Gatavojamies maksātnespējas procesu pieaugumam Nr. 7 (85), 2020. GADA JŪLIJS BAIBA BANGA Ziņošana par patiesajiem labuma guvējiem Uzteikums un darbiniekam izsniedzamie dokumenti Kā TAP var palīdzēt izvairīties no bankrota Nepārvarama vara civiltiesiskās attiecībāsATLIKUŠAS TIKAI 2 VIETAS!ŽURNĀLS BILANCES JURIDISKIE PADOMI Nr. 7 (85), 2020. gada jūlijs LR UR reģistrācijas nr. 000740196 ISSN 2255–9507 IZDEVĒJS SIA Lietišķās informācijas dienests REDAKCIJA Redaktore Vineta Vizule Maketētājs Arvis Villa Literārā redaktore Rita Cielēna 1. vāka foto: Aivars Siliņš REDAKCIJAS ADRESE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110, fakss 67606115 E–pasts: redakcija@juridiskiepadomi.lv www.juridiskiepadomi.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi ABONĒŠANA Abonementa noformēšana Klientu servisā pa tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv, vai abonējiet e–veikalā internetā www.lid.lv REKLĀMA Tālrunis 67606110 Izdevums ir izglītojošs. Katra juridiskā situācija praksē risināma individuāli Ārštata autoru viedoklis var nesakrist ar izdevēja viedokli Par faktu pareizību atbild raksta autors Pārpublicēt tikai ar izdevēja rakstisku atļauju Citēšanas gadījumā atsauce obligāta Iespiests SIA IBC Print Baltic Žurnāla gada abonenti var reģistrēties www.juridiskiepadomi.lv un lasīt žurnāla e–arhīvu Gada otrā puse BILANCES JURIDISKIE PADOMI Jūlijā esam pārkāpuši pāri 2020. gada pirmajai pusei, tātad – esam jau pusceļu nogājuši. Pirmais pusgads daudziem uzņēmumiem bija grūts posms, un nav pārliecības, ka otrajā pusgadā mums klāsies vieglāk. Atkal runājam par krīzi, kas šoreiz saistījās ar pasaulē pasprukušā vīrusa pandēmiju. Taču krīzēm piemīt īpašība, ka tās sākas pēkšņi, bet noslēgums var vilkties gadiem. Daudzi ir neizpratnē – kā būs turp māk? Vai spēsim ātri atgūties, vai nebūs tā, ka daži pandēmijas mēneši atbalsosies vēl ilgi, jo nauda, ko valdība tērē ekonomiskās situācijas stabilizēšanai, būs jāatdod varbūt nākamajai paaudzei. Taču kritiskās situācijās slīcējam glābšanas riņķis ir dzīvības un nāves jautājums. Vienīgi – vai slīcējs zina, kā to izmantot, un vai maz pats vēlas izglābties. Šādas asociācijas raisījās sarunā ar numura intervijā uzaicināto Maksātnespējas kontroles dienesta vadītā ju. Izrādās, ir uzņēmumi, kuriem dažkārt ir pat izdevī gi nogrimt, tā nogremdējot arī uzkrātās parādsaistības, kamēr vērtīgākie aktīvi ātri tiek pārvesti uz jauniem uzņēmumiem. Izrādās, aptuveni 60 procenti no mak sātnespējīgajiem uzņēmumiem ir kā tukšas čaulas! Tas, ka krīze atklāja uzņēmējdarbības vides aizlai stākās problēmas, rāda, kur „kuģim” ir sūce. Niecīgās darbinieku algas atsevišķās nozarēs vērš uzmanību uz sociālo neaizsargātību, ko rada aplokšņu algas. Arī uz nodokļu politiku, jo patieso algu slēpšana nav bez ie mesla. Vai šīs problēmas sāksim risināt jau šogad vai atliksim uz nākamo gadu? Ja nu pandēmija nekur nav pazudusi, bet rudenī atgriezīsies ar otro vilni? Kā noprotams, tematu, ko risināt gada otrajā pusē, netrūks, tostarp arī mūsu izdevniecības žurnālos. Kaut arī mediju atbalsta programmā saņēmām atteikumu, jo žurnāli Bilance, Bilances Juridiskie Padomi un ar tiem saistītais portāls Bilance PLZ esot vērsti „uz šauru intere šu loku” (grāmatvedības un finanšu speciālistiem, citiem uzņēmējdarbībā nozīmīgiem profesionāļiem), no jums, lasītāji, atkarīgs, vai valdībā un ministrijās sa- dzirdēs arī mūsu un jūsu viedokļus! Abonēt žur nālus var tiešsaistē, tāpat kā tos var lasīt arī elektroniski! Būsim kopā gada otrajā pusē! VINETA VIZULE, redaktore NUMURA INTERVIJA Gatavojamies maksātnespējas procesu pieaugumam Saruna ar BAIBU BANGU , Maksātnespējas kontroles dienesta direktori JURISTA PADOMS Ziņošana Uzņēmumu reģistram par patiesajiem labuma guvējiem GINTS METĀLS , jurists, DOKU.LV AML projektu vadītājs Darba līguma uzteikums un darbiniekam izsniedzamie dokumenti MĀRIS SIMULIS , zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināts advokāts Zemes nomas prasījumiem piemērojams Komerclikuma saīsinātais noilguma termiņš JĀNIS ZELTIŅŠ , Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Noilguma iestāšanās pārbaude pēc tiesas iniciatīvas IVETA ZELTIŅA , Bc.oec., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde jurista palīdze MAKSĀTNESPĒJA Kā tiesiskās aizsardzības process var palīdzēt izvairīties no bankrota IKARS KUBLIŅŠ , portāla BILANCE PLZ redaktors CIVILTIESĪBAS Par nepārvaramas varas apstākli civiltiesiskās attiecībās JURIDISKĀS ZIŅAS Patērētāju tiesības pēc Covid–19 krīzes Tūrisma operatori var izsniegt apliecinājumus TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 3. turpinājums KASPARS RĀCENĀJS , Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts 3 4 10 18 20 22 14 27 24 28 NR. 7 (85), 2020. GADA JŪLIJS SATURS REDAKCIJAS SLEJA 2 020. GADA JŪLIJS 7Nr. (85)NUMURA INTERVIJA 4 BILANCES JURIDISKIE PADOMIKāpēc bija nepieciešams minētais ierobežojums, un vai, jūsuprāt, tas netiks pagarināts? Maz ticams, ka pa vasaru Covid–19 krīzes skartie uzņēmumi būs paspējuši atgūties. Šādi ierobežojumu bija nepieciešami, lai uzņēmēju, kuram pandēmijas dēļ ir piebremzējies vai uz laiku pilnīgi apstājies bizness, kāds nepacietīgs kreditors nenovestu līdz maksātnespējas procesam. Paredzu, ka šis ierobežojums pēc 1. septembra netiks paga rināts, jo, visticamāk, daļa biznesu tomēr neatjau nosies un tiks pieteikta to maksātnespēja. Arī No darbinātības valsts aģentūras direktore medijos ir izteikusies, ka daļa darbinieku, kuri saņēma dīkstā ves pabalstu, tomēr būs spiesti stāties bezdarbnieku rindās, jo uzņēmumi nenoturēsies pie dzīvības. Tas, ka maksātnespējas procesu pieteikumu skaits pieaugs, jau redzams statistikā – ārkārtējās situācijas laikā pieteikumu skaits no juridiskajām personām ir uz pusi samazinājies, salīdzinot ar gada sākumu vai attiecīgo periodu pirms gada. Cik šis pieaugums būs liels, to grūti prognozēt, bet mēs tam gatavojamies. Mums ir pietiekami liela piere dze jau no iepriekšējās krīzes laikiem, tā ka pieau gošais darba apjoms mūs nebaida. Maksātnespējas likumā arī pandēmijas laikā bija saglabājusies prasība, ka tad, ja uzņēmējs pats saprot, ka neizdosies atdzīvināt uzņēmuma darbību parādsaistību dēļ, viņam pie noteiktu kritēriju esa mības ir pienākums pašam iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu. Vai paredzat, ka pieaugs arī maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumi? Mēs ceram, ka ar tiem atbalsta pasākumiem darbi niekiem, ko valdība līdz šim ir noteikusi, darbinie ku prasījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo krīzi, nebūs tik liels. Vislielākais darbinieku prasījumu skaits bija laikā no 2009. līdz 2011. gadam. Taču jāņem vērā, ka pa šiem gadiem ir pieaudzis mini mālās algas apmērs un no 2018. gada prasījumu aprēķināšanai tiek piemērots koeficients 1,5. Tas nozīmē, ka būs nepieciešams daudz lielāks izmak sājamās naudas daudzums. Esam gandarīti, ka pa šiem gadiem darbinieku prasījumu garantiju fondā ir izveidojies uzkrājums, un nepieciešamības gadī jumā to arī varēsim izmantot. Paredzu, ka darbi- nieku prasījumi turpinās pieaugt vēl vismaz divus trīs gadus pēc šīs krīzes. Vai pēc 1. septembra viss atkal būs kā iepriekš, ja neņem vērā, ka jūsu vadītajam dienestam varētu palielināties darba apjoms? No pagaidu ierobežojumiem kā pastāvīga norma arī pēc pandēmijas paliks noteikums, ka tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā kreditoru sapulces varēs noturēt ne tikai klātienē, bet arī attālināti. Šādu kārtību noteic no 10. jūnija spēkā esošie grozījumi Maksātnespējas likumā. Ar tiem administratoram paredzētas tiesības maksāt nespējas procesa ietvaros kreditoru sapulci noturēt attālināti, izvēloties attiecīgajā situācijā lietderīgāko kreditoru sapulces norises formu. Tāpat paredzēta iespēja administratoram noturēt kreditoru sapul ces rakstveidā, iepriekš nosūtot darba kārtību un izlemjamos jautājumus kreditoru sapulces dalībnie kiem, nosakot datumu, līdz kuram savs balsojums rakstveidā jāiesniedz administratoram. Foto: Aivars Siliņš Gatavojamies maksātnespējas procesu pieaugumam Koronavīrusa uzliesmojuma dēļ izsludinātā pandēmija un ar to saistītā ārkārtējā situācija valstī ietekmējusi arī maksātnespējas procesu norisi – līdz 1. septembrim kreditoriem liegts pieteikt parādnieku maksātnespēju. Vai nebūs tā, ka pēc 1. septembra sāksies maksātnespējas procesu pieteikumu lavīna, ar kuru administratori nespēs tikt galā? Vai varētu sagaidīt arī darbinieku prasījumu pieaugumu? Kā šīs regulējuma izmaiņas ietekmējušas uzraugošās iestādes darbu? Lai uzzinātu atbildes uz šiem jautājumiem, aicinājām uz sarunu BAIBU BANGU , Maksātnespējas kontroles dienesta direktori. 5 NR. 7 (85), 2020. GADA JŪLIJS NUMURA INTERVIJATaču jāņem vērā, ka tajos gadījumos, kad kre ditoru sapulce norisināsies attālināti, administra toram būs jāpārliecinās par kreditoru sapulces da lībnieku pilnvarām un identitāti. Likums arī paredz, ka sešus mēnešus pēc ārkār tējās situācijas beigām tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu – gan sākotnējo, gan grozot eso šo – var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par četriem gadiem. Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš jau ir pagarināts uz četriem gadiem, bet krīzes radītās nelabvēlīgās sekas vēl ierobežos parādniekam izpildīt tiesiskās aizsar dzības procesa pasākumu plānā noteikto, termiņu varēs pagarināt vēl par vienu gadu. Iepriekšminē tos termiņa pagarinājumus būs iespējams panākt, ja tam piekritīs Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums un būs sagatavots un iesniegts pieteikums tiesā. Ko var sagaidīt tie, kas jau pirms pandēmijas izraisītās krīzes bija pieteikuši fiziskās personas maksātnespējas procesu? Arī fiziskās personas maksātnespējas procesa lai kā tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma sešus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoram termiņa pārcelšanu, vienlaikus paga rinot saistību dzēšanas procedūras termiņu par at tiecīgo periodu. Parādniekam likumā nav noteikti ierobežojumi šāda pieteikuma iesniegšanai. Taču regulējums ļauj tiesām un maksātnespējas procesa administratoriem rīkoties, ja pieteikums tiktu ie sniegts negodprātīgi. Šāds pagarinājums, mūsuprāt, ir ļoti labs risi nājums un atšķiras no banku kredītbrīvdienām, jo maksājumi tiek pārcelti uz priekšu un parādniekam nebūs kādā periodā jāmaksā vairāk, lai iedzītu atlik tos maksājumus. Esmu jau redzējusi tiesas lēmumus, kuros tiek risināti jautājumi par to, vai nepieciešams izstrādāt jaunu saistību dzēšanas plānu, vai vajadzīgi papildu pierādījumi, ka pandēmijas dēļ pasliktināju sies parādnieka finansiālā situācija, u.tml. Atskatīsimies uz laiku pirms pandēmijas! Maksātnespējas kontroles dienests sagatavojis ziņojumu par 2019. gadu. Kādi bijuši galvenie secinājumi? Kā kreditoriem sekmējies ar parādu atgūšanu šo procesu laikā? Vai aizvien var teikt, ka līdz maksātnespējai nonāk daudzi jau „tukši” uzņēmumi? Diemžēl tāda tendence ir novērojama, ka līdz mak sātnespējai novestie uzņēmumi ir jau bez aktīviem. Praksē parādās jauna tendence – nolūkā izvairīties no atbildības pirms maksātnespējas procesa pie teikuma iesniegšanas uzņēmumos tiek nomainīti valdes locekļi, to vietā ieceļot valdē citu jurisdik ciju pilsoņus vai personas bez noteiktas dzīvesvie tas. Jauno valdes locekļu vidū figurē Baltkrievijas, Ukrainas, Kazahstānas un citu bijušo PSRS valstu pilsoņu uzvārdi. Šie jaunie fiktīvie valdes locekļi ir parakstījušies par dokumentu un mantas pār ņemšanu, tādējādi uzņemoties gan administratīvo, gan civiltiesisko atbildību. Šai situācijā Uzņēmumu reģistra notāriem ir ārkārtīgi sarežģīti pierādīt, ka jauno valdes locekļu iecelšana noritējusi nelikumīgi, ja visi iesniegtie pārreģistrācijas dokumenti nofor mēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ir sastādīti pieņemšanas – nodošanas akti par dokumentu un mantas pārņemšanu, personai nav uzlikts liegums nodarboties ar komercdarbību. Tas apgrūtina saukt pie atbildības patiesos valdes locekļus, kuri slēpjas aiz šiem ielikteņiem. Kā redzams, mūsu valstī uzņēmējdarbības vide vēl joprojām nav sakārtota, ir iespējams apzināti novest firmu līdz maksātnespējai, lai pēc tam dibi nātu atkal jaunu un atkārtotu iepriekšējo scenāriju. Mums ir nācies izmaksāt darbinieku prasījumus tādām firmām, kur vienādam nosaukumam galā mainās tikai pievienotais skaitlis, kas apliecina, ka īpašnieki vienu pēc otra dibinājuši firmas, lai tās iztukšotu un atstātu tikai čaulu. Diemžēl šo prak si nevar izskaust maksātnespējas procesa laikā, jo maksātnespējas administrators ir pēdējais ķēdes posms. Negodprātīgā prakse būtu jānovērš, pirms uzņēmums nonāk līdz mums. Ir arī gadījumi, kad negodprātīgā rīcība turpinās maksātnespējas proce sa laikā, jo tiek pieteikti fiktīvi kreditoru prasījumi un maksātnespējas administratoram reizēm nav iespējams arī tos noraidīt, jo trūkst tiešo pierādī jumu. Taču 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, kas dod administratoram pamatu neatzīt jau pirm- šķietami neīstu kreditora prasījumu. Grāmatveži pirmie redz, kāda uzņēmumam veidojas finanšu situācija un vai pastāv maksātnespējas risks, tomēr uzņēmumu īpašnieki nereti uzskata, ka gan jau izdosies Praksē parādās jauna tendence – nolūkā izvairīties no atbildības pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas uzņēmumos tiek nomainīti valdes locekļi. 6 BILANCES JURIDISKIE PADOMI NUMURA INTERVIJAizvairīties no finansiālām grūtībām, gan kreditori pagaidīs, jo nevēlēsies zaudēt sadarbības partneri. Kā iedrošināt uzņēmējus reālāk uztvert situāciju? Šai sakarā gribu atgādināt, ka Tieslietu ministrija ir uzsākusi jaunu projektu, kura mērķis ir stiprināt atbalstu parādu restrukturizācijai Latvijā. Projekta īstenošanas ietvaros tiks pievērsta īpaša uzmanība spēkā esošajai Pārstrukturēšanas un maksātnespējas direktīvai, kas Latvijai un citām Eiropas Savienī bas dalībvalstīm jāievieš līdz 2021. gada 17. jūlijam. Projektā tiek domāts par otrās iespējas došanu, par parādu restrukturizāciju, turklāt tas attieksies kā uz juridiskām, tā fiziskām personām. Šī projekta laikā tiks veikta padziļināta esošās prakses analīze, iden tificēti tiesību aktu vai to piemērošanas problēmas, kas kavē parādsaistību pārstrukturēšanu. Viens no svarīgiem mehānismiem, kas saistībā ar minēto direktīvu jāievieš, ir ag- rīnās brīdināšanas mehānisms. Tā, piemēram, ir priekšlikums, ka Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot tam pieejamo tiešsaistes informāciju, būtu laikus jābrīdina uzņēmumi, kas nonākuši fi nansiālās grūtībās, par nepieciešamību rīkoties ātri un atbilstoši situācijai. Tāpat projekta ietvaros pa redzēts izstrādāt vadlīnijas un rosināt ieviest valsts apmaksātas konsultācijas, kas palīdzētu maziem uzņēmumiem ar parādu pārstrukturēšanas proce dūrām. Diemžēl uzņēmumi, sastopoties ar finansi ālajām grūtībām, tās nerisina laikus, arī parādnieku un kreditoru biznesa kultūra ne vienmēr veicina godprātīgu saistību izpildi. Saeimā tiek skatīta likumprojektu pakete, kas paredz fizisko personu, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, atbrīvot no parād saistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma – tā dēvētajiem ātrajiem kredītiem. Jaunais regulējums būtu piemērojams konkrētam fizisko personu lokam, sākot ar parādsaistībām divu mi nimālo mēnešalgu apmērā līdz 5000 eiro. Lai gan eksperti izteikušies, ka nebūs daudz cilvēku, kas varētu pretendēt uz šo maza apmēra parādsaistību atbrīvošanu, manā ieskatā tādu tomēr būs pietiekami daudz, jo netrūkst, kas nepārdomāti vai reizēm arī izmisuma dzīti ir ņēmuši ātros kre dītus. Turklāt atšķirībā no tradicionālā fiziskās per sonas maksātnespējas procesa šāda mazo parādu atlaišanu varēs arī atcelt un parādnieks nonāks sā kotnējā situācijā, ja nebūs bijis godīgs un mānījies. Tāpat paredzēts, ka pirms pieteikuma izskatīšanas fiziskai personai būs pienākums apgūt finanšu pra tības kursus. 7 NR. 7 (85), 2020. GADA JŪLIJS Foto: Aivars SiliņšJau iepriekš publiski daudz runāts, ka ne pārāk veiksmīgi sokas ar tiesiskās aizsardzības procesiem, kuru mērķis ir atjaunot juridiskās personas maksātspēju. Glābjami jau ir tikai tie, kas vēlas izglābties. Pan dēmija izgaismoja daudzas uzņēmējdarbības vides problēmas, kas skar gan atsevišķas nozares, gan no dokļu maksāšanas kultūru, gan ēnu ekonomikas un aplokšņu algu esamību – tā, piemēram, atspoguļojās arī dīkstāves pabalstu aprēķināšanas laikā. Kā uzraugi esam konstatējuši, ka nereti tiesiskās aizsardzības process tiek izmantots negodprātīgi un pretēji mērķim – lai novilcinātu parādu piedziņu vai apšaubāmi sagatavotu uzņēmumu maksātnespējas procesam, tostarp pārceltu uzņēmuma biznesu uz jaunu uzņēmumu, atsavinātu aktīvus vai koriģētu grā matvedības dokumentus. Bieži tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts novēloti, tāpat notiek kavēšanās ar procesa plāna izstrādi un saskaņošanu ar kreditoriem. Viens no pēdējā laika veiksmes stāstiem saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesu bijis uzņēmuma Lido glābšana. Tas izdevās arī tāpēc, ka toreizējie īpašnieki pagāja malā un ļāva darboties krīzes me nedžeriem. Savukārt pretējs – neveiksmīgais pie mērs ir kosmētikas ražotāja Dzintara tiesiskās aiz sardzības procesa iznākums, neraugoties uz to, ka pat Valsts ieņēmumu dienests kā nodokļu kreditors bija licis uz to lielas cerības un bija gatavs piemērot elastīgākus nosacījumus. Uzņēmums bija zīmols, kas veicināja Latvijas atpazīstamību. Arī man pašai ļoti žēl, ka Dzintaram neizdevās atgūt maksātspēju. Tiesiskās aizsardzības process ne vienmēr tiek izmantots arī tādēļ, ka tā izmaksas apdraud mazo uzņēmumu restrukturizāciju. Arī procesu uzrau gošās personas finansēšanas modelis nav izrādījies veiksmīgs. Mūsu ieskatā uzraugošajai personai nav īpaša teikšana maksātspējas atjaunošanā, nereti uz ņēmumu turpina vadīt iepriekšējie tā īpašnieki un tiesiskās aizsardzības procesa aizsegā tiek veiktas dažādas finanšu mahinācijas. Tādēļ, cik vien tas ir mūsu ziņā, strādājam pie izmaiņu rosināšanas. Vai Maksātnespējas kontroles dienestam ir iespējas novērst pārkāpumus, kas turpinās un tiek pamanīti maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa laikā? Kopš 2015. gada 1. janvāra pārņēmām no Valsts policijas administratīvās sodīšanas funkcijas, kā to paredzēja veiktās izmaiņas Latvijas Administratī vo pārkāpumu kodeksā. Administratīvo pārkāpumu lietvedību skaits pieaug, un 2019. gadā vien no jauna tika uzsāktas 96 lietas. Palielinājies arī izskatīto lie tu skaits, kas nākušas mantojumā no iepriekšējiem gadiem. Attiecīgi varam arī secināt, ka 2019. gadā ir saglabājusies tendence, ka vairākums jeb izteikti lielākā daļa lietu (79) juridisko personu maksātne spējas procesos ir uzsāktas pret parādnieka pārstāv jiem – valdes locekļiem, dalībniekiem u.c. Kopumā 2019. gadā administratīvo pārkāpumu lietu ietvaros piemēroti naudas sodi 47 692 eiro apmērā. Maksātnespējas kontroles dienests 2019. gadā ir piemērojis arī administratīvo papildsodu, kas paredz iespēju personām liegt ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku no viena līdz trim gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2019. gadā būtiski pieaudzis papildsodu skaits – tas piemērots 42 personām. Jāuzsver, ka mums ir paredzēta iespēja sodīt sais tībā ar pārkāpumiem maksātnespējas procesos un tiesiskās aizsardzības procesos. Par parādnieka mak sātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos līdz šim sodīt varēja Valsts po licija, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu. No šā gada 1. jūlija stājas spēkā Administratīvās atbildības likums un attiecīgi arī izmaiņas Maksātnespējas liku mā, kas attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem. Turpmāk Valsts ieņēmumu dienests būs tiesīgs izskatīt vienīgi lietas, kas saistītas ar juridiskās personas mak sātnespējas procesa pieteikumu nepildīšanu, ja parād nieka pienākums iestājies saistībā ar nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu saistībām. Sodi paredzēti arī par uzņēmuma dokumentācijas nenodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šo jautājumu mēs risinām jau vairākus gadus, esam iesnieguši arī priekšlikumus Saeimas Juridiskajai NUMURA INTERVIJA 8 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Foto: Aivars Siliņškomisijai. Valdība vēl nav skatījusi priekšlikumus, bet ceram, ka izdosies panākt, ka noteiktu summu gadā no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas novirza Latvijas Nacionālajam arhīvam, lai viņi juridisko per sonu dokumentus no maksātnespējas procesu admi nistratoriem pieņemtu bez maksas. Tas ir svarīgi, jo no arhīvā nodotajiem uzņēmuma dokumen- tiem var būt atkarīgs personu pensiju un pa- balstu aprēķins. Tas patlaban ir vienīgais risinā jums, jo aptuveni 60 procenti maksātnespējas procesu ir saistīti ar iztukšotiem uzņēmumiem un adminis tratoriem nav no kā nosegt arhīva piestādītos rēķinus. Kopš 2016. gada noris maksātnespējas nozares reforma. Iepriekš izskanējusi kritika no Valsts kontroles un ārvalstu investoriem, patlaban uzsverat, ka Starptautiskais Valūtas fonds uzteicis uzlabojumus šai jomā. Maksātnespējas procesu administratoru reformas gaitā, kā norādāt dienesta pagājušā gada ziņojumā, gandrīz uz pusi samazinājies administratoru skaits. Vai tad, ja pēc šīs krīzes sāks pieaugt maksātnespējas procesu skaits, administratori spēs tikt ar tiem galā? Likumdevējs 2017. gadā izšķīrās par administratoru profesijas reformu un to, ka darbību administratora profesijā varēs turpināt tikai tādi administratori, kuri izturēs kvalifikācijas pārbaudījumu un tiks iecelti administratora amatā. 2019. gadā savu efektivitāti ir pierādījušas Maksātnespējas kontroles dienesta veiktās pārbaudes administratoru un tiesiskās aiz sardzības procesu uzraugošo personu prakses vietās. Šogad gan pandēmijas laikā pārbaudes nenotika, taču paaugstināta uzraudzības pasākumu efektivi tāte, turpināsim īstenot pamatnostādnēs noteikto virzienu – lai administratoru profesijā strādā augsti kvalificēti profesionāļi ar amatam atbilstošām zinā šanām, prasmēm un nevainojamu reputāciju. Tāpat esmu pārliecināta, ka ar pašreizējo administratoru skaitu ir pilnīgi pietiekami, lai tiktu galā arī ar pie augošu maksātnespējas procesa pieteikumu skaitu. Iepriekš daudzi administratori uztraucās, ka samazi nāsies procesu skaits. Nav noslēpums, ka daudziem administratoriem ārpus tiešajiem pienākumiem ir vēl citas darbavietas. Tik mazai valstij kā Latvija, kā norādīja Starptautiskais Valūtas fonds, opti mālais administratoru skaits varētu būt ap simts (Maksātnespējas kontroles dienesta ziņojumā no rādīts, ka tā sastādīšanas brīdī valstī administratoru skaits bija samazinājies no 312 līdz 175 – redakcijas piezīme). Tad arī administratora amata pienākumi varētu kļūt par viņu vienīgo darbavietu, ņemot vērā, cik daudzi no visiem maksātnespējas procesiem ir saistīti ar tukšajiem uzņēmumiem. Pat nesaistīti ar pandēmijas laika rosināto pāreju uz digitālo vidi Maksātnespējas kontroles dienests jau iepriekš lepojās arī ar Elektronisko maksātnespējas uzskaites sistēmu (EMUS). Tas ir grandiozs projekts, kas atvieglo maksātnespē jas procesu administratoru un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugu darbu. Sistēma tiek pakāpeniski saslēgta ar vairākām valsts informācijas sistēmām, lai būtu pieejama informācija, kas atvieglotu liet vedību un saziņu. Tāpat arī parādnieki un kreditori gan juridiskās personas, gan fiziskās personas mak sātnespējas procesā, izmantojot e–pakalpojumu, var sekot līdzi procesa gaitai. Šāda informācijas pieeja mība sekmē taisnīgu un caurskatāmu maksātne spējas procesu norisi. Administratori visu maksāt nespējas procesa uzskaiti veic EMUS, kā arī viņu darbības pārskats tiek sagatavots reizi mēnesī, un tajā ir pieejama daudz plašāka informācija, līdz ar to kreditori ir vairāk informēti par procesu un var aktīvāk sekot līdzi, lai process noritētu likumīgi un efektīvi. Viena no EMUS funkcijām ir arī automa tizēti apstrādāt datus, kas nepieciešami darbinieku prasījumu apmierināšanai, un automatizēti rēķināt izmaksājamās summas. Ar Baibu Bangu sarunājās VINETA VIZULE 9 NR. 7 (85), 2020. GADA JŪLIJS Administratīvo pārkāpumu lietvedību skaits pieaug, un 2019. gadā vien no jauna tika uzsāktas 96 lietas. NUMURA INTERVIJA Administratīvā atbildība no 2020. gada 1. jūlija Par pienākuma likumā noteiktajos gadījumos iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu nepildīšanu, ja šis parādnieka pienākums iestājas saistībā ar neizpildītām nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu saistībām, piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no sešdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām, atņemot fiziskajai personai vai valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem vai bez tā. Par maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis administrators, parādnieka pārstāvis, tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošā persona vai cita maksātnespējas procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītā persona, piemēro naudas sodu no divdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku no viena mēneša līdz pieciem gadiem vai bez tā. Administratīvās atbildības likumā, kas stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā, noteikts, ka vienas naudas soda vienība ir pieci eiro.Next >