Nr. 6 (96), 2021. GADA JŪNIJS Gads Covid-19 ēnā – kāds tas bijis? Balsstiesību ierobežošana kapitālsabiedrībās Datu apstrāde kolektīvās vakcinācijas nolūkos Patērētāju kreditēšanas reklāmas Pandēmijas laika izaicinājumi darba tiesībās EVIJA KOLBERGAŽURNĀLS BILANCES JURIDISKIE PADOMI Nr. 6 (96), 2021. gada jūnijs LR UR reģistrācijas nr. 000740196 ISSN 2255–9507 IZDEVĒJS SIA Lietišķās informācijas dienests REDAKCIJA Redaktore Vineta Vizule Maketētājs Arvis Villa Literārā redaktore Rita Cielēna 1. vāka foto: Aivars Siliņš REDAKCIJAS ADRESE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110, fakss 67606115 E–pasts: redakcija@juridiskiepadomi.lv www.juridiskiepadomi.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi ABONĒŠANA Abonementa noformēšana Klientu servisā pa tālr. 67606110, e–pasts: lid@lid.lv, vai abonējiet e–veikalā internetā www.lid.lv REKLĀMA Tālrunis 67606110 Izdevums ir izglītojošs. Katra juridiskā situācija praksē risināma individuāli Ārštata autoru viedoklis var nesakrist ar izdevēja viedokli Par faktu pareizību atbild raksta autors Pārpublicēt tikai ar izdevēja rakstisku atļauju Citēšanas gadījumā atsauce obligāta Iespiests SIA IBC Print Baltic Žurnāla gada abonenti var reģistrēties www.juridiskiepadomi.lv un lasīt žurnāla e–arhīvu Atbalsts bija un būs! BILANCES JURIDISKIE PADOMI Vasara klāt, un laiks nedaudz atslābt un parau- dzīties uz visu no gaišās puses. Kā zināms, katra krīze ir arī iespēju laiks, tāpēc uz Covid–19 pan- dēmijas ēnā pavadīto laiku varam paraudzīties arī no ekonomista skatupunkta. Izrādās, ne viss bijis tik postoši, kā dažbrīd iedomājamies, – ir nozares, kuras pandēmija nav būtiski skārusi, kā arī ir tā- das, kam šis bijis īsts ražas laiks. Vēl pagājušā gada rudenī žurnālā skaidrojām nepārvaramas varas jēdzienu un tā attiecināšanu uz uzņēmējdarbību Covid–19 krīzes apstākļos, bet patlaban secinām, ka krīze skārusi tikai atsevišķas nozares jeb, kā skaidro numura intervijas varonis, – tā izpaudu- sies asimetriski. Liela loma pandēmijas izraisīto seku „mīksti- nāšanā” bijusi arī valsts sniegtajai atbalsta politikai, kas šā gada pirmajā pusē bijusi dāsnāka, salīdzinot ar pagājušā gada otro pusgadu. Lai arī ārkārtējā situācija valstī atcelta, sagaidāms, ka valsts un Ei- ropas Savienības sniegtais atbalsts turpināsies gan šogad, gan nākamajā gadā. Tāpēc būtiski juridiski sakārtot uzņēmējdarbību tā, lai nebūtu iemesla fi - nanšu „piešprici” atteikt. Viens no neatliekamajiem uzdevumiem – sa- kārtot darba tiesiskās attiecības. Ja skaidri zināms, ka pandēmijas dēļ uzņēmuma darbība ir jāsašaurina un darbinieku skaits jāsamazina, tas jādara atbilsto- ši Darba likuma normām. Tāpat, ja uzņēmumā tiek rīkota kolektīvā vakcinācija, jāievēro nosacījumi, kas attiecas uz personas datu aizsardzību. Arī uz- ņēmuma valdei jātiek skaidrībā, kā Komerclikums ietekmē tās locekļu balsstiesības dažādās situācijās. Un kā jau ierasts – sniedzam ieskatu arī jaunākajā tiesu praksē, kas skar gan darba tiesiskās attiecības, gan publisko iepirkumu jomu. Lasiet mūsu ekspertu ieteikumus un neaiz- mirstiet pagarināt žurnāla abonementu nākamajam periodam! VINETA VIZULE, redaktore NUMURA INTERVIJA Gads Covid-19 ēnā – kāds tas bijis? Saruna ar ULDI RUTKASTI , Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāju KOMERCTIESĪBAS Dalībnieku (akcionāru) balsstiesību ierobežošana kapitālsabiedrībās MARIJA BERDOVA , Zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāte JURISTA PADOMS Pandēmijas laika izaicinājumi darba tiesībās EVIJA KOLBERGA , Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns zvērināta advokāte Kas ir prasības nodrošināšana? INESE ĻAHOVIČA , Rīgas šķīrējtiesas prezidija locekle, šķīrējtiesnese Kā pareizi organizēt personas datu apstrādi kolektīvās vakcinācijas nolūkos MARINA BRIŠKENA , datu aizsardzības speciāliste, vietnes eGDPR.lv dibinātāja Patērētāju kreditēšanas reklāmas: vai kāposts reklamē zīmolvārdu? IEVA ANDERSONE , Zvērinātu advokātu biroja Sorainen partnere, zvērināta advokāte LŪCIJA STRAUTA , Zvērinātu advokātu biroja Sorainen jurista palīdze TIESU PRAKSE Tiesu prakse publisko iepirkumu lietās EVIJA MUGINA , Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore Tiesu prakse darba strīdos 2021. gadā KASPARS RĀCENĀJS , Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts FINANSES Kā saņemt maksājumu un e–naudas iestādes licenci Atskats uz vebināru „Licence – kvalitātes zīme maksājumu un e–naudas pakalpojumiem” 3 4 10 14 17 18 28 26 20 22 NR. 6 (96), 2021. GADA JŪNIJS SATURS REDAKCIJAS SLEJA 2021. GADAJŪNIJS 6Nr. (96)NUMURA INTERVIJA 4 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Gads ēnā – kāds tas bijis? Pandēmijas zīmē aizvadīts vairāk nekā gads. Ik pa laikam izskan daļas uzņēmēju neapmierinātība ar vienu vai otru valdības lēmumu, kā arī pesimistiskas prognozes par to, ko epidemioloģiskie ierobežojumi nodarīs Latvijas tautsaimniecībai. Tomēr nepamet datos un novērojumos balstīta izjūta, ka kopumā šo krīzi pārciešam daudz vieglāk nekā 2008. gada dižķibeli. Vai tā patiešām ir, to lūkojam skaidrot ar izsvērtu un analītisku eksperta skatu sarunā ar ULDI RUTKASTI, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāju. Kā Latvijas ekonomika un uzņēmumi līdz šim pārcietuši Covid–19 pandēmijas ietekmi? Ko liecina galvenie makroekonomiskie indikatori? Ietekme uz ekonomiku ir diezgan būtiska, lai gan ne tik negatīva, kā sākumā tika prognozēts. Kopumā ekonomika pērn saruka par 3,6%. Šī krīze īpaša ar to, ka izpaudusies visai asimetriski dažā- dās tautsaimniecības jomās. Vairāk cietusi pakal- pojumu nozare, un diezgan būtiski krities privātais patēriņš, kas pagājušogad samazinājās gandrīz par 10%. Izmitināšanas un ēdināšanas nozares saru- ka par 37%, māksla un izklaide – vairāk nekā par 20%. Tajā pašā laikā būvniecībā un lauksaimnie- cībā bija vērojams pieaugums, virknē citu nozaru, piemēram, apstrādes rūpniecībā vai nekustamā īpašuma tirdzniecībā, bija tikai pavisam neliels kritums. Pat tirdzniecības nozarē, kas lie- lāko triecienu saņēma krīzes sākumā, bet vēlāk strauji atkopās, gada kritums bija ļoti mērens – mazāks nekā ekonomikā kopumā. Pandēmijas ietekmei bija lielas atšķirības ne tikai nozaru griezumā, bet arī dažādās cilvēku grupās. Vēl vairāk pieaugusi noslāņošanās, sociālā nevien- līdzība. Visvairāk tika skarti cilvēki ar zemākiem ienākumiem, savukārt augstu ienākumu grupās pat turpināja pieaugt gan nodarbinātība, gan algas. Galvenie indikatori no Latvijas Bankas 2020. gada pārskata liecina, ka Latvijā vairāki būtiskie rādītāji pērn bijuši labāki nekā eirozonā caurmērā – IKP un eksporta Covid-195 NR. 6 (96), 2021. GADA JŪNIJS NUMURA INTERVIJA kritums mazāks... Tātad Latvijā situācija kopumā ir labāka nekā eirozonā vidēji? Tā var teikt. Bija eirozonas valstis, kurās krīzes ie- tekme bija daudz smagāka. Tam ir vairāki iemes- li. Pirmkārt, pirmajam slimības izplatības vilnim Latvija tika cauri salīdzinoši viegli, šeit bija noteikti mazāk strikti ierobežojumi nekā daudzās citās val- stīs. Otrkārt, Eiropas dienvidu valstīs lielāku īpat- svaru ekonomikā ieņem tūrisma, viesmīlības nozare, kas krīzē bija viena no vissmagāk skartajām, līdz ar to arī atstājot iespaidu uz šo valstu tautsaimniecību. Kādas ir galvenās atšķirības no iepriekšējās globālās ekonomiskās krīzes, kas sākās 2008. gadā? Raugoties uz datiem, šķiet, ka šī ir krietni „mazāka vētra” ar vieglākām sekām, lai gan cēlonis taču it kā ne mazāk nopietns un pat visaptverošs. Kāds tam ir iemesls? Latvijas gadījumā pastāv trīs faktoru grupas, kas noteikušas abu krīžu atšķirības. Pirmkārt, Latvijas ekonomika ir daudz spēcīgāka un gatavāka satri- cinājumiem, salīdzinot ar iepriekšējo krīzi. Pirms iepriekšējās krīzes gan banku, gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību bilances bija daudz vājākas. Liela parādu nasta, pārkarsusi ekonomika, konkurētspējas problēmas, tekošā konta defi cīts, nekustamā īpašu- ma burbulis... Ņemot vērā straujo patēriņa un algu kāpumu, izveidojās arī tāds kā nodokļu ieņēmumu burbulis, uz kā pamata valdība bija ieplānojusi izde- vumus, kas ilgākā laika periodā izrādījās neuzturami. Brīdī, kad šie burbuļi plīsa, turklāt reizē ar globāla- jām norisēm, mūsu ekonomika tam nebija gatava. Foto no Latvijas Bankas arhīvaTagad situācija ir atšķirīga. Veselu biznesa ciklu esam dzīvojuši bez būtiskas kreditēšanas izaugsmes, bilances visos sektoros ir diezgan veselīgas, līdz ar to šī krīze neradīja būtiskas parādu, fi nanšu sektora problēmas. Otrkārt, svarīga atšķirība ir tā, ka esam eirozonas sastāvā, jo iepriekšējo krīzi pastiprināja arī nenoteiktība, notika spekulācijas fi nanšu tirgos, uzbrukumi Latvijas valūtai, kā dēļ valdība nespēja aizņemties naudu fi nanšu tirgū. No tā izriet trešais galvenais atšķirību faktors – valdības atbalsts. Tā kā iepriekšējā krīzē valdība nevarēja aizņemties fi - nanšu tirgos, bija jāvēršas pie starptautiskajām in- stitūcijām – Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas –, un tam nāca līdzi virkne nosacījumu, tajā skaitā valdības izdevumu mazināšana. Šajā krī- zē valdībai fi nanšu tirgos līdzekļi ir pieejami, tur- klāt ar ļoti zemām likmēm, ko veicinājis arī mone- tārās politikas atbalsts. Esam nostājušies uz savām kājām, un mums ir brīvas rokas sniegt ekonomikai atbalstu, ko valdība arī ir darījusi. Jūs sakāt – bilances ir krietni labākas nekā pirms iepriekšējās krīzes. Par bankām skaidrs, nav šaubu – to likviditātes rādītāji ir daudz augstāki. Bet vai to var attiecināt arī uz uzņēmumiem? Līdz šim bija dzirdēts, ka uzņēmumu fi nanšu rādītāji, par spīti ieviestajai uzņēmumu ienākuma nodokļa nulles procentu likmes reformai, tomēr īpaši neuzlabojas... Situācija pakāpeniski uzlabojas, lai gan jāpiekrīt, ka kapitāla ziņā uz citu Eiropas Savienības valstu fona mēs aizvien neizskatāmies labi. Ja uzņēmumi vēlas attīstīties ar banku kredītu palīdzību, tiem ir krietni jāuzlabo kapitāla rādītāji. Protams, arī parāda apjoms mums ir viens no ze- mākajiem ES valstu vidū. Tādējādi, ja skatāmies kapitāla un parāda attiecību, tā ir ļoti laba. Šajā krīzē valdībai bija iespēja ekonomiku stimulēt, bet vai tomēr nav arī globāli mainījusies fi lozofi ja krīžu pārvaldības pieejai kopumā, „taupības ekonomikas” vietā stājoties ekonomikas stimulēšanai uz nākotnes parāda rēķina? Citiem vārdiem, pavērsiens uz Keinsa virzienu? Iespējams, zināmas mācības kopš iepriekšējās krī- zes ir ņemtas vērā, saprotot, ka valdībām jāreaģē agresīvāk jau pašā krīzes sākumposmā. Tomēr arī iepriekšējā krīzē daudzās pasaules valstīs ekonomi- ka tika būtiski atbalstīta. Latvija savā specifi skajā situācijā toreiz to nevarēja. Skatoties no otras puses – vai šī stratēģija ar aizņemšanos un valsts parādu audzēšanu nevar sagādāt problēmas nākotnē? Es teiku, ka esošais parāda līmenis Latvijai bažas nerada. Protams, parāds ir būtisks indikators, un šajā ziņā svarīga būs valdības rīcība pēckrīzes perio- dā. Brīdī, kad ar pandēmiju iemācīsimies sadzīvot un ekonomiku varēs atvērt pilnībā, valdībām būs jāatsakās no ieviestajiem atbalsta pasākumiem un jāsāk lūkoties budžeta defi cīta iegrožošanas, varbūt pat pārpalikuma veidošanas virzienā, lai saglabātu fi skālo telpu nākamajām krīzēm. Dzirdēts, ka pēdējā laikā ir pat iespēja aizņemties ar negatīvām procentu likmēm. Tas faktiski nozīmē, ka jāatdod mazāk, nekā aizņēmies? Jā, tā tas faktiski ir. Ja tā, tad kur problēma aizņemties, cik vien iespējams, kaut vai triljonus, atlikt to summu, kas būs jāatdod, un pārējo izlietot? Tā varētu likties, tomēr tik vienkārši tas nav. Nauda kaut kur ir jāglabā, un arī bankās lielie depozīti ir ar negatīvām likmēm – iespējams, vēl negatīvākām nekā tās, par kurām var aizņemties fi nanšu tirgos. Protams, var uzņemties risku un ieguldīt akcijās vai nekustamajā īpašumā, tomēr jāsaprot, ka aktīvu cenas var svārstīties, un, ja tajā brīdī, kad nauda jāatdod, akciju cenas būtiski samazinās, pilnas sum- mas atmaksai vairs nebūs. Vai aizņemto naudu, kas mūsdienās taču ir tikai digitāli cipari, nevar uzglabāt Valsts kases kontā? Arī Valsts kasei līdzekļi ir kaut kur jāizvieto, pilnī- gas bezarbitrāžas iespējas nav. Bet, protams, nauda šobrīd ir lēta un aizņemšanās iespējas ir. Valsts kase uz krīzes laiku izveidoja lielāku likvidi- tātes buferi – aizņēmās vairāk, lai būtu dro- šības spilvens krīzes atbalstam un valdības tēriņiem. Minējāt, ka valsts atbalsts ir viens no trim galvenajiem faktoriem, kas šo krīzi atšķir no iepriekšējās. Ja vērtē mazliet detalizētāk un arī kontekstā ar citām valstīm, vismaz Baltijas mērogā, – cik šis atbalsts bijis apjomīgs, pietiekams, cik labi organizēts un kur ir bijuši galvenie trūkumi? Atbalsta pasākumus varētu iedalīt divās grupās. Pirmajā grupā ietilpst likviditātes atbalsts, aizdevumi, Šajā krīzē valdībai fi nanšu tirgos līdzekļi ir pieejami, turklāt ar ļoti zemām likmēm, ko veicinājis arī monetārās politikas atbalsts. NUMURA INTERVIJA 6 BILANCES JURIDISKIE PADOMIlīdzekļu nodrošināšana uzņēmumiem, lai brīdī, kad pieprasījums krītas, būtu nauda tekošo izdevumu apmaksai. Likviditātes atbalsts tika sniegts vairā- kos veidos. Pirmkārt, valdība paplašināja nodok- ļu brīvdienas, dodot iespēju uzņēmumiem atlikt nodokļu maksājumus līdz pat trim gadiem, kas samazināja izmaksas un saglabāja līdzekļus uzņē- mumos. Otrkārt, dažādi operatīvi izveidoti instru- menti (pamatā ar Altum starpniecību), kas iekļāva gan kredītgarantijas, gan aizdevumu programmas. Tās gan tika izmantotas mazāk, nekā sākumā tika plānots, daļēji tāpēc, ka tika aktīvi izmantotas no- dokļu brīvdienas, kā arī tāpēc, ka bankas nāca pretī uzņēmumiem un piedāvāja pārstrukturēt kredītus. Kopējais kredītportfelis mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kur maksājumu termiņi tika pagarināti, sasniedza 1,3 miljardus eiro. Otra lielā valdības atbalsta daļa tika izsniegta grantu veidā – dažādu izdevumu kompensācija, papildu ieguldījumi valsts uzņēmumu kapitālā, kā arī atbalsts mājsaimniecībām caur dīkstāves un ci- tiem pabalstiem. Atbalsts vērtējams kā adekvāts, ja raugāmies uz 2020. un 2021. gadu kopumā. Tiesa, pagājušogad atbalsts gan bija krietni mazāks nekā šogad – pērn tas bija ap 4% no IKP, savukārt šo- gad tas varētu pārsniegt 10% no IKP. Turklāt šogad tiek prognozēts arī mērens ekonomikas pieaugums, līdz ar to šāgada atbalsts ir varbūt pat par lielu. Pērn bija vērojama asimetrija arī tādā ziņā, ka atbalsts vairāk tika mērķēts uz uzņē- mumiem un mazāk – uz mājsaimniecībām, taču tieši mājsaimniecību patēriņš diezgan būtiski kritās. Tas nozīmē, ka mājsaimniecības cieta ievērojami un atbalsts tām varēja būt lielāks. Ja salīdzinām ar kaimiņvalstīm, tad, piemēram, Lietuvā situācija bija pretēja – pērn atbalsts bija tuvu tam, ko mēs plānojam sniegt šogad, savukārt šāgada atbalsts līdzīgs tam, ko mēs sniedzām pagā- jušogad. Turklāt arī mājsaimniecībām Lietuvā bija ievērojamāks atbalsts jau pagājušajā gadā, un, iespē- jams, ka tieši tāpēc Lietuvas ekonomika 2020. gadu pārdzīvoja vēl labāk – IKP kritums bija vien 0,9%. Tomēr – vai procesa organizācijā nebija trūkumu? Lēmumu pieņemšana par atbalsta izsniegšanu sā- kumā bija ļoti smagnēja. Tas, no vienas puses, ir objektīvi, jo līdz šim mums šādas pieredzes nebija. No otras puses, efektīvākai atbalsta organizācijai traucēja politiskais process. Bija vairākas kļūdas. Piemēram, mums kā centrālajai bankai uzreiz bija skaidrs, ka, lai gan dīkstāves pabalsti ir ļoti labs instruments, tomēr ir nepieciešams arī elastīgāks ri- sinājums kā darba algu subsīdijas, kas tika ieviestas tikai pandēmijas otrā viļņa laikā. Daļai uzņēmumu tas palīdzēja, jo, ja salīdzinām pandēmijas otrajā vilnī izmaksātā atbalsta apjomu, algu subsīdijas veido apmēram 20%, pat neskatoties uz to, ka šim atbalsta veidam valdība noteikusi daudz striktākus izmaksu griestus, salīdzinot ar dīkstāves pabalstu. 7 NR. 6 (96), 2021. GADA JŪNIJS NUMURA INTERVIJA Foto no Latvijas Bankas arhīvaTātad ir virkne uzņēmumu, kas turpināja strādāt ar mazāku jaudu, ne uz pilnu slodzi, un tur šīs algu subsīdijas lieti noderēja. Dzirdēti piemēri, ka uzņēmumi, nespējot sagaidīt ierobežojumu atcelšanu, beidz pastāvēt. Teorētiski jau valsts atbalsts uz krīzes laiku varētu mākslīgi uzturēt pie dzīvības visus komersantus. Kāpēc tie tomēr „izkrita” cauri atbalsta sietam un bankrotēja? Vai vienmēr vainīgi tikai uzņēmumi, jo strādāja ēnu ekonomikā, vai tās bija arī sistēmas nepilnības? Cik saprotu, patlaban viss strādā ļoti raiti, un to ap- liecina arī uzņēmēju organizācijas. Iesākumā, pro- tams, bija mācīšanās process, gan izstrādājot, gan ieviešot šādas atbalsta programmas. Turklāt sākot- nēji tika pieņemti lēmumi par atbalsta piešķiršanu šaurākai uzņēmumu un iedzīvotāju grupai, un, tikai mācoties no faktiskās pieredzes, atbalsta saņēmēju loku paplašināja. Tobrīd atbalsta pieejamība bija daudz ierobežotāka nekā patlaban, kad mehānisms ir krietni labāk noregulēts. Vai krīzes laika situācija, kurā atbalstu varēja saņemt tie uzņēmumi, kas maksāja nodokļus, ir veicinājusi Latvijas ekonomikas iziešanu no ēnu zonas? Grūti pateikt. Protams, uzņēmumi, kas ir saņēmuši atbalstu, to noteikti novērtē. Taču tie, kas ir smagi cietuši... Ir dzirdēts, ka rodas tendence vairāk pāriet uz skaidras naudas darījumiem, kaut ko paslēpt no valsts. Vēl ir pāragri spriest, kurā virzienā pandē- mijas laikā būs devusies ēnu ekonomika. Lursoft nesen publiskotajā statistikā pamanāms kāds interesants aspekts – no tiem uzņēmumiem (ap vienu trešdaļu), kas līdz šim iesnieguši gada pārskatus, kopējais apgrozījums samazinājies par 4%, bet kopējā peļņa palielinājusies par 2%! Kā tas izskaidrojams? Skaidrojumi varētu būt dažādi, kā kuram uzņē- mumam. Protams, krīzes laikā notiek optimizāci- ja, izmaksu samazināšana. Iespējams, uzņēmumi atteikušies no liekas greznības. Kāda ir situācija ar uzņēmumu maksātnespējas procesiem, bankrotiem? Noteikti nav vērojams bankrotu vilnis. Tas – pa- teicoties valsts atbalstam, maksājumu atlikšanai. Taču nevajadzētu priecāties pāragri, jo krīze vēl nav beigusies, un galīgo rezultātu mēs redzēsim, kad ekonomika sāks atkopties un valsts atbalsts beig- sies. Pašlaik daudzviet parādi tiek uzkrāti. Kopumā uzņēmumu bilancēs pasliktinājums lielākoties vē- rojams krīzes skartajās nozarēs – izmitināšana un ēdināšana, transports un uzglabāšana, māksla un izklaide. Citās nozarēs, lai gan peļņas rādītāji ir pa- sliktinājušies, tomēr ir tuvu tiem, kādi bija pirms krīzes. Tātad ir nozares, kur bankroti var būt daudz izplatītāki, un ir nozares, kur tādu nebūs vispār. Minējāt, ka pērn samazinājās mājsaimniecību patēriņš, taču vienlaikus strauji pieauga mājsaimniecību veikto uzkrājumu apjoms. Tātad ne vienmēr fi nansiālās grūtības bija vainojamas patēriņa kritumā, bet gan piesardzība un izvēle labāk uzkrāt, nevis tērēt? Noguldījumi arī šobrīd turpina strauji augt. Starp citu, lai cik dīvaini tas liktos, arī vidējā alga pagā- jušogad turpināja kāpt. Šajā krīzē uzkrājumu pieaugumu veicinājusi ne tikai piesardzība, bet arī zemais patēriņš, kas radies dažādu ie- robežojumu dēļ. Diezgan būtiska uzkrājuma daļa veidojas tieši šī nepieejamā patēriņa dēļ. Vienlaikus gan jāuzsver lielās atšķirības iedzīvotāju vidū – ka- mēr ir sektori, kur pērn pieaugušas gan algas, gan nodarbinātība, ir arī tādi, kur darba iespējas ir zudu- šas, ienākumi krietni samazinājušies. Tāpēc situācija ir duāla – ja mēra vidējo temperatūru slimnīcā, viss šķiet kārtībā, taču realitātē pastāv lielas atšķirības. Cilvēkiem, kas nonākuši sliktos apstākļos, ir jāpalīdz. Kāds iemesls ir tam, ka Latvijā pārāk lēni atkopjas kreditēšana? Tas ir viens no retajiem sektoriem, kur krietni atpaliekam no eirozonas vidējiem rādītājiem. Vai tā ir pašu privātpersonu un uzņēmumu nevēlēšanās ņemt kredītus, vai arī banku nevēlēšanās tos izsniegt, kopējā gaisotne, kas saistīta ar banku sektora reformām cīņai ar naudas atmazgāšanu? Tas ir vairāku faktoru kopums. No vienas puses, tā ir iepriekšējās krīzes pieredze, kas daudziem ir sāpīga, līdz ar to gan uzņēmumi, gan privātpersonas, gan arī bankas ir krietni piesardzīgākas. Otra lieta, ko jau mi- nēju, ir uzņēmumu bilances, kapitalizācijas līmenis. Tas saistāms arī ar ēnu ekonomiku, jo patiesā uzņēmumu fi nanšu situācija nereti tiek slēpta (tāpat tas liedz sa- ņemt kredītus arī privātpersonām, kas nevar uzrādīt ofi ciālus ienākumus). Esam pabeiguši pētījumu, kurā konstatējām, ka kredītu procentu likmes ir būtiski augstākas nekā eirozonas valstīs, turklāt ar tādiem standarta faktoriem kā banku fi nansēšanās izmaksas, kredītrisks vai kredītu struktūra šo procentu likmju starpību nav iespējams izskaidrot. Tātad tā ir banku politika – turēt augstas kredītprocentu likmes. 8 BILANCES JURIDISKIE PADOMI NUMURA INTERVIJA Foto no Latvijas Bankas arhīvaKo tas nozīmē? Banku sektorā trūkst konkurences? Varbūt pastāv aizliegtas vienošanās? Es negribētu izteikt šādus secinājumus. Man drīzāk šķiet, ka tas varētu būt Latvijā strādājošo banku biznesa modelis. Tās banku grupas, kas Latvijā vei- do lielāko tirgus daļu, šādu politiku – turēt augstus peļņas rādītājus – piekopj arī mūsu kaimiņvalstīs un Skandināvijā. Kā skaidrojami labie eksporta rādītāji, kur Latvija sasniedz arvien jaunus rekordus? Kuri ir tie labie noieta tirgi un kādās nozarēs, ko nav skārusi pandēmijas ietekme? Ko tas liecina par Latvijas ekonomiku? Arī eksportā situācija ir duāla. Ar eksporta pieau- gumu parasti tiek raksturots preču eksporta pieau- gums. Pakalpojumu jomā (transports, tūrisms) ir diezgan būtisks eksporta kritums. Savukārt preču eksportā situācija ir ļoti laba, izaugsme ir plaša – nav tikai atsevišķas preces vai konkrētas valstis, kas šajā ziņā īpaši izceltos. Tie ir gan pārtikas produkti, gan elektroiekārtas, gan citas preces. Taču ir vēl daži Latvijai specifi ski, ar pandēmiju nesaistīti faktori, kas preču eksportu pagājušogad palielināja. Viens no tiem ir labā lauksaimniecības raža, arī pārtikas cenas pasaules tirgos pērn bija ļoti augstas. Otrs – kokrūpniecības nozares atkopšanās no mizgraužu radītās krīzes. Kā kopumā vērtējama Latvijas ekonomika, ražošana – vai tā progresē arvien modernākas ekonomikas, ar augstāku pievienoto vērtību, virzienā? Latvijas ekonomika ir diezgan diversifi cēta – gan eks- porta sadalījumā, gan nozaru ģeogrāfi jā. Apmēram pirms divdesmit gadiem tas tā nebija – visas apstrā- des rūpniecības pamatā bija kokrūpniecība. Tagad tā ir tikai viena no nozarēm. Savukārt pakalpojumu jomā agrāk dominēja transports, tranzīts, nu tā jau ir norietoša nozare. Var teikt, ka Latvijas ekonomika ir dažādota, tiesa gan, tas nenozīmē, ka tiktu ražotas ļoti komplicētas preces. Vairāk ražojam nišas pro- duktus vai vidēji zināšanu ietilpīgas preces. Es negribētu teikt, ka progresa nav. Piemēram, elek- tronikas nozare veidojas par ļoti spēcīgu klasteri. Tāpat pārstāvētas vairākas citas nozares, kas Rietumos skaitās ļoti augstas pievienotās vērtības nozares – far- mācija, ķīmija, mašīnbūve. Tomēr kopumā šo nozaru īpatsvars Latvijas ekonomikā ir mazāks nekā citviet, kur šīs nozares ir attīstītas, tāpat arī šo nozaru spe- cifi skā pievienotā vērtība joprojām diezgan būtiski atpaliek no Rietumeiropas standartiem. Vistuvāk šim līmenim ir pietuvojusies elektronikas nozare, bet ķīmija un farmācija aizvien būtiski atpaliek. Kāda bijusi Latvijas Bankas un citu centrālo banku monetārās politikas loma šajā krīzē, kādu atbalstu tā sniegusi? Gribu izcelt divus aspektus. Viens uzdevums bija pašā pandēmijas sākumā nepieļaut fi nanšu tirgu „sasalša- nu”. Finanšu tirgi parasti apstājas brīžos, kad rodas augsta nenoteiktība, un pandēmija pavisam noteikti tādu radīja. Pašā krīzes sākumā fi nanšu tirgi sāka sa- stingt, aizdevumu likmes sāka kāpt un aizņemšanās iespēju kļuva mazāk. Centrālās bankas strauji reaģēja, īstenojot atbalstošu monetāro politiku un spējot pa- griezt procesu atpakaļ. Otrkārt, atbalsts ekonomikai, kur eirosistēmas centrālās bankas, tai skaitā Latvijas Banka, veic aktīvu iegādes, uzpērk valdību parādzīmes, privātā sektora parādzīmes, kā arī sniedz aizdevumus komercbankām ar negatīvu procentu likmi pie nosa- cījuma, ka komercbankas turpina kreditēt ekonomiku. Kāda varētu būt turpmākā atbalsta mehānismu virzība un ietekme? Ja pareizi saprotu, valdība paredz turpināt ieguldīt lielus līdzekļus, tāpat sagaidāms arī Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda mehānisma atbalsts. Īsi sakot – atbalsts turpināsies? Jā, atbalsts turpināsies. Atveseļošanās fonda fi - nansējums ir nozīmīgs, bet tas nebūt nesastāda pieejamā fi nansējuma lielāko daļu. Jāsaprot, ka tas būs pieejams papildus pārējo ES fondu aploksnei. Latvijai turpmākajos gados būs pieejami diezgan lieli līdzekļi, un svarīgākais – kā tos līdzekļus izmantot. Atveseļošanās fonda gadījumā jau ir iezīmēts, kādās jomās līdzekļi būs tērējami. Lielākās summas Latvijai paredzētas klimatam (37%), digitālajai transformācijai (20%). Vai tas faktiski nozīmē lielākos ieguldījumus būvniecības (māju siltināšana u.tml.), transporta, IT nozarē? Skaidrs, ka klimata politika ir jaunā realitāte, un mums būs jāiegulda klimatam draudzīgās tehnolo- ģijās. Jautājums – kā no tā gūt vislielāko labumu? Protams, siltinot mājas, mēs iegūstam iespēju mazāk importēt energoresursus, sakoptāku vidi. Taču mums ir iespējas ieguldīt arī klimata tehnoloģijās. Varbūt tās nebūs gluži kādi inovatīvi saules bateriju paneļi vai vēja turbīnas, taču tie var būt, piemēram, IT risināju- mi, kas palīdz optimālāk izmantot resursus. Klimata tehnoloģijas mums varētu ļaut arī pelnīt. 9 NR. 6 (96), 2021. GADA JŪNIJS Vēl ir pāragri spriest, kurā virzienā pandēmijas laikā būs devusies ēnu ekonomika. Ar Uldi Rutkasti sarunājās IKARS KUBLIŅŠ, Bilance PLZ redaktors NUMURA INTERVIJANext >