< PreviousRestrukturizācija ir korpo- ratīvās pārvaldības termins at- tiecībā uz uzņēmuma juridisko struktūru, īpašumtiesību, fi nanšu vai citu struktūru pārveidošanu, lai padarītu uzņēmumu ienesī- gāku vai labāk sakārtotu tā paš- reizējām vajadzībām. Restruktu- rizāciju var iedalīt divos veidos: plānota (viss notiek laikus, jau iepriekš sagatavojoties); ārkārtas (nav iespējas laikus analizēt, ir nekavējoties jārī- kojas). Ir trīs situācijas, kāpēc būtu jādomā par biznesa restrukturi- zāciju: problēmas grupā vai uzņē- mumā – zaudējumi, neefek- tivitāte; nepieciešams sakārtot, lai būtu loģiska grupas struktū- ra, dividenžu pārdale, inves- tora piesaiste, ieiešana kapi- tāla tirgū; likuma prasības, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pra- sības, uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) regulējošā likuma grozījumi, dažādas problēmas ar finansēšanu uzņēmuma ietvaros u.c. Lai veiktu restrukturizāciju, vispirms būtu jāsaprot, ko vē- lamies panākt – kādi ir mērķi un uzdevumi. Nākamais solis ir plāns, ko un kā darīt, kā virzīties uz priekšu. Jebkurai restruktu- rizācijai jābūt izplānotai arī no fi nanšu skatupunkta. 90% no rezultāta ir atkarīgs nevis no idejas vai plāna, bet no tā, 20 BILANCES JURIDISKIE PADOMI KOMERC- TIESĪBAS RESTRUKTURIZĀCIJA – mērķis, uz kuru doties Jaunu biznesa attīstības virzienu ieviešana vai ambiciozi nākotnes plāni, izmaiņas normatīvajā regulējumā – šie un citi aspekti var veicināt nepieciešamību restrukturizēt vai reorganizēt uzņēmumu. Kādi jautājumi ir svarīgi pārmaiņu gadījumā, kādi ir biznesa un nodokļu apsvērumi, kas ir galvenie klupšanas akmeņi un kā no tiem izvairīties, par to vebinārā pieredzē dalījās uzņēmuma KPMG Latvia nodokļu speciālisti kopā ar KPMG Zvērinātu advokātu biroja juristiem. Ilustrācija: © James Thew – stock.adobe.com21 NR. 4 (94), 2021. GADA APRĪLIS KOMERCTIESĪBAS kā to ievieš. Ja procesa gaitā kon- statē neatbilstību vai nesasniegtus mērķus, ir jāatgriežas procesa sā- kumā. Regulāri ir jāanalizē efekti – jāpārbauda paveiktais pret plānoto, mērķiem un uzdevumiem. Navigācija – kurp doties? ILZE BERGA , KPMG Latvia Nodokļu konsultāciju departamenta direktore, restruk- turizācijas plānošanu salīdzināja ar navigāciju. Kurp doties? Pa kādu ceļu doties? Kāds ir mērķis, iespējamās alternatīvas, kādi var būt papildu ieguvumi? Vēlmes ir dažādas. Citam vajag ātri, citam ir svarīgāk ietaupīt līdzekļus, kādam jārēķinās ar mazākuma akcionā- ru viedokli vai citām iesaistītajām pusēm, ar ko plānotās izmaiņas ir jāsaskaņo. Tad, kad ir skaidra izpratne, kur jānonāk, kādas ir alternatīvas un kura ir labākā, ņemot vērā konkrētā uzņēmuma vajadzības un iespējas, tikai tad var ķerties pie detalizētās plāno- šanas, kur jāveic pagriezieni – reā- lās darbības. Nav teikts, ka deta- lizētā plāna izstrādes laikā nevar rasties apstākļi, kas liek pārskatīt sākotnējo lielo „virzienu” – marš- ruta izstrāde dažkārt var ietekmēt soļus mērķu sasniegšanai. Tāpēc svarīgi ir nesasteigt, neķerties pie pirmā risinājuma un pārdomāt etapus pēc iespējas detalizēti. Piemēram, ir grupas uzņē- mums, kurš ilgstoši strādā ne- rentabli, un mērķis ir pārtraukt šo biznesu. Parasti nerentabliem uzņēmumiem ir aizņēmumi no saistītajiem uzņēmumiem vai īpašniekiem. Uzņēmuma darbī- bas pārtraukšanai pirmā doma ir to likvidēt. Taču likvidēt uz- ņēmumu ar kreditoriem, pat ja tie ir saistīti grupas uzņēmumi, nevar, savukārt uzsākt maksāt- nespējas procesu ne visi vēlas. Tad pirmā doma, kas nāk prā- tā šīs problēmas risināšanai, ir aizdevuma norakstīšana. Bet tad var nākties daudz samaksāt nodokļos gan aizdevējam, kam norakstītais debets, visticamāk, nebūs atskaitāms nodokļu vaja- dzībām, gan aizņēmējam, kam norakstītais kredīts kļūst par ieņēmumu (pēc būtības uzdāvi- nāti līdzekļi). Ja aizdevums ir no mātes uzņēmuma, to var kapitalizēt – pārvērst par ie- guldījumu pamatkapitālā, lai varētu likvidēt, jo nav vairs kreditoru. Ja aizdevējs nav mā- tes uzņēmums, tad nepieciešams veikt vēl papildu darbības fi nan- sējuma restrukturizēšanai, vai arī ir vērts apsvērt citus veidus, kā nonākt pie vēlamā galamērķa, piemēram, uzņēmumu apvie- nošana, kas var būt ne tikai ad- ministratīvi vienkāršāks process nekā likvidācija, bet arī optimāls no nodokļu viedokļa. Turklāt uz- ņēmuma darbības pārtraukšanas gadījumā no nodokļu viedokļa ir vērts padomāt arī par to, ko darīt ar aktīviem, krājumiem – kur tos pārvietot, lai „iztīrītu” bilanci bez nevēlamām nodokļu sekām. Vērtējot soļus, atsevišķos ele- mentus, kas ir jāizdara, mainās un izkristalizējas alternatīvas un sašaurinās galamērķis. Jāveido detalizēts plāns Tikai tad, kad ir ņemti vērā visi aspekti un ir skaidrs, kāds ir mērķis, ir jēga izstrādāt konkrētu soļu plānu. IEVA TILLERE– TILNERE , KPMG Zvērinātu advokātu biroja partnere, zvērinā- ta advokāte, norāda, ka turpmāko darbību detalizācija ir brīdis, kad darbā tiek iesaistīti juristi. Šajā etapā ir ļoti būtiski pastrādāt pie detalizēta soļu plāna, pie veicama- jām darbībām, kas ir jāizdara, lai nonāktu pie konkrētā mērķa secīgi un pareizi. Vispirms lielajā plānā ir jāidentifi cē svarīgie termiņi. Jāņem par galamērķi galvenais datums, un līdz šim datumam secīgi ir jā- veido plāns. Ļoti būtiski ir saprast, kādi dokumenti būs nepieciešami un kādas darbības var veikt para- lēli, tādējādi ietaupot laiku. Piemēram, milzīgu grupu pārveidošanas gadījumos ir pa- redzēti vairāki reorganizācijas procesi. Ir svarīgi saprast, kuras darbības var veikt paralēli, bet kuras seko viena otrai, lai izvairī- tos no problēmām plāna izpildē. Vēl viens būtisks aspekts ir noteikt, kuras personas ir atbil- dīgas par konkrētu izpildes soli. Pretējā gadījumā atbild visi un neatbild neviens, un rezultātā plāns uz priekšu nevirzās un ne- tiek sasniegts vajadzīgais mērķis. Būtiski ir arī tas, ka detalizēta- jā soļu plānošanā darbiniekam vai komandai, kas to veic, ir jābūt pil- nīgai skaidrībai par iepriekš veik- tajiem darbiem, identifi cētajiem mērķiem un to ceļu, pa kuru jāiet. Pretējā gadījumā, strādājot pie praktiskās ieviešanas, var rasties kļūdas – plānojot praktiskās darbī- bas, kaut kas noiet greizi un netiek izpildīts tas, kas bija iecerēts. Pēc tam kad soļu plāns ir izstrādāts, ir nepieciešams veikt praktiskās ieviešanas darbības, kas visbiežāk ir juridiska veida darbības – likvidācijas, apvie- nošanas, sadalīšanas u.c. procesi. Pats svarīgākais ir visu šo darbī- bu koordinēšana, precīza izstrā- dātā plāna ievērošana. Tajā brīdī, kad tiek konstatēts, ka kaut kas neiet pēc plāna, operatīvi ir jāat- griežas pie maršruta plānošanas un jāveic nepieciešamās izmai- ņas, ja tādas ir vajadzīgas. Ja ir daudz grupas uzņēmu- mu, kas iesaistīti restrukturizā- cijas procesā, ir svarīgi koordinēt visu jurisdikciju izpildītājus, lai tiktu sasniegts mērķis atbilstoši nospraustajam plānam. Svarīgi, lai būtu restrukturizācijas plāna pārvaldītājs, īpaš- nieks, kas seko visam līdzi. Foto: Andrejs Zavadskis Vispirms lielajā plānā ir jāidentifi cē svarīgie termiņi. Jāņem par galamērķi galvenais datums, un līdz šim datumam secīgi ir jāveido plāns. ILZE BERGA KPMG Latvia Nodokļu konsultāciju departamenta direktore IEVA TILLERE– TILNERE KPMG Zvērinātu advokātu biroja partnere, zvērināta advokāte22 BILANCES JURIDISKIE PADOMI KOMERCTIESĪBAS Finanšu aspekts KĀRLIS URBĀNS , KPMG Latvia asociētais direk- tors, eksperts apvienošanās un pārņemšanas, darījumu kon- sultāciju jautājumos, norāda, ka restrukturizācijas procesā nozīmīgs ir finanšu jautājums. Ir vairāki aspekti, ko šajā sakarā ir svarīgi ievērot. Viens no tiem ir kapitāls – dažādu iemeslu dēļ (normatīvā regulējuma maiņa, problēmas biznesā utt.) uzņēmu- mam vajadzīgs papildu kapitāls, investīcijas. Mātes uzņēmumam šajā gadījumā vajadzētu domāt, kā papildu kapitāla piesaiste gru- pas uzņēmumam atspoguļosies arī uz šo komersantu – vai būs nodokļu sekas, vai jārisina juri- diski jautājumi. Nākamais svarīgais fi nanšu jautājums ir likviditāte, ar kuru saskaras visbiežāk, proti, apgro- zāmo līdzekļu nepietiekamība vai nepietiekama naudas plūs- ma. Šajā gadījumā bieži saskaras ar parādu restrukturizāciju, to atlikšanu, norakstīšanu. Uzņē- mumam var būt arī debitori, tad ir jārisina jautājums par debitoru parādu atgūšanu, parādu pārplā- nošanu, iespējams, piedalīšanos tiesiskās aizsardzības procesā, kas var nozīmēt parādu norakstīšanu. Tas var novest pie situācijas, kad uzņēmumam vai grupas ietvaros būs jādiskutē par uzkrājumiem potenciālajam debitoram. Sa- vukārt uzkrājumi uzņēmumam veidos nodokļu sekas. Ražošanas efektivitāte Restrukturizācija no fi nan- šu aspekta var notikt gadījumā, ja nav pietiekama uzņēmuma rentabilitāte, kad ir jāveic pa- šizmaksas analīze, jāpārskata cenošanas principi. Piemēram, uzņēmums strādā pēc tirgus ce- nas un konkurences apstākļos, bet nespēj nosegt izmaksas vai nopelnīt, un ir nepieciešams do- māt par izmaiņām. Šajā gadīju- mā jādomā par produktu miksli, daļa no fi ksētām izmaksām jā- pārdala par labu produktiem, kas nav tik rentabli, un resursu, kas tiek izmantots, lai saražotu no- teiktu produktu, tērē nepareizajā virzienā. Būtiska restrukturizā- cijai no finanšu aspekta ir efektivitāte, proti, ir ierobe- žoti resursi, un tos ir jāmāk izmantot efektīvāk. Visur pasaulē tiecas uz Lean ražošanas principu, t.i., ražošanu padarīt pēc iespējas efektīvāku, tā palieli- not preces vērtību un samazinot zaudējumus procesa laikā. Līdz ar to, analizējot efek- tivitāti, jāvērtē, kā uzņēmums organizē savu darbību, iespē- jams, jāpārskata ražošanas tīkls vai attiecības ar piegādātājiem, pārrobežu darbības. Uzņēmuma biznesa modelis Svarīgs ir uzņēmuma bizne- sa modelis. Piemēram, ēdināšanā biznesa modelis ir apkalpot cilvē- kus klātienē. Aizvadītais gads ir parādījis, ka ēdināšanā veiksmīgi strādā modelis, kuram ir piegāžu risinājumi un iespējams ar klien- tiem kontaktēties attālināti. „Viegli ir pateikt – mainām biznesa modeli, bet daudzās situācijās nonākam pie reālas darbības, kas prasa iejaukšanos gan darba organizēšanā, gan da- žādos nodokļu un juridiskajos aspektos,” saka K. Urbāns. „Šie jautājumi nav atrauti viens no otra. Tad, kad domā par izmak- su griešanu vai kāda aizdevuma kapitalizāciju, ir jādomā arī par nodokļu konsekvencēm.” Nodokļu aspekti IVONNA BALODE , KPMG Latvia Nodokļu konsul- tāciju projektu vadītāja, skaidro, ka restrukturizācija ir ļoti plašs jēdziens un ietver dažādus ins- trumentus – viens no tiem ir reorganizācija. Vai no nodokļu viedokļa reorganizācija ir neitrā- la, t.i., vai tajā nerodas nodokļu izdevumi? Tas, ko vajadzētu darīt attiecībā uz nodokļu aspektiem un restrukturizācijas plānošanu, ir skatīties nodokļu sekas ne tikai uz brīdi, kad notiek restrukturi- zācija, bet arī kas būs tālāk – pēc gada, pēc ilgāka perioda, kad uzņēmums plānos realizēt kādas citas darbības. Iespējams, veik- tā restrukturizācija būs radījusi tādu efektu, kas nākotnē var iz- raisīt nevēlamas nodokļu sekas. Viena no lietām ir likuma „Par uzņēmumu ienākuma no- dokli” normu izpildīšana. UIN likums sniedz definējumu, kas tiek saprasts ar noteikta veida reorganizācijām (piemēram, ap- vienošanās, sadalīšanās). Līdz ar to, plānojot reorganizācijas, ir svarīgi tās organizēt ne tikai no juridiskās puses, bet arī ne- aizmirst normas, ko nosaka no- dokļu likumi. Grāmatvedības nianses Būtisks ir lēmums, kā reorga- nizācijas rezultāts tiks atzīts grā- matvedībā. Liela daļa uzņēmumu reorganizācijas rezultātu atzīst pašu kapitāla sastāvā kā rezervi. Tomēr reorganizācijas re- zerve nav vienīgais veids un pašu kapitāla pozīcija, kur uzrādīt neto aktīvus. Šis jau- tājums no nodokļa viedokļa katrā situācijā ir skatāms individuāli. Ja runā par neto aktīviem, kas tiek pārcelti, un tas, kā tas tiek uzrādīts pašu kapitālā, vēl ir jau- tājums – no kā veidojas starpī- ba, kas ir uzrādīta pašu kapitālā. Piemēram, ja notiek pārrobežu reorganizācijas un tādā veidā tiek pievienota citā jurisdikcijā gūtā peļņa, var rasties situācija, kad notiek dubulta aplikšana ar nodokļiem – pie peļņas gūšanas jau ir bijis samaksāts nodoklis vienā jurisdikcijā un arī Latvijā pie šīs pievienotās peļņas sadales dalībniekiem ir jāmaksā nodokļi. Šis aspekts ir atsevišķi jāanalizē un jārisina. Tiesības samazināt ar UIN apliekamo bāzi Runājot par reorganizāciju, nākamais aspekts, kas jāņem vērā, ir uzņēmuma tiesības sa- mazināt ar UIN apliekamo bāzi. Likums paredz noteiktas pārejas normas, kas dod uzņēmumam KĀRLIS URBĀNS KPMG Latvia asociētais direktors, eksperts apvienošanās un pārņemšanas, darījumu konsultāciju jautājumos IVONNA BALODE KPMG Latvia Nodokļu konsultāciju projektu vadītāja Foto: Kristaps Lapikstiesības 2018. gadā un turpmā- kajos gados samazināt ar UIN apliekamo bāzi. Šādas tiesības varēja radīt pirms 2018. gada 1. janvāra nopelnītā, bet divi- dendēs nesadalītā peļņa, ko ir ie- spējams izmaksāt bez aplikšanas ar nodokli. Tie ir uzkrājumi, par kuriem var samazināt apliekamo bāzi pie esošā režīma, tie ir arī nodokļu zaudējumi. Ja uzņēmums, kas strādā ar finanšu un nodokļu zaudēju- miem, tiek pievienots citam uz- ņēmumam, ir gadījumi, kad tiek uzskatīts, ka nodokļu zaudēju- mus varēs izmantot iegūstošais uzņēmums. Bet tas tā nav – no- dokļu zaudējumus pārnest nav iespējams. Līdz ar to svarīgs ir apvienošanas virziens un kurš no uzņēmumiem ir izdzīvojušais. Runājot, piemēram, par „veco” nesadalīto peļņu vai uz- krājumiem, gadījumos, kad uz- ņēmums tiek sadalīts un viens bizness tiek nodalīts no otra, būtisks ir jautājums, kā pareizi sadalīt šīs tiesības. Netiešā ietekme uz nodokļiem Reorganizācija ir process, kas, pirmkārt, būtiski var mainīt fi nanšu rādītājus izdzīvojušai sa- biedrībai. Otrkārt, tās rezultātā mainās grupas struktūra. Šiem as- pektiem ir ietekme uz nodokļiem. Piemēram, izdzīvojušai sa- biedrībai mainās pašu kapitāla apmērs. Ja uzņēmumam ir fi- nansējums no saistītām pusēm vai citiem aizdevējiem, kas nav finanšu iestādes, mainās pro- centu izmaksas. Ir jāizvērtē, kā mainās pašu kapitāls un vai nemainīsies procentu apmērs, ko var atskaitīt no- dokļu vajadzībām. Mainoties grupas struktūrai, var mainīties arī finansējuma plūsma. Tas ir viens no būtis- kiem momentiem esošajā UIN režīmā, t.i., ir noteikti ierobe- žojumi grupas savstarpējam fi - nansējumam aizdevumu veidā. Izmaiņas grupas struktūrā pašu kapitālā ietekmē, cik daudz uz- ņēmums var tālāk aizdot vai sa- ņemt fi nansējumu no grupas. Reģistrācijas jautājumi Tajā brīdī, kad komercreģis- trā tiek reģistrēts, ka ir notikusi reorganizācija, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) visa informācija par pievienojamo sabiedrību nodokļa maksātājam vairs nav pieejama. Šis ir aspekts, ko neviens grāmatvedis nevēlas piedzīvot, jo pēc apvienošanas ie- gūstošai sabiedrībai noteiktu laiku ir solidāra atbildība. Līdz ar to ir laikus jādomā par visas informā- cijas lejuplādēšanu, saglabāšanu, jo no VID to vairs iegūt nevarēs. Juridiskie aspekti UĢIS LUDIŅŠ , KPMG Zvērinātu advokātu biroja zvēri- nāta advokāta palīgs, uzsver, ka, veicot iecerētā restrukturizācijas procesa plānošanu un ieviešanu, ir jāņem vērā arī daudzi juridis- kie aspekti. Piemēram, ja procesā ir iesaistīts ārvalstu jurisdikcijas elements, ir laikus jāapsver at- tiecīgās ārvalsts jurisdikcijas īpatnības. Pretējā gadījumā jau restrukturizācijas īstenošanas brīdī var rasties neparedzēts šķērslis, kas izjauc, paildzina vai sadārdzina ieplānoto procesu. Pirms katra restrukturizācijas procesa uzsākšanas ir ieteicams arī pārbaudīt iesaistīto sabied- rību atbilstību patieso labuma guvēju informēšanas pienākuma izpildei un apsvērt šīs informā- cijas ietekmi uz plānoto pro- cesu. Proti, vai paziņojums par patiesajiem labuma guvējiem ir iesniegts Uzņēmumu reģistrā sa- skaņā ar likuma prasībām, vai ir iesniegti patieso labuma guvēju pamatojošie dokumenti un vai iecerētais process nemaina kār- tību, kādā patiesie labuma guvēji kontrolē uzņēmumu vai pat pa- šus patiesos labuma guvējus. Ja tas tiek konstatēts tikai procesa ieviešanas stadijā, sarežģītās uz- ņēmumu grupās nepieciešamo dokumentu iegūšana var aiz- ņemt būtisku laiku un arī neplā- noti pagarināt restrukturizācijas procesa pabeigšanu un izmaksas. Ja restrukturizācijas procesā ir paredzēta kāda reorganizācijas īs- tenošana, īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību reorganizācijas līgu- ma sagatavošanai. Jo līgums tiek sastādīts procesa sākumā, neilgi pēc reorganizācijas uzsākšanas apstiprināts no dalībnieku puses un pēc tam vairs būtiski nevar tiks grozīts. Grozījumu gadī- jumā būtu jāatsāk process no sākuma, vai pat grozījumi vispār vairs nebūs iespējami, ja reorganizācijas process būs noslēdzies. Piemēram, ja līgumā ir neskaidri noteikts, kad pievienojamā sabiedrība saistības un tiesības nodod iegūstošajai sa- biedrībai grāmatvedības uzskaitē, tad vēlāk auditoriem vai kādai citai trešajai personai var rasties jautājumi vai šaubas par procesa ieviešanas atbilstību. Vēl ir jāapsver, vai procesa realizēšanai nav nepieciešamas kādas trešo pušu piekrišanas vai paziņošanas (fi nansētāja, būtis- ko sadarbības partneru, klientu u.c.), kāda ir attiecīgā procesa ietekme uz darbiniekiem, re- ģistrētajiem aktīviem, licencēm, komercķīlām, kreditoriem un citiem būtiskiem jautājumiem. Katram konkrētajam proce- sam šo apsveramo aspektu vai jautājumu loks var būt ļoti indivi- duāls un specifi sks. Tomēr jebku- rā procesā tie var radīt nopietnus šķēršļus vai apgrūtinājumus, ja nav laikus identifi cēti un risināti. 23 NR. 4 (94), 2021. GADA APRĪLIS KOMERCTIESĪBAS Reorganizācijas procesa niansēs ieklausījās INESE HELMANE UĢIS LUDIŅŠ KPMG Zvērinātu advokātu biroja zvērināta advokāta palīgs Ja restrukturizācijas procesā ir paredzēta kāda reorganizācijas īstenošana, īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību reorganizācijas līguma sagatavošanai. Foto: Andrejs ZavadskisInformācijas labošana pretendenta tehniskajā piedāvājumā Publisko iepirkumu likuma (turp- māk – PIL) 41. panta pirmā daļa noteic, ka pasūtītājs atlasa kandidātus un preten- dentus saskaņā ar šajā likumā noteiktajām kvalifi kācijas prasībām, pārbauda piedāvā- jumu atbilstību iepirkuma procedūras do- kumentos noteiktajām prasībām un izvē- las piedāvājumu vai piedāvājumus saskaņā ar noteiktajiem piedāvājuma izvērtēšanas kritērijiem. Tas nozīmē, ka vispārīgi iepir- kuma procedūrās ir jāiesniedz pilnībā at- bilstoši piedāvājumi un visa prasītā infor- mācija, lai pasūtītājs varētu izvērtēt piedā- vājumu atbilstību iepirkuma dokumentā- cijā noteiktajām prasībām. Vienlaikus PIL 41. panta sestā daļa paredz, ka kandidāta vai pretendenta iesniegtā informācija vai dokumenti var tikt papildināti, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandi- dātiem un pretendentiem. Savukārt PIL 41. panta astotā daļa paredz, ka piedāvā- jumu vērtēšanas gaitā pasūtītājs ir tiesīgs pieprasīt, lai tiek izskaidrota tehniskajā un fi nanšu piedāvājumā iekļautā infor- mācija. Jebkuras trūkstošās vai neskaidrās informācijas papildināšana vai precizēšana attiecībā uz pretendenta piedāvājumu ir pieļaujama tikai tiktāl, ciktāl šī informācija netiek grozīta vai nepiešķir piedāvājumam jaunu saturu. Senāta 2021. gada 19. februāra lēmums lietā SKA–818/2021 Konkrētajā lietā ir vērtēts strīds par pretendenta tehniskajā piedāvājumā pie- ļautajām kļūdām iepirkumā par sabiedris- kā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem. Pretendents piedāvājumā bija kļūdījies divu nolikumā paredzēto formu (veidņu) aizpildīšanā, kurās bija jānorāda informācija par pretendenta rīcībā esošo autobusu plānoto izmantošanu līguma izpildes laikā (10 gados). Pretendenta ieskatā konkrētās formas ir tikai infor- matīvas, jo pretendents piedāvājumā ir sniedzis pamatinformāciju par tā rīcībā esošajiem atbilstošiem autobusiem, sa- vukārt konkrētās formas (veidnes) ir tikai papildinformācija, kas principiāli parāda, ka pretendents izprot iepirkuma specifi ku un spēj demonstrēt, ka ar tā rīcībā esošo autoparku var izpildīt iepirkuma līgumu. Pretendents uzskata, ka konkrētās piedā- vājuma formas tikai modelē situāciju, taču tās nav pēc būtības piedāvājuma sastāvda- ļas un šajās formās pieļautās neprecizitātes ir labojamas, piedāvājumu vērtēšanas gaitā lūdzot precizēt šo informāciju. Senāts lēmumā vērsa uzmanību uz pasūtītāja noteiktajām prasībām konkursa nolikumā. Atbilstoši iepirkuma procedū- ras nolikuma prasībām tehniskais piedā- vājums jāsagatavo, ņemot vērā tehniskās specifi kācijas prasības, pasūtītāja sniegto informāciju par piedāvājuma sagatavoša- nu; tehniskajam piedāvājumam jābūt sa- gatavotam tādā apjomā, lai pasūtītājs varē- tu izvērtēt piedāvājuma atbilstību tehnis- kās specifi kācijas un nolikuma prasībām; tehniskais piedāvājums jāsagatavo maksimāli detalizēti, lai iepirkuma komisija varētu pārliecināties par pretendenta izpratni un iespējām izpildīt pakalpojumu. Nolikums noteic arī tehniskajā piedāvājumā iesniedzamos dokumentus un norādāmo informāciju, tostarp arī konkrētās formas (veidnes). Ievērojot minēto, Senāts norādīja, ka, pirmkārt, konkursa nolikumā ietvertie noteikumi skaidri nosaka, kādi dokumenti ir ietverami tehniskajā piedāvājumā, ne- piešķirot atsevišķiem dokumentiem vai informācijai lielāku nozīmi, otrkārt, no- likuma noteikumi ir formulēti tā, ka nav paredzēts vērtēt piedāvājumā iesniegto dokumentu atbilstības līmeni, bet gan, vadoties no nolikumā noteiktās piedāvā- jumu vērtēšanas kārtības, pasūtītājam ir pamats konstatēt pretendenta izpratni un iespējas izpildīt pakalpojumu tikai tad, ja ir iesniegti visi dokumenti un tie ir aizpil- dīti, ievērojot pasūtītāja izvirzītās prasības. Lai gan pretendenta piedāvājums sa- turēja informāciju, kurā norādīti preten- denta rīcībā esošie autobusi un šo auto- busu tehniskie rādītāji (kas paši par sevi ir atbilstoši), tomēr citos dokumentos (formās) papildus bija jāsniedz informā- cija par šo autobusu plānoto izmantošanu līguma izpildes laikā, katram autobusam ar „X” atzīmējot, kuros maršrutos un kuros līguma izpildes gados plānots šos autobusus izmantot, kā arī jāsniedz informācija par konkrēto autobusu iz- mantošanu konkrētos maršrutos un reisos. Kā norādīja Senāts, pretenden- tam atbilstoši konkursa nolikuma prasībām jau piedāvājumā jāde- monstrē savas plānošanas spējas kaut vai tikai teorētiskā līmenī, lai pasūtītājs pārliecinātos no piedāvājumā ietvertās informācijas, ka pretendents spēj pārvaldīt tā rīcībā esošos resursu, un tieši konkrētās formas (veidnes) sniedz informāciju par pretendenta spēju plānot pakalpojuma sniegšanu ilgtermiņā. Šādā aspektā arī Senāts norādīja, ka nav pama- tots pretendenta arguments, ka konkrētie dokumenti ir tikai formāli un tie neie- tekmē tehnisko piedāvājumu pēc būtības. Attiecībā uz argumentu, vai ir pieļau- jams precizēt pieļautās kļūdas iesniegta- jos dokumentos (piemēram, atsevišķās ailēs konkrētiem autobusiem ir nepareizi atzīmēta ar „X” to plānotā izmantošana konkrētajos līguma gados, tādējādi pār- sniedzot pieļaujamo autobusa vecumu pa- kalpojuma sniegšanai attiecīgās kategori- jas maršrutos), Senāts norādīja, ka faktiski kļūdainie dati ir labojami, tikai iesniedzot jaunus dokumentus jeb pareizi aizpildītas formas. Tādējādi Senāts atzina, ka pre- tendenta veikto labojumu saturs norāda nevis uz iepriekš sniegtās informācijas Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās Rakstā autore turpina žurnāla 2020. gada decembra un 2021. gada marta numurā aizsākto Latvijas Republikas Senāta jaunāko un aktuālāko nolēmumu publisko iepirkumu lietās apskatu. IEPIRKUMI 24 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Foto: © Racool_studio – www.freepik.comprecizēšanu, bet jauna satura iesniegšanu, t.i., ar pretendenta skaidrojumiem faktiski dokumenti, kuros tika konstatētas neat- bilstības, tika grozīti tādā veidā, ka pra- sībām neatbilstošs piedāvājums padarīts par atbilstošu. Attiecīgi šādu piedāvājuma precizēšanu PIL regulējums nepieļauj. Piedāvājuma atbilstības izvērtējums Saistībā ar piedāvājumu atbilstību bū- tiska nozīme ir arī nolikumā izvirzīto pra- sību atbilstošai piemērošanai, it īpaši sais- tībā ar šo prasību interpretāciju un pareizu izpratni. Tāpat, izvērtējot piedāvājumu, ir būtiski nošķirt tos tiesiski nozīmīgos ap- stākļus un faktus, kas publisko iepirkumu regulējuma kontekstā liecina vai var liecināt par konkrēta piedāvājuma atbilstību vai arī neatbilstību nolikuma prasībām. Šo apsvē- rumu analīzei noderīgas atziņas ir atroda- mas turpmāk aplūkotajā Senāta lēmumā. Senāta 2021. gada 22. februāra lēmums lietā SKA–822/2021 Minētajā lietā (iepirkumā par autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu) iepirkuma priekšmets bija sadalīts četrās daļās jeb līgumos. Konkursa uzvarētājs ie- sniedza piedāvājumu uz visām iepirkuma daļām. Savukārt cits pretendents (pietei- cēja tiesvedībā) apstrīdēja noteiktā kon- kursa uzvarētāja piedāvājuma atbilstību nolikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz minimālo nepieciešamās tehnikas skai- tu, proti, tā kā nolikums nosaka minimālo tehnikas vienību skaitu (7), tad pieteicējas ieskatā, piedaloties konkursā uz vairākām iepirkuma daļām, pretendentam šis mi- nimālais tehnikas skaits ir proporcionāli jāpalielina (attiecīgi jāpiedāvā vismaz 28 tehnikas vienības). Faktiski strīds pastāv par to, kā izprotamas jeb piemērojamas nolikumā izvirzītās minimālās prasības, ja pretendents iesniedz piedāvājumu vai- rākās iepirkuma daļās. Kā norādīja Senāts šajā lēmumā, no nolikuma neizriet, ka kvalifi kācijas pra- sībās ietvertais minimālais tehnikas vie- nību skaits ir palielināms proporcionāli daļu skaitam, kurās pretendents iesnie- dzis piedāvājumu. No nolikuma neizriet aizliegums izmantot vienas un tās pašas tehnikas vienības citu līgumu, tostarp arī šī iepirkuma citu daļu, izpildē. Ja pasūtī- tājs būtu saskatījis nepieciešamību attie- cīgās kvalifi kācijas prasības paaugstināt proporcionāli daļu skaitam, kurās preten- dents piedalās, tad tas būtu jānorāda tieši nolikuma tekstā. Senāts arī norādīja, ka kvalifi kācijas prasību defi nējuma veids, no- saukumā lietojot iekavās formulējumu „ie- pirkuma 1., 2., 3. un 4. daļai” un tālāk uz- skaitot kvalifi kācijas prasības, nenoved pie tādas izpratnes, uz ko norādīja pieteicēja, ka prasības jāpalielina proporcionāli daļu skaitam. Tieši pretēji, Senāts uzskata, ka iepriekš minētais tikai nozīmē to, ka attie- cīgās prasības ir izvirzītas katrai iepirkuma daļai jeb prasības ir saistošas neatkarīgi no tā, cik un kurās daļā pretendents piedalās. Šajā lietā pieteicēja apstrīdēja arī no- teiktā konkursa uzvarētāja piedāvāto cenu, uzskatot, ka tā ir nepamatoti zema, jo ir būtiski zemāka, konkursa uzvarētājam nav darbu pieredzes Latvijā, Covid–19 infek- cijas izplatība ietekmē ārvalstu darbinieku iesaisti līguma izpildē un konkursa uzvarē- tājam ir negatīva reputācija (Lietuvā kon- statēti konkurences noteikumu pārkāpumi, ierosināts kriminālprocess u.c.). Attiecībā uz šiem pieteicējas minētajiem apsvēru- miem Senāts norādīja, ka tiesa iepirkuma rezultātus nevar atzīt par prettiesiskiem, balstoties uz tādu apstākļu un argumentu kopumu, kuriem nav juridiskas nozīmes, piemēram, argumenti par personas reputāciju nav juridiski nozīmīgi, jo tiesiskais regulējums vismaz šobrīd neparedz analizēt pretendenta re- putāciju, kā arī nav izstrādāti objektīvi kritēriji, pēc kuriem to novērtēt. Senāts norādīja, ka apstākļi saistībā ar Covid–19 infekcijas ierobežošanai noteiktajiem pa- sākumiem attiecas uz līguma izpildes pos- mu, nevis uz iepirkuma rezultātu tiesisku- mu. Līdz ar to iepriekš minētie pieteicējas apsvērumi paši par sevi nevar liecināt par uzvarējušā pretendenta piedāvājuma ne- atbilstību konkursa nolikuma prasībām. Balstīšanās uz citu personu spējām PIL 46. panta ceturtā daļa nosaka, ka piegādātājs var balstīties uz citu personu tehniskajām un profesionālajām iespē- jām, ja tas ir nepieciešams konkrētā iepir- kuma līguma izpildei, neatkarīgi no sav- starpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītā- jam, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resur- si, iesniedzot šo personu apliecinājumu vai vienošanos par nepieciešamo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā. Piegādātājs, lai apliecinātu profesionālo pieredzi vai pasūtītāja prasībām atbilstoša personāla pieejamību, var balstīties uz citu personu iespējām tikai tad, ja šīs personas veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, kuru izpildei attiecīgās spējas ir nepieciešamas. 25 NR. 4 (94), 2021. GADA APRĪLIS EVIJA MUGINA Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore Foto: Aivars Siliņš Jebkuras trūkstošās vai neskaidrās informācijas papildināšana vai precizēšana attiecībā uz pretendenta piedāvājumu ir pieļaujama tikai tiktāl, ciktāl šī informācija netiek grozīta vai nepiešķir piedāvājumam jaunu saturu. IEPIRKUMIPraksē balstīšanās uz citu personu spējām ir viens no strīdus pamatiem, proti, vai piedāvājumā iesniegtie pierādījumi par balstīšanos uz citas personas iespējām un kvalifi kāciju ir pietiekami un vai pēc būtības apliecina šo nemateriālo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā. Senāta 2021. gada 24. februāra rīcības sēdes lēmums lietā SKA–263/2021 Šajā lietā pieteicēja apstrīdēja at- kritumu apsaimniekošanas konkursā noteiktā uzvarētāja atbilstību vienai no izvirzītajām kvalifi kācijas prasībām at- tiecībā uz iepriekšējo pieredzi šķiroto atkritumu savākšanas laukuma izveidē, un faktiski strīds šajā tiesvedībā ir par to, vai konkursa uzvarētājs ir piedāvājumā iesnidzis atbilstošus pierādījumus par balstīšanos uz citas personas pieredzi minētās nolikuma prasības izpildei. Tiesvedības gaitā tiesa konstatēja, ka konkursa uzvarētājs, sniedzot skaidroju- mu par piedāvājuma saturu saistībā ar balstīšanos uz citas personas pieredzi, ir grozījis tā sākotnēji iesniegto piedā- vājumu. Kā konstatēts lietas materiālos, konkursa uzvarētāja piedāvājumā bija iesniegta vienošanās ar trešo personu, kurai ir nolikumā prasītā pieredze šķiro- to atkritumu savākšanas laukuma izveidē un kura apņēmusies sniegt konkursa uz- varētājam nepieciešamo atbalstu šķiroto atkritumu savākšanas laukuma izveidē šī līguma (iepirkuma) ietvaros. Jau ap- strīdēšanas stadijā konkursa uzvarētājs ir sniedzis atšķirīgus skaidrojumus, kā izpaudīsies trešās personas sniegtais atbalsts, sākotnēji norādot, ka atbalsts izpaudīsies kā konsultācijas, un vēlāk sniedzot skaidrojumu, ka šis atbalsts iz- paudīsies kā projekta vadība, uzraudzība un kontrole. Tiesa novērtēja lietā esošos pierādījumus un secināja, ka ar skaidroju- miem iesniegtais piedāvājums ir grozīts, jo šāds trešās personas iesaistes apjoms neizriet no paša sākotnējā piedāvājuma. Senāts atzina par pareizu pirmās instances tiesas veikto apstākļu novēr- tējumu, proti, tā kā ir sniegti atšķirīgi skaidrojumi par piedāvājuma saturu, tas norāda, ka šāds piedāvājuma saturs, kāds tiek vēlāk skaidrots, neizriet no sākot- nējā piedāvājuma. Šajā sakarā arī Senāts norādīja, ka pretendentam, kurš konkrētā iepirkumā ir iesniedzis piedāvājumu, jebkurā iepirkuma procedūras norises stadijā ir jāspēj izskaidrot visus ar tā iesniegto pie- dāvājumu saistītos aspektus, jo pre- tendentam jau piedāvājuma iesniegšanas brīdī ir jābūt pārliecinātam, ka piedāvā- jums atbilst visām iepirkuma nolikuma prasībām, un jāzina, kā tieši tas nodroši- nās iepirkuma līguma izpildi. Lai gan šajā lietā tiesa vairāk pievēr- sās jautājumam par atšķirīgiem preten- denta (konkursa uzvarētāja) sniegtajiem skaidrojumiem par piedāvājuma saturu, tādējādi izdarot secinājumu, ka piedāvā- juma saturs ir grozīts, tomēr vienlaikus no tiesas sprieduma ir secināms arī tas, ka tikai norāde uz atbalsta sniegšanu nebū- tu uzskatāma par pienācīgu pierādījumu resursu nodošanai PIL 46. panta ceturtās daļas izpratnē. Lai gan projekta vadība, uzraudzība un kontrole (saistībā ar šķi- roto atkritumu laukuma izveidi) varētu apliecināt balstīšanos uz trešās personas pieredzi un šo resursu nodošanu piegādā- tāja rīcībā, tomēr tas neizriet no iesniegtā piedāvājuma un no piedāvājumā ietvertā apliecinājuma par atbalsta nodrošināšanu. Senāta 2021. gada 5. marta rīcības sēdes lēmums lietā SKA–513/2021 Konkrētajā lietā tika izskatīts strīds saistībā ar pretendenta balstīšanos uz cita uzņēmuma iespējām nodrošināt prasīto pakalpojumu jeb bīstamo atkritumu ap- saimniekošanas atļauju, kas izsniegta ci- tam (ārvalsts) komersantam. Pretendenta piesaistītajam Igaunijas uzņēmumam ir Igaunijā izsniegta licence darbībām ar at- kritumiem ar strīdus kodiem, taču nav šā- das licences, lai veiktu atkritumu apsaim- niekošanas (savākšanas) darbības Latvijā. Konkursa nolikumā bija noteikta pra- sība, ka pretendenta rīcībā jābūt atkritumu apsaimniekošanas/transportēšanas atļaujai būvprojekta skaidrojošajā aprakstā minē- to bīstamo atkritumu apsaimniekošanai. Savukārt nolikumā ietvertajā būvprojekta skaidrojošajā aprakstā norādīts, ka bīsta- mo atkritumu savākšanai, pārkraušanai, pārvadāšanai jāpiesaista uzņēmums, kas ir saņēmis Valsts vides dienesta (VVD) izsniegtu atkritumu apsaimniekošanas at- ļauju tehniskajā specifi kācijā minētajiem bīstamo atkritumu veidiem. Pretendentam pašam nebija atkritumu apsaimniekošanas atļaujas attiecībā uz visiem bīstamo atkri- tumu kodiem, un pretendents norādīja, ka paredzējis organizēt bīstamo atkritumu ar attiecīgajiem kodiem pārrobežu sūtīju- mus, attiecīgi tā piesaistītajam Igaunijas uzņēmumam ir Igaunijā izsniegta licence darbībām ar atkritumiem ar strīdus ko- diem. Pretendenta ieskatā šādā situācijā tas var organizēt šo atkritumu pārrobežu sūtījumus un tam atbilstoši normatīvajam regulējumam nav nepieciešama attiecīgā VVD atļauja. Senāts norādīja, ka faktiski ar šādiem argumentiem pretendents apstrīd kon- kursa nolikuma prasības (ko šajā stadi- jā PIL nepieļauj), līdz ar to tiesa šādu pretendenta piedāvāto rīcības modeli nevērtēja, bet gan norādīja uz to, ka kon- kursa nolikums paredz, lai pretendentam vai tā piesaistītajam uzņēmumam būtu izsniegta VVD atļauja atkritumu ap- saimniekošanas attiecīgajiem kodiem. Ne pretendentam, ne tā piesaistītajiem uzņēmumiem konkursa nolikuma pra- sībām atbilstošas VVD izsniegtas at- ļaujas atkritumu ar strīdus kodiem ap- saimniekošanai nav. Senāts norādīja, ka šādos apstākļos iebildes pret nolikuma prasībām nevar būt pamats tālāku pasū- tītāja lēmumu tiesiskuma apšaubīšanai un piedāvājuma neatbilstība nolikuma prasībām ir pamats piedāvājuma tālākai nevērtēšanai. IEPIRKUMI 26 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Praksē balstīšanās uz citu personu spējām ir viens no strīdus pamatiem, proti, vai piedāvājumā iesniegtie pierādījumi par balstīšanos uz citas personas iespējām un kvalifi kāciju ir pietiekami un vai pēc būtības apliecina nemateriālo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā.27 NR. 4 (94), 2021. GADA APRĪLIS Savukārt, ja dokumentus gata- vo jurists, tad izdevumus par ju- rista pakalpojumiem nevar piedzīt no atbildētāja. Daudzos gadījumos uzņēmums saņem jurista konsul- tācijas kā ārpakalpojumu, taču ne visi biznesa pārstāvji ir gatavi algot zvērinātus advokātus, kuru izde- vumi valsts tiesā tiek piedzīti no atbildētāja. Daudzi uzņēmēji pie- raduši strādāt ar juristiem, kuriem uzticas. Tāpēc rodas jautājums, kā rīkoties situācijās, kad kreditoram ir radušies izdevumi par juridiska- jiem pakalpojumiem un vai tos ir iespējams piedzīt no parādnieka. Saskaņā ar Civilprocesa liku- ma 44. pantu valsts tiesā var pie- dzīt juridisko izdevumu izmaksas tikai par zvērināta advokāta pakal- pojumiem. Šīs tiesību normas tul- kojums ir pausts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011. gada 23. novembra spriedu- mā lietā Nr. SKC–377/2011, kurā norādīts, ka, Saeimas „2011. gada 21. jūlija ārkārtas sesijas septī- tajā sēdē, trešajā lasījumā izska- tot likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.15/Lp10), balsojumā neatbalstīja priekšliku- mu, kas paredzēja ar lietas vešanu saistītos izdevumus atlīdzināt arī gadījumos, kad izdevumi veikti kvalifi cēta jurista palīdzības samak- sai. Senāts secina, ka šajā balsojumā likumdevējs ir veicis nepārprotamu izšķiršanos par jēdziena „advokāts” neattiecināšanu uz juristiem, kas nav zvērināti advokāti, [..].” Tas nozīmē – ja kredito- ram, sniedzot prasību valsts tiesā, dokumentus gatavoja jurists, tad šī jurista izmak- sas valsts tiesā no parādnie- ka lūgt piedzīt nevarēs. Savukārt, ja vērsīsieties ar pra- sību šķīrējtiesā, tad šajā gadījumā atšķirības par juridisko izdevumu piedziņu jurista vai zvērināta ad- vokāta pakalpojumiem nepastāv, proti, ja prasības pieteikumā lūg- siet piedzīt izdevumus par juri- disko palīdzību un dokumentus iesniegšanai šķīrējtiesā būs ga- tavojis jurists, tad minētie izde- vumi par juridisko palīdzību tiks piedzīti. Tāpat tie tiks piedzīti, ja jūsu intereses šķīrējtiesā pārstāvēs zvērināts advokāts. Kādu summu var piedzīt? Valsts tiesā par advokāta pakal- pojumiem saskaņā ar Civilprocesa likumu ir iespējams atgūt noteiktu summu jeb procentus no prasības summas. Proti: ja prasības summa nepārsniedz 8500 eiro, tad to faktiskajā ap- mērā, tomēr ne vairāk par 30% no prasījumu apmierinātās daļas, ja prasības summa ir no 8501 līdz 57 000 eiro, tad to faktis- kajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 eiro, ja prasības summa pārsniedz 57 001 eiro, – to faktiskajā ap- mērā, tomēr ne vairāk par 5% no prasījumu apmierinātās daļas, prasībās, kurām nav mantiska rakstura, – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 eiro, prasībās, kurām nav mantiska rakstura, un lietās, kuras tiesa atzinusi par sarežģītām, – to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 4275 eiro. Tiesa var noteikt mazāku atlī- dzināmo izdevumu apmēru advo- kāta honorāra samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma prin- cipu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši – lietas sarežģītības un apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas iz- skatīšanas laikā un tiesas instanci, kurā prasība tiek izskatīta. Latvijas Republikas nor- matīvie akti neierobežo šķīrēj tiesu jautājumos par juristu un zvērinātu advokātu kompensējamo izdevumu ap- jomu. Katra šķīrējtiesa individuāli var noteikt apjomu, kādā piedze- nami izdevumi par juridiskajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar Rīgas šķīrējtiesas reglamentu summa par jurista/advokāta pakalpojumiem, kuru šķīrējtiesa var piedzīt no zaudētājas puses, nevar pārsniegt apmierinātā prasījuma summu. Ja uzņēmumā rodas situācija, kad ir nepieciešama jurista kon- sultācija un nav sava juridiskā dienesta, iesakām vērsties pie zvē- rināta advokāta vai jurista, kuram ir pieredze un zināšanas jomā, kurā darbojas uzņēmums. JURISTA PADOMS MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR Vai ir iespējams piedzīt izdevumus par jurista pakalpojumiem? Uzņēmējdarbībā pastāv riski, ka partneri, ar kuriem sadarbojamies ne tikai īsu laiku, bet, iespējams, pat ilgstoši, pārkāps līguma nosacījumus. Diezgan bieži dzirdam no biznesa pārstāvjiem, ka uzņēmums nenodarbojas ar parāda piedziņu no parādniekiem, neizmanto savas tiesības, nesniedz prasības tiesā. Un tas tāpēc, ka pašiem nav zināšanu juridisku dokumentu sagatavošanā. INESE ĻAHOVIČA Rīgas šķīrējtiesas prezidija locekle, šķīrējtiesnese Lai pasargātu savu uzņēmējdarbību no negodprātīgas rīcības, ir nepieciešams pievērst uzmanību uzņēmuma lietvedības sakārtošanai, jo strīdus situācijā tieši šis faktors spēlē vislielāko lomu. Rīgas šķīrējtiesa 22. aprīlī plkst. 12 rīko bezmaksas vebināru „Pareiza lietvedība kā pamats veiksmīgai uzņēmējdarbībai”, kuru vadīs Inese Ļahoviča. Atsvaidziniet zināšanas par dokumentu izstrādāšanu! Vairāk informācijas par vebināra norises plānu un reģistrāciju lasiet www.court.lv sadaļā „Jaunumi”. Foto no Rīgas šķīrējtiesas arhīva2020. gada 30. aprīļa spriedums lietā Nr. SKA–3/2020 (A420303615) Morālā kaitējuma atlīdzinājums nav IIN objekts Civillikuma 2352. 1 panta trešā daļa noteic: ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensā- cija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa. Personas goda un cieņas aizskāruma gadījumā nav iespējama restitūcija, kā tas ir mantisku zaudējumu nodarīšanas jeb mantas samazinājuma gadījumā, kad to atlīdzina, atjaunojot iepriekšē- jo stāvokli vai samaksājot zaudējumu (samazinājumu). Goda un cieņas aizskārumu arī nevar atlīdzināt tieši naudā, kā tas ir mantisku zaudējumu gadījumā, jo nauda nav gods un cieņa. Tajā pašā laikā ziņu atsaukša- nai tieši noteikta naudas summa tiek dota kā kompensācija goda un cieņas vietā. Tādējādi, lai arī šī kompensācija mantiskā ziņā rada personas mantas (naudas) pieaugumu, jo tās samazinā- jums šādā gadījumā nav bijis, tomēr tai nav ienākuma gūšanas rakstura. Tā vienīgi kompensē noteiktā apmērā no- vērtētu un naudas izteiksmē izteiktu ne- mantisku kaitējumu. Citiem vārdiem, tā tiek dota aizskartā goda un cieņas vietā, turklāt samērojot kaitējuma smagumu un tam atbilstošo ekvivalentu naudas izteiksmē, kuru nepieciešams dot, lai izlīdzinātu tiesiskās attiecības. Tādējā- di kompensācijas apmēru tiesa nosaka atbilstoši kaitējumam. Citiem vārdiem, naudas summa tieši tiesas noteiktajā ap- mērā pilda kompensējošu funkciju. No likuma „Par iedzīvotāju ienā- kuma nodokli” sistēmas, vēsturiskās attīstības un jēgas neizriet, ka, 9. pantā nosakot konkrētus ar iedzīvotāju ie- nākuma nodokli (IIN) neapliekamos maksājumus, citi iepriekš normā ne- noteikti, bet pēc būtības bez ienākuma gūšanas rakstura esoši maksājumi, kā šajā gadījumā – atlīdzība par morālo kaitējumu par goda un cieņas aizskāru- mu, kļūtu vai attiecīgajā laikā būtu at- zīstami par apliekamiem ienākumiem. Tādējādi morālā kaitējuma kom- pensāciju raksturs neļauj tās uzskatīt par nodokļa maksātāja ienākumu. 2020. gada 9. jūlija spriedums lietā Nr. SKA–150/2020 (A420282416) Darba devēja tiesības prasīt atmaksāt kļūdaini samaksāto IIN Tā kā no likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” kopumā izriet sis- tē ma, ka privā tpersonai ir tiesī bas at- gū t to, ko tā nepamatoti samaksā jusi budž etā (nodokļ a pā rmaksu), savukā rt valstij nav tiesī bu to paturē t, tad var secinā t, ka tiesī bu atgū t pā rmaksā - to nodokli pieš ķ iš ana tikai nodokļ a maksā tā jam, neparedzot tā das paš as tiesī bas arī darba devē jam gadī jumā , ja tas nodokli samaksā jis no saviem lī - dzekļ iem, vē rtē jama kā likuma plā nam pretē ja nepilnī ba. Tā dē ļ uz gadī jumu, kad nodokļ a pā rmaksa izveidojusies no darba devē ja lī dzekļ iem, pē c ana- loģ ijas attiecinā mas tā das paš as tiesis- kā s sekas, kā das paredzē tas gadī jumā , kad pā rmaksa izveidojusies no nodokļ a maksā tā ja – darbinieka – lī dzekļ iem. Ja darba devējs cietis faktiskus zau- dējumus, jo kļūdaini veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas, ņemot vērā Satversmes 105. pantā aizsargātās personu tiesības uz īpašumu, kā arī tais- nīguma principu, ir atzīstamas tā tiesī- bas pieprasīt pārmaksātā IIN atmaksu, pēc analoģijas attiecinot likuma „Par ie- dzīvotāju ienākuma nodokli” 30. panta 3. punktā paredzēto regulējumu. 2020. gada 10. jūlija spriedums lietā Nr. SKA–23/2020 (A420174115) Pierādīšanas priekšmets lietās par darba ņēmēja ienākumu apmēru, ja VID ir precizējis darba ņēmēja ienākumus Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) atbilstoši likuma „Par valsts sociālo ap- drošināšanu” 16. 1 panta 5. 1 daļai varētu precizēt darba ņēmēja darba ienākumus, VID rīcībā ir jābūt informācijai, kas pie- rāda, ka nodokļu maksātājs grāmatvedī- bas reģistros ir uzrādījis mazākus darba ienākumus, nekā tiem būtu jābūt. Tātad pierādīšanas priekšmets šādā lietā ir tas, kādiem patiesībā bija jābūt darbinieku ienākumiem. To, kas tieši katrā konkrē- tajā lietā ir jāpierāda, nosaka šīs lietas apstākļi un tas, par ko ir strīds (piemē- ram, darba algas apmērs, nostrādātās stundas, veikto darbu apjoms utt.). TIESU PRAKSE Rakstā apskatīti Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada spriedumi, kuros izteiktās atziņas būtu noderīgas gan publiskajā, gan privātajā sektorā nodarbinātajiem. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, norādītas tikai spriedumu tēzes. 28 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Foto: © Talaj – stock.adobe.com Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā2020. gada 25. septembra spriedums lietā Nr. SKA–1473/2020 (A420311218) Amatpersonas pienākums atlīdzināt valstij kaitējumu, kas nodarīts ar interešu konflikta pārkāpumu No likuma „Par interešu konfl ikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 30. panta pirmās daļas vārdiskās jēgas izriet, ka valsts amatpersona, pārkāp- jot likumā noteiktos ierobežojumus, ar savu rīcību nodara kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, un valsts amatper- sonai ir pienākums atlīdzināt nodarīto kaitējumu. Ņemot vērā šo mērķi, pie- nākums atlīdzināt kaitējumu nav uz- skatāms par sodoša rakstura maksāju- mu, jo atlīdzinājuma primārais mērķis ir tieši kompensēt nodarīto kaitējumu, nevis sodīt pārkāpuma izdarītāju. Turklāt ienākumi, kas gūti, pārkāpjot amatpersonai noteiktos ierobežojumus, ir uzskatāmi par iegūtiem prettiesiski. Līdz ar to pienākumu atdot tādus ie- nākumus, kas personai nemaz nepienā- kas, nevar vērtēt kā sodu salīdzinājumā ar gadījumiem, kad personai ir jāatdod tādi labumi, kas tai pieder tiesiski. Nosakot valstij nodarītā kaitē- juma apmēru, ir jāņem vērā tas, cik nozīmīgs ir valsts pārvaldes kārtībai nodarītais kaitējums un tās interešu aizskārums. 2020. gada 20. oktobra spriedums lietā Nr. SKA–408/2020 (A420284517) Valsts amatpersonas tiesības savienot amatu ar radošo darbu No Autortiesību likuma 4. panta 1. punkta un likuma „Par interešu kon- flikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1. panta 7. punkta secināms, ka lekcija ir viens no literāra dar- ba izpausmes veidiem, par kuru saņem autoratlīdzību vai honorā- ru. Tas savukārt nozīmē, ka lekciju sa- gatavošana un prezentācija ir radošais darbs likuma „Par interešu konfl ikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normu izpratnē. Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbī- bā” 6. panta otrā daļa nosaka ierobe- žojumus valsts amatpersonai savienot valsts amatpersonas amatu ar citiem valsts amatpersonas amatiem vai ama- tiem citās publiskās personas institū- cijās. Līdz ar to tā nav piemērojama situācijā, kad amatpersona lasa lekciju privātpersonas rīkotā seminārā, nevis ieņem citu valsts amatpersonas amatu. Turklāt normā ir arī norādīts, ka par tajā minētajiem amatiem nav uzska- tāms radošais darbs. Valsts amatpersonai, savienojot valsts amatpersonas amatu ar radošo darbu, ir jāievēro likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatper- sonu darbībā” noteiktie ierobežojumi, piemēram, informācijas izmantošanas aizliegums, uzvedības (ētikas) notei- kumi, kā arī nav pieļaujama interešu konfl ikta situācija un kaitējums valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildī- šanai. Minēto aizliegumu pārkāpums var būt pamats saukt amatpersonu pie tiesību normās paredzētās atbildības, piemēram, disciplināratbildības. 2020. gada 26. oktobra lēmums lietā Nr. SKA–1490/2020 (670013120) Ar ierēdņa kvalifikācijas celšanu saistīto izdevumu atmaksa Vērtējot no MK 2010. gada 21. jū- nija noteikumu Nr. 565 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” izrietošā strīda par kvalifi - kācijas paaugstināšanas mācību izde- vumu atmaksāšanu risināšanas kārtību, nozīme piešķirama tieši starp tiesību subjektiem pastāvošo tiesisko attiecību raksturam. Ja starp tiesību subjektiem pastāv publiski tiesiskas attiecības, strī- dā par kvalifi kācijas paaugstināšanas izdevumu atmaksu piemērojamas tie- sību normas, kas regulē administratīvo procesu. Iestādei ir jāizdod administratīvais akts, ar kuru ierēdnim tiek uzlikts pie- nākums segt ar kvalifi kācijas paaug- stināšanu saistītos izdevumus. Šāds lēmums ir apstrīdams un pārsūdzams APL noteiktajā kārtībā. Ja persona ar lēmumu uzlikto pienākumu labprātīgi neizpilda, lēmuma piespiedu izpilde jeb izdevumu piedziņa veicama APL noteiktajā kārtībā. Uzliekot personai pienākumu at- maksāt izdevumus, iestādei ir jānorāda konkrēta atmaksājamā summa. Šāda summa var būt noteikta arī mācību lī- gumā, tādējādi veidojot administratīvā akta pamatojumu. 29 NR. 4 (94), 2021. GADA APRĪLIS KASPARS RĀCENĀJS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts Foto: Aivars Siliņš TIESU PRAKSE Pienākumu atdot tādus ienākumus, kas personai nemaz nepienākas, nevar vērtēt kā sodu salīdzinājumā ar gadījumiem, kad personai ir jāatdod tādi labumi, kas tai pieder tiesiski.Next >