< Previous10 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS PLG statuss un nesakritība ar Uzņēmumu reģistra datiem Atbilstoši NILLTPFN likuma definīcijai PLG ir juridiskas personas vai juridiska veidojuma īpaš nieks vai kontrolē to, vai šīs personas vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vis maz tāda fiziskā persona, kurai: a) attiecībā uz juridiskajām personām — tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē, b) attiecībā uz juridiskiem veidojumiem — pie der vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārrau dzītājs (pārvaldnieks). Ņemot vērā to, ka UR veica pirms 2017. gada 1. decembra dibināto juridisko personu PLG re ģistrāciju pēc UR rīcībā esošās informācijas, prak sē nereti var novērot šīs informācijas neatbilstību faktiskajai situācijai. Veicot datu automātisko ievadi UR sistēmās, PLG tika reģistrēti tām juridiskajām personām, kuru dalībnieki bija fiziskās personas un kurām katrai piederēja vismaz 25% kapitāla daļu. Tajā pašā laikā, ja, piemēram, SIA dalībnieki bija citas SIA, tad UR PLG nereģistrēja automātiski. Tāpat arī UR nereģistrēja PLG statusu tām perso nām, kurām piederēja mazāk nekā 25% no kapitāla daļām. Līdz ar to arī UR datos var nebūt aktuāla un patiesa informācija par tām personām, kas kontro lē juridisku personu. Vairāk informācijas par PLG noteikšanu dažādiem subjektiem var meklēt UR tīmekļa vietnē publicētajos skaidrojumos. 1 Līdz ar to pat tad, ja UR datos ir reģistrēts PLG, tas nav pašsaprotami jāpieņem kā apstipri nājums, ka attiecīgā persona tik tiešām ir klienta PLG. Proti, NILLTPFN likuma subjektiem vēl aizvien ir pienākums pašiem pārliecināties par personu, kura atbilst klienta PLG sta- tusam, un tikai pēc tam iegūto informāciju salīdzināt ar UR datiem. Attiecīgi, ja noskaid rotajā informācijā par klienta PLG tiek konstatētas nesakritības ar UR datiem, tad par to ir pienākums ne vēlāk kā triju darbdienu laikā ziņot UR. Ziņošanas kārtība Uzņēmumu reģistram Normatīvie akti nav detalizēti noteikuši šo ziņošanas kārtību, izšķirot tikai un vienīgi nepie ciešamību nodalīt ziņojumus, kuri tiek sniegti par Ziņošana Uzņēmumu reģistram par patiesajiem labuma guvējiem Saeima 2019. gada 13. jūnijā pieņēma grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – NILLTPFN likums), kas stājās spēkā 2019. gada 29. jūnijā. Ar šiem NILLTPFN likuma grozījumiem Uzņēmumu reģistram (UR) tika uzdots sadarboties ar NILLTPFN likuma subjektiem, lai apzinātu un ziņotu tiesībaizsardzības iestādēm par iespējami nepatiesi sniegtām ziņām par juridisko personu un juridisko veidojumu patiesajiem labuma guvējiem (PLG). Savukārt NILLTPFN likuma subjektiem no 2020. gada 1. jūlija ir noteikts pienākums ziņot UR par tādiem gadījumiem, kad klienta izpētes laikā ir konstatēts cits PLG, nekā tas deklarēts UR, vai arī UR rīcībā esošā informācija par PLG ir kļūdaina. 1 Patieso labuma guvēju skaidrojums. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/patieso–labuma–guveju–skaidrojums/ 2 Vadlīnijas ziņošanai par, iespējams, nepatiesi sniegtu informāciju par patieso labuma guvēju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/patieso–labuma–guveju–skaidrojums/ vadlinijas–zinosanai–par–iespejams–nepatiesu–plg/NILLTPFN likuma subjekti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 3. pantā noteiktie likuma subjekti ir: 1) kredītiestādes; 2) finanšu iestādes; 3) ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības; 4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz: a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu, b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu, c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs, d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu; 5) juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji; 6) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu, tostarp gadījumos, kad tās rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir 10 000 eiro vai lielāka; 7) izložu un azartspēļu organizētāji; 8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus; 9) citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 eiro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 eiro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas; 10) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji; 11) virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzēji; 12) personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 eiro vai lielāka; 13) maksātnespējas procesa administratori. 11 NR. 7 (85), 2020. GADA JŪLIJS JURISTA PADOMS neprecizitātēm vai pārrakstīšanās kļūdām, no tā diem, kur informācija UR datos ir nepatiesa pēc būtības. Tamdēļ UR ir publicējis vadlīnijas un skaidrojumus ziņojumu sniegšanai. Atbilstoši UR vadlīnijām2 ziņojumus par ab solūti nepareizi uzrādītajiem vai vispār neuzrā dītajiem PLG būs jāsniedz tīmekļvietnē info.ur. gov.lv pieejamajā sadaļā „Brīdinājumi par PLG”. Savukārt informācija par pārrakstīšanās kļūdām būs jāpaziņo, sūtot informāciju par konstatēto nesakritību uz UR speciāli izveidotu elektroniskā pasta adresi kluda@ur.gov.lv. Tādējādi ir secināms, ka vienā gadījumā ziņoju mi būs jāsniedz speciāli izveidotā e–pakalpojumā, kuram paredzēta lietotāja autentifikācija, savukārt otrā gadījumā pietiks ar parasta e–pasta nosūtīšanu. Paredzēts, ka ziņošanu tīmekļvietnes info.ur.gov.lv pieejamajā sadaļā „Brīdinājumi par PLG” varēs veikt NILLTFPN likuma subjektu atbildīgās per sonas, kuru datus UR būs saņēmis no attiecīgajām kontroles un uzraudzības iestādēm. Iesniedzot ziņojumu par nepatiesu informāci ju pēc būtības, ziņotājam būs pienākums norādīt noskaidroto faktisko PLG un tā identificējošo in formāciju, kā arī citu informāciju, kas atklāta PLG pārbaudes laikā. GINTS METĀLS jurists, DOKU.LV AML projektu vadītājs Foto no DOKU.LV arhīva Ja noskaidrotajā informācijā par klienta PLG tiek konstatētas nesakritības ar UR datiem, tad par to ir pienākums ne vēlāk kā triju darbdienu laikā ziņot UR.MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR JURISTA PADOMS Patlaban paredzēts, ka paziņojums par PLG ne tiek sniegts, ja UR vestajos reģistros reģistrēta pazī me, ka „patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespē jams” vai „patiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juri disko personu, izriet tikai no akcionāra statusa” un: 1) par juridiskās personas vai juridiska veidojuma PLG tiek uzskatīta persona, kura ieņem augstā kās pārvaldības institūcijā amatu šajā juridiskajā personā vai juridiskā veidojumā, un nav iespē jams noskaidrot nevienu fizisko personu, kas atbilst PLG statusam, kā arī nepastāv saprātīgas šaubas, ka juridiskajai personai vai juridiskam veidojumam ir cits PLG; 2) PLG ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko per sonu, izriet tikai no akcionāra statusa. UR ir sagatavojis skaidrojumus 3 par ziņojumu sniegšanu gadījumos, kad konstatētas neprecizitātes vai pārrakstīšanās kļūdas. Atbilstoši šiem skaidroju miem UR nebūtu jāziņo par tādiem gadījumiem, kad informācija ir neprecīza transkripcijas un transliterā cijas īpatnību dēļ, kā arī tad, ja informācija sākotnēji bija norādīta pareiza, bet tā ir mainījusies uz to brīdi, kad attiecīgo faktu pārbaudījis NILLTPFN likuma subjekts. Tajā pašā laikā ziņojums jāsniedz, ja infor mācija ir bijusi nepatiesa jau sākotnēji vai tā ir tāda pārrakstīšanās kļūda, kas maina informācijas būtību. Papildus jānorāda, ka Krimināllikuma 195. 1 pants paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu fiziskajai vai juridiskajai personai, kas ar likumu pilnvarota pieprasīt informāciju par darījumu un tajā iesaistīto finanšu līdzekļu vai citas mantas patieso īpašnieku vai patieso labuma guvē ju, kā arī par likumā noteikto ziņu par patieso labu ma guvēju nesniegšanu vai apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai vai juridiskajai personai. Tādējādi, ja NILLTPFN likuma subjekts konstatē, ka klients ir sniedzis apzināti nepatiesas ziņas par savu PLG, par šādiem gadījumiem ir jāziņo ne tikai UR, bet arī Valsts policijai. 12 BILANCES JURIDISKIE PADOMI 3 Rīcība situācijās, kurās patiesā labuma guvēja informācijas pārbaudes laikā konstatēta neatbilstība ar Uzņēmumu reģistrā reģistrēto informāciju. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Pieejams: https://www.ur.gov.lv/lv/ patieso–labuma–guveju– skaidrojums/kludas– metodika/ * Raksts sagatavots publicēšanai 08.06.2020., un rakstā aprakstīta situācija līdz šim datumam. Šajā rakstā minētais ir tikai un vienīgi raksta autora personīgais viedoklis, un lasītājam ir pienākums personīgi pieņemt lēmumus par savu rīcību. Šis raksts nepauž oficiālu viedokli vai rekomendācijas, jo katra situācija var atšķirties no rakstā minētajiem apstākļiem. Ziņošanas gadījumi Uzņēmumu reģistram NAV jāziņo, ja konstatētas:IR jāziņo, ja konstatētas: Transkripcijas kļūdas, tostarp personas datu transkripcija no svešvalodas vai institūcijas, kas izsniegusi personu identificējošu dokumentu, nosaukuma atveide Burta vai garumzīmju iztrūkums personu datos un citas acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas Transliterācijas kļūdas ārvalstu subjekta datos, tostarp ārvalsts subjekta nosaukums atveidots, izmantojot nacionālo alfabētu (slāvu/ arābu u.c. alfabēti), taču UR ārvalsts subjekts reģistrēts, izmantojot latīņu alfabētu Acīmredzamas burtu pārrakstīšanās kļūdas ārvalsts subjekta datos Atšķirības personu identificējošu dokumentu datos, kas nav uzskatāmas par faktisku kļūdu, kur, piemēram, UR informācijā par PLG kā personu apliecinošs dokuments reģistrēta ID karte, taču klienta pārstāvis uzrāda pases datus Atšķirības identiskos personu identificējošu dokumentu datos, piemēram, atšķirīgi dokumenta izdošanas datumi, dokumenta numura neatbilstība Atšķirības informācijā par personas valstspiederību, kas nav uzskatāmas par faktisku kļūdu, kur, piemēram, personai ir dubultpilsonība, taču UR tā reģistrēta tikai ar vienu valstspiederību Personai ir pilnīgi cita valstspiederība, nekā norādīts UR datos Atšķirības personu identificējošos datos radušās vēlāk, piemēram, ārvalstniekam ir beigusies Latvijā piešķirtā uzturēšanās atļauja, kā rezultātā personai piešķirtais personas kods ir neaktīvs, taču UR personai ir reģistrēts personas kods Ārvalstniekam ir Latvijā piešķirts personas kods, taču, piemēram, PLG identificējošā informācijā norādīti dzimšanas dati Atšķirības vēlāk radušās datos par personām, ar kuru starpniecību PLG īsteno kontroli juridiskajā personā, piemēram, subjektam, ar kura starpniecību PLG veic kontroli juridiskajā personā, ir mainīts nosaukums un juridiskā adrese vai, piemēram, tas ir reorganizēts Subjektam, ar kura starpniecību PLG veic kontroli juridiskajā personā, identificējošie dati jau sākotnēji norādīti kļūdaini, piemēram, kļūda reģistrācijas numurā Ziņojums jāsniedz, ja informācija ir bijusi nepatiesa jau sākotnēji vai tā ir tāda pārrakstīšanās kļūda, kas maina informācijas būtību.MAKSĀT- NESPĒJA Kā tiesiskās aizsardzības process var palīdzēt izvairīties no bankrota 14 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Tiesiskās aizsardzības process (TAP) ir kolektīvs restrukturizācijas process, kas tiek apstiprināts ar tiesas lēmumu un kura mērķis ir ļaut uzņēmumam pārvarēt esošās vai paredzamās finanšu grūtības. Procesā uzņēmums sadarbojas ar kreditoriem, procesa uzraugošo personu un tiesu. Ko finanšu grūtībās nonācis uzņēmums var gūt no tiesiskās aizsardzības procesa, un kas no juridiskā un finanšu aspekta jāatceras, lai process izdotos sekmīgi? Par to vairāki eksperti informēja zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Sorainen rīkotajā seminārā „KĀ NOVĒRST MAKSĀTNESPĒJU AR TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS PROCESA RĪKIEM: JURIDISKĀ UN FINANŠU PERSPEKTĪVA” . Ilustrācija: © zenzen – stock.abobe.comMAKSĀTNESPĒJA Kas raksturo tiesiskās aizsardzības procesu Kā galvenās TAP iezīmes EDVĪNS DRABA , ZAB Sorainen vecākais jurists, izceļ trīs. Pirmkārt, TAP laikā uzņēmumu turpina vadīt tā valde, nevis kreditoru vai tiesas iecelta amatpersona (kā, piemē ram, maksātnespējas procesā, kuru vada maksātne spējas procesa administrators). Otrkārt, visa procesa laikā uzņēmumam saglabājas aizsardzība pret kre ditoru parādu piedziņas darbībām – kreditori nevar pieprasīt izpildraksta izpildi, panākt prasības nodro šinājumu (piemēram, apķīlājot kontus) vai iesniegt parādnieka maksātnespējas pieteikumu, nodrošinā tais kreditors nevar prasīt ieķīlātās mantas pārdošanu. Tāpat visa TAP laikā tiek apturēts līgumsoda, no kavējuma naudas un nodokļu prasījumu kavējuma naudas pieaugums, kā arī procentu pieaugums, ja tie pārsniedz likumisko procentu apmēru. Treškārt, ar kreditoru vairākuma balsojumu iespējams panākt izmaiņas attiecībā uz visu kreditoru prasījumiem – tātad ir iespējams mainīt saistības pret kreditoriem, vai nu atliekot saistību izpildi un nosakot maksājumu grafiku, vai arī daļēji vai pilnībā dzēšot blakus prasīju mus (piemēram, līgumsodus) vai pat pamatparādus. TAP uzsākšana un ilgums Lai uzsāktu TAP, uzņēmumam jāiesniedz tiesā pieteikums par procesa ierosināšanu. „Tas ir salīdzi noši vienkāršs pieteikums, kurā uzņēmums pamato nepieciešamību uzsākt tiesiskās aizsardzības procesu ar finanšu grūtībām, kuras tam iestājušās vai paredza mas. Tiesnesis lemj par šī pieteikuma apmierināšanu ne vēlāk kā nākamajā dienā. Ja pieteikums tiek apmie rināts, tad tiek ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta un uzņēmumam iestājas minētā aizsardzība pret parādu piedziņas darbībām,” skaidro E. Draba. Ar šo brīdi sākas divu mēnešu termiņš (kuru ar kreditoru atbalstu var pagarināt vēl par vienu mēnesi), un tā laikā uzņēmumam ir jāizstrādā TAP pasākumu plāns, kurā tiek noteikts, kādā veidā uz ņēmums pārvarēs finanšu grūtības – TAP plānā jā paredz, kādus ekonomiski pamatotus pasākumus uzņēmums veiks, lai uzlabotu finanšu situāciju un spētu norēķināties ar kreditoriem. Plāns jāsaskaņo ar kreditoriem, saņemot to vai rākuma atbalstu, un pēc tam jāiesniedz tiesai apstip rināšanai. Ja tiesa TAP plānu atzīst par pamatotu, tā pieņem lēmumu par TAP īstenošanu. Maksimālais procesa ilgums standartā ir divi gadi ar iespēju to pagarināt vēl uz diviem gadiem, bet Covid–19 pan- dēmijas laikā likumdevējs paredzējis iespēju TAP ilgumu uzreiz noteikt četrus gadus. Kam jābūt TAP pasākumu plānā Sastādot TAP plānu, jāņem vērā, kas ir tajā ob ligāti iekļaujamie elementi. Plānā noteikti jānorāda uzņēmuma maksājumu saistības, maksājumu izpildes grafiks un plānoto ieņēmumu un izdevumu progno zes (jāsastāda naudas plūsmas prognoze pirmajam procesa gadam mēneša intervālos, bet nākamajiem gadiem – triju mēnešu intervālos). Tāpat plānā no rādāmas TAP metodes. Tā var būt saistību izpildes termiņa atlikšana, paredzot saistību pakāpenisku iz pildi saskaņā ar maksājumu grafiku (faktiski vienmēr izmantota metode); daļēja galveno prasījumu dzēšana (pamatparāda dzēšana notiek diezgan reti – apmē ram ceturtajā daļā pabeigto TAP lietu); daļēja vai pil nīga blakusprasījumu (procentu, līgumsoda) dzēšana (bieži izmantota metode); citas metodes, piemēram, parādsaistību aizstāšana ar kapitāla daļām. Tāpat TAP plānā jānorāda mantas saraksts, kas nepieciešama procesa laikā; atlīdzība nodrošināta jiem kreditoriem; procesa termiņš; darījumu veidi, kurus drīkst veikt bez saskaņošanas ar uzraugošo personu; uzņēmuma esošie un plānotie pamatdar bības veidi; kārtība, kādā kreditori tiks informēti par uzņēmuma darbības rezultātiem; pamatojums, ka plānu nesaskaņojušo kreditoru ieguvums ir lielāks nekā maksātnespējas gadījumā; ziņas par uzraugošo personu (ja panākta vienošanās ar kreditoriem). „Varētu teikt, ka tiesiskās aizsardzības procesa plāns sastāv no divām daļām – finanšu/ekonomis kās puses, kas nereti tiek atstāta novārtā, lai gan ir ļoti svarīga, un juridiskās puses, kurā tiek pare dzētas tiesiskās aizsardzības procesa metodes, kuras tiks piemērotas visu kreditoru prasījumiem – arī to kreditoru prasījumiem, kuri balsojuši pret plāna apstiprināšanu,” skaidro E. Draba. Lai TAP plāns būtu uzskatāms par saskaņotu ar kreditoriem, par to jānobalso noteiktam kreditoru vairākumam. Kreditori balso divās grupās – nodro šinātu kreditoru grupā un nenodrošināto kreditoru grupā, un katrā no tām ir noteikts savs sasniedzamā vairākuma kvorums. Nodrošināto kreditoru grupā par plānu jānobalso kreditoriem, kuru prasījumi veido vismaz divas trešdaļas no nodrošināto kredi toru galveno prasījumu kopsummas, savukārt ne nodrošināto kreditoru grupā jānobalso kreditoriem, kuru prasījumi veido vairāk nekā pusi no nenodro šināto kreditoru galveno prasījumu kopsummas. TAP norise un uzraudzība Uzņēmumam jāņem vērā, ka TAP laikā tā dar bības ir ierobežotas. Galvenie uzņēmuma pienā kumi ir pildīt saskaņoto plānu, ziņot uzraugošajai Foto no ZAB Sorainen arhīva EDVĪNS DRABA zvērinātu advokātu biroja Sorainen vecākais jurists 15 NR. 7 (85), 2020. GADA JŪLIJS TAP plānā jāparedz, kādus ekonomiski pamatotus pasākumus uzņēmums veiks, lai uzlabotu finanšu situāciju un spētu norēķināties ar kreditoriem.MAKSĀTNESPĒJA 16 BILANCES JURIDISKIE PADOMI personai par tā izpildi, nepieciešamības gadījumā atļaujot dokumentu pārbaudes, kā arī novirzīt gūto peļņu plāna īstenošanai. TAP laikā uzņēmumam ir aizliegts slēgt darījumus, kas nav paredzēti plānā, vai veikt citas darbības, kas varētu pasliktināt uzņē- muma stāvokli, kaitēt kreditoru interesēm. Tāpat šajā laikā nedrīkst izmaksāt dividendes, izsniegt aizdevumus, sniegt galvojumus, dāvināt, ziedot, izmaksāt prēmijas, atsavināt vai apgrūtināt nekustamo īpašumu, kā arī veikt plānā neietvertus maksājumus, izņemot gadījumus, kad tie nepār sniedz divus procentus no kopējās kreditoru prasī jumu summas un par šādu maksājumu ir saņemta uzraugošās personas piekrišana. TAP tiek nozīmēta arī uzraugošā persona. Šī persona neiejaucas uzņēmuma vadīšanas procesā, taču darbojas kā vidutājs, kas sniedz atzinumu tie sai par TAP plānu, kā arī seko līdzi, vai process notiek likumīgi un saskaņā ar apstiprināto plānu. „Iepriekš bija nosacījums, ka šāds uzraugs var būt tikai maksātnespējas procesa administrators, patla ban par to var būt gandrīz jebkura persona, par ko uzņēmums ar kreditoriem ir vienojušies. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu tiesai šo uzrauga kandidātu iesaka kreditoru vairākums, un kreditoru vairākums arī maksā uzraugam atlīdzību,” informē E. Draba. Tiesiskās aizsardzības procesam ir „brālis” – ār pustiesas tiesiskās aizsardzības process (ATAP). Tā galvenās atšķirības ir tādas, ka uzņēmums vispirms izstrādā plānu, konfidenciāli saskaņo to ar kredito riem, panākot arī vienošanos par uzraugošās perso nas kandidatūru, un tikai tad pieteikums par procesa uzsākšanu kopā ar pasākumu plānu un uzraugošās personas atzinumu tiek iesniegts tiesā. Kā uzsver E. Draba, ATAP priekšrocība ir iespēja to uzsākt āt rāk, un to var pielietot gadījumos, ja nav nepieciešama tūlītēja aizsardzība pret kreditoru piedziņas darbībām. Kā nenokavēt TAP uzsākšanu Statistika liecina, ka TAP efektivitātes rādītāji Latvijā ir ļoti zemi. Izrādās, tikai ceturtā daļa no vi sām ierosinātajām TAP lietām (laikposmā no 2008. līdz 2018. gadam) tiesā tikušas apstiprinātas, un kopumā tas bijis tikai 4% no visiem ierosinātajiem procesiem, un 15% no apstiprinātajiem procesiem tikuši sekmīgi pabeigti. „Tas var radīt uzņēmējam jautājumu – vai tiešām šis instruments ir efektīvs finanšu problēmu risināšanai?” seminārā atzina ROBERTS STUĢIS , finanšu un investīciju kom pānijas Callidus Capital partneris. Tomēr sliktajiem TAP statistikas rādītājiem ir objektīvi, bieži no pa šiem uzņēmējiem atkarīgi iemesli. Liela daļa TAP lietu tiekot ierosinātas novēloti, kā papildu laika novilcināšanas elements situācijā, kad uzņēmums jau ir tik sliktā finanšu stāvoklī, ka TAP tam vairs nevar palīdzēt. Tāpat procesi tikuši vadīti nemākulīgi, pieļaujot daudzas kļūdas. „Mūsuprāt, tiesiskās aizsardzības process noteikti ir efektīvs instruments, taču tas prasa pārdomātu soļu veikšanu katrā procesa stadijā,” rezumē R. Stuģis. Fāzē pirms procesa ierosināšanas ir svarīgi laikus identificēt uzņēmuma finanšu grūtības, lai neno kavētu brīdi, kad process uzsākams. „To iespējams izdarīt, vērtējot naudas plūsmu, kas būtu veicams uzņēmuma ikdienā. Parasti ikdienā tas tomēr netiek darīts, bet tad vismaz jābūt modriem un jāspēj pa manīt pazīmes, kas varētu norādīt uz finanšu prob lēmām,” norāda R. Stuģis. Dažas no šīm pazīmēm ir ļoti nepārprotamas un tiešas, piemēram, liels no dokļu uzrēķins, tiesas process ar potenciāli negatīvu iznākumu, nelaimes gadījumi (ugunsgrēks, zādzī ba un tamlīdzīgi) vai liela, svarīga debitora mak sātnespēja. Taču ir arī citas, mazāk acīmredzamas pazīmes, kas var signalizēt par finanšu grūtībām nākotnē. Tas var būt, piemēram, naudas līdzekļu samazinājums kontā, apgrozījuma samazinājums, pieaugums krājumos vai debitoru atlikumos, izmak su pieaugums, likviditātes rādītāja samazinājums vai ilgtermiņa saistību atmaksas termiņa tuvošanās. Prognozējot naudas plūsmu, tā jāvērtē gan īs termiņā, saprotot tuvākā laika perspektīvas, gan arī ilgtermiņā, apzinoties, kā tiks segtas būtiskākās saistības. Tāpat svarīgi ir izvērtēt naudas plūsmu gan pēc tiešās, gan netiešās metodes. Tiešā me tode nozīmē ienākumu un izmaksu paredzēšanu tieši no uzņēmējdarbības perspektīvas, prognozē jot ienākošo un izejošo naudas plūsmu. Savukārt netiešā metode parāda, kā uzņēmuma darbības, kas ietekmē naudas plūsmu, ietekmē bilanci. „Tas ir nepieciešams tādēļ, ka bilancē ir daudz naudas plūsmas uzlabošanas rezervju, kuras šajā brīdī būtu svarīgi izmantot,” iesaka R. Stuģis. Naudas plūs ma jāvērtē kopskatā ar likviditātes, rentabilitātes un citiem finanšu analīzes rādītājiem. Tāpat tā nevar būt „sastingusi laikā” – nepārtraukti jāseko līdzi, vai naudas plūsmas prognoze tiešām pildās, un nepie ciešamības gadījumā jāveic korekcijas. Ir vairākas pazīmes, kas liecina, ka uzņēmumam laiks uzsākt TAP, norāda eksperts. Tas nepieciešams gadījumā, ja plānotā naudas plūsma izrādās nepie tiekama saistību segšanai; visas uzņēmuma naudas līdzekļu rezerves ir izsmeltas; papildu kredītresursi nav pieejami; uzņēmuma īpašnieki nespēj vai nevē las ieguldīt uzņēmumā papildu līdzekļus; vienošanās ar kreditoriem pārrunu ceļā nav iespējama. „Šādā situācijā nav iemesla kavēties – ir jāuzsāk tiesiskās aizsardzības process! Nevajag gaidīt brīdi, kad situā cija būs tik slikta, ka vairs nevarēs pārliecināt kredi torus par uzņēmuma dzīvotspēju,” brīdina R. Stuģis. Naudas plūsma jāvērtē kopskatā ar likviditātes, rentabilitātes un citiem finanšu analīzes rādītājiem. ROBERTS STUĢIS finanšu un investīciju kompānijas Callidus Capital partneris Foto no Callidus Capital arhīva17 NR. 7 (85), 2020. GADA JŪLIJS MAKSĀTNESPĒJA Lai TAP izdotos, svarīga ir laba finanšu kompetence, kuras uzņēmējiem nereti pie- trūkst. Tā noderēs gan naudas plūsmas prognožu un uzņēmuma darbības rezultātu pamatošanā, gan dažādu scenāriju modelēšanā. Tāpat nedrīkst aiz mirst arī par aktīvu komunikāciju ar kreditoriem un TAP uzraugošo personu. Vēl viens būtisks elements ir biznesa restrukturizācija, lai padarītu uzņēmumu sekmīgāku (ja biznesa modelis ir bijis finanšu grū tību rašanās cēlonis). Valdes locekļu atbildība TAP svarīga loma ir arī uzņēmuma valdes lo cekļu atbildībai. Kā atzīst TOMS VILNIS , ZAB Sorainen zvērināta advokāta palīgs, kreditori valdes locekļus reizēm mēģinot „izmantot kā maku”, citiem vārdiem, piedzīt no tiem līdzekļus savu prasījumu segšanai, ja tos nevar iegūt no paša uzņēmuma. Nereti piesaukto „krietna un rūpīga saimnieka” standartu, ko Komerclikums paredz valdes locekļa darbībai, iespējams praktiski izprast, analizējot tiesu nolēmumus. Tajos var atrast, ka valdes loceklis uz skatāms par „krietnu un rūpīgu saimnieku” tad, ja viņa rīcība atbilst „saprātīgai komerciālās apgrozības praksei”. „Citiem vārdiem, tas nozīmē, ka valdes lo ceklim jārīkojas tā, kā būtu rīkojies ikviens cits pie redzējis un profesionāls vadītājs. Šo var izmantot kā mērauklu, taču būtiski uzsvērt, ka tas nav absolūts standarts, jo katra situācija var atšķirties un katrs gadījums tiek vērtēts individuāli,” skaidro T. Vilnis. Jāatceras, ka civiltiesiska strīda situācijā valdes loceklim nepastāv „nevainīguma prezumpcija” – pra sītājam būs jāpierāda tikai tam radušies zaudējumi, bet valdes loceklim pašam būs jāspēj pierādīt, ka tas rīkojies pareizi jeb kā krietns un rūpīgs saimnieks. „Tas nozīmē, ka valdes loceklim būs jāsniedz paskaidrojumi tiesā, jāaizstāv sava pozīcija, jāiesniedz pierādījumi, kas var būt problemātiski tad, ja valdes loceklis nav dar bojies aktīvi vai bijis amatā tikai pāris mēnešu un vēl nav paguvis iepazīties ar uzņēmuma grāmatvedību un lietvedību,” skaidro eksperts, piebilstot: „Tiesas Lat- vijā mēdz būt skarbas pret valdes locekļiem – nereti no viņiem tiek piedzīti arī zaudējumi, un piedzenamās summas ir ievērojamas, sasnie- dzot pat simtus tūkstošu vai miljonus eiro.” Turklāt valdes loceklis civiltiesiskā kārtā ir atbildīgs par saviem lēmumiem vēl piecus gadus pēc zaudējumu rašanās brīža – tātad par tiem var nākties atbildēt, pat ja konkrētā persona sen vairs neatrodas šajā amatā. Papildus civiltiesiskajai valdes loceklim ir arī kriminālatbildība un administratīvā atbildība. Kri minālatbildība tiek piemērota konkrētajam valdes loceklim (locekļiem), kurš (kuri) izdarījuši nozie dzīgo nodarījumu, nevis valdei kopumā. Kā informē T. Vilnis, Latvijas tiesu praksē mēdz būt arī gadī jumi, kad valdes locekļiem tiek piespriests reāls cie tumsods. Savukārt administratīvā atbildība, lai gan neizpaužas pārlieku lielos naudas sodos, var rezultē ties ar valdes loceklim atņemtām tiesībām noteiktu laiku strādāt citos amatos. Latvijas tiesu praksē vēl nav bijis izvērstu pre cedentu par valdes locekļa atbildību situācijā, kad uzņēmums nav izmantojis iespēju iesniegt TAP pieteikumu un nonācis līdz maksātnespējai. Tomēr var secināt, ka tieši TAP pieteikšana nav uzskatāma par vienīgo obligāto valdes rīcības iespēju. Ja valde neuzsāk TAP, bet veic citus saprātīgus, praksē pie ņemtus risinājumus, lai uzlabotu uzņēmuma mak sātspēju, tās rīcība tiesā var tikt vērtēta kā atbilstoša krietna un rūpīga saimnieka kritērijam. Ja valde nav ievērojusi TAP pasākumu plānu vai likuma prasības, tiek vērtēts, kāds ir konkrētā pārkāpuma raksturs. „Tas, ka formāli nav ievēroti termiņi, vēl nenozīmē, ka tieši tādēļ kādam ir radu šies zaudējumi,” skaidro T. Vilnis. Bet, ja valde nav apzinājusi visus kreditorus (aizmirsusi par kādu), tas esot „nepiedodami, jo valdei jāzina par visiem komercsabiedrības kreditoriem”. Taču var būt gadī jumi, kad kreditoru prasījumi ir strīdīgi. Tad tiesai jāvērtē, vai šāda kreditora ignorēšana ir vai nav bi jusi pamatota. Visbeidzot, mēdz būt gadījumi, kad TAP tiek uzsākts, lai izvairītos no saistībām – šādā gadījumā tiesa vērtēs valdes atbildību, tai skaitā kriminālatbildību. Lai maksimāli izvairītos no atbildības piepra sīšanas par savu rīcību vai nodrošinātos ar iespēja miem pierādījumiem gadījumam, ja pret valdi tiek celta prasība, T. Vilnis iesaka vairākas samērā vien kāršas lietas. Pirmkārt, ieteicams visos lēmumos ņemt vērā normatīvā regulējuma prasības. „Jo tuvāk likuma burtam, jo labāk,” piekodina eksperts. Tāpat valdei noteikti jāuzņemas aktīva loma un iesaiste uzņēmuma vadīšanas procesos. „Neviens valdes loceklis nav amatā tikai tādēļ, lai parakstītu līgu mus. Visiem ir aktīvi jāvada uzņēmums,” atgādina T. Vilnis. Noderīgs darba organizācijas paņēmiens ir atbildības jomu sadalījums valdes locekļu starpā (valdes atbildība gan saglabājas solidāra, un to ne varēs pārnest tikai uz atsevišķiem valdes locekļiem, tomēr konkrētam valdes loceklim tas var palīdzēt pierādīt, ka tas darījis visu iespējamo, lai novērstu zaudējumus). Lielākos uzņēmumos pastāv skaidri principi, kā tiek organizēts valdes darbs, piemēram, nosaka darījumu apjoma sliekšņus, sākot no kāda apmēra darījuma tas jāizlemj valdes sēdē, kad par to jāsaņem eksperta novērtējums utt.). Tāpat svarīga ir valdes sēžu dokumentēšana. Individuālam valdes loceklim, ja tas nepiekrīt pārējo rīcībai, vienmēr ir iespēja balsot pret valdes lēmumiem, atkāpties no amata, informēt uzņēmuma īpašniekus. Neviens valdes loceklis nav amatā tikai tādēļ, lai parakstītu līgumus. Visiem ir aktīvi jāvada uzņēmums. IKARS KUBLIŅŠ, portāla BILANCE PLZ redaktors TOMS VILNIS zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāta palīgs Foto no ZAB Sorainen arhīva18 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS Tiesa, lemjot jautājumu par darba tiesisko attiecību izbeig šanas tiesiskumu, atzinusi: ja uz teikums balstās uz kādiem darba devēja iekšējiem dokumentiem un tajos nodibinātajiem faktiem, ir jābūt rakstveida apstiprināju mam, ka darbiniekam ir nodroši nāta iespēja iepazīties ar tā saturu. Neapšaubāmi katra lieta ir individuāla, un ne katra tiesas at ziņa pie konkrētiem faktiskajiem apstākļiem būtu attiecināma uz pilnīgi visām situācijām, tomēr nevar izslēgt, ka šāda atziņa ne tiks vispārināta un attiecināta arī uz citām, ne tikai līdzīgām situācijām nākotnē. Faktiskie apstākļi Darba devējs 2018. gada 12. februārī, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu (tiek samazināts darbinieku skaits), uzteica darbi niekam darba līgumu. Pēc 2017. gada rezultātu iz vērtēšanas darba devējs secināja, ka struktūrvienība, kurā nodar bināts darbinieks, strādā ar zau dējumiem. Tādēļ darba devēja valde 2018. gada 25. janvārī lēma par saimnieciska un organizato riska rakstura pasākumu veikša nu, nonākot pie slēdziena, ka ir likvidējama viena no vairākām pārdevēja amata vienībām. Atbilstoši Darba likuma 108. pantam, izvērtējot darbi nieku priekšrocības turpināt darba tiesiskās attiecības, valde 2018. gada 26. janvārī pieņēma lēmumu izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku, jo sa līdzinājumā ar citiem viņam kon statēts zemākais darba ražīgums un profesionālā kvalifikācija. Kā izriet no lietas apstākļiem, cita starpā darba devējs uzteiku mā gan nebija izdarījis atsauci uz valdes 2018. gada 25., 26. janvāra lēmumu un darbinieku izvērtē jumu. Tāpat darba devēja veik tais darbinieku izvērtējums par priekšrocībām turpināt darba tiesiskās attiecības darbiniekam darīts zināms tikai pēc tiesvedī bas uzsākšanas, proti, darba de vēja to neuzrādīja arī Valsts darba inspekcijai 2018. gada februārī veiktās pārbaudes laikā. Tomēr izvērtējums tika iesniegts tiesve dības gaitā, sniedzot paskaidroju mus uz darbinieka prasību. Pie konkrētiem apstākļiem Senāts izdarīja secinājumu, ka šāds darbinieku vērtējums nemaz nav ticis veikts, un norādīja, ka „bieži vien darba uzteikumā nevar ietvert pilnīgi izvērstu un detali zētu pamatojumu, tajā pašā laikā tam jābūt pietiekami skaidram un saprotamam. Ja uzteikums balstās uz kādiem darba devēja iekšējiem dokumentiem un tajos nodibi nātajiem faktiem, kā tas ir šajā gadījumā, kad darba devēja norā dījusi uz darbinieku priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības izvērtējumu, ir jābūt rakstvei- da apstiprinājumam, ka dar- biniekam ir nodrošināta ie- spēja iepazīties ar tā saturu. ” Darba līguma uzteikums un darbiniekam izsniedzamie dokumenti Latvijas Republikas Senāts 2019. gada 17. decembrī ir taisījis spriedumu lietā Nr. SKC–828/2019, un tajā paustā atziņa var ietekmēt prasības attiecībā uz darba līguma uzteikuma un ar to saistīto dokumentu izsniegšanas procedūru. Spriedumā paustā atziņa ir īpaši svarīga šajā laikā, kad daļa uzņēmumu veic vai vismaz apsver darbinieku skaita samazināšanu, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu. Ilustrācija: © zenzen – stock.abobe.com19 Foto no ZAB Sorainen arhīva Tiesa attiecībā uz iepriekš mi nētajiem dokumentiem papildus norādīja, ka „šie dokumenti, kuru saturs prasītājai kļuva zināms ti kai pēc prasības celšanas tiesā, katrā ziņā nevar tikt uzskatīti par tādiem, kas apstiprina Darba li kuma 102. pantā paredzēto darba devēja pienākuma izpildi. Darba devējs ar vēlāku rīcību nevar no vērst tos trūkumus, kas pieļauti darba tiesisko attiecību uzteikša nas brīdī, neinformējot darbinieku par tiem apstākļiem, kas ir darba attiecību izbeigšanas pamatā.” Norobežojoties no tā, vai konkrētajā lietā darba devējs tie šām bija veicis darbinieku izvēr tējumu un tika pieņemts attiecīgs valdes lēmums, jāatzīst, ka sprie dumā paustais nav viennozīmīgi vērtējams, bet liek darba devē jiem turpmāk izvērtēt savu pieeju attiecībā uz darbiniekiem izsnie dzamajiem dokumentiem darba līguma uzteikuma gadījumā, lai mazinātu risku dažādām situāciju interpretācijām un pieejām. Darba likuma 102. pants uz liek darba devējiem pienākumu rakstveidā paziņot darbiniekiem par tiem apstākļiem, kas ir darba līguma uzteikuma pamatā. Pie darbinieku skaita samazināšanas situācijā, ja uzņēmumā vēl kāds cits darbinieks veic tādus pašus vai līdzīgus amata pienākumus, tad, pirms tiek izdarīta izvēle par to, ar kuru no darbiniekiem darba tie siskās attiecības izbeigt, darbinieki atbilstoši Darba likuma 108. pan tam ir savstarpēji jāizvērtē. Atbilstoši Darba likuma 108. pantam priekšrocības tur pināt darba tiesiskās attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki rezultāti un augstāka kva lifikācija. Kā izriet no sprieduma, tiesa, vērtējot darba līguma uztei kuma pamatojumu, norādīja, ka ir jābūt rakstveida apstiprinājumam, ka darbiniekam ir nodrošināta iespēja iepazīties ar iekšējiem dokumentiem, ar kuriem darba devējs pamatojis uzteikumu. Spriedumā paustās atziņas „viltība” slēpjas apstāklī, ka Darba likuma 108. pants nenoteic dar ba devējam nedz pienākumu ar šādu darbinieku izvērtējumu ie pazīstināt darbinieku vai vismaz nodrošināt ar to iepazīties, nedz vispār šādu vērtējumu pirms dar ba tiesisko attiecību izbeigšanas veikt rakstveidā (strīda gadījumā, protams, tas būs darba devēja pienākums pierādīt, ka šāda vēr tēšana ir veikta), tādējādi ne visās situācijās, kad darbiniekam tiek izsniegts uzteikums, darbiniekam var tikt nodrošināta iespēja iepa zīties ar kādu rakstveida izvēr tējumu, kā to apskatāmajā lietā sagaida tiesa. Tiesa faktiski ir paplašinājusi Darba likuma 102. panta prasības, un tiek sagaidīts, ka darba devējs, izsniedzot uzteikumu nodro- šinās (un spēs to pierādīt) darbiniekam iespēju iepazī- ties arī ar uzteikumu, pama- tojošiem dokumentiem. Darba likums paredz arī ci tas situācijas, kad darba devējam pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas ir pienākums veikt konkrētas darbības, bet nav pienā kuma ar to iepazīstināt darbinieku un nav pienākuma šādu vērtējumu veikt rakstveidā. Piemēram, ja dar ba devējs ir nodomājis uzteikt dar ba līgumu, pamatojoties uz darbi nieka pārkāpumu, tad, lemjot par iespējamo darba līguma uzteiku mu, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma sma gumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpa šības un līdzšinējo darbu. Spriedumā paustā atziņa var tikt attiecināta arī uz šādām si tuācijām, proti, tiesa strīda gadī jumā varētu sagaidīt, ka darba de vējs ir devis darbiniekam iespēju iepazīties ar izdarītā pārkāpuma smaguma, apstākļos, kādos izda rīts pārkāpums, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējā darba izvērtējumu, lai arī Darba likums to nenosaka un šāds vēr tējums rakstveidā nav jāveic. Līdz ar to, lai arī spriedumā paustais būtu jāvērtē tikai kon krētas lietas ietvaros, tomēr nevar izslēgt, ka šāda atziņa netiks vispā rināta un attiecināta arī uz citām, ne tikai līdzīgām situācijām nā kotnē. Tāpēc darba devējiem pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas ir vērts izvērtēt savu pieeju attiecībā uz darbiniekiem izsniedzamajiem dokumentiem darba līguma uztei kuma gadījumā. Atbilstoši Darba likuma 108. pantam priekšrocības turpināt darba tiesiskās attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki rezultāti un augstāka kvalifikācija. NR. 7 (85), 2020. GADA JŪLIJS MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR JURISTA PADOMS MĀRIS SIMULIS zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināts advokātsNext >