ir izvēlējusies piedalīties klātienē; 3) e–sapulce, kura notiek pilnī bā elektroniski (jāparedz sta tūtos, turklāt sava piekrišana šādām sapulcēm ir jāizsaka pilnīgi visiem dalībniekiem); 4) vienlaikus paralēli dalībnie kiem vienmēr pastāv iespēja nodot savu balsi pirms dalīb nieku sapulces neatkarīgi no tās norises veida. Sabiedrībām būtu aktīvi jāizmanto KCL dotā iespēja regulēt dalībnieku sapulces sa saukšanas un norises jautājumus, statūtos paredzot attālinātās un iepriekšējās balsošanas kārtī bu, kāda ir atbilstīga katras sa biedrības iekšējām procedūrām un ierastajai kārtībai. Tas ļautu nodrošināt sekmīgu sabiedrības darbu arī Covid–19 izraisītās krīzes apstākļos. KASPARS FRĪDENBERGS– ANSBERGS zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vecākais jurists Foto: Jūlija Žitluhina Sabiedrībām būtu jāizmanto KCL 214. 1 panta ceturtajā daļā un 277. 1 panta ceturtajā daļā piešķirtās tiesības noteikt prasības attiecībā uz attālinātu piedalīšanos dalībnieku sapulcē. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR NR. 5 (83), 2020. GADA MAIJSĀrkārtējā situācija un dīkstāve Līdz 22. aprīlim MK rīkojumā Nr. 103 bija veikti trīspadsmit grozījumi. Daudziem uzņēmu miem MK rīkojumā Nr. 103 noteiktie ierobežoju mi, kuru mērķis ir visas sabiedrības interesēs iero bežot Covid–19 izplatību, ir kļuvuši par iemeslu dīkstāvei. Tomēr dīkstāve var būt iestājusies arī nesaistīti ar minētajiem ierobežojumiem. Saskaņā ar Darba likuma (turpmāk – DL) 74. panta otro daļu dīkstāve ir stāvoklis, ja: n darba devējs darbinieku nenodarbina; n vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Analoģiska dīkstāves definīcija ir atrodama arī speciālā likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasāku- miem sakarā ar Covid–19 izplatību” (spēkā no 22.03.2020.) 14. panta pirmajā daļā un MK 2020. gada 26. marta noteikumu Nr. 165 „Noteikumi par Covid–19 izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” (turpmāk MK noteikumi Nr. 165) 2. punktā. Minēto tiesību nor- mu būtisks elements ir darba devējs, uz kuru attiecināms termins „krīzes skarto nozaru dar- ba devējs” vai „krīzes skartais darba devējs”. Gadījumos, ja darba devējs nav uzskatāms par „krīzes skarto nozaru darba devēju” vai „krīzes skar to darba devēju” saskaņā ar speciālajām tiesību nor mām (MK 2020. gada 24. marta noteikumi Nr.152 „Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid–19 izplatība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 152) un MK noteikumi Nr. 165, darba devējam ir jāvadās no darba tiesību normām vai citiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē darba tiesiskās attiecības nozarē. Būtiski, ka par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš DL 74. panta trešajā daļā noteikto atlīdzību nesaņem (DL74. panta otrā daļa). Darba likuma normas Neskatoties uz ārkārtējo situāciju, atbilstoši DL 28. un 40. pantam pusēm ar rakstveida darba līgu mu ir jāvienojas par nolīgto dienas vai nedēļas dar ba laiku, kā arī darba samaksas apmēru. Izņēmums ir iespējams, ja minētās ziņas var aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatī vajos aktos, darba koplīgumā. Savukārt, ja darbinieks uzsācis veikt nolīgtos pienākumus, tad rakstveida formai neatbilstošam darba līgumam ir tādas pašas tiesiskas sekas kā rakstveidā izteiktam darba līgumam (DL 41. pan ta otrā daļa). 1 Darba laika vai darba samaksas apmēra samazi nāšana ir iespējama, ja darbinieks un darba devējs, savstarpēji vienojoties, paraksta grozījumus darba līgumā vai attiecīgie grozījumi tiek veikti norma tīvajos aktos, darba koplīgumā. Ja darba apjoma samazināšanās dēļ ir iestājusies dīkstāve, darba devējam ir jāmaksā DL 74. panta trešajā daļā noteiktā atlīdzība par dīkstāves laiku, t.i., darbinieks saņem darba samaksu par visu darba līgumā noteikto darba laiku. (Ja darbiniekam ir no teikta laika alga, darbiniekam izmaksā darba līgumā nolīgto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, darbiniekam izmaksā vidējo izpeļņu.) Attiecībā uz darba samaksas aprēķinu vēlos at saukties uz Augstākās tiesas spriedumā izteiktajām atziņām lietā, kurā tika celta prasība par darba sa maksas piedziņu par dīkstāves periodu: „Konkrētajā gadījumā lietā nav strīda, ka prasītājam dīkstāves lai kā izmaksāta darba alga, kas aprēķināta, par pamatu ņemot stundas likmi, kura bija pielīgta un netika samazināta dīkstāves laikā, taču pamatoti netika maksātas ietaupījuma prēmijas, kvalitātes prēmijas JURISTA PADOMS 16 BILANCES JURIDISKIE PADOMI COVID–19 ietekme uz darba attiecībām – dīkstāve Ministru kabinets ar 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – MK rīkojums Nr. 103) valstī līdz 12. maijam ir izsludinājis ārkārtējo situāciju, kā arī ir pieņemti un stājušies spēkā daudzi jauni darba tiesiskās attiecības regulējoši normatīvie akti. Līdz šī raksta nodošanai publicēšanai bija pagājušas 42 dienas kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas, un, mainoties apstākļiem, ik dienu tiek pieņemti jauni un grozīti jau pieņemtie normatīvie akti, tāpēc darba devējiem jāseko līdzi valdības un Saeimas aktuālajiem lēmumiem. 1 Sk. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2006. gada 18. oktobra spriedumu lietā Nr. SKC–575.u.tml., jo ražošana uzņēmumā faktiski bija apturēta. Tādējādi secināms, ka apelācijas instances tiesa kļū daini darba samaksā iekļāvusi darbiniekam izmak sājamās prēmijas, kas tika maksātas līdz dīkstāvei”. 2 Pienākums izmaksāt darbiniekam DL 74. panta trešajā daļā noteikto atlīdzību par dīkstāves laiku ro das arī gadījumā, ja Valsts ieņēmumu dienests (turp māk – VID) konkrētajam darbiniekam dīkstāves pa balstu nepiešķir (attiecīgi netiek piemērotas speciālās tiesību normas (sk. 2. punktu)). Attiecīgi ir izpildāms likumos noteiktais arī nodokļu un valsts sociālās ap drošināšanas obligāto iemaksu samaksas pienākums. Tomēr krīzes skartie nodokļu maksātāji var pieteik ties nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem, ja: n ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attie cīgo mēnesi, sakarā ar Covid–19 izplatību ir samazinājušies vismaz par 30%; n vai ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, sakarā ar Covid–19 izplatību ir samazinājušies par 20% un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem: n krīzes skartā darba devēja eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozīju ma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; n krīzes skartā darba devēja izmaksātā mēne ša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; n ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro. Speciālās tiesību normas Speciālās tiesību normas paredz dīkstāves pa balsta izmaksu noteiktā laika posmā, t.i., dīkstāves periodā sakarā ar Covid–19 izplatību. Speciālās tie sību normas nav piemērojamas attiecībā uz darbinie kiem, kuri nodarbināti valsts un pašvaldību budžeta finansētajās iestādēs un to kontrolētos komersantos. Ja dīkstāve nav saistīta ar Covid–19 izplatību, proti, darba devējs neatbilst MK noteikumos Nr. 152 noteiktajiem kritējiem par krīzes skarto nozaru dar ba devēju vai MK noteikumos Nr. 165 noteiktajiem kritējiem, tad piemērojamas nevis speciālās tiesību normas, bet DL vai attiecīgi citu normatīvo aktu, kuri regulē darba tiesības nozarē, normas. Saeima un Ministru kabinets ir pieņēmis jau nus normatīvos aktus, kuri regulē dīkstāves pabalsta izmaksu: n likums „Par valsts apdraudējuma un tā seku no vēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” (spēkā no 22.03.2020.); n MK noteikumi Nr. 152 (spēkā no 26.03.2020. līdz 10.04.2020.). Ja dīkstāves pabalsts pie šķirts, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr. 152, to turpina izmaksāt, piemērojot MK noteikumus Nr. 165; n MK 2020. gada 24. marta noteikumi Nr. 151 „Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid–19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija” (spēkā no 26.03.2020.); n MK noteikumi Nr. 165 (spēkā no 28.03.2020.). Likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saka rā ar Covid–19 izplatību” 14. pantā pirmās daļas pirmais un otrais teikums noteic: „Ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemša nai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmē ra, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu. (..).” Tādējādi, ja VID ir pieņēmis lēmumu par dīk stāves pabalsta izmaksu darbiniekam, darba devējs, ievērojot labticības principu, var nemaksāt darbi niekam visu darba līgumā noteikto darba samak su (ja darbiniekam ir noteikta laika alga – darba līgumā nolīgto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga – vidējo izpeļņu). Ja darbinieks strādā SIA „A” un SIA „B”, VID dīkstāves pabalstu piešķir, ņemot vērā, pie kura krī zes skartās nozares darba devēja ir galvenā ienākumu JURISTA PADOMS IVETA ZELČA zvērināta advokāte, iveta.zelca@ litigator.eu Foto: Aivars Siliņš Speciālās tiesību normas nav piemērojamas attiecībā uz darbiniekiem, kuri nodarbināti valsts un pašvaldību budžeta finansētajās iestādēs un to kontrolētos komersantos. 17 NR. 5 (83), 2020. GADA MAIJS 2 Sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017. gada 25. janvāra sprieduma lietā Nr. C20127214, SKC–311/2017, 13.3. punktu.gūšanas vieta (iesniegta algas nodokļa grāmatiņa). Ja nodokļa grāmatiņa nav iesniegta ne SIA „A”, ne SIA „B”, dīkstāves pabalstu šādam darbiniekam iz maksā, ņemot vērā, kurš darba devējs pirmais iesnie- dzis iesniegumu. Darba devējs, kurš saņem atteikumu no VID, kas pamatots ar faktu, ka darbinieka galvenā ienā kumu gūšanas vieta (iesniegta nodokļa grāmatiņa) ir pie cita darba devēja, atrodas sarežģītā situācijā un, iespējams, būs spriests atlaist darbiniekus un veikt citas radikālas darbības. Saistībā ar iepriekšminēto rodas vairāki jautā jumi. Kā iztulkot likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” 14. pantā otrajā tei kumā noteikto: „[š]ādā gadījumā”? Vai likumdevējs ir gribējis noteikt, ka dīkstāves pabalstu izmaksā tikai vienā darba vietā, kurā ir dīkstāve? Vai no pienākuma izmaksāt DL 74. panta trešajā daļā noteikto atlīdzību par dīkstāves laiku ir atbrīvoti abi darba devēji vai tikai viens? Visbeidzot, vai ir taisnīgi vērtēt darba devēja nodokļu nomaksas pie nākuma izpildi pret valsti un citus kritērijus, bet atteikt izmaksāt darbiniekam dīkstāves pabalstu, kā pamatojumu minot faktu, ka darbinieks strādā jis divās darbavietās? Iedomāsimies darbinieku, kas veic nepilna laika apkopēja darbu vairākās darba vietās un saņem atlīdzību, kas nav lielāka par valsts noteikto minimālo algu. Vai Ministru kabineta no teiktais ierobežojums ir samērīgs? Likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” anotācijā ir noteikts: „Ja darba devējam, īstenojot citus likumā paredzētos pasāku mus iespējamās krīzes situācijas pārvarēšanai, nav iespējas nodrošināt darbiniekiem darbu, ir nepie ciešams paredzēt atbalsta mehānismu, kas sniegs iespēju darba devējam vieglāk pārvarēt pārejošu darba krīzi.” Vai iepriekš minētais liecina, ka likumdevējs ar likumā „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” 14. pantā noteikto ir vēlē jies ierobežot darbinieka tiesības saņemt dīkstāves pabalstu par dīkstāvi pie diviem darba devējiem? Vai Ministru kabinetam bija piešķirts deleģējums 3 noteikumos noteikt ierobežojumu darbiniekam sa ņemt dīkstāves pabalstu tikai par dīkstāvi pie viena darba devēja? Likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” 2. pantā noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ir piemērojami likuma 14. pantā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta me hānismi, kā arī nosaka kritērijus un kārtību 14. pan tā noteikto pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai arī citu nozaru uzņēmumiem. Satversmes tiesas atzinumi Satversmes tiesa savā judikatūrā ir atzinusi: n Jēdziens „kārtība” norāda uz Ministru kabine ta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu. 4 Tādējādi Ministru ka binetam ir tiesības paredzēt dažādus procesuālus nosacījumus (..). Tomēr Ministru kabineta noteiktā kārtība, ja tā nav balstīta uz skaidru likumdevē- ja pilnvarojumu, nevar ietvert materiāla rakstura tiesību normas, kas ietekmē izdevumu segšanas apmēru (Satversmes tiesas 2013.gada 27. jūnijā lieta Nr. 2012–22–0103 18. punkts). n Satversmes tiesa jau iepriekš ir norādījusi, ka tie sību normai, ar kuru likumdevējs pilnvaro Ministru kabinetu noregulēt Satversmē noteikto personas pa mattiesību īstenošanas kārtību vai ierobežojumus šo tiesību īstenošanai, ir jābūt skaidrai un precīzai. Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, at saucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu. Ja likumdevēja pilnvarojuma apmērs rada šaubas, Ministru kabinetam šis pilnvarojums jāīsteno, iespēju robežās izvairoties no personas pamattiesību ierobežošanas, ja uz ierobežojumu nepieciešamību nav tieši norādīts pilnvarojošajā normā 5 (Satversmes tiesas 2013. gada 27. jūnijā lieta Nr. 2012–22–0103, 18. punkts). Tādējādi, aspekts par deleģējumu attiecībā uz jēdzienu „kārtība”, nākotnē var izrādīties izšķi rošs attiecībā uz MK noteikumu Nr. 152 (spēkā 26.03.2020.–10.04.2020.) 9. punkta un MK notei kumu Nr. 165 11. punkta spēkā esamību (ja kādam būs vēlme normu apstrīdēt Satversmes tiesā). JURISTA PADOMS 3 Likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” 2. pants: „Ministru kabinets nosaka nozares, kurām sakarā ar Covid–19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija (turpmāk — krīzes skartās nozares), un kārtību, kādā ir piemērojami šā likuma 3., 13. un 14. pantā noteiktie pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi. Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju, nosaka kritērijus un kārtību šā likuma 3., 13. un 14. pantā noteikto pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai arī citu nozaru uzņēmumiem.” 4 Sk., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011–17–03 13.3. punktu. 5 Sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005–03–0306 10. punktu. Vai ir taisnīgi vērtēt darba devēja nodokļu nomaksas pienākuma izpildi pret valsti un citus kritērijus, bet atteikt izmaksāt darbiniekam dīkstāves pabalstu, kā pamatojumu minot faktu, ka darbinieks strādājis divās darbavietās? 18 BILANCES JURIDISKIE PADOMIPēc tikšanās ar rajona (pilsē tu) tiesu un apgabaltiesu priekš sēdētājiem jau martā tika lemts, ka mutvārdu tiesas procesi, kas nav saistīti ar nozīmīgu tiesību aizskārumu un objektīvu steidza mību (piemēram, jautājumi, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, rīcībspējas ierobežošanu u.c.), ir noņemami no izskatīšanas un pārceļami. Beidzoties ārkārtējai situācijai, nodrošināma pārcelto lietu izskatīšana ārpus kārtas. Tiesas sēdes ārkārtējās situācijas laikā iespēju robežās organizē, izmantojot videokonferenci. Ja tiesas sēde tiek organizēta klā tienē, starp personām tiesas sēdē nodrošināma vismaz divu metru distance. Tiesa nodrošina iespēju visā tiesas darba laikā sazināties ar tiesu pa tālruni un e–pastu, kā arī apstrādā saņemtos dokumen tus. Tiek nodrošināta lēmumu pieņemšana un lietu izskatīšana rakstveida procesā. Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns videokonferencē ar tiesu priekšsēdētājiem uzsvēra, ka, ņemot vērā Covid–19 izplatī bas attīstību Latvijā, ir jāapzina un jāievieš arī netradicionāli ri sinājumi tiesu darba nodrošinā šanai, lai atbilstoši valstī noteik tajiem piesardzības pasākumiem netiktu liegtas personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Tā, piemēram, Adminis tratīvā rajona tiesa 2020. gada 9. aprīlī pirmo reizi izskatīja administratīvo lietu, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču pakalpojumu. Šis pakalpojums tiesnešiem un lietas dalībnie kiem deva iespēju piedalīties tiesas sēdē attālināti. Konkrētā administratīvā lieta tika skatīta trīs tiesnešu sastāvā, tāpēc izai cinājums bija ne vien komunikā cija ar lietas dalībniekiem, bet arī savā starpā, jo tiesneši neatradās vienkopus. Gan tiesneši, gan lietas dalībnieki atzina, ka tiesas sēdes organizēšana klātienē ir vienkāršāka un ērtāka, taču šis ir pieņemams risinājums ārkārtē jās situācijas laikā, kas konkrētajā gadījumā ir veicinājis lietas ātrā ku izskatīšanu. Administratīvās rajona tie sas priekšsēdētāja Ilze Freimane norādījusi, ka patlaban ir būtiski meklēt jaunus tehniskos risinā jumus, kas ir pieejami pēc ie spējas plašākam personu lokam. Micro soft Teams videokonferenču pakalpojums ir izmantojams, ja lietas izskatīšanā nav iesaistīts pārāk plašs personu loks, tādēļ tas ir viens no iespējamajiem risinājumiem drošai tiesas sēžu organizēšanai. Salīdzinot videokonferences izmantošanas īpatsvaru pirms gada, pirmās instances tiesās videokonferenču skaits līdz ap rīļa vidum bija pieaudzis sešas reizes. No 13. marta līdz 15. ap rīlim tiesās bija notikušas 144 videokonferences, bet kopējais videokonferenču iezvanu skaits sasniedza 792. 2019. gadā vi deokonferences notika katrā 18. krimināllietā, patlaban jau katrā trešā krimināllietā, kuru skata mutvārdu procesā. Attiecīgi ape lācijas instancē videokonferenču skaits pieaudzis trīs reizes. Ņemot vērā ārkārtējo situāci ju, piesardzības nolūkos ar mērķi samazināt Covid–19 izplatīšanās risku tiesas ir aicinātas arī izpil du rakstus sagatavot un izsniegt elektroniski, ja lietas dalībnieks to ir lūdzis. Izpildu raksta sagatavoša na un izsniegšana elektroniski nozīmē, ka lietas dalībnieks saņems tiesas sagatavotu izpil du rakstu, kas tam tiks atsūtīts elektroniska dokumenta veidā un kas būs parakstīts ar dro šu elektronisko parakstu. Šādi saņemtu izpildu rakstu lietas dalībnieks var iesniegt zvērinā tam tiesu izpildītājam, nosūtot uz tiesu izpildītāja elektroniskā pas ta adresi. Informācija par visu zvērinātu tiesu izpildītāju kon taktiem, tai skaitā elektroniskā pasta adresēm, pārskatāmā veidā ir pieejama Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju mājaslapas sa daļā „Zvērināti tiesu izpildītāji”. Tiesu izpildītājam ir pienākums elektroniskā formā sagatavotu izpildu dokumentu, kas parak stīts ar drošu elektronisko pa rakstu, pieņemt izpildei. Tiesas ir aicinātas arī izpildu rakstus sagatavot un izsniegt elektroniski, ja lietas dalībnieks to ir lūdzis. 19 NR. 5 (83), 2020. GADA MAIJS JURIDISKAS ZIŅAS Latvijas tiesas ārkārtējās situācijas apstākļos Ministru kabinets ar 2020. gada 14. marta grozījumiem 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 „Par ārkārtējas situācijas izsludināšanu” pilnvaroja Augstākās tiesas priekšsēdētāju noteikt kārtību, kādā ārkārtējās situācijas laikā nozīmētās tiesas sēdes atliek, vai citādi ierobežot mutvārdu tiesvedības procesu norisi visās Latvijas Republikas tiesās.Next >