< Previous20 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Mierizlīgums Ja vēlaties risināt visu mie rīgā ceļā, tad, pirmkārt, jums ir nepieciešams sazināties ar prasītāju, kurš ir iesniedzis pret jums prasību. Iespējams, jums izdosies noslēgt mierizlīgumu. Mierizlīgumā jūs un prasītājs aprakstāt situāciju un tās risi nājumu – pēc būtības slēdzat vēl vienu līgumu ar citiem no sacījumiem. Mierizlīgumā varat iekļaut arī šķīrējtiesas atrunu, un gadījumā, ja kāda no pusēm neievēros mierizlīgumu, tai būs iespēja izskatīt lietu šķīrējtiesā – kas izmaksu ziņā ir ātrāk, ērtāk un izdevīgāk. Pēc mierizlīguma noslēg- šanas prasītājs var atsaukt prasību – tas ir pats vieglā- kais veids, kā izbeigt tiesas procesu, par kuru jūs varat vienoties ar prasītāju. Ja prasītājs neatsauc prasību, tad varat iesniegt tiesā mierizlī gumu un iesniegumu ar lūgumu izbeigt tiesas procesu, pamatojo ties uz mierizlīguma noslēgšanu (ieteicams, lai to ir parakstījis arī prasītājs). Mierizlīgumu šādā gadījumā labāk ir notariāli ap stiprināt, lai tiesa varētu izbeigt lietu bez strīdā iesaistīto pušu klātbūtnes. Ja iesniedzat mier izlīgumu bez notariāla apstip rinājuma, tad kā valsts tiesa, tā arī jebkura šķīrējtiesa nozīmēs tiesas sēdes datumu, kurā abām pusēm būs jāapstiprina mierizlī guma patiesums, lai pierādītu, ka strīds šajā etapā ir atrisināts, un lietu var izbeigt. Mediācija Ja jūs un prasītājs esat no skaņoti uz strīda risinājumu, taču nezināt, kā atrast izeju esošajā situācijā, tad jums palīdzēs me diācija, kas ir alternatīvs strīdu risināšanas veids, kopīgs (strīda pušu un mediatora) regulēšanas un konflikta novēršanas process. Šī procesa gaitā divi vai vairāki dalībnieki ar trešās neatkarīgās puses (mediatora) palīdzību, vienkārši izsakoties, runā viens ar otru un atrod visām strīda pusēm pieņemamu risinājumu. Iziet mediācijas procesu piedāvā jebkura valsts tiesa – tā dod iespēju izvēlēties mediato- ru no sertificēto mediatoru saraksta. Ja tomēr vēlaties iziet mediācijas procesu ar citu me diatoru, tad pusēm ir nepiecie šams vērsties pie mediatora (vai konkrētā organizācijā), savukārt valsts tiesā iesniegt iesniegumu ar lūgumu apturēt lietas izska tīšanu līdz mediācijas procesa izbeigšanai. Tiesāšanās Ja tomēr ne mierizlīgums, ne mediācija jūsu situācijā neder strīda risināšanai, tad ir vērts sa gatavot visus pierādījumus, kas pamato jūsu viedokli un saistību izpildi, kā arī censties sadarbo ties tiesas procesā, tā radot ie spēju samazināt prasības summu. Jums ir nepieciešams iesniegt atsauksmi uz prasību, kuru tie sa jums nosūtīs kā atbildētājam. Atbildē konkrēti aprakstiet, kā, kad un kāpēc ir izveidojusies šāda situācija, norādiet arī, kam prasībā norādītajam jūs piekrītat un kam nepiekrītat. Obligāti at sauksmē aprakstiet visus faktus un pievienojiet tos pamatojošus pierādījumus, lai tiesa varētu pieņemt motivētu lēmumu, visu izvērtējot. Kad saņemts tiesas spriedums 1. Kā rīkoties, ja tiesa ir notikusi un esat saņēmis spriedumu, bet tam nepiekrītat? Jūs varat spriedumu pārsū dzēt. Kā to izdarīt, ir atkarīgs no tā, kura tiesa ir izdevusi sprie dumu. Ja saņēmāt spriedumu no VALSTS TIESAS , bet nepiekrītat tam, varat iesniegt apelāciju aug stākās instances tiesā, tas ir, saņe mot spriedumu no rajona tiesas, sniedziet apelācijas sūdzību apga baltiesā, bet, saņemot spriedumu no apgabaltiesas, – Augstākajā tiesā. Apelācijai ir jābūt konkrēti Ko iesākt, ja esat iesūdzēts tiesā? Mūsdienu saspringtajā situācijā vairākums juristu cenšas veltīt daudz laika juridiskiem ieteikumiem par to, kā aizsargāt biznesu, informējot par jaunumiem un izmaiņām likumdošanā, strīdu izšķiršanas veidu izmantošanas instrukcijām utt. Tas ir uzteicami, ka profesionāļi mēģina palīdzēt viens otram, taču tikpat svarīgs temats ir arī par to, ko darīt, ja uzņēmējs kā atbildētājs ir saņēmis pavēsti no tiesas. Kā rīkoties, lai visa procedūra noritētu maksimāli mierīgi un bez nepamatotiem zaudējumiem? Šajā rakstā par to, kā atrisināt visu gludi, mierīgi un bez apgrūtinājumiem situācijā, kad pret jums ir iesniegta prasība tiesā. JURISTA PADOMSun skaidri motivētai, ar pierā dījumiem un faktiem, kā arī ar informāciju, kam šajā spriedumā piekrītat, kam nepiekrītat (pil nībā vai daļēji). Jums ir nepie- ciešams pārliecināt augstāk stāvošo tiesu instanci, ka pieņemto spriedumu ir ne- pieciešams pārskatīt. Ko darīt, ja saņēmāt spriedu mu no ŠĶĪRĒJTIESAS , bet ne piekrītat tam? Šķīrējtiesas sprie dums stājas spēkā uzreiz pēc tā pieņemšanas un nav pārsūdzams, taču vēl ir iespēja izmainīt radu šos situāciju, ja spriedums tiešām nav taisnīgs. Pēc šķīrējtiesas sprie duma saņemšanas prasītājs vēršas valsts tiesā izpildu raksta saņem šanai. Izpildu raksts ir doku ments, ko izsniedz valsts tiesas un kas apstiprina šķīrējtiesas sprie duma patiesumu un dod iespēju sprieduma piespiedu izpildīšanai ar tiesu izpildītāja palīdzību. Izpildu raksta saņemšanas stadijā valsts tiesas nosūta atbil dētājam dokumentu, kurā norā dīts, ka viņš var iesniegt paskai drojumus par pierādījumiem un faktiem, kurus šķīrējtiesa nebija ievērojusi, sakarā ar ko šķīrēj tiesas lēmums kaut kādā daļā (vai visās) ir pieņemts nepareizi. Tālāk valsts tiesa izskata šos pa skaidrojumus. Ja tomēr arī valsts tiesa izpildu raksta izsniegšanas stadijā uzskata, ka šķīrējtiesas spriedums ir taisnīgs, tad vēl ir iespēja iesniegt protestu proku ratūrā par valsts tiesas lēmuma atcelšanu un/vai iesniegt pie teikumu Augstākajā tiesā, lai pārskatītu pieņemto lēmumu. Tāpat kā iesniedzot apelāciju valsts tiesā, ja uzskatāt, ka šķīrēj tiesas spriedums nav taisnīgs, ir nepieciešams sagatavot visus pie rādījumus un faktus, kuri pierā da jūsu nostāju, lai lēmums tiktu pārskatīts. Jāņem vērā, ka, pārsūdzot spriedumu, radīsies papildu iz maksas, kā arī jārēķinās ar laika un nervu zaudējumu! Taču par patiesību, ja tā ir jūsu pusē, ir ne pieciešams cīnīties! Ja jums būs taisnība – izmaksas būs jāsedz zaudējušai strīda pusei. 2. Ja tiesas spriedumam piekrītat un neplānojat to pārsūdzēt. Jums ir nepieciešams izpil dīt pieņemto tiesas spriedumu. Spriedumā ir noteikts termiņš tā brīvprātīgai izpildei. Jūs varat vienoties ar prasītāju, piemēram, par sprieduma brīvprātīgas iz pildes termiņa pagarināšanu – rakstiski. Ja ar prasītāju izdodas vienoties, tad jūsu īpašumam un bankas kontiem netiks uzlikti liegumi un varēsiet brīvi ar tiem rīkoties. Ja ar prasītāju vienoties ne- izdodas un ja nepaspējat izpil- dīt tiesas spriedumu norādītajos termiņos, tad spriedums nokļūst zvērināta tiesu izpildītāja rokās. Tiesu izpildītāja pirmais solis – dot jums iespēju izpildīt spriedumu, piemēram, apmaksāt parādus; otrais solis – īpašuma arests un bankas kontu iesaldē šana. Ja ir bizness, tad tas var ļoti nelabvēlīgi ietekmēt komercdar bību nākotnē kopumā. Tālāk piespriestā parāda dzēšanai tiesu izpildītājs ap raksta visu jūsu mantu, ietur naudas līdzekļus, kas ir jūsu vai uzņēmuma bankas kontos, bet gadījumā, ja ar to nepietiek sprieduma pilnīgai izpildīšanai, pārdod izsolē jūsu īpašumu. Tiesu izpildītājs arī aprēķina un piedzen noteiktus procentus no strīda summas par savu darbu (amata atlīdzība). Apkopojot visu iepriekš mi nēto, pats galvenais ieteikums – vienmēr veiciniet kontaktu ar partneriem, neslēpieties, veidojiet dialogu un esiet šī dialoga iniciators – ar prasī tāju, ar tiesu, ar tiesu izpildītāju! Ja noteikti zināt, ka neesat vai esat tikai daļēji vainīgs pie radu šās situācijas, taču pierādīt pats to nespējat sakarā ar juridisko zinā šanu trūkumu (kas ir normāli – ne katrs spēj nodarboties ar tām lietām, kurās, iespējams, pietrūkst profesionālu iemaņu, zināšanu vai pieredzes), vērsieties pie ju rista vai advokāta. Jo agrāk to da rīsiet, jo labāk, jo jebkuru problē mu ieteicams sākt risināt jau tās pirmajā stadijā (piemēram, pirms tiesas sprieduma pasludināšanas). Tāpat esiet modri un parakstiet tikai tādus līgumus, kuru nosacī jumus varēsiet izpildīt! 21 NR. 5 (83), 2020. GADA MAIJS JURIJS ŅIKUĻCOVS Mag.iur., Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs Foto no Rīgas šķīrējtiesas arhīva Ja ar prasītāju vienoties neizdodas un ja nepaspējat izpildīt tiesas spriedumu norādītajos termiņos, tad spriedums nokļūst zvērināta tiesu izpildītāja rokās. JURISTA PADOMS MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR22 BILANCES JURIDISKIE PADOMI MAKSĀT- NESPĒJA Kreditora ierosinātu maksātnespējas procesu moratorijs Viena no būtiskākajām mak sātnespējas procesa izmaiņām Covid–19 krīzes ietekmē – līdz šā gada 1. septembrim kreditoram (kā arī uzņēmuma darbiniekam, kam vairāk nekā divus mēnešus nav izmaksāta alga) ir aizliegts iesniegt maksātnespējas pietei kumu pret savu parādnieku. Šis aizliegums ir universāls, tas nav attiecināms tikai uz īpašiem ga dījumiem (piemēram, tikai uz tiem debitoriem, kurus skārusi Covid–19 krīze). „Tomēr jāņem vērā, ka kredi toriem joprojām saglabājas tiesī bas vērsties pret parādnieku indi viduāli – ar parāda piedziņas pa sākumiem. Otrkārt, parādniekam pašam arī saglabājas pienākums iesniegt maksātnespējas pieteiku mu. Ir noteiktas situācijas, kurās uzņēmuma valdei tas jādara obli gāti. Iespējams, daudzi nav infor mēti, ka viena no šādām situāci jām iestājas tad, ja parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš,” situā ciju analizē Sorainen vecākais ju- rists EDVĪNS DRABA . Izņēmumi šim pienākumam piemērojami ti kai tad, ja panākta vienošanās ar kreditoru vai ja tiesā ir iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pie teikums, piebilst jurists. Ja uzņēmuma valde šo pienā kumu neizpilda un laikus pati ne ierosina maksātnespējas procesu, tad gadījumā, ja vēlāk (pēc 1. sep tembra), pamatojoties uz kredi tora pieteikumu, maksātnespējas process tiek ierosināts, valdei var draudēt, pirmkārt, administra tīvā atbildība (tai skaitā aizlie gums ieņemt noteiktus amatus komersabiedrībās), otrkārt, tai var nākties atbildēt par darīju miem, kas tika noslēgti laikposmā pirms maksātnespējas, ja tie ra dījuši zaudējumus parādniekam. Maksātnespējas administratoram ir pienākums šos darījumus pār baudīt un, konstatējot nodarītus zaudējumus, kuru rezultātā ir samazināti uzņēmuma aktīvi, no kuriem varētu segt kreditoru pra sījumus, celt prasību pret valdi, lai tā šos zaudējumus segtu, kā arī vērsties tiesā, lai tā atceltu šos da rījumus. „Praktisks ieteikums šajā laikā uzņēmumu valdēm – it īpa ši, ja uzņēmumā ir kādas finan šu grūtību pazīmes – maksimāli dokumentēt pieņemtos lēmumus tā, lai varētu izsekot, kāpēc vienu vai otru lēmumu tomēr bija sva rīgi pieņemt, kāds ir šo lēmumu ekonomiskais un finansiālais pa matojums,” iesaka E. Draba. Attālinātas kreditoru sapulces Līdz ar Covid–19 krīzi mak sātnespējas procesā ieviesta ie spēja ārkārtējās situācijas laikā kreditoru sapulces noturēt attāli nāti (par to lemj maksātnespējas procesa administrators, izvērtējot tajā brīdī valstī noteiktos pulcē šanās ierobežojumus). Kā rakstīts likuma «Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārva rēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību» 34. panta otrajā daļā, līdzās kreditoru sa pulces klātienes variantam tiek paredzētas arī divas attālinātās balsošanas iespējas – noorgani zējot sapulci, izmantojot elek troniskos saziņas līdzekļus vai sapulces dalībniekiem rakstveidā balsojot par sapulces darba kārtī bā iekļautajiem jautājumiem un savu balsojumu iesniedzot vismaz iepriekšējā dienā pirms plānotās kreditoru sapulces norises dienas. Maksātnespējas kontroles dienests sniedzis paplašinā- tu skaidrojumu par attālināto kreditoru sapulču rīkošanu. Ar likumā minētajiem „elektro niskajiem saziņas līdzekļiem” saprotami tādi saziņas līdzekļi, kas ļauj sapulces dalībniekiem pieslēgties tiešsaistē, piemēram, Skype, Microsoft Teams, Zoom un citi. Šajā gadījumā katram kredi toram no maksātnespējas procesa administratora jāsaņem precīzi pieslēgšanās rekvizīti (piemē ram, uz e–pasta adresi). Savukārt rakstveida sapulces norisē vispirms sapulces dalībniekiem tiek izsūtīta darba kārtība un izlemjamie jautā jumi, nosakot datumu, līdz kuram Izmaiņas maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesos Covid–19 pandēmijas radītā ārkārtējā situācija valstī rosinājusi ieviest vairākas izmaiņas maksātnespējas, kā arī tiesiskās aizsardzības procesos. Izmaiņas vērstas uz to, lai vairāk pasargātu parādnieku un uz krīzes laiku savā ziņā iesaldētu situāciju, samazinot atsevišķas kreditoru tiesības. Vienlaikus ir pieņemtas arī pandēmijas specifikas diktētas izmaiņas procesa norisē, atļaujot kreditoru sapulces veikt attālināti. Par šīm izmaiņām, to piemērošanu un praktiskajām sekām skaidrojumus snieguši gan juristi, gan arī Maksātnespējas kontroles dienests.23 Foto no ZAB Sorainen arhīva balsojums jāiesniedz rakstveidā. Rakstveida sapulces gadījumā tiek īpaši uzsvērts tas, ka kreditoriem no maksātnespējas procesa admi nistratora jāsaņem visa nepiecieša mā informācija par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, lai spētu formulēt savu viedokli par kreditoru sapulces lēmumu projek tiem un paziņot par to adminis tratoram vismaz iepriekšējā dienā pirms kreditoru sapulces norises dienas. Tieši šis paziņotais viedok lis tad arī tiek saskaitīts kā kredi toru balsojums par sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Ja kreditoram rodas šaubas par kreditoru balsu skaitīšanas proce dūras ievērošanu, maksātnespējas procesa administratoram ir jāiz sniedz kreditoram nepieciešamā informācija (ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības). Atvieglojums fiziskās personas maksātnespējas procesā Izmaiņas paredzētas arī FIZISKAS PERSONAS MAK- SĀTNESPĒJAS PROCESĀ . Ņemot vērā COVID–19 krīzes laikā iespējamās situācijas, kad fizis kā persona, kas uzsākusi maksātne spējas procesu, zaudē ienākumus un vairs nespēj pildīt saistību dzēšanas plānu, paredzēts risinājums, kas šā dos gadījumos ļautu izvairīties no ierastā scenārija – saistību dzēšanas procesa izbeigšanas, saglabājot pa rādnieka parādu. Proti, ar Covid–19 izplatību saistītās ārkārtējās situāci jas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņem- šanas var pārcelt saistību dzē- šanas plānā noteiktos maksā- jumu termiņus un par šo periodu pagarināt kopējo saistību dzēšanas procedūras ilgumu. Arī līdzšinējais Maksāt nespējas likuma regulējums pa redz vienreiz izmantojamu iespēju parādniekam, ja tas zaudējis darbu vai kļuvis darbnespējīgs, uz termi ņu, kas nepārsniedz vienu gadu, uz pusi samazināt saistību dzēša nas plānā paredzētos maksājumus kreditoriem (Maksātnespējas li kuma 162. panta 6. daļa). Tiesiskās aizsardzības procesus varēs pagarināt uzreiz Uzņēmumiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās, nereti juris tu ieteikts risinājums ir tiesiskās aizsardzības process. Kā skaidro E. Draba, tiesiskās aizsardzības process ir „pretstats maksātnespē jas procesam, jo, kamēr maksātne spējas procesā parādnieks tiek lik vidēts un viņa manta un aktīvi tiek proporcionāli sadalīti kreditoriem, tiesiskās aizsardzības procesa mēr ķis ir atjaunot parādnieka spēju segt saistības.” Ja tiesa ierosina tiesiskās aizsardzības proce- su, parādnieks tiek pasargāts no kreditora parādu piedzi- ņas darbībām, tāpat kreditors nedrīkst rosināt maksātnespējas procesu, nodrošinātais kreditors nedrīkst prasīt ieķīlātās mantas pārdošanu, apstājas līgumsods, no kavējuma procenti u.tml. Pēc tam parādniekam tiek doti divi mēneši, lai vienotos ar kreditoriem par pa sākumu plānu laika periodam līdz diviem gadiem, kurā paredzēts tas, kā parādnieks izkļūs no finanšu grūtībām un kā norēķināsies ar kreditoriem. Ja kreditoru vairā kums un pēc tam tiesa šo plānu apstiprina, tas kļūst saistošs visiem kreditoriem (arī tiem, kuri balso juši pret to). Pastāv arī ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, kura atšķirība ir tāda, ka sākumā notiek pasāku mu plāna izstrāde un vienošanās ar kreditoriem un tikai pēc tam tiek iesaistīta tiesa, kas šo plānu apstip rina un dod zaļo gaismu tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanai. Covid–19 krīzes iespaidā pieņemtas izmaiņas arī tiesiskās aizsardzības procesa termiņa re gulējumā – paredzēts, ka, iesnie dzot pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu vai grozīša nu (ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām), tiesiskās aizsardzības procesa īs tenošanas termiņš tiek noteikts līdz četriem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolē mums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. Tas gan ne nozīmē, ka ticis palielināts tiesis kās aizsardzības procesa kopējais maksimālais ilgums, jo pēc šiem četriem gadiem iespējas pagari nāt tiesiskās aizsardzības procesu vairs nebūs. Kopējais termiņš jau līdz šim varēja sasniegt četrus ga dus – vispirms divus, pēc tam pa garinot procesu vēl uz diviem. Kā secina zvērinātu advokātu biroja BDO Law juristi, krīzes ietekmē atcelta pagarināšanas procesa ie vērošanas nepieciešamība (saska ņošana ar kreditoriem un tiesu), nevis pagarināts kopējais tiesiskās aizsardzības procesa termiņš (kā to uzsver Tieslietu ministrija). Iespēja papildus pagarināju mam būs tiem tiesiskās aizsar dzības procesiem, kas jau tikuši pagarināti uz otru divu gadu ter miņu. Šādus procesus, ja saistībā ar Covid–19 izplatību radušās nelabvēlīgas sekas parādniekam liedz pildīt procesa pasākumu plānā paredzēto, ārkārtējās situā cijas laikā varēs pagarināt vēl par vienu gadu (tomēr tikai tad, ja tam piekrīt kreditoru vairākums un iesniegts pieteikums tiesā). Tāpat kā maksātnespējas procesā, arī tiesiskās aizsardzības procesā kreditoru sapulces ār kārtējās situācijas laikā iespējams noturēt attālināti. Atšķirība tā, ka šajā gadījumā sapulci sasauc un sapulces norises veidu nosaka parādnieks, nevis maksātnespējas procesa administrators. Ārkārtējās situācijas laikā gan juridiskas, gan fiziskas personas maksātnespējas procesu, gan arī tiesiskās aizsardzības procesu pieteikumus var iesniegt elektro niski, parakstot ar elektronisko parakstu. MAKSĀTNESPĒJA IKARS KUBLIŅŠ, portāla BILANCE PLZ redaktors Tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas var pārcelt saistību dzēšanas plānā noteiktos maksājumu termiņus. EDVĪNS DRABA zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākais jurists NR. 5 (83), 2020. GADA MAIJS24 BILANCES JURIDISKIE PADOMI IEPIRKUMI Ministru kabineta noteiktie izņēmumi Ministru kabinets 2 ir noteicis divus izņēmumus: 1) atļaut valsts kapitālsabiedrī bām, stacionārajām ārstnie cības iestādēm, konkrētām valsts resora iestādēm un ministrijām, sociālo pakal pojumu sniedzējiem, kuri nodrošina izmitināšanu, ap rūpi un uzraudzību, nepie mērot Publisko iepirkumu likumu precēm un pakalpo jumiem, kas nepieciešami Covid–19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un attiecīgo pa sākumu organizēšanai, kā arī attālinātā mācību procesa nodrošināšanai; 2) atļaut valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, pašval dību institūcijām un iestā dēm iegādāties preces un pakalpojumus, kas nepiecie šami pašvaldības iestāžu un sociālo pakalpojumu snie dzēju personālam, sociālo pakalpojumu saņēmējiem un pašvaldības iedzīvotāju izmi tināšanai, uzraudzībai, ēdinā šanai, higiēnai, drošībai, pār vietošanai, nodrošināšanai ar individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem, drē bēm, veļu un citiem priekš metiem un pakalpojumiem, nepiemērojot Publisko iepir kumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepir kumu likumu, lai nodrošinā tu nepieciešamos risinājumus Covid–19 uzliesmojuma iz platības ierobežošanai, ārst niecībai un attiecīgo pasāku mu organizēšanai. Pirmais izņēmums ir attieci nāms uz konkrētām uzskaitīta jām valsts iestādēm un valsts ka pitālsabiedrībām saistībā ar tādu preču un apkalpojumu iegādi, kas nepieciešami tieši pasākumu īstenošanai saistībā ar Covid–19 uzliesmojuma izplatības iero bežošanu, ārstniecības procesu, attālinātā mācību procesa no drošināšanai, kā arī lai nodroši nātu attālinātu un nepārtrauktu Saeimas darbu. Savukārt otrais izņēmums attiecas uz visām valsts un kapitālsabiedrībām un pašvaldību iestādēm saistībā ar preču un pakalpojumu iegādi konkrētiem mērķiem (izmiti nāšanai, ēdināšanai, drošībai, higiēnai u.tml.) un konkrētiem subjektiem (pašvaldības iestāžu un sociālo pakalpojumu sniedzē ju personālam, sociālo pakalpo jumu saņēmējiem un pašvaldī bas iedzīvotājiem). Piemēram, kā viens no īpaši aktuāliem ie pirkumiem ārkārtējās situācijas laikā jāmin skolēnu ēdināšanas nodrošināšana. Balstoties uz Ministru kabineta rīkojumā no teikto izņēmumu, pašvaldības ir tiesīgas vienoties ar līdzšinējo vai citu ēdināšanas pakalpoju mu nodrošinātāju par pusdienu sagatavošanu un piegādi vai ar Publisko iepirkumu regulējums ārkārtējās situācijas ietvaros Šā gada 12. martā Ministru kabinets izsludināja valstī ārkārtējo situāciju 1 , kas noteikta līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas izsludināšana valstī nozīmē arī izmaiņas publisko iepirkumu veikšanā. 1 Rakstā atspoguļots normatīvais regulējums, kas bija spēkā 2020. gada 22. aprīlī. 2 Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 4.14. un 4.14 1 punkts. Par nepamatotu izņēmumu piemērošanu, slēdzot līgumus bez iepirkuma procedūras piemērošanas, ir paredzēta administratīvā atbildība. Foto: © Asya – stock.adobe.com25 NR. 5 (83), 2020. GADA MAIJS IEPIRKUMI pārtikas veikaliem par kuponu izmantošanu pārtikas iegādei, vai ar pārtikas preču ražotājiem un tirgotājiem par pārtikas produk tu piegādi. Attiecīgā risinājuma izvēli nosaka pasūtītājs (pašval dība), un šo jautājumu Ministru kabineta rīkojums neregulē. Abi minēti izņēmumi pastāv paralēli, un tiem nav līgumcenas ierobežojumu, tomēr ir būtiski tas, ka šie Ministru kabineta izņēmu mi attiecas tikai uz precēm un pakalpojumiem un piemērojami tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepiecie šams Covid–19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecī bai un attiecīgo pasākumu organi zēšanai, proti, konkrētie iepirkumi ir būtiski nepieciešami maksimāli īsā laikā un tādā apjomā, kas ne pieciešams tieši ārkārtējās situāci jas ietvaros. Kā jau jebkurš likuma izņēmums vienmēr ir iztulkojams šauri, pamatojot tā vajadzību kon krētajam mērķim un nepārsnie dzot to, kas nepieciešams (pie mēram, balstoties uz izņēmumu, nav pamata slēgt ilgtermiņa līgu mus vai iepirkt konkrētās preces tādā apjomā vai tādam mērķim, kas pārsniedz Covid–19 uzlies mojuma izplatības ierobežoša nai nepieciešamo). Savukārt par nepamatotu izņēmumu pie- mērošanu, slēdzot līgumus bez iepirkuma procedūras piemērošanas, ir paredzēta administratīvā atbildība. Tāpat pasūtītājam jāņem vērā, ka arī attiecībā uz šī iz ņēmuma piemērošanu ir jāie vēro tādi principi kā interešu konflikta situācijas novēršana, naudas līdzekļu izšķērdēšanas aizliegums un līdzekļu izlieto juma pārskatāmība, un šo prin cipu nodrošināšanai pasūtītājam ir būtiski ievērot iekšējās lēmu mu pieņemšanas procedūras, tai skaitā nosakot, kādas preces (pa kalpojumus) konkrētais pasūtī tājs iepērk, kas pieņem konkrētos lēmumus par iepirkumu veikša nu, kā tiek īstenots iepirkums. Saistībā ar minētajiem izņēmu miem pasūtītājam nav jāpublicē tā informācija (tai skaitā paziņo jums par noslēgto līgumu un arī līgums), kuru nosaka publisko iepirkumu regulējošie normatīvie akti, tomēr Ministru kabineta rī kojums 3 paredz, ka pasūtītājiem savā mājaslapā internetā un arī Valsts kancelejas uzturētajā tī mekļvietnē www.covid19.gov.lv jāpublisko vismaz šāda informā cija: piegādātāja nosaukums un reģistrācijas numurs, iepirkuma priekšmets un īsa informācija par to, tai skaitā apjoms un līgum cena, un informācija par kārtējo nedēļu publicējama līdz nākamās nedēļas trešdienai. Tādējādi visa informācija saistībā ar izņēmu ma piemērošanu ir jānodrošina vienkopus, kas ir ļoti būtiski, lai sabiedrība un uzraugošās insti tūcijas varētu iegūt informāciju par to, kādi iepirkumi ir veikti, nepiemērojot publisko iepirku mu regulējumu. Ārkārtējās situācijas regulējums Publisko iepirkumu likumā Attiecībā uz tiem pasūtītā jiem vai tādiem iepirkumiem, uz kuriem neattiecas iepriekš minē tie Ministru kabineta noteiktie izņēmumi, atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 8. panta sep tītās daļas 3. punktam pasūtītājs var piemērot sarunu procedūru, ja tam neparedzamu ārkārtas ap stākļu rezultātā objektīvi radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot atklātu konkursu, slēgtu konkursu vai konkursa procedūru ar sarunām. Ārkārtējās situācijas izsludi- nāšana pati par sevi nerada pamatu sarunu procedūras piemērošanai, un pasūtītājam ir jāpamato, ka ir radusies steidza ma situācija un iepirkuma līgums ir jānoslēdz nekavējoties. Tie ir EVIJA MUGINA Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore Foto: Aivars Siliņš 3 Ministru kabineta 2020. gada 9. aprīļa rīkojums Nr. 174 „Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” un Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa rīkojums Nr. 202. Pasūtītājiem savā mājaslapā internetā un arī Valsts kancelejas uzturētajā tīmekļvietnē www.covid19.gov.lv jāpublisko vismaz šāda informācija: piegādātāja nosaukums un reģistrācijas numurs, iepirkuma priekšmets un īsa informācija par to, tai skaitā apjoms un līgumcena, un informācija par kārtējo nedēļu publicējama līdz nākamās nedēļas trešdienai.IEPIRKUMI 26 BILANCES JURIDISKIE PADOMI iepirkumi ārkārtējās situācijas ra dīto seku novēršanai, piemēram, saistībā ar iepriekšējo līgumu iz beigšanu vai jaunu, neplānotu vajadzību nodrošināšanu (it īpaši informācijas tehnoloģiju jomā). Sarunu procedūru steidza- mības dēļ pamato apstākļi, kas ir ārpus ierastās eko- nomiskās un sociālās vides situācijas. Sarunu procedūras ietvaros var tikt slēgti ne tikai preču un pakalpojumu, bet arī būvdarbu līgumi. Atšķirībā no Ministru kabineta noteiktajiem izņēmu miem sarunu procedūras pie mērošanas pamats nav tikai tādi apstākļi, kas saistīti ar Covid–19 uzliesmojuma izplatības ierobe žošanas, ārstniecības un attiecī go pasākumu nodrošināšanu. Lai arī sarunu procedūra ir viena no likumā paredzētajām iepirkuma procedūrām, tomēr arī šī procedūra ir izņēmums, kas interpretējams šauri. Kā norādīts Eiropas Komisijas paziņojumā, sarunu procedū ra bez iepriekšējas paziņojuma par līgumu publicēšanas var dot iespēju apmierināt neatliekamā kās vajadzības. Šādu procedūru izmanto, līdz tiek rasti stabilāki risinājumi, piemēram, pamatlī gumi par piegādēm un pakalpo jumiem, ko piešķir, izmantojot parastās procedūras (arī paātri nātās procedūras) 4 . Piemērojot sarunu pro cedūru, pasūtītājam ir iespēja noslēgt līgumu bez sākotnējās publikācijas ar pasūtītāja izvē lētiem piegādātājiem. Atkarībā no sarunu procedūras piemēro šanas pamata un steidzamības un citiem apstākļiem pasūtī tājam jārīko sarunas ar vienu vai vairākiem piegādātājiem. Ievērojot ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojumus, sarunu procedūrai nav jānotiek kā sarunām klātienē, bet komu nikācija ir iespējama telefoniski un/vai ar piedāvājumu iesnieg šanu elektroniskā vidē. Turklāt jāņem vērā, ka likums regulē arī citus nosacījumus, kas jāņem vērā sarunu procedūras norisē, – jāizveido iepirkuma komisija, jādokumentē sarunu procedūras norise, jāpārbauda izslēgšanas nosacījumu neesība izvēlētajam pretendentam, jāpublicē noslē guma ziņojums un noslēgtais lī gums, jāievieto paziņojums par noslēgto līgumu. Normatīvo aktu izmaiņas Publisko iepirkumu likums paredz, ka pasūtītājs izslēdz no iepirkuma procedūras preten dentus, kam ir nodokļu parāds vairāk nekā 150 eiro. Likums „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” nosaka, ka nodokļu maksātājam, kuru skārusi krīze saistībā ar Covid–19 izplatību, ir tiesības pieteikties nodokļu sa maksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu sa maksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts, ja termiņa kavējums radies Covid–19 izpla tības dēļ. Nodokļu administrāci jai ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt ter miņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Saistībā ar dalību publiskajos iepirkumos ir jāņem vērā, ka šādā gadījumā in formācija par nodokļu maksātāju netiek iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē, attiecīgi netiek uzrādīts nodok ļu parāds, un uzņēmums var pie dalīties publiskajos iepirkumos, tomēr nodokļu maksātājam ir laikus jānokārto saistības ar no dokļu administrāciju. Savukārt attiecībā uz iepir kumu apstrīdēšanu likumā „Par valsts institūciju darbību ārkār tējās situācijas laikā saistībā ar Covid–19 izplatību” ir noteikts, ka Iepirkumu uzraudzības birojam ir tiesības organizēt apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanu bez lietas dalīb- nieku uzklausīšanas klātienē. Lietas dalībniekiem ir tiesības ie sniegt papildu viedokli rakstvei dā, to nosūtot elektroniski Iepir kumu uzraudzības birojam, ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms paziņotā iesnieguma izskatīšanas sēdes datuma. Minētais regulē jums ir būtisks, lai nodrošinātu ātru un efektīvu izskatīšanu, tur klāt šāda prakse pastāv arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, nodrošinot apstrīdēšanas iesnie gumu izskatīšanu. Saistībā ar nepieciešamību iespēju robežās nodrošināt pa kalpojumu sniegšanu attālināti un arī attālinātā darba iespēju izmantošanu izmaiņas skar arī iepirkumu norisi un organiza toriskos aspektus. Pasūtītājam ir jānodrošina iepirkuma komisijas sēdes un protokolu parakstīšana attālināti, izmantojot digitālās iespējas, minētais attiecas arī komunikāciju ar pretendentiem (piemēram, attālināti organizē jot objekta apskates nepiecie šamības gadījumā), jānodrošina piedāvājumu elektroniska ie sniegšana arī tiem iepirkumiem, kuriem to likums neparedz kā obligātu. Tādējādi arī iepirku mu veikšanā pasūtītājiem nākas saskarties ar inovatīvu pieeju izmantošanu, un, iespējams, tas varētu palīdzēt efektivizēt pro cesu norisi arī pēc ārkārtējās si tuācijas beigām. Lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt papildu viedokli rakstveidā, to nosūtot elektroniski Iepirkumu uzraudzības birojam, ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms paziņotā iesnieguma izskatīšanas sēdes datuma. 4 Eiropas Komisijas norādījumi par to, kā ar Covid–19 krīzi saistītajā ārkārtējā situācijā izmantot publiskā iepirkuma regulējumu, publicēts: https://eur–lex.europa. eu/legal–content/LV/ TXT/PDF/?uri=CELEX :52020XC0401(05)&from=LVTĒZE: ja prasītājs, lūdzot atlīdzī- bu par morālo kaitējumu, ir at- saucies uz Darba likuma 9. un 29. pantu, tiesai nav pamata prasību noraidīt, atsaucoties uz Civilli- kuma 1635. pantu. Atšķirībā no Civillikuma 1635. panta trešās daļas otrā teikuma, kas noteic, ka „[..] morālais kaitējums cietuša- jam jāpierāda”, Darba likuma 29. panta astotā daļa šādu prasītāja pienākumu neparedz, jo morālā kaitējuma esamības prezumpcija atšķirīgas attieksmes aizlieguma un aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas pārkāpuma gadījumā ir jau ietverta Darba likuma 29. panta astotajā daļā. Lietas apstākļi Darba devēja bija izteikusi rājienu, jo darbinieka prasības pieteikumā (citā tiesvedībā) prettiesiski ir iekļauti fiziskās personas (pacienta) sensitīvie dati. Darbinieks cēla prasību tie sā pret darba devēju par rājiena atcelšanu un morālā kaitējuma 500 eiro apmērā piedziņu. Darbinieks prasības pieteiku mā norāda, ka, viņaprāt, patiesais rājiena izteikšanas iemesls ir tas, ka viņš pret darba devēju bija cē lis prasību tiesā (citā tiesvedībā). Tādējādi šāda rājiena izteikšana ir uzskatāma par Darba likuma 9. pantā noteikto aizliegumu sodīt darbinieku par to, ka viņš darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības norādīt uz pārkāpumu. Tāpat darbinieks norāda, ka darba devēja ir nokavējusi Darba likuma 90. panta trešajā daļā no teikto termiņu rājiena izteikša nai (piezīmi vai rājienu izsaka ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas). Gan pirmās, gan apelāci jas instances tiesas apmierināja darbinieka prasību par rīkojuma atcelšanu, bet noraidīja prasību par morālo kaitējumu. Tiesas atzina, ka disciplinār sods pēc būtības nav pamatots, jo darbinieka norādītā informācija nav vērtējama kā sensitīvie dati Fizisko personu datu aizsardzī bas likuma 2. panta 8. punkta izpratnē. Tāpat tiesa atzina, ka darba devēja, sodot darbinie ku pēc Darba likuma 90. panta trešajā daļā noteiktā termiņa, 28 BILANCES JURIDISKIE PADOMI TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā 1. TURPINĀJUMS Šoreiz apskatīti divi Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi. Spriedumā lietā Nr. SKC–156/2020 Senāts ir sniedzis skaidrojumu, ka gadījumā, ja darbinieks savu prasību ir pamatojis ar Darba likuma 9., 29. pantu un tiesa ir konstatējusi aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas pārkāpumu, tad šāda pārkāpuma konstatēšana rada darbiniekam automātiskas tiesības uz morālo kaitējumu, kura apmēru strīda gadījumā nosaka tiesa. Savukārt spriedumā lietā Nr. SKC–181/2020 Senāts ir vērsis uzmanību uz to, cik ļoti svarīgi ir pareizi formulēt prasījumus un nepieļaut, ka vienā prasībā tiek ietverti savstarpēji izslēdzoši vai pretrunīgi prasījumi. Morālais kaitējums darba attiecībās 2020. gada 24. marta spriedums lietā Nr. SKC–156/2020 (C30513918) Gadījumā, ja par pieprasītās atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru pastāv strīds, tiesa to nosaka pēc sava ieskata.pieļāvusi pārkāpumu, kas ir pat stāvīgs pamats disciplinārsoda atcelšanai. Prasība par morālo kaitēju mu tika noraidīta, jo atbilstoši Civillikuma 1635. pantam dar binieks nav pierādījis, ka discip linārsoda piemērošana bija pret tiesiska rīcība un tās rezultātā ir aizskartas viņa nemantiskās tiesības. Apstāklis, ka discipli nārsods darbiniekam piemērots, pārkāpjot Darba likumā noteikto kārtību, nedod pamatu uzskatīt atbildētājas rīcību par neatļautu. Nelabvēlīgu seku radīšanas pamatā ir jābūt apstākļiem, kuri liecinātu par darba de- vējas vēlmi šādus apstākļus radīt. Tādi apstākļi nav konsta tēti, līdz ar to atbilstoši Darba li kuma 9. panta pirmajai daļai un 29. panta astotajai daļai morālā kaitējuma atlīdzība nepienākas. Kasācijas sūdzību iesniedza abas puses, bet kasācijas tiesvedī ba tika ierosināta par spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība daļā par morālā kaitējuma atlī dzības piedziņu. Senāta atziņas Senāts spriedumu daļā, ar kuru noraidīta prasība par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, at cēla un izteica šādas atziņas. Darba likuma 9. panta pir majā daļā ietverts vispārīgs aizliegums radīt darbiniekam nelabvēlīgas sekas par savu li kumā vai līgumā paredzēto tie sību izmantošanu darba tiesisko attiecību ietvaros. Vispārīgais nelabvēlīgu seku radīšanas aiz liegums pamatots tiesību sistēmu caurvijošā domā, ka atļauta dar bība bauda likuma aizsardzību, turpretim neatļauta darbība ne tiek tiesiski aizsargāta. Darbiniekam radīto nelab vēlīgo seku novēršana saskaņā ar Darba likuma 9. panta mērķi nozīmē darbinieka iepriekšējā faktiskā vai tiesiskā stāvokļa at jaunošanu, kā arī netiešo nelab vēlīgo seku novēršanu. Nelabvēlīgas sekas tiek ra dītas arī gadījumos, kad darba devējs ierosina netaisnīgu discip linārlietu pret personu tāpēc, ka tā sūdzējusies par diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpumu. Darba likuma 9. pants saistīts ar 29. panta astoto daļu, kas pa pildus citām šajā likumā noteik tajām tiesībām noteic darbinieka tiesības prasīt zaudējumu atlīdzī bu un atlīdzību par morālo kaitē jumu, ja darba devējs pārkāpj aiz liegumu radīt nelabvēlīgas sekas. No minētajām tiesību nor mām izriet, ka morālā kaitēju- ma atlīdzinājuma tiesiskais pamats ir aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas pārkā- pums. Ja pārkāpums noticis, tad prasība apmierināma. Savukārt gadījumā, ja par pieprasītās at- līdzības par morālo kaitējumu apmēru pastāv strīds, tiesa to nosaka pēc sava ieskata. Pārsūdzētajā spriedumā kon statēts, ka darba devēja ir pār kāpusi Darba likuma 90. panta trešajā daļā noteikto termiņu disciplinārsoda piemērošanai, kas kalpo par patstāvīgu pamatu uz darbinieka tiesību aizskāru ma novēršanu vērsta prasījuma apmierināšanai [..], tātad par pareizu apelācijas instances tie sa atzinusi darbinieka norādīto apstākli par darba devējas radī tajām nelabvēlīgajām sekām, kas ir reakcija uz darbinieka savu tie sību izmantošanu darba tiesisko attiecību ietvaros [..]. Šādos apstākļos tiesa, norai dot prasību par morālā kaitēju ma atlīdzības piedziņu, situācijā, kad darbinieka tiesību izskārums nodibināts, ir taisījusi pretrunīgu spriedumu. Darbinieks, lūdzot atlīdzī bu par morālo kaitējumu, ir atsaucies uz Darba likuma 9. un 29. pantu, tiesai nav pama ta prasību noraidīt, atsaucoties uz Civillikuma 1635. pan tu. Atšķirībā no Civillikuma 1635. panta trešās daļas otrā teikuma, kas noteic, ka „[..] mo rālais kaitējums cietušajam jāpie rāda”, Darba likuma 29. panta astotā daļa šādu darbinieka pienākumu neparedz, jo morālā kaitējuma esamības prezumpcija atšķirīgas attieksmes aizlieguma un aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas pārkāpuma gadījumā ir jau ietverta Darba likuma 29. panta astotajā daļā. 29 NR. 5 (83), 2020. GADA MAIJS TIESU PRAKSE KASPARS RĀCENĀJS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību eksperts Foto: Aivars Siliņš Morālā kaitējuma esamības prezumpcija atšķirīgas attieksmes aizlieguma un aizlieguma radīt nelabvēlīgas sekas pārkāpuma gadījumā ir jau ietverta Darba likuma 29. panta astotajā daļā.Next >