< Previous10 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS Komerclikuma 169. pantā ietvertais valdes locekļu pienākums visās situācijās rīkoties kā krietnam un rū- pīgam saimniekam nav viegli izpildāms, un arī ekono- miskās krīzes situācijā valdes locekļi turpina atbildēt par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai, ja vien nepierāda, ka rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki vai labā ticībā dalībnieku sapulces likumīgu lēmumu ietvaros. Līdz ar to rodas jautājums par to, kādas ir valdes rīcības juridiskās vadlīnijas šādā situācijā. Augstākās tiesas (AT) prakse lietās par sabiedrī- bai nodarīto zaudējumu piedziņu no valdes locekļiem sniedz ieskatu valdes kā sabiedrības izpildinstitūcijas pienākumu raksturojumā. Tiesas spriedumos norādīts, ka, „kamēr kapitālsabiedrība ir maksātspējīga, galve- nās tās fi nansiālajā darbībā ieinteresētās personas ir sabiedrības dalībnieki (akcionāri)”. 1 Tiesa ir atzinusi, ka „valdes loceklim kā sabiedrī- bas dalībnieku uzticības personai, kuram uzticēta svešas mantas pārvaldīšana, jāsekmē sabiedrības mērķu sa- sniegšana – dalībnieku ekonomisko interešu realizācija. Līdz ar to valdes locekļiem ir pienākums būt lojāliem gan pret sabiedrību kā patstāvīgu tiesību subjektu, gan arī pret visu tās dalībnieku ekonomiskajām interesēm . ” 2 Tātad valdes loceklim krīzes situācijā, pirmkārt, ir juridisks pienākums rūpēties par sabiedrības komerc- darbības turpināšanu esošajos apstākļos, aizsargājot dalībnieku biznesa mērķus un interesi pēc krīzes pār- varēšanas gūt maksimālu peļņu. Dalībnieku interesēs attaisnojami būtu lēmumi, kas, piemēram, sašaurina sabiedrības darbību, atliek jaunus investīciju projektus uz vēlāku laiku vai paredz papildu saistību uzņemša- nos, bet saglabā sabiedrībai iespēju atveseļoties un gūt peļņu nākotnē. Otrkārt, sabiedrības valdei kā krietnam un rūpīgam saimniekam ir pienākums ņemt vērā arī sabiedrības kre- ditoru intereses. Valdei ir jāidentifi cē uzņēmuma man- tas apjoms, kas ir nepieciešams un joprojām pietiekams, lai uzņēmums spētu apmierināt visus kreditoru prasīju- mus. AT ir norādījusi, ka, „sākoties sabiedrības fi nansi- ālajām grūtībām, viens no valdes locekļu pienākumiem ir nodrošināt parādnieka aktīvu saglabāšanu, lai būtu iespējams maksimāli apmierināt kreditoru prasījumus”. 3 Sabiedrības dalībnieku (akcionāru) intereses šai aspektā var nonākt pretrunā ar kreditoru interesēm. Dalībnieki var būt ieinteresēti iepriekšējos gados uzkrāto peļņu nenovirzīt zaudējumu segšanai, bet izmaksāt dividendēs vai uzņemties maksimālu uzņē- mējdarbības risku ar mērķi glābt sabiedrību no mak- sātnespējas iestāšanās, taču šādas darbības nereti var samazināt kreditoru izredzes apmierināt savus pra- sījumus. AT spriedumos ir minēts, ka valdes krietna un rūpīga saimnieka pienākums ietver arī pienākumu sabalansēt šo pušu intereses, norādot, ka situācijā, „kad sabiedrība kļūst maksātnespējīga, par galvenajām fi - nansiāli ieinteresētajām personām sabiedrības darbībā kļūst kreditori, kas riskē ciest zaudējumus, parādnie- kam neveiksmīgi turpinot saimniecisko darbību. Tā- dējādi, sākoties sabiedrības fi nansiālajām grūtībām, valdes locekļu pienākumi ir nodrošināt parādnieka mantas saglabāšanu un nepieļaut objektīvi nepama- totu saistību pieaugumu, lai būtu iespējams maksimāli apmierināt kreditoru prasījumus.” 4 Līdz ar to valdei ir atbilstoši jāreaģē, pirms ir iestājušās maksātnespējas pazīmes. Tiesu praksē ir atzīts, ka viens no instrumentiem, kā atgūt līdzekļus kreditoru prasījumu segšanai maksātnespējas procesā, ir zaudējumu piedziņa no valdes locekļiem, ja tādi ir tikuši nodarīti, valdes locekļiem rīkojoties pretēji krietna un rūpīga saimnieka gādībai. Krīzes situācijā der atcerēties, ka sabiedrības da- lībnieki (akcionāri) atšķirībā no valdes nav saistīti ar iepriekšminēto krietna un rūpīga saimnieka pienāku- mu. Ja lēmumu par konkrētu rīcību pieņem dalībnieki (akcionāri), tad valdei ir jārīkojas dalībnieku (akcio- nāru) lēmuma ietvaros un valdes locekļi neatbild par zaudējumiem. Tiesiskais regulējums sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrībām (AS) šai aspektā ir nedaudz atšķirīgs. Komerclikuma 219. pants paredz, ka gadī- jumā, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību zaudējumi sasniedz vismaz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai arī sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas pazīmes, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc da- lībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. Saskaņā ar Komerclikuma 210. panta otro daļu da- lībnieku sapulcei attiecībā uz sabiedrības darbību ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst valdes kompetencē. Šādā gadījumā dalībnieki, kuri balsojuši par šo lēmumu, solidāri atbild par zaudējumiem, kas nodarīti šāda lēmuma rezultātā. Ja valde sasauc dalīb- nieku sapulci un informē dalībniekus par sabiedrības grūtībām, tas gan nenozīmē, ka dalībnieki sapulcē no- teikti pieņems kaut kādus lēmumus, tādējādi atbrīvojot Valdes rīcība krīzes situācijā Ārkārtējā stāvokļa izraisītā iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes samazināšanās ietekmē uzņēmumu saimniecisko darbību un fi nanšu rādītājus. Sabiedrības valdēm nepieciešams pieņemt nepopulārus lēmumus, kas bieži vien saistīti ar dažādiem riskiem. 1 AT 2016. gada 7. jūnija spriedums lietā Nr. C39072411, SKC–7/2016. 2 AT 2018. gada 23. novembra spriedums lietā Nr. C26097912, SKC–291/2018. 3 AT 2016. gada 7. jūnija spriedums lietā Nr. C39072411, SKC–7/2016. 4 AT 2016. gada 7. jūnija spriedums lietā Nr. C39072411, SKC–7/2016.Dalībnieku interesēs attaisnojami būtu lēmumi, kas, piemēram, sašaurina sabiedrības darbību, atliek jaunus investīciju projektus uz vēlāku laiku vai paredz papildu saistību uzņemšanos, bet saglabā sabiedrībai iespēju atveseļoties un gūt peļņu nākotnē. 11 NR. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS JURISTA PADOMS valdes locekļus no sarežģītu lēmumu pieņemšanas un atbildības par tiem, taču valdes locekļi var izmantot sapulci, lai tajā informētu dalībniekus par situāciju un plānotajiem valdes lēmumiem. Ja dalībnieki sapulcē nolemj neizmantot savas tiesības iejaukties un nepie- ņem citus lēmumus, tas tomēr neatbrīvo valdi no at- bildības pret kreditoriem, jo saskaņā ar Komerclikumu valde vada un pārstāv sabiedrību. Atsevišķi būtu vērtējams jautājums par valdes atbildību attiecībā pret pašiem dalībniekiem, kuru interesēs valde darbojas. Likums tikai dalībniekiem ir piešķīris tiesības pieņemt lēmumu par prasības cel- šanu pret valdi par sabiedrībai nodarīto zaudējumu at- līdzību. Civillikuma 1776. pants uzliek par pienākumu cietušajam zaudējumu novēršanai veikt tādus pasāku- mus, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi, un cietu- šajam ir tiesības prasīt tikai to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis iespējams izvairīties, veicot minētos pasākumus. Balstoties uz minēto tiesas atzi- ņu, ka valdes locekļi ir sabiedrības dalībnieku uzticības personas, kam uzticēta tiem piederošas sabiedrības mantas pārvaldīšana, būtu saprātīgi šo tiesību normu attiecināt arī uz situāciju, kad sabiedrības dalībnieki bija informēti par plānoto valdes rīcību un tiem bija iespēja dalībnieku sapulcē pieņemt atšķirīgu lēmumu, un tādējādi novērst zaudējumus, bet dalībnieki nav izmantojuši tiesības iejaukties. Jāpiebilst, ka Latvijā viennozīmīga prakse šajā jautājumā nav izveidojusies. Ērtākā pozīcijā atrodas akciju sabiedrību valdes locekļi. Saskaņā ar Komerclikuma 271. pantu, ja sabiedrības zaudējumi sasniedz vismaz pusi no sabiedrības pamatkapitāla vai arī sabiedrībai ir ierobežota maksātspēja, konstatētas vai draud iestāties maksātnespējas procesa pazīmes, valde par to ziņo padomei un sasauc akcionā- ru sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. Likums nosaka, ka tādā gadījumā akcionāru sapulce lemj par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma vai maksāt- nespējas procesa pieteikuma iesniegšanu, sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju, reorganizāciju, pa- matkapitāla izmaiņām vai pieņem citu lēmumu par sabiedrības saimnieciskā stāvokļa uzlabošanu. Likums šajā gadījumā uzliek par pienākumu sarežģītos lēmu- mus pieņemt akcionāriem. Valdei saskaņā ar Komerc- likumu ir pienākums rīkoties saskaņā ar akcionāru sapulces lēmumu un to izpildīt. Iepriekšminētais gan nenozīmē, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrības valdei būtu jāizpilda dalībnieku (ak- cionāru) lēmums, kas ir pretējs likumam. Saistībā ar minētajiem valdes atbildības aspektiem jāpiemin arī Komerclikuma 173. pants, kurš paredz, ka dalībnieku (akcionāru) sapulce var atbrīvot valdes locekļus no atbildības par viņu faktiski veiktu konkrētu dalībnieku (akcionāru) sapulcē atklātu rīcību, kuras re- zultātā sabiedrībai nodarīts zaudējums. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka valdes locekļa atbrīvojums no atbil- dības ir pamats prasības pret valdi noraidīšanai, taču „likumdevējs nav paredzējis abstraktu atbrīvošanu no atbildības par rīcību pārskata periodā, bet šāda lēmu- ma pieņemšana ir iespējama vienīgi tad, ja iestājušies konkrēti apstākļi, kurus akcionāriem ir iespēja vērtēt”. 5 Tāpat arī „nav pamatots uzskats, ka var atbrīvot valdes locekļus no atbildības par jebkādiem nezināmiem vai iespējamiem neidentifi cētiem pārkāpumiem, vai ne- konkrētu rīcību, kuras sekas vēl nav konstatējamas”. 6 Iespēja atbrīvot no atbildības attiecas uz jau pastāvo- šu atbildību jeb jau pieņemtiem lēmumiem vai veiktu rīcību, kas ir zināma uzņēmuma dalībniekiem (akcio- nāriem) un izraisījusi zaudējumus, bet ne par nākotnē iespējamu rīcību vai zaudējumiem. Līdz ar to valdei jautājums par atbrīvošanu no atbildības būtu jāiekļauj dalībnieku (akcionāru) sapulces darba kārtībā, dalīb- nieku (akcionāru) sapulcē jāsniedz pilnīga informācija par zaudējumu rašanās pamatu un dalībniekiem (ak- cionāriem) jāpieņem lēmums par valdes atbrīvošanu no atbildības par šiem konkrētajiem zaudējumiem. Tātad valdes locekļiem ne vienmēr jācenšas lemt par visu pašiem. Likums paredz iespēju un at- sevišķos gadījumos arī pienākumu sarežģītu lēmumu pieņemšanā iesaistīt dalībniekus (akcionārus), tādējādi atbrīvojot valdi no atbildības par lēmumu rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. LAURA VILKA zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs Deloitte Legal Foto no ZAB Deloitte Legal arhīva 5 2019. gada 29. maija Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. C32298415, SKC–30/2019. 6 2019. gada 24. aprīļa Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta spriedums lietā Nr. C04394710, SKC–46/2019. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR12 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Regula kopumā paredz sešus tiesiskos datu apstrādes pamatus. Personāla vadības jomā visbiežāk tiek lietoti šie četri: datu subjekta piekrišana; darba līguma izpilde vai pa- sākumu veikšana pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas; darba devēja juridiskais pienā- kums; darba devēja leģitīmās intereses. Pārējie tiesiskie pamati ir diez- gan vienkārši un saprotami, taču darbinieka piekrišanas un darba devēja leģitīmo interešu gadījumos skaidrības bieži vien nav. Visbiežāk novērojamā kļūda – darbinieka piekrišanu izmanto gadījumos, kad personas datu apstrāde pēc būtības ir pamatota ar citu datu apstrādes tiesisko pamatu. Darbinieka piekrišana Darbinieka piekrišanu gan- drīz nekad nevarēs uzskatīt par brīvi dotu, ņemot vērā darbinieka fi nansiālo atkarību no darba devē- ja. Darbinieka piekrišanu var iz- mantot tikai tādos gadījumos, kad darbinieks spēj realizēt savas tiesī- bas (atsaukt piekrišanu, nepiekrist u.c.) tā, lai tas viņam neradītu ne- gatīvas sekas. Par situācijām, kurās darbi- nieks var brīvi izvēlēties piekrist datu apstrādei vai noraidīt to, var uzskatīt: dzimšanas dienas datuma publiskošanu, kontaktinformācijas izmantošanu pēc darba attiecību izbeigšanas, darbinieka bērna vār- da izmantošanu bērnu pasākumu organizēšanas nolūkos, ko nodro- šina uzņēmums savas korporatīvās kultūras ietvaros. Turklāt, neskatoties uz to, ka piekrišana ir visstiprākais datu apstrādes tiesiskais pamats, jo persona pati izsaka savu gribu, piekrišanu tomēr nevar uzskatīt par ilgtspējīgu tiesiskās datu ap- strādes nodrošinājumu. Runājot par piekrišanas tiesiskajiem as- pektiem, darbiniekam ir tiesības atsaukt savu piekrišanu jebkurā laikā tikpat viegli, kā viņš to deva. Tas nozīmē, ka tie darba devēji, kas izmanto piekrišanu, lai nodro- šinātu apstrādes tiesiskumu, kuru neviens nevarēs apšaubīt, riskē nonākt situācijā, kad, piemēram, kļūs neiespējami izmantot darbi- nieka bankas kontu grāmatvedī- bas uzskaites nodrošināšanai, ja darbinieks nolēmis atsaukt savu piekrišanu šādai apstrādei. No minētā izriet, ka lielāka- jai daļai darbinieku personas datu apstrādes gadījumu par tiesisku pamatu nevar un nedrīkst būt dar- binieku piekrišana. Lai nenonāktu līdz piemērā minētajai situācijai, darba devējam ir rūpīgi jāpārdomā, uz kāda pamata tiek veikta apstrāde. Darba devēja leģitīmās intereses Atbilstoši regulā noteiktajam darba devēja leģitīmās intereses var būt apstrādes juridiskais pamats ti- kai tad, ja darbinieka intereses vai pamattiesības nav svarīgākas par darba devēja interesēm, kā arī ja darbinieks personas datu vākšanas laikā un saistībā ar to var pamatoti sagaidīt, ka var notikt minētajā no- lūkā paredzētā apstrāde. Līdz ar to darba devējam katru reizi, pamatojot darbinieku personas datu apstrādi ar savām leģitīmajām interesēm, ir jāveic līdzsvara pārbaude, lai līdzsvarotu darba devēja intereses un darbi- nieku tiesības un brīvības un no- drošinātu, lai darbinieka privātās dzīves pārkāpumi tiktu ierobežoti līdz minimumam. Ņemot vērā leģitīmo interešu kā tiesiska apstrādes pamata kom- plicēto būtību, tā piemērojamības izvērtēšana var kļūt par izaicinā- jumu. Lai pareizi izvērtētu darba devēja un darbinieka tiesību un brīvību līdzsvaru kādā konkrētā situācijā, ir jācenšas atbildēt uz turpmāk minētajiem jautājumiem. Vai darbinieka personas datu apstrādes mērķi var sasniegt, darba devējam neapstrādājot šos personas datus? Piemēram, uzņēmuma lietve- dis pieprasa darbinieka pasi, lai nopirktu tam lidmašīnas biļetes darba komandējuma vajadzībām. Atbildot uz uzdoto jautājumu konkrētajā piemērā, iespējams, at- bilde būs: jā, darbinieka personas datu apstrādes mērķi var sasniegt, darba devējam neapstrādājot šos personas datus, un no darbinieka pases datu apstrādes var izvairīties, palūdzot darbinieku pašam nofor- mēt biļetes. Ja darba devējs nevēlas nodot jautājuma risināšanu darbiniekam sakarā ar uzņēmumā noteikto iek- šējo kārtību, kura paredz, ka biļešu pasūtīšanu vienmēr veic kāds cits darbinieks vai nodaļa, šāda uzņē- muma atbilde uz uzdoto jautāju- mu būs citāda, proti, – nē, biļešu rezervēšanu nevar nodrošināt, darba devējam neapstrādājot dar- binieka pases datus. Apskatītie atbilžu varianti nav absolūti, un pastāv arī citi jautāju- ma risināšanas scenāriji, kas izriet no katra uzņēmuma korporatīvās kultūras un iekšējās kārtības no- teikumiem. JURISTA PADOMS Darbinieku personas datu apstrādes pamati Uzņēmuma darbinieki, kas ikdienā strādā ar personāla datiem, neizbēgami saskaras ar personas datu apstrādes pamata dilemmu – kurš no Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (turpmāk – regula) noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem ir piemērotākais. Vai darba devējs var izvairīties no datu apstrādes vai samazināt apstrādājamo personas datu apjomu? Turpinot izskatīt iepriekšējā piemē- rā minēto situāciju, jāmin, ka situāci- jā, kad darba devējs nevēlas nodot biļešu rezervācijas procesu darbi- nieka patstāvīgajai koordinēšanai sakarā ar uzņēmuma noteikto iek- šējo kārtību, darba devējs var izska- tīt iespēju samazināt apstrādājamo personas datu apjomu, proti, nevis pieprasīt darbiniekam iesniegt pasi vai pases kopiju, bet nodrošināt tikai nepieciešamo pases informāciju. Vai darbinieka intereses atbilst viņa personas datu apstrādes mērķim? Piemērā ar lidmašīnas biļetēm darbinieka intereses, visticamāk, atbildīs viņa personas datu apstrā- des nolūkam, jo normālos apstāk- ļos arī darbinieks ir ieinteresēts, lai tiktu veiktas visas nepieciešamās darbības darbinieka komandējuma nodrošināšanai. Vai darbinieka personas datu apstrāde ir arī viņa interesēs? Apskatāmajā situācijā – jā. Vai darbinieka personas datu apstrāde var kaitēt pašam darbiniekam? Apskatāmajā situācijā – nē. Bet tajā pašā laikā, vērtējot bieži iztirzāto darbinieka dzimšanas datuma jau- tājumu, atbilde būs pozitīva, pro- ti, – jā, citu darbinieku informēša- na par konkrētā darbinieka dzim- šanas datumu var kaitēt šim dar- biniekam, pārkāpjot viņa tiesības uz privātumu. Tāpēc šajā situācijā pareizais datu apstrādes tiesiskais pamats ir darbinieka piekrišana. Vai darba devējs var nodrošināt, ka darbinieks var realizēt savas tiesības (iebilst pret apstrādi, lūgt piekļūt datiem vai izdzēst tos u.c.)? Atbildot uz šo jautājumu, ir jāvēr- tē, vai darba devējs ir ievērojis visus regulā noteiktus principus. Darba devējam ir arī jāpārliecinās, ka tas var nekavējoties izdzēst darbinie- ka personas datus vai pārtraukt to apstrādi, ja darbinieks iebilst. Līdzsvarošanas pārbaudes re- zultāti ir jādokumentē un jāglabā. Pārbaudot darba devēja tiesības apstrādāt darbinieka personas da- tus uz leģitīmo interešu pamata, uzraudzības iestāde var pieprasīt uzrādīt pamatojumu. Līdz ar to darba devējam ir vienmēr jābūt gatavam pamatot savu lēmumu. Svarīgi piebilst, ka darbinieka tiesības iebilst pret apstrādi un at- saukt doto piekrišanu ir pavisam dažādas tiesības, kas rada atšķirī- gus rezultātus. Savu personas datu apstrādei darbinieks var iebilst arī tad, kad tā ir pamatota ar darba devēja leģitīmajam interesēm, taču atšķirībā no piekrišanas dar- ba devējam neiestājas nekavējošs pienākums apturēt apstrādi. Apkopoti daži piemēri gadīju- miem, kad darba devējs var balstīt darbinieku personas datu apstrādi uz leģitīmo interešu pamata: personāla resursu plānošana un nodrošināšana; personāla vadības procesa nodrošināšana; videonovērošana ar mērķi no- drošināt personu dzīvības un īpašuma drošību; personas datu apstrāde admi- nistratīvos nolūkos (iekšējā komunikācija, vienota elektro- niskā pasta sistēma); korporatīvo pasākumu organi- zēšana; apbalvojumu un motivācijas programmu īstenošana, statistikas apkopošana u.c. Darbinieku atlase Lai gan darba devēja leģitīmās intereses var tikt apšaubītas, to var uzskatīt par vispiemērotāko datu apstrādes pamatu darbinieku at- lases procesā. Atkarībā no amata specifi kas darba devējam ir tiesības ievākt informāciju par amata pretenden- ta nesodāmību, veselības stāvokli, atļauju strādāt attiecīgās valsts te- ritorijā, sociālajos tīklos ievietoto un publiski pieejamo informāciju u.c. Attiecībā uz atsauksmju vāk- šanu no trešajām personām darba devējam ieteicams brīdināt par to pretendentu vai lūgt iesniegt šādas atsauksmes kopā ar pieteikumu. Attiecībā uz darbinieka piekri- šanu – tā neder kā datu apstrādes pamats atlases procesā kaut vai tā iemesla dēļ, ka darba devējam būtu jāsavāc ļoti daudz dažādu piekri- šanu pirms reālās kandidāta izvēr- tēšanas un atlases. Turklāt atlases un izvērtēšanas rezultāts nebūtu objektīvs un apmierinošs pašam darba devējam, ņemot vērā, ka doto piekrišanu var viegli atsaukt. Toties piekrišana noderēs ga- dījumam, ja darba devējs plāno izmantot pretendentu iesniegtos pieteikumus arī citu amatu atlases procesos. Šādu pretendentu datu apstrādi ir grūti pamatot ar darba devēja leģitīmajām interesēm, tāpēc amata pretendentiem būtu jālūdz norādīt, vai viņi piekrīt turpmākai datu apstrādei citos nolūkos. JURISTA PADOMS 13 NR. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS MARINA BRIŠKENA datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Foto: Olivier De Rycke MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR14 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS Dalībnieka tiesības balsot pirms dalībnieku sapulces Priekšnoteikumi tiesībām balsot pirms dalībnieku sapulces Jebkuram dalībniekam ir tiesības nobalsot jau pirms dalībnieku sapulces, ja tiek izpildīti šie divi nosacījumi: 1) balsojums tiek nodots tādā veidā, kas ļauj sabiedrī- bai nodrošināt dalībnieka identifi kāciju (tai skaitā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus), un 2) balsojums tiek saņemts sabiedrībā vismaz iepriek- šējā dienā pirms dalībnieku sapulces. Kā zināms, Komerclikums prasa, lai valde pazi- ņojumā par dalībnieku sapulces sasaukšanu norādītu gan sapulces darba kārtību, gan arī vietu un laiku, kur dalībnieki var iepazīties ar lēmumu projektiem sapul- ces darba kārtībā iekļautajos jautājumos 1 . Tādējādi, ja dalībnieks ir informēts par sapulces darba kārtību un iepazinies ar lēmuma projektiem, kā arī sapulces laikā netiek dalībniekiem sniegta kāda jauna, būtiska informācija (kas būtu mainījusi dalībnieka balsojumu) un pēc diskusijām dalībnieku sapulces gaitā lēmuma projekts nemainās, tad praksē šāda iepriekšēja balso- šana varētu notikt sekmīgi. Komerclikums neparedz balsošanu „ar nosacī- jumu” vai „atkarībā no kādiem apstākļiem sapulces gaitā”. Tādējādi, visticamāk, nodotajai balsij būtu jābūt skaidri un viennozīmīgi „par” vai „pret” lē- muma projektu. Savukārt, ja dalībnieku sapulces laikā lēmuma projekts tiktu grozīts, iepriekš no- dotais dalībnieka balsojums nevarētu tikt ieskaitīts, jo attiektos uz citu lēmuma projektu. Iepriekšējais balsojums nebūtu iespējams arī gadījumā, ja darba kārtībā būtu paredzēta kādu citu sabiedrībai būtis- ku jautājumu apspriešana, kuru apspriešanas nepie- ciešamību dalībnieki ierosinātu dalībnieku sapulces gaitā, jo iepriekš par tiem nebūtu pieejams lēmuma projekts. Elektroniskās dalībnieku sapulces un elektroniskās balsošanas praktiskie aspekti 2020. gada 23. martā stājās spēkā steidzamības kārtībā pieņemtie grozījumi Komerclikumā, ar kuriem tiek noregulēts jautājums par attālinātu dalību un balsošanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – SIA) dalībnieku sapulcē vai akciju sabiedrības (turpmāk – AS) akcionāru sapulcē, kā arī balsošanu pirms dalībnieku vai akcionāru sapulces (turpmāk – grozījumi). Tādējādi jebkuras Latvijā reģistrētas SIA vai AS un tās dalībnieki jau var izmantot šī regulējuma sniegtās priekšrocības noturēt dalībnieku sapulci, ievērojot sociālo distancēšanos un bez nepieciešamības dalībniekiem vai akcionāriem fi ziski satikties. Turpmāk ērtības labad tiks aprakstīts regulējums attiecībā uz SIA dalībnieku sapulci, taču jānorāda, ka noteikumi par attālinātu dalību un balsošanu akcionāru sapulcē kopumā ir gandrīz identiski SIA dalībnieku sapulču regulējumam. Tā kā vēl nav izveidojusies grozījumu piemērošanas vai tiesu prakse, sniegsim savu izpratni par jaunā regulējuma piemērošanas praktiskajiem aspektiem, kas var mainīties, attīstoties praksei. Kopumā grozījumi regulē trīs jautājumus: 1. dalībnieka tiesības balsot pirms dalībnieku sapulces; 2. dalībnieka attālinātu piedalīšanos dalībnieku sapulcē; 3. dalībnieka balsošanu, piedaloties dalībnieku sapulcē attālināti. 1 Komerclikuma 214. panta otrās daļas 6., 7. punkts.SARMIS SPILBERGS zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētais partneris, zvērināts advokāts 15 JURISTA PADOMS Kārtība un termiņi, kādā dalībnieks var nodot savu balsi pirms dalībnieku sapulces, ir valdei jānorāda paziņojumā par dalībnie- ku sapulces sasaukšanu. Attiecīgi jāsecina, ka tā ir valdes kompetence noteikt šo kārtību un termiņus. Jāatzīmē, ka atbilstoši Komerclikumam 2 pazi- ņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta uz dalībnieku reģistrā norādīto (pasta) ad- resi, ja vien statūtos nav noteikta cita paziņošanas kārtība. Dalībnieku reģistra ziņās par dalībnieku tiek norādīts: fi ziskajai personai – adrese, kurā tā sasniedzama, bet juridiskajai personai – juridiskā adrese 3 . Praksē paziņojuma sūtīšana pa pastu var izrādīties mazāk efektīva, īpaši ārvalsts dalībnie- kam. Tādējādi būtu ieteicams apsvērt, vai statūtos būtu jāparedz paziņojuma sūtīšana uz elektroniskā pasta adresi, kuru dalībnieks ir paziņojis valdei val- des noteiktajā kārtībā. Ja paziņojumā par dalībnieku sapulces sasaukšanu nebūtu norādīta kārtība, kādā dalībnieks var balsot pirms dalībnieku sapulces, noteiktos apstākļos (pie- mēram, ja dalībnieks objektīvu apstākļu dēļ nevar pie- dalīties sapulcē, bet būtu nodevis iepriekšēju balsoju- mu) tas varētu būt būtisks iemesls dalībnieku lēmuma atzīšanai par spēkā neesošu atbilstoši Komerc likuma 217. pantam. Termiņš balsošanai pirms dalībnieku sapulces Galīgā termiņa noteikšanā valde ir ierobežota ar noteikumu 4 , ka balsojums jāsaņem sabiedrībā vismaz iepriekšējā dienā pirms dalībnieku sa- pulces. Jāuzsver, ka likums runā par „iepriekšējo dienu”, nevis „darbdienu”. Var pieņemt, ka valde ir tiesīga noteikt sākuma termiņu, sākot ar kuru dalībnieks var balsot pirms dalībnieku sapulces. Dalībniekam būtu ieteicams sagaidīt, vai netiks veikti grozījumi vai papildinājumi plānotajā dar- ba kārtībā (piemēram, pēc kāda cita dalībnieka ierosinājuma). Balsošanas pirms dalībnieku sapulces veids Kā vienu no priekšnoteikumiem grozījumi izvirza balsojuma nodošanu tādā veidā, kas ļauj sabiedrībai nodrošināt dalībnieka identifi kāciju. Tā kā balsojuma nodošanas veids pēc būtības ir kārtība, kādā dalībnieks var realizēt savas tiesības balsot pirms dalībnieku sa- pulces, tad šim veidam ir jābūt norādītam paziņojumā par dalībnieku sapulces sasaukšanu. Grozījumi nosa- ka, ka balsošanai pirms dalībnieku sapulces jānotiek „rakstveidā”. Visdrošākais veids būtu balsojums, kurš parakstīts ar drošu elektronisku parakstu, tajā skaitā, izmantojot ārvalstīs sertifi cēta e–paraksta pakalpojumu sniedzē- ja e–parakstu. Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu 5 dokuments, kurš parakstīts, izmantojot ār- valstīs sertifi cēta e–paraksta pakalpojumu sniedzēja e–parakstu, ir atzīstams par derīgu e–parakstu Latvijā, ja to izsniedzis Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts uzraudzības iestādē reģistrēts uzticams ser- tifi kācijas pakalpojumu sniedzējs. Tātad ārvalsts dalībnieka gadījumā balsojums varētu prasīt balsojuma parakstīšanu ar atbilstošu ārval- stīs izsniegtu drošu elektronisko parakstu (tas ir, izmantojot ārvalsts e–paraksta pakalpojuma sniedzēja nodrošinātu pakalpojumu). Šādi parakstīta dokumenta pārbaude caur eparaksts.lv varētu nebūt iespējama. Tāpēc būtu ieteicams prasīt dalībniekam, nododot balsojumu, parakstītu ar drošu elektronisku parakstu, norādīt arī interneta adresi, kurā valde varēs pārbaudīt attiecīgā balsojuma paraksta derīgumu. IVETA CEPLE zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte NR. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS 2 214. panta pirmā daļa. 3 187. panta piektā daļa. 4 Komerclikuma 214. prim panta otrās daļas 4 prim punkts. 5 1. panta 2. punkts un 26. pants. Praksē paziņojuma sūtīšana pa pastu var izrādīties mazāk efektīva, īpaši ārvalsts dalībniekam. Foto no ZAB Ellex Kļaviņš arhīvaJURISTA PADOMS 16 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Tā kā ne vienmēr visiem dalībniekiem un to pārstāvjiem ir drošs elektroniskais paraksts, valdei ieteicams paredzēt arī kādu citu alternatīvu rakstisku balsojuma nodošanas veidu. Piemēram, parakstīta balsojuma iesniegšana personīgi valdei vai piegāde ar kurjeru. Attiecībā uz balss nodošanu, izmantojot online aptaujas platformas iespējas, jānorāda uz grozījumos izvirzīto prasību pēc „rakstveida balsojuma”. Atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam 6 prasība pēc do- kumenta rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskajam dokumen- tam ir elektroniskais paraksts un elektroniskais doku- ments atbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Elektroniskais paraksts var būt gan drošs elek- tronisks paraksts, gan nekvalifi cēts elektroniskais pa- raksts. Elektronisko dokumentu uzskata par pašrocīgi parakstītu gan: 1) gadījumā, kad tam ir drošs elektroniskais paraksts, gan arī 2) tad, ja tas ir parakstīts ar nekvalifi cētu elektronis- ko parakstu un valde un visi dalībnieki rakstiski iepriekš ir vienojušies par šāda nekvalifi cētā elek- troniskā paraksta izmantošanu balss nodošanai pirms dalībnieku sapulces. Iepriekšējai rakstveida vienošanās jābūt parak stītai papīra formā vai ar drošu elektronisko parakstu. Ja šajā rakstveida vienošanās tas būs paredzēts, tad balsojums var notikt arī konkrētā online platformā, piemēram, visidati.lv vai Google aptaujas platformā. Valde no- sūtītu saiti uz šādu aptauju uz dalībnieka norādīto e– pastu, un dalībnieks identifi cētu sevi ar tam piešķirto unikālo paroli/PIN kodu. Ja dalībnieks ir juridiska persona, tad, līdzīgi kā piedaloties dalībnieku sapulcē klātienē, arī nododot balsi pirms dalībnieku sapulces, valdei būtu jāprasa dalībniekam apliecināt savas pārstāvības tiesības. Pie- mēram, nododot balsi, pievienot balsojumam pilnvaru vai izrakstu/izdruku no ārvalsts komerc reģistra. Grozījumu anotācijā 7 norādīts, ka tas, ka dalīb- nieks ir balsojis pirms sapulces, neliedz dalībniekam ierasties uz sapulci klātienē vai piedalīties un balsot sapulcē attālināti. Šādā gadījumā dalībnieka iepriekš nodotais balsojums ir jāanulē. Ja dalībnieks ir nodevis balsojumu pirms sapul- ces, tas ir uzskatāms par klātesošu dalībnieku sapulcē. Valdei ir jāsastāda šādu dalībnieku saraksts, un pirms pirmā balsojuma jāiepazīstina ar šo sarakstu pārējie dalībnieki. Dalībnieka attālināta piedalīšanās dalībnieku sapulcē Grozījumi nosaka šādus attālinātas piedalīšanās dalībnieku sapulcē gadījumus: 1) ja valde pēc savas iniciatīvas to nodrošina; vai 2) ja to pieprasa dalībnieki, kuri kopā pārstāv vismaz 20% no sabiedrības pamatkapitāla, un statūtos nav prasīta mazāka pārstāvības norma; vai 3) ja statūtos ir paredzēts, ka dalībniekam jebkurā dalībnieku sapulcē ir tiesības piedalīties un balsot, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus; vai 4) ja statūtos ir paredzēts, ka dalībnieku sapulces no- tiek tikai elektroniski (šādiem statūtu grozījumiem jāpiekrīt visiem balsstiesīgajiem dalībniekiem). Pēdējā punktā minētā e–sapulce ir nošķirama no klātienē notiekošām dalībnieku sapulcēm, kurās dalībnieki ir tiesīgi piedalīties un balsot attālināti. Tas ir, pirmajā, otrajā un trešajā punktā minētajos gadījumos sapulce tiek organizēta un notiek klātienē, bet dalībniekiem ir tiesības tajā piedalīties un balsot attālināti. Savukārt e–sapulces gadījumā sapul- ce klātienē nav jāorganizē un tā notiek tikai elektroniski. Valdei ir jānodrošina dalībniekam iespēja attālināti piedalīties un balsot dalībnieku sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, un tieši valdei ir pie- nākums noteikt prasības dalībnieku identifi kācijai un kārtību, kādā dalībnieki var šīs tiesības izmantot (iz- ņemot, ja minētajā trešajā gadījumā statūti jau nosaka šīs prasības). Jāatzīmē, ka grozījumi paredz dalībnieka tiesības pievienoties reālai („dabā” notiekošai) sapulcei attālināti un identifi cēt sevi elektroniski (tā nav pie- vienošanās e–sapulcei). Vienlaikus jāņem vērā, ka da- lībnieku sapulcē mēdz piedalīties arī citas uzaicinātās personas, kas nav kāda dalībnieka pārstāvji, piemēram, revidents. Ievērojot privāttiesību principu, ka „atļauts ir tas, kas nav aizliegts”, pieņemams, ka arī šādas uz- aicinātās personas varētu piedalīties sapulcē attālināti. Komerclikums neprecizē, kādā veidā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, varētu notikt dalībnie- ku identifi kācija, atstājot tā izlemšanu valdes kompe- tencē. Ir vairākas platformas, kas nodrošina tiešsaistes tikšanās ( Skype , Zoom , Teams u.c.). Pievienošanās šīm sapulcēm (ieskaitot personas identifi cēšanu pirms pie- laišanas sapulcē) var būt ar augstāku vai vienkāršāku drošības līmeni. Varētu pieņemt, ka augstākas tica- mības identifi kācijas prasības būtu jāizvirza gadījumā, ja valdei dalībnieks vai tā pārstāvis nav personīgi pazīstams. Visbiežāk ikdienas jautājumu kārtošanā ar vairāku attālinātu personu dalību tiek organizētas telefonkon- ferences, Teams vai Zoom tikšanās. Parasti pirms šādas tikšanās katram dalībniekam e–pastā atnāks pievie- nošanās saite ar paroli/PIN kodu un instrukcijas, kā pievienoties. Šāda pieeja ir visbiežāk izmantotā, un to varētu dēvēt par pamata identifi cēšanas līmeni. Tas var būt pietiekami ikdienas jautājumu risināšanā, jo pastāv vienkāršs fi ltrs (ierobežots personu loks, kas ir infor- mēti par tikšanos un norises vietu, plus jāzina parole), un tas nodrošina, ka jebkurš nevarēs pievienoties. Taču 6 3. panta 1. daļa. 7 Skatīt šeit: https://titania.saeima.lv/ LIVS13/saeimalivs13.nsf/ 0/00030CDFA310DB 09C22585310022 F9C4?OpenDocument Iepriekšējai rakstveida vienošanās jābūt parakstītai papīra formā vai ar drošu elektronisko parakstu.17 NR. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS JURISTA PADOMS dalībnieku sapulcēm sabiedrības valde varētu vēlēties kādu drošāku identifi kācijas paņēmienu, jo tur tiek iz- lemti būtiski jautājumi ar nozīmīgām tiesiskām sekām. Komerclikums valdei neprasa izmantot konkrē- tu personas elektronisko identifi kācijas paņēmienu, līdz ar to valdei var rasties jautājums par to, kas tad ir pietiekami vai pilnīgi drošs paņēmiens dalībnieku sapulces gadījumā. Par Latvijas normatīvajiem aktiem pilnībā atbilstošu personas elektronisko identifi kāciju varam spriest vienīgi Fizisko personu elektroniskās identifi kācijas likuma (turpmāk – FPEIL) kontekstā. FPEIL 3. pants paredz trīs elektroniskās identifi kāci- jas veidus, kas pielīdzināmi klātienes personas iden- tifi cēšanai, uzrādot personu apliecinošu dokumentu 8 . Izmantojot kādu no šiem veidiem, kompetentajām iestādēm būtu jāatzīst, ka persona ir pienācīgi iden- tifi cēta. Aplūkojot šīs normas, ir secināms, ka elek- troniskie identifi cēšanas veidi ir veidoti pēc analo- ģijas ar elektronisko parakstu. Proti, tiek izmantots kvalifi cēts identifi kācijas pakalpojumu sniedzējs, kas kā starpnieks starp identifi cējamo personu un valdi apliecina personas identitāti, vai arī pastāv rakstveida vienošanās par elektronisko identifi cēšanu un arī šajā gadījumā pa vidu var būt starpnieks, kas nodrošina identifi cēšanu, vai šāda vienošanās ir tiešā veidā ie- priekš noslēgta starp valdi un attiecīgo personu (da- lībnieka pārstāvi). Kā piemēru „dabā” var minēt VID EDS sistēmu. Tajā var identifi cēties, izmantojot: 1) e–parakstu – tātad kvalifi cētu sertifi kācijas pakal- pojuma sniedzēju kā starpnieku, kas nodrošina identifi kāciju, 2) caur Latvija.lv portālu, kur savukārt iespējams autorizēties arī, izmantojot virkni komercbanku un citu pakalpojumu sniedzēju identifi cēšanās iespējas (starpnieki, kas nodrošina identifi cēšanu, pamatojoties uz rakstveida līgumu starp identifi - cējamo personu un starpnieku) vai 3) izmantojot lietotājvārdu un paroli, ko VID iz- sniedzis, parakstot rakstveida līgumu ar konkrēto lietotāju. Taču vēlreiz jāuzsver, ka Komerclikums valdei neuzliek par pienākumu dalībnieku sapulces dalīb- nieku identifi cēšanai izmantot tikai un vienīgi FPEIL noteiktās identifi kācijas metodes. Piemēram, ja sa- biedrības dalībnieks ir ārvalstu juridiska persona, tad ar šī dalībnieka valdes locekli kā dalībnieka pārstāvi, kuri turklāt var mainīties, Latvijas sabiedrības valdei būs gandrīz neiespējami nodrošināt rakstveida līguma esamību par elektronisko identifi kāciju, kā arī, vis- ticamāk, šai personai nebūs konts kādā no Latvijas komercbankām vai e–paraksts, caur kuru sevi identi- fi cēt. Taču tam nevajadzētu nozīmēt, ka sabiedrībām ar ārvalstu dalībniekiem tādēļ nav iespējams noturēt dalībnieku sapulces ar dalībnieku attālinātu elektro- nisku pieslēgšanos. Proti, saskaņā ar sabiedrības sta- tūtos noteikto sapulču paziņošanas kārtību valdei jop- rojām būtu jābūt iespējai izmantot arī citas metodes, piemēram, nosūtot uz dalībnieka e–pastu pieslēgšanās datus Teams vai Zoom platformā (saite un parole), pēc pieslēgšanās prasot nodrošināt sapulces failu apmai- ņā/dokumentos pilnvaru, kas parakstīta ar drošu (arī citā ES valstī izdotu) elektronisku parakstu, prasot pietuvināt pie videokameras personu identifi cējošu dokumentu, turot to blakus sejai un veicot ekrānšāvi- ņus (screenshot) u.tml. Runājot par e–paraksta (droša elektroniska pa- raksta) izmantošanu dalībnieka pārstāvja identifi kā- cijai, e–paraksts ir vienīgais Latvijā kvalifi cēta paaugstinātas drošības elektroniskās identifi - kācijas pakalpojums, kas ir pielīdzināms personas identitātes apliecināšanai klātienē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu 9 . Identifi cēšanās, izmantojot kvalifi cētu identifi kācijas pakalpojumu, šķiet visop- timālākais risinājums, jo tādā veidā sabiedrības val- dei nav nepieciešams iepriekšējs atsevišķs rakstisks līgums ar kādu identifi kācijas pakalpojuma sniedzēju vai pašu gala personu, ko tā vēlas identifi cēt. Proti, visi iesaistītie var paļauties uz kvalifi cēto sertifi kātu, kas apliecina identitāti, un tas var būt izdots jebkurā ES valstī. Tomēr, cik zināms, visbiežāk izmantotajās publiski pieejamajās platformās netiek nodrošināta/ prasīta identifi cēšanās ar kvalifi cētiem sertifi kātiem. Proti, šobrīd, pieslēdzoties Skype, Microsoft Teams vai Zoom platformām, ir tikai iespēja autentifi cēties ar ie- priekš izsūtītu paroli (un tas neatbilst kādai no FPEIL elektroniskās identifi cēšanās metodēm, ja vien nepa- stāv iepriekšēja rakstveida vienošanās starp organiza- toru un dalībnieku), bet nav tāda iespēja pierakstīties, izmantojot e–parakstu. Iespējams, nākotnē identifi kācijai varētu tikt iz- mantots attālinātais (virtuālais) notāra pakalpojums www.latvijasnotars.lv , kura pakalpojumiem jāreģis- trējas caur portālu www.latvija.lv , izmantojot e–pa- rakstu, un kas pieejams, piedaloties vairākām perso- nām. Tomēr šādā gadījumā notāram būtu jāveic kāda 8 Elektroniskā identifi kācija uzskatāma par notikušu un ir pielīdzināma fi ziskās personas identitātes pārbaudei klātienē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, vienā no šādiem gadījumiem: 1) ja tā veikta ar kvalifi cētu vai kvalifi cētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifi kācijas līdzekli un atbilst likuma prasībām; 2) ja tā veikta gadījumā, kad elektroniskās identifi kācijas pakalpojuma sniedzējs un elektroniskā pakalpojuma sniedzējs rakstveidā vienojušies par elektronisko identifi kāciju un elektroniskās identifi kācijas veidu, neizmantojot kvalifi cētu vai kvalifi cētu paaugstinātas drošības elektronisko identifi kāciju; 3) ja tā veikta gadījumā, kad elektroniskā pakalpojuma sniedzējs un fi ziskā persona rakstveidā vienojušies par fi ziskās personas identitātes pārbaudi elektroniskajā vidē, neizmantojot kvalifi cētu vai kvalifi cētu paaugstinātas drošības elektronisko identifi kāciju. 9 Skatīt šeit: https://www.eparaksts.lv/lv/sakt_lietot Komerclikums valdei neuzliek par pienākumu dalībnieku sapulces dalībnieku identifi cēšanai izmantot tikai un vienīgi FPEIL noteiktās identifi kācijas metodes.JURISTA PADOMS 18 BILANCES JURIDISKIE PADOMI notariāla darbība, kā arī, cik zināms, šis attālinātais pakalpojums pieejams tikai personām, kurām ir pie- šķirts personas kods Latvijā, jo notārs veic arī pārbau- di Iedzīvotāju reģistra datubāzē, kur viņam pieejams arī personas fotoattēls. Tāpēc, kā tika minēts, no praktiskā aspekta rau- goties, dalībnieka identifi kācijai, ja dalībnieku sapulce paredzēta videokonferences režīmā, varētu izmantot, piemēram: 1) konferences piekļuves saites nosūtīšanu uz dalīb- nieka elektroniskā pasta adresi, kuru tas ir paziņo- jis valdei valdes iepriekš noteiktajā kārtībā, kā arī 2) sapulces piekļuves paroles/PIN koda nosūtīšanu uz mobilā tālruņa numuru vai arī atsevišķā e–pastā uz minēto dalībnieka elektroniskā pasta adresi. Papildus dalībnieku sapulces sākumā varētu pra- sīt dalībnieku pārstāvjiem nodrošināt sapulces failu apmaiņā/dokumentos pārstāvja identifi kācijas doku- mentu un pārstāvību apliecinošu dokumentu, un pēc tam veikt identifi kācijas dokumenta attēla salīdzinā- šanu ar dalībnieka pārstāvja sejas attēlu dalībnieku sapulcē. Tāpat valde var apsvērt izmantot arī kādu no pra- sībām videoidentifi kācijas veikšanai, kas ir izstrādātas noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas regulējumā 10 . Jaunie grozījumi neatceļ Komerclikuma prasī- bas par dalībnieku sapulču protokolu noformēšanu 11 . Saskaņā ar 2020. gada 20. marta likumu „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēša- nas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” līdz 2020. gada 1. septembrim, ja dalībnieks piedalās un balso, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, sa- biedrībai ir jānodrošina kopsapulces gaitas ierakstī- šana un fi ksēšana datu nesējos un attiecīgo sapulces materiālu glabāšana. Likums arī paredz, ka tiesības iepazīties ar sapulces materiāliem ir dalībniekiem, val- des un padomes (ja tāda ir sabiedrībā izveidota) locek- ļiem, revidentiem un kompetentajām institūcijām 12 . Arī pēc 2020. gada 1. septembra valdei būtu ietei- cams apsvērt veikt sapulces video vai audio ierakstu, iepriekš par to informējot sapulces dalībniekus, lai va- rētu pēc sapulces parakstīšanai sagatavot dalībnieku sapulces protokolu. Standarta gadījumā šādu ierakstu varētu glabāt, piemēram, 18 mēnešus, kas ietvertu lai- ka periodu, kurā iespējama prasības izvirzīšana par da- lībnieka lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu atbilstoši Komerclikuma 217. pantam (tas ir, ne ilgāk kā vienu gadu no sapulces norises dienas), kā arī laiku infor- mācijas saņemšanai no tiesas par uzsākto tiesvedību. Jāatzīmē, ka, ja dalībnieku sapulces protokols netiks parakstīts elektroniski (ar drošu elektronisko parak- stu), tad valdei būs jānodrošina protokola parakstīšana papīra formātā, kas varētu prasīt zināmu laiku. Lai gan no pašu grozījumu teksta tas skaidri ne- izriet, to anotācijā minēts, ka, paredzot statūtos tikai elektronisku dalībnieku sapulču norisi, kurās dalīb- nieki piedalās un balso, izmantojot elektroniskos sa- ziņas līdzekļus, esot iespējams noteikt, ka atsevišķi jautājumi – piemēram, būtiskas izmaiņas kā pamat- kapitāla palielināšana, statūtu grozījumi, likvidācija, reorganizācija u.tml. – var tikt pieņemti tikai klātienes sapulcēs. Šādās klātienes sapulcēs dalībnieks joprojām var piedalīties attālināti. Dalībnieka balsošana, piedaloties dalībnieku sapulcē attālināti Ja dalībnieks piedalās sapulcē, izmantojot elektro- niskos saziņas līdzekļus, grozījumi nosaka tādus pašus trīs gadījumus, kad dalībnieks var balsot, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus: 1) ja valde pēc savas iniciatīvas to nodrošina; vai 2) ja to pieprasa dalībnieki, kuri kopā pārstāv vismaz 20% no sabiedrības pamatkapitāla, un statūtos nav prasīta mazāka pārstāvības norma; vai 3) ja statūtos ir paredzēts, ka dalībnieku sapulces notiek tikai elektroniski. Dalībnieka tiesības balsot, izmantojot elektronis- kus saziņas līdzekļus, praksē varētu tikt realizētas at- karībā no tā, vai dalībnieku sapulce notiek videokon- ferences vai tikai audiokonferences režīmā. Atkarībā no izmantotās platformas videokonferencē bal- sošanu varētu būt iespējams veikt, izmanto- jot arī tērzēšanas jeb čata funkciju . Piemēram, pēc darba kārtības jautājuma apspriešanas sapulces vadītājs varētu lūgt balsot, ne tikai konkrētajam da- lībniekam sakot „par” vai „pret”, bet papildus arī pēc sapulces vadītāja ieraksta čatā par kādu darba kārtības jautājumu, dalībniekiem ierakstot „par” vai „pret”. Nobeigumā jāsecina, ka kārtība, kādā tiktu nodrošināta dalībnieka balsošana, piedaloties da- lībnieku sapulcē attālināti, ir atkarīga no tā, kādi elektroniskās saziņas līdzekļi ir sabiedrības rīcībā. Šiem līdzekļiem ir jānodrošina dalībnieka tiesību realizācija, cita starpā izteikties, uzdot jautājumus un iesaistīties diskusijās dalībnieku sapulces nori- ses gaitā. Nozīmīga loma šo tiesību nodrošināšanai praksē dalībnieku sapulces gaitā būs dalībnieku sa- pulces vadītājam, kurš būs atbildīgs gan par sapulcē izskatāmo dokumentu pieejamības nodrošināšanu sapulces gaitā, gan par konfi dencialitātes prasību izpildi, padarot dokumentus pieejamus, un citiem līdzīgiem jautājumiem, kas praksē radīsies, dalībnie- kiem piedaloties un balsojot sapulcē attālināti. 10 Ministru kabineta noteikumi Nr. 392 „Kārtība, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma fi nansēšanas novēršanas likuma subjekts veic klienta neklātienes identifi kāciju” 10. pants. 11 Komerclikuma 216. pants. 12 33. panta 8. un 9. daļa. Kārtība, kādā tiktu nodrošināta dalībnieka balsošana, piedaloties dalībnieku sapulcē attālināti, ir atkarīga no tā, kādi elektroniskās saziņas līdzekļi ir sabiedrības rīcībā. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR19 NR. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS Dīkstāves atlīdzības samazināšana, atvaļinājums, uzteikums ārkārtējā situācijā 2020. gada 7. maijā tika pieņemti grozījumi (spēkā no 2020. gada 9. maija) speciālajā likumā „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 iz- platību”, papildinot likumu ar 14. 1 pantu, kas noteic, ka līdz pat 2020. gada 31. decembrim būs spēkā kārtība, kādā darba devējs var samazināt dīkstāves atlīdzības apmēru un kas atvieglo darbinieka nosū- tīšanu ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā. Savukārt darbinieks var izbeigt darba tiesiskās attiecības, ja nepiekrīt darba devēja noteiktajai dīkstāves atlīdzī- bai, bet darba devējam šādā gadījumā ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu (atbilstoši Darba likuma 112. pantā noteiktajam apmēram). Dīkstāves atlīdzības samazināšana ārkārtējā situācijā Saskaņā ar Darba likuma (DL) 74. panta otro daļu dīkstāve ir stāvoklis, ja: darba devējs darbinieku nenodarbina; vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības. Ja ir iestājusies dīkstāve, darba devējam ir jā- maksā DL 74. panta trešajā daļā noteiktā atlīdzība par dīkstāves laiku, t.i., darbinieks saņem darba sa- maksu par visu darba līgumā noteikto darba laiku (ja darbiniekam ir noteikta laika alga, darbiniekam izmaksā darba līgumā nolīgto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, darbiniekam izmaksā vidējo izpeļņu). Likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” 14. 1 panta piemērošanas bū- tisks elements ir darba devējs, uz kuru attiecināms termins „kuru ir negatīvi ietekmējusi Covid–19 izraisītā krīze” un „darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem”. Padziļinātās sadarbības programma ir Valsts ie- ņēmumu dienesta (turpmāk – VID) īstenota jauna sadarbības forma ar nodokļu maksātājiem, kur kri- tērijiem atbilstošie uzņēmumi tiek atlasīti iekļauša- nai un grupēšanai trīs līmeņos – Bronza, Sudrabs, Zelts 2 . VID uztur programmas dalībnieku sarakstu un nodrošina šā saraksta publisku pieejamību savā mājaslapā internetā 3 (sk. „Uzņēmumu saraksts, kuri iekļauti Padziļinātās sadarbības programmā” 4 ). Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un node- vām” 7. 1 panta pirmo daļu: „Padziļinātās sadarbī- bas programmā iekļautajam nodokļu maksātājam (turpmāk – programmas dalībnieks) ir tiesības saņemt programmas dalībniekam piemērojamās priekšrocības un atvieglojumus, kurus: 1) nosaka attiecīgi normatīvie akti; 2) piemēro attiecīgas iestādes, kas informāciju par to noteiktajām priekšrocībām un atvieglo- jumiem publicē savā mājaslapā internetā.” Jaunu programmas dalībnieku iekļaušana un programmas līmeņa maiņa notiek reizi gadā 1. jan- vārī. Programmas dalībniekus vērtē reizi ceturksnī un neatbilstības gadījumā izslēdz no programmas. MK 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – MK rīkojums Nr. 103) noteiktie ierobežojumi, kuru mērķis ir visas sabiedrības interesēs ierobe- žot Covid–19 izplatību, daudziem uzņēmumiem ir kļuvuši par iemeslu dīkstāvei. Likumprojekta „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” anotācijā norādīts: „Grozījumi elastīgāk darba devējiem ļautu organizēt esošās darbavietas un ļautu tās saglabāt. Dīkstāves apmaksas samazi- nājums no 100% līdz 70%, iespēja darba devējam darbinieku nosūtīt atvaļinājumā, kā arī iespēja ar darba koplīgumu vienoties par nepilna darba laika noteikšanu elastīgāk ļaus sasniegt izvirzīto mērķi – saglabāt esošās darba vietas un ļaus darba devējiem elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos.” COVID–19 ietekme: dīkstāve, atvaļinājums, uzteikums Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2020. gada 7. maija rīkojumu1 ārkārtējā situācija valstī pagarināta līdz 2020. gada 9. jūnijam. Šai laikā ir pieņemti un stājušies spēkā daudzi jauni darba tiesiskās attiecības regulējoši normatīvie akti. Situācija mainās ik dienu, jo, mainoties apstākļiem, tiek pieņemti jauni un grozīti jau pieņemtie normatīvie akti. Rakstā apkopotas aktuālās izmaiņas darba tiesībās laika periodā no 22. aprīļa līdz 18. maijam. JURISTA PADOMS 1 MK 2020. gada 7. maija rīkojums Nr. 254 „Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””. 2 MK noteikumu 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 748 „Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”. 3 Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 7.1 panta trešā daļa. 4 https://www.vid.gov.lv/lv/ dalibnieku–registrsNext >