< Previous10 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS Vēsturiski galvojums veidojies kā personiska atbildība – atbildēt ar savu galvu, likt galvu ķīlā. Proti, tā bijusi ne tikai mantiska, bet arī personiska atbildība par kādas saistības neizpildi. Tagad galvo- jumam gan ir palicis tikai mantisks raksturs – ja pa- rādnieks nevar savlaicīgi un pilnībā norēķināties ar savu kreditoru, tad atbildības nasta visā smagumā gulstas uz galvinieku. Taču galvojuma juridiskās un ekonomiskās sekas reizēm var būt smagas un neat- griezeniskas – līdz pat komersanta maksātnespējai. Galvojums kā saistību tiesību pastiprināšanas līdzeklis visbiežāk sastopams kredītiestāžu praksē, kur tas parasti tiek pieprasīts papildus hipotēkai un komercķīlai kā nodrošinājums izsniegtam kredītam. Ja kredīts tiek izsniegts juridiskai personai, tad galvojums visbiežāk tiek pieprasīts vai nu tās īpašniekiem, vai saistītiem uzņēmu- miem. Ja aizdevums tiek izsniegts fi ziskai personai, tad galvinieks parasti ir laulātais vai kāds tuvs radi- nieks. Taču galvojums ir sastopams arī citās tiesību nozarēs, tajā skaitā dažādos privātu aizdevumu da- rījumos. Savukārt atsevišķos gadījumos kā galvotājs var uzstāties arī valsts, piemēram, studiju kredītam no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Tāpat arī Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt kredītiestādes izsniegtu galvojumu akcī- zes nodokļa nodrošināšanai vai muitas galvojumu. Tātad secināms, ka galvojums kā saistību izpildes pastiprināšanas līdzeklis tiek izmantots visai plaši dažādās tautsaimniecības nozarēs. Vienmēr jāņem vērā, ka saskaņā ar Civillikuma 1695. pantu galvojumam ir nepieciešama rakstiska forma. Kā darbojas galvojums? Virspusēji raugoties, galvojuma būtība ir visai vienkārša – piemēram, ja iestājies aizdevuma atmaksas termiņš, bet parādnieks aizdevumu nav atmaksājis, kreditors ir tiesīgs vērsties pie galvinieka un šo parādu piedzīt no tā. Taču ne vienmēr viss ir tik vienkārši, jo galvojuma tiesiskajās attiecībās ir daudzas un dažādas juridiskas nianses. Kā pirmo un galveno niansi var nosaukt divus galvojuma veidus: ekspromisoriskais galvojums, kurā galvinieks atbild kreditoram „kā pats parād- nieks”, un klasiskais galvojums, kurā galvinieks at- bild kreditoram secīgi pēc parādnieka. Ko nozīmē atbildēt kreditora priekšā „kā pašam parādniekam”? Būtiskākā atšķirība ir tāda, ka klasiskā galvojuma gadījumā kreditoram vispirms jāvēršas ar piedziņu pie paša parādnieka, un tikai tad, ja pie- dziņa no tā nav iespējama, piemēram, parādniekam nav naudas līdzekļu vai mantas, uz ko vērst piedzi- ņu, – tad kreditors var vērsties ar savām prasībām pret galvinieku. Šis galvojuma veids izriet no Civillikuma 1702. panta pirmās daļas, taču juristu praksē ir reti sastopams, jo var gadīties, ka laikā, kamēr kreditors neveiksmīgi cenšas piedzīt parādu no pamatparād- nieka, arī galvinieks jau kļūst maksātnespējīgs. Biežāk ir sastopams jau minētais ekspromiso- riskais galvojums, kurā galvinieks atbild „kā pats parādnieks”, proti, kreditors ar savām prasībām uz- reiz var vērsties arī pret pašu galvinieku, kā to paredz Civillikuma 1702. panta otrā daļa. Praksē šīs tiesības visbiežāk tiek realizētas kā prasības celšana tiesā uz- reiz pret diviem atbildētājiem – pašu parādnieku un galvinieku, vairumā gadījumu lūdzot tiesai arī nodro- šināt prasību, lai „iesaldētu” parādnieka un galvinieka aktīvus līdz brīdim, kad spēkā stājies tiesas spriedums. Galvinieks, kurš nokārto parādnieka saistības kreditora priekšā, ir tiesīgs šos izdevumus vēlāk pie- dzīt no paša parādnieka, kā to paredz Civillikuma 1704. pants. Te gan jāvērtē, cik šāda norma ir prak- tiski lietojama, jo, ja no parādnieka neko nav varējis piedzīt kreditors un tieši tāpēc vērsies pret galvi- nieku, tad maz ticams, ka galvinieks pēc tam kaut ko vēl varēs piedzīt no paša parādnieka. Saskaņā ar Civillikuma 1710. pantu galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistī- bu, atsvabinot no tās parādnieku, piemēram, saistību izpildi, noilgumu u.c. Vienlaikus jāteic, ka visbiežāk galvojums beidzas tieši ar saistību izpildi pret kredi- toru no paša parādnieka puses – ja parāds kreditoram ir pilnībā dzēsts, tad, protams, izbeidzas arī galvojums. Sākotnēji šķiet, ka galvojuma tiesiskajās attiecībās viss ir vienkārši un saprotami, jo galvinieks, parakstot galvojuma līgumu, ir neizbēgami uzņēmies atbildēt par parādnieka saistībām līdz šo saistību pilnīgai iz- pildei. Taču ir vairākas tiesību normas un arī tiesu prakses gadījumi, kas norāda, ka arī šajās tiesiskajās GALVOJUMS – vai tas ir bīstami? Varbūt ne pārāk bieži, bet teju katrs komersants savā ikdienas darbībā ir saskāries ar galvojuma līgumiem. Kas tad ir galvojums? Civillikuma 1692. pantā galvojums tiek apzīmēts kā ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Savukārt persona, kurai ir šāds pienākums, tiek saukta par galvinieku. Ilustrācija: © fabioberti.it – stock.abobe.com, foto: © Jeremy Bishop – stock.abobe.com11 NR. 9 (99), 2021. GADA SEPTEMBRIS JURISTA PADOMS attiecībās ir iespējams ierobežot galvinieka atbildī- bu attiecībā pret kreditoru vai vispār viņu no šīs at- bildības atbrīvot. Vēršu uzmanību uz tipiskākajiem galvinieka atbildību ierobežojošajiem gadījumiem. PIRMKĀRT, jāņem vērā, ka galvojums var būt terminēts saskaņā ar Civillikuma 1715. pantu: ja galvinieks uzņēmies saistību tikai uz zināmu laiku, tad viņš arī atbild tikai par šo laiku. Taču šī norma praksē netiek tulkota viennozīmīgi, proti, ir juristi, kas uzskata, ka terminētam jābūt pašam galvojuma līgumam, bet pastāv arī pietiekami pamatots un loģisks viedoklis, ka galvojuma termiņš sakrīt ar tās saistības termiņu, par ko galvojums sākotnēji dots. Proti, ja galvinieks ir galvojis par parādu, kas ir jāatdod noteiktā termiņā, bet šis termiņš jau pēc galvojuma izsniegšanas ir pagarināts, galviniekam par to nezinot, tad galviniekam būtu jāatbild tikai par sākotnējo saistības termiņu, par kuru viņš ir galvojis. Pretējā gadījumā veidojas situācija, kad galvinieks galvo par saistību, kuras termiņš ir, pie- mēram, viens gads, bet, viņam pašam nezinot, gal- vojums tiek attiecināts uz saistību, kuras termiņš jau ir pagarināts uz pavisam citu termiņu. Šāda interpretācija ir kļūdaina, jo apdraud galvojuma attiecību tiesisko stabilitāti. OTRKĀRT, galvojums var būt ierobežots arī summas apmērā – to pieļauj Civillikuma 1697. pants. Ja galvinieks uzņemas samaksāt mazāku summu, nekā uzņēmies galvenais pa- rādnieks, tad no viņa var prasīt vienīgi šo ma- zāko summu. Piemēram, ja kredīts ir 100 000 eiro, galvinieks var galvot par 10 000 eiro. Te gan jāatzī- mē, ka parādniekam tad būs vajadzīgi vairāki gal- vinieki vai citi saistību pastiprināšanas līdzekļi, lai nodrošinātu visas kredīta summas atmaksu. TREŠKĀRT, saskaņā ar Civillikuma 1714. pantu galvinieks atsvabinās no savas atbil- dības, kad kreditors rīkojies nolaidīgi, izdarot pie- dziņu no parādnieka, un pieļāvis pēc apstākļiem neatvainojamu vilcinājumu. Piemēram, ir iestājies saistības izpildes termiņš, bet kreditors ilgstoši nav uzsācis parāda piedziņu, un parādnieks tostarp ir atsavinājis vai nobēdzinājis savus aktīvus. Ja šādā situācijā kreditors savu piedziņu vērš pret galvinie- ku, tas var izmantot šo ierunu, lūdzot galvinieku atbrīvot no atbildības, jo kreditors pierādāmi varēja piedzīt parādu no parādnieka, bet bija nolaidīgs un to nedarīja. Diemžēl visai izplatīts ir viedoklis, ka šāds galvinieka atbrīvojums no atbildības neesot piemērojams ekspromisoriskā galvojuma gadījumā, taču šāda interpretācija nebūtu uzskatāma par pa- reizu. Tiesisko attiecību dalībniekiem tomēr jāievē- ro zināma vienlīdzība, tajā skaitā vienlīdzība tiesību un pienākumu apjomā – nebūtu pareizi uzskatīt, ka klasiskā galvojuma attiecībās kreditors nedrīkst būt nolaidīgs, bet ekspromisoriskā galvojuma gadījumā kreditors var vispār nelikties ne zinis par piedziņu no paša parādnieka un atlaist to „uz visām debespu- sēm”, bet piedziņu vērst tikai uz galvinieka mantu. CETURTKĀRT, jāatceras, ka galviniekam arī pašam jābūt pietiekami aktīvam savu tiesību un interešu aizstāvībā, jo saskaņā ar Civillikuma 1701. pantu galvinieks, pret kuru kreditors ceļ prasību, var izlietot arī daudzas galve- nā parādnieka ierunas. Piemēram, ja kreditors vēršas jau pie galvinieka, viņš var sekmīgi izvirzīt pret kreditoru tādas galvenā parādnieka ierunas kā, piemēram, par preces vai pakalpojuma kvalitāti, ne- pārvaramas varas apstākļiem un tamlīdzīgi. Diemžēl jāsecina, ka bieži vien galvinieki ne- apzinās galvojuma tiesiskās un ekonomiskās sekas, jo galvot ir viegli, galvojuma noformēšana nepra- sa fi nanšu ieguldījumu vai papildu procedūras, kā tas ir, piemēram, hipotēkas reģistrācijas gadījumā. Kamēr parādnieks pilda saistības pret kredito- ru, arī galviniekam nav par ko satraukties. Taču sliktākajā scenārijā galviniekam jāatmaksā kredi- toram aizdevums ar visiem procentiem, ko pats parādnieks jau sen iztērējis, galviniekam atstājot vien rūgto pienākumu norēķināties ar kreditoru. Izdarot kopsavilkumu, jānorāda, ka tiesību normu, darījuma noteikumu un juridisko faktu interpre- tācija, piemērojot arī judikatūras atziņas, paver zināmas iespējas galvinieka aizsardzībai. Taču tās katrā darījumā var būt atšķirīgas, jo būtiski ir katra gadījuma individuālās pazīmes. Tāpēc, ja kreditors prasa saistību izpildi no galvinieka, ir vērts šīs ie- spējas atrast, izpētīt un izmantot! OLAVS CERS zvērināts advokāts, SIA Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns partneris, valdes loceklis Foto no ZAB CersJurkāns arhīva MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR Galvinieks, kurš nokārto parādnieka saistības kreditora priekšā, ir tiesīgs šos izdevumus vēlāk piedzīt no paša parādnieka, kā to paredz Civillikuma 1704. pants.12 BILANCES JURIDISKIE PADOMI JURISTA PADOMS Pirms prasības sniegšanas tiesā vai šķīrējtiesā pirmais solis ir izvērtēt, vai pietiks zināšanu un prasmju, lai prasības pieteiku- mu sagatavotu pats iesniedzējs, vai tomēr vērts vērsties pēc juri- diskās konsultācijas pie speciā- listiem. Ļoti bieži ir vērojamas situācijas, kad iesniegtā prasība tiek atteikta vai atstāta bez vir- zības, jo prasības pieteikumam trūkst kādas būtiskas sastāvdaļas, tas nav piekritīgs konkrētajai tie- sai vai nav pietiekami motivēts. Gatavojot prasības pie- teikumu, ir rūpīgi jāapsver, ar kādiem pierādījumiem prasījums ir pamatots. No tā, cik kvalitatīvi ir sagatavots prasības pieteikums, lielā mērā ir atkarīgs tas, cik labvēlīgs būs spriedums. Svarīgi ir pievērst uzmanību būtis- kākajām sastāvdaļām, kurām jābūt atainotām prasības pieteikumā, sniedzot to tiesā vai šķīrēj tiesā. Piekritība Pirms sāk gatavot prasības pieteikumu, ir jānoskaidro tās piekritība, proti, kurai tiesai ir sniedzams prasības pieteikums. Parasti, slēdzot līgumu, puses atrunā strīda izskatīšanas kārtī- bu. Ja strīds izšķirams valsts tie- sā, tad saskaņā ar Civilprocesa likumu prasības pieteikums sniedzams tiesā pēc atbildētāja juridiskās personas juridiskās adreses vai fi ziskās personas de- klarētās dzīvesvietas. Piekritības jautājumi ir īpaši svarīgi pārro- bežu strīdu gadījumos, ja strīdus partneris ir ārvalsts uzņēmums vai fi ziska persona. Šādā gadīju- mā tiesas piekritību noteiks ne- vis Civilprocesa likums, bet gan Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu at- zīšanu un izpildi civillietās un komerc lietās. Ja prasības pieteikums snie- dzams šķīrējtiesā, tad nav bū- tiski, vai sadarbības partneris ir rezidents vai nerezidents, jo pieteikumu sniegsiet pēc šķīrēj- tiesas juridiskās vai norādītās korespondences adreses. Būtiski pievērst uzmanību un pārbaudīt (Uzņēmumu reģistrā, šķīrējtiesu sarakstā), vai līgumā norādītā šķīrējtiesa vēl ir aktīva, jo gadīju- mā, ja līgumā norādītā šķīrējtiesa ir likvidēta, prasība būs sniedza- ma valsts tiesā pēc atbildētāja juridiskās vai deklarētās adreses. Prasības pieteikuma saturs Labi sagatavots prasības pie- teikums sastāv no trīs nozīmī- gām daļām noteiktā secībā: hro- noloģiska būtisko faktu izklāsta, prasījuma juridiskā pamatojuma un lūguma daļas. Prasības pieteikumā jāiekļauj tikai nozīmīgākie fakti, kas pama- to un pierāda prasību. Ja fakta esa- mību apliecina kāds pierādījums, uz to jāatsaucas un tas jāpievieno prasības pieteikuma pielikumā. Savukārt prasības juridisko pamatojumu ieteicams at- dalīt no faktiem un rakstīt atsevišķi. Juridiskais pama- tojums ir juridiskie argumenti, kas pamato iepriekš norādītos faktus. Ļoti svarīgi juridiskajā pamatojumā ir norādīt atsauces uz likuma normām, tiesu praksi, ja tāda ir, kurās konkrētā likuma norma ir izskaidrota. Lūguma daļā ir konkrēti un precīzi jānoformulē, kas, ko un no kā pieprasa. Ja tiesa atzīs prasību par pamatotu, tad tā piedzīs tikai lūguma daļā norādīto summu vai apmierinās tikai lūguma daļā no- rādītos lūgumus. Tāpēc, veidojot izklāstu, vienmēr pievērsiet uz- manību un pārbaudiet, vai viss ir korekti norādīts, jo tikai viens nepareizi ievietots komats lūgu- ma daļā var mainīt gala rezultātu. Ja visas nozīmīgās sastāvdaļas prasības pieteikumā nav norādī- tas, tad tiesa var atstāt prasības Mūsdienu biznesa vide nav iedomājama bez darījumu slēgšanas un komunikācijas starp sadarbības partneriem. Tomēr neizbēgami nākas saskarties ar situācijām, kad apzinātu vai neapzinātu iemeslu dēļ sadarbības partneris pārtrauc pildīt līguma nosacījumus. Risinājums ir atkarīgs no savstarpējās komunikācijas, taču rodas situācijas, kad līguma pusēm panākt vienošanos vai izlīgumu ārpus tiesas nav iespējams. Tādos gadījumos, pirms sniedz prasības pieteikumu tiesā vai šķīrējtiesā, ir jāsaprot, vai kreditoram eksistē prasījuma tiesības pret parādnieku, un prasījums pareizi jānoformulē. Kas jāņem vērā, gatavojot PRASĪBAS PIETEIKUMUpieteikumu bez virzības vai at- teikties to pieņemt. Būtiskas nianses prasības pieteikumā Svarīgi pievērst uzmanību at- sevišķām niansēm, kuras noteikti ir jāiekļauj prasības pieteikumā. Civilprocesa likuma 128. pants nosaka visas nianses, kuras būtu iekļaujamas, piemēram, prasības pieteikumā obligāti ir jānorāda kredītiestāde un konta numurs, uz kuru pārskaitāma piedzenamā summa. Tāpat jānorāda, vai puses ir izmantojušas mediāciju strīda risināšanā un vai vēlas to darīt. Kā arī prasības pieteikumam ir pievienojams tā noraksts atbil- dētājam. Viena no būtiskākajām niansēm, kas jānorāda prasības pieteikumā, noteikti ir atbildētā- ja aktuālā juridiskā vai deklarētā adrese. Ļoti bieži saskaramies ar situāciju, kad iesniedzējs prasības pieteikumā ir norādījis fi ziskās personas deklarēto adresi, kura tika norādīta noslēgtajā līgumā, taču atbildētājs ir to nomainījis. Der zināt, ka, pat ja līgumā ir no- rādīta deklarētā adrese, atbildē- tājs to var jebkurā mirklī nomai- nīt, neinformējot par to sadarbī- bas partneri. Tāpēc ir ļoti svarīgi pirms prasības sniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā pārbaudīt, vai līgumā norādītā adrese atbilst ak- tuālajai deklarētajai adresei. To var izdarīt, izmanto- jot valsts vienotajā portālā www.latvija.lvpieejamo bez- maksas e–pakalpojumu „Perso- nas deklarētās norādītās adreses pārbaude” (https://latvija.lv/ Epakalpojumi/EP29/Apraksts). Ierakstot personas kodu un per- sonas deklarētās dzīvesvietas ad- resi, e–pakalpojums dod iespēju veikt bezmaksas pārbaudi – vai personas sniegtā informāci- ja par tās dzīvesvietu sakrīt ar Iedzīvotāju reģistrā ierakstīto personas deklarētās dzīvesvietas adresi. Šādā veidā jebkurš tieš- saistē var pārbaudīt, vai persona savu dzīvesvietas adresi ir norā- dījusi korekti, kā arī vai persona nav mainījusi deklarēto adresi pēdējā laikā. Ja portālā pakalpojums kādu laiku nav pieejams, nepieciešams iesniegt iesniegumu vienā no turpmāk norādītajiem iesnieg- šanas veidiem: 1) iesniedzot elektroniski pa- rakstītu iesniegumu Pilso- nības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) ofi ciālās elektroniskās adreses kontā (eAdresē) vai nosūtot elek- troniski parakstītu iesniegu- mu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei uz e–pasta adresi pmlp@pmlp.gov.lv; 2) pa pastu, nosūtot parakstītu iesniegumu PMLP uz adresi Čiekurkalna 1. līnija 1, k–3, Rīga, LV–1026; 3) klātienē (darba dienās), vēr- šoties jebkurā pašvaldībā vai PMLP teritoriālajā nodaļā, vai arī Latvijas konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstīs, līdzi ņemot derīgu personu aplie- cinošu dokumentu. Savukārt, ja nav zināma fi- ziskas personas deklarētā adrese, tad izziņu par citu fi zisku per- sonu deklarēto dzīvesvietu no Iedzīvotāju reģistra uz motivēta iesnieguma pamata var saņemt fi - ziskas un/vai juridiskas personas. Atcerieties, ja prasītājs ir kapitālsabiedrība, ar valdes lo- cekļa vai tā pilnvarotas personas parakstu prasības pieteikumā nepietiks. Prasības pieteikumam ir pievienojams dokuments, kas apliecina tā pārstāvības tiesī- bas – Uzņēmuma reģistra vai Lursoft izziņa, pilnvara, statūti u.tml., kurā redzams, kas ir val- des locekļi, vai viņi sabiedrību var pārstāvēt atsevišķi vai kopā; ja pārstāvība ir uz pilnvaras pa- mata, – vai tajā ir norādīta pār- stāvība tiesā vai šķīrējtiesā. Ja arī strīdus situācija šķiet vienkārša un prasītājam šķiet, ka pats tiks galā ar prasības pietei- kuma sagatavošanu, tomēr iesa- kām vērsties pie tiesvedības jomā praktizējušiem juristiem vai zvērinātiem advokātiem, jo tad varēsiet būt pilnīgi pārliecināti par prasības pieteikuma pareizu motivāciju un argumentāciju. Dažkārt emocijas neļauj skaid- ri saskatīt tos faktus, uz kā pa- mata prasība būs apmierināma. Tos varētu saskatīt profesionāls juridiskās jomas pārstāvis. 13 NR. 9 (99), 2021. GADA SEPTEMBRIS JURISTA PADOMS MATERIĀLS TAPIS SADARBĪBĀ AR Foto no Rīgas šķīrējtiesas arhīva ILGA NERETNIECE Rīgas šķīrējtiesas administratīvā direktore Viena no būtiskākajām niansēm, kas jānorāda prasības pieteikumā, noteikti ir atbildētāja aktuālā juridiskā vai deklarētā adrese. Rīgas šķīrējtiesā 22. septembrī plkst. 15 notiks bezmaksas vebinārs „SVARĪGĀKAIS, KAS JĀZINA, SNIEDZOT PRASĪBAS PIETEIKUMU ŠĶĪRĒJTIESĀ”, kurā raksta autore sniegs noderīgu informāciju par prasības pieteikumu sagatavošanas niansēm pirms iesniegšanas šķīrējtiesā. Par vebināra plānu un reģistrāciju uzziniet Rīgas šķīrējtiesas mājaslapā www.court.lv, sadaļā „Semināri” („Jaunumi”).JAUTĀJUMS Vai uzņēmumam, kurš nodarbojas ar celtniecību, tiešām jāreģistrējas kā subjektam, kurš atbilst Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas fi nansēšanas novēršanas likumam, ja tas izsniedzis vienu aizdevumu citai juridiskai personai no savas peļņas? Turpinājumā Valsts ieņēmumu dienesta vēstules teksts: Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas fi nansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – likums) 3. panta pirmās daļas 2. punktu šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību, t.sk. fi nanšu iestādes. Atbilstoši likuma 1. panta 7. punktā noteiktajam likumā ir lietoti šādi termini: fi nanšu iestāde ir komercreģistrā ierakstīts komersants, fi liāle vai pārstāvniecība vai citas dalībvalsts vai trešās valsts attiecīgā reģistrā reģistrēts komersants, kurš nav kredītiestāde un kurš sniedz vienu vai vairākus fi nanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma izpratnē. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 1. panta pirmās daļas 4. punkta „b” apakšpunktu fi nanšu pakalpojumi ir kreditēšana. Ņemot vērā minēto, secināms ka SIA (nosaukums) atbilst likuma subjekta statusam. Vai no šī izriet, ka jebkuram uzņēmumam, kurš izsniedz aizdevumu, ir jāreģistrējas kā subjektam? 14 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Vai jebkuram uzņēmumam, kurš izsniedz aizdevumu, ir jāreģistrējas kā NILLTPFN likuma subjektam? Noziedzīgi iegūtu līdzek- ļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas no- vēršanas likuma (NILLTPFN li- kums) 45. panta 2. daļas 6. punktā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir uzraugošā ie- stāde tādiem komersantiem, kurus neuzrauga kāda cita iestāde (pie- mēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija) un kas nodarbojas ar: a. kreditēšanu, tai skaitā fi nan- šu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana; b. galvojumu un citu tādu sais- tību aktu izsniegšanu, ar ku- riem uzlikts pienākums; c. konsultācijas klientiem fi- nansiāla rakstura jautājumos. NILLTPFN likuma 3. panta 1. daļa nosaka, ka likuma subjek- ti ir personas, kuras veic saimnie- cisko vai citu darbību noteiktās NILLTPFN likumā uzskaitītās jomās un/vai sniedz noteikta veida pakalpojumus. No iepriekš minētā izriet, ka komersants, kas izsniedz aizdevumus citiem komersantiem un/vai sniedz vēl kādu no iepriekš minēta- jiem fi nanšu pakalpojumiem, ir NILLTPFN likuma subjekts. Tajā pašā laikā nav pa- matoti uzskatīt, ka jebku- ra aizdevuma izsniegšana automātiski tā izsniedzēju padara par NILLTPFN likuma subjektu. Likuma subjekti ir tie ko- mersanti, kas mērķtiecīgi sniedz noteikta veida pakalpojumus. Sekojoši no tā izriet, ka, ja vien aizdevumu izsniegšana nav ko- mersanta saimnieciskās darbības sastāvdaļa, tas ir, tā nav ne pamat- darbības nozare, ne arī papildu darbības nozare, tad viena atse- višķa aizdevuma izsniegšana pati par sevi vēl neradītu NILLTPFN likuma subjekta statusu. NILLTPFN likums nenosa- ka darījumu skaitu un apjomu, pie kura komersants kļūtu par likuma subjektu, tamdēļ, ja tiek izsniegti vairāki aizdevumi un tie tiek izsniegti arī peļņas gūšanas nolūkā, būtu jāvērtē nepiecieša- mība kļūt par NILLTPFN liku- ma subjektu un ieviest likuma prasībām atbilstošu iekšējās kon- troles sistēmu, veikt klientu izpē- ti un pildītu citus NILLTPFN likumā noteiktos pienākumus. Papildus jānorāda, ka 2021. gada 15. jūnijā Saeima pie- ņēma grozījumus NILLTPFN likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā. Ar šiem li- kuma grozījumiem NILLTPFN likuma 3. pants tika papildi- nāts ar 6. daļu, kas paredz, ka par likuma subjektiem netiek uz- skatītas personas, kad tās sniedz fi nanšu pakalpojumus – kredi- tēšanu, finanšu līzingu, galvo- jumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu – tikai grupas ietvaros to pamatdarbības nodrošināšanai vai par grupas saistībām, kā arī papildus ievēro noteiktus kritērijus: 1) visi grupas dalībnieki ir re- ģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un pa- matdarbību neveic augsta riska trešajās valstīs; 2) grupas dalībnieku valdes locekļi un patiesie labuma guvēji ir kādas ES vai EEZ valsts rezidenti; 3) grupā nav čaulas veidojumu un fi nanšu pakalpojumi tiek sniegti uz rakstveida darīju- ma pamata; 4) norēķini tiek veikti, tikai iz- mantojot ES vai EEZ valstīs reģistrēta maksājumu pakalpo- jumu sniedzēja pakalpojumus. Tādējādi šis precizējums NILLTPFN likumā būtis- ki atvieglos darbu atsevišķiem NILLTPFN likuma subjektiem, tos atbrīvojot no likuma subjekta statusa, ja tie sniedz aizdevumus savas grupas uzņēmumiem. ATBILD JURISTS GINTS METĀLS, jurists, doku.lv AML projektu vadītājs Foto no DOKU.LV arhīva15 NR. 9 (99), 2021. GADA SEPTEMBRIS DVI jau ir skaidrojusi, kādos gadīju- mos informāciju var pieprasīt, ja iepriekš iegūta fi ziskas personas, kuras dati tiks apstrādāti, piekrišana, kā arī ja informā- cijas apstrāde nepieciešama līguma no- sacījumu izpildei. Papildus minētajiem cits iespējams tiesiskais pamats fi ziskas personas datu apstrādei ir gadījumos, kad apstrāde ne- pieciešama, lai izpildītu uz pārzini (ie- stāde/uzņēmums, kura pati pieprasa vai kuras vārdā tiek pieprasīti dati) attieci- nāmu juridisku pienākumu (Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. pun- kta c) apakšpunkts). DVI atgādina, ka tiesiskā pa- mata atbilstoša piemērošana ir viens no priekšnosacījumiem, lai personas datu apstrādi atzītu par likumīgu. Piemērojot likumā noteiktā pienāku- ma tiesisko pamatu, attiecināmajam ju- ridiskajam pienākumam ir jābūt noteik- tam pārzinim saistošā ārējā normatīvā aktā (likumā un/vai Ministru kabineta noteikumos). Pārziņa pienākumam jābūt formulētam precīzi! Ja apstrāde ir vaja- dzīga kāda normatīvajā aktā noteikta uz- devuma izpildei, kur pārzinim ir izvēles tiesības arī neapstrādāt personas datus, tad šādā gadījumā var būt piemērojams cits tiesiskais pamats. DVI aicina fi ziskās personas, kurām ir bažas par to, vai lūgums sniegt datus ir likumīgs, izmantot savas tiesības un lūgt norādīt normatīvo aktu, ar kuru pama- tots lūgums, un pārliecināties, ka netiek prasīta informācija lielākā apjomā, nekā noteikts saistošajā normatīvajā aktā, kura prasību izpildei dati tiek pieprasīti. Ja tiek konstatēts, ka personas dati tiek pieprasīti atbilstoši normatī- vajā aktā norādītajam apjomam, tad informācija ir sniedzama. Turpmāk minēti atsevišķi piemēri. Likuma „Par grāmatvedību” 7. panta pirmās daļas 9. punktā noteikts: ja saim- nieciskā darījuma dalībnieks ir fi ziskā persona, tad attaisnojuma dokumentā (piemēram, pavadzīme, rēķins, kvīts, čeks) jānorāda pakalpojuma saņēmēja vārds un uzvārds, personas kods (ja per- sonai tāds piešķirts), personas norādītā adrese vai, ja tāda nav norādīta, deklarē- tās dzīvesvietas adrese. Tas nozīmē, lai pakalpojuma snie- dzējs varētu veikt ierakstu grāmatvedības reģistros un attiecīgās iestādes, pārbaudot reģistrā iekļauto informāciju, atzītu at- taisnojuma dokumentu, tad attaisnoju- ma dokumentā (piemēram, pavadzīme, rēķins, kvīts, čeks) ir jābūt norādītajiem obligātajiem rekvizītiem – pakalpojuma saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, deklarēta dzīvesvietas adrese (vai perso- nas norādītā adrese). Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legali- zācijas un terorisma un proliferācijas fi nansēšanas novēršanas likuma 14. pan- tā noteikts likuma subjekta pienākums, uzsākot darījuma attiecības, izgatavot to dokumentu kopijas, uz kuru pamata veikta klienta identifi kācija. Šī likuma subjektiem ir precīzi for- mulēts pienākums noteiktos gadījumos kopēt klienta personas apliecinošo doku- mentu. Personas apliecinoša dokumenta kopiju neiegūstot, darījums nevar notikt, jo netiktu izpildītas likuma prasības. Li- kuma subjekti veiktajai personas datu apstrādei izmanto tiesisko pamatu – at- tiecināma juridiska pienākuma izpildei. Ministru kabineta 2014. gada 2. sep- tembra noteikumu Nr. 529 „Ēku būvno- teikumi” 12. pielikumā ir norādīts, kādai informācijai ir jābūt iekļautai segto darbu pieņemšanas aktā. Attiecīgi, šī pielikuma 3. punktā ir norādīts, ka aktam ir jāsatur informācija par būvniecības ierosinātā- ja (pasūtītāja) vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi un kontaktin- formāciju, ja pasūtītājs ir fi ziska persona. Segto darbu pieņemšanas aktā no- rādīt informāciju par būvniecības iero- sinātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi un kontaktinformāci- ju ir normatīvā aktā ietverts pienākums. Šādu informāciju nenorādot, pār- zinis nenodrošinātu saistošā nor- matīvā aktā noteikta pienākuma izpildi, līdz ar to arī šajā gadījumā ir pamatoti piemērot attiecināmā juridiskā pienākuma izpildei piemērojamo tiesisko pamatu. Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms ir noteikts Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumos Nr. 47 „Notei- kumi par Nekustamā īpašuma valsts ka- dastra informācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešamās informācijas sniegšanas kārtību un apjomu”, savukārt izsnie- dzamās informācijas apjoms ir noteikts Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 439 „Nekustamā īpašu- ma valsts kadastra informācijas pieprasī- šanas un izsniegšanas kārtība”. Valsts zemes dienests, ciktāl tas rī- kojas šajos normatīvajos aktos noteik- tajā apjomā, izpilda normatīvajos aktos noteiktu pienākumu, līdz ar to šādas apstrādes tiesiskais pamats būs uz Valsts zemes dienestu attiecināma juridiskā pienākuma izpilde. Sagatavots pēc DATU VALSTS INSPEKCIJAS informācijas PERSONAS DATI Datu valsts inspekcija (DVI) novērojusi, ka rūpēs par savu datu aizsardzību fi ziskas personas bažījas par atsevišķu uzņēmēju un arī publisku iestāžu pieprasījumiem sniegt datus. Personas uzskata, ka pieprasītā informācija ir pārmērīga, un uztraucas, ka bez datu sniegšanas nevar saņemt pakalpojumu, un šādā apstāklī saskata savu tiesību aizskārumu. Datu apstrāde, lai izpildītu UZ PĀRZINI ATTIECINĀMU JURIDISKU PIENĀKUMUMinistru kabinets (MK) 2021. gada 17. augustā apstiprināja jaunus Noteiku- mus par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu. Jaunās ziņošanas sistēmas ieviešana radīs būtisku atvieg- lojumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega- lizācijas un terorisma un proliferācijas fi nansēšanas novēršanas likuma (turp- māk – NILLTPFN likums) subjektiem, ieviešot tehnisko risinājumu, kā rezultātā informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā būs iespējams iesniegt, izmantojot vienotu kanālu – iesniedzot FID, kurš to nekavējoties nosūtīs Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Informāci- ju, kas tiks saņemta FID un VID, apstrā- dās ierobežots skaits darbinieku un tikai atbilstoši informācijas apstrādes mērķim. Jaunie noteikumi apvieno MK 2019. gada 27. augusta noteikumos Nr. 407 „Noteikumi par sliekšņa de- klarācijas iesniegšanas kārtību un saturu” un 2019. gada 27. augusta noteikumos Nr. 408 „Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem” noteikto. Līdz ar jauno no- teikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs gan abi minētie noteikumi, gan MK 2016. gada 22. marta noteikumi Nr. 162 „Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ie- ņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”. NILLTPFN likuma 31. 5 pants no- saka, ka no likuma subjekta saņemtā in- formācija uzskatāma par ziņojumu par aizdomīgu darījumu, ja iesniegtā infor- mācija ietver vismaz: 1) klienta identifikācijas datus un šā likuma 37. 2 pantā minēto izpētes dokumentu kopijas, ciktāl tās attie- cas uz likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu; 2) plānotā, pieteiktā, konsultētā, uz- sāktā, atliktā, veiktā vai apstiprinātā darījuma aprakstu, darbības metodi, kā arī darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu, darījuma veikšanas vai pie- teikšanas laiku un vietu un, ja likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecino- ši dokumenti, šo dokumentu kopijas; 3) pamatojumu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu; 4) citas normatīvajos aktos noteiktās ziņas. Turpmāk informācijai var tikt noteiktas papildu prasības, kas tiek ietvertas ziņojuma par aizdo- mīgu darījumu saturā. Jauno noteiku- mu 15. punktā minētās saistītās personas ir skatāmas plašāk nekā NILLTPFN li- kumā ietvertais uzskaitījums (personas, kuras ieņem amatu izpildinstitūcijā vai pārraudzības institūcijā, pilnvarotas rī- koties juridiskās personas vai juridiskā veidojuma vārdā, īpašnieki un patiesie labuma guvēji, personas, ar kuru starp- niecību patiesie labuma guvēji īsteno kontroli). Minētās personas var būt kā NILLTPFN likumā defi nētās saistītās personas, tā personas, kas saistītas ar juridisko vai fi zisko personu ārpus juri- diskās personas darbības, piemēram, caur radniecību, laulību, amatiem, kas tikuši ieņemti juridiskajā personā iepriekš, amatiem, kas ieņemti ārpus juri- diskās personas – ārpakalpojuma grāmatvedis, zvērināts advokāts, zvērināts revidents, maksātne- spējas procesa administrators u.c. Iesniedzot ziņojumu par aizdomīgu darī- jumu, augšupielādējot iepriekš sagatavotu XML datni vai aizpildot tīmekļvietnes laukus, tiks defi nēts saraksts ar saistīto personu uzskaitījumu, no kura ziņojuma par aizdomīgu darījumu iesniedzējam būs iespēja izvēlēties atbilstošo. Gadījumā, ja ziņojumi vai sliekšņa deklarācijas saturēs trūkumus, kuri atklā- jas tikai manuālas pārbaudes laikā, FID būs tiesības nepieņemt sistēmā iesniegtos ziņojumus vai sliekšņa deklarācijas, in- formējot par to likuma subjektu. GoAML tīmekļvietne nodrošina, ka NILLTPFN likuma subjektam ir iespē- jams skaidri izsekot ziņojuma vai sliekšņa deklarācijas statusam pēc tā iesniegšanas un gadījumā, ja tajā ir konstatētas kļūdas kādā no posmiem, veikt tajā pašā datnē izmaiņas un iesniegt atkārtoti. GoAML tīmekļvietnē tiek mainīts sistēmas lietotāja konta izveides un uztu- rēšanas process. NILLTPFN likuma sub- jekts vai cita persona vai to deleģēts pārstā- vis varēs pieteikt sistēmas lietotāja kontu FID tīmekļvietnē, aizpildot elektronisku pieteikumu un pievienojot dokumenta kopiju, kas apliecina tiesības pārstāvēt likuma subjektu vai citu personu, ja vien pārstāvības tiesības neizriet no Uzņēmu- mu reģistra. Pēc pieteikumā un pievienotā dokumenta kopijā iekļautās informācijas pārbaudes sistēmā tiks aktivizēts sistēmas lietotāja konts, kas piesaistīts unikālam zi- ņotāja identifi katoram. FID neaktivizēs sistēmas lietotāja kontu gadījumā, ja NILLTPFN likuma subjekts nebūs reģistrēts uzraudzības un kontro- les institūcijā. Atbilstoši NILLTPFN likuma 46. panta pirmās daļas 1. punktam uzraudzības un kontroles institūcijai ir pie- nākums uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus. Atbilstoši NILLTPFN likuma 18. panta 3. 1 daļai likuma subjekti, kā arī uzraudzības un kontroles institū- cijas, konstatējot, ka klienta izpētes gaitā 16 BILANCES JURIDISKIE PADOMI FINANSES Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas fi nansēšanas novēršanas likumā, ko Saeima gala lasījumā pieņēma šā gada 15. jūnijā, paredz NO 1. OKTOBRA BŪTISKI MAINĪT LĪDZŠINĒJO ZIŅOŠANAS SISTĒMU ATTIECĪBĀ UZ INFORMĀCIJAS IESNIEGŠANU FINANŠU IZLŪKOŠANAS DIENESTAM (FID), IEVIEŠOT GOAML, KAS IR PILNĪBĀ INTEGRĒTS PROGRAMMATŪRAS RISINĀJUMS, KAS ĪPAŠI IZSTRĀDĀTS FINANŠU IZLŪKOŠANAS DIENESTU VAJADZĪBĀM. JAUNA SISTĒMA ZIŅOŠANAI Finanšu izlūkošanas dienestamnoskaidrotā informācija par patieso labu- ma guvēju neatbilst Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajai informā- cijai, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā paziņos par to Uzņēmu- mu reģistram. Savukārt FID informāciju par uzraudzības un kontroles institūciju reģistrētajiem likuma subjektiem saņems no Uzņēmumu reģistra. Likuma subjektiem ziņojumi un sliekšņa deklarācijas būs jāiesniedz elektroniski, izmantojot GoAML tī- mekļvietni https://goaml.fi d.gov.lv. NILLTPFN likuma 3. 1 pantā pare- dzēts pienākums arī 3. pantā nenorādī- tām personām, kā arī valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām ievērot likuma prasības attie- cībā uz ziņu sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem. FID saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem arī no citām personām, ne tikai likuma 3. pantā mi- nētajiem likuma subjektiem. Noteikumi paredz, ka citas personas ziņojumus FID var iesniegt arī kā iesniegumu rakstveidā vai izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv . Lielākoties visi ziņojumā vai sliekšņa deklarācijā iekļautie lauki tiek saglabāti saturiski atbilstoši līdz šim izmantotajai ziņojuma veidlapai, vienlaikus jaunajā XSD, kas nosaka ziņojumu vai sliekšņa deklarāciju saturu, ir veiktas vairākas iz- maiņas. Būtiskākās no tām: turpmāk nebūs iespējams iesniegt informāciju par darījumiem ziņoju- mā summētā veidā par noteiktu laika posmu, katra transakcija/darījums zi- ņojumā būs jānorāda atsevišķi; iesniedzot informāciju par darījumu, ir jānorāda darījumā iesaistīto fi nanšu līdzekļu summas ekvivalents EUR va- lūtā (pievienojot konvertācijas likmi); ziņojumā un sliekšņa deklarācijā jāiekļauj informācija par ziņojuma iesniedzēju – fi zisku personu (liku- ma subjekta darbinieku), jānorāda zi- ņojuma veids (ziņojumu precizējoša informācija), ziņojumam jāpievieno norāde, ka tas iesniegts par nozie- dzīgu nodarījumu nodokļu jomā atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22. 2 panta prasībām; ziņojumam iespējams aizpildīt lauku, kurā norāda informāciju par likuma subjekta veiktajām aktivitātēm sais- tībā ar ziņojumā minēto informāciju; paplašinās iespējas iesniegt personu identifi kācijas un kontaktinformāciju strukturētā formā; atsevišķi lauki paredzēti informācijas sniegšanai par darījumā iesaistītajiem citu veidu līdzekļiem, precēm vai pa- kalpojumiem. Vienlaikus ziņojuma iesniegšana ne- atbrīvo likuma subjektu no pienākuma iesniegt sliekšņa deklarāciju, ja darījums, uz ko attiecas ziņojums, atbilst kādam no noteiktajiem sliekšņa deklarācijas ie- sniegšanas gadījumiem. Sliekšņa dekla- rācijā iekļautie lauki un nosacījumi tiek saglabāti: likuma subjektam ir pienākums reizi nedēļā iesniegt FID sliekšņa dekla- rāciju par katru iepriekšējā periodā veiktu darījumu starp likuma sub- jektu un viņa klientu noteikumos minētajos gadījumos. Ja darījumi konkrētajā periodā nav veikti, sliek- šņa deklarācija par darījumiem FID nav iesniedzama. Tāpat sliekšņa de- klarācijas nav jāsniedz gadījumos, kad likuma subjekts savas darbības speci- fi kas dēļ iepriekš minētos darījumus neveic, kā rezultātā neiestājas neviens no noteikumos minētajiem sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījumiem; iepriekšējais periods, par kādu ir iesniedzama sliekšņa deklarācija, ir laika posms no iepriekšējās sliekšņa deklarācijas iesniegšanas brīža; likuma subjekts varēs apvienot vai- rākas sliekšņa deklarācijas vienā, ja tajās iekļauta informācija par vienu no noteikumos minētajiem darījumu veidiem vai darbībām; likuma subjektam – zvērinātam no- tāram ir noteikts pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju attiecībā uz man- tinieku, kurš, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtēju- mu, mantojuma masas sastāvā ir no- rādījis nereģistrējamu kustamu man- tu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 eiro; gadījumos, ja likuma subjekts iden- tifi cē klienta un trešās personas da- rījumu (kurā likuma subjekts nav piedalījies), kas atbilst noteikumos paredzētajiem darījumiem, par ku- riem sniedzama sliekšņa deklarācija, vai rodas aizdomas par iespējamu no- ziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finan- sēšanu, likuma subjektam sliekšņa deklarācija nav jāsniedz, taču jāvērtē nepieciešamība sniegt ziņojumu par aizdomīgu darījumu; gadījumā, ja informācija, kas ir liku- ma subjekta rīcībā, rada nepiecieša- mību sniegt gan sliekšņa deklarāciju, gan liecina par aizdomīgu darījumu, likuma subjektam ir pienākums ie- sniegt FID arī ziņojumu par aizdo- mīgu darījumu; ja sliekšņa deklarācijas iesniedzama par līdzekļiem ārvalstu valūtās, ār- valstu valūtas kursu likuma subjekts nosaka atbilstoši Eiropas Centrālās bankas (ECB) publicētajam eiro at- sauces kursam darījuma veikšanas dienā. Ja darījumā tiek izmantota ārvalstu valūta, kurai ECB nepub- licē eiro atsauces kursu, aprēķiniem izmanto pasaules fi nanšu tirgus atzīta fi nanšu informācijas sniedzēja perio- diskajā izdevumā vai tā interneta re- sursā publicēto jaunāko valūtas tirgus kursu attiecībā pret eiro. Personām, kas sniedz informāciju FID, izmantojot sistēmu, tiks piemēroti tiesiskās aizsardzības mehānismi saskaņā ar NILLTPFN likuma 10. panta pirmajā un trešajā daļā noteikto. Informācija sagatavota pēc FINANŠU MINISTRIJAS izstrādāto noteikumu anotācijas 17 NR. 9 (99), 2021. GADA SEPTEMBRIS FINANSES Ziņojuma iesniegšana neatbrīvo likuma subjektu no pienākuma iesniegt sliekšņa deklarāciju, ja darījums, uz ko attiecas ziņojums, atbilst kādam no noteiktajiem sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījumiem.18 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Jaunais regulējums ieviests, lai vie- nā tiesību aktā pārņemtu 2019. gada 17. aprīlī pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņē- mumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē, kā arī likumā in- tegrētu jau esošo Negodīgas mazumtirdz- niecības prakses aizlieguma likumu, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, bet līdz ar jauno likumu zaudēs spēku. Jaunais li- kums saglabā Negodīgas mazumtirdznie- cības prakses aizlieguma likumā noteik- to atbildību par negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma neievērošanu. Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma izpildi uzraudzīs un kontrolēs Konkurences padome. Ko nosaka direktīva Zemkopības ministrijas Tirgus un tie- šā atbalsta departamenta Pārtikas noza- res nodaļas vecākais referents MARATS VASARIŅŠ norāda, ka direktīvas galve- nais mērķis ir ierobežot negodīgas tirdz- niecības praksi, ko izraisa nevienlīdzīgas sarunu vešanas spējas visā lauksaimnie- cības un pārtikas piegādes ķēdē, nosakot vienotus ES standartus – minimālo sa- rakstu ar aizliegtām tirdzniecības prak- sēm starp piegādātāju un pircēju. Direktīva nosaka 15 aizliegtās nego- dīgas tirdzniecības prakses, no tām: deviņas negodīgas tirdzniecības prak- ses kā obligāti aizliegtas, tā saucamās melnās prakses, tostarp par norēķinu termiņiem (īpaši izceļot produktus, kas ātri bojājas); sešas negodīgas tirdzniecības prakses ir aizliegtas („pelēkās prakses”), izņe- mot tad, ja tas skaidri un nepārprota- mi noteikts līgumā starp piegādātāju un pircēju. Līdz 2021. gada 1. maijam bija jāpie- ņem un jāpublicē normatīvie un admi- nistratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, kas arī ir izdarīts, informēja M. Vasariņš. Direktīvas no- teikumi ir jāpiemēro no 2021. gada 1. novembra. Direktīva dod dalībvalstīm tiesības papildus jau noteiktajiem aizliegumiem cīņai ar negodīgām tirdzniecības praksēm nacionālajā likumdošanā iekļaut arī citus aizliegumus, kā arī noteikt stingrākas prasības attiecībā uz direktīvas tvērumu. Uz ko attiecas likums Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums attiecas uz lauksaim- niecības un pārtikas preču tirdzniecību, kā arī uz nepārtikas preču mazumtirdz- niecību. Likumā defi nēts, ka tas attiecas uz pilnīgi visiem lauksaimniecības un pārtikas preču pircējiem, kuru neto ap- grozījums pārsniedz divus miljonus eiro, vai iestādēm, kas darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem (apgrozīju- ma ierobežojuma nav). Nepārtikas preču mazumtirdzniecī- bā likums attiecas uz mazumtirgotājiem, kuriem tirgū ir būtiska ietekme nepārti- kas preču mazumtirdzniecībā. Jaunais likums attiecas uz visiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdes tirgus dalībniekiem – mazumtir- gotājiem, pārtikas pārstrādātājiem, vai- rumtirgotājiem, kooperatīviem, ražotāju organizācijām un individuāliem ražotā- jiem, kā arī uz publiskajām personām, kas veic lauksaimniecības un pārtikas produktu iepirkšanu. Konkurences padomes Analītiskā de- partamenta vecākā eksperte SVETLANA SITŅIKOVA norādīja, ka galvenā atšķi- rība starp jauno Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu un vēl spēkā esošo Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu ir tā, ka ir pa- plašināts aizsargājamo piegādātāju loks. KONKURENCES TIESĪBAS Lai aizsargātu no NEGODĪGAS TIRDZNIECĪBAS PRAKSES 2021. gada 1. novembrī spēkā stāsies šogad 7. aprīlī Saeimā pieņemtais NEGODĪGAS TIRDZNIECĪBAS PRAKSES AIZLIEGUMA LIKUMS, kura mērķis ir aizliegt negodīgas tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotājiem izmantot iepirkuma varu pār piegādātājiem. ĀTRBOJĪGAS LAUKSAIMNIECĪBAS UN PĀRTIKAS PRECES — lauksaimniecības un pārtikas preces, kas savu īpašību dēļ vai attiecīgajā pārstrādes posmā 30 dienu laikā pēc to novākšanas, sagatavošanas vai pārstrādes var kļūt nederīgas pārdošanai. LAUKSAIMNIECĪBAS UN PĀRTIKAS PRECES — produkti, kas norādīti Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā, kā arī produkti, kas nav norādīti minētajā pielikumā, bet ir pārstrādāti par pārtikā lietojamiem produktiem, izmantojot minētajā pielikumā norādītos produktus, kā arī fasēts ūdens, tostarp minerālūdens, un citi bezalkoholiskie dzērieni. LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI Ilustrācija: © zenzen – stock.abobe.com19 NR. 9 (99), 2021. GADA SEPTEMBRIS KONKURENCES TIESĪBAS Iepriekš tika aizsargāti tikai mazumtir- gotāju piegādātāji, tagad arī tie, kas pie- gādā vairumtirgotājiem, pārstrādātājiem, kooperatīviem. Tiek paplašināts arī lauk- saimniecības un pārtikas preču saraksts, kas tiks aizsargāts ar jauno likumu. Dažādas lomas Svarīgi, ka dažādās attiecībās viens un tas pats uzņēmums var būt gan pie- gādātāja, gan pircēja lomā. Iepriekš Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā bija noteiktas tikai mazumtirgotāja un piegādātāja attie- cības un nebija nekādu pārpratumu, taču pēc jaunā likuma stāšanās spēkā, vērtējot visu piegādes ķēdi, ir jāatce- ras, ka vienlaikus uzņēmums, kas pērk lauksaimniecības un pārtikas preces, var būt gan piegādātājs, gan pircējs. Tajā brīdī, kad tas ir pircējs, tam ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlie- guma likums. Aizliegto darbību uzskaitījums Kādas aizliegtas negodīgas tirdznie- cības prakses paredz Negodīgas tirdznie- cības prakses aizlieguma likums? Likuma 5. pantā ir noteikts, kādu negodīgu tirdz- niecības praksi pircējam, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču pie- gādātāju, ir aizliegts piemērot. Pircējs nedrīkst pieprasīt no lauk- saimniecības un pārtikas preču piegādā- tāja maksājumus, kas nav saistīti ar lauk- saimniecības un pārtikas preču piegādā- tāja preču pārdošanu, tostarp pieprasīt: maksāt par līgumu slēgšanu; kompensēt izmaksas, kas saistītas ar tā administrēšanas izmaksām; maksāt par preču atrašanos tirdznie- cības vietā, t.sk. par preču izvietošanu tirdzniecības vietas plauktos; kompensēt negūto peļņu no piegādā- to preču pārdošanas; kompensēt ar jaunu tirdzniecības vie- tu iekārtošanu vai veco tirdzniecības vietu atjaunošanu saistītās izmaksas, tostarp veikt netaisnīgus un nepama- totus maksājumus par preču piegādi jaunatveramai tirdzniecības vietai. Preču papildu izkārtojums speciālās vietās Nereti, lai veicinātu preču tirdznie- cību, tiek slēgtas vienošanās par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās. Likumā ir noteikts, ka ir aizliegts pieprasīt no lauksaimniecības un pārti- kas preču piegādātāja maksājumus, kas nav saistīti ar lauksaimniecības un pār- tikas preču piegādātāja preču pārdošanu, tostarp pieprasīt, lai tas tiešā vai netiešā veidā maksā par lauksaimniecības un pārtikas preču atrašanos tirdzniecības vietā un izvietošanu tirdzniecības vietas plauktos. Izņēmums ir tikai tad, kad pircējs ar piegādātāju ir noslēguši rakstveida vienošanos par to, ka tiks maksāts par preču papildu iz- kārtojumu speciālās vietās. Kritēriji maksas piemērošanai S. Sitņikova uzsvēra, ka ir noteikti kritēriji maksas piemērošanai ar preču papildu izkārtojumu speciālās vietās un tie ir: rakstveida līgums ar skaidri formulē- tiem speciālo vietu veidiem; līgums noslēgts pirms pakalpojuma sniegšanas un maksas piemērošanas; līgumā jābūt norādītām konkrētām precēm, par kuru papildu izkārtoju- mu piemērota maksa; skaidri un nepārprotami formulēti noteikumi par piemērojamo maksu. Mērķis papildu izkārtošanai speciā- lajās vietās ir preču veicināšana. Līdz ar to šādas darbības attiecas tikai uz atse- višķām precēm no konkrētās preču ka- tegorijas, un tās ir īstermiņa rakstveida vienošanās. Turklāt ir jāpiedāvā šāda pie- kļuve jebkuram piegādātājam. Aizliegto darbību uzskaitījums Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5. pantā ir uzskai- tītas darbības, kuras tirgotājs nedrīkst uzspiest lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam. Pircējs nedrīkst veikt līgumā vien- pusējus grozījumus attiecībā uz šo preču piedāvājumu vai piegādes biežumu, me- todi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu. Tāpat nedrīkst pieprasīt maksāt par preču bojājumiem un zudumiem, kas ra- dušies pircēja telpās vai pēc īpašumtiesī- bu nodošanas pircējam. Pircējs nedrīkst pieprasīt kompensēt ar patērētāju sūdzību izskatīšanu sais- tītās izmaksas, izņemot gadījumu, kad pamatotas patērētāju sūdzības izriet no apstākļiem, par kuriem ir atbildīgs pie- gādātājs. Ir aizliegts pieņemt atpakaļ nepārdo- tās preces, izņemot nekvalitatīvas preces un jaunas, patērētājiem nezināmas pre- ces, kuru piegādes vai tās apjoma palieli- nājuma iniciators ir piegādātājs. Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā likums attiecas uz mazumtirgotājiem, kuriem tirgū ir būtiska ietekme nepārtikas preču mazumtirdzniecībā. LAUKSAIMNIECĪBAS UN PĀRTIKAS PREČU PIEGĀDĀTĀJS — lauksaimniecības un pārtikas preču ražotājs vai jebkura fi ziskā vai juridiskā persona vai šādu personu apvienība, tostarp ražotāju organizācija, piegādātāju organizācija un šādu organizāciju apvienība, kas neatkarīgi no savas saimnieciskās darbības vietas pārdod lauksaimniecības un pārtikas preces. LAUKSAIMNIECĪBAS UN PĀRTIKAS PREČU MAZUMTIRGOTĀJS — saimnieciskās darbības veicējs vai saimnieciskās darbības veicēju apvienība, kas pastāvīgā tirdzniecības vietā mazumtirdzniecībā pārdod lauksaimniecības un pārtikas preces. LIKUMĀ LIETOTIE TERMININext >