< PreviousKāds regulējums paredzēts attiecībā uz izmeklēšanas tiesnešu lēmumu pārsūdzību? Vai arī Ekonomisko lietu tiesai būs savs izmeklēšanas tiesnesis? Vai pastāvēs iespēja noraidīt tiesnesi? Ņemot vērā Ekonomisko lietu tiesas kompetenci, kas veidota kā specializēta jurisdikcija, Eknomisko lietu tiesā nav paredzēts nodrošināt izmeklēšanas tiesneša funkciju. Cilvēktiesību kontroli pirmstiesas kriminālprocesā tāpat kā līdz šim turpinās nodro- šināt izmeklēšanas tiesneši vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesās neatkarīgi no kriminālpro- cesa priekšmeta. Jautājumā par noraidījuma pieteikšanu un ci- tām procesuālajām tiesībām nav nekādu specifi sku izņēmumu attiecībā uz Ekonomisko lietu tiesu. Kā paredzēta lietu sadale Ekonomisko lietu tiesā? Vai katrs tiesnesis būs specializējies savā jomā un attiecīgi saņems lietas, kas viņam būs „pa zobam”? Varbūt ir paredzēts izveidot īpašu tehnisko ekspertu sarakstu, kas tiesai sniedz nepieciešamo ekspertīzi, nodrošinot lietu ātru izskatīšanu, līdzīgi kā tas ir citās valstīs? Lietu sadale notiks pēc nejaušības princi- pa atbilstoši apstiprinātajam lietu sadales plānam. Vispārīgi jautājums par tiesnešu specia- lizāciju ir tiesas priekšsēdētāja, kas līdztekus ties- neša pienākumu pildīšanai vadīs Ekonomisko lietu tiesas darbu, kompetencē. Vienlaikus uzsverams, ka tiesnesis arī specializācijas ietvaros konkrētas lietas saņem pēc nejaušības principa, ko nodrošina Tiesu informatīvās sistēmas lietu sadales funkcionalitāte, un nevar tās pats izvēlēties. Jāatzīmē, ka, tieši vadoties pēc ārvalstu prakses un pieredzes, tika lemts par tādas amata vietas kā priekšsēdētāja palīgs zinātniski pētnieciskos jautā- jumos izveidi, kas būs nozīmīgs atbalsts, gan veicot izpēti ar Ekonomisko lietu tiesas kompetenci sais- tītos jautājumos, gan arī līdzdarbojoties vienotas tiesu prakses nodrošināšanā. Kā apelācijas instance Ekonomisko lietu tiesai noteikta Rīgas apgabaltiesa. Vai arī tajā paredzēts „specializēt” tiesnešus ar ekonomiskajiem strīdiem un fi nanšu noziedzību saistīto lietu izskatīšanai? Vai aizvien ir paredzēts izveidot kolēģiju, kas skatīs lietas apelācijas kārtībā – ko tas praktiski nozīmē? Kāpēc nav paredzēta kasācijas instance šādām lietām, ko skatīs jaunā tiesa? Ja puses nebūs apmierinātas, vai tās varēs vērsties Satversmes tiesā vai Eiropas Savienības Tiesā? Rīgas apgabaltiesas darba organizācijas jautājumi ir Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja kompetencē. Likums „Par tiesu varu” noteic kritērijus, atbilstoši kuriem apgabaltiesā var izveidot divas vai vairākas kolēģijas. Savukārt Tieslietu padomes apstiprinātā Tiesnešu specializācijas pamatprincipu un slodzes rādītāju noteikšanas kārtība ņemama vērā tiesnešu specializācijas noteikšanā. Līdz ar to tiesas rīcībā ir dažādi instrumenti, kas ļauj izvēlēties efektīvāko tiesas darba organizācijas modeli. Kasācijas instance Ekonomisko lietu tie- sas lietās, līdzīgi kā tas ir administratīvajās lietās, būs Augstākā tiesa. Augstākajā tiesā ie- tilpst Civillietu departaments, Krimināllietu depar- taments un Administratīvo lietu departaments, un tā apvieno juristu vidē visai bieži minēto tiesu juris- dikcijas sadalījumu – vispārējās jurisdikcijas tiesas un administratīvās jurisdikcijas – vienas tiesas ietvaros. Attiecībā uz sūdzību iesniegšanu Satversmes tiesā vai Eiropas Savienības Tiesā norādāms, ka šīs tiesas nav vēl viena pārsūdzības instance. Šīm tiesām ir sava īpaša kompetence. Saskaņā ar Satver- smes 82. pantu tiesu Latvijā spriež rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākā tiesa. Ekonomisko lietu tiesas izveidē īpaši bija ieinteresēti FICIL un Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā. Viņu pārstāvis advokāts Māris Vainovskis minējis, ka investīciju aizsardzības strīdu risināšanā ES ietvaros Latvijas valstij ir jānodrošina tiesu specializācija arī šajā jomā. Vai jaunā tiesa spēs risināt arī starptautiska līmeņa strīdus? FICIL un Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā atbalsts Ekonomisko lietu tiesas izveidei ir bijis no- zīmīgs šīs iniciatīvas virzītājspēks, tostarp uzsverot Ekonomisko lietu tiesas izveides nozīmību investīciju piesaistīšanā un kopumā tautsaimniecības attīstībā. 2018. gada 6. martā pasludinātajā prejudiciāla- jā nolēmumā par Achmea lietu Eiropas Savienības Tiesa apstiprināja, ka iekšējo ES divpusējo ieguldīju- mu līgumā esošās šķīrējtiesas klauzu las par ieguldītāja un dalībvalsts strīdu izšķiršanu ir pretrunā ES tiesī- bām un šo jautājuma izšķiršana nodota nacionālām tiesām. Apzinoties šo strīdu raksturu un sarežģītību, likumsakarīgi, ka, jo īpaši ņemot vērā Ekonomisko lietu tiesas izveides mērķi, Ekonomisko lietu tiesa iz- skatīs ES dalībvalstu ieguldītāju prasības pret Latvijas valsti par ieguldījumu aizsardzību. BILANCES JURIDISKIE PADOMI BILANCES JURIDISKIE PADOMI Ar Kristīni Miļevsku sarunājās VINETA VIZULE 10 Foto: Aivars Siliņš NUMURA INTERVIJAPareizajai lomu noteikšanai ir izšķiroša nozī- me – tā norāda uz atbildības un pienākumu apjo- mu un specifi ku, tai skaitā pret datu subjektiem un uzraudzības iestādēm, nosaka sadarbošanās prasī- bas ar citām personām, kā arī iespējamos naudas sodus, kas saistīti ar neatbilstību regulas prasībām. Sākotnēji nepareizi nosakot lomu, puses var izman- tot nepareizo līguma formu un pildīt pienākumus, kas uz viņiem neattiecas. Kad pārzinis sevi defi nē kā apstrādātāju, viņš apzināti vai neapzināti izvairās no likumiskiem pienākumiem. Svarīgi piebilst, ka uzņēmums vai persona, kas apstrādā datus, pēc savas būtības un darbības veida nav ne pārzinis, ne apstrādātājs. Personas lomu no- saka katra konkrētā datu apstrādes procesa apstākļi un nosacījumi. Ņemot vērā to, ka tāda persona var būt un bieži vien ir iesaistīta dažādos datu apstrādes procesos, persona vienlaikus var būt gan pārzinis vai kopīgais pārzinis, gan apstrādātājs. Pārzinis Par pārzini ir atzīstama jebkura persona, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus, vai arī šie nolūki un līdzekļi ir noteikti tiesību aktos. 1 Šo defi nīciju var sa- dalīt atsevišķi apskatāmajos elementos: „jebkura per- sona”, „nosaka” un „apstrādes nolūkus un līdzekļus”. Formulējums „JEBKURA PERSONA” norāda, ka par pārzini var būt jebkurš – fi ziska, juridiska vai publiska persona, kas apstrādā datu subjektu personas datus. Ja personas datus apstrādā uzņēmums vai organizācija, tad tieši šis uzņēmums vai organizācija darbosies pārziņa lomā, nevis fi ziskā persona, kura, piemēram, vada šo uzņē- mumu vai ir uzņēmuma darbinieks vai pieaicinātais speciālists, kas pārvalda kādu noteiktu datu apstrādes procesu vai visus datu apstrādes procesus, kurus veic uzņēmums. Ja mātes uzņēmums uzņēmumu grupas ietvaros kādā noteiktā datu apstrādes procesā ir at- zīstams par pārzini, nebūtu pareizi uzskatīt, ka meitas uzņēmums automātiski arī kļūst par pārzini. „NOSAKA” – galvenā īpašība, kas pārzini atšķir no apstrādātāja, ir pārziņa ietekme uz datu apstrādi. Kā jau minēts iepriekš, lēmuma pieņem- šanas pilnvaras attiecībā uz apstrādes nolūku un līdzekļiem pieder pārzinim. Šādas pilnvaras ne vienmēr izrietēs no paša pārziņa gribas, kad pārziņa loma tiek noteikta, pamatojoties uz datu apstrādes faktisko apstākļu novērtējumu. Pastāv gadījumi, kad kontrole pār datiem ir noteikta atbilstošajos nacionālajos un Eiropas Savienības normatīvajos aktos. Visbiežāk likums tieši neieceļ personu par pārzini, bet nosaka perso- nas uzdevumu vai uzliek tai pienākumu apkopot un apstrādāt noteiktus personas datus. Citos gadī- jumos likumā mēdz būt noteikts tikai pienākums glabāt vai sniegt personas datus noteiktām valsts institūcijām. Tādā veidā, kaut arī netieši, likums nosaka, ka personai ir pārziņa loma attiecībā uz apstrādi, kas nepieciešama šī pienākuma izpildei. „APSTRĀDES NOLŪKUS UN LĪDZEKĻUS” – regula nosaka, ka personas dati ir jāvāc konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi nevar veikt ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā. 2 Pārzinis pieņem lēmumu un nosaka gan mērķi (kāpēc dati ir jāvāc un jāapstrādā), gan kā sasniegt šo mērķi – kādus risinājumus izmantot, lai datus ievāktu, glabātu un nodrošinātu to drošību, kā arī kādus speciālistus pieaicināt, lai sasniegtu mērķi, u.c. 11 NR. 4 (94), 2021. GADA APRĪLIS JURISTA PADOMS Katra, kas apstrādā datu subjektu personas datus, pienākumi ir atkarīgi no tā lomas datu apstrādes procesā. Abstrahējoties no Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (turpmāk – regula) iekļautajiem jēdzieniem „trešā persona” un „saņēmējs”, regula noteic, ka personas datu apstrādes procesā persona, kas tos apstrādā, var darboties pārziņa, kopīgā pārziņa vai apstrādātāja lomā. Pārzinis vai apstrādātājs? Kā nekļūdīties Ilustrācija: © alla72 – stock.adobe.com 1 Regulas 4. panta 7. punkts: „„Pārzinis” ir fi ziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja šādas apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, pārzini vai tā iecelšanas konkrētos kritērijus var paredzēt Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos.” 2 Regulas 5. panta 1(b). punkts.Pastāvot visiem trim elementiem – „jeb- kura persona”, „nosaka” un „apstrādes no- lūkus un līdzekļus” – persona ir atzīstama par pārzini pat tad, kad tai nav piekļuves ap- strādājamiem datiem. Minētais gadījums vis- biežāk īstenosies apstākļos, kad apstrādes darbības ir nodotas izpildei ārpakalpojumam. Par piemēru var kalpot digitālā mārketinga uzņēmums, kurš ievāc un apstrādā datus, pamatojoties uz pārziņa pasūtījumu un nodod pārzinim tikai personas datu apstrādes rezultātā izveidotos statistikas datus, kuri regulas izpratnē nav atzīstami par personas datiem. Kopīgi pārziņi Par kopīgiem pārziņiem uzskata divus vai vai- rākus pārziņus, kas kopīgi nosaka personas datu apstrādes nolūkus un veidus. Kopīgā dalība var izpausties kā lēmums, ko pārziņi pieņem pirms datu apstrādes uzsākšanas, vai arī tā var būt pārzi- ņu lēmumu par apstrādes nolūku un izmantojamo līdzekļu konverģences jeb saplūšanas rezultāts. Lai noteiktu, vai pušu lēmumi ir saplūstošie, ir jāsaprot, vai datu apstrāde nebūtu iespējama bez abu pušu līdzdalības tādā mērā, ka lēmumi apstrā- dāt datus kļūst nesaraujami saistīti. Taču, vērtējot šo aspektu, persona var kļūdaini nolemt, ka šāda saikne liecina par pārziņa–apstrādātāja attiecībām, nevis par kopīgu pārziņu situāciju. Vislielākā star- pība, kas atšķir kopīgu pārziņu attiecības no pārzi- ņa–apstrādātāja attiecībām, ir tā, ka apstrādātājs nekad nelemj par datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanas līdzekļiem. Un, līdzīgi kā situācijā, kad datus apstrādā viens pārzinis, kopīgu pārziņu lomas noteikšanai netrau- cē apstāklis, ka vienam no pārziņiem nav piekļuves apstrādājamiem datiem. Ja viens no kopīgiem pārziņiem vienpersoniski lemj par datu apstrādes nolūkiem un līdzekļiem pirms vai pēc kopīgā lēmuma pieņemšanas, tad šis pārzinis ir jāuzskata par vienīgo šādas personas datu apstrādes pārzini. Lai izprastu kopīgu pārziņu būšanas apstākļus, jāpiemin arī situācija, kad divas vai vairākas perso- nas var vienlaikus darboties pārziņa lomā, taču nav atzīstamas par kopīgiem pārziņiem. Kā piemēru var minēt situāciju, kad, piemēram, ceļojumu aģentūra ievāc personas datus, lai organizētu ceļojumu, kas ietver pārlidojumu un personas izvietošanu viesnī- cā. Katru no šiem pakalpojumiem nodrošina atse- višķs uzņēmums – pārzinis –, kas izmanto ievāktos datus savos nolūkos un izmantojot savus līdzekļus, par kuriem nevar lemt neviena no pārējām pusēm. Par citu piemēru var kalpot personas un nodok- ļu administrācijas savstarpējās attiecības, kas veido- jas, personai regulāri nododot datus par saviem dar- biniekiem. Uzņēmums un nodokļu administrācija apstrādā vienus un tos pašus personas datus, tomēr datu apstrādes nolūki atšķirsies – personas nolūks ir apstrādāt konkrēto darbinieku datus, balstoties uz likuma prasībām, bet nodokļu administrācijas nolūks ir veikt visu nodokļu maksātāju nodokļu uzskaiti un iekasēšanu. Tāpat par kopīgiem pārziņiem netiks atzīts re- vīzijas uzņēmums un pieaicinātais revidents. Lai gan uzņēmums uzdod konkrētu uzdevumu un nosaka apstrādes nolūku, revidents, balstoties uz savām profesionālajām zināšanām, nosaka perso- nas datus, kurus tam ir nepieciešams apstrādāt, lai pilnvērtīgi sniegtu savu pakalpojumu. Taču pavisam citu situāciju ilustrē piemērs, kad divas vai vairākas augstskolas dibina kopīgu pro- grammu un vienojas par to, kādā veidā tiks iegūti un apstrādāti studentu personas dati, lai sasniegtu kopīgās programmas nolūkus. Ja augstskolas vieno- jas par vienotu datu iegūšanas un apstrādes vietu, kā tiešsaistes pieteikšanās forma vai mājaslapa, tad vi- sas augstskolas tiks atzītas par kopīgiem pārziņiem. Apstrādātājs Personas datu apstrādē var būt iesaistīti vairāki apstrādātāji 3 . Pārzinis pats var izvēlēties piesaistīt vairākus apstrādātājus vai arī pārziņa piesaistītais apstrādātājs var iesaistīt citu apstrādātāju ar ie- priekš saņemtu pārziņa atļauju. Kad uzņēmuma ietvaros viena nodaļa vai de- partaments nodod personas datus apstrādei citai nodaļai, šāda nodaļa, kas pieņem datus, nav uzska- tāma par apstrādātāju. Līdzīgi, uzņēmuma darbi- nieki nevar tikt uzskatīti par apstrādātāju, ņemot vērā to, ka viņi darbojas tiešā uzņēmuma pakļautībā. Lai kvalifi cētos par apstrādātāju, uzņēmumam vai personai ir jābūt atsevišķai un patstāvīgai. Savukārt uzņēmumu grupas ietvaros viens uzņēmums var būt datu apstrādātājs attiecībā uz tādu personas datu apstrādi, ko tam uzticējis cits grupas uzņēmums. Neskatoties uz to, ka līdzekļu, ar kuriem var tikt sasniegti datu apstrādes mērķi, noteikšana ir pārziņa kompetencē, pastāv noteiktā apstrādātāju rīcības brī- vība, kad apstrādātājs var patstāvīgi pieņemt lēmumu par to, kādus tehniskos un organizatoriskos līdzekļus 12 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS MARINA BRIŠKENA datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Foto: Olivier De Rycke 3 Regulas 4. panta 8. punkts: „„Apstrādātājs” ir fi ziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus.”izmantot, lai sasniegtu pārziņa noteikto datu apstrā- des nolūku, kas tiks aplūkots raksta turpinājumā. Apstākļu izvērtējums Kā jau tika uzsvērts iepriekš, lai noteiktu per- sonas lomu konkrētajā datu apstrādes procesā, per- sonai ir jāizvērtē datu apstrādes faktiskie apstākļi. Praksē bieži vien gadās, ka atbilde uz jautājumu par to, kura puse nosaka apstrādes nolūku un līdzekļus, var likties neviennozīmīga. Taču ieteicams atbildēt uz citiem jautājumiem, kas, iespējams, palīdzēs labāk saprast, kādu lomu spēlē uzņēmums vai persona konkrētajā datu ap- strādes procesā. Piemēram, sāciet ar atbildēm uz šādiem jautājumiem: vai persona ir tiešās attiecībās ar datu subjektu; vai persona ir tā, kura sākotnēji pieņem lēmumu ievākt un apstrādāt personas datus; vai persona nosaka, par kuriem datu subjektiem tiks ievākti personas dati; pie kā vispirms vērsīsies datu subjekts, lai rea- lizētu savas tiesības; u.c. Minētie jautājumi ir tikai daļa no visiem jau- tājumiem, kas var palīdzēt izvērtēt datu apstrādes apstākļus. Turklāt, neskatoties uz to, ka, iespējams, varētu šķist, ka turpmāk minētie lēmumi ir pārziņa kompetencē, tie var būt arī apstrādātāja kompe- tencē. Tāpēc persona nav uzskatāma par pārzini, ja datu apstrādes procesa ietvaros tā lemj tikai par sekojošo: kādas IT sistēmas vai citas metodes tiks izman- totas personas datu ievākšanai; kādus personas datu drošības risinājumus pie- mērot; kā uzglabāt personas datus; kādu risinājumu piemērot, lai nodrošinātu per- sonas datu glabāšanas termiņu ievērošanu; kādi risinājumi izmantojami personas datu dzē- šanai vai iznīcināšanai. Apstrādātājam ir tiesības izmantot savas tehnis- kās zināšanas, lai lemtu, kā izpildīt noteiktas dar- bības datu pārziņa vārdā. Tomēr tam nav tiesību pieņemt lēmumus par visaptverošiem jautājumiem, piemēram, par personas datu izmantošanas mēr- ķiem vai datu saturu. Šādus lēmumus var pieņemt tikai datu pārzinis. Lai arī lēmumus par tehniskiem līdzekļiem var pieņemt arī apstrādātājs, pārzinim tomēr ir jāpār- bauda un jāparedz līgumā ar apstrādātāju, ka tam ir pienākums īstenot atbilstīgus tehniskus un orga- nizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu tādu dro- šības līmeni, kas atbilst datu apstrādes riskam. Šis pienākums izriet no regulas noteikuma, kas nosaka, ka pārzinim ir pienākums izmantot tikai tādus ap- strādātājus, kas sniedz pietiekamas garantijas, ka tiks īstenoti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi tādā veidā, ka apstrādē tiks ievērotas šīs regulas prasības un tiks nodrošināta datu subjekta tiesību aizsardzība. 4 Personas lomu datu apstrādes procesā var palīdzēt saprast starp pusēm noslēgtais līgums. Pat ja līgumā nebūs noteikta katras puses loma, uz to var norādīt vairāki līguma noteikumi, kuri palīdzēs saprast, kura no pusēm pieņem lēmu- mu par apstrādes mērķiem un līdzekļiem. Tomēr līguma nosacījumi ne vienmēr būs izšķi- roši. Pat ja puse nepamatoti nosaka sev pārziņa vai atbildētāja lomu, lai izvairītos no atbildības un pār- liktu to uz citu pusi, vai ar nolūku pārņemt kontroli pār procesu, datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā pārziņa un apstrādātāja lomas tiks noteiktas saskaņā ar regulu un nacionālo tiesību aktu, nevis saskaņā ar pušu līgumā noteikto. Kad datu apstrādes apstākļi norāda uz pretējo, nav iespējama situācija, kad puse var vienkārši uzņemties pārziņa pienākumus un atbil- dību vai izvairīties no tiem, parakstoties par to starp pusēm noslēgtajā līgumā. Līdzīgi, nav likumisku seku tādiem līguma noteikumiem, kas pusi dēvē par ap- strādātāju, kad faktiskie apstākļi norāda uz pretējo. Identifi cēt pārziņa lomu var palīdzēt arī izvei- dota prakse dažādās jomās, kad noteiktās apstrā- des darbības bieži vien tiek uzskatītas par dabiski saistītām ar uzņēmuma pārziņa lomu. Piemēram, darba devējs attiecībā uz darbinieku personas datu apstrādi vienmēr tiks atzīts par pārzini. Noslēgumā Bieži vien personas, kuru darbība ir saistīta ar personas datu apstrādi, nepievērš pienācīgu uzma- nību savas lomas noteikšanai, kā arī neapzinās šī aspekta izšķirošu nozīmi, kas jau no paša sākuma rada datu apstrādes noteikumu pārkāpuma risku. Mēdz būt gadījumi, kad otrā puse dara to apzināti. Tāpēc vienmēr, pirms uzsāk datu apstrādi vai no- slēdz līgumu par datu apstrādi, ieteicams veltīt pie- tiekami daudz laika, lai vispusīgi izvērtētu apstrādes faktiskos apstākļus un maksimāli precīzi noteiktu savus pienākumus. Vienmēr, pirms uzsāk datu apstrādi vai noslēdz līgumu par datu apstrādi, ieteicams veltīt pietiekami daudz laika, lai vispusīgi izvērtētu apstrādes faktiskos apstākļus un maksimāli precīzi noteiktu savus pienākumus. 13 NR. 4 (94), 2021. GADA APRĪLIS JURISTA PADOMS MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR 4 Regulas 28. panta 1. punkts. 14 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Šādas situācijas visbiežāk tiek apzīmētas ar „do- mēna vārda sagrābšana” jeb cybersquatting. Tie ir ga- dījumi, kad kāds iegūst domēna vārda izmantošanas tiesības ar nolūku šīs tiesības pārdot vai kā citādi gūt labumu no personas, kura ir ieinteresēta šī domēna vārda netraucētā izmantošanā. Šādu situāciju dēvē arī par „tupēšanu” uz domēna vārda vai domēna vār- da „iesaldēšanu”. Jāpiebilst, ka tas vairāk saistās ar domēna vārda lietošanas tiesību iegūšanu, nevis jau esoša domēna vārda lietošanas aizsardzību. Kā vēl vienu no domēna vārda sagrābšanas veidiem var minēt typosquatting jeb „taustiņkļūdu” domēnu vārdu izmantošanu, un tas ietver jau esoša domēna lietošanas tiesību aizskārumu – reģistrēta domēna vārda izmantošanas apdraudējumu. Šādas darbības tiek skaidrotas kā ļaunprātīgs uzbrukums internetā, kas tiek paveikts, izmantojot interneta lietotāju neuzmanību 2 . Tātad typosquatting ir ļaunprātīga uzbrukuma veids internetā, iz- mantojot pašu interneta lietotāju neuzma- nību, jo brīdī, kad interneta lietotājs nejauši ievada mazliet nepareizu interneta adresi, viņš nokļūst citā mājaslapā, kas it kā izskatās īsta, bet tomēr nav. Ļoti bieži šāda veida domēna vārda sagrābšanas situācijās tiek izmantotas lietotāju pieļautās pareiz- rakstības kļūdas, piemēram, examlpe.com vai exem- ple.com. Latviešu valodas īpatnības (piemēram, „g” un „k” līdzība vārda izrunā, vārda galotne ar diviem „s” utt.) varētu radīt nevēlamas priekšrocības dažā- du domēnu sagrābšanai, izmantojot pārrakstīšanās un/vai drukas kļūdas. Interneta lietotāju ievadītās adreses bieži vien ir nepareizas gan vienkāršas pārrakstīšanās dēļ, gan tāpēc, ka lietotājs nezina precīzu/pareizu domēna vārda rakstību utt. Kamēr vien tiks pieļautas šādas kļūdas, būs arī personas, kam būs izdevīgi tās iz- mantot. Šī raksta mērķis nav vērtēt datora infi cēša- nas draudus, pikšķerēšanu, peļņas gūšanu reklāmas izplatīšanas veidos utt., bet gan vērst uzmanību uz iespējām aizsargāt savas domēna vārda lietošanas tiesības un novērst dažādus mēģinājumus, piemē- ram, pārvilināt pie sevis citu lapu klientus ar tiem izdevīgiem viltus piedāvājumiem. Citu personu likumīgo interešu un tiesību aktu pārkāpšana Domēna vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā „.lv” (turpmāk – noteikumi) noteic, ka domēna vārds ir jāveido tā, lai tas neaizskar citu personu likumīgās intereses un nepārkāpj Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasības 3 . Tātad pēc būtības nevarētu tikt reģistrēti domē- na vārdi, kas ir jau reģistrētajiem domēna vārdiem maldinoši līdzīgi un kuru atšķirības ir saistītas, piemēram, ar pareizrakstības kļūdām jeb „taustiņu kļūdām”. Tomēr jāatceras, ka domēna vārda lieto- tājs, piesakot domēna vārda lietošanas tiesību reģis- trāciju, apliecina faktu, ka izvēlētais domēna vārds neaizskar citu personu likumiskās intereses 4 , jo tā ir domēna vārda lietotāja atbildība – pārliecināties, ka izvēlētais domēna vārds tā reģistrēšanas brīdī nepārkāpj noteikumus 5 . Preču zīmju tiesību aizskārums „Taustiņkļūdu” domēnu vārdu izmantošanas ga- dījumā varētu tikt pārkāptas personas likumiskās in- tereses un tiesības lietot konkrētu domēna vārdu, kas nodrošinātas saistībā ar tās preču zīmi. Reģistrētu, plaši pazīstamu un preču zīmju ar reputāciju tiesības nodrošina izņēmuma tiesības tās īpašniekam aizliegt citām personām lietot identiskus un/vai sajaucami līdzīgus apzīmējumus. Šādu preču zīmju īpašnieki var aizliegt arī apzīmējumu izmantošanu domēna vārdā, ja attiecīgā tīmekļvietne tiek izmantota sais- tībā ar preču izplatīšanu vai pakalpojumu sniegšanu 6 . Nenoliedzami, plašu atpazīstamību un/vai re- putāciju nebūs iespējams nodrošināt līdz ar saim- nieciskās darbības uzsākšanu. Piemēram, Eiropas Savienības Tiesa ir secinājusi, ka preču zīmes reputācija ir zināšanu sliekšņa prasība, kas nozī- JURISTA PADOMS Sajaucami lī dzīgs DOMĒNA VĀRDS – ko darīt? Mūsdienās liela daļa no ikdienas aktivitātēm saistās ar dažādu tīmekļvietņu izmantošanu. Līdz ar to arvien nozīmīgāka kļūst domēna1 vārdu aizsardzība, un svarīgi ir nodrošināties, lai ar domēna vārdiem nesaistītas personas tos nevarētu ļaunprātīgi izmantot un gūt prettiesisku labumu. 1 Unikāla skaitļu un burtu kombinācija, ar kuru, ievadot to pārlūkprogrammā, var atvērt noteiktu mājaslapu. 2 „Typosquatting– kas tas ir?”, ESI DROŠS, https://www.esidross. lv/2013/01/03/ typosquatting–kas– tas–ir/ 3 6.2.1. punkts. Domēna vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv 4 12.2. punkts, Domēna vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv 5 12.1. punkts. Domēna vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv 6 Preču zīmju likuma 14. panta otrās daļas 6. punkts. Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.commē to, ka tā galvenokārt jānovērtē, balstoties uz kvantitatīviem kritērijiem 7 . Lai atbilstu reputācijas prasībai, zīmei jābūt pazīstamai ievērojamā attie- cīgās sabiedrības daļā saistībā ar precēm vai pa- kalpojumiem, kuriem lieto šo preču zīmi 8 . Līdzīgi kā plaši pazīstamas preču zīmes gadījumā, preču zīmes reputācijai nepieciešamā zināšanu sliekšņa prasība būs saistīta, piemēram, ar šīs zīmes izman- tošanas ilgumu un biežumu. Piemēram, ja preču zīme tiek izmantota kā domēna vārds, vērā būtu ņemams gan šādas mājaslapas darbī- bas specifi ka un darbošanās ilgums, gan tās izmantošanas statistika. Šie apstākļi var tikt izmantoti, lai pamatotu preču zīmju tiesību aizskā- rumu, izmantojot sajaucami līdzīgu domēna vārdu. Tātad, jau sākot jebkādas aktivitātes un plāno- jot to attīstību un ilgumu, it īpaši, ja tas ir saistīts ar internetu, portālu un/vai e–komerciju, ir vērts apsvērt arī nepieciešamību reģistrēt izņēmuma tie- sības attiecībā uz izmantotājiem apzīmējumiem. Gadījumos, kad reģistrēta plaši pazīstama preču zīme vai preču zīme ar reputāciju ir vārdiska, pār- rakstīšanās kļūdu sajaucami līdzīgā domēna vārdā pierādīt būs salīdzinoši vienkāršāk. Ja vārdiskais elements ir daļa no grafi skas vai citāda veida preču zīmes, pierādīt pārrakstīšanās kļūdu sajaucami lī- dzīgā domēna vārdā varētu būt grūtāk, jo būs jāņem vērā visi saistītie apstākļi, piemēram, cik šāda veida preču zīmē būtisks, skaidrs, saprotams ir vārdiskais elements, kas izmantots sajaucami līdzīgajā domē- nā vārdā utt. Piemēram, ja, salīdzinot ar preču zīmi, sajaucami līdzīgam domēna vārdam trūkst tikai viena „s” burta vārdu salikuma noslēgumā, kas var tikt arī nepamanīts pēdējā vārdā izmantoto divu „ss” burtu dēļ, ko izrunā kopā, ir pamats apgalvot, ka šāds domēna vārds ir pat identisks attiecīgajai preču zīmei 9 . Turklāt darbības, nodrošinot sajauca- mi līdzīgā domēna vārda automātisku pāradresāciju uz citu mājaslapu, var liecināt, ka arī šādu domēna vārdu ir paredzēts lietot saistībā ar tādiem pašiem pakalpojumiem, attiecībā uz kādiem tiek izmantota preču zīme 10 . Šādas darbības saistībā ar sajaucami līdzīgu domēna vārdu, iespējams, nodara kaitēju- mu preču zīmes atšķirtspējai un reputācijai 11 , kā arī sajaucami līdzīgs domēna vārds un tā izmantošana rada negodīgas priekšrocības, izmantojot attiecīgās preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju 12 . Sajaucami līdzīga domēna vārda izmantotājiem noteikti vajadzētu ņemt vērā arī iespēju, ka šāda tiesību aizskāruma gadījumā, pārkāpjot noteiku- mos paredzēto, bez tiesību izmantot šo sajaucami līdzīgo domēna vārda zaudēšanas varētu nākties arī atlīdzināt preču zīmes īpašniekam nodarīto kaitē- jumu 13 . Turklāt preču zīmes īpašnieks preču zīmju pārkāpuma rezultātā ir tiesīgs prasīt gan mantiskā kaitējuma, gan nemantiskā kaitējuma atlīdzību 14 . Lai arī ļoti bieži intelektuālā īpašuma tiesību īpaš- niekiem, tai skaitā arī preču zīmju īpašniekiem, ir grūtības pierādīt mantiska rakstura zaudējumus, kas nodarīti sajaucami līdzīga domēna vārda iz- mantošanas gadījumā, un to apmēru, ir jāņem vērā, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmēru nosaka pēc tiesas ieskata 15 . Tātad sajaucami līdzīga domēna vārda izvei- došana un tā izmantošana var pārkāpt izņēmu- ma tiesības, kas saistītas ar preču zīmēm, un šāda aizskāruma gadījumā ne tikai tiek pārkāpti Preču zīmju likuma noteikumi, bet arī netiek ievērotas noteikumu prasības. Negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpums Kā jau norādīts iepriekš, sajaucami līdzīga do- mēna vārda un tā izmantošana varētu radīt nego- dīgas priekšrocības, izmantojot attiecīgās preču zīmes atšķirtspēju vai reputāciju 16 . Tātad atkarībā no apstākļiem, vai sajaucami līdzīgā domēna vārda lietotājs ir atzīstams par konkurentu preču zīmes īpašniekam, pastāv iespēja, ka ir ticis pieļauts arī ne- godīgas konkurences aizlieguma pārkāpums, jo šāda konkurence var izpausties kā cita tirgus dalībnieka likumīgi lietota nosaukuma, atšķirības zīmju un citu pazīmju izmantošana vai atdarināšana, ja tas var maldināt attiecībā uz tirgus dalībnieka identitāti 17 . Nenoliedzami, reģistrētas, plaši pazīstamas un preču zīmes ar reputāciju aizsardzības iespējas ir 15 NR. 4 (94), 2021. GADA APRĪLIS JURISTA PADOMS ILZE BUKALDERE zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāte Foto no ZAB COBALT ahrīva 7 1999. gada 14. septembra spriedums, C–375/97, General Motors, 22., 23. punkts; un 2005. gada 25. maija spriedums, T–67/04, Spa–Finders, 34. punkts. 8 Turpat. 9 Preču zīmju likuma 14. panta pirmās daļas 2. punkts. 10 Preču zīmju likuma 14. panta pirmās daļas 2. punkts. 11 Preču zīmju likuma 14. panta trešā daļa. 12 Preču zīmju likuma 18. panta pirmā daļa. 13 Preču zīmju likuma 54. panta pirmā daļa. 14 Preču zīmju likuma 56. panta pirmā daļa. 15 Preču zīmju likuma 56. panta trešā daļa. 16 Preču zīmju likuma 18. panta pirmā daļa. 17 Konkurences likuma 18. panta trešās daļas 1. punkts. Gadījumos, kad reģistrēta plaši pazīstama preču zīme vai preču zīme ar reputāciju ir vārdiska, pārrakstīšanās kļūdu sajaucami līdzīgā domēna vārdā pierādīt būs salīdzinoši vienkāršāk.16 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS daudz plašākas, taču nevar izslēgt iespēju, ka līdz ar sajaucami līdzīga domēna vārda izmantošanu tiek pieļauta citas personas/konkurenta kāda apzīmē- juma jeb nereģistrētas preču zīmes izmantošana. Tāpēc ir jāņem vērā, ka gadījumā, ja sajaucami lī- dzīgā domēna lietotājs ir atzīstams par konkuren- tu šāda apzīmējuma īpašniekam un šāda domēna vārda izmantošana maldina attiecībā uz sajaucami līdzīgā domēna vārda lietotāja identitāti, iespējams, ir noticis arī negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpums. Tātad šādā gadījumā sajaucami līdzīgā domēna vārda lietotājs, aizskarot citu personu inte- reses un tiesības, pieļauj arī noteikumu pārkāpumu. Domēna vārda reģistrēšana negodprātīgi vai ļaunā nolūkā Papildus par citu personu likumīgo interešu un tiesību aktu pārkāpšanu jānorāda, ka sajaucami lī- dzīga domēna vārda lietotājs ir veicis negodprātīgu šāda domēna vārda lietotāja tiesību reģistrāciju un no tās izrietošo tiesību izmantošanu ļaunā nolū- kā. Civillikums nosaka, ka jebkuras tiesības izlie- tojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības (1. pants). Tātad, reģistrējot domēna vārda lietoša- nas tiesības, tās nevar tikt izmantotas, ja vienīgais mērķis ir kaitējuma nodarīšana citai personai. Sajaucami līdzīga domēna vārda lietotājs savus negodprātīgos nolūkus visbiežāk pats arī skaidri un nepārprotami norāda un apliecina, piemēram, sa- zinoties ar otru domēna vārda lietotāju un norādot uz savu vēlmi saņemt atlīdzību par atteikšanos no sajaucami līdzīga domēna vārda lietošanas tiesībām. Lai arī attiecībā uz domēna vārda reģistrēšanu un iz- mantošanu ļaunā nolūkā Latvijā nav speciālo tiesību aktu un nav izveidojusies arī tiesu prakse, interpretē- jot Latvijas tiesību aktus, var atsaukties un ņemt vērā, piemēram, ICANN Vienoto domēna vārdu strīdu risināšanas politiku 18 , kas ietver noteikumus par do- mēna vārda reģistrāciju negodprātīgi vai ļaunā no- lūkā 19 (4. panta a) apakšpunkts). Sekojoši, Pasaules Tirdzniecības organizācijas vadlīnijās par vienoto domēna vārdu strīdu izšķiršanas politiku (UDRP) ir norādīts, ka strīdi par iespējamu domēna vārda ļaunprātīgu reģistrāciju atbilst šādiem kritērijiem 20 : (a) domēna vārds ir identisks vai maldinoši līdzīgs preču zīmei; (b) domēna vārda reģistrētājam nav tiesību vai li- kumīgo interešu attiecībā uz attiecīgo domēna vārdu; (c) domēna vārds ir reģistrēts un tiek izmantots ļaunprātīgi. Tātad gadījumos, kad personai ir izņēmuma tiesības attiecībā uz preču zīmi, kas ietver attie- cīgu vārdu vai vārdu salikumu, ir pamats uzskatīt, ka sajaucami līdzīgs domēna vārds ir identisks vai maldinoši līdzīgs citas personas preču zīmei. Šīs preču zīmes īpašnieks, iespējams, jau ir reģistrējis arī attiecīga domēna vārda lietošanas tiesības, un tas visbiežāk apliecina, ka sajaucami līdzīga domēna vārda lietotājam nav tiesību vai likumīgo intere- šu attiecībā uz šāda domēna vārda izmantošanu. Turklāt sajaucami līdzīga domēna vārda lietotāja darbības, piemēram, pieprasot atlīdzību par at- teikšanos no šāda domēna vārda, apliecina, ka tiek izpildīti visi kritēriji, lai atzītu, ka attiecīgais domē- na vārds ir reģistrēts ļaunprātīgi. Līdz ar to šādos apstākļos būtu iespējas konstatēt negodprātīgu sa- jaucami līdzīga domēna vārda reģistrāciju un tie- sību izmantošanu un attiecīgi arī gan Civillikuma noteikumu, gan Noteikumu prasību pārkāpumu. Domstarpību risināšana Lai arī citu personu likumīgo interešu un tiesī- bu aktu pārkāpumu sajaucami līdzīga domēna vārda reģistrēšanā un izmantošanā konstatēt ir iespējams, ir ļoti ticams, ka šāda situācija tiek risināta, sniedzot sajaucami līdzīga domēna vārda reģistrētajam lie- totājam prasīto labumu. Tas varētu būt saistīts tieši ar to, ka sajaucami līdzīga domēna vārda lietotājs ir atbildīgs par visiem strīdiem, kas var rasties domēna vārda lietošanas sakarā 21 , un šādus strīdus iespējams risināt sarunu ceļā, vienojoties par šķīrējtiesas vai mediatora iesaistīšanos vai arī vēršoties tiesā ar prasī- bas pieteikumu pret sajaucami līdzīga domēna vārda lietotāju 22 . Latvijā nav izveidots vai ieviests īpašs strī- du risināšanas mehānisms domstarpībām saistībā ar domēna vārdu izmantošanu, kas nodrošinātu iespēju ātri un efektīvi panākt iespējamo risinājumu, ja kāds no strīdā iesaistītajiem tam nepiekrīt. Arī situācijās, kad domēnu vārda lietotāja liku- mīgās intereses, attiecināmo tiesību aktu un arī no- teikumu prasības ir acīmredzami pārkāptas, piemē- ram, maldinoša domēna vārda lietošanas gadījumā, būs nepieciešams vērsties tiesā vai pie sajaucami līdzīgā domēna vārda lietotāja un risināt šo strīdu sarunu ceļā. Protams, ikviens var savas tiesības un intereses aizstāvēt tiesā, bet šāds process var būt ilgstošs un nedod tūlītēju risinājumu, kas ir svarīgs it īpaši gadījumos, kad domēna vārda netraucēta izmantošana ir būtiska un nozīmīga tieši šobrīd. Jebkurā gadījumā svarīgi ir nodrošināt, ka, vēršo- ties pret sajaucami līdzīga domēna vārda lietotāju, jau sākotnēji pienācīgi ir nodrošinātas šīs personas likumiskās intereses. Tas ietver arī nepieciešamību izvērtēt izņēmuma tiesību nodrošināšanu attiecībā uz darbībā izmantotajiem apzīmējumiem, jo šādu domstarpību risināšanas gadījumā ļoti nozīmīga varētu būt izņēmuma tiesību pastāvēšana attiecī- bā uz izmantotajām preču zīmēm. Tāpat svarīgi ir pienācīgi fi ksēt visus apstākļus un pierādījumus, tai skaitā saziņu ar sajaucami līdzīgā domēna vārda lietotāju un viņa izteiktos piedāvājumus. Apkopojot iepriekš minēto, jāsecina, ka tiesī- bu akti jau sniedz iespējas aizsargāt savas intereses un tiesības pret sajaucami līdzīgu domēnu vārdu izmantošanu. Tomēr grūtības varētu būs saistītas gan ar pieejamajiem domstarpību risināšanas me- hānismiem, gan nepieciešamību jau sākotnēji fi ksēt visus apstākļus un pierādījumus saistībā ar sajauca- mi līdzīga domēna izmantošanu. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR 18 https://www.icann. org/resources/pages/ policy–2012–02–25– en#4aiii 19 4. panta a) apakšpunkts, ICANN Vienoto domēna vārdu strīdu risināšanas politika 20 https://www.wipo.int/ amc/en/domains/ guide/#a4 21 12.3. punkts. Domēna vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv 22 https://www.nic.lv/ lv/buj–stridi–un– domstarpibas17 NR. 4 (94), 2021. GADA APRĪLIS JURISTA PADOMS Ilustrācija: © treety – stock.adobe.com Jautājumā par darbinieka uzteikuma, kas pama- tots ar Darba likuma 100. panta piekto daļu, tiesis- ko dabu izveidojusies kasācijas instances tiesas ne- mainīga judikatūra, kurai atbilstoši šāds uzteikums stājas spēkā iesniegšanas brīdī un darba devējam tas ir jāpieņem kā obligāts akts neatkarīgi no uzteiku- mā norādītā iemesla. Ņemot vērā, ka darbinieka rakstveida uzteikums nav saistīts ar kādu likumā noteiktu termiņu, tas stājas spēkā nekavējoties pēc tā iesniegšanas un ir atzīstams – darba tiesiskās attiecības starp pusēm izbeigušās. Darba likums neparedz darba devējam tiesības vienpusēji grozīt darbinieka uzteikuma pamatojumu, tāpēc ne darba devēja rezolūcija, ne arī vēlāk izdots rīkojums (pa- vēle) nevar atcelt vai grozīt darbinieka uzteikumu. Svarīgs iemesls likuma izpratnē Lietas ietvaros Senāts secināja, ka „situāciju, kad mobingu īstenojušās personas attieksme pret upuri padarījusi viņa atrašanos darbavietā par neciešamu, ir pamats kvalifi cēt kā svarīgu iemeslu Darba liku- ma 100. panta piektās daļas izpratnē” 2 . Ja darba devējs piekrīt darbinieka norādītajiem apstākļiem un atzīst, ka iemesls ir svarīgs, tad sa- skaņā ar Darba likuma 112. panta otro un pirmo daļu, darba devējs izmaksā darbiniekam atlaišanas pabalstu. Atlaišanas pabalsta apmērs nosakāms, vadoties no Darba likuma 112. panta pirmās daļas un termiņa, kādu darbinieks ir nostrādājis pie dar- ba devēja. Savukārt, ja darba devējs nepiekrīt (aut. piez. – Darba likumā minēts „darba devējs apstrīd darbinieka norādīto svarīgo iemeslu”) darbinieka norādītajiem apstākļiem un neuzskata, ka iemesls ir svarīgs, tad darbinieks var celt tiesā prasību par atlaišanas pabalsta piedziņu viena mēneša laikā no atlaišanas dienas 3 . Darbiniekam, uzteicot darba līgumu saskaņā ar Darba likuma 100. panta piek- to daļu, ir jānorāda konkrēti apstākļi, kas bijuši šāda lēmuma pieņemšanas pamatā4. MOBINGS kā svarīgs iemesls darba tiesisko attiecību izbeigšanai 1 AT 2011. gada 13. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC–300/2011 7.1. punkts, 2011. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC–853/2011 8. punkts, 2014. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. SKC–2934/2014 14. punkts, 2016. gada 13. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC–1068/2016 8.1. punkts, 2016. gada 8. decembra sprieduma lietā Nr. SKC–2672/2016 11.5. punkts. 2 Senāta 2020. gada 28. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC–276/2020; AT 2017. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC–308/2017 9. punkts. 3 Darba likuma 122. panta otrā daļa. 4 AT 2012. gada 7. marta sprieduma lietā Nr. SKC–562/2012 7.1. punkts; 2017. gada 6. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC–308/2017. Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka psiholoģiskais terors darbavietā – mobings vai bosings – var būt pamats, lai darbinieks izbeigtu darba tiesiskās attiecības nekavējoties1, t.i., pamatojoties uz Darba likuma 100. panta piekto daļu.18 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS Augstākās tiesas Senāts ir atzinis: „Ņemot vērā, ka pašreiz tiesību akti neregulē jautājumu par pierādīšanas pienākumu mobinga gadījumos, ir pamats pēc analoģijas ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpuma lietām piemērot Darba li- kuma 29. panta trešajā daļā noteikto „apgrieztās pierādīšanas principu”. Tas nozīmē, ka, darbiniekam prasības pieteikumā norādot uz apstākļiem vai personu darbībām, kas pirmsšķie- tami (prima facie) liecina par mobinga izpausmēm, pienā- kums pamatojošo darbību atbilstību vienlīdzīgas attieksmes principam „pārceļas” uz darba devēju.” 5 Tiesiskā regulējuma neesamība Augstākās tiesas Senāts ir skatījis vairākas lietas par mo- bingu un bosingu, kurās atzinis, ka mobings 6 ir vienlīdzīgu tiesību principa pārkāpums: „Mobinga gadījumā tiek pārkāpts vienlīdzīgu tiesību princips, jo pret vienu darbinieku darba devējs attiecas sliktāk nekā pret citiem darbiniekiem, (..).” 7 . Tāpat Senāts secinājis: „Lai gan termins „mobings” jeb psi- holoģiskais terors expressis verbis likumā nav minēts, tiesību normas ir jāskata to sistēmā un kopsakarā ar tādiem tiesību avotiem kā judikatūra un tiesību zinātne.” 8 , „(..) Darba liku- mā nav regulējuma ar mobingu saistītajiem jautājumiem, tajā skaitā atlīdzības noteikšanai par morālo kaitējumu realizētā mobinga dēļ, (..).”. 9 Juridiskajā literatūrā attiecībā uz tiesību tālākveidošanu ir atzīts: „Ciktāl minētā nepilnība likumā ir uzskatāma par likuma robu, tiesnesim ir ne tikai tiesība, bet arī pienākums to „aizpildīt”. Tas nozīmē, ka tiesnesim pastāvošās tiesību sistēmas ietvaros „jārada” jauns tiesību noteikums, kuru piemērojot viņš varētu izspriest attiecīgo lietu.” 10 Judikatūras nolēmumos ir atzīts, ka tiesa mobinga un bo- singa lietās vadās no sekojošām materiālajām tiesību normām: Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 94. pants garantē personām tiesības uz personas neaizskara- mību. Augstākā tiesa spriedumā šajā lietā norādījusi, ka tieši personas neaizskaramība aizliedz darba tiesiskajās attiecībās psiholoģiska terora pastāvēšanu 11 . Attiecībā uz Satversmes 94. pantu („Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas ne- aizskaramību”) ir jāatzīmē, ka Satversmes tiesas komentāros secināts: „Augstākās tiesas Civillietu departaments ir aizstā- vējis plašāku interpretāciju: „Satversmes 94. pantā noteiktais, ka ikvienai personai ir tiesības uz personas neaizskaramību, kas attiecināms arī uz darba tiesiskajām attiecībām” saistībā ar psiholoģisko teroru. Augstākā tiesa nav tieši norādījusi uz šī se- cinājuma juridisko pamatojumu.” 12 „Valsts pienākumi attiecībā uz personas neaizskaramību šķiet līdzīgi valsts pozitīvajiem pie- nākumiem attiecībā uz tiesībām uz dzīvību un tiesībām netikt spīdzinātam, tikai ar plašāku piemērošanas jomu. Šis pienākums var tikt ielasīts Satversmes 94. pantā atbilstoši Satversmes tiesas de minimis doktrīnai un varētu atbalstīt Civillietu departamenta viedokli par personas neaizskaramību darba tiesībās.” 13 Satversmes 91. pantā atklātais vienlīdzības princips (visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā; cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas) darba tie- sisko attiecību jomā ir konkretizēts Darba likuma 7. pantā. 14 Darba likuma 7. panta pirmo daļu, kas noteic vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu, un otro daļu, kas noteic, ka tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu nodrošināmas bez jebkādas tiešas vai netiešas diskri- minācijas. Mobinga gadījumā tiek pārkāpts vienlīdzīgu tiesību princips, jo pret vienu darbinieku darba devējs attiecas sliktāk nekā pret citiem darbiniekiem, tikai šajā situācijā nav nepieciešams norādīt uz pazīmi, kas šo darbinieku atšķir no citiem darbiniekiem (kā tas būtu atšķirīgas attieksmes jeb diskriminācijas aizlieguma pārkāpuma gadījumā)”. 15 Darba likuma 28. panta otro daļu, kas noteic, ka darba devējs uzņemas maksāt nolīgto darba samaksu un nodroši- nāt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus; Darba likuma 29. panta astoto daļu 16 , kas noteic, ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums un aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, darbiniekam papildus citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības par morālo kaitējumu apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata; ierēdnim ir šādas vispārīgās tiesības: uz amata pienāku- mu izpildei piemērotiem apstākļiem (Valsts civildienesta likuma 22. panta 4. punkts) 17 ; 5 AT 2017. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC–308/2017 10. punkts; 9. punkts, 2017. gada 14. novembra sprieduma (paplašinātā sastāvā) lietā Nr. SKC–762/2017 9.3.6. punkts. 6 AT 2017. gada 17. oktobra spriedums, lieta Nr. SKC–1267/2017. 7 Senāta 2020. gada 28. aprīļa spriedums, lieta Nr. SKC–276/2020. 8 Turpat, 8.1.2. punkts. 9 AT 2017. gada 17. oktobra spriedums, lieta Nr. SKC–1267/2017. 10 „Juridiskās metodes pamati. 11 soļi tiesību normu piemērošanā: rakstu krājums”, Dr.habil. iur., prof. E. Meļķiša zinātniskajā redakcijā, Rīga, LU, 2003, 126. lpp. (sk. Kalniņš E., „Tiesību tālākveidošana”). 11 AT 2012. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. SKA–150/2012 8. punkts. 12 Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā, „Latvijas Republikas Satversmes tiesas komentāri”, VII nodaļa. Cilvēka pamattiesības., Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2011, 201. lpp. 13 Turpat, 202. lpp. 14 Senāta 2020. gada 28. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC–276/2020, 8.1.1. punkts. 15 Senāta 2019. gada 20. augusta sprieduma lietā Nr. SKC–605/2019 11.5. punkts; Senāta 2020 gada 28. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC–276/2020 8.1.1. punkts. 16 AT 2014. gada 23. decembra spriedums lietā Nr. SKC–1755/2014, 2016. gada 13. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC–1068/2016. 17 AT Senāta 2012. gada 23. novembra spriedums lietā Nr. SKA–150/2012. Ņemot vērā faktu, ka Latvijas Republikas normatīvie akti nenosaka psiholoģiskā terora defi nīciju un tvērumu, prasības noilguma termiņu, judikatūrai psiholoģiskā terora lietās ir nozīmīga loma vienotas tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanā. goda un cieņas aizsardzību (Civillikuma 1635. pants) 18 . Ņemot vērā faktu, ka Latvijas Republikas normatīvie akti nenosaka psiholoģiskā terora defi nīciju un tvērumu, prasības noilguma termiņu, judikatūrai psiholoģiskā terora lietās ir nozīmīga loma vienotas tiesu prakses nodrošināšanā un tiesī- bu tālākveidošanā. „Nepieciešamība, lai tiesnesis „rada” jaunus tiesību noteikumus, nereti pastāv arī tādos gadījumos, kad li- kumā vispār nav ietverti kādi pieturas punkti attiecīgā tiesību jautājuma izlemšanā vai arī šādi pieturas punkti nav konkreti- zēti. Šajos gadījumos tiesību tālākveidošana pamatojas nevis vairs uz pašā likumā ietvertajiem tiesiskajiem vērtējumiem, bet gan uz tiesību sistēmas vadošajām idejām; (..). Taču tā jebkurā gadījumā nedrīkst nonākt pretrunā ar vispārējiem tiesību principiem un konstitucionālo iekārtu. (..).” 19 Psiholoģiskā terora pazīmes Tiesu praksē norādīts, ka: „mobingu raksturo darbību kopums, kurām ir šādas pazīmes: 1) konkrētas personas vai personu (kolēģu un/vai priekš- nieka) naidīga un neētiska attieksme; 2) darbības ir individuāli vērstas pret cietušo personu; 3) darbībām ir regulārs raksturs ilgstošā laika periodā (gan- drīz katru dienu vismaz sešu mēnešu ilgumā).” 20 Tādējādi primāri būtu jāsecina, ka kādas ar darba tiesībām saistītas personas darbība vai bezdarbība pret indivīdu ir uzskatāma par psiholoģisko teroru. Literatūrā ir atzīts, ka psiholoģisko teroru var iedalīt pēc tā ietekmes: ietekme uz upuru iespējām adekvāti sazināties (va- dība nedod jums iespēju sazināties, jūs tiekat apklusināts, mutisks uzbrukums pret jums saistībā ar darba uzdevumiem, verbāliem draudiem, verbālām darbībām, lai jūs atraidītu utt.); ietekme uz upuru iespējām uzturēt sociālos kontaktus (kolēģi ar jums vairs nerunā vai vadība pat aizliedz ar viņiem runāt, jūs esat izolēts telpā, kas atrodas tālu no citiem utt.), ie- tekme uz cietušā iespējām saglabāt savu personīgo reputāciju (tenkošana par jums, citi izsmej, citi ņirgājas par trūkumiem vai jūsu etnisko mantojumu, tiek izsmieta pārvietošanās vai sarunu veids utt.); ietekme uz upura profesionālo situāciju (jums vispār netiek doti nekādi darba uzdevumi, jums tiek doti bezjēdzīgi darba uzdevumi utt.); ietekme uz cietušā fi - zisko veselību (jums tiek doti bīstami darba uzdevumi, citi jūs fi ziski apdraud vai jums tiek fi ziski uzbrukts utt.) 21 . Tālāk būtu jāsecina, ka konkrētā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret indivīdu, kā arī jāsecina, vai šai darbībai vai bezdarbībai nav objektīva pamatojuma. Piemēram, uzņēmu- mā tiek veikts remonts un daļai no darbiniekiem tiek ierā- dītas izolētas telpas, kas atrodas tālu no citiem. Izskatāmajā situācijā šķietami būtu objektīvs pamats, kāpēc darbiniekam remonta laikā tiek noteikta darba vieta izolētā telpā, kas atrodas tālu no citiem. Visbeidzot, nesenā judikatūra liek secināt, ka nosacī- jums par termiņu, kādā personai jātiek pakļautai psiholoģiskajam teroram, piemēram, seši mēneši, ir novecojis un nesamērīgs kritērijs. Turklāt, autores ieskatā, šāds kritērijs būtu pretrunā ar Satversmes 95. pan- tu („Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cil- vēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.”). Nebūtu samērīga, kā arī Satversmei atbilstoša prasība, kas liek personai ciest psiholoģisko teroru sešus mēnešus, lai varētu uzskatīt, ka pārkāpums ir pietiekami būtisks un persona varētu baudīt tiesību aizsardzību. Konvencijas 3. pants paredz, ka nevienu nedrīkst spīdzi- nāt, nedz arī pakļaut cietsirdīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam. ECT ir atzinusi, ka minētais pants ietver vienu no demokrātiskas valsts pamatvērtībām un paredz absolūtu cilvēktiesību aizsardzības garantiju, no kuras īstenošanas da- lībvalsts nav tiesīga atkāpties. Atkāpšanās un izņēmumi no Konvencijas 3. panta saistībām netiek pieļauti pat ārkārtas situācijās. 22 Senāts 2020. gada lietā, kas iekļauta Augstākās tiesas judikatūras arhīvā, ir secinājis: „Pret darbinieku vērsta mo- binga ilgums ir jāvērtē kopsakarā ar citām psiholoģiskā terora pazīmēm, jo īpaši darbību raksturu, mērķi un siste- mātiskumu. Ilguma kā psiholoģiskā terora pazīmes būtība nav noteiktā laika nogrieznī, bet gan ir tajā, ka psiholoģisko teroru veido darbību kopums ar vienotu mērķi, nevis viena vai vairākas atsevišķas epizodes. Jo biežākas un sistemātis- kākas ir kaitnieciskās darbības, jo īsāks laika posms var būt nepieciešams, lai mobingu konstatētu, un otrādi.” 23 Tādējādi psiholoģiskā terora gadījumā ir jābūt veiktai dar- bībai vai bezdarbībai, kuru var klasifi cēt kā neētisku attiek- smi pret darbinieku. Neētiskai attieksmei ir jābūt tādai, kuru neatkarīgs vērotājs klasifi cētu kā tādu, kas būtiski ietekmēja darbinieka tiesības uz darbu un profesionālo cieņu. Turpinājums maija numurā 18 AT 2017. gada 6. aprīļa spriedums lietā Nr. SKC–308/2017. 19 „Juridiskās metodes pamati. 11 soļi tiesību normu piemērošanā: rakstu krājums”, Dr.habil. iur., prof. E. Meļķiša zinātniskajā redakcijā, Rīga, LU, 2003, 131.–132. lpp. (sk. Kalniņš E., „Tiesību tālākveidošana”). 20 Administratīvā apgabaltiesas 2014. gada 26. septembra spriedums lietā Nr. A42607608. 21 Identifi cation of Mobbing Activities, pieejams: http://www.leymann.se/12210e.htm 22 ECT spriedumi lietās Chahal v. the United Kingdom; Labita v. Italy; Assenov and Others v. Bulgaria, Satversmes tiesas 2010. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2010–44–01, 8.1. punkts. 23 Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2020 gada 28.aprīļa sprieduma lietā Nr. C30407917, SKC–276/2020, (ECLI:LV:AT:2020:0428.C30407917.9.S) 8.punkts. 19 NR. 4 (94), 2021. GADA APRĪLIS JURISTA PADOMS IVETA ZELČA Mg. iur. , zvērināta advokāte, iveta.zelca@ litigator.eu Foto: Aivars SiliņšNext >