< Previous20 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Kreditēšanas pakalpojumus atļauts reklamēt kredīta devēja birojā vai klientu centros, tā mā- jaslapā vai adresējot personīgi klientiem, ja viņi tam ir piekritu- ši. Savukārt kreditēšanas pakal- pojumu sniedzējs drīkst reklamēt savu zīmolvārdu – nosaukumu, ko kreditēšanas pakalpojumu snie- dzējs izmanto sevis un savu pa- kalpojumu identifi cēšanai tirgū. Atšķirībā no kreditēšanas pakalpojumiem zīmolvārda reklāmu ir atļauts izplatīt televīzijā, presē un citos veidos. Praksē kreditēšanas pakal- pojumu sniedzēji minētos iero- bežojumus cenšas plaši tulkot, ieviešot radošus risinājumus reklāmas saturā. Taču, lai gan radošums mārketinga risinā- jumos kopumā ir atbalstāms, tomēr vienmēr jāapsver, vai tā- dējādi pēc būtības netiek apietas un pārkāptas likuma prasības. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šogad ir pieņēmis divus lēmumus, kuros vērtējis kreditēšanas pakalpojumu reklā- mas ierobežojuma pārkāpumus. 2021. gada 5. martā PTAC pieņēma lēmumu Nr. 3–pk pret SIA VIA SMS par Reklāmas likuma 3. panta pirmās daļas pārkāpumu, piemērojot soda naudu 7000 eiro apmērā par ne- atbilstošas zīmolvārda reklāmas izplatīšanu 1 . Reklāmā ar kredi- tēšanas pakalpojuma sniedzēja zīmolvārdu tika reklamēts it kā ar kreditēšanu nesaistīts pārtikas produkts – kāposts. PTAC konstatēja, ka satu- riski šāda reklāma tomēr attie- cas uz pašu pakalpojumu rekla- mēšanu. Kā lietas ietvaros norā- dīja Latviešu valodas aģentūra, lietojot vārdu „kāposts” reklāmā, kurā runā par aizdevumu, tiek izmantota saistāmība starp vār- du nozīmēm, un šāds lietojums uzskatāms par mērķtiecīgi iz- mantotu reklāmas paņēmienu. Tas ir, diez vai vidējais saprā- tīgais patērētājs nesaprastu, ka vārds „kāposts” šajā gadījumā ir lietots pārnestā nozīmē, ar ko tiek apzīmēta arī nauda, fi - nansiāls ieguvums (piemēram, „nopelnīt lielu kāpostu”). Savukārt 2021. gada 1. ap- rīlī PTAC pieņēma lēmumu JURISTA PADOMS Patērētāju kreditēšanas reklāmas: vai kāposts REKLAMĒ zīmolvārdu? Kopš 2019. gada ir stājušies spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviesti ierobežojumi patērētāju kreditēšanas reklāmai. Regulējums satur aizliegumu reklamēt kreditēšanas pakalpojumus, pieļaujot vien konkrētus izņēmumus. 1 Sk. https://registri.ptac. gov.lv/sites/default/fi les/ via_sms_05.03.2021.pdf 2 Skat. https://registri.ptac. gov.lv/sites/default/fi les/ sia_extra_credit.pdf Ilustrācija: Arvis Villa, izmantojot © Rawpixel.com – stock.adobe.com un GraphicBurger Vai zini par visām labajām īpašībām, kas piemīt kāpostam? Runā, ka tas labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu, stimulē vielmaiņu un izvada toksīnus. Taču visasms.lv tic, ka kāposts rada prieku un ļauj ikdienu pārvērst svētkos. Viasms.lv zina par kāpostu visu, un mēs esam gatavi dalīties zināšanās! Uzzini vairāk – viasms.lv. Viasms.lv – elastīgs aizdevums.21 NR. 6 (96), 2021. GADA JŪNIJS JURISTA PADOMS Nr. 5–pk pret SIA Extra Credit par Reklāmas likuma 3. panta pirmās daļas pārkāpumu, pie- mērojot soda naudu 2500 eiro apmērā 2 . SIA Extra Credit tele- vīzijā izplatīja it kā zīmolvārda reklāmu: Bet visi krāj uzlīmes, sakrāj piecas – kafi ja bez maksas, desmit – nomazgā moci. Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, pirmais bez maksas, jo Bino ir kreizi! Ienāc bino.lv un apskati tieši savu piedāvājumu! PTAC secināja, ka šāda rek- lāma tomēr nav zīmolvārda rek- lāma, jo rada asociāciju tieši ar piedāvāto kreditēšanas pakalpo- jumu, nevis zīmolvārdu – turklāt patērētājs tiek tiešā veidā aicināts apskatīt kreditēšanas pakalpoju- ma sniedzēja piedāvājumu. PTAC veiktais reklāmas izvērtējums, konstatējot liku- ma pārkāpumu, ir loģisks un izriet no likuma mērķa. Proti, Patērētāju tiesību aizsar- dzības likums aizliedz rek- lamēt patērētāju kreditē- šanas pakalpojumus, taču ir pieļaujama zīmolvārda rek- lāma. Kā norādīts tiesu prakses atziņās, ar zīmolvārda reklāmu ir saprotama reklāma, kurā popu- larizēts kreditēšanas pakalpoju- mu sniedzēju identifi cējošs no- saukums, bet kurā vienlaikus nav ietverts aicinājums izmantot šī pakalpojumu sniedzēja pakalpo- jumus. Tādējādi līdz ar grozīju- mu spēkā stāšanos kredītu devē- jiem jāizmanto zīmolvārdi, kuri nesatur saukļus un aicinājumus saņemt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus. Savukārt vērtējums par to, vai reklāmā šāds aicinājums ir ietverts, nevar būt formāls. No- sakot, vai reklāmā tiek vai netiek popularizēts pats kreditēšanas pakalpojums, reklāmas saturs jāvērtē pēc būtības, nevis formāli pārbaudot, vai reklāmā kreditē- šanas pakalpojumi nav pieminēti tiešā veidā. Ja likums pieļauj tikai kredi- tēšanas pakalpojuma sniedzējam reklamēt zīmolvārdu, nevis pašu pakalpojumu, tad ir naivi iedo- māties, ka šādu ierobežojumu ir iespējams apiet, reklamējot ar šo zīmolvārdu, piemēram, it kā kāposta labās īpašības, ja ir vis- notaļ skaidrs, ka vārds „kāposts” ir lietots pārnestā nozīmē un ar citu mērķi. Pirms reklāmu publiskošanas vienmēr ir ieteicams pārbaudīt, vai likumā nav noteikta speciāla kārtība konkrēto produktu vai pakalpojumu reklamēšanai. Pie- mēram, speciāla reklamēšanas kārtība ir noteikta ne tikai pa- tērētāju kreditēšanas pakalpoju- miem, bet arī: zālēm, arī veterinārajām zālēm, atsevišķiem pārtikas produk- tiem, kā uztura bagātinātā- ji un mākslīgie maisījumi zīdaiņiem, tabakas izstrādājumiem, smēķēšanas produktiem un elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, alkoholiskajiem dzērieniem, azartspēlēm un azartspēļu un interaktīvo azartspēļu orga- nizēšanas vietnēm, datorspēlēm, vieglajiem automobiļiem, kā arī īpaši noteikumi attie- cas uz bērniem paredzētām reklāmām. Rakstā minētie lēmumi kal- po kā atgādinājums, ka, sagata- vojot produktu un pakalpojumu reklāmas, to saturs ir rūpīgi jāizvērtē. IEVA ANDERSONE Zvērinātu advokātu biroja Sorainen partnere, zvērināta advokāte LŪCIJA STRAUTA Zvērinātu advokātu biroja Sorainen jurista palīdze Foto: Mārtiņš Cīrulis Pirms reklāmu publiskošanas vienmēr ir ieteicams pārbaudīt, vai likumā nav noteikta speciāla kārtība konkrēto produktu vai pakalpojumu reklamēšanai. MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR22 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Depozīta maksājums par apstrīdēšanas iesniegumu Atbilstoši Publisko iepirku- mu likuma (turpmāk tekstā – PIL) regulējumam, apstrīdot iepirkuma procedūras rezultā- tus, ir jāmaksā depozīts noteiktas summas apmērā. Turklāt depo- zītam jābūt pilnībā samaksātam līdz apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšanai Iepirkumu uzrau- dzības birojā (IUB), t.i., uz de- pozīta samaksu pilnā apmērā attiecas arī tas pats procesuālais termiņš, kas attiecināms uz ap- strīdēšanas iesnieguma iesnieg- šanu. Bet kādas ir tiesiskās sekas, ja noteiktajā termiņā ir iesniegts iesniegums IUB, kā arī ir veikts depozīta maksājums, bet tā ap- maksa ir veikta mazākā apmērā, nekā tas izriet no PIL? Vai šādā gadījumā IUB ir tiesības nepie- ņemt apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanai? Senāta 2021. gada 22. marta rīcības sēdes lēmums SKA–245/2021 IUB konkrētajā gadījumā nepieņēma ieteicējas apstrīdē- šanas iesniegumu, jo, iesnie- dzot iesniegumu PIL noteik- tajā procesuālajā termiņā, bija samaksāts mazāks depozīts, nekā to paredz PIL. Pieteicēja IUB lēmumu pārsūdzēja tiesā, uzskatot, ka ar IUB lēmumu ir ierobežotas tās tiesības uz pieeju taisnīgai tiesai jautājumā par ie- pirkuma tiesiskumu. Konkrētās lietas apstākļos ir secināms, ka pieteicēja pēc bū- tības neapstrīdēja faktu par de- pozīta neatbilstošu apmēru, taču pieteicējas ieskatā IUB situācijā, kad iesnieguma (sūdzības) ie- sniedzējs nav iemaksājis depo- zītu pilnā apmērā, iestādei būtu jādod termiņš trūkumu novērša- nai jeb trūkstošās depozīta daļas iemaksai, pretējā gadījumā ir ierobežotas sūdzības iesniedzēja tiesības uz taisnīgu tiesu un šāds PIL regulējums būtu vērtējams kā neatbilstošs Satversmei, ko attiecīgi, pieteicējas ieskatā, nav vērtējusi pirmās instances tiesa savā spriedumā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma regulējumam, ja tiesa uzskata, ka kāda tiesību norma neatbilst Satversmei vai starptautisko tiesību normai, tā tiesvedību lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai. Kā norādīja Senāts savā lēmumā, rajona tiesa spriedumā piekrita likumdevēja norādīta- jam (PIL anotācijā), ka leģitīmā mērķa – ātras un efektīvas iepir- kuma procedūras – sasniegšanai ir nepieciešams depozīta iemak- sas regulējums. Tiesas spriedumā ir arī norā- dīts, ka šī mērķa sasniegšanai ne- būtu piemērots tāds līdzeklis, kas pieļauj sūdzības atstāšanu bez virzības un papildu laika došanu trūkumu novēršanai jeb depozīta pilnā apmērā samaksai. No ra- jona tiesas sprieduma izriet, ka strīdus regulējums, ņemot vērā sabiedrības intereses uz leģitīmā mērķa sasniegšanu, ir samērīgs. Senāta ieskatā pirmās instan- ces tiesa ir izvērtējusi pieteicēja tiesību ierobežojumu un PIL paredzētā depozīta regulējuma atbilstību Satversmei, līdz ar to pieteicējas kasācijas sūdzībā norādītie argumenti, ka pirmās instances tiesa savā spriedumā to nav vērtējusi un tādējādi pieļā- vusi procesuālu pārkāpumu, nav pamatoti. Savukārt, kā norādīja Senāts, kasācijas sūdzībā nav ietverti argumenti par to, kā- pēc tiesas secinājumi par strīdus Tiesu prakse PUBLISKO IEPIRKUMU lietās Rakstā apskatīti jaunākie Latvijas Republikas Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com Leģitīmā mērķa – ātras un efektīvas iepirkuma procedūras – sasniegšanai ir nepieciešams depozīta iemaksas regulējums. TIESU PRAKSEregulējuma atbilstību Satversmei ir pēc būtības nepareizi vai kā tie- ši izpaužas PIL regulējuma ne- atbilstība Satversmei. Līdz ar to konkrētās lietas apstākļos Senāts nesaskatīja pamatu kasācijas ties- vedības ierosināšanai, jo kasācijas sūdzībā nav tādu argumentu, kas liktu pārbaudīt tiesas secinājumu pareizību pēc būtības. Nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaude Kā tas jau nostiprināts judi- katūras atziņās, PIL 53. pantā paredzētā nepamatoti lēta pie- dāvājuma pārbaudes procedūra ir vērsta uz to pretendentu tiesību aizsardzību, kuriem draud izslēg- šana no iepirkuma zemās cenas dēļ. Pasūtītājam nav jāveic Pub- lisko iepirkumu likuma 53. pantā paredzētā procedūra pretendentu piedāvāto cenu veidošanas no- skaidrošanai, ja tam nav radušās šaubas par cenas pamatotību. Savukārt tiesai nav kompetences iejaukties pasūtītāja novērtēju- ma brīvībā, bet tai ir jāpārbauda vienīgi tas, vai pasūtītāja rīcība, neveicot cenas pamatojuma pār- baudi, nav acīmredzami kļūdaina. Senāta 2021. gada 22. marta rīcības sēdes lēmums SKA–652/2021 Šajā lietā pastāvēja strīds par brauktuvju posmu atjaunošanu Liepājas pilsētā, proti, pieteicēja apstrīdēja to, ka tās ieskatā kon- kursā noteiktā uzvarētāja pie- dāvājums ir nepamatoti lēts un pasūtītājs nav veicis šī piedāvāju- ma cenas pamatotības pārbaudi. Kā norādīja Senāts, konkrētajā gadījumā cenas starp visiem pretendentiem (uzvarētāju, pie- teicēju un trešo pretendentu) bija apmēram 10% robežās, un šī cenu atšķirība ir līdzīga un nav nesamērīgi liela, līdz ar to tā pati par sevi nerada acīmredzamu pa- matu pieņēmumam, ka zemākās cenas piedāvātājs ir iesniedzis nepamatoti lētu piedāvājumu un nevarēs izpildīt iepirkumu rezul- tātā slēdzamos līgumus. Pieteicēja kasācijas sūdzībā norādīja, ka būvniecības jomā 10% atšķirība cenā ir ievērojama. Kā piekrīt arī Senāts, noteiktos gadījumos 10% atšķirība cenā varētu būt vērtējama kā būtiska, tomēr pieteicēja nav minējusi ie- meslus, kas pamatotu šo apgal- vojumu konkrētajā gadījumā, t.i., no pieteicējas kā no konkrētās nozares tirgus dalībnieka sagai- dāms, ka tā sniegs pamatojumu apgalvojumam, ka atšķirība starp uzvarētāja un citu pretendentu piedāvātajām cenām ir pietieka- mi būtiska. Cita starpā šajā lietā salīdzi- noši tika apskatītas arī tādas iz- maksu pozīcijas kā virsizdevumi un peļņa. Attiecībā uz virsizde- vumu pozīciju Senāts norādījis, ka to veido tādas izmaksas, ku- rām objektīvi ir jārodas būvdar- bu veikšanas laikā, un tās nevar būt deklaratīvas vai nebūt vispār, tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka normatīvie akti nenosaka virsiz- devumu apmēru. To var ietekmēt daudzi faktori, tostarp tādi, kas atkarīgi no katra komersanta ie- spējām un vēlmēm. Attiecībā uz peļņas izmaksu pozīciju Senāts atzina, ka konkrētajos apstākļos nav objektīva pamata pārbaudīt iemeslus, kāpēc uzvarētājs izvē- lējies paredzēt noteikta apjoma peļņas procentu, un rajona tiesa pareizi norādījusi, ka izšķirša- nās par plānoto peļņu ir kat- ra komersanta ziņā un tā var būt atkarīga no daudziem subjektīviem faktoriem. Senāts arī atzina par pama- totu rajona spriedumā norādīto papildu argumentu, proti, tiesa ir ņēmusi vērā arī pasūtītājas sniegto informāciju, ka uzvarē- tāja iepirkumu līgumos paredzē- tos būvdarbus ir sekmīgi izpildī- jusi, tie nodoti ekspluatācijā un to veikšanas laikā nebija nepie- ciešams pagarināt darbu izpildes termiņus vai kā citādi sniegt at- balstu uzvarētājam. Proti, tas, ka par līdzvērtīgu cenu jau iepriekš ir izpildīti līgumi, var tikt ņemts vērā kā papildu arguments pie- dāvājuma cenas pamatotības aspektā. Vērtēšanas kritēriji PIL 51. pantā ir paredzēti piedāvājumu vērtēšanas kritē- riji, kuriem jābūt saistītiem ar iepirkuma priekšmetu. Senāts ir atzinis, ka piedāvājumu 23 NR. 6 (96), 2021. GADA JŪNIJS TIESU PRAKSE EVIJA MUGINA Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore Foto: Aivars Siliņš Tas, ka par līdzvērtīgu cenu jau iepriekš ir izpildīti līgumi, var tikt ņemts vērā kā papildu arguments piedāvājuma cenas pamatotības aspektā.TIESU PRAKSE 24 BILANCES JURIDISKIE PADOMI pārbaudes kritēriji ir viens no instrumentiem, ar kuru palī- dzību pasūtītājs var panākt to, ka iepirkumā iegādātās pre- ces vai pakalpojumi būs tādi, kā pasūtītājam nepieciešams, proti, ka tas saņems iepirkuma priekšmetam atbilstošu un pēc iespējas kvalitatīvu izpildīju- mu. Vienlaikus jāņem vērā, ka arī uz piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem ir attiecināmi PIL 2. pantā noteiktie likuma mērķi, it īpaši – nodrošināt iepirkuma priekšmeta piešķiršanā vien- līdzīgu attieksmi, kas izslēgtu starp pretendentiem negodīgu konkurenci un iepriekš zināmu priekšrocību piešķiršanu. Senāta 2021. gada 31. marta spriedums lietā SKA–322/2021 Konkrētajā lietā par mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu kā strīdus kritēriji bija noteikti – bāzes staciju skaits konkrētu ra- diofrekvenču spektra diapazona ietvaros, kas rajona tiesas ieskatā ir objektīvi pārbaudāms un viegli salīdzināms pakalpojuma pieeja- mības rādītājs, kā arī klientu ap- kalpošanas punktu skaits Latvijā, jo pasūtītāja darbība ir visā Latvijā. Strīdus būtība šajā lietā ir par to, ka konkrētie kritēriji un tiem noteiktais punktu īpatsvars rada priekšrocības vienam kon- krētam pakalpojumu sniedzējam, kuram attiecīgi ir skaitliski vai- rāk gan bāzes staciju, gan klientu apkalpošanas punktu. Kā Senāts norādīja spriedumā, pasūtītā- jam ir jānodrošina godīga konkurence un vienlīdzīga un nediskriminējoša attiek- sme, maksimāli izvairoties no tādiem kritērijiem, kas var radīt aizdomas par noteiktu priekšro- cību piešķiršanu kādam no pre- tendentiem. No konkrētās lietas materiā- liem secināms, ka savus viedok- ļus ir sniegušas vairākas teleko- munikāciju nozarē kompetentās iestādes un faktiski nav vienno- zīmīga kritēriju kopuma mobilo elektronisko sakaru pakalpojuma pieejamības vērtēšanai, un at- bilstošs rādītāju vērtējuma no- zīmīgums atkarīgs no konkrēta mobilo elektronisko sakaru pa- kalpojuma tehniskajām iespējām, lietotāja vēlmēm un nepiecieša- mības, kā arī elektronisko sakaru pakalpojuma saņemšanas vietas. Savukārt bāzes staciju skaits ir attiecināms uz radio pārklājumu raksturojošiem rādītājiem un tīk- la kapacitātes plānošanu, un tas ir viens no mobilo sakaru pakal- pojumu pieejamības objektīviem rādītājiem, taču ne vienīgais. Kā Senāts secina spriedumā, izskatāmās lietas apstākļi parāda, ka objektīvi nav viena kritērija, kas efektīvi ļautu pārliecināties par piedāvātā pakalpojuma kvali- tāti. Šādā gadījumā nav pamatoti piešķirt izšķirošu nozīmi vienam kvalitātes novērtējuma kritēri- jam, vēl jo vairāk – ja tas kādam no tirgus dalībniekiem nodro- šina acīmredzamu priekšrocību iepretim citiem konkurentiem. Tādējādi Senāta ieskatā rajona tiesa nav pārliecinājusies par to, vai ar konkrētajām prasībām tiek objektīvi apmierinātas pasūtītā- jas vajadzības pēc pieejamiem un kvalitatīviem mobilajiem saka- riem visā Latvijā un tiek nodro- šināta brīva konkurence. Proti, Senāta ieskatā nav atbalstāma situācija, kurā vienam no pakal- pojumu kvalitātes kritērijiem tiek piešķirts lielāks īpatsvars, ja tas nav izšķirošais pakalpojumu kva- litātes rādītājs un ja tas vienlaikus rada konkurences ierobežojumus. Savukārt attiecībā uz kritēri- ju, saskaņā ar kuru tiek piešķirti punkti par pretendenta klien- tu apkalpošanas punktu skaitu Latvijā (maksimāli iegūstami trīs punkti), Senāts neiebilda pret šī prasības pamatojumu jeb pasūtī- tāja vēlmi saņemt mobilo saka- ru izmantošanai nepieciešamos papildpakalpojumus iespējami tuvākajā klientu apkalpošanas centrā. Tomēr Senāta ieskatā ra- jona tiesai ir jāizvērtē arī apsvē- rumi par to, vai objektīvs rādījās pasūtītāja mērķa sasniegšanai ir tieši klientu apkalpošanas centru skaits, nevis izvietojums, un vai ir paredzēts uzturēt norādītos klientu apkalpošanas centrus visā līguma darbības laikā. Līdz ar to apsverams, vai patiesi šāds kritērijs nav formāls un nesniedz priekšrocības kādam no preten- dentiem. Balstīšanās uz citu personu pieredzi Lai PIL 46. panta ceturtās daļas izpratnē atbilstoši balstī- tos uz citu personu (piegādātāju) tehniskajām un profesionālajām iespējām, un tieši uz iepirkuma procedūras dokumentos prasīto pieredzi, attiecīgajam piegādātā- jam ir arī jāveic būvdarbi vai jās- niedz pakalpojumi, kuru izpildei attiecīgās spējas ir nepieciešamas. Tomēr, lai normas regulējums tiktu atbilstoši ievērots, ir jāvērtē konkrētās lietas apstākļi, slēdza- mā līguma raksturs, izvirzītās pie- redzes prasības mērķis, iesniegtie pierādījumi par balstīšanos un piegādātāja iesaiste līguma izpil- dē. Formāla balstīšanās uz citu personu pieredzi nav pieļaujama, turklāt minētais attiecināms arī uz situāciju, kad piegādātāji pie- dalās iepirkuma procedūrā kopīgi, Nav atbalstāma situācija, kurā vienam no pakalpojumu kvalitātes kritērijiem tiek piešķirts lielāks īpatsvars, ja tas nav izšķirošais pakalpojumu kvalitātes rādītājs un ja tas vienlaikus rada konkurences ierobežojumus.25 NR. 6 (96), 2021. GADA JŪNIJS TIESU PRAKSE t.i., iesniedzot piedāvājumu kā personu apvienība. Senāta 2021. gada 30. aprīļa lēmums lietā SKA–983/2021 Šajā lietā viens no izskatā- majiem jautājumiem saistīts ar pieteicējas neatbilstību konkursa nolikumā ietvertajai prasībai par pretendenta pieredzi noteikta skaita ēdiena porciju pagatavo- šanā. Pieteicēja, apliecinot nepie- ciešamo pieredzi ēdiena porciju pagatavošanā, ir atsaukusies uz otra personu apvienības dalīb- nieka (pilnsabiedrības biedra) iegūto pieredzi, vienlaikus no lietas materiāliem konstatējams, ka minētais dalībnieks iepirkuma līguma izpildes gaitā faktiski ne- iesaistīsies ēdiena porciju gatavo- šanā. Līdz ar to strīdus jautājums ir, vai tā dalībnieka pieredze, kas nepiedalīsies faktiskajā ēdiena porciju sagatavošanā, ir ņemama vērā, vērtējot, vai pieteicējai ir strīdus nolikuma normā ietver- tajai prasībai atbilstoša pieredze. Kā norādīts tiesas lēmumā, Senāta ieskatā pasūtītājs minēto prasību izvirzījis, lai pārliecinā- tos, ka pakalpojuma sniedzējs spēs laikus un kvalitatīvi sagata- vot nepieciešamo ēdiena porciju skaitu, tādējādi iepirkuma tie- siskajā regulējumā pakalpojuma sniedzēja iespēja balstīties uz citu personu pieredzi ir nesarau- jami saistīta ar nosacījumu, ka subjekts, kurš faktiski guvis pra- sīto pieredzi, līguma izpildē veiks tās darbības, kuru dēļ attiecīgā pieredze prasīta. Senāta ieskatā ir pamats minēto nosacījumu attiecināt arī uz situāciju, kad pretendents ir personu apvienī- ba un vajadzīgā pieredze ir vie- nam no apvienības dalībniekiem. Līdz ar to tikai tam apstāklim, ka pretendents ir personu apvienība vai pilnsabiedrība, nav izšķirošas nozīmes, lai uzskatītu, ka balstī- šanās uz attiecīgās personas re- sursiem būtu pierādāma citādi, kā vien caur attiecīgās personas faktisko iesaisti līguma izpildē. Senāts lēmumā arī norā- dīja, ka abu pieteicējas sastāvā ietilpstošo komersantu soli- dāra atbildība attiecībās ar trešajām personām auto- mātiski nozīmē, ka konkrē- tā iepirkuma līguma izpildē faktiski tiks izmantota abu komersantu iepriekš iegūtā pieredze, turklāt paši pilnsa- biedrības biedri ir vienojušies par faktisko darbu sadalījumu līguma izpildes laikā. Līdz ar to konkrētajā gadījumā Senāts piekrita pirmās instances tiesas vērtējumam, ka pirmšķietami pretendenta pieredze nav at- bilstoši apliecināta. Iepirkuma procedūras pārtraukšana Attiecībā uz iepirkuma pro- cedūras pārtraukšanu primāri ir jāvērtē, vai šādai rīcībai ir objek- tīvs pamats. Tomēr vienlaikus ir jāpievēršas arī izvērtējumam, vai konkrētajos apstākļos pasūtītā- ja rīcībā, pieņemot lēmumu par iepirkuma procedūras pārtrauk- šanu, nav saskatāmas favorītisma pazīmes. Senāta 2021. gada 14. maija lēmums lietā SKA–1020/2021 Konkrētajā lietā par tiesību piešķiršanu sabiedriskā trans- porta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās no- zīmes maršrutu tīklā pasūtītājs attiecīgajā daļā pārtrauca iepir- kuma procedūru, jo pieteicējas piedāvātā līgumcena pārsniedza 209% no paziņojumā par līgumu norādītās paredzētās līgumcenas un pārējo pretendentu piedāvāju- mi tika atzīti par neatbilstošiem konkursa prasībām. Pieteicēja sa- vukārt argumentēja, ka pasūtītāja līgumcenas aprēķins ir tikai pro- vizorisks, uz ko Senāts norādīja, ka, nosakot starpību starp pasūtītājas provizorisko kompensācijas apmēru un apmēru, kāds būtu jākom- pensē pieteicējai saskaņā ar tās piedāvājumu, visi ap- rēķinos izmantotie lielumi attiecībā uz abām salīdzinā- majām izmaksām ir vienādi. Senāta ieskatā, ciktāl pasūtītāja apsvērumi ir vērsti uz pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku, un vienlaikus nav vērsti uz konkurences nepamatotu ierobežošanu vai citādi nevien- līdzīgu vai netaisnīgu attieksmi pret piegādātājiem, pasūtītājam ir tiesības savu risku mazināšanas nolūkā pārtraukt iepirkumu. Savukārt saistībā ar iespēja- miem favorītisma riskiem iepir- kuma pārtraukšanas kontekstā pieteicēja norādīja, ka arī citās konkursa daļās uzvarējušajiem pretendentiem kompensējamais apmērs būtiski pārsniedzot pa- sūtītājas prognozēto (provizo- risko) kompensējamo izdevumu apmēru, bet šīs daļas pasūtītājs nav pārtraucis. Senāts pievērsās lēmumā arī šī argumenta pār- baudei, secinot, ka visās kon- kursa daļās prognozējamās iz- maksas, kuras pasūtītājam būs jākompensē saskaņā ar attiecīgās iepirkuma daļas uzvarētāja pie- dāvājumu, pārsniedz pasūtītāja prognozēto kompensējamo ap- mēru, tomēr nevienā no daļām pārsniegums nav tik būtisks, kā tas ir pieteicējas gadījumā. Senāts norādīja, ka pasūtītājs var akceptēt piedāvājumu, kas cenu ziņā pārsniedz pasūtītāja aplēses par tā plānotajiem izdevumiem konkrētajā iepirkumā, savukārt vērtējums par to, vai piedāvājumi ir izmaksu efektīvi, ietilpst pasū- tītāja rīcības brīvībā. Pasūtītājs var akceptēt piedāvājumu, kas cenu ziņā pārsniedz pasūtītāja aplēses par tā plānotajiem izdevumiem konkrētajā iepirkumā, savukārt vērtējums par to, vai piedāvājumi ir izmaksu efektīvi, ietilpst pasūtītāja rīcības brīvībā.Senāta Civillietu departamenta 2021. gada 5. februāra spriedums lietā SKC–143/2021 (C30281315). Tēzes: Dokumenta atvasinājumam ir juridisks spēks tikai tad, ja attiecīgā dokumenta oriģ inālam ir juridisks spēks. Lai strīdus gadījumā secinātu, vai persona ir bijusi nodarbināta uz darba līguma pamata, ir jāiegūst tieši vai netieši pierādījumi tam, ka iespējamā darba devēja un nodarbinātās personas starpā bija panākta vienošanās par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, tostarp par darba veikšanu par atlīdzību, un ka darbs tika veikts tieši darba tiesisko attiecību ietvaros. Prasītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu jāpierāda, ka puses bija vienojušās par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, proti, veicamo darbu un darba samaksu. Lietas apstākļi 2007. gadā prasītājs ar darba devē- ju noslēdza darba līgumu, ar kuru tika pieņemts darbā par namu pārvaldnie- ku. Minēto darba līgumu darba devēja 2010. gada 1. janvārī uzteica, un 2. febru- ārī tika izbeigts darba līgums, kā arī visas iepriekš noslēgtās vienošanās. 2014. gada septembrī prasītājs cēla prasību, lūdzot atzīt, ka starp viņu un darba devēju no 01.01.2011. līdz 01.01.2014. ir bijušas darba attiecības, un piedzīt par šo periodu darba samaksu. Kā pierādījumu darba tiesisko at- tiecību nodibināšanai, prasītājs tiesai ie- sniedza 2011. gada 10. janvāra vienošanās kopiju. Vienošanās noteikts, ka darba alga no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 1. janvārim būs Latvijas Republikā no- teikto divu minimālo darba algu apmērā (Ls 400). Tāpat puses vienojās, ka darba alga turpmākajos 36 mēnešos tiks ieturēta un izmaksāta ne agrāk kā pēc 2014. gada 31. janvāra. Prasītāja ieskatā minētā vie- nošanās uzskatāma par darba līguma ne- atņemamu sastāvdaļu, jo darba tiesiskās attiecības starp pusēm netika pārtrauktas. Pirmās instances tiesa prasību norai- dīja, jo uzskatīja, ka iesniegtie rakstveida pierādījumi, tostarp darba devējas izsnieg- tās pilnvaras, un vairāku liecinieku liecības nepierāda darba tiesisko attiecību pastā- vēšanu strīdus periodā, bet liecina par ci- tām civiltiesiskajām attiecībām (vienlaikus tiesa nenorādīja, kādas konkrēti tiesiskās attiecības starp pusēm bija nodibinātas). Apelācijas instances tiesa prasību ap- mierināja, jo uzskatīja, ka ar 2011. gada 10. janvāra vienošanos starp pusēm tika nodibinātas darba tiesiskās attiecības, ko apstiprina liecinieka liecība, ka no 2008. līdz 2013. gadam autostāvvietā aptuve- ni vienreiz nedēļā viņš prasītāju sastapa kā stāvvietas pārvaldnieku, savukārt cits liecinieks apgalvoja, ka pazīst prasītāju kā namu pārvaldnieku un sētnieku laikā no 2011. līdz 2013. gadam, tāpat darba devēja 2011. gadā divas reizes izdevusi prasītājam pilnvaru kārtot dažādus jau- tājumus, un prasītājs strīdus laika periodā TIESU PRAKSE To, ka dokumentiem ir jābūt kārtībā, mēs zinām no fi lmas „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Arī darba attiecībās pret dokumentiem nedrīkst izturēties vieglprātīgi, īpaši pret darba līgumu. 26 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Tiesu prakse DARBA STRĪDOS 2021. gadā 1 Darba likums ar komentāriem. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, zvērinātu advokātu birojs BDO Law, Rīga, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2020, 124. lpp. Darba līgums ir daudzpusējs darī- jums, jo tas ietver divu tiesību subjektu – darbinieka un darba devēja – saskanīgus gribas izteikumus, un divpusējs līgums, jo tajā abām pusēm ir gan tiesības, gan pienākumi pret otru. 1 Darba likuma 39. pantā ir noteikts, ka darba līgums uzskatāms par noslēgtu brīdī, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un dar- ba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Kaut arī darba līgumam ir jābūt no- slēgtam rakstveidā pirms darba uzsākša- nas, tomēr darbinieku aizsardzības nolū- kā Darba likuma 41. pantā ir noteikts, ka rakstveida formai neatbilstošam līgumam ir tādas pašas tiesiskās sekas kā rakstvei- dā izteiktam darba līgumam. Ja darba līgums nav noslēgts rakstveidā, darbiniekam ir tiesība celt prasību tiesā, lai pierādītu, ka darba attie- cības faktiski ir bijušas un kāds ir bijis to saturs. Šai nolūkā darbinieks var izmantot jebkurus pierādījumus, kas attiecas uz darba tiesisko attiecību pastā- vēšanu un šo attiecību saturu. Šajā rakstā uzzināsim, vai darbi- niekam izdevās pierādīt darba līguma noslēgšanu un faktisku strādāšu, kāpēc darbinieka rīcībā ir jābūt līguma oriģi- nālam, kādas ir sekas, ja dažādām valsts iestādēm sniedz dažādas ziņas. Pirmās un otrās instances viedokļi bija atšķirīgi. Kuram viedoklim pievienojās Senāts? 27 NR. 6 (96), 2021. GADA JŪNIJS KASPARS RĀCENĀJS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts Foto: Aivars Siliņš TIESU PRAKSE Ja darba līgums nav noslēgts rakstveidā, darbiniekam ir tiesība celt prasību tiesā, lai pierādītu, ka darba attiecības faktiski ir bijušas un kāds ir bijis to saturs. sabiedrības vārdā ir parakstījis dažādus dokumentus. Senāts atzina, ka spriedums ir atceļams, jo tiesa rakstveida pie- rādījumus nav vērtējusi kopsa- karā ar pušu paskaidrojumiem un nav pietiekami motivējusi, kādēļ devusi priekšroku prasības pieteikumā atspogu- ļotajai prasītāja pozīcijai, kas ir pretru- nā ar viņa paša iepriekš valsts iestādēm sniegtajām ziņām par nodarbinātību strīdus laika periodā. Senāta ieskatā tiesa nebija pamato- jusi, kāpēc netika ņemts vērā, ka prasītājs no 2010. gada 4. februāra līdz 2014. gada 30. janvārim bija reģistrēts bezdarbnieka statusā, laikā no 2012. gada 19. septembra līdz 2014. gada 29. janvārim bija reģistrēts kā nestrādājošs invalīds un saņēma valsts piešķirto fi nansiālo atbalstu, 2013. gada 4. novembrī iesniegtajā pieteikumā par fi ziskās personas maksātnespējas proce- sa uzsākšanu norādījis, ka aktīvi meklē darbu, ko apliecina pieteikumam pie- vienotais individuālais darba meklēšanas plāns, tādējādi vēršoties minētajās valsts iestādēs, tostarp tiesā, pats vairākkārt ir apstiprinājis, ka laikā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 1. janvārim viņš nav sastāvējis darba tiesiskajās attiecībās. Papildus Senāts izteica šādas atziņas: Par līguma kopijas juridisko spēku Tā kā izskatāmajā lietā nevienā no tiesu instancēm nav uzrādīts 2011. gada 10. janvāra vienošanās, kuru prasītājs uzskata par darba līgumu, oriģināls, tā- dējādi liedzot tiesām pārliecināties par minētā dokumenta juridisko spēku, proti, pārliecināties, vai to parakstījušas abas darījuma puses, ko apstrīd atbildē- tāja, Senāts pievienojas kasācijas sūdzī- bas argumentam, ka apelācijas instances tiesa, taisot spriedumu lietā, nepama- toti kā rakstveida pierādījumu vērtēja 2011. gada 10. janvāra vienošanās kopiju, jo tā iesniegta, neievērojot Civilprocesa likuma 111. panta 2 prasības. Dokumentu juridiskā spēka likuma 6. panta pirmā daļa noteic, ka dokumen- ta atvasinājumam ir juridisks spēks tikai tad, ja attiecīgā dokumenta oriģinālam ir juridisks spēks. Atbilstoši minētā likuma 1. panta otrajai daļai dokuments, kuram nav juridiskā spēka, citām organizācijām un fi ziskajām personām nav saistošs. Darba tiesisko attiecību pamats ir darba līgums Darba likuma 28. panta pirmā daļa noteic, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. No minētās tiesību normas secināms, ka darba tiesisko attiecību pamats ir starp darba devēju un darbinieku no- slēgtais darba līgums. Atbilstoši Darba likuma 39. pan- tam darba līgums uzskatāms par no- slēgtu brīdī, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Lai strīdus gadījumā secinātu, vai perso- na ir bijusi nodarbināta uz darba līguma pamata, ir jāiegūst tieši vai netieši pierā- dījumi tam, ka iespējamā darba devēja un nodarbinātās personas starpā bija panākta vienošanās par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, tostarp par darba veikšanu par atlīdzību, un ka darbs tika veikts tieši darba tiesisko attiecību ietvaros. Lai pareizi konstatētu, vai konkrē- ta darba (uzdevuma) veikšana notikusi tieši darba tiesisko attiecību ietvaros, ir vērtējams, vai pastāv darba tiesisko attie- cību iezīmju kopums. Viena no iezīmēm ir, ka tās ir atlīdzības attiecības. Tač u par darba tiesisko attiecību esību var liecināt arī citas iezīmes, kas vērtējamas kopumā, piemēram, ka svarīgāks ir darba process, nevis tikai darba rezultāts; ka darbinieks ir pakļauts noteiktai darba kārtībai un darba devēja norādījumiem; ka tās ir ilgstošas, turpinātas tiesiskās attiecības, jo tās parasti nenodibina uz vienu darba izpildījumu. Prasītāja pienākums ir pierādīt, ka bijis noslēgts darba līgums Prasītājam saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu jāpierāda, pirmkārt, ka starp pusēm pēc 2010. gada 2. februāra, tas ir, pēc darba līguma iz- beigšanas, tika noslēgts jauns darba līgums un, otrkārt, ka darba tiesisko attiecību ietvaros laikā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 1. janvārim viņš ir veicis darbu darba devējas labā atbilstoši darba devējas norādījumiem. Citiem vārdiem, jāpierāda, ka puses bija vienojušās par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, proti, veicamo darbu un darba samaksu. 2 Civilprocesa likuma 111. pantā ir noteikts, ka rakstveida pierādījumi iesniedzami oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Savukārt, ja tiesai iesniegts rakstveida pierādījums noraksta, kopijas vai izraksta veidā, tiesa pēc lietas dalībnieku motivēta lūguma vai pēc savas iniciatīvas ir tiesīga pieprasīt iesniegt vai uzrādīt oriģinālu, ja tas nepieciešams lietas apstākļu noskaidrošanai.28 BILANCES JURIDISKIE PADOMI FINANSES Vebinārā „LICENCE – KVALITĀTES ZĪME MAK- SĀJUMU UN E–NAUDAS PAKALPOJUMIEM” FKTK Finanšu inovāciju departamen- ta galvenā uzraudzības eksperte REGĪNA KORŠUNOVA rak- sturoja maksājumu iestāžu (MI) un elektroniskās naudas iestāžu (ENI) segmentu Latvijā. MI ir fi nanšu iestāde, kura sniedz dažādus maksājumu pa- kalpojumus, pārskaitot naudu no maksātāja līdz saņēmējam. Savukārt ENI ir fi nanšu iestāde, kura emitē elektronisko naudu, ar kuras palīdzību ir iespējams veikt norēķinus par precēm un pakalpojumiem. Šie maksājumi tiek veikti saņēmējiem, kuri ir akceptējuši elektroniskās naudas saņemšanu. MI un ENI defi nī- cijas ir atrodamas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. pantā. Patlaban Latvijā darbojas trīs reģistrētas un četras licencētas maksājumu iestādes, bet ENI sektorā – sešas reģistrētas un divas licencētas ENI. Pērn notikušas arī izmaiņas – tika anulētas trīs reģis- trācijas un viena licence MI. Bija arī izsniegta viena licence jaunai MI. Savukārt ENI sektorā 2020. gadā anulēja divas reģistrētas ENI, tā vietā tika reģistrēta viena ENI, kā arī izsniegta viena licence tirgus dalībniekam, kurš līdz šim darbojās reģistrētas ENI statusā. Pēc 2018. gada grozījumiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, ku- ros tika paredzēta reģistrācijas un licencēšanas režīma maiņa, no- zarē notika konsolidācija. Tomēr MI un ENI veikto maksājumu kopējais apmērs 2020. gadā sa- sniedza 295,5 miljonus eiro – par 26% vairāk nekā 2019. gadā. Kopumā strauja augšupejoša tendence novērojama pēdējos trīs gadus, kas liecina, ka ir pie- prasījuma pieaugums pēc mak- sājuma pakalpojumiem. Atskatoties vēsturē, 2012. gadā Latvijā šī segmen- ta tirgus dalībnieku skaits bija liels – 51 MI un ENI, taču pat- laban nozarē darbojas tikai 15 dalībnieki. FKTK to skaidro ar tirgus sakārtošanu. Veicot uzrau- dzības pasākumus, dažiem tirgus dalībniekiem tika konstatēti ne- pārskatāmi, nesaprotami bizne- sa modeļi, pārgalvīga īstermiņa stratēģija, nekvalitatīvi iekšējie normatīvie dokumenti, bija lie- la riska apetīte – tika apkalpoti augsta riska klienti. Šīs darbības negatīvi ietekmēja uzņēmuma, sektora un valsts reputāciju. Lai sakārtotu fi nanšu sektoru, 2018. gadā FKTK pārskatīja regulējumu – tika pilnvei- dota normatīvā bāze, sakār- tots licencēšanas process, padarot to caurskatāmāku. Tika ieviesta rūpīga pieeja licen- ces saņemšanai, kā arī tirgus da- lībnieki pilnveidoja savas iekšējās kontroles sistēmas (IKS). 2019. un 2020. gadā tika veikta Latvijas fi nanšu sistēmas kapitālā reforma, kuras mēr- ķis bija sakārtot sektoru cīņai pret noziedzīgi iegūtu naudu un terorisma finansēšanu, lai valsts nenokļūtu tā dēvētajā pe- lēkajā sarakstā. Tas arī izdevās. Skaidrākas prasības licences saņemšanas laikā nodrošina sa- kārtotu darbības vidi un skaid- ru vīziju biznesa attīstīšanā. Arī biznesa modeļi ir dzīvotspējīgi un caurskatāmi. Priekšrocības, saņemot licenci Latvijā Lielu lomu licencēšanas pro- cesā spēlē uzraugs – FKTK, kura stratēģiskais mērķis 2021. gadā ir veicināt tirgus attīstību un pie- saistīt jaunus tirgus dalībniekus. FKTK ir atvērta jaunām idejām, dialogam un konsultācijām un katram tirgus dalībniekam tiek nodrošināta individuāla pieeja, kas tirgus dalībniekam ļauj strā- dāt efektīvi, sakārtot savu nor- matīvo aktu bāzi, sniegt pakal- pojumus un pārdot preces. Tieši atvērtība un individuālā pieeja Latvijas uzraugu atšķir no citu Eiropas valstu fi nanšu uzrauga, uzsvēra R. Koršunova. Kā saņemt maksājumu un E–NAUDAS iestādes licenci Viena no šā gada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) stratēģiskajām prioritātēm ir organizēt fi nanšu tehnoloģijām (FinTech) draudzīgu vidi un to attīstīt. Jaunu produktu un tehnoloģiju attīstība skar arī maksājumu un elektroniskās naudas iestādes. Šis uzņēmējdarbības veids pēdējos trīs gadus ir veiksmīgi un strauji attīstījies. Latvijā ir sakārtots tirgus, kurā ir pieprasījums pēc maksājumu pakalpojumiem, pēc jauniem risinājumiem, kā arī ir attīstīta IT infrastruktūra.Licencēšana ir ieviesta kā caurskatāms, dokumentēts pro- cess, tā ir kā kvalitātes zīme, kas ļauj strādāt visā Eiropas Savienībā (ES) – neizejot licen- cēšanas procesu citās dalībvalstīs. Uzņēmējiem ir iespēja testēt idejas un produktus Sandbox (t.s. smilškastē) pēc izstrādāta plāna un termiņiem, kā arī ir iespē- ja saņemt kvalitatīvas un plaša spektra konsultācijas inovāciju centrā visa procesa gaitā. Speciāls atbalsts ir paredzēts FinTech uz- ņēmumiem – ja uzņēmumam ir inovatīvs pakalpojums, tas saņem atlaides dokumentu izskatīšanas un uzraudzības maksai, pārskati ir iesniedzami elektroniski. Saņemot licenci, uzņēmums kļūst pilnvērtīgs tirgus dalīb- nieks. Tas ir svarīgi, jo mēdz būt situācijas, kad dažiem FinTech uzņēmumiem, kuriem nav fi nan- šu iestādes statusa, grūti runāt ar banku vai citiem tirgus dalībnie- kiem, jo nav ar tiem vienā līmenī. Ja ir izsniegta licence, visi tirgus dalībnieki saprot, ka uzņē- mumam ir sakārtota iekšējā kon- troles sistēma, tas ir atbildīgs arī AML (anti–money laundering – cīņa ar noziedzīgi iegūtu naudu) jautājumos. Ja ir saņemta licence, tad saskaņā ar Maksājumu pakal- pojumu un elektroniskās naudas likuma 38. pantu tiek nodrošināta klientu līdzekļu aizsardzība. Tie ir līdzekļi, kurus maksājumu iestā- des un ENI saņem no klientiem, lai tālāk veiktu pārskaitījumus vai turētu kā segumu e–naudas no- drošināšanai. Tie ir nodalīti atse- višķi no uzņēmuma mantas, tiek atsevišķi uzskaitīti, un pret tiem nevar vērsties trešās persona. MI vai ENI, saņemot licen- ci, var izvēlēties, kā attīstīs savus produktus un pakalpojumus. Piemēram, ja produkts ir nodots ārpakalpojumā citam maksāju- mu pakalpojumu sniedzējam, var rasties ierobežojumi pakalpoju- mu klāstam. Komersants nevar attīstīt savas idejas, jo jāstrādā noteiktajos rāmjos. Ja uzņēmums pats ir tirgus dalībnieks un tam ir licence, tas var pats attīstīt pa- kalpojumus un produktus tā, kā vēlas un atbilstoši savam tehnis- kajam nodrošinājumam. Ja uzņēmums ir saņēmis li- cenci, tas nozīmē, ka tā vadībai ir laba reputācija, komersants ir uzticams un profesionāls sadar- bības partneris. Licence ir arī garantija tam, ka uzņēmumam ir pietiekams un caurskatāms kapitāls, ir saprotama naudas lī- dzekļu izcelsme un komersants ir fi nansiāli stabils. Četri soļi licences iegūšanai Lai saņemtu MI un ENI licenci, ir jāiziet četri licencē- šanas soļi. Potenciālajam tir- gus dalībniekam vispirms būtu vēlams iepazīties ar prasībām. FKTK mājaslapā ir pieejama plaša informācija par uzņēmu- ma reģistrāciju vai licencēšanu, skaidroja FKTK Juridiskās li- cencēšanas departamenta licen- cēšanas daļas vecākā juriskonsul- te GUNA JANELSIŅA . Otrais solis ir sazināties ar FKTK, lai izrunātu detalizētāk, kāda licence ir vajadzīga konkrē- tai biznesa idejai un modelim. Kad ir noskaidrots, ka ir ne- pieciešama MI vai ENI licen- ce, gatavo dokumentu paketi. Jebkurā laikā FKTK var prasīt padomu, ko un kā darīt. Pēc tam dokumenti ir jāiesniedz FKTK. Licencēšanas process sākas brī- dī, kad dokumenti tiek iesniegti komisijai, un to izskatīšana ilgst trīs mēnešus. Licencēšanas process ir bei- dzies, kad FKTK pieņem lē- mumu par MI vai ENI licences izsniegšanu. Uzņēmums tiek reģistrēts Latvijas publiskajā MI un ENI reģistrā, kā arī ES izveidotajā vienotajā publiskajā MI un ENI reģistrā, ja biznesa modelis ir orientēts uz citām ES dalībvalstīm. Lai iegūtu licenci, ir jāizpilda prasības trīs jomās. Pirmā attiecas uz uzņēmu- ma īpašniekiem, investoriem. Ļoti svarīgs ir reputācijas jau- tājums – nevajadzētu būt kri- minālai sodāmībai fi nanšu sfērā, administratīvai sodāmībai (ceļa satiksmes noteikumu pārkāpumi netiek ņemti vērā). Svarīga ir arī personas vēsturiskā darbība, go- dīgums, vai nav nodokļu parādu, iepriekš īstenotas kādas nodokļu shēmas, vai nav bijusi krāpnie- cība attiecībā uz uzraudzības ie- stādēm u.tml. Nozīmīga ir fi nanšu stabili- tāte – jāskatās, kas ir uzņēmuma naudas devējs. Vai uzņēmums spēs ieguldīt papildu līdzekļus. FKTK vērtē īpašnieka fi nanšu situāciju, skatās aktīvus, saistī- bas, vai var uzturēt sevi un ne- pieciešamības gadījumā arī uz- ņēmumu. Informācijai ir jābūt saprotamai, pārskatāmai. Otrā joma ir prasības valdei. Atkal svarīgs ir reputācijas jau- tājums, un papildus ir prasības attiecībā uz izglītību un pieredzi. Trešā prasība attiecas uz kapitālu, tā pietiekamību un iz- celsmi. Svarīgi, no kurienes nāk kapitāls, vai tas ir stabils, lai tie nebūtu tikai aizņemti vai nozie- dzīgi iegūti līdzekļi. Visas prasības ir noteik- tas FKTK noteikumos Nr. 92 „Paziņojumam par būtiskas līdz- dalības iegūšanu vai palielināšanu pievienojamās informācijas sa- raksts un paziņojuma izskatīša- nas galvenie principi un kārtība”. Jāņem vērā, ka visiem biznesa modeļiem nav vienāds licencē- šanas process. Prasības var būt 29 NR. 6 (96), 2021. GADA JŪNIJS FINANSES Licence ir garantija tam, ka uzņēmumam ir pietiekams un caurskatāms kapitāls, ir saprotama naudas līdzekļu izcelsme un komersants ir fi nansiāli stabils.Next >