< Previous10NUMURA INTERVIJANr. 1 (445) 2019. gada janvārisVai jums negadās tādi brīži, kad, piemēram, ilgi nespējot atrast kādu sīku kļūdiņu slaitļos, uznāk dusmas un vēlme mest darbu pie malas, varbūt pat iet akmeņus lasīt vai pienotavā fasēt sierus?Nē, skaitļi nekad tā nenokaitina. Reizēm nokaitina cilvēki. Cilvēki nokaitina tad, ja viņi saka: «Nē, tas nav iespējams, mēs to nevaram izdarīt!», kaut patiesībā to var izdarīt un tās ir tikai atrunas tam, ka negrib pārmaiņas, negrib iemācīties strādāt citādi. Taču arī šādās situācijās es nekliedzu un necērtu ciet durvis. Bet anketā par jums sacīts, ka protat cilvēkus iedvesmot un motivēt. Kā jūs to panākat, kā pārliecināt cilvēkus, ka kaut kas jādara?Es vienkārši pasaku, ka mēs to darīsim. Gribi vai negribi — bet darīsim. Labi, savā pakļautībā esošajam kolektīvam jūs tā varat pateikt. Taču jūs protot ieteikt arī slimnīcas vadībai idejas un priekšlikumus, kas arī tiek realizēti un uzlabo slimnīcas darbu kopumā. Savai vadībai taču jūs nevarat pateikt – tā, mēs to darīsim, un viss! Kā jūs pārliecināt savu vadītāju, lai viņa jūsos ieklausās un īsteno jūsu ierosinājumus?Manai vadītājai idejas un vēlme iet uz priekšu noteikti ir vēl lielāka nekā man. Priekšlikumus mēs kopīgi apspriežam, un ne jau viss tiek realizēts — kaut kas arī paliek tikai ieceru līmenī, kas ir nor-māli, jo nevar īstenot visu. Mums kat-ru nedēļu notiek vadības sanāksmes, kopā sanāk struktūrvienību vadītāji, un spriežam par slimnīcas aktualitātēm un tālāko attīstību. Arī no padotajiem es gribētu sagaidīt vairāk ieteikumu ie-spējamiem darba uzlabojumiem. Mūsu grāmatveži darbojas katrs ar savu pie-nākumu loku — viens atbild par kasi, otrs par algām, trešais par pamatlī-dzekļiem. Galvenais grāmatvedis darbu pārzina kopumā, bet ne niansēs. Tāpēc būtu tikai labi, ja padotie nāktu ar savu iniciatīvu, ko un kā nepieciešams pa-mainīt. Gribētos, lai tas notiek biežāk. Runājot par Strenču slimnīcas attīstību, man šķita neparasti, ka medijos apmēram pirms desmit gadiem jūs esat citēta sakām, ka slimnīcas ēku rekonstrukcija notikusi par slimnīcas pašas ilgi un pacietīgi sakrātu naudu. Tas šķiet kā netipiskas fiskālās disciplīnas paraugs. Vai tāda ir jūsu pieeja finansēm arī dzīvē kopumā – ka labāk nevis aizņemties un tērēt vēl nenopelnītu naudu, bet vispirms iekrāt un pirkt kaut ko tikai tad, kad to var atļauties?Toreiz tas bija iepriekšējās slimnīcas vadī-bas uzstādījums. Es tam īsti nepiekrītu, jo visā pasaulē ir pārbaudīts, ka ilgtermiņa ieguldījumus parasti finansē ar ilgtermi-ņa aizņēmumu palīdzību, nevis krājot ka-peiciņu pie kapeiciņas. Šādi krājot, ir risks iestigt ilgstošā atpalicībā — lietas iet uz priekšu, bet mēs tikai krājam un krājam, un netiekam laikam līdzi. Turklāt šobrīd mums arī nekas lieks nemaz neiekrājas. Arī ekonomikas makro līmenī tā ir mūžīga diskusija, kā dzīvot ir pareizāk – uzreiz un par svešu naudu, vai pamazām, bet par savējo. Ir dažas paraugvalstis, kā Igaunija, kurām ir salīdzinoši mazs ārējais parāds. Tomēr liela daļa rietumvalstu, un te nebūt nav runa tikai par tādiem bēdīgiem piemēriem kā Grieķija, dzīvo ar ļoti lieliem ārējiem parādiem, kas turklāt nemitīgi pieaug. Vai jūsu doma, ko nupat attiecinājāt uz mikro līmeni, ir piemērojama arī makro līmenī, vai tur tomēr darbojas citi likumi? Makro līmenī noteikti ir citi likumi. Tomēr padoms — aizņemies apdomīgi un pār-liecinies, vai varēsi atdot — darbojas vienmēr. Lielās valstis, iespējams, sajūtas pārāk visvarenas un tāpēc kļūst bezatbil-dīgas, pārspīlējot ar šiem parādiem.Svarīgi jau arī, kur aizņemto naudu iegulda – vienkārši notērē vai iegulda tādā attīstībā, kas varbūt pēc tam dod atpakaļ vēl vairāk naudas... Arī tas ir filozofisks jautājums — kas kat-ram šķiet pieņemami, kur ieguldīt nau-du. Vienam liekas pieņemami, ka naudu iegulda veselības aprūpē vai izglītībā, bet kādam citam liekas, ka pareizāk ir ieguldīt armijas vajadzībām, kas man nešķiet pareizi. Tas ir atkarīgs no cilvēka. Grāmatvedība ir būtisku izmaiņu priekšā – tiek izstrādāts likumprojekts par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Vai tas ir pareizs vai nepareizs solis, varbūt nepilnīgs pussolītis? Varbūt grāmatvedībai vispār būtu jābūt reglamentētai profesijai un vajadzētu sertificēt arī «štata» grāmatvežus?Es kā grāmatvede vienmēr esmu do-mājusi, ka būtu jāiziet sertifikācijas process — kaut vai tāpēc, lai pašaplie-cinātos, lai saprastu, vai ir viegli to pa-veikt, vai tomēr rodas grūtības. Līdzīgu nostāju esmu dzirdējusi arī no citiem grāmatvežiem — tas ir kā sava veida sportiskais azarts. Tomēr tas, kas izska-nēja Bilances konferencē, manī raisīja tādu pašu sašutumu kā kolēģiem — kāpēc gan summai, kas jāmaksā par licenci, būtu jābūt atkarīgai no tā, cik uzņēmumus es apkalpoju? Kā zināms, arī likums «Par grāmatvedību» tiek izstrādāts no jauna. Finanšu ministrijas pārstāve Arta Priede Bilances konferencē aicināja grāmatvežus izteikt idejas, priekšlikumus jaunajam likumam. Varbūt arī jums ir kādi ierosinājumi, ko varētu uzlabot nozares regulējumā? Grāmatvedības likums ir izpildāms, bet ļoti novecojis. Ir vajadzība pēc jauna, mūsdienīga formulējuma un jau ar ska-tu nākotnē, domājot par IT risinājumu iespējām. Domāju, ka ne tik tālā nākot-nē lielu daļu grāmatveža rutīnas darbu mūsu vietā veiks tehnoloģijas, līdz ar to informācijas atspoguļojumam un doku-mentu noformējumam, iespējams, būs nepieciešamas jaunas prasības. Attiecībā uz dokumentos norādāmo informāciju man šobrīd grūtības sagādā ES pirktie pakalpojumi un ārvalstu interneta vei-kalos pirktās preces. Šie uzņēmumi bieži nenorāda ne savu reģistrācijas numu-ru, ne nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru. Mēdz arī nebūt rēķina vispār, vien pasūtījuma izdruka. Rēķiniem par pakalpojumiem, kas mūsu PVN likumā norādīti kā pakalpojumi, kuriem piemē-rojama reversā PVN maksāšanas kārtība, tomēr tiek pieskaitīts PVN. Būtu vēlama ciešāka starpvalstu sadarbība, lai šos jautājumus sakārtotu. Taču jāsaprot arī tas, ka katras būtiskas izmaiņas likum-došanā, kas skar aprēķinu kārtību, rada izmaksas uzņēmumiem grāmatvedības uzskaites programmas pielāgošanai, Galvenais grāmatvedis darbu pārzina kopumā, bet ne niansēs. Tāpēc būtu tikai labi, ja padotie nāktu ar savu iniciatīvu, ko un kā nepieciešams pamainīt.NUMURA INTERVIJA11Nr. 1 (445) 2019. gada janvārisdarbinieku konsultēšanai. Tāpat tas rada būtiskas izmaksas valstij, jo katri jaunpieņemtie grozījumi ir jāapspriež, jānoformulē, jāpievieno jaunās atskai-šu formas VID EDS sistēmā, un darba samaksa darbiniekiem, kas to veic, tiek maksāta no mūsu nodokļiem. Ir bezat-bildīgi noteikt jaunu nodokļu maksāša-nas kārtību, bet jau pēc gada paziņot, ka būs jāatgriežas pie vecās. Nodokļu iekasēšanas un uzraudzības kārtībai ir jābūt tādai, lai to administrēšana būtu pēc iespējas lētāka. Tāpēc šķiet, ka pie likumdošanas grozījumu apspriešanas būtu pieaicināmi ne vien praktizējoši grāmatveži, bet arī IT speciālisti.Vai jums atliek laiks arī kādam vaļaspriekam? Kas jūs saista ārpus skaitļiem?Šobrīd ne. Pirms vairāk nekā pieciem gadiem man piedzima bērniņš ar in-validitāti. Mēs ar viņu esam kā pilnīgs komplektiņš — neatraujami. Ir ļoti ie-robežotas iespējas atvēlēt laiku kādiem hobijiem, ir sarežģīti pat paņemt un pa-lasīt grāmatu. Puisītis nestaigā, un ne visur varam aiziet. Ir vietas, kurās viņam kļūst bail. Nevaram aiziet ne uz teātri, ne lielveikalu. Dzīve vairāk vai mazāk ir pakārtota tam, ko viņš grib un kur viņš piekrīt ar mani doties. Kā minēts anketā, kopā jums esot trīs bērni. Savukārt Bilances konferencē pēc balvas saņemšanas atklājāt, ka nupat esat kļuvusi arī par vecmāmiņu... Manai vidējai meitai ir vienpadsmit gadu, bet vecākajai — divdesmit četri. Mana mazmeitiņa šobrīd ir mēnesi veca. Man patīk viņu auklēt, jo esmu diezgan pacietīga — man netraucē, ja viņa raud un niķojas. Es mierīgi varu viņu nēsāt uz rokām arī stundām ilgi. Taču, kā jau teicu, ja mani atstāj vienu pašu gan ar saviem bērniem, gan mazbērnu, tas ir sarežģīti. Mazmeitiņa ir nemitīgi jāsar-gā, jo mans puisītis daudz ko nesaprot, viņš var nodarīt mazajai pāri. Grāmatvedība reizēm ir paaudzēs pārmantota profesija. Vai jūsu meitās esat novērojusi interesi šajā virzienā, vai viņas arī ir draugos ar skaitļiem?Lielā meita mācās Latvijas Universitātē par speciālo pedagogu — logopēdu. Viņai vienmēr ir labi padevusies latvie-šu valoda, un skolas pēdējos gados viņa sapņoja kļūt par žurnālisti. Taču sakrita tā, ka tad, kad viņa pabeidza vidussko-lu, mūsu ģimenē ienāca jaunākais dēls ar īpašām vajadzībām, un man šķiet, ka tieši brāļa dēļ viņa iestājās speciālajos pedagogos, lai gan viņa pati to noliedz. Vienpadsmitgadīgajai meitai matemātika nepatīk, taču nevar teikt, ka nepadodas. Taču viņa mums ir ekonomists — visam rēķina līdzi un vienmēr domā, kā ietau-pīt. Droši vien noskatījusies no manis, jo esmu ierīkojusi budžeta plānotāju, kurā reizi pa pāris nedēļām ierakstu visu pirkumu čekus, lai redzētu, cik precīzi esmu iztērējusi ēšanai, cik — komunā-lajiem maksājumiem, cik — citām izde-vumu pozīcijām. Viņa seko līdzi ģimenes labklājībai — pat tādā mērā, ka atteicās apmeklēt džudo pulciņa nodarbības, kad uzzināja, ka tās maksā 30 eiro mēnesī.Viņa noteikti būtu stingrās fiskālās disciplīnas piekritēja!Noteikti! (Smejas.) Pagājušā gada laureāts Modris Putns sacīja, ka negribējis, lai meita kļūtu par grāmatvedi, jo tas ir pārāk grūts un atbildīgs darbs. Vai jūs saviem bērniem novēlētu šo profesiju?Man pašai patīk šis darbs ar skaitļiem! Ja maniem bērniem patiktu, man nebūtu iebildumu. Bet atbildība, protams, ir lie-la — manuprāt, tā ir pat netaisnīgi liela. Ja ārsts vai skolotājs pieļauj kļūdu, kas atstāj iespaidu uz visu turpmāko cilvēka dzīvi, piemēram, viņš paliek fiziski vai morāli sakropļots, tad vēl mēdz disku-tēt — ir vai nav vainīgs, varēja vai neva-rēja rīkoties citādi. Taču grāmatvežiem viss ir stingri — ja kļūdījies, jāmaksā so-diņš, ja nenodevi laikā atskaiti, jāmaksā sodiņš... Ir uzņēmumi, kuros strādā tikai viens grāmatvedis — viņš pat nedrīkst sa-slimt noteiktajā datumā, kad jāiesniedz deklarācija vai jāsamaksā nodoklis. Ir ne-patīkami, ka tādas lietas, kas cilvēci ko-pumā īsti neiespaido — iesniegsi atskaiti piecpadsmitajā vai divdesmit piektajā datumā —, tiek tik stingri uzraudzītas un sodītas. Manuprāt, tas ir netaisnīgi. Kāds, jūsuprāt, ir grāmatveža profesijas galvenais virsuzdevums? Kas ir grāmatveža misija?Grāmatvedim jāspēj analizēt finanšu informāciju, nepietiek to tikai uzskaitīt un apkopot. Jāprot nodot šo informā-ciju gan uzņēmuma vadībai, gan no-zares pārraugiem turpmāko lēmumu pieņemšanai. Analizēt informāciju – tas tomēr nevar būt virsmērķis, tas ir tikai instruments kāda virsmērķa sasniegšanai. Kas varētu būt šis virsmērķis?To es īsti neesmu definējusi, taču zinu vienu — grāmatvedība patiesībā ir ļoti vīrišķīga profesija, nepavisam ne sieviš-ķīga! Sievietei ir no dabas dota misija parūpēties, pabarot, sasildīt — izdarīt kaut ko cilvēcīgu, sniegt kādu labumu. Piemēram, nāk mājās skolotāja un domā: «Es šim bērnam palīdzēju apgūt un sa-prast kaut ko jaunu, kāds gandarījums!» Un nāk mājās grāmatvede un domā: «Es šodien nodevu PVN atskaiti...» Nu un? Kam no tā kļūst labāk? Tīri cilvē-cīgi tu neesi izdarījis neko labu. Tāpēc vī-riešiem to ir vieglāk pārdzīvot, sievietēm tomēr ir šī dabīgā vēlme darīt cilvēcīgas lietas. Tāpēc vēlreiz paldies mana uzņē-muma vadībai, ka man ir dota iespēja piedalīties vadības sanāksmēs un runāt ne tikai par grāmatvedību, bet apspriest arī citus jautājumus, piemēram, darbi-nieku motivācijas programmu: ko mēs varētu nākamajā gadā darbiniekiem izdarīt labu? Ieviešam vienu papildu at-vaļinājuma dienu nesmēķētājiem — tas būs stimuls darbinieku veselības veicinā-šanai! Šādu lēmumu pieņemšanas pro-cesā es varu rast sievišķīgo gandarījumu, just, ka ir izdarīts kaut kas labs.Foto: Aivars SiliņšŽurnāla Bilance izdevēja Aiva Vīksna Gada grāmatvedis 2018 svinīgajā ceremonijā pasniedz Daigai Olševskai fi rmas Vigorius dāvāto pērļu rotu.Sākoties jaunam gadam, algas grāmatvežus vienmēr interesē: darba laika kalendārs (normālā darba laika dienu/stundu skaits, svētku dienas (kas sakrīt un nesakrīt ar darba dienām), «īsās» darba dienas, pārceltās darba dienas, «papildu» brīvdienas.); minimālā stundas tarifa likme dažādiem normālā darba laika veidiem; valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmju sadalījums; konkrētā gada neapliekamais minimums, IIN atvieglojumi un papildu atvieglojumi, attaisnoto izdevumu (piemēram, apdrošināšanai) ierobežojumi.Protams, jāņem vērā arī pēdējie grozījumi Darba likumā un Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kā arī MK noteikumos. Par dažiem no tiem – šajā rakstā.Par darba laika kalendāruAr darba laika kalendāru 2019. ga-dam lasītājiem bija iespēja iepazīties Bilancē Nr. 22 (442), 2018. Latvijas grāmatveži ir pieraduši izmantot Māra Lingas veidoto kalendāru un turpina vadīties pēc tajā iekļautās informācijas. Atkārtošu — man arī tas patīk. Skaidri un gaiši: ir darba dienas (stundas), ir brīvdienas un svētki (nav stundu). Gadu desmitus pēc tā vadījos. Jāpiebilst, ka visus gadus tā nosaukums bija «normā-lā darba laika kalendārs». Patlaban šos vārdus neatradīsiet...Tomēr nevaru neatkārtot vienu bū-tisku darba laika kalendāra neatbilstību tam, kas minēts normatīvajā aktā — MK noteikumos Nr. 656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un mini-mālās stundas tarifa likmes aprēķinā-šanu». Un tas ir normālā darba laika jēdziens, kas MK noteikumos formulēts savādāk, nekā tas atzīmēts kalendārā. MK noteikumi par normālo darba lai-ku nedēļā uzskata 40 (vai 35) stundas, «tai skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku die-nā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā». Šāds formulējums sakrīt arī ar Darba likuma 131. pantā no-teikto: «Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks — 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks dien-nakts periodā.» No tā izriet vien tas, ka nedēļas normālais darba laiks tiešām ir 40 stundas, bet tas nosacīti sastāv no divām daļām: strādāšanai paredzētais laiks (maksimāli — 40, minimāli — 16 stundas) un svētkos esošās stundas, ku-rās parasti nestrādā (maksimāli — 24, minimāli — 8 stundas). Attiecīgi dar-ba samaksa sastāv no divām daļām: par faktisko darbu un par attaisnoto prombūtni.Piedāvāju ieskatīties LR LM izstrā-dātajās tabulās un salīdzināt 2. ar 5. aili — stundu skaits ir atšķirīgs. Tas arī ir pamata arguments, kāpēc ļoti paro-cīgais darba laika kalendārs tomēr ir precizējams, turpmāk tekstā minēšu vēl vienu argumentu.Visas tabulas atrodamas LR LM mā-jaslapā: http://lm.gov.lv/text/2525Prognozējamais neapliekamais minimums 2019. gadāObjektu, kuram piemēros neap-liekamo minimumu periodā no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam, no-saka, summējot apliekamos ienāku-mus, izņemot ienākumu no kapitāla. Periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, pieņem-sim, ieņēmumi bijuši — 8400 eiro; vi-dēji 700 eiro mēnesī.IIN LIK U M A 1 2 . P A N T A 1. 2 D A Ļ AMaksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra noteikšanai ņem vērā visus maksātāja gada ienākumus (t.sk. ienākumus, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi), izņemot šā likuma 9. pantā minētos neapliekamos ienākumus (izņemot šā likuma 9. panta pirmās daļas 2.1 punktā minēto ienākumu), saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu, un ienākumu, par kuru maksā MUN.2017No 2017. g. 1.X2018Līdz Līdz Līdz 2018. g. 30.IXX XI XII2019. gadā prognozējamā minimu-ma noteikšanas formula paliek nemai-nīga, mainās vien skaitļi, kas piedalās aprēķinā: gada neapliekamā minimuma sum-ma — 2760, vidēji mēnesī 230 eiro; neapliekamais minimums «izsīkst», ieņēmumiem sasniedzot 1100 eiro; proporcionalitātes koeficients nosa-kāms: 230/(1100 – 440); nemainīga paliek vien minimālā ieņēmumu summa, kurai piemē-ro maksimālo minimumu: 5280 (440 × 12)). VID nosaka un paziņo ienākuma iz-maksātājam, kuram ir iesniegta nodok-ļa grāmatiņa, prognozējamo neaplieka-mo minimumu 2019. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem:PNMmēn. = (2760 – 0,34848 (8400 – 5280))/12 = 139,40 × 7 = 750,80Darba laika īpatnības 2019. gadāNedēļas normālais darba laiks tiešām ir 40 stundas, bet tas nosacīti sastāv no divām daļām: strādāšanai paredzētais laiks un svētkos esošās stundas, kurās parasti nestrādā.12GRĀMATVEDĪBANr. 1 (445) 2019. gada janvārisIIN LIK U M A 1 5 . P A N T A 23 . D A Ļ APamatojoties uz maksātāja rakstveida iesniegumu ienākuma izmaksātājam vai maksātāja veiktu atzīmi grāmatiņā, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ietur nodokli saskaņā ar 23 procentu likmi arī no ienākumiem, kuriem saskaņā ar šā panta otro, trešo vai astoņpadsmito daļu piemērojama nodokļa likme 20 procentu apmērā. Ja nodokli ietur saskaņā ar 23 procentu likmi, pamatojoties uz maksātāja veiktu atzīmi grāmatiņā, šo likmi sāk piemērot ar nākamā mēneša 1. datumu.Tātad gada pirmajos septiņos mē-nešos darbinieka ieņēmumiem piemē-rotais minimums mēnesī ir 139,40 eiro, kas kopā veido 750,80 eiro. NB! Diemžēl tieši grāmatvežiem jāmāca darbinieki, kā skaitīt ieņēmumus (bruto summas), lai mazinātu iespēju piemak-sāt IIN nepamatotā minimuma piemē-rošanas rezultātā, kā arī laikus pievērst uzmanību ieņēmumu kopsummai un lūgt grāmatvedi (atzīmēt grāmatiņā) piemērot lielāku IIN likmi.2019. gadā, ieņēmumiem sasnie-dzot 13 200 eiro (1100 × 12), lietderīgi atteikties no neapliekamā minimuma, bet, sasniedzot 20 004 eiro, jādomā par IIN 23% likmes piemērošanu. Ja personas ieņēmumi krasi samazinā-sies periodā, kas neietekmē minimuma summu vai ieņēmumu kopsummu (no 2019. gada jūnija līdz 31. decembrim), pārmaksāto IIN VID atmaksās pēc IIN deklarācijas iesniegšanas (iespējams, arī bez tās).VID ienākuma izmaksātājam, kuram ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, nodrošina ierakstu par prognozētā mē-neša neapliekamā minimuma apmēru maksātājam EDS pārskatā «Iesniegto algas nodokļa grāmatiņu dati» (IIN 12. panta 1.6 daļa), kā arī:3) triju darba dienu laikā par to, ka no nākamās dienas pēc ieraksta veikšanas līdz taksācijas gada 31. decembrim maksātājam nepiemēro Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Šādu ierakstu veic, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, ka maksātāja ienākumi, kurus ņem vērā viņa gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra noteikšanai, taksācijas gada laikā ir sasnieguši Ministru kabineta noteikto gada apliekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu (2019. gadā — 13 200 eiro).Tātad arī gada pirmajos mēnešos grāmatvedim var gan paziņot mini-mumu, gan to atcelt, ja VID rīcībā būs informācija par darbinieka «lieliem» ie-ņēmumiem. Pēc septiņiem mēnešiemObjektu, kuram piemēros neaplie-kamo minimumu 2019. gada pēdējos piecos mēnešos (no 1.VIII–31.XII) nosa-ka, summējot apliekamos ieņēmumus, izņemot — no kapitāla pieauguma, kas gūts decembrī, periodā no 2018. gada 1. decembra līdz 2019. gada 31. maijam.Pieņemsim, ka minētajos sešos mē-nešos ieņēmumi bijuši 5700 eiro, kas ir vidēji — 950 eiro mēnesī. No šiem datiem vispirms jāizrēķina potenciālā gada ieņēmumu summa: 11 400 eiro (950 × 12), jo šajā posmā VID precizē iepriekš aprēķināto minimumu ar to minimumu, kas atbilst it kā gada laikā saņemtajiem ieņēmumiem.Periodam no 2019. gada 1. augus-ta līdz 31. decembrim:PNM gada = 2760 – 0,34848 (11 400 – 5 280) = 627,30 Gada pirmajos 7 mēnešos tika pie-mērots neapliekamais minimums — 750,80, kas ir lielāka summa nekā tā, kas iznāk, precizējot aprēķinus veselam gadam. Tādēļ pēdējos piecos mēnešos (līdz gada beigām) PNM = 0 (minimums ir «pārtērēts»). Ja, palie-linoties ieņēmumiem, fiziskā persona nepievērsa tam uzmanību un laikus neatteicās no minimuma, jādomā par IIN atmaksu.Ja no gada sākuma būtu piemē-rots minimums ≈ 300,30, bet gadam iznāca 627,30 (summa, kas ir lielāka par iepriekš piemēroto), tad periodā no 2019. gada augusta līdz decem-brim minimuma ikmēneša summa būtu bijusi: 65,40 eiro (627,30 – 300,30)/5Ja ieņēmumi vidēji bijuši vienādi, tad arī minimums īpaši nemainās.Par kādām summām runāsim pēc gada?MK noteikumi Nr. 676 «Noteikumi par neapliekamā minimuma un no-dokļa atvieglojuma apmēru IIN aprē-ķināšanai»: fiziskās personas maksi-mālais gada neapliekamais minimums no 2020. gada — 3000 eiro un mak-simālā summa, kurai vairs netiks pie-mērots neapliekamais minimums, — 14 400 eiro (?)Kādā gadījumā minimums mēdz būt lielāks par 200 vai 230 eiro mēnesī?Pieņemsim, ka personas iepriekšējie ieņēmumi (no 2017. g. 1.X līdz 2018. g. 30.IX) bijuši pietiekami lieli (pārsniedz gada GRĀMATVEDĪBA13Nr. 1 (445) 2019. gada janvārisMaija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore2018No 2018. 1.XII2019Līdz Līdz 2019. 31.VNetiek ņemti vērā ieņēmumi periodā no 1.VI līdz 31.XII! 2019. gadā, ieņēmumiem sasniedzot 13 200 eiro (1100 × 12), lietderīgi atteikties no neapliekamā minimuma, bet, sasniedzot 20 004 eiro, jādomā par IIN 23% likmes apmērā piemērošanu.Foto: Aivars Siliņš14GRĀMATVEDĪBANr. 1 (445) 2019. gada janvārismaksimālo summu (1100 eiro), virs kuras 2019. gadā nepiemēro neapliekamo mini-mumu). VID, redzot šādu situāciju, paziņos ienākuma izmaksātājam, kuram iesniegta nodokļa grāmatiņa, par neapliekamā mi-nimuma nepiemērošanu gada pirmajos septiņos mēnešos. Nosakot minimumu 2019. gada augustam — decembrim, noskaidrots, ka pēdējā laikā ieņēmumi ir samazinājušies (pieņemsim ≈ 600 mēnesī, tātad 7200 gadā) un saskaņā ar formulu neapliekamā minimuma noteikšanai gada pēdējiem pieciem mēnešiem izrādās, ka uz šiem mēnešiem «gulstas» gandrīz viss ga-dam paredzētais minimums: PNMgada = [2760 – 0,34848 (7200 – 5280)]/5 = 418,20 mēnesī, kur2760 — gada maksimālais neaplieka-mais minimums, kas tiek piemērots, ja ieņēmumi gada laikā nepārsniedz vidēji 440 eiro mēnesī;0,34848 — proporcionalitātes koefi-cients 2019. gadam: 230/(1100 – 440)] kas nodrošina proporcionālo 230 eiro sa-mazināšanu, palielinoties ieņēmumiem;5280 (440 × 12) — gada ieņēmumu mi-nimālā summa, līdz kurai piemēro mak-simālo gada neapliekamo minimumu.IIN atvieglojumi par apgādājamajiem, papildu atvieglojumi personām ar invaliditāti un represētajiemAttiecībā uz atvieglojumu par ap-gādājamajām personām, jāsaka, ka to piemērošanas principos izmaiņu nav, vienīgi — ir palielināta (pakāpeniski tri-jos gados) pati summa.GadsAtvieglojumi par apgādājamajiem2018.200 eiro2019.230 eiro2020.250 eiroMK noteikumu Nr. 138 «Noteikumi par IIN papildu atvieglojumiem per-sonām ar invaliditāti, politiski represē-tajām personām un nacionālās preto-šanās kustības dalībniekiem» normas nav grozītas. Personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa pa-pildu atvieglojumu šādā apmērā: 1848 eiro gadā (154 eiro mēnesī) — personai, kurai noteikta I vai II inva-liditātes grupa; 1440 eiro gadā (120 eiro mēnesī) — personai, kurai noteikta III invalidi-tātes grupa.Personai, kurai saskaņā ar likumu «Par politiski represētās personas sta-tusa noteikšanu komunistiskajā un na-cistiskajā režīmā cietušajiem» noteikts politiski represētās personas statuss, un personai, kurai saskaņā ar likumu «Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu» noteikts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglo-jumu 1848 eiro gadā (154 eiro mēnesī).Nodokļa maksātājam, kuram ir tiesī-bas uz nodokļa papildu atvieglojumiem vienlaikus kā personai ar invaliditāti un politiski represētajai personai vai nacio-nālās pretošanās kustības dalībniekam, piemēro lielāko nodokļa papildu atvieg-lojuma apmēru, uz kuru viņam ir tiesības.Parasti atvieglojumus piemēro dar-bavietā, kur ir iesniegta nodokļa grāma-tiņa, bet, ja personai nav darba attiecī-bu, grāmatiņu var iesniegt VSAA, kur atvieglojumi samazinās IIN, ja vien to pieļaus pensijas apmērs.Ja atvieglojumi vai papildu atvieg-lojumi netika izmantoti gada laikā, IIN atgūstams, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. NB! VID atmaksā tikai to IIN, kas gada laikā bija samaksāts budžetā.Kāpēc stundas kalendārā ir svarīgas?Jebkuram darbiniekam var rasties si-tuācija, kad jāstrādā (un jāsaņem apmak-sa) par dažām nostrādātajām stundām (nav svarīgi, vai tas notiek regulāri vai ne). Arī grāmatvedim var rasties situācija, kad jānosaka piemaksa par virsstundām, naktī vai svētkos nostrādāto laiku. Ja darba līgu-mā ir minēta stundas likme — nav prob-lēmu, bet bieži vien darbiniekam noteikta mēneša alga. Ko darīt šādā situācijā?Kopš 2017. gada augusta Darba likumā ieviests 75.3 pants, kas nosaka stundas algas likmes aprēķinu darbinie-kam ar «cieto» algu: «ofisa» darbinieka algu dala ar dar-ba stundu skaitu attiecīgajā mēnesī; summētā darba laika uzskaites ga-dījumā: alga jādala ar gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Lūk, tas arī ir otrais iepriekš solītais arguments, kas pamato stundu skaita saskaņošanu Māra Lingas kalendārā ar Labklājības ministrijas piedāvāto kalen-dāru, kur noteiktas «normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes». Sakarā ar to, ka stundas LM mājaslapā ir uzrādītas divās ailēs un tās atšķiras no Māra Lingas kalendārā uzrādītajām, rodas jautājums, kuras stundas būtu jāizmanto aprēķinos? Turklāt Māra Lingas kalendārā ir godīgi saskaitītas gada laikā esošās stun-das, savukārt ministrijas mājaslapā — ne! Papildu brīvdiena maijāSaskaņā ar likuma «Par svētku, atce-res un atzīmējamām dienām» 1. pantu, ja 4. maijs (un 18. novembris, tikai ne 2019. gadā) iekrīt sestdienā (vai svēt-dienā), tad nākamā darba diena — šo-reiz 6. maijs — kļūst par brīvdienu. Diemžēl bieži nākas dzirdēt, ka «svēt-ku diena tiek pārcelta». Neviens un nekad nepārceļ svētku dienu! Darbs svētku die-nā tiek apmaksāts kopā ar piemaksu par darbu šajā dienā. Savukārt darbs 6. mai-jā — tas ir darbs brīvdienā ar vienkāršu apmaksu. Vienīgā nianse, kas varētu ras-ties šajā sakarā, ir piemaksa par virsstun-dām vai apmaksātās atpūtas piešķiršana. Īpašā Ziemassvētku nedēļaĪpaša situācija izveidosies 2019. gada decembrī sakarā ar to, ka Zie mas svētku dienas atrodas tieši nedēļas vidū: starp brīvdienu un svētku dienu un starp svēt-ku dienu un brīvdienu. Šādiem gadīju-miem Darba likumā paredzēta 133. pan-ta 4. daļa:Ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.Šogad Ministru kabinets rīkojumu nav izdevis, tātad «no valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem» būs vien jāierodas darbā gan pirms, gan pēc Ziemassvētkiem (pa vienai dienai), savukārt privātais bizness var organizēt darbu pēc sava prāta, proti, atstrādāt šīs divas dienas citās dienās. Un lai jums izdodas sarunāt ar vadību!Parasti atvieglojumus piemēro darbavietā, kur ir iesniegta nodokļa grāmatiņa, bet, ja personai nav darba attiecību, grāmatiņu var iesniegt VSAA, kur atvieglojumi samazinās IIN, ja vien to pieļaus pensijas apmērs.GRĀMATVEDĪBA15Nr. 1 (445) 2019. gada janvārisLabklājības ministrijas aprēķinātās četru veidu minimālās stundas tarifa likmes normālā darba laika ietvaros pa 2019. gada mēnešiemMinimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā pa 2019. gada mēnešiem (saskaņā ar Darba likuma (DL) 131. panta 1. punktu un 133. panta 1. punktu)MēnesisNostrā-dāto stundu skaitsApmaksātās atlīdzības attaisnojošu iemeslu dēļKopā apmak-sājamo stundu skaits(2 + 3 + 4)Aprēķinātā minimālā mēneša darba alga,EUR(2 x 10)Aprēķinātā apmaksā-jamā atlī-dzība,EUR(3 + 4) x 10Kopā ap-rēķinātā minimālā mēneša darba alga un apmak-sājamā atlīdzība,(6 + 7)Valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga,EURMinimālā stundas tarifa likme,EUR(9 / 5)svētku dienu stundu skaits (saskaņā ar DL 74. panta pirmās daļas 8. punktu)pirmssvētku dienu stundu skaits(saskaņā ar DL 135. pantu)12345678910Janvāris1768(1. janvāris)0184411,312018,696430,004302,3370Februāris16000160430,00000430,004302,6875Marts16800168429,99600430,004302,5595Aprīlis15816(19., 22. aprīlis)2(18., 30. aprīlis)176386,025643,9776430,004302,4432Maijs16716(1., 6. maijs)*1(3. maijs)184390,279039,7290430,004302,3370Jūnijs1528(24. jūnijs)0160408,500021,5000430,004302,6875Jūlijs18400184430,00800430,004302,3370Augusts17600176430,00320430,004302,4432Septembris16800168429,99600430,004302,5595Oktobris18400184430,00800430,004302,3370Novembris1608(18. novembris)0168409,520020,4760430,004302,5595Decembris14232(24., 25., 26., 31. decembris)2(23., 30. decembris)176346,934483,0688430,004302,4432Minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 6 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā pa 2019. gada mēnešiem(saskaņā ar Darba likuma (DL) 131. panta 1. punktu un 133. panta 2. punktu)MēnesisNostrā-dāto stundu skaitsApmaksātās atlīdzības attaisnojošu iemeslu dēļKopā apmak-sājamo stundu skaits(2 + 3 + 4)Aprēķinātā minimālā mēneša darba alga,EUR(2 x 10)Aprēķinātā apmaksā-jamā atlī-dzība,EUR(3 + 4) x 10Kopā aprēķinātā minimālā mēneša darba alga un atlīdzība,(6 + 7)Valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga,EURMinimālā stundas tarifa likme,EUR(9 / 5)svētku dienu stundu skaits(saskaņā ar DL 74. panta pirmās daļas 8. punktu)pirmssvētku dienu stundu skaits(saskaņā ar DL 135. pantu)12345678910Janvāris1747(1. janvāris)0181413,371816,6299430,004302,3757Februāris16000160430,00000430,004302,6875Marts17200172430,00000430,004302,5000Aprīlis15714(19., 22. aprīlis)3(18., 20., 30. aprīlis)174387,994142,0121430,004302,4713Maijs16019(1., 4., 6. maijs)*2(3., 1. maijs)181380,112049,8897430,004302,3757Jūnijs1567(24. jūnijs)2(8., 22. jūnijs)165406,551623,4549430,004302,6061Jūlijs18100181430,00170430,004302,3757Augusts17900179429,99380430,004302,4022Septembris16700167429,99160430,004302,5748Oktobris18100181430,00170430,004302,3757Novembris1657(18.XI)0172412,500017,5000430,004302,5000Decembris14428(24., 25., 26., 31. decembris)2(23., 30. decembris)174355,867274,1390430,004302,4713Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi Kas ir bruto darba samaksa? Kopējā darba ņēmējiem aprēķinātajā bruto dar-ba samaksā iekļauj pamatalgu, samak-su par nostrādāto laiku (tai skaitā par virsstundām) vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas, prēmijas un citus labumus, samaksu par atvaļinājumu, darbnespējas lapu A ap-maksu, samaksu par darbu svētku dienās un citās dienās, kā arī to atlīdzības daļu, par kuru tiek aprēķināts solidaritātes nodoklis. Bruto darba samaksā netiek iekļauta darba devēja veiktā VSAOI daļa.UIN likuma 8. panta 4. daļā tiek sniegta personāla ilgtspējas pasāku-mu izdevumu definīcija.IZ V I L K U M S N O UIN LIK U M A 8 . P A N T A(4) Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi šā likuma izpratnē ir:1) izdevumi darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā bāzē vai ja likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums. Ziemassvētku un Jaungada svinības, darbinieku un sadarbības partneru apsveikšana – nodokļu aspekti un dokumentu noformēšana 2018. gadā16GRĀMATVEDĪBANr. 1 (445) 2019. gada janvāris2018. gada 1. janvārī ir stājies spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk tekstā – UIN) likums, kas būtiski izmainīja UIN aprēķināšanas kārtību. Saskaņā ar UIN likuma 8. panta 2. daļas 7. punktu ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi ir arī reprezentācijas izdevumi un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi, kas kopā pārskata gadā pārsniedz piecus procentus no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.Foto: © alotofpeople – Fotolia.comIZ V I L K U M S NO MK NOT E IK U MIEM NR . 8 9 918.2 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ienākumi, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis, ir šādi:18.2 1. darba devēja izdevumi, kas nepieciešami Darba aizsardzības likuma 15., 22. un 25. pantā noteikto darba aizsardzības prasību izpildei;18.2 2. darba devēja piešķirtie labumi un maksājumi, kas saistīti ar izdevumiem, kuri radušies darbiniekam sakarā ar darba pienākumu izpildi, kā arī maksājumi, ko darba devējs veicis, lai kompensētu darbinieka izdevumus, kas saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu un likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» attiecināmi uz darba devēja izdevumiem;18.2 3. darba devēja segtie izdevumi:18.2 3.1. par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas (izņemot vispārējās izglītības iegūšanu un augstākās izglītības iegūšanu);18.2 3.2. par darbinieka profesionālās sagatavotības paaugstināšanu kursos un semināros;18.2 3.3. par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai karavīru attiecīgās dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanu saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu;18.2 3.4. par darbinieku veselības aprūpi un sociālo rehabilitāciju Ministru kabineta noteikto normu ietvaros;18.2 4. izdevumi, ko darba devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz citu darba devēja norādītu vietu veicot maksājumus par darbinieka iepriekšējā dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, ja darbinieka ģimene paliek iepriekšējā dzīvesvietā;18.2 5. izdevumi, ko darba devējs sedz, sešus mēnešus pēc darbinieka norīkošanas darbā uz citu darba devēja norādītu vietu kompensējot starpību starp darbinieka iepriekšējā dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem un viņa dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem citā apdzīvotā vietā, uz kuru darba pienākumu dēļ darbinieks un viņa ģimene ir pārcēlušies pēc darba devēja norādījuma;18.2 6. izdevumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi vai karavīru pārcelšanu dienesta interesēs uz citu apdzīvotu vietu, kompensējot dzīvojamās telpas īres un komunālo pakalpojumu maksājumus saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu;18.2 7. to darbinieka izdevumu kompensācija, kas saistīti ar pārcelšanos uz citu dzīvesvietu Latvijā vai ārpus tās sakarā ar viņa iecelšanu citā amatā vai šādas iecelšanas izbeigšanu;18.2 8. izdevumi, kas saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi, ja attiecīgie izdevumi nav sadalāmi personāli un ir iekļauti darba devēja apliekamajā ienākumā;18.2 9. darba devēja dāvanas, kuru kopējā vērtība taksācijas gada laikā nepārsniedz 15 eiro;18.2 10. darba devēja darbiniekam piešķirtie apbalvojumi, kam nav atlīdzības nozīmes rakstura, bet ir morāla novērtējuma raksturs.18.3 Piemērojot likuma 8. panta otro daļu, ar algas nodokli apliek pārējos ienākumus, kas nav minēti šo noteikumu 18.2 punktā, tai skaitā:18.3 1. darba samaksu vai citu atlīdzību, ko izmaksā darba devējs, arī visas piemaksas pie darba algas, atvaļinājuma samaksu un atvaļinājuma pabalstu, komisijas naudu, prēmijas, pabalstus, kā arī darba līgumā par darba nosacījumu maiņu paredzēto atlīdzību;18.3 2. atlaišanas pabalstu un citus maksājumus, kurus darba devējs izmaksā darbiniekam atlaišanas gadījumā vai darbam noteiktu ierobežojumu gadījumā;18.3 3. darba devēja dāvanas un balvas darbiniekam;18.3 4. darba devēja doto labumu darbinieka, viņa ģimenes locekļu vai darbinieka un viņa ģimenes locekļu personīgajam patēriņam, kas izpaužas īpašuma nodošanas vai īpašuma lietošanas tiesību nodošanas veidā vai sniegto vai apmaksāto pakalpojumu veidā. Algas nodoklis maksājams saskaņā ar attiecīgā labuma tirgus vērtību neatkarīgi no tā, vai darbinieks var to pārvērst naudas izteiksmē vai nevar, par šādu darba devēja doto labumu:18.3 4.1. labumu, kas gūts, darba devējam sedzot izdevumus par darbinieka dzīvojamo telpu, vasarnīcas, garāžas un saimniecības ēku īri un komunālajiem pakalpojumiem, patērēto elektroenerģiju, tālruņa abonēšanu un sarunu apmaksu;18.3 4.2. darba devēja apmaksātajiem izdevumiem, kas saistīti ar darbinieka mājsaimniecībai nepieciešamā personāla algošanu;18.3 4.3. labumu, kas gūts, lietojot dzīvokli, kura uzturēšanas izdevumus sedz darba devējs (darba devēja atbilstošo izmaksu apmērs);18.3 5. jebkurus tiešos vai netiešos darba devēja pabalstus un darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumus, kuri ir sadalāmi personāli un ir saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi un kurus sedz darba devējs;18.3 6. citus ienākumus, maksājumus un labumus, kas nav minēti šo noteikumu 18.2 punktā.Marina Kere,SIA EiroVest valdes locekle,ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas eksperte GRĀMATVEDĪBA17Nr. 1 (445) 2019. gada janvārisTātad, lai noteiktu, vai gūtais la-bums jāiekļauj fiziskās personas ar ie-dzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk tekstā — IIN) apliekamajā bāzē, uz-ņēmumam (sabiedrībai) ir jāņem vērā likuma «Par iedzīvotāju ienākuma no-dokli» 8. panta 2. daļa un 2010. gada 21. septembra Ministru kabineta notei-kumu Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemēro-šanas kārtība» (turpmāk tekstā — MK noteikumi Nr. 899) 18.2 un 18.3 punkts. Vienlaikus jāpievērš uzmanība darījuma ekonomiskajai būtībai.IZVILKUMS NO LIKUMA «PAR IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKLI»8. P A NT AGada apliekamā ienākuma avoti2. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata komercsabiedrībās, kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas komercsabiedrībās, Eiropas kooperatīvajās sabiedrībās, Eiropas ekonomisko interešu grupās, valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās, nodibinājumos, individuālajos uzņēmumos, zemnieku vai zvejnieku saimniecībās, organizācijās un no fiziskajām personām (arī individuālā komersanta), kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no cita darba līguma izpildes.Foto: Aivars Siliņš1 . PIEMĒ R S No 2018. gada 21. decembra līdz 27. decembrim SIA «Eglīte» organizēja atpūtas braucienu diviem darbiniekiem uz Romu. Saņemts rēķins no ceļojumu aģentūras par summu 2000 eiro + PVN 21% = 2420 eiro.Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 899 18.3 5. punktu ar algas nodokli apliek jebkurus tiešos vai netiešos darba devēja pabalstus un darbinieka un viņa ģimenes locekļu izdevumus, kuri ir sadalāmi personāli un ir saistīti ar izklaides pasākumiem, ceļojumiem, ārstniecību, izglītību (arī darba devēja stipendijas), ēdināšanu un atspirdzinošu dzērienu iegādi un kurus sedz darba devējs.Tātad 2420 eiro : 2 darbinieki = 1210 eiro — fiziskās personas ienākums, kas apliekas ar IIN. Ja tie ir darbinieki, arī VSAOI.Summa 2420 eiro nav iekļaujama ar UIN apliekamajā bāzē.2 . PIEMĒ R S 2018. gada 21. decembrī SIA «Saule» plāno organizēt darbiniekiem un darbinieku ģimenes locekļiem Ziemassvētku pasākumu. Pēc plānotās tāmes izdevumi var sasniegt summu 1000 eiro, jo pasākumu var apmeklēt līdz 50 cilvēkiem (nav iespējams precīzi paredzēt cilvēku skaitu).2018. gada 27. decembrī saņemts rēķins no SIA «Svētku agency» (nav PVN maksātājs) par organizēto pasākumu par summu 1000,00 eiro.Tā kā nav iespējams noteikt, cik cilvēku apmeklēja šo pasākumu, izdevumus nevar sadalīt personāli, un finanšu grāmatvedībā summu 1000,00 eiro noraksta uz kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu izmaksām — D 7xxx.Uzņēmumu kontu plānā ir atvērts speciālais konts 7xxx «Kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu izmaksas».Summu 1000,00 eiro salīdzina ar UIN likuma 8. panta otrās daļas 7. punktā noteikto apmēru — 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. UIN LIK U M A 8 . P A N T A 4. D A Ļ A S TU R P I N ĀJU M S(personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu definīcija) 2) izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu;3) izdevumi saistībā ar sociālās infrastruktūras objektiem, kas šā likuma izpratnē ir tādi objekti, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību un nav paredzēti dzīvesvietas nodrošināšanai darbiniekam:a) darbinieku izmitināšanas izdevumi, ja darbs notiek arī nakts maiņās,b) izdevumi par sportam, ēdināšanai un darbinieku bērnu pieskatīšanai paredzētajām telpām;4) bēru pabalsti;5) darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kuri nav personificējami.18Nr. 1 (445) 2019. gada janvārisVID mājaslapā publicēta atbilde uz jautājumu — kādus izdevumus var uzskatīt par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem 2018. gadā uzņē-mumu ienākuma nodokļa piemērošanas vajadzībām?Izvilkums no VID atbildes(www.vid.gov.lv)Katrs nodokļa maksātājs var pats pieņemt lēmumu, kādi per-sonāla ilgtspējas pasākumu izdevumi tam nepieciešami, ievērojot iepriekš minēto regulējumu.Piemēram, par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem uz-skata:1) izdevumus, kuri veikti darbinieku kolektīvo pasākumu nodroši-nāšanai — izdevumi Ziemassvētku balles organizēšanai visiem darbiniekiem, gadskārtējo svētku svinēšanai uzņēmumā (t.sk. izdevumi telpu nomai, pasākumu organizēšanai, transporta iz-devumiem, ēdināšanai, dzērienu iegādei);2) izdevumus par uzņēmuma sporta spēļu rīkošanu vai darbinieku komandas piedalīšanos publiskās sporta aktivitātēs (maratonā, velobraucienā u.c.).Uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem var attiecināt mi-nētos izdevumus arī tad, ja komercsabiedrības filiāles kolektīvos pasākumus ir organizējušas atsevišķi, piemēram, katras filiāles darbiniekiem reizi gadā tiek organizēts kolektīva saliedēšanas pasākums vai filiāļu darbinieku komandas piedalās kādā reģio-nālajā maratonā atbilstoši filiāles atrašanās vietai;3) izdevumus pasākumam, kurā uzņēmuma darbinieki uzstājas ar saviem stāstiem par pašu izvēlētām interesantām un aizraujošam tēmām, kas nav obligāti saistītas ar darba pienākumu veikšanu. Pasākums ir ar mērķi smelties iedvesmu no kolēģiem, padomāt par dažādām tiešā veidā ar darbu nesaistītām tēmām, kā arī ie-raudzīt kolēģus no citas pozitīvas perspektīvas. Uzņēmums sedz telpu nomas un maltīšu organizēšanas izdevumus;4) izdevumus pasākumam, kura ietvaros darbinieki dodas kopīgos pārgājienos ar mērķi saliedēt kolektīvu (uzņēmums kompensē nogādāšanu no un līdz pārgājiena sākuma un beigu punktam);5) izdevumus darbinieku komandas saliedēšanas pasākumam, kura ietvaros notiek dažādas sporta, sacensību, izklaides aktivitātes, kas ir vērstas uz darbinieku saliedēšanu (uzņēmums maksā orga-nizētājam par pasākuma organizēšanu, piemēram, kopīga mu-zeja vai kino apmeklēšana, māla trauku veidošana u.tml., sedz transporta izmaksas, kā arī pasākuma ietvaros notiek darbinieku ēdināšana);6) izdevumus bēru pabalstiem (līdz 250 eiro), tai skaitā izdevumi vainagiem, izmaksas līdzjūtību publicēšanai, bēru izdevumi dar-binieku vai to radinieku nāves gadījumā u.tml. Ja bēru pabalsta apmērs pārsniedz 250 eiro, tad pārsnieguma summai ir piemē-rojams iedzīvotāju ienākuma nodoklis un tā ir uzskatāma par saimnieciskās darbības izdevumiem;7) darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kuri nav personificējami, piemēram, darbiniekiem ikdienā tēja, kafija u.c. dzērieni un uzkodas.Par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem nav uzskatāmi:1) izdevumi par vitamīnu, omega 3 u.c. uztura bagātinātāju vai medikamentu iegādi darbiniekiem;2) izdevumi maltīšu, uzkodu iegādei saistībā ar darbinieku dzim-šanas dienu un vārda dienu svinēšanu uzņēmuma, nodaļas vai citas struktūrvienības ietvaros;3) izdevumi, lai nodrošinātu darbiniekus katru dienu atpūtas telpās ar tēju, kafiju, pienu, augļiem un nelielam uzkodām (t.i., nav saistīti ar konkrētu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu un nav paredzēti darba koplīgumā);4) vakariņu kompensēšana darbiniekiem, kuri spiesti strādāt virs-stundu darbu, lai nodotu projektus noteiktos termiņos. Attiecīgie izdevumi nav sadalāmi personāli.Reprezentācijas izdevumiUIN LIKUMA 8. PANTA 6. DAĻ Ā TIEK SNIEGTA REPREZENTĀCIJAS IZDEVUMU DEFINĪCIJA(6) Reprezentācijas izdevumi šā likuma izpratnē ir nodokļa maksātāja izdevumi:1) nodokļa maksātāja prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī;2) darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai;3) par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju.No minētā izriet secinājums, ka reprezentācijas izdevumu definīcija salīdzinājumā ar iepriekšējā UIN liku-mā sniegto definīciju pēc būtības nav mainījusies. Jaunais UIN likums arī neierobežo summu, kuru sabiedrība (uzņēmums) var iztērēt reprezentāci-jas izdevumiem — uzņēmuma prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī, partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai.Nodokļa maksātājām tikai ir jāno-drošina pierādījumi izdevumu klasificē-šanai kā reprezentācijas (Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA–58/2014).Ierobežojums ir summai, kuru var norakstīt uz saimnieciskās darbības iz-maksām — kopā ar personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem tie nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopē-jās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas mak-sājumi (UIN likuma 8. panta 2. daļas 7. punkts).2017. gada 14. novembra MK no-teikumi Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» (turpmāk tekstā — MK no-teikumi Nr. 677) skaidro, kā vajag rīko-ties nodokļu maksātājam, kas reģistrē-jies pārskata gadā.IZ V I L K U M S N O MK NOT EIK U MIEM NR . 6 7 761. Piemērojot likuma 8. panta otrās daļas 7. punktu:61.1. nodokļa maksātājs, kurš reģistrējies pārskata gadā, ņem vērā pārskata gada kopējo bruto darba samaksu, nosakot bruto darba samaksu par periodu līdz taksācijas periodam, kurā veikti reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi, un veic pārrēķinu, iesniedzot pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.MK noteikumi Nr. 677 arī skaidro, kādu PVN summas daļu jāiekļauj repre-zentācijas un personāla ilgtspējas pasā-kumu izdevumos.61.2. reprezentācijas izdevumu un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumu apmērā iekļauj to pievienotās vērtības nodokļa summas daļu, kura samaksāta par minētajiem izdevumiem un nav iekļauta priekšnodoklī.Savukārt Pievienotās vērtības no-dokļa likuma 100. panta 1. daļā teikts, ka no valsts budžetā maksājamās no-dokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 60 procenti no nodokļa par reprezentācijas vajadzībām iegā-dātajām precēm un saņemtajiem pa-kalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī reģistrētu nodokļa maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu.3. PIEMĒ R S 2018. gada 28. decembrī saņemts rēķins no SIA «Pasākumu organizēšana» par Ziemassvētku balles organizēšanu sadarbības partneriem: summa bez PVN — 1000 eiro;PVN 21% — 210 eiro;Kopā apmaksai: 1210,00 eiro.Grāmatojumi:D 7xxx «Reprezentācijas izmaksas»K 5310 — 1000 eiro + 60% × 210,00 = 1126,00Sabiedrībai izdevumu summa 1126,00 eiro ir jāsalīdzina ar UIN likuma 8. panta 2. daļas 7. punktā noteikto apmēru — 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi.D 5721 K 5310 — 40% × 210,00 = 84 eiro — priekšnodoklisDāvanas darbiniekiemLai noteiktu, vai gūtais labums jāiekļauj fiziskās personas ar IIN ap-liekamajā bāzē, uzņēmumam (sabied-rībai) ir jāņem vērā likuma «Par iedzī-votāju ienākuma nodokli» 8. panta 2. daļa un 2010. gada 21. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 899 18.2 punkts.4. PIEMĒ R S Darbiniekam tiek uzdāvināta dāvana (naudas pārskaitījums, dāvanu karte vai citā veidā) Ziemassvētkos 100 eiro apmērā. Viņš arī tika apsveikts valsts svētkos 18. novembrī — 15,00 eiro apmērā.Tātad 100 eiro apliekams gan ar IIN, gan arī ar VSAOI.Aprēķins: 100 : 0,89 : 0,80 (ja IIN likme ir 20%) = 140,45 eiro — pie algas.NB! Neveido ar UIN apliekamo bāzi, jo apliekams ar IIN!Līdz 15,00 eiro gadā dāvanu darbiniekam neapliek ar IIN un VSAOI, kā arī neveidojas ar UIN apliekamā bāze.Klientu un sadarbības partneru apsveikums ZiemassvētkosSaskaņā ar UIN 8. panta 6. daļas 1. punktu nodokļa maksātāja izdevu-mi prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī tiek uzskatīti par reprezentācijas izde-vumiem.Vēršu uzmanību uz to, ka Latvijas Republikas Augstākās tiesas Ad mi ni-stra tīvo lietu departaments savā sprie-dumā lietā Nr. SKA–58/2014 atzīmēja, ka biznesa attiecībās pateicība par sa-darbību parasti iet roku rokā ar vēlmi turpināt biznesa attiecības. Kaut arī teorētiski dāvinājumi tiek veikti brīv-prātīgi, patiesībā tie ietver pienākumu dot un pienākumu atlīdzināt. Tiesa arī atzīmēja, ka nodokļu maksātājam var būt izdevumi, kurus var atzīt gan par tādiem, kas saistīti ar prestiža celšanu un tātad uzskatāmi par reprezentāci-jas izdevumiem, gan par tādiem, kas atzīstami par citiem izdevumiem (netiek atzīti par reprezentācijas izdevumiem). Tas atkarīgs no pierādījumiem, ko no-drošina nodokļu maksātājs.5. PIEMĒ R S 2018. gada 20. decembrī sabiedrība «Eglīte» nosūtīja klientiem un sadarbības partneriem Ziemassvētku apsveikuma atklātnes.Par atklātnēm saņemts rēķins no tipogrāfijas par summu 200 + PVN 21% = 242,00 eiro.Grāmatojumi:D 7xxx «Reprezentācijas izmaksas» K 5310 – 200 + 60% PVN = 225,20 eiroD 5721 K 5310 — 16,80 eiro — priekšnodoklisSumma 225,20 eiro ir jāsalīdzina ar UIN likuma 8. panta 2. daļas 7. punktā noteikto apmēru — 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.Analizējot minēto UIN likuma un citu normatīvu aktu regulējumu, var secināt, ka nodokļu maksātājam katra situācija ir jāvērtē atsevišķi, lai pareizi aprēķinātu nodokļus un atspoguļotu darījumus finanšu grāmatvedībā.GRĀMATVEDĪBA19Nr. 1 (445) 2019. gada janvārisNext >