< PreviousKONKURENCES TIESĪBAS 20 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Negodīgas tirdzniecības prakses veidi Pircējs nedrīkst lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam piemērot šā- dus negodīgas tirdzniecības prakses veidus: noteikt netaisnīgas un nepamato- tas sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumu; atteikties slēgt rakstiskus līgumus; nelikumīgi iegūt, izmantot vai izpaust lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja komercnoslēpumus; draudēt ar komerciāliem pretpasāku- miem vai īstenot tos. Netaisnīgas un nepamatotas sankcijas Ja līguma saistības netiek izpildītas pienācīgi vai īstā termiņā, var tikt no- teikts pieaugošs līgumsods, taču kopu- mā tas nedrīkst pārsniegt 10% no pa- matparāda vai galvenās saistības apjoma (Civillikuma 1716. panta trešā daļa). Ja līguma saistības netiek izpildītas vispār, līgumsodam nav paredzēts kon- krēts apjoma ierobežojums (Civillikuma 1716. panta otrā daļa). Līgumsodam jābūt taisnīgam un pamatotam, ņemot vērā katra indi- viduālā gadījuma īpašos apstākļus. Nedrīkst atcelt pasūtījumu īsā termiņā Pircējs nedrīkst lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam atcelt pasū- tījumus tik īsā termiņā, ka nav pamatoti sagaidāms, ka piegādātājs radīs alternatī- vu veidu, kā realizēt vai izmantot minētās preces. Par īsu termiņu vienmēr uzska- tāms termiņš, kas ir mazāk par 30 dienām. Nedrīkst arī mainīt pasūtījumu divas dienas pirms preču piegādes vai vēl vēlāk, kā arī nepieņemt no piegādātāja preces, kas ir derīgas lietošanai vēl vismaz divas trešdaļas no tām noteiktā derīguma ter- miņa, ja šis termiņš pārsniedz 30 dienas. Pircējs nedrīkst lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam nodrošināt zemāko cenu, ierobežojot piegādātāja brīvību vienoties ar citu lauksaimniecī- bas un pārtikas preču mazumtirgotāju par zemāku cenu. Ir aizliegts pieprasīt tiešā vai netiešā veidā segt izdevumus, kas saistīti ar pircēja personāla nodarbināšanu, kas iekārto pie- gādātāja preču pārdošanai izmantojamās telpas, kā arī pieprasīt maksu par preču glabāšanu, iekļaušanu sortimentā vai to, lai šādas preces būtu pieejamas tirgū. Pircējs nedrīkst lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājam pieprasīt netaisnīgus, nepamatotus vai līgumā ne- paredzētus maksājumus (atlaides), izņe- mot gadījumu, kad pircējs ir vienojies ar piegādātāju par apjoma vai akcijas atlaidi. Ja vien nav rakstveida līgums Negodīgas tirdzniecības prakses aiz- lieguma likumā uzskaitītas darbības, kuras pircējam aizliegts pieprasīt no lauksaim- niecības un pārtikas preču piegādātāja, ja vien rakstveida līgumā nav nepārprotami norādīts citādi. Šādas situācijas ir: tiešā vai netiešā veidā maksāt par reklāmu vai citādi atlīdzināt visas reklāmas izmaksas vai daļu no tām; tiešā vai netiešā veidā maksāt par pār- doto preču tirgvedību; tiešā vai netiešā veidā maksāt par lo- ģistikas pakalpojumiem; iegādāties preces, pakalpojumus vai īpašumu no pircēja norādītās trešās personas; piemērot atlaidi pārdošanas veicinā- šanas laikā nerealizētām precēm. Rakstveida pamatojums par pieprasītiem maksājumiem Pircējam, pieprasot maksājumus no pie- gādātāja, jāsniedz tam šo maksājumu skaidrs un izsekojams rakstveida pamatojums par kopējo maksājumu vai maksājumu par vienu vienību, preču atrašanos tirdzniecības vietā, akcijas vai apjoma atlaižu piešķiršanu, reklā- mu, tirgvedību un loģistikas pakalpojumiem. Ja tiek pieprasīta maksa par reklāmu, tirgvedību un loģistikas pakalpojumiem pēc lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja pieprasījuma, pircējam ir jā- sniedz aplēse ar objektīvām un izsekoja- mām izmaksām un tās pamatojumu. Citos gadījumos aplēses sniegt nav nepieciešams. Norēķinu termiņi Viens no problemātiskajiem jautāju- miem ir norēķinu termiņi un to ievēro- šana. Pircējam ir aizliegts piemērot ne- taisnīgus un nepamatoti garus termiņus norēķiniem par piegādātajām lauksaim- niecības un pārtikas precēm: ātrbojīgām precēm ≤ 30 dienas pēc preču piegādes; precēm, kas nav ātrbojīgas, ≤ 60 die- nām pēc preču piegādes. Jāpiebilst, ka ātrbojīgas lauksaim- niecības un pārtikas preces ir tādi pro- dukti, kas savu īpašību dēļ vai attiecīgajā pārstrādes posmā 30 dienu laikā pēc to novākšanas, sagatavošanas vai pārstrādes var kļūt nederīgas pārdošanai. Jāatceras, ka taisnīgu un pamatotu norēķinu termiņu ievērošana neatbrīvo no Civillikumā noteiktajām sekām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atkāp- joties no Civillikumā noteiktajiem sa- maksas termiņiem. Norēķinu termiņi neattiecas uz no- rēķiniem par precēm: skolu apgādes programmā; veselības aprūpes pakalpojumu iestā- žu vajadzībām; vīna ražošanā. Tāpat norēķinu termiņi neietekmē ie- spēju vienoties par vērtības sadales klauzulu. Norēķini par svaigiem dārzeņiem un ogām Lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājam, sadarbojoties ar ra- žotāju vai ražotāju kooperatīvo sabied- rību, ir aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus termiņus norēķiniem par piegādātajām lauksaimniecības un pārtikas precēm par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes. Šajā gadījumā norēķinu termiņš ne- drīkst pārsniegt 20 dienas pēc to piegā- des, ja vien starp pusēm nav rakstveida vienošanās par citu norēķinu termiņu, NEPĀRTIKAS PREČU MAZUMTIRGOTĀJS — saimnieciskās darbības veicējs vai saimnieciskās darbības veicēju apvienība, kas pastāvīgā tirdzniecības vietā mazumtirdzniecībā pārdod preces, kuras nav lauksaimniecības un pārtikas preces, un kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu pietiekami ilgā laikposmā un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci mazumtirdzniecībā konkrētajā preču tirgū Latvijas teritorijā. LIKUMĀ LIETOTIE TERMINIciktāl tas nav pretrunā ar Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5. panta ceturtās daļas prasībām. Būtiska ietekme nepārtikas preču mazumtirdzniecībā Lai konstatētu būtisku ietekmi, ir: jānosaka konkrētais nepārtikas preču iepirkumu tirgus; tā ietvaros ir jāizvērtē mazumtirgo- tāja iepirkuma vara un piegādātāju atkarība. Nosakot konkrēto nepārtikas pre- ču iepirkumu tirgu, jāņem vērā Eiropas Komisijas paziņojums par jēdziena „kon- krētais tirgus” defi nīciju Kopienas kon- kurences tiesībās un tajā ietvertās defi - nīcijas „konkrētais produkta tirgus” un „konkrētais ģeogrāfi skais tirgus”. Jāņem vērā arī Konkurences padomes izstrādā- tās vadlīnijas konkrētā tirgus noteikšanai, kā arī Eiropas Komisijas prakse. Konkurences padome būtiskas ie- tekmes, iepirkumu varas un piegādātāja atkarības novērtēšanā ņem vērā iepriekš izveidoto praksi dominējošā stāvokļa ma- zumtirdzniecībā lietās, kurās tika piemēro- ta Konkurences likuma 13. panta otrā daļa. Aizliegtās darbības nepārtikas preču mazumtirdzniecībā Nepārtikas preču mazumtirgotājs nedrīkst piegādātājam piemērot šādus negodīgas tirdzniecības prakses veidus: maksāt par līgumu slēgšanu; maksāt par preču atrašanos mazum- tirdzniecības vietā, t.sk. par preču iz- vietošanu tirdzniecības vietas plauk- tos, izņemot gadījumu, kad nepārtikas preču mazumtirgotājs ar piegādātāju ir noslēguši rakstveida vienošanos par preču papildu izkārtojumu speciālās vietās (tās pašas prasības, kuras attie- cas uz pārtikas preču tirdzniecību); kompensēt ar jaunu veikalu iekār- tošanu vai veco veikalu atjaunošanu saistītās mazumtirgotāja izmaksas, tostarp veikt netaisnīgus un nepama- totus maksājumus par preču piegādi jaunatveramai tirdzniecības vietai. Nepārtikas preču atpakaļatdošanu drīkst iniciēt piegādātājs Negodīgas tirdzniecības prakses aiz- lieguma likumā aizliegts pieprasīt pie- ņemt atpakaļ nepārdotās preces, izņemot nekvalitatīvas preces un jaunas, patērē- tājiem nezināmas preces, kuru piegādes vai tās apjoma palielinājuma iniciators ir piegādātājs, kā arī preces, kuru pieņemša- nu atpakaļ ierosinājis piegādātājs. Likumā ir ieviestas zināmas izmai- ņas, salīdzinot ar patlaban spēkā esošo Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, kur bija noteikts pra- sības aizliegums atdot atpakaļ nepārdotās preces. Turpmāk nepārtikas preču atpa- kaļatdošanu drīkstēs iniciēt piegādātājs, un šādos gadījumos tas ir iespējams. Negodīgas tirdzniecības prakses aizlie- guma likumā aizliegts noteikt netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par līguma noteiku- mu pārkāpumu, kā arī noteikt un piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus termiņus norēķiniem par piegādātajām precēm. Atbildība par pārkāpumiem Ja Konkurences padome pircēja vai nepārtikas preču mazumtirgotāja darbībā konstatē pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā pienākuma uzlikšanu, naudas sodu vai brīdinājumu. Konkurences padome ir tiesīga piemērot naudas sodu līdz 0,2% no neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā vai izteikt brīdinājumu. Konkurences padome, izvērtējot pār- kāpuma izdarīšanas apstākļus, pārkāpuma raksturu un citus apstākļus, kam ir no- zīme lietā, ir tiesīga aizstāt lēmumu par naudas sodu ar brīdinājumu. Brīdinājumu publicē Konkurences likumā lēmumu publicēšanai noteiktajā kārtībā. Pārejas noteikumi Likuma pārejas noteikumi nosaka, ka pirms Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma izsludināšanas dienas noslēgto lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumu atbilstība šā liku- ma prasībām nodrošināma gada laikā pēc tā izsludināšanas dienas. Ja lauksaimniecības un pārtikas preču līgums noslēgts pirms 2021. gada 20. ap- rīļa, kad izsludināts likums, atbilstība Negodīgas tirdzniecības prakses aizlie- guma likuma noteikumiem jānodrošina līdz 2022. gada 19. aprīlim. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Konkurences padome izstrādās vadlīnijas Negodīgas tirdzniecības prakses aizliegu- ma likuma piemērošanai, tajās sniedzot skaidrojumu arī par to, kā ir vērtējama atbilstība godīgai tirdzniecības praksei un atbilstība labticības un godprātības prasībām darījumos. Konkurences padomes sadarbībā ar Zemkopības ministriju rīkotajā seminārā „Godīga tirdzniecība” ieskatu sniedza INESE HELMANE PIEGĀDĀTĀJS — lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs vai persona, kas pārdod preces nepārtikas preču mazumtirgotājam. PIRCĒJS — fi ziskā vai juridiskā persona vai šādu personu apvienība neatkarīgi no vietas, kurā tā veic saimniecisko darbību, ja tās pēdējā fi nanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 2 000 000 eiro, vai Eiropas Savienībā esoša iestāde (valsts, reģionālā vai vietējā iestāde vai vairāku šādu iestāžu apvienība, kas darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem), kas pērk lauksaimniecības un pārtikas preces. KONKURENCES TIESĪBAS 21 NR. 9 (99), 2021. GADA SEPTEMBRIS Taisnīgu un pamatotu norēķinu termiņu ievērošana neatbrīvo no Civillikumā noteiktajām sekām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atkāpjoties no Civillikumā noteiktajiem samaksas termiņiem. LIKUMĀ LIETOTIE TERMINI22 BILANCES JURIDISKIE PADOMI KRIMINĀL- LIKUMS Valsts policija uzsver, ka ne policijas, ne banku, ne citu valsts iestāžu darbinieki nekad neprasīs atklāt personīgo informāciju, pro- ti, bankas kontu piekļuves datus, kā arī aicina būt uzmanīgiem un nepiekrist lejupielādēt attālinātās piekļuves programmas, tāpat ne- iesaistīties apšaubāmos darījumos. Gadījumā, ja esat kļuvis par krāp- nieku upuri un ir izkrāpta nauda, svarīgi pēc iespējas ātrāk sazināties ar savu banku un pēc tam vērsties ar iesniegumu tuvākajā Valsts po- licijas iecirknī. Šādas krāpnieciskas darbības notiek visā Eiropas Savienības teritorijā, tāpēc valstis steidz pie- ņemt regulējumu, kas varētu aptu- rēt nelikumīgās darbības. Šā gada 5. augustā stājās spēkā Saeimā 6. jūlijā gala lasījumā pieņemtie Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Krimināllikumā, kas paredz ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprī- ļa direktīvu (ES) 2019/713 par krāpšanas un viltošanas apkaroša- nu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem un pastip- rināt kriminālatbildību par nozie- dzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu krāpšanu un viltošanu. Direktīvas mērķis ir no- drošināt visās ES dalībvalstīs vienotu pieeju cīņā pret krāp- šanu ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, pa- redzot visaptverošu tiesisko regu- lējumu attiecībā uz visām neliku- mīgajām darbībām ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem. Kā norāda Krimināllikuma grozījumu autori, direktīvā ietver- tie noziedzīgo nodarījumu sastāvi un par tiem paredzētās sankcijas jau kopumā atbilst tam, par ko kriminālatbildība līdz šim ir bi- jusi paredzēta likuma 177. 1 pan- tā „Krāpšana automatizētā datu apstrādes sistēmā”, 193. pantā „Nelikumīgas darbības ar fi nan- šu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem”, 193. 1 pantā „Datu, programmatūras un iekārtu ie- gūšana, izgatavošana, izplatīšana, izmantošana un glabāšana neli- kumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem”, 241. pantā „Patvaļī- ga piekļūšana automatizētai datu apstrādes sistēmai”, 243. pantā „Automatizētas datu apstrādes sistēmas darbības traucēšana un nelikumīga rīcība ar šajā sistēmā iekļauto informāciju” un 244. pan- tā „Nelikumīgas darbības ar auto- matizētas datu apstrādes sistēmas resursu ietekmēšanas ierīcēm”. Tomēr secināts, ka ne visas direktīvā definētās nelikumīgās darbības ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem nacionālajā regulējumā ir bijušas aptvertas, kā arī nav bijusi ietverta organizētas grupas kvalifi cējošā pazīme, lai par to noteiktu brīvības atņemšanas sodu līdz pieciem gadiem. Ievē- rojot minēto, ar grozījumiem Kri- mināllikumā tiek paredzēts veikt izmaiņas 193. panta otrās un tre- šās daļas formulējumā attiecībā uz nelikumīgām darbībām ar fi nanšu instrumentiem un maksāšanas lī- dzekļiem, līdzās tādām darbībām kā nolaupīšana, iznīcināšana, bojā- šana, nelikumīga izmantošana, vil- tošana, izplatīšana un izmantošana, pievienojot arī glabāšana. Savukārt 193. panta otrās daļas formulējumā ietvertas arī tādas darbības kā iegū- šana, pārvietošana un izplatīšana, bet 193. panta trešajā daļā – iegū- šana un pārvietošana . Vienlaikus likumā paredzēts Valsts policiju noteikt par kon- taktpunktu direktīvā paredzētās informācijas apmaiņai arī attiecī- bā uz papildu defi nētajiem nozie- dzīgajiem nodarījumiem. ES da- lībvalstis nodrošina, lai tām būtu valsts operatīvais kontaktpunkts, kas ir pieejams 24 stundas dien- naktī, septiņas dienas nedēļā. Atgādinām, ka Krimināl- likums (193. pants) paredz par sveša finanšu instrumenta vai maksāšanas līdzekļa nolaupīšanu, iznīcināšanu, bojāšanu vai neliku- mīgu izmantošanu, vai par nolau- pīta maksāšanas līdzekļa iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu vai izpla- tīšanu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfi skācijas. Savukārt par finanšu instru- menta vai maksāšanas līdzekļa viltošanu, kā arī par šāda viltojuma iegūšanu, glabāšanu, pārvietošanu, izplatīšanu vai izmantošanu sodīt CIETUMSODS KRĀPNIEKIEM pa telefonu un fi ktīvu PVN darījumu uzrādītājiem Pēdējā laikā sabiedrību satraukusi informācija, ka aktivizējušies telefonkrāpnieki jeb tā dēvētie skameri, kuri, uzdodoties par banku vai citu iestāžu darbiniekiem, cenšas izvilināt no lētticīgākajiem sarunas biedriem to personas datus, internetbanku paroles un piekļuves kodus. Kā ziņo Valsts policija, krāpnieki pielāgojuši shēmu un, zvanot iedzīvotājiem, stādās priekšā pat kā policijas darbinieki. Ik pa laikam medijos parādās ziņas par apkrāptajiem, kuriem no konta pazuduši pat vairāki tūkstoši eiro.23 NR. 9 (99), 2021. GADA SEPTEMBRIS KRIMINĀLLIKUMS ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem, konfi scējot mantu vai bez mantas konfi skācijas. Ja noziedzīgās darbības veiktas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz des- mit gadiem, konfi scējot mantu vai bez mantas konfi skācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Sods pienākas arī par datu, programmatūras un iekārtu ie- gūšanu, izgatavošanu, izplatīšanu, izmantošanu un glabāšanu ne- likumīgām darbībām ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem (193. 1 pants). Par tādu datu iegūšanu, pārvietošanu vai iz- platīšanu, kas dod iespēju neliku- mīgi izmantot fi nanšu instrumen- tu vai maksāšanas līdzekli, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brī- vības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt par tādu datu izman- tošanu, kas dod iespēju nelikumī- gi izmantot fi nanšu instrumentu vai maksāšanas līdzekli, vai par programmatūras vai iekārtas iz- gatavošanu vai pielāgošanu no- ziegumu izdarīšanai, kā arī par šādas programmatūras vai iekārtas iegūšanu, pārvietošanu, glabāšanu vai izplatīšanu tādā pašā nolūkā – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfi skācijas. Ja šādas nelikumīgas darbības izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz pat desmit gadiem, konfi scējot mantu vai bez mantas konfi skācijas, un ar probācijas uz- raudzību uz laiku līdz trim gadiem. Kriminālatbildība par nenotikuša darījuma uzrādīšanu PVN deklarācijā Vēršam uzmanību, ka ar Krimināllikuma grozījumiem li- kumā ieviests jauns 218. 1 pants, kas attiecas uz faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā. Persona varēs tikt pie cietumsoda, ja PVN deklarācijā deklarēs vienu vai vairākus fi ktīvus darījumus, kuru kopējā vērtība sasniedz 25 000 eiro. Kā savā Facebook blogā 1 norāda ALISE LEŠKOVIČA , Zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērinā- ta advokāte, „līdz šim, lai tiktu pie kriminālatbildības par izvairīša- nos no nodokļiem, tieši budžetā nenomaksāta nodokļa summai bija jābūt vismaz 25 000 eiro. Lai sasniegtu šādu summu, bija jādeklarē fi ktīvi darījumi par ap- mēram 120 000 eiro, kas nav maz. Turklāt ne visos gadījumos fi ktīvu darījumu deklarēšana noveda pie kriminālatbildības par izvairīšanos no PVN nomaksas (kā tas bija da- rījumos ar 0% PVN).” Viņa arī norāda, ka līdz šim, ja darījumi bija fi ktīvi, tad VID izņēma šos darījumus no PVN deklarācijas, bet tas uzņēmumam neradīja negatīvas sekas (vismaz ne attiecībā uz papildus budžetā maksājamo PVN). No 5. augusta Krimināl- likums ļauj saukt pie kriminā- latbildības jau vien par fi ktīvu darījumu deklarēšanas faktu, ja šādu fiktīvo darījumu summa sasniegs lielus apmērus. „Cik lie- la PVN summa nebija iemaksāta valsts budžetā un vai valstij radās kādi zaudējumi nesamaksātā PVN apmērā – nebūs svarīgi. Tāpēc pie cietumsoda varēs tikt arī par fi ktī- vu 0% PVN darījumu deklarēšanu,” brīdina A. Leškoviča. Tas nozīmē- jot, ka arī tad, ja darījuma partneris „šmugulējās” vai nav deklarējis darī- jumus vai „pazudis”, audita lieta po- tenciāli var beigties ar krimināllietu. Zvērināta advokāte uzskata, ka, „lai arī šī iniciatīva kopumā ir atbalstāma, tomēr uztrauc biežums un vieglums, ar kādu VID apšauba darījumus kā faktiski nenotikušus. Īpaši uztrauc to lietu kategorija, kad uzņēmējs tiek iesaistīts PVN krāpšanas karuselī, nemaz to ne- zinot. Pat ja tas var pierādīt to, ka darījums ir faktiski noticis , problē- mas rada pierādīt, ka persona bija pietiekami rūpīga savu darījuma partneru izvēlē. Tas rada risku, ka vairākus gadus pēc darījuma veik- šanas ar sadarbības partneri (par kuru sen visi aizmirsuši un kurš jau sen beidzis pastāvēt) persona tiks saukta pie krimināl atbildības.” Tāpēc atgādinām, ko paredz Krimināllikums: 1. Par faktiski nenotikuša ar PVN apliekama darījuma uzrādīšanu PVN deklarācijā, ja deklarācijā uz- rādītā faktiski nenotikušā darījuma vai vairāku šādu darījumu kopējā vērtība sasniedz lielu apmēru, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brī- vības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. 2. Par faktiski nenotikuša ar PVN apliekama darījuma uzrādī- šanu PVN deklarācijā vai vairākās šādās deklarācijās, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij ievērojamā ap- mērā, – soda ar brīvības atņemša- nu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesī- bas ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem. Jāņem vērā, ka par otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja ar tām nodarīti zaudējumi valstij lielā ap- mērā, vai par pirmajā vai otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz lai- ku līdz desmit gadiem, konfi scējot mantu vai bez mantas konfi skācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos, vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Persona varēs tikt pie cietumsoda, ja PVN deklarācijā deklarēs vienu vai vairākus fi ktīvus darījumus, kuru kopējā vērtība sasniedz 25 000 eiro. 1 https://www.facebook.com/ advokatapadomi ALISE LEŠKOVIČA, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināta advokāte Foto: Mārtiņš CīrulisPar minimālo algu, kas noteikta ar vispārsaistošu ģenerālvienošanos Darba likuma (DL) 18. panta ce- turtā daļa paredz iespēju noslēgt t.s. vispārsaistošo ģenerālvienošanos jeb, citiem vārdiem, tādu ģenerālvienoša- nos, kas ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodar- bina šie darba devēji. Šāda vispārsais- toša ģenerālvienošanās 2019. gadā stājās spēkā būvniecības nozarē, un tajā ir noteikta minimālā darba alga, kas ir lielāka par valsts noteikto mi- nimālo algu. Lai paaugstinātu dar- binieku aizsardzību un VDI varētu efektīvāk uzraudzīt ģenerālvieno- šanās izpildi, tika veikti grozījumi DL 61. un 159. pantā. DL 61. pants tiek papildināts ar ceturto daļu, nosakot, ka „minimāla- jai darba algai, kas noteikta ar DL 18. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā noslēgto ģenerālvienošanos, darba tiesisko attiecību ietvaros ir tādas pašas tiesiskās sekas kā valsts noteiktajai minimālajai darba algai”. Būvniecības nozarē kopš 2019. gada 3. novembra nodarbi- nātajiem minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 780 eiro (septiņi simti astoņdes- mit eiro). Līdz ar to darba attiecību ietvaros būvniecībā nodarbinā- tajiem valsts noteiktās mini- mālās algas (500 eiro) vietā ir jāpiemēro vispārsaistošās ģe- nerālvienošanās noteiktā mini- mālā alga (780 eiro). Piemēram, ja atbilstoši DL 79. panta pirmajai daļai darba devējs veiks ieturējumus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus, šie ieturējumi nedrīk- stēs pārsniegt 20% no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samak- sas un jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa ģenerāl- vienošanās noteiktās minimālās mē- neša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgo bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Svarīgi ņemt vērā, ka saskaņā ar izpildu dokumentiem izdarāmo ie- turējumu apmēru no darba samaksas nosaka atbilstoši Civilprocesa liku- mam, proti, tie netiek veikti darba tiesisko attiecību ietvaros, līdz ar to šajā gadījumā netiek piemērota ģe- nerālvienošanās noteiktā minimālā alga. Tas nozīmē, ka, ja ieturējumi tiek veikti, piemēram, uzturlīdzekļu piedziņas lietā nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā, darbinie- kam jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50% apmē- rā no valsts (nevis ģenerālvienošanās) noteiktās minimālās mēneša darba algas un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Tāpat darba devējam valsts no- teiktās minimālās darba algas vietā būs jāpiemēro vispārsaistošās ģene- rālvienošanās noteiktā minimālā alga DL 41., 63., 75. un 96. pantā noteik- tajos gadījumos. Grozījumi DL 159. pantā paredz atbildību ne tikai par valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas neno- drošināšanu, bet „arī par minimālās darba algas apmēra nenodrošināša- nu, ja minimālo darba algu nozarē nosaka DL 18. panta ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā noslēgtā ģene- rālvienošanās”. Līdz ar to turpmāk, ja darba devējs nebūs nodroši- nājis darbiniekam minimālo dar- ba algu, kas paredzēta vispār- saistošajā ģenerālvienošanās, VDI varēs piemērot naudas sodu darba devējam – fi ziskajai personai – no 86 līdz 114 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no 170 līdz 1420 naudas soda vienībām. Tas nozīmē, ka darba devējiem būvniecības nozarē jo īpaši rūpīgi ir jāseko līdzi, lai noteiktā darba alga atbilstu nozares specifi skajam regulējumam. Par attālinātā darba izdevumu segšanu Ņemot vērā informācijas un ko- munikācijas tehnoloģiju attīstību, attālinātais darbs kā darba izpildes veids nu jau ir kļuvis par daudzu darbinieku ikdienu. Grozījumi DL 76. pantā noteic, ka „attālinātais darbs DL izpratnē ir tāds darba iz- pildes veids kā darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informā- cijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu DL izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstu- ra dēļ ir saistīts ar regulāru pārvie- tošanos.” Pēc būtības šī defi nīcija ir tāda pati kā spēkā esošā Darba aiz- sardzības likuma 1. panta 20. punktā noteiktā attālinātā darba defi nīcija. Tāpat grozījumos tiek konkre- tizēti atsevišķi ar attālināta darba veikšanu saistīti jautājumi, vienlaikus saglabājot vispārīgo DL 51. pantā noteikto principu, ka „darba devējs nav tiesīgs pieprasīt no darbinieka, lai darbinieks darbu veic pats ar saviem instrumentiem vai iekārtām, kā arī nav tiesīgs likt darbiniekam pašam iegādāties aprīkojumu darba veikša- nai” . Tas nozīmē, ka dartba izpildei nepieciešamā darba galda, krēsla, da- tora un cita inventāra nodrošināšana arī attālinātā darba gadījumā ir dar- ba devēja pienākums. Tajā pašā laikā DL 76. pants paredz iespēju vieno- ties, ka darbinieks darba vajadzībām 24 BILANCES JURIDISKIE PADOMI DARBA TIESĪBAS Darba devējiem jāņem vērā, ka kopš 1. augusta ir spēkā 2021. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi DARBA LIKUMĀ, kas paredz vairākas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Publicējam VALSTS DARBA INSPEKCIJAS (VDI) sagatavoto skaidrojumu par būtiskākajām izmaiņām. GROZĪJUMI Darba likumā25 NR. 9 (99), 2021. GADA SEPTEMBRIS DARBA TIESĪBAS izmantos savu darba aprīkojumu un darba devējs atlīdzinās darbinieka iz- devumus, kuri darbiniekam radušies sakarā ar viņam piederoša darba ap- rīkojuma nolietošanos (amortizāciju). Kā norādīts grozījumu anotācijā, „lai darbinieks varētu veikt darbu at- tālināti, vispirms par to atbilstoši DL 53. panta pirmajai daļai ir jāvienojas ar darba devēju. Vienlaikus abām darba tiesisko attiecību pusēm ir jāvienojas par to, kādus izdevumus, kas rodas un ir nepieciešami darba veikšanai, darba devējs sedz. Tādējādi darba devē- jam ir pienākums atlīdzināt tikai tos izdevumus, kas ir objektīvi pamatoti un par kuru segšanu ir panākta vienošanās (DL 76. pan- ta pirmā daļa). Izdevumu pozīcijas un apjomu puses ietver savā vienošanās.” Praksē ir secināts, ka, attālināti strādājot, darbiniekam var rasties izde- vumi par interneta ierīkošanu un abo- nēšu, papildu elektrības izdevumi, sa- karu u.c. izdevumi. Tāpēc, lai regulētu šādu papildu izdevumu, kas saistīti ar attālināto darbu, segšanas kārtību, DL 76. pants papildināts ar ceturto daļu. Ar DL grozījumiem tiek no- teikts skaidrs pamatprincips, ka gadījumā, „ja darbinieks un darba devējs vienojas par darba veikšanu attālināti, darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, sedz darba devējs. Šāds princips izriet no Eiropas sociālo partneru 2002. gada 16. jūlija pamatnolīguma par teledarbu, kurā ir noteikts, ka darba devējs ir atbildīgs par darbam nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšanu, uzstādīšanu un uztu- rēšanu, ja vien darbinieks neizmanto savu aprīkojumu. Tāpat pamatnolī- gumā noteikts, ka darba devējs sedz izdevumus, kas tieši saistīti ar attāli- nātā darba veikšanu, ja vien abas pu- ses nav vienojušās citādi, tāpēc DL tiek paredzētas divas iespējas atkāp- ties no vispārējā izdevumu segšanas principa: 1) „darba līgumā vai 2) darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību (nevis darbinieku pilnvarotiem pār- stāvjiem) un, ja ar šādu darba koplīgumu netiek samazināts darbinieku kopējais aizsardzības līmenis”. Būtiski ņemt vērā, ka ne ar dar- ba līgumu, ne darba koplīgumu ne- var „pārnest uz darbinieka pleciem” ar darba aizsardzību saistītos izde- vumus, kurus segšana joprojām ir darba devēja pienākums saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 5. panta trešo daļu. Būtiskas izmaiņas darbiniekam, kas ir persona ar invaliditāti Ar DL grozījumiem izslēgta DL 109. panta otrā daļa, kas paredzēja, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti, iz- ņemot gadījumus, kas noteikti DL 47. panta pirmajā daļā un 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 10. punktā. Tas nozīmē, ka darba devē- jam būs tiesības jeb nebūs liku- mā noteikta aizlieguma uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Lai personām ar invaliditāti pa- redzētu lielāku aizsardzību darba līguma uzteikuma gadījumā, ir no- teikti garāki uzteikuma termiņi. Ir noteikti divi dažādi uzteikuma termiņi atkarībā no tā, vai darba at- tiecības ar darbinieku ir nodibinātas pirms vai pēc 2021. gada 31. jūlija. Pārejas noteikumu 22. punktā tiek noteikts, „ja darba līgums dar- biniekam, kurš atzīts par personu ar invaliditāti, tiek uzteikts šā likuma 101. panta pirmās daļas 8., 9. vai 11. punktā noteiktajos gadījumos, uzteikuma termiņš ir trīs mēneši, ja darba tiesiskās attiecības ar attiecī- go darbinieku ir nodibinātas līdz 2021. gada 31. jūlijam”. Savukārt DL 103. pantā ir no- teikts, ka uzteikuma termiņš ir „divi mēneši – ja darba līgums tiek uz- teikts DL 101. panta pirmās daļas 8., 9., vai 11. punktā noteiktajos ga- dījumos darbiniekam, kurš atzīts par personu ar invaliditāti”. Šis termiņš jāpiemēro, ja darba attiecības ar at- tiecīgo darbinieku ir nodibinātas pēc 2021. gada 31. jūlija. Darba devējam saskaņā ar DL 134. panta otro daļu būs jānosaka nepilns darba laiks, ja to pieprasīs darbinieks ar invaliditāti. Darba izpildei nepieciešamā darba galda, krēsla, datora un cita inventāra nodrošināšana arī attālinātā darba gadījumā ir darba devēja pienākums. Foto: © olly – stock.abobe.com26 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Jau 2014. gadā Senāta Civillietu departaments 1 atzina, ka pienākums kompensēt zaudēto darba algu sakarā ar prettiesisku uzteikumu un no tā ra- dušos darba piespiedu kavējumu darba devējam ir arī gadījumā, kad darbinieks ar darba devēja piekrišanu ir bijis no- darbināts vēl citur – šādā gadījumā pie otra darba devēja gūtie ienākumi netiek ņemti vērā, piedzenot vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu pie pirmā darba devēja. Dienesta attiecībās prettiesiski at- vaļinātai personai arī ir tiesības prasīt nesaņemto darba samaksu, bet tās at- līdzināšanu regulē nevis Darba likuma 126. pants, bet gan Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzinā- šanas likums (VPINZA likums). Atbilstoš i VPINZA likuma 7. panta pirmajai daļ ai mantiskais zau- dē jums ir katrs mantiski novē rtē jams pametums, kas cietuš ajam radies ie- stā des prettiesiska administratī vā akta vai prettiesiskas faktiskā s rī cī bas dēļ. Savukā rt 7. panta treš ā un ceturtā daļ a paredz, ka mantiskais zaudē jums ir arī zaudē jums, kas saistī ts ar administra- tī vā akta atcelš anu, iestā des faktiskā s rī cī bas novē rš anu vai tā s seku likvi- dē š anu. Tas nozīmē, ka nesaņ emtā darba samaksa ir viens no man- tiskā zaudē juma veidiem. Senāta Administratīvo lietu de- partaments jau 2012. gadā norādīja, ka, nosakot zaudē juma atlī dzinā juma apmē ru, ir jā ņ em vē rā pieteicē ja pē c at- vaļ inā š anas gū tie ienā kumi – ja ienā ku- mi citā darba vietā ir bijuš i mazā ki nekā iepriekš ē jā darbā , par attiecī go laika periodu ir atlī dzinā ma darba samaksas starpī ba, savukā rt, ja pieteicē js ir strā - dā jis citā darbā ar tā du paš u vai lielā ku darba samaksu, atlī dzinā juma izmaksai par š o laika posmu nav pamata 2 . 2021. gada 27. jūlijā Senāta Admi- nistratīvo lietu departaments deva skaidrojumu, ka personai, kura jau pirms atvaļināšanas bija nodarbināta vairākās darba vietās, ir pamatoti salī - dzinā t nodarbinā tī bas rež ī mu blakus- darbā, ietverot arī laika periodu pirms un pē c atvaļ inā š anas un pē c atjaunoš a- nas dienestā , kā arī š ajā laikā gū tos ie- nā kumus kopumā . Jeb citiem vārdiem, arī dienesta attiecībās iestādei ir pie- nākums kompensēt nesaņemto darba samaksu gadījumā, kad amatpersona ar iestādes piekrišanu ir nodarbināta vēl citur. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 27. jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–699/2021 (A420131219) Lietas apstākļi Ar Valsts ugunsdzē sī bas un glā bš a- nas dienesta (VUGD) 2018. gada 30. janvā ra rī kojumu pieteicējam piemē rots disciplinā rsods, atvaļ inot no dienesta ar 2018. gada 31. jan- vā ri. Iekš lietu ministrija (IeM) ar 2018. gada 12. jū lija lē mumu rī kojumu atzina par prettiesisku un atcē la ar tā izdoš anas dienu. Pieteicē js tika atjau- nots dienestā 2018. gada 1. februā rī . 2018. gada 31. oktobrī pieteicē js vē rsā s dienestā , lū dzot aprē ķ inā t un izmaksā t darba samaksu par laika pe- riodu no 2018. gada 30. janvā ra lī dz 2018. gada 12. jū lijam. Ar VUGD priekš nieka lē mumu zaudē jumu atlī dzī bas izmaksa pieteicē - jam atteikta. Lē mumā norā dī ts, ka, no- sakot zaudē juma atlī dzinā juma apmē ru, ir jā ņ em vē rā personas pē c atvaļ inā š anas gū tie ienā kumi, savukārt, tā kā pietei- cē jam ir atļ auta amatu savienoš ana un laika periodā no 2018. gada 1. janvā ra lī dz 2018. gada 31. jū lijam viņš strā dā ja un saņ ē ma lielā ku darba samaksu, nekā bū tu guvis, atrodoties dienestā , atlī dzi- nā juma izmaksai nav pamata. 2019. gada 4. februā rī pieteicē js vē rsā s VUGD, lūdzot atvainoties par prettiesiskās atvaļināšanas faktu, kā arī lūdza atlīdzināt nemantisko kaitējumu 500 eiro apmērā. VUGD iesniegumu pārsūtīja IeM, kas nolēma atvainoties, taču atteicās izmaksāt nemantisko kai- tējumu 500 eiro apmērā. Vēršoties tiesā, pieteicējs norādīja, ka jau kopš 2013. gada viņa ienā ku- mus veido darba samaksa dienestā un blakusdarbā un VUGD tas bija zinā ms gan atvaļ inā š anas, gan atjaunoš anas dienestā brī dī . Prettiesiskā s atvaļ inā š a- nas dē ļ pieteicē js nepamatoti zaudē ja ienā kumus, ko guva dienestā , – ievē ro- jami samazinā jā s ienā kumi, kas apgrū - tinā ja viņ u un viņ a apgā dī bā esoš ā s personas, jo bū tiski tika ietekmē ts TIESU PRAKSE Nepamatoti zaudē to IENĀ KUMU ATLĪ DZINĀ Š ANA 1 Augstākās tiesas 2014. gada 23. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC–2932/2014 (C30517311) 11.1. punkts. 2 Senā ta Administratī vo lietu departamenta 2012. gada 22. jū nija sprieduma lietā Nr. SKA–352/2012 15. punkts. Darba likuma 126. pantā ir noteikts, ka darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Tas nozīmē, ka darbā atjaunotajai personai ir tiesības uz tādu kompensācijas apmēru, kas viņai tiesiski pienācās, bet ko viņa darba devēja prettiesiskas rīcības dēļ nav saņēmusi. Foto: © cottonbro – Pexels27 NR. 9 (99), 2021. GADA SEPTEMBRIS TIESU PRAKSE labklā jī bas stā voklis. Tāpat pieteicējs norādīja, ja gandrī z pusgadu neatradā s dienesta attiecī bā s, tika eksmatrikulē ts no koledž as, kur varē ja atjaunoties ti- kai pē c gada, lī dz ar to tika paildzinā ta iespē ja iegū t augstā ko izglī tī bu, attie- cī gi arī iespē ja ā trā k iegū t augstā ku dienesta pakāpi un amatu. Tā dā paš ā tiesiskajā statusā mā cī bu procesā kole- dž ā pieteicē ju atjaunot nav iespē jams. Pieteicējam sabojā jā s attiecī bas ar ko- lektī vu, nā cā s mainī t dienesta pienā - kumu izpildes struktū rvienī bu. Visa situā cija kopumā viņ am radī ja papildu pā rdzī vojumus un stresu. Gan pirmās, gan apelācijas instan- ces tiesas pieteikumu apmierināja, uz- liekot par pienākumu VUGD izmaksāt nesaņemto darba samaksu par prettie- sisko atvaļināšanas periodu, piemērojot infl ācijas koefi cientu, kā arī uzlikt pie- nākumu atlīdzināt nodarīto nemantis- ko kaitējumu 500 eiro apmērā. Tiesas spriedumus motivēja ar to, ka: 1) VUGD ir atļ ā vis pieteicē jam apvie- not darbu dienestā ar darbu lidostā ; 2) aplū kojot pieteicē ja ienā kumus, kas gū ti algotā darbā , un nostrā dā - tā s darba stundas plaš ā kā laika pe- riodā (no 2017. gada janvā ra lī dz 2018. gada decembrim), arī pirms atvaļ inā š anas un pē c tā s pieteicē js lidostā ir strā dā jis apmē ram tā du paš u stundu skaitu mē nesī kā at- vaļ inā š anas periodā ; 3) novē rtē jot ienā kumu apmē ru plaš ā kā laika periodā , atvaļ inā š anas periodā pieteicē ja kopē jo ienā kumu apmē rs samazinā jā s. Nav bū tiski, ka atvaļ inā š anas periodā pieteicē js guva ienā kumus darbā lidostā . Š ajā situā cijā pareizi bū tu formulē t, ka pieteicē jam saglabā jā s ienā kumi, ko viņ š varē ja gū t lidostā . Tomē r iz- š ķ iroš s ir apstā klis, ka atvaļ i- nā š anas rezultā tā pieteicē ja kopē jie ienā kumi samazinā jā s, jo viņ š vairs nesaņ ē ma atalgo- jumu par darbu dienestā ; 4) nosakot pieteicē jam atlī dzinā mo zaudē jumu apmē ru, jā ņ em vē rā arī naudas vē rtī bas kritums un zaudē - jumi jā nosaka, par katru attiecī go mē nesi atlī dzinā majai nesaņ emtajai darba samaksai piemē rojot infl ā ci- jas koefi cientu attiecī bā pret perio- du, kad atlī dzinā jums faktiski tiks izmaksā ts; 5) vē rtē jot nemantiskā kaitē juma atlī - dzinā jumu, jāņem vē rā , ka ar prettie- sisko administratī vo aktu pieteicē jam tika piemē rots smagā kais disciplinā r- soda veids – atvaļ inā š ana no dienesta. Tā tad tika aizskartas pieteicē ja tiesī - bas pildī t valsts dienestu; 6) kaut arī atlī dzinā jums ir sniegts ar restitū ciju, proti, pieteicē js ir atjau- nots dienestā , tač u dienests liedza pieteicē jam iespē ju saņ emt darba samaksu par atvaļ inā š anas periodu, tā pat daļ ā par pieteicē ja eksmatri- kulē š anu no koledž as restitū cija pilnī bā nav iespē jama, jo pieteicē js tika atjaunots studiju otrajā kursā tikai 2019. gada 31. janvā rī. Tā tad prettiesiskā administratī vā akta dē ļ vienu gadu studijas pieteicē jam tika pā rtrauktas, un laika ziņ ā š is zaudē - jums vairs nav atjaunojams; 7) lai arī nav pamata pieteicē ja tiesī bu aizskā rumu uzskatī t par ilgstoš u, jo ministrija nepilnu pusgadu pē c atvaļ inā š anas atjaunoja viņ u die- nestā , disciplinā rlietas apstā kļ i un piemē rotais sods nenoliedzami ra- dī ja pieteicē jam morā las cieš anas. Pastā vot š ā diem apstā kļ iem, pie- teicē ja tiesī bu aizskā rums ir bū tisks un rakstveida atvainoš anā s nav at- bilstī gs un adekvā ts atlī dzinā jums. Tā dē ļ nemantiskais kaitē jums ir atlī dzinā ms naudā . Kasācijas sūdzības iesniedza gan VUGD, gan IeM, bet Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un rīcī- bas sēdes lēmumā pēc būtības pievie- nojās pirmās un apelācijas instances tiesu izteiktajām atziņām: jāvērtē, ka pieteicē js gan pirms at- vaļ inā š anas, gan atvaļ inā š anas pe- riodā , gan arī pē c tam ar dienesta atļ auju ir apvienojis dienestu ar blakusdarbu; jāņem vērā, ka ienā kumi, ko pietei- cē js bū tu guvis dienestā , ja nebū tu no tā prettiesiski atvaļ inā ts, ir ma- zā ki par tiem, ko viņ š atvaļ inā š a- nas periodā ir saņ ē mis, strā dā jot blakusdarbā; lemjot par nesaņ emto darba samak- su, nedrī kst aizmirst atlī dzinā juma prasī juma bū tī bu, proti, ka atlī dzinā - juma pamatā ir iestā des prettiesiska administratī vā akta dē ļ personai ra- dī ts nepamatots tiesī bu aizskā rums un atlī dzinā juma mē rķ is ir no- droš inā t nepamatoti zaudē to ienā kumu atlī dzinā š anu; ir pamatoti salī dzinā t pieteicē ja nodarbinā tī bas rež ī mu blakusdar- bā, ietverot arī laika periodu pirms un pē c atvaļ inā š anas un pē c atjau- noš anas dienestā , kā arī š ajā laikā gū tos ienā kumus kopumā . Tas, ka pieteicē js atvaļ inā š anas periodā ir turpinā jis strā dā t otrā darba vietā , nenozī mē , ka pieteicē jam nav ra- duš ies zaudē jumi nesaņ emtā s darba samaksas apmē rā sakarā ar prettie- sisku atvaļ inā š anu no dienesta. KASPARS RĀCENĀJS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) darba tiesību eksperts Foto: Aivars Siliņš Arī dienesta attiecībās iestādei ir pienākums kompensēt nesaņemto darba samaksu gadījumā, kad amatpersona ar iestādes piekrišanu ir nodarbināta vēl citur.28 BILANCES JURIDISKIE PADOMI Situācijas apraksts Pieteicēja maksātnespējīgā SIA FIRMA vēr- sās Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lūdzot atcelt aprēķinātos UIN avansa maksājumus par laika pe- riodu no 2017. gada 18. maija – pieteicējas maksāt- nespējas procesa pasludināšanas dienas. No VID saņemtajā lēmumā pieteicējai norādīts, ka nav pamata atcelt par 2017. gadu noteiktos no- dokļa avansa maksājumus, jo spēku zaudējusi tie- sību norma – likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 23. pants, kas regulēja šos maksājumus. Administratīvais process iestādē noslēdzās ar VID 2018. gada 26. aprīļa lēmumu, ar kuru sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, pieteicē- ja vērsās tiesā ar pieteikumu par labvēlīga adminis- tratīvā akta izdošanu. Administratīvā apgabaltiesa ar 2019. gada 26. jūnija spriedumu pieteicējas pie- teikumu noraidīja. Apgabaltiesas secinājumi Apgabaltiesa savā spriedumā norāda, ka no- dokļu maksājumi ir nošķirami pēc to rašanās laika, proti, pirms vai pēc maksātnespējas procesa. Pēc personas pasludināšanas par maksātnespējīgu VID zūd tiesības uz to nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, kas radušies pirms maksātnespējas proce- sa pasludināšanas, un nodokļu parādi ir piesakāmi kā kreditoru prasījumi. Atbilstoši Maksātnespējas likuma 73. panta vienpadsmitajai daļai nodokļi, kuru maksāšanas pienākums radies admi- nistratora darbības rezultātā pēc uzņēmu- ma pasludināšanas par maksātnespējīgu, ir kārtējie nodokļi, un to maksāšana veicama vispārējā kārtībā. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 26. pan- ta sestās daļas 5. punkts paredz, ka pēc maksātne- spējas procesa pasludināšanas nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar nodokļu likumiem. Līdz ar to ir noraidāms pie- teicējas arguments, ka maksātnespējas gadījumā piemērojamas tikai un vienīgi Maksātnespējas li- kuma normas. Ja juridiskā persona, kurai pasludināta mak- sātnespēja, neturpina saimniecisko darbību, tās pienākums ir VID iesniegt nodokļa deklarāciju un attiecīgi veikt UIN maksājumus. Neatkarīgi no tā, ka nodokļu maksātājs neveic saimniecisko darbī- bu, ienākums, kas gūts no mantas atsavināšanas, ir ar UIN apliekams objekts. Nodokļu maksātājiem, kuriem pasludināts maksātnespējas process, nav pamata noteikt labvēlīgāku UIN režīmu. Neskatoties uz to, ka VID iepriekš ir noteicis nodokļa avansa maksājumu apmēru, tas ir regulārs maksājums taksācijas perioda ietvaros. Jautājums par nodokļa avansa maksājumu samazināšanu vai neveikšanu ir risināms atsevišķi, ņemot vērā plāno- tās izmaiņas saimnieciskajā darbībā. Līdz ar to tas TIESU PRAKSE UIN AVANSA MAKSĀJUMI pēc maksātnespējas pasludināšanas Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2021. gada 29. jūnijā rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz maksātnespējīgās SIA FIRMA (nosaukums mainīts) pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, atceļot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumus par laika periodu no sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, izdošanu, sakarā ar maksātnespējīgās SIA FIRMA kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 26. jūnija spriedumu. Foto: © Pixabay – PexelsNR. 9 (99), 2021. GADA SEPTEMBRIS TIESU PRAKSE ir kārtējais nodokļu maksājums, kas veicams arī pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas. Ja pieteicējas administrators bija izlēmis netur- pināt pieteicējas saimniecisko darbību, tad admi- nistratoram atsevišķi bija jārisina jautājums par no- dokļa avansa maksājumu neveikšanu vai veikšanu samazinātā apmēra. VID uz pieņēmumu pamata pēc savas iniciatīvas nav tiesību pieņemt attiecīgu lēmumu, šā lēmuma iniciēšanā un pieņemšanā ir nepieciešama aktīva nodokļu maksātāja līdzdalība. Tādējādi nav konstatējams tiesiskais pamats atbrī- vot pieteicēju no nodokļa avansa maksājumiem par 2017. gada jūniju – decembri. Speciālajās tiesību normās ir regulēts, kā jārī- kojas nodokļu maksātājam, lai rastos tiesības ne- maksāt nodokļa avansa maksājumus vai maksāt tos samazināta apmērā. Proti, nodokļu maksātājam bija jāiesniedz likumā „Par uzņēmumu ienākuma no- dokli” (2017. gads) un Uzņēmumu ienākuma no- dokļa likumā un noteikumos Nr. 677 (2018. gads) paredzētais iesniegums. Pieteicēja to nav izdarī- jusi. Līdz ar to pats par sevi fakts, ka pieteicēja ir maksātnespējīga un maksātnespējas procesa laikā administrators VID kā kreditoram ir iesniedzis Maksātnespējas likumā paredzētos dokumentus, nav pietiekams, lai nodokļu administrācija lem- tu jautājumu par nodokļa avansa maksājumu sa- mazināšanu pieteicējai vai tās tiesībām nemaksāt nodokļa avansa maksājumus. Bija jābūt aktīvai pieteicējas rīcībai – nodokļu normatīvajos aktos paredzētā iesnieguma ar pamatojumu iesniegšanai. Apstāklis, ka maksātnespējas procesa izdevu- mos nav iekļauti kārtējie nodokļa avansa maksāju- mi, neatbrīvo administratoru no likumā noteiktā pienākuma šādus maksājumus veikt. Kārtējos no- dokļu maksājumus, kas radušies pēc maksātnespē- jas procesa pasludināšanas, VID ir tiesības piedzīt bezstrīda kārtībā. Proti, attiecībā uz kārtējiem nodokļu maksājumiem nodokļu reglamentējošie normatīvie akti ir uzskatāmi par speciālo tiesību normu iepretim Maksātnespējas likumam. Administratoram, plānojot juridiskās perso- nas maksātnespējas procesa gaitu, ir jārēķinās ar tam normatīvajos aktos noteiktajiem obligātajiem pienākumiem un attiecīgi jāplāno maksātnespējas procesa izdevumi. Pieteicējas argumenti Pieteicēja par apgabaltiesas spriedumu iesnie- dza kasācijas sūdzību, norādot, ka uz pieteicējas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienu VID bija zināms, ka pieteicējai ir aprēķināts no- dokļa avansa maksājums, kura samaksas termiņš iestāsies maksātnespējas procesa laikā. VID bija zināmi precīzi nodokļa avansa maksājumu samak- sas termiņi un summas, līdz ar to VID uz pietei- cējas maksātnespējas procesa pasludināšanas die- nu bija zināms, kāda nodokļa avansa maksājumu summa tiks aprēķināta pieteicējas maksātnespējas procesa laikā. Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 63. panta trešo daļu, pieteicējas saistības par no- dokļa avansa maksājumu par 2017. gadu samaksu iestājās pieteicējas maksātnespējas procesa pasludi- nāšanas dienā. Līdz ar to VID prasījumu par no- dokļa avansa maksājumu par 2017. gadu samaksu nevar atzīt par pieteicējas aktuālo nodokļu parā- du, kas radies pieteicējas maksātnespējas procesa laikā un kuru administratoram ir pienākums segt no maksātnespējas procesa izmaksām. VID bija tiesības Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā pieteikt pieteicējas maksātnespējas procesā kredi- toru prasījumu par nodokļa avansa maksājumiem par 2017. gadu. Senāta secinājumi Apgabaltiesas spriedumā pamatoti norādīts, ka nodokļu maksājumi ir nošķirami pēc to rašanās laika, proti, vai tie radušies pirms vai pēc maksāt- nespējas procesa pasludināšanas. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un node- vām” 26. panta sestās daļas 5. punktu nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru nodokļu maksātājam pa- sludināts maksātnespējas process, vai stājies spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu. Pēc maksātnespējas procesa paslu- dināšanas vai tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas tiesā nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar nodokļu likumiem. Pieteicēja kasācijas sūdzībā ir akcentējusi Maksātnespējas likuma 63. panta trešo daļu, kas noteic, ka parādnieka saistības, kuru izpildes ter- miņš iestājas pēc dienas, kad pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, uzskatāmas par tādām, kurām izpildes termiņš iestājies juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā. Savukārt atbilstoši Maksātnespējas likuma 73. panta vienpadsmitajai daļai VID prasījumi, kuri radušies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas un ir tieši saistīti ar parādnieka darījumiem, kas veikti līdz dienai, kad pasludināts maksātnespējas process, ir piesakāmi kā kreditora prasījumi šajā likumā noteiktajā kārtībā. Kārtējos nodokļu maksājumus, kas radušies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, VID ir tiesības piedzīt bezstrīda kārtībā. 29Next >