< PreviousTiesai nebija pamata pretpra- sības noraidīšanai izmantot argu- mentu, ka darbiniece neesot no- rādījusi konkrētu diskriminācijas aizlieguma pazīmi. Tā vietā tiesai bija jānoskaidro, vai darbinieces norādītās darba devējas darbī- bas atbilst vienlīdzības principa pārkāpumam, un, lai to izdarītu, jāveic secīgs izvērtējums: 1) vai kāds Veselības inspekcijas darbinieks (darbinieki) atro- das vienādos un pēc noteik- tiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar atbildētāju; 2) ja tāds darbinieks (darbinieki) ir, vai ar konkrētajām atbildē- tājas pretprasībā minētajām darba devējas darbībām ir pieļauta atšķirīga attieksme; 3) ja attieksme ir atšķirīga, vai tai ir pamatots un objektīvs attaisno- jums un vai ir ievērots samērī- gums starp sasniedzamo mērķi un izmantotajiem līdzekļiem. Savukārt, ja, veicot šādu iz- vērtējumu, tiek konstatēts, ka pret darbinieci salīdzinājumā ar darbi- niekiem, kas atrodas ar viņu vie- nādos apstākļos, ir pieļauts vienlī- dzīgu tiesību principa pārkāpums bez pietiekama pamatojuma, tad ir pamats izspriest prasījumus par atlaišanas pabalsta un morālā kai- tējuma atlīdzības piedziņu. Mobinga jēdziens Dalījums bosingā un mo- bingā ir vairāk teorētiska rakstu- ra, bet galvenā būtība ir tajā, ka darbavietā pret darbinieku tiek izmantots psiholoģiskais terors. Proti, abos gadījumos tas tik un tā ir psiholoģiskais terors, nevis divi dažādi institūti, un bosings pēc būtības ir mobinga jeb psiho- loģiskā terora paveids. Mobings ir psiholoģisks uzbrukums vienam konkrētam darbiniekam no va- dītāja vai kolēģu puses; mobingu īsteno viens vai vairāki kolēģi, arī vadītājs; ja vajātājs ir vadītājs, to bieži sauc par bosingu. Psiholoģiskā terora ilgums ir jāvērtē kopsakarā ar citām psiho- loģiskā terora pazīmēm, jo īpaši darbību raksturu, mērķi un siste- mātiskumu. Ilguma kā psiholo- ģiskā terora pazīmes būtība nav noteiktā laika nogrieznī, bet gan ir tajā, ka psiholoģisko teroru veido darbību kopums ar vienotu mērķi, nevis viena vai vairākas atsevišķas epizodes. Jo biežākas un sistemā- tiskākas ir kaitnieciskās darbības, jo īsāks laika posms nepieciešams, lai mobingu konstatētu, un otrādi. Darbinieces norādītajos ap- stākļos, kad terorizējošās darbības sākās pirmajā dienā pēc atgrieša- nās no bērna kopšanas atvaļi- nājuma un turpinājās līdz darba uzteikumam, nereti pa vairākām dažādām epizodēm dienā, proti, tām bijusi ļoti augsta intensitāte, [..] nav izslēgta iespēja mobingu konstatēt arī 13 dienu laikā. Tiesa atzinusi, ka atbildētāja norādījusi uz astoņām dažādām mobinga izpausmēm, taču spriedumā nav vērtējuma epizožu skaita un no- strādāto dienu attiecībai. Mobinga noteikšanai ir sva- rīgi vērtēt arī to, vai darba devēja rīcība, kas, darbinieka ieskatā, kvalificējama kā psiholoģiskais terors, saistīta ar kādu vienu no- tikumu vai tēmu, kura risinājusies ilgāku laiku, vai arī terora izpaus- mes bijušas dažādas, piemēram, kur vien iespējams darbiniekam situāciju padarīt sarežģītāku, kas var liecināt par kopējo atmosfēru un darba devēja vadības nodomu. Personai pēc atgriešanās darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma bez nopietna un objektīva iemes- la nav pasliktināmi darba apstākļi, kādi tie bija pirms tam, t.i., tikai tādēļ, ka persona bijusi šādā prom- būtnē. Atbilstoši Darba likuma 29. panta piektās daļas otrajam teikumam mazāk labvēlīga attiek- sme grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma [..] piešķiršanas dēļ uzskatāma par tiešu diskrimināci- ju atkarībā no personas dzimuma. Apgrieztās pierādīšanas pienākums un pienākums vērtēt pierādījumus un apstākļus kopumā Atbilstoši Darba likuma 29. panta trešajai daļai pierādī- šanas pienākums par to, ka at- šķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts, ir darba devējai, un mobinga gadījumos ir pamats pēc analoģijas piemērot šo apgrieztās pierādīšanas principu. Pienākums pierādījumus un apstākļus vērtēt kopumā ir jo īpaši nozīmīgs mobinga gadījumā, kad psiholoģiskā terora atzīšanai jā- konstatē vienota naidīga sistēma. Vērtējot iespējamās emocionālās vardarbības izpausmju atsevišķus faktus atrauti vienu no otra, nav iespējams izdarīt objektīvus seci- nājumus par darba devējas iespē- jamo īstenoto psiholoģisko spie- dienu un emocionālās vardarbības pielietošanu pret personu. Eiropas Savienības Vispārējā tiesa attiecībā uz mobingu Eiropas Savienības civildienestā lēmusi, ka psiholoģiskas vardarbības konsta- tējums izriet no rīcības veidu ko- puma un principā to nevar veikt, pamatojoties tikai uz vienas rīcības konstatējumu. [..] Tomēr prasīt, lai „psiholoģiskas vardarbības” kvalifi - kācija būtu atkarīga no identiskas vai tā paša veida rīcības atkārtoša- nās laikā, būtu pretrunā šā procesa, kas norisinās laikā, jēdzienam. Proti, šajā procesā psiholoģisku vardarbī- bu pēc defi nīcijas var izraisīt viena darbinieka dažādu veidu rīcības pret citu darbinieku kopums, un, aplūkojot katru rīcības gadījumu atsevišķi, šāda rīcība pati par sevi ne vienmēr būtu uzskatāma par psi- holoģisku vardarbību, bet, vērtējot to vispārēji un attiecīgā kontekstā, tostarp ņemot vērā to kumulāciju laikā, to varētu uzskatīt par tādu, kas objektīvi ir skārusi šī cita darbi- nieka pašcieņu un pašapziņu, pret kuru attiecīgā rīcība ir vērsta 1 . Mobinga gadījumos īpaši liela nozīme ir dzīves pieredzē un li- kumsakarībās balstītai pierādījumu rūpīgai izvērtēšanai to kopsakarā un loģiskā secībā izdarīta gala slē- dziena formulēšanai. Lai noteik- tu, vai pret darbinieku īstenota atšķirīga attieksme, nav būtiskas nozīmes tam, vai darba devējam bija formālas likumīgas tiesības tā rīkoties, bet gan tam, vai šādas prasības ir izvirzītas arī citiem dar- biniekiem salīdzināmos apstākļos. Tiesiskās vienlīdzības prin- cips nav piemērojams, lai atsauk- tos uz citu personu prettiesisku rīcību. Tas nozīmē, ka citu per- sonu nesaukšana pie disciplinā- ratbildības nav attaisnojums at- 30 BILANCES JURIDISKIE PADOMI TIESU PRAKSE Bosings pēc būtības ir mobinga jeb psiho- loģiskā terora paveids.1 Sk. Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 13. jūlija sprieduma lietā SQ v EIB, T–377/17, 89., 92., 93. punktu. 2 Sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2019. gada 17. oktobra sprieduma (Lielā palāta) apvienotajā lietā López Ribalda and Others v. Spain, iesnieguma Nr. 1874/13 un 8567/13, 149., 151. punktu. bildētājas nesodīšanai. Tajā pašā laikā, ja iestāde ar konkrētu rīcī- bu un līdzekļiem par prettiesisku rīcību vēršas tikai pret vienu vai dažiem iestādē nodarbinātajiem, bet vienlaikus nepiemēro atbildī- bu citiem darbiniekiem, iestādes rīcībā var tikt saskatītas pazīmes par vēršanos tieši pret konkrētu personu. Nav izslēgts, ka iestāde ar šādu rīcību vēlas panākt atbrī- vošanos no konkrētas personas, vai nu pati pieņemot lēmumus, ar ko tas tiek panākts, vai radot apstākļus, kuru rezultātā persona pati aiziet no darba. Sarunas ar darba devēju ierakstīšana un ieraksta izmantošana tiesā Situācijā (kad darbinieks veic sarunas ar darba devēju ierakstī- šanu, neinformējot par to darba devēju) pastāv divas konfliktē- jošas tiesības – darba devējas vadītāju tiesības uz privāto dzīvi, tostarp datu aizsardzību, un dar- binieces tiesības uz savu tiesību (vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgi, droši un veselībai nekai- tīgi darba apstākļi) aizsardzību. Tiesas pienākums ir novērtēt, kurām tiesībām konkrētās lietas apstākļos ir dodama priekšroka. Lai šo pienākumu izpildītu, jā- vērtē visi apstākļi, kuriem var būt nozīme, piemēram: kādos apstākļos sarunas ierak- stīšana notikusi (vai personai bijusi saprātīga paļaušanās uz privātumu); kādiem nolūkiem personas sarunas ierakstītas (vai bija leģitīms mērķis un ievērots samērīgums); kāds bija sarunas ietvars (vai nav pārkāptas personas tiesī- bas uz dziļi personisku privā- tās dzīves detaļu aizsardzību, izpaužot tās plašam sabiedrī- bas lokam); kā ieraksts tiek izmantots (kādu interešu aizsardzībai tas lietots); vai pastāvēja citi iespējami pierādījumi, kas tikpat efek- tīvi varētu pierādīt konkrētā pārkāpuma esību; vai nav notikusi ierakstītās personas pārlieka provocēšana. Psiholoģiskais terors darba- vietā ir tā joma, kurā darbiniekam tiešām var būt grūti vai reizēm pat neiespējami iegūt citus pie- rādījumus darba devēja īstenota mobinga pierādīšanai kā slepus izdarītus audio vai video ierak- stus, it īpaši, ja mobings izpaudies vārdos vai žestos. Līdz ar to at- sevišķos gadījumos var būt attaisnojama un pieļaujama darbinieka sarunas ar darba devēju ierakstīšana, neinfor- mējot par to darba devēju, un šī ieraksta izmantošana tiesā par pierādījumu darbinie- ka aizskarto tiesību aizsardzībai. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi, ka, lai gan pierādījumu pieļaujamība pamatā ir nacionālo tiesību aspekts, jautājums par to, vai tādu pierādījumu izmantoša- na, kas iegūti, pārkāpjot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantu vai nacionālās tiesības, padara par prettiesisku un pretēju šīs konven- cijas 6. panta prasībām visu tiesas procesu, ir jānosaka, ņemot vērtā visus lietas apstākļus, tostarp pār- baudot, vai ir ievērotas personas tiesības un kāda ir attiecīgo pierā- dījumu kvalitāte un nozīmīgums. Īpaši jāpārbauda, vai personai bija dota iespēja apstrīdēt pierā- dījumu patiesumu un iebilst pret to izmantošanu. Papildus jāņem vērā ierakstu kvalitāte un tas, vai ap stākļi, kādos tie iegūti, rada šau- bas par to ticamību un precizitāti. 2 Apstāklim, ka personas, kuru balsis, pēc darbinieces norādī- tā, dzirdamas ierakstā, nav lietas dalībnieces, nav nozīmes, jo pret- prasība celta tikai pret darba de- vēju – Veselības inspekciju kā ju- ridisku personu, un audioieraksta ticamība un saturs noskaidrojams kā jebkuram citam pierādījumam. Ierakstā dzirdamo balsu piederība [..] nosakāma, izmantojot eksper- tīzi, jo šāda jautājuma konstatēša- nai nepieciešamas speciālas zinā- šanas tehnikā (Civilprocesa liku- ma 121. panta pirmā daļa). Turklāt par tiesu ekspertīzes pieteikšanu un sākotnējo apmaksu atbildīga ir tieši atbildētāja, jo viņa šo pierādī- jumu iesniegusi un vēlas izmantot. Taču tas darāms strīda gadījumā, ja otra puse ierakstu apstrīd. Par citu valstu tiesiskā regulējuma piemērošanu Citu valstu tiesiskais regulē- jums, risinot atsevišķus jautājumus Latvijas tiesību sistēmā, nevar tikt piemērots tieši, izņemot likumā norādītos gadījumus. Vispārīgi Latvijas tiesai nav liegts izmantot kādu ārvalsts tiesas spriedumu, taču tiesa nevar atsaukties uz to kā pamatavotu, un tādā gadījumā spriedumā jābūt īpašam pamato- jumam, kā un kādēļ šādā spriedu- mā izteiktās atziņas var būt node- rīgas konkrēta jautājuma izpratnei un kādēļ salīdzinošā tiesību ana- līze ir vietā. TIESU PRAKSE 31 NR. 6 (84), 2020. GADA JŪNIJS KASPARS RĀCENĀJS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts Foto: Aivars SiliņšNext >