< PreviousJURISTA PADOMS 20 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Darba devēji neatkarīgi no tā, vai uz viņiem ir attiecināms likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” 14.1 pants vai ne, var vienoties ar darbinieku par darba līguma grozījumiem. 5 MK 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”. 6 MK 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1605 „Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību”. Ja uzņēmējs kvalificējas kā darba devējs, uz kuru attiecināms termins „kuru ir negatīvi ietek- mējusi Covid–19 izraisītā krīze” un „darba devējs, kurš atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem”, tad darba devējam ir tiesības piemērot samazinātu dīkstāves apmaksu, t.i., līdz 70% no darbiniekam izmaksā- jamās algas, bet saglabājot: darbiniekam atlīdzību vismaz minimālās mēne- ša darba algas apmērā (minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2020. gada 1. janvāra nemainās un ir 430 eiro), kā arī papildus saglabājot darbiniekam līdzekļus par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā 5 (minimālais uzturlīdzekļu apmērs mēnesī 2020. gadā paliek nemainīgs, t.i., vismaz 25% vai 30% apmērā no minimālās mēneša darba algas – 107,50 eiro (no piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai) vai 129 eiro (no 7 līdz 18 gadu vecumam vai, ja bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstā- kās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet vēl nav sasniedzis 24 gadu vecumu). Vēršu uzmanību, ka sākotnēji likumprojektā bija paredzēts, ka darbiniekam tiks saglabāta atlī- dzība par „katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ap- mērā”, t.i., (64,03 eiro par katru bērnu) 6 . Attiecīgi likumprojekta anotācijā ir norādīts termins „valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā” (kā likum- projekta redakcijā), nevis kā likuma spēkā esošajā redakcijā „valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzek- ļu apmērā”. Ja dīkstāve nav iestājusies saistīti ar MK rī- kojumā Nr. 103 noteiktajiem ierobežojumiem un MK 2020. gada 26. marta noteikumu Nr. 165 „Noteikumi par Covid–19 izraisītās krīzes skar- tiem darba devējiem, kuri kvalifi cējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu sa- maksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem” (spēkā no 28.03.2020.) vai dar- ba devējs neatbilst padziļinātās sadarbības pro- grammas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem, tad aizvien ir piemērojamas DL 74. panta otrās un trešās daļas normas. Būtiski, ka neviens nav atcēlis arī DL 97. pan- tu, kas paredz: „Darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties (..).” Līdz ar to darba devēji neatkarīgi no tā, vai uz viņiem ir attiecināms likuma „Par valsts apdrau- dējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pa- sākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” 14. 1 pants vai ne, var vienoties ar darbinieku par darba līguma grozījumiem. Savukārt par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš DL 74. panta trešajā daļā noteikto atlīdzību nesaņem (DL 74. panta otrā daļa). Atvaļinājums ārkārtējā situācijā Papildinot likumu „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasāku- miem sakarā ar Covid–19 izplatību” ar 14. 1 pan- ta pirmās daļas 2. punktu, ir noteikts: „Līdz 2020. gada 31. decembrim darba devējs, kurš at- bilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībnie- kam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir negatīvi ietekmējusi Covid–19 izraisītā krīze, var piešķirt darbiniekam neizmantoto ikgadējo apmaksāto at- vaļinājumu, neievērojot DL 150. panta otrās daļas noteikumus.” Tādējādi darba devējs, kurš kvalifi cējas likuma 14. 1 panta pirmās daļas 2. punkta nosacījumiem, var, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neņemt vērā darbinieka vēlmes. Jāvērš uzmanība, ka darba devējam ir aizvien saistošas DL imperatīvās normas, kuras noteic, ka atsevišķu darbinieku kategoriju intereses attiecībā uz atvaļinājuma piešķiršanas laiku nevar tikt ignorētas (plašāk par atvaļinājumiem var lasīt autores rakstā „Atvaļinājuma piešķiršanas, izmantošanas, pārcelšanas vai pagarināšanas un kompensācijas aspekti” žurnāla 2020. gada februāra numurā), piemēram, sievietei, kura dodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai atgriežas darbā pēc grūtniecī- bas un dzemdību atvaļinājuma, ikgadējo apmak- sāto atvaļinājumu piešķir pēc viņas pieprasījuma. Atvaļinājums tiek piešķirts neatkarīgi no lai- ka, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja. Tādējādi attiecībā uz sievieti, kura dodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā vai atgriežas darbā pēc grūtniecības un dzemdību at- vaļinājuma, nav pieļaujama darba devēja atruna, ka darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinā- juma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus; darbiniekam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem (pie- šķir vienu mēnesi ilgu ikgadējo apmaksāto atva- ļinājumu), ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams vasarā vai pēc viņa vēlēšanās jebkurā citā laikā. Savukārt, ja darbinieks, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, turpina iegūt izglītību, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams, pēc iespē- jas saskaņojot to ar brīvlaiku izglītības iestādē; darbiniekam, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams vasarā vai pēc viņa vēlēšanās jebkurā citā laikā. Likumprojekta anotācijā norādīts: „Salīdzinot darbinieka tiesību aizskārumu, kāds rastos, to atlaižot sakarā ar Covid–19 izraisīto krīzi, vai atbilstoši likumprojektā paredzētajam to nosū- tot apmaksātā atvaļinājumā, neņemot tā vēlmes, Ekonomikas ministrijas ieskatā likumprojekts paredz mazāk aizskarošu tiesību ierobežojumu. Likumprojektā paredzētās tiesības par atvaļinā- juma piešķiršanu attiecināmas uz visiem atvaļi- nājumiem. Turpmāko diskusiju par likumprojektu ietvaros būtu izvērtējams, vai šīs tiesības būtu at- tiecināmas tikai uz iepriekš uzkrātajiem un neiz- mantotajiem atvaļinājumiem.” Darbinieka uzteikums ārkārtas situācijā Darbinieks var, neievērojot viena mēneša uz- teikuma termiņu, uzteikt darba tiesiskās attiecības saskaņā ar DL 100. panta pirmo daļu, ja darbi- nieks nepiekrīt dīkstāves atlīdzības samaksas sa- mazinājumam. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pa- balstu DL 112. pantā noteiktajā apmērā. Jāpiebilst, ka 2020. gada 24. aprīlī veikti grozī- jumi arī likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadī- jumam” (spēkā no 26.04.2020.), papildinot pārejas noteikumus ar 25. punktu. Tādējādi ir spēkā tiesību norma: „Līdz 2020. gada 31. decembrim personai, kurai bez- darbnieka statuss piešķirts 2020. gada 12. martā vai vēlāk un kura par bezdarbnieku kļuvusi pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanas uz pašas uztei- kuma pamata (šā likuma 13. panta pirmās daļas 2. punkts), bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad tā iesniegusi iesniegumu par bezdarbnieka pa- balsta piešķiršanu.” Persona, kura ir ieguvusi bezdarbnieka statusu no 2020. gada 12. marta līdz 31. decembrim, var saņemt bezdarbnieka pabalstu nekavējoties (nevis divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegū- šanas dienas, kā to paredz likuma 13. panta pirmās daļas 2. punkts). Darba laika samazināšana, uzteikums ārkārtējā situācijā 2020. gada 7. maijā tika pieņemtie grozījumi (spēkā no 09.05.2020.) likumā „Par valsts apdrau- dējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību”, pa- pildinot likumu arī ar 14. 2 pantu, kas noteic, ka līdz 2020. gada 31. decembrim būs spēkā kārtība, kādā darba devējs var samazināt darba laiku, proti, savstarpēji vienojoties un nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, var paredzēt, ka īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks 7 . Darbiniekam jāsaglabā: atlīdzība vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā, kā arī papildus līdzekļi par katru apgādībā esošu bērnu valsts noteiktajā minimālajā uzturlīdzek- ļu apmērā. Savukārt darbinieks var izbeigt darba tiesiskās attiecības, ja nepiekrīt darba devēja noteiktajam darba laika samazinājumam, bet darba devējam šādā gadījumā ir pienākums izmaksāt darbinie- kam atlaišanas pabalstu (atbilstoši DL 112. pantā noteiktajam apmēram). Atbilstoši DL 97. pantam, kas paredz, ka „darbinieks un darba devējs var grozīt darba lī- gumu, savstarpēji vienojoties (..)”, darba devējs ar darbinieku var vienoties par darba līguma grozī- jumiem. Šādi grozījumi saskaņā ar DL 40. pantu noformējami rakstveidā. JURISTA PADOMS IVETA ZELČA zvērināta advokāte, iveta.zelca@ litigator.eu Foto: Aivars Siliņš Darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, var paredzēt, ka īslaicīga ražošanas apjoma krituma gadījumā darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks. 7 Izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā uz laiku, ne ilgāku kā līdz 2020. gada 31. decembrim. 21 NR. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS22 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS Privātpersona administratī- vos aktus jeb iestādes lēmumus var prasīt izdot (piemēram, būv atļauja, kuru komersants vē- las saņemt ražošanas ceha būv- niecībai), atcelt, atzīt par spēkā neesošiem vai prettiesiskiem (piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) lē- mums par uzrēķinātajiem pa- pildu nodokļiem). Šādu procesu virzība un noslēgšanās ar kon- krētu iestādes lēmumu iespē- jama Administratīvā procesa likuma un nozaru speciālo nor- matīvo aktu noteiktajā kārtībā. Piemēram, pirms papildu no- dokļu aprēķināšanas audita rezultātā VID ir pienākums uzklausīt personas viedok- li, lai lēmums būtu izsvērts (Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmā daļa). Saprotams, ir gadījumi, kad iestādes šos „spēles noteikumus” neievēro, piemēram, neuzklausot personu viedokli, kavējot lēmu- mu pieņemšanas termiņus vai neļaujot iepazīties ar lietas ma- teriāliem. Šādi pārkāpumi var novest gan pie iestāžu lēmumu nepareizības, gan radīt citas ne- labvēlīgas sekas privātpersonām. Ja gadās sastapties ar pro- cesam neatbilstošu iestādes rīcību, ir svarīgi atcerēties Administratīvā procesa likuma 82. panta trešo daļu un 184. pan- ta otro daļu, kas ļauj privātperso- nām lūgt iestādes lēmuma izdo- šanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un ir nepieciešams atlīdzināju- ma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Šādu pieteikumu tiesā var ie- sniegt, ja attiecīgās tiesiskās in- tereses nav iespējams īstenot ar Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmajā daļā minē- tajiem pieteikumiem. Tā kā šādi formulēti lūgumi tiesās līdz šim nav izteikti bieži, tad tiesu prakse par tiem ir visai skopa. Jebkurā gadījumā no pieejamajām atzi- ņām un likuma regulējuma ir iespējams izdarīt pāris secinā- jumu. Proti, ja iestādes pieļautā atkāpe no procesa ir pietiekami nopietna, ir vērts apsvērt iespē- jas, kā pret to iebilst, atbildot uz šādiem jautājumiem: a) Vai procesuālais pārkāpums var ietekmēt iestādes pieņemtā galīgā lēmuma saturu? JĀ, VAR. Piemēram, pēc ko- mersanta viedokļa pienācīgas uzklausīšanas VID būtu nonācis pie cita situācijas risinājuma, jo būtu ņemti vērā papildu apsvē- rumi par darījumu norisi. Šādā situācijā, ja persona pārsūdz tiesā VID ģenerāldirektora lēmumu par auditu, tiesa, vērtējot lēmuma pieņemšanas brīdī esošo tiesisko un faktisko situāciju, pati pār- baudīs, vai personas norādītais procesuālais pārkāpums noveda pie kļūdām iestādes secinājumos (sal. SKA–642/2015, 5. punkts). Tādējādi atsevišķs prasījums ie- stādei un tiesai nav jāpiesaka, vien jānorāda uz pārkāpumu kā tādu. NĒ, PATS PAR SEVI NEVAR. Atšķirīgs situācijas risinājums ir gadījumā, kad VID audi- ta laikā pieprasa un izņem ne tikai informāciju, kas tam ir nepieciešama lēmuma pieņem- šanai, bet arī ziņas par komer- santa darbinieku privāto dzīvi un neizpaužamas ziņas par ko- mersanta sadarbības partneriem. Proti, pārkāpums ir izdarīts, bet tas pats par sevi neietekmē to, vai VID pieņems pēc būtības pareizu vai nepareizu lēmumu audita noslēgumā. Šādā situ- ācijā, kad procesuālais pārkā- pums ne vien potenciāli rada būtisku tiesību aizskārumu, bet arī sniedzas ārpus konkrē- tā iestādes procesa regulējamo jautājumu loka, ir pamats atse- višķi lūgt tiesai konstatēt pro- cesuālo pārkāpumu neatkarīgi no tā, vai komersants pārsūdzēs galīgo iestādes lēmumu vai ne (SKA–1057/2020, 14. punkts; SKA–161/2019, 9. punkts). Tiesības iebilst pret iestādes pieļautu procesuālo pārkāpumu Administratīvais process pēc savas jēgas ir mehānisms, kas ļauj privātpersonām sadarboties ar iestādēm un iebilst pret iestāžu pieņemtajiem lēmumiem un rīcību. Lielākoties administratīvajā procesā runājam par administratīvo aktu jeb iestādes lēmumu pārbaudi. Būtiski, ka likums tiešā tekstā neparedz personai tiesības, apstrīdot iestādes lēmumu, lūgt konstatēt arī procesuālos pārkāpumus. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ ARKādas sankcijas piemērot maksājumu kavētājiem? Jebkuros komerclīgumos ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību sadaļai, kurā minēti soda sankciju veidi un aprēķina kārtība par maksājuma kavēšanu vai par parāda dzēšanu nelaikā. Saņemot dokumentus Rīgas šķīrējtiesā, bieži redzam, ka dokumenta autors izmanto tādus jēdzienus kā soda nauda, nokavējuma nauda, soda procenti u.c. Vēlamies vērst u zma- nību, ka Civillikumā šādu jēdzienu nav. Tāpēc neiesakām tos izmantot, jo strīda gadījumā tiesa, pieņemot lēmumu, var interpretēt šos jēdzienus pēc tiesu prakses. Līgumos ie- teicams iekļaut tādus jēdzienus kālīgumsods, nokavējuma procenti, likumiskie procenti. LĪGUMSODS. Ja līgumā nav punkta par līgumsodu, tad to nevar piedzīt. Līgumsods tiek ierobežots ar 10% no kopīgā pamatparāda summas. Prasības pieteikumā var prasīt arī liku- miskus procentos par periodu no tiesas lēmuma pieņemšanas datuma līdz šī tiesas lēmuma galīgai izpildei. LIKUMISKIE PROCENTI. Cietusī puse var prasīt piedzīt likumiskos procentus, pat ja līgumā tas nav minēts. Saskaņā ar Civillikuma 1765. pantu strīdos ar patērētājiem procentu likme ir 6% gadā. Tādos darījumos kā pārdošana, piegāde, noma u.c. procentu likme ir lielāka – 8% plus procentu pa- matlikme, kura mainās katru pusgadu. NOKAVĒJUMA PROCENTI. Ja līgumā nav punkta par līgumsodu, tad to nevar piedzīt. Nokavējuma procenti ne- var pārsniegt pamatparāda summu. Prasības pieteikumā var prasīt arī likumiskos procentus par periodu no tiesas lēmuma pieņemšanas datuma līdz šī tiesas lēmuma galīgai izpildei. Nozīmīgi jauninājumi nokavējuma procentu piemēro- šanā ir iekļauti likuma „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību” 30. pantā: „Laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 1. septembrim nokavējuma procenti par civil- tiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevar pārsniegt likumiskos procentus.” Tātad, ja līgumā ir norādīti nokavējuma procenti, to maksimālā summa patlaban var būt likumisko procentu lī- menī. Agrāk nokavējuma procenti varēja sasniegt 100% no pamatparāda apjoma, taču no šā gada 1. aprīļa līdz 1. septem- brim tie nedrīkst pārsniegt 6% gadā (strīdos ar patērētājiem) vai 8% gadā (citos strīdos). Piemēram, ja līgumā ir noteikts, ka nokavējuma procenti ir 1% dienā no termiņā nesamaksātās summas, tad no 1. aprīļa līdz 1. septembrim drīkst aprēķināt tikai 0,016% dienā (6% gadā) vai 0,022% dienā (8% gadā) no nesamaksātā parāda summas. Šie ierobežojumi neattiecas uz procentiem par kapitāla izmantošanu. Rīgas šķīrējtiesas speciālisti iesaka līgumos norādīt noka- vējuma procentus, jo tie var visizdevīgāk kompensēt zaudē- jumus, ko rada kavētie maksājumi. Vienlaikus parādniekam būs pienākums arī maksāt likumiskos procentus. Tos līgumā var nenorādīt, taču jānorāda prasības pieteikumā. 23 Foto no ZAB Ellex Kļaviņš arhīva b) Vai procesuālais pārkāpums tiks pārbaudīts reizē ar iestādes lēmuma pārbaudi? Jāatceras, ka var būt gadījumi, kad procesuālais pārkāpums ir noticis, bet persona nevēlas iebilst pret iestādes lēmumu, jo tas ir per- sonai labvēlīgs (SKA–1057/2020, 14. punkts). Tāpat persona var lūgt sev labvēlīga lēmuma pie- ņemšanu (piemēram, būvatļauju), kas iestādei un tiesai prasa novēr- tēt šī brīža, nevis pagātnes tiesisko un faktisko situāciju un iestādes pieļautās kļūdas. Arī šajos gadīju- mos ir apsverama atsevišķa prasī- juma pieteikšana par procesuālo pārkāpumu. Svarīgi saprast, vai procesuālais pārkāpums ir radījis būtisku tiesību aizskārumu. Pie- mēram, atšķirīgs tiesību aizskā- rums būs komersantam, kuram būvvalde ir nepamatoti kavējusies ar būvatļaujas izsniegšanu piecas dienas, un tādam komersantam, kam iestāde šādu kavējumu pie- ļāvusi piecus mēnešus. Būtiski, ka likums tiešā tek- stā neparedz personai tiesības, apstrīdot iestādes lēmumu, lūgt konstatēt arī procesuālos pār- kāpumus. Iestādē šo prasījumu likums ļauj pieteikt tikai gadīju- mos, kad persona piekrīt iestā- des lēmumam un neiebilst pret to (APL 82. panta trešā daļa). Tomēr tiesas procesā šādu iero- bežojumu nav (APL 184. panta otrā daļa). Citiem vārdiem, ja ko- mersants piekrīt VID lēmumam par audita rezultātiem, tad viņš var atsevišķi vērsties pie VID ģenerāldirektora un vēlāk tiesā ar lūgumu konstatēt procesuālo pārkāpumu. Ja komersants iebilst pret audita lēmumu, tad VID ģenerāldirektoram iebildumi par procesuālajiem pārkāpumiem izsakāmi, apstrīdot audita lē- mumu. Savukārt pirms vēršanās tiesā ir jāsaprot, vai, ņemot vērā šajā rakstā izklāstītos jautāju- mus, ir piesakāmi jau divi prasī- jumi – par VID ģenerāldirektora lēmuma atcelšanu un procesuālā pārkāpuma konstatēšanu. Prasījums par procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, lai gan pietiekami komplicēts, tomēr var sniegt pozitīvas sekas ilgtermiņā. Piemēram, ja iestādes pārkāpums ir nodarījis naudā izmērāmus zaudējumus, pēc šāda pārkāpuma konstatēšanas tiesa no iestādes var piespriest arī atlīdzinājumu. Savukārt, ja iestādes pārkāpumi ir sistemātiski un ir sagaidāma to atkārtošanās, ir vērts apsvērt ties- vedību kā instrumentu iestādes prakses maiņai. Katrā ziņā, ņe- mot vērā visu šajā rakstā izklās- tīto, pirms iebildumu izteikšanas ir jādefi nē: 1) kādas nelabvēlīgas sekas pārkā- pums ir radījis (arī aprēķins par zaudējumiem, ja tādi radīti); 2) kam izsakāmi iebildumi; 3) vai iebildumu izteikšanai jāpie- saka atsevišķs prasījums. JURIDISKĀS ZIŅAS NR. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS DĀRTA ŪDRE zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš juriste MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ ARVācija – ekonomikas pavasara gaidās Vācijā, līdzīgi kā daudzviet citur, pamazām sāk atcelt daļu no pandēmijas laika ierobežojumiem. Plānots atvērt restorānus, kafejnīcas un bārus visā valstī. Ar ierobežojumiem darbību atsāk arī ražotnes. Joprojām aizliegti ir masu pulcēšanās pasākumi, līdz ar to izstādes šogad Vācijā nenotiks, tāpat jau sa- ņemti signāli no vairākām pašvaldībām, ka ierobežos Ziemassvētku tirdziņu darbību, skaidroja H. Salnājs. Ceļošana ārpus Vācijas (privātie tūrisma brau- cieni) pagaidām ir ierobežota līdz 14. jūnijam. Darījumu braucieni teorētiski ir pieļaujami, kaut gan praksē novērojams, ka vairums uzņēmumu savu darbinieku komandējumus ir apturējuši, tāpat arī ne- uzņem apmeklētājus no citurienes. Turklāt ieceļošana Vācijā ir ļoti apgrūtināta – pat tad, ja visi dokumenti ir nokārtoti, nav garantijas, ka valstī ielaidīs, jo gala lēmumu pieņem robežkontroles punktā. No doku- mentiem ļoti svarīgs ir līgums ar pasūtītāju Vācijā, ieteicams arī papildu apstiprinājums no pasūtītāja ar apliecinājumu, ka tam nepie- ciešams konkrētais darbinieks, un informā- ciju par to, kur būs šī darbinieka dzīvesvieta. Covid–19 tests netiek prasīts, jo pieņem, ka infi cēts cilvēks komandējumā nedosies. Pēc ieceļošanas valstī ir obligāta 14 dienu karantīna (ir noteiktu profesiju izņēmumi, uz kuru pārstāvjiem tas neattiecas). Atbalsts uzņēmējdarbībai Vācijā ir plašs – mazie un vidējie uzņēmumi var saņemt vienreizēju pabalstu no 9000 līdz 15 000 eiro, tiek maksāti arī dīkstāves pabal- sti. Plānots, ka no 1. jūlija līdz 2020. gada beigām tiks ieviesta samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme gastronomijas nozarē – no 19 līdz 7% procentiem. Eksperti prognozē, ka pēc krīzes ekonomika Vācijā atdzims jaunā kvalitātē. Optimistiskais re- dzējums balstīts uz to, ka krīzes laiku daudzi uzņē- mumi (īpaši ražošanas jomā) izmanto, lai sakārtotu procesus, kam ikdienas režīmā neatlika laika. „Šis ir iespēju laiks tiem Latvijas uzņēmumiem, kas pie- dāvā dažādu procesu digitalizācijas, mākoņdatu un tamlīdzīgus risinājumus. Tāpat lielas iespējas ir vi- siem, kas darbojas „zaļo” produktu sfērā – ekoloģiska pārtika, videi draudzīga ražošana, godīgas ražošanas ķēdes u.tml. Saņemam signālus no uzņēmējiem, kuri interesējas par piegādātājiem un spētu šādas lietas piedāvāt. Produkta izsekojamība visos ražošanas posmos ir ļoti svarīga,” atklāj H. Salnājs. Uzņēmumiem, kuri izstrādā galaproduktus (pie- mēram, apģērbu, dizaina objektus u.c.), būtu svarīgi attīstīt tiešsaistes tirdzniecības virzienu. „Amazon ap- grozījums gada pirmajā ceturksnī ir pieaudzis par 26%, ļoti veiksmīgs šis laiks bijis arī daudziem citiem online tirgotājiem, kas izveidojuši veikalus pat no nulles,” ak- centē H. Salnājs. Savukārt tūrisma nozarei būtu vērts uzsākt dialogu ar valdību, lai sekotu to Eiropas valstu pēdās, kas nolēmušas atvērt robežas Vācijas tūristiem, kas pazīstami kā vieni no aktīvākajiem ceļotājiem. Lielbritānijā aina drūmāka Pēc sākotnējā optimisma un apņēmības tikt galā ar vīrusu, neslēdzot ekonomiku, arī Lielbritānijā stājās spēkā ārkārtējais stāvoklis, tika aizvērta sabiedriskā ēdi- nāšana, valsts iestādes, kultūras organizācijas, āra aktivi- tātes. Darboties turpināja tikai kritiski svarīgākās tirdz- niecības jomas – pārtika, aptiekas, degvielas uzpildes EKSPORTS Vai jaunas iespējas Latvijas eksportam? Kādas iespējas pēc Covid–19 pandēmijas pirmā šoka viļņa noplakšanas un situācijas daļējas normalizēšanās pavērsies Latvijas galvenajos eksporta tirgos? Par to varēja uzzināt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajos tiešsaistes semināros, kuros informēja par aktuālajām tendencēm 18 valstīs. Piedāvājam apkopojumu par Latvijas eksportam svarīgākajām valstīm – informāciju sniedza LIAA Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības amatpersonas HELMUTS SALNĀJS (Vācija), PAULIS GRINHOFS (Lielbritānija), IVETA STRUPKĀJA (Krievija) un VALTERS JĒKABSONS (Zviedrija). 24 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Šis ir iespēju laiks tiem Latvijas uzņēmumiem, kas piedāvā dažādu procesu digitalizācijas, mākoņdatu un tamlīdzīgus risinājumus.EKSPORTS stacijas, bankas, pasts, apkopes servisi, veļas mazgātavas u.c. Savukārt robežas Lielbritānijā slēdza tikai uz īsu brīdi janvārī. Līdzīgi kā Vācijā, arī Lielbritānijā lauk- saimniecības sezonā nepieciešami ap 70 000–80 000 darbinieku, bet par baltiešu iespējām aizpildīt šo vaku- umu patlaban neesot skaidrības, informē P. Grinhofs. Kopējā ekonomiskā situācija valstī pašlaik neiz- skatoties labi. Tiek prognozēts, ka šogad IKP kritums sasniegs 6,8 procentus (tomēr 2021. gadā IKP atkal varētu augt – par 4,5 procentiem), par ekonomikas sa- rukumu liecina arī tendences biržā. Minētās IKP pro- gnozes ir balstītas uz salīdzinoši optimistisko scenāriju, pieņemot, ka maijā un jūnijā tiek mīkstināti Covid–19 dēļ noteiktie ierobežojumi. Pilnībā tos neatcels, tiek runāts par „jauno normālo” situāciju, kas nozīmē, ka noteikti ierobežojumi paliks spēkā ilgtermiņā. Jaunas eksporta iespējas uz Lielbritāniju varētu pavērt britu uzņēmēju centieni pārstrukturēt savas izejmateriālu piegādes ķēdes. Iespējas eksportēt uz Lielbritāniju galvenokārt ir tajās nozarēs, kas sais- tītas ar krīzes vajadzībām. Apgrūtināt tirdzniecību ar Lielbritāniju varētu tās noslēgtais brīvās tirdz- niecības līgums ar ASV, jo tas rada normatīvo aktu atšķirības risku ar Eiropas Savienības regulām. Krievija – starp diviem dzirnakmeņiem Latvijas otrā lielākajā eksporta tirgū Krievijā līdz 12. maijam bija izsludinātas valsts mēroga brīvdie- nas, kuru laikā strādāja tikai pārtikas veikali, aptiekas, slimnīcas un citi kritiski svarīgie sektori. Krievijas robeža joprojām ir slēgta uz nenoteiktu laiku, izņēmumi tiek pieļauti ļoti reti. Ja kādam izdo- das iebraukt, jāievēro 14 dienu pašizolācija, ko stingri kontrolē. Krievija arī noteikusi aizliegumu izvest no valsts jebkādas preces, kas saistītas ar primāro medicī- nisko aprūpi, kā arī izejvielas, kas nepieciešamas to ra- žošanai. Tāpat izveidotas kvotas graudaugu izvešanai. Līdzīgi kā citās valstīs, arī Krievijā biznesa lietišķā komunikācija pārcelta uz elektronisko vidi. „Bieži iz- mantojam Zoom, WhatsUp, videozvanus. Tomēr inter- neta komunikācijā ir diezgan grūti nodibināt labu pir- mo kontaktu, kā arī to uzturēt, jo līdz šim izveidojies spēcīgs pieradums pēc pirmās sazināšanās pie biznesa partneriem ierasties klātienē,” stāsta I. Strupkāja. Krievijas ekonomiku negatīvi ietekmē arī naftas cenu kritums, kas izraisījis rubļa vērtības devalvāciju. Ekonomistu prognozes ir pesimistiskas – Krievijas ekonomikas lejupslīde turpmākajos mēnešos tikai padziļināšoties, sliktāko situāciju sasniedzot jūnijā un jūlijā. Pēc Krievijas Centrālās bankas aprēķiniem, IKP šogad varētu kristies par 4–6%, bet daži ārvalstu eksperti min pat 10–11%. Krievijā arvien ir interese par pārtikas precēm – liel- veikalu tīklu ķēdes meklē pārtikas preču piegādātājus, līdz ar to teorētiski Latvijas uzņēmējiem tā varētu būt iespēja, taču traucē aizvien spēkā esošais pārtikas pre- ču embargo, kā arī neizdevīgu to padara zemais rubļa kurss. „Mūsu ražotāju piedāvātā cena ir krietni augstāka, nekā iepircēji gatavi maksāt,” secina I. Strupkāja. Vai Zviedrijas avantūra izgāzusies? Vai ekonomiski attaisnojies Zviedrijas risks noteikt salīdzinoši mazākus Covid–19 ierobežo- jumus nekā vairākumā Eiropas valstu? Spriežot pēc prognozēm par IKP izmaiņām, īpašas priekšrocības Zviedrijai šis solis nav devis. Šogad tiek progno- zēts IKP kritums 4–10% (vidējā un biežāk minē- tā prognoze – mīnus 7%), tāpat plānots bezdarba pieaugums līdz 10%. „Zviedrijas ekonomika ir ļoti orientēta uz eksportu, līdz ar to zviedrus satrauc ceļošanas un kravu ierobežojumi, kopējā pieprasī- juma kritums pasaulē. Kompānijas spiestas atlaist vai sūtīt dīkstāvē darbiniekus. Piemēram, Volvo uz laiku slēdza vienu no savām lielajām ražotnēm,” stāsta V. Jēkabsons. Zviedrija nav noteikusi ieceļošanas aizliegumu – ES pilsoņi var valstī iebraukt bez ierobežojumiem vai karantīnas ievērošanas, taču grūtības rada trans- porta savienojumu trūkums – avioreisi ir ļoti reti, prāmju satiksme arī krietni sarukusi. Tomēr ar īpašu valdības atļauju Latvijas uzņēmumiem joprojām ir iespēja nosūtīt darbiniekus komandējumā uz Zviedriju (uzņēmumam jāpiesakās LIAA). Šādā veidā krīzes laikā nosūtīti jau 3000 darbinieku, iz- mantojot prāmi Stena Line. Kā vienu no Latvijas iespējām ekonomikas at- tiecībās ar Zviedriju V. Jēkabsons saredz tūrismu. Latvija ar nelielo saslimušo skaitu izskatās drošs ga- lamērķis, kamēr skaidrs, ka uz Dienvideiropu zviedri šovasar nedosies. Tāpat Zviedrijas tirgū perspektī- va ir tiešsaistes veikaliem, jo atšķirībā no klātienes veikaliem, kuru apgrozījumā vērojams brīžiem pat dramatisks kritums (piemēram, H&M veikalos ap- rīlī – pat 80%), tirdzniecība internetā tikai pieaug. „Izveidojot labu online platformu Latvijā, to var pielāgot dažādiem tirgiem, tai skaitā Zviedrijai,” iesaka V. Jēkabsons. Vilkme Zviedrijas ekonomikā paredzama arī tādos sektoros kā zaļā enerģija, informācijas tehnoloģijas, viedie risināju- mi. Savukārt Zviedrijas mežu nozarē trūkst 2000– 5000 darbinieku, jo tradicionāli šo sektoru aizņēma strādnieki no Tālo Austrumu valstīm, kuri patlaban Zviedrijā netiek ielaisti. Tas paver iespējas Latvijas mežizstrādes pakalpojumu uzņēmumiem. 25 NR. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS IKARS KUBLIŅŠ, portāla BILANCE PLZ redaktors Zviedrijas tirgū perspektīva ir tiešsaistes veikaliem, jo atšķirībā no klātienes veikaliem, kuru apgrozījumā vērojams brīžiem pat dramatisks kritums, tirdzniecība internetā tikai pieaug.26 BILANCES JURIDISKIE PADOMI IEPIRKUMI Grozījumi PIL Jauns izņēmums Ar Saeimas 2020. gada 30. aprīlī pieņemtajiem grozīju- miem PIL ir papildināts ar jaunu likuma piemērošanas izņēmumu, proti, PIL 5. pants papildināts ar jaunu punktu, kas nosaka, ka pasūtītājs var nepiemērot šajā li- kumā noteiktās iepirkuma proce- dūras, ja iepirkuma līguma pare- dzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām 1 un ja līgums tiek slēgts par būvdar- biem, piegādēm vai pakalpoju- miem daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaug- stināšanas programmas ietvaros, kuru administrē akciju sabiedrī- ba „Attīstības fi nanšu institūcija Altum”. Lai piemērotu izņēmu- mu, ir jāievēro visi turpmāk mi- nētie nosacījumi vienlaikus: 1) iepirkuma līguma summa (lī- gumcena) ir attiecīgi mazāka par 139 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem vai 5 350 000 eiro būvdarbiem; 2) līgums tiek slēgts daudzdzī- vokļu dzīvojamo ēku energo- efektivitātes paaugstināšanas programmas ietvaros; 3) programmu administrē akciju sabiedrība „Attīstības fi nanšu institūcija Altum”. PIL 5. panta izņēmums ir attiecināms uz tiem pasūtītā- jiem, kas ir namu apsaimnieko- tāji (piemēram, Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks) un realizē daudzdzīvokļu māju siltināšanas (energoefektivitātes) projektus, kurus līdzfinansē no Eiropas Savienības fondu līdzek- ļiem akciju sabiedrības „Attīstības fi nanšu institūcija Altum” admi- nistrētās programmas ietvaros 2 . Daudzdzīvokļu māju atjauno- šanas programmai varēja pie- teikties dzīvokļu īpašnieki ar to pilnvaroto personu starpniecību, un šī programma paredz līdz 50% dāvinājuma grantu no projekta attiecināmajām izmaksām, ņemot aizdevumu kredītiestādē, kā arī aizdevumu līdz 20 gadiem un līdz 80% garantiju aizdevumam, lai no- drošinātu aizdevumu kredīt iestādē. Attiecīgi, ja dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona ir namu ap- saimniekotājs, kuram ir pasūtītāja statuss PIL izpratnē, tad, realizē- jot ēkas siltināšanu minētās prog- rammas ietvaros, nebūs jāpiemēro PIL. Izņēmums noteikto līgumce- nu ietvaros attieksies gan uz ēkas projekta izstrādi (projektēšanas un autoruzraudzības pakalpojuma lī- gums), gan būvdarbu veikšanu ēkā, gan būvuzraudzību. Šajā gadījumā pasūtītājam būs jāpiemēro Altum noteiktās vadlīnijas un noteikumi, nevis PIL procedūras. Izņēmums šajos gadījumos ir attaisnojams arī ar to, ka pasūtītājs (namu ap- saimniekotājs) rīkojas iedzīvotāju jeb dzīvokļu īpašnieku interesēs un saskaņā ar to pilnvarojumu un faktiski projekta realizācija tiks līdz fi nansēta no dzīvokļu īpašnie- ku līdzekļiem. Būvkomersantu klasifi kācija publiskajos iepirkumos Ar Saeimas 2020. gada 30. ap- rīlī pieņemtajiem grozījumiem ir izslēgts deleģējums Ministru ka- binetam noteikt prasības būvko- mersantiem attiecībā uz pieredzi un klasi publisku būvdarbu veik- šanai būvju grupās un atcelta obli- gāta būvkomersantu klasifi kācijas piemērošana publiskā būvdarbu līguma gadījumā. Attiecīgi šādi grozījumi ir veikti arī Publiskās un privātās partnerības likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzē- ju iepirkumu likumā, izslēdzot tās tiesību normas, kas noteica pasū- tītāja pienākumu publiska būv- darbu līguma gadījumā pieprasīt piegādātājam normatīvajos aktos noteiktu atbilstošu būvkomersanta kvalifi kācijas klasi. Jāatzīmē, ka no publisko ie- pirkumu regulējuma ir izslēgtas tās normas, kas faktiski nekad nav bijušas spēkā. Proti, šis regulējums paredzēja, ka prasības būvkomer- santu klasifikācijai attiecīgajās Publisko iepirkumu aktualitātes Saeima 2020. gada 30. aprīlī pieņēma grozījumus PUBLISKO IEPIRKUMU LIKUMĀ (PIL), kas stājās spēkā 2020. gada 1. maijā. Grozījumi tika pieņemti arī PUBLISKĀS UN PRIVĀTĀS PARTNERĪBAS LIKUMĀ un SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU IEPIRKUMU LIKUMĀ. Šajā rakstā apskatīti jaunākie grozījumi publisko iepirkumu regulējumā un aktualitātes saistībā ar iepirkuma līguma grozīšanu. 1 Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 105 „Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām” 2.1. punkts. 2 Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumi Nr. 160 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifi skā atbalsta mērķa „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.1. specifi skā atbalsta mērķa pasākuma „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” īstenošanas noteikumi”. Lai piemērotu izņēmumu, ir jāievēro visi minētie nosacījumi vienlaikus.27 NR. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS IEPIRKUMI būvju grupās (pieprasot konkrētu pieredzi un noteiktu klasi, lai pie- dalītos publiskajā iepirkumā un būvētu noteiktas klases būvi) no- saka Ministru kabinets. Savukārt atbilstoši PIL Pārejas noteikumu 4. punktam Ministru kabinets attiecīgos noteikumus izdod līdz 2019. gada 30. aprīlim. Lai gan pati iecere izstrādāt vienotas pie- redzes un citas prasības, kādām ir jāatbilst būvkomersantiem, lai pretendētu uz līguma slēgša- nas tiesību iegūšanu publiskajos iepirkumos attiecīgajās būvju grupās un šo prasību kopumu apliecinātu noteikta klasifi kācijas klase, ir vērtējama pozitīvi, tomēr šādus vienotus noteikumus neiz- devās radīt. Turklāt jau kādu laiku ir izstrādāta un darbojas būvko- mersantu klasifi kācija atbilstoši Būvniecības likumam pēc dažā- diem kritērijiem, tomēr tā nav klasifi kācija attiecībā uz prasībām pieredzei un klasifi kāciju noteik- tās būvju grupās. Līdz ar to eso- šā klasifi kācijas sistēma nevarēja tikt pielāgota tam deleģējumam un mērķim, kāds tika paredzēts publisko iepirkumu regulējumā. Kā norādīts šo grozījumu li- kumprojekta anotācijā 3 , būvko- mersantu klasifi kācijas ieviešanas un obligātās piemērošanas mērķis bija radīt sistēmu, kas nodrošinātu jēgpilnu un objektīvu būvkomer- santa pieredzes novērtējumu, kā arī samazinās birokrātisko slogu, būtiski samazinot pretendentam pienākumus attiecībā uz pierādī- jumu iesniegšanu tā atbilstības un kvalifi kācijas pārbaudei publiskā iepirkuma procesā. Tādējādi šī iecere izstrādāt vienotu klasifi kā- ciju būvkomersantiem paredzētu to, ka pasūtītājs, izsludinot kon- kursu par kādas būves būvniecību (piemēram, autoceļa rekonstruk- cija) atbilstoši šī konkrētā līguma būves veidam un līgumcenai no- teiktu kvalifi kācijas prasības, tikai pieprasot konkrētu klasifi kācijas klasi. Savukārt pretendentam ne- būtu jāiesniedz citi pierādījumi par savas kvalifikācijas atbilstī- bu, kā tikai jāiegūst un jāuzrāda pieprasītā klasifi kācijas klase at- tiecīgajā būvju veidā. Tomēr kla- sifikācijas idejas un noteikumu izstrādes gaitā aktualizējās vairāki jautājumi, lai noteiktu objektīvas (un vienotas) klasifi kācijas pra- sības. Tas attiecās gan uz būvju veidu noteikšanu, gan pieredzes specifi ku un apjomu, gan iepriekš gūtās pieredzes novērtēšanu, gan šo prasību attiecināšanu uz apakš- uzņēmējiem u.tml. Līdz ar to arī būvniecības nozares profesionālās organizācijas, kas sākotnēji inici- ēja ideju par šādu klasifikāciju, atzina, ka būtu sarežģīti vai ne- iespējami izstrādāt objektīvu un noderīgu būvkomersantu klasifi - kāciju attiecībā uz konkrētas kla- ses un pieredzes nepieciešamību konkrētajiem būvju veidiem. Vienlaikus nav atcelta kla- sifikācija, kas noteikta atbilstoši Būvniecības likumam. Būv niecības likuma 23. panta pirmā daļa nosa- ka, ka, lai pretendētu uz būvdarbu veikšanu, kuru būvniecības ierosi- nātājs ir publisko tiesību juridiskā persona vai tās institūcija, būvko- mersantam jāsaņem klasifi kācijas dokuments. Kā norādīts PIL gro- zījumu likumprojekta anotācijā, Būvniecības likuma 23. pantā nav noteikts, ka būvkomersantam, lai piedalītos iepirkumā par būvdar- bu līguma izpildi, ir nepieciešama kāda konkrēta kvalifi kācijas klase (1., 2., 3., 4. vai 5. klase). Līdz ar to būvkomersantam ir nepiecieša- ma klasifi kācija, taču pasūtītājam nav pamata izvirzīt prasība par kādu noteiktu klasifi kācijas klasi. Savukārt, kā izriet no PIL gro- zījumu likumprojekta anotācijas, Būvniecības likuma 23. panta pirmajā daļā ietvertais nosacījums attiecas uz iepirkuma līguma slēg- šanas posmu, proti, šī klase jeb pati klasifi kācija jāiegūst pirms būvnie- cības līguma noslēgšanas (arī ār- valstu būvuzņēmējiem). Līguma grozījumi Gan ārkārtējās situācijas lai- kā, gan arī ārkārtējās situācijas radīto seku ietekmē viens no bū- tiskākajiem jautājumiem ir tieši noslēgto līgumu izpilde un to grozījumu pieļaujamība. Saistībā EVIJA MUGINA Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore Foto: Aivars Siliņš 3 https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/DF245526B45B8F7AC 22584F50028A2B9? OpenDocument#B Izslēgts deleģējums Ministru kabinetam noteikt prasības būvkomersantiem attiecībā uz pieredzi un klasi publisku būvdarbu veikšanai būvju grupās un atcelta obligāta būvkomersantu klasifi kācijas piemērošana publiskā būvdarbu līguma gadījumā.IEPIRKUMI 28 BILANCES JURIDISKIE PADOMI ar Covid–19 izplatības novērša- nas pasākumiem un ekonomisko situāciju īpaši aktuāli ir iespējamie līguma grozījumi, kas skar piegāžu vai pakalpojumu apjomus, izpildes nosacījumus, līguma termiņa pa- garināšanu un arī samaksas kār- tību. Minētie grozījumi ir vērtē- jami kā būtiski, un PIL 61. panta trešās daļas 3. punkts pieļauj būtisku grozījumu veikšanu, ja iepirkuma līguma grozījumi ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus pasūtītājs iepriekš nevarēja paredzēt. Covid–19 radītā krīze ir situācija, kuru iepriekš nevarēja paredzēt, tomēr katrā gadījumā ir jāizvērtē tie apstākļi, kurus ietek- mē ārkārtējā situācija. Ja ir kon- statējama Covid–19 izplatības ie- robežojošo pasākumu negatīvā ie- tekme uz konkrētā līguma izpildi, var tikt akceptētas arī maksājuma grafi ka izmaiņas atsevišķos gadī- jumos, tomēr nebūs pietiekami ar vispārīgu atsauci uz ekonomisko situāciju kopumā. Šajos gadīju- mos ir jākonstatē tieši Covid–19 krīzes ietekme, nevis vispārējas ekonomiskās grūtības, kuras ra- dījusi tieši neizdevīga līguma iz- pilde līguma izpildītājam, nevis krīzes situācijas apstākļi. Saistībā ar līguma termiņa pagarinājumu arī ir izvērtējami tie apstākļi, kas tieši ietekmē līguma izpildi – ma- teriālu un darbaspēka pieejamība, nepieciešamās izmaiņas darba organizācijā. Līguma grozījumi varētu skart arī papildu piegādes, pakalpojumu apjoma izmaiņas vai arī īpašas prasības līguma izpildē, piemēram, apsardzes pakalpojuma līguma ietvaros pasūtītājam ir ne- pieciešams izvirzīt jaunas prasības, kas saistītas ar drošības pasākumu ievērošanu, klientu plūsmas regu- lēšanu, vai uzkopšanas pakalpo- juma līguma ietvaros ir nepiecie- šams izvirzīt papildu nosacījumus par telpu un virsmu dezinfekciju. Attiecībā uz būtisku grozīju- mu pieļaujamību līgumā pēc tā noslēgšanas ir jāņem vērā arī PIL 61. panta trešās daļas 1. punkta regulējums, proti, būtiski iepir- kuma līguma vai vispārīgās vie- nošanās grozījumi ir pieļaujami arī tad, ja iepirkuma procedūras dokumenti un iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās skaidri un nepārprotami paredz gro- zījumu iespēju, nosacījumus, ar kādiem grozījumi ir pieļaujami, grozījumu apjomu un būtību. Šādi noteikumi par grozījumiem var attiekties uz līgumcenas pār- skatīšanu, izvēles iespēju izman- tošanu, kā arī uz citiem iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes aspektiem. Tādējādi jau pašā līguma projektā (un attiecīgi līgumā) ir svarīgi iekļaut līguma grozījumu atrunu atbilstoši minē- tās tiesību normas noteikumiem. Attiecībā uz minētās nor- mas piemērošanu ir jāņem vērā Senāta Administratīvo lietu de- partamenta 2019. gada 20. jūnija spriedumā lietā SKA–869/2019 paustās atziņas. Izskatāmajā lie- tā pēc autoceļa un drenāžas sis- tēmas rekonstrukcijas būvdarbu līguma noslēgšanas atklājās, ka grunts sablīvējums būvdarbu ob- jektā ir ievērojami lielāks, nekā tika pieņemts, un būvprojektā paredzēto tehnoloģiju tranšeju nostiprināšanai ir nepieciešamas mainīt. Līguma izpildes laikā tika veikti grozījumi, paredzēto spe- cifisko tehnoloģiju aizstājot ar vienkāršāku (mazāk specifi sku), līdz ar to nav strīda, ka grozījumi līgumā ir būtiski. Tomēr izskatā- majā lietā pastāvēja strīds par to, vai šādi grozījumi ir tieši atrunāti līgumā. Kā norādīts Senāta sprie- dumā, vispirms jānovērtē, cik konkrēti vai vispārīgi iepir- kuma dokumentos atrunāta līguma būtiskas grozīšanas iespēja. Ja iepirkuma dokumen- tos šāda iespēja noformulēta vis- pārīgi, nav pietiekami atsaukties tikai uz šādas atrunas tekstu, bet, pārbaudot iepirkuma dokumen- tāciju kopumā un kopsakarā ar lietas faktiskajiem apstākļiem, jānovērtē, vai konkrētajos ap- stākļos ir uzskatāms, ka visiem potenciālajiem pretendentiem, iepazīstoties ar nolikuma doku- mentāciju, būtu vajadzējis saprast, ka līguma izpildes ietvaros pie noteiktiem nosacījumiem pastāv iespēja izdarīt tādus grozījumus iepirkuma līgumā, par kuriem ir strīds konkrētajā lietā. Tiesa spriedumā vērsa uzma- nību uz to, ka līgumā ir tikai vis- pārīgi norādīts uz tehnisko prasī- bu izmaiņām, bet nav minēta tieši drenāžas sistēmas rekonstrukcijas ietvaros veicamās tranšeju nostip- rināšanas tehnoloģijas maiņa. Līdz ar to tiesa norādīja, ka ir jāvērtē arī konkursa norises laikā pasūtītāja sniegtā informācija, lai secinātu, vai visi pretendenti no līguma pro- jektā ietvertajam līguma grozīšanas atrunām varēja secināt, ka līguma izpildes gaitā var tikt mainīta arī šī tehnoloģija. Atbildot uz piegā- dātāju uzdotajiem jautājumiem konkursa norises gaitā, pasūtītājs norādīja, ka ir paredzēta tikai kon- krētā tehnoloģija darbu izpildē (bezvibrācijas iespiešanas metode), turklāt pasūtītājs arī norādīja, ka pretendentam jārēķinās ar iespē- jamiem šķēršļiem izbūves laikā un jāparedz attiecīgi risinājumi. Šādos lietas faktiskajos apstākļos Senāts pamatoti apšaubīja, vai konkrētie grozījumi (tranšeju nostiprināšanas tehnoloģijas maiņa) ir atzīstami par tādiem, kas tieši un nepārpro- tami ir atrunāti līgumā. Ja ir konstatējama Covid–19 izplatības ierobežojošo pasākumu negatīvā ietekme uz konkrētā līguma izpildi, var tikt akceptētas arī maksājuma grafi ka izmaiņas atsevišķos gadījumos, tomēr nebūs pietiekami ar vispārīgu atsauci uz ekonomisko situāciju kopumā.No vienas puses, ir pareizi, ka personas savas aizskartās intere- ses drosmīgi aizstāv tiesā, no otras puses, arvien pieaugošais prasību skaits liek izdarīt secinājumus, ka termini „mobings” un „emocionā- lā vardarbība” ir nopietna problē- ma, kuru nedrīkst ignorēt. Jo īpaši nepatīkami, ka šādas prasības tiek celtas pret darba devēju – valsti. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā SKC– 877/2020 norādīts: „Latvijas su- verē nā s gribas nesē js ir izvē lē jies savu valsti veidot kā demokrā tisku valsti, tā tad – tiesisku valsti, kurā atzī st tiesī bu virsvadī bu. [..] valsts pā rvalde ir pakļ auta likumam un tiesī bā m, ka valsts pā rvalde savā darbī bā ievē ro cilvē ktiesī bas un ka valsts pā rvalde savā darbī bā ievē ro labas pā rvaldī bas principu, kura mē rķ is ir panā kt, lai valsts pā rvalde ievē rotu privā tpersonas tiesī bas un tiesiskā s intereses.” Rakstā aplūkots Senāta sprie- dums, kurā tiesa ir ļoti plaši un detalizēti (spriedums ir uz 21 lappusi) pievērsusies mobinga pazīmju kvalifi kācijai. Senāta 2020. gada 28. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC–276/2020 (C30407917) TĒZES: 1. Pret darbinieku vērsta psiholo- ģiskā terora jeb mobinga ilgums ir jāvērtē kopsakarā ar citām psiholoģiskā terora pazīmēm, jo īpaši darbību raksturu, mērķi un sistemātiskumu. Jo biežākas un sistemātiskākas ir kaitnieciskās darbības, jo īsāks laika posms nepieciešams, lai mobingu kon- statētu, un otrādi. 2. Atsevišķos gadījumos var būt attaisnojama un pieļaujama dar- binieka sarunas ar darba devēju ierakstīšana, neinformējot par to darba devēju, un šī ieraksta izmantošana tiesā par pierādīju- mu darbinieka aizskarto tiesību aizsardzībai. Lietas apstākļi Darbinieks, kurš bija atgrie- zies no bērna kopšanas atvaļinā- juma, izjūtot psiholoģisko tero- ru no darba devējas (Veselības inspekcijas) puses, 2016. gada decembrī uzteica darba līgumu, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu. Darba de- vēja cēla prasību tiesā, lūdzot atzīt darbinieka uzteikumu par spēkā neesošu daļā, kurā kā darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats norādī- ta Darba likuma 100. panta piektā daļa, un atzīt, ka dar- ba līguma izbeigšanas pamats ir Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punkts. Darbinieks sa- vukārt cēla pretprasību un lūdza piedzīt no Veselības inspekci- jas atlaišanas pabalstu atbilstoši Darba likuma 100. panta piekta- jai daļai un morālā kaitējuma atlī- dzību par vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu. Pirmās instances tiesa prasību un pretprasību noraidīja. Darba devēja spriedumu nepārsūdzēja. Savukārt darbinieks pārsūdzēja spriedumu daļā, ar kuru noraidīta viņa pretprasība. Apelācijas instances tiesa darbinieka pretprasību noraidīja. Senāts spriedumu atcēla un iztei- ca šādas atziņas. Mobinga gadījumā tiek pārkāpts vienlīdzīgu tiesību princips Darbinieka tiesības tikt aiz- sargātam pret darba devēja īste- notu diskrimināciju Darba likuma 29. panta izpratnē arī ir atvasinā- tas no iepriekšminētā vienlīdzības principa, un 29. pantā ietvertais diskriminācijas aizliegums ir vērsts uz Darba likuma 7. panta pirmajā daļā ietverto mērķi ikvienam no- drošināt vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un vese- lībai nekaitīgiem darba apstākļiem. Mobinga gadījumā tiek pār- kāpts vienlīdzīgu tiesību princips, jo pret vienu darbinieku darba devējs attiecas sliktāk nekā pret citiem darbiniekiem, tikai šajā situācijā nav nepieciešams norā- dīt uz pazīmi, kas šo darbinieku atšķir no citiem darbiniekiem (kā tas būtu atšķirīgas attieksmes jeb diskriminācijas aizlieguma pārkāpuma gadījumā). Situāciju, kad mobingu īstenojušās perso- nas attieksme pret upuri padarī- jusi viņa atrašanos darbavietā par neciešamu, ir pamats kvalificēt kā svarīgu iemeslu Darba likuma 100. panta piektās daļas izpratnē. 29 NR. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā 2. TURPINĀJUMS Jau 2019. gada nogalē žurnāla lasītājus informējām par Valsts darba inspekcijas uzsākto tematisko informatīvo kampaņu darba aizsardzībā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem, tajā skaitā stresam darbavietās. Arī Augstākās Tiesas Senāta praksē parādās arvien vairāk lietu, kurās prasījumi saistīti ar emocionālo vardarbību un bosingu darbā.Next >