< Previous20GRĀMATVEDĪBANr. 1 (445) 2019. gada janvārisTā kā lielākā ietekme, piemērojot jauno SFPS 16, būs uz nomnieku fi nanšu pārskatiem un tieši saistībā ar tiem nomas līgumiem, kas pēc SGS 17 tika klasifi cēti kā operatīvā noma, šajā rakstā apskatīti tieši tie. Lai īstenotu pāreju uz SFPS 16, uz-ņēmumam būs jāpieņem vairāki būtiski lēmumi attiecībā uz pārejas metožu iz-vēli, t.sk. dažādu izņēmumu un prak-tisku atvieglojumu piemērošana. Šie lēmumi var būtiski ietekmēt gan bilan-ci, gan peļņas vai zaudējuma aprēķina rezultātu, ieviešot SFPS 16. Īss pārskats par pārejas iespējām turpmāk shēmā:Vispirms nepieciešams identificēt līgumus, uz kuriem tiks attiecinātas pārejas prasības, t.i., līgumus, uz ku-riem ir attiecināma nomas definīcija, un līgumi, uz kuriem nav attiecināmi atbrīvojumi (īstermiņa, mazas vērtības aktīvi). Praktisku apsvērumu dēļ pārejas brīdī par nomas līgumiem tiek atļauts atzīt visus tos līgumus, kas atbilst no-mas līgumiem pēc iepriekšējā nomas standarta (SGS 17). Ja šis praktiskais līdzeklis tiek piemērots, tad par to in-formācija ir jāatklāj finanšu pārskatu pielikumā.Nākamais solis ir izvēlēties pār-ejas pieeju:PILNĪBĀ RETROSPEKTĪVĀ METODEvaiMODIFICĒTĀ RETROSPEKTĪVĀ METODEPilnībā retrospektīvā metodePiemērojot pilnībā retrospektīvo metodi, nomniekam ir jānosaka bi-lances vērtība visiem nomas līgumiem agrākajā salīdzināmā periodā — tā, it kā šie līgumi vienmēr būtu uzskaitī-ti saskaņā ar SFPS 16. Nomniekam jāievēro SGS 8 nosacījumi attiecībā uz grāmatvedības politikas maiņu. Piemērojot pilnībā retrospektīvo me-todi, nav paredzēti nekādi turpmāki atvieglojumi (praktiskie līdzekļi). Šī pieeja uzlabos datu salīdzināmību, to-mēr prasīs daudz vairāk laika un pūļu, salīdzinot ar modificēto retrospektīvo metodi. Modificētā retrospektīvā metode (retrospektīvā ar kumulatīvu efektu)Izmantojot šo metodi, nomniekam nav jāmaina salīdzinošie rādītāji, bet viss kumulatīvais efekts no pārejas uz SFPS 16 ir jāattiecina uz iepriekšējo periodu nesadalīto peļņu (uz citu pašu kapitāla posteni, ja ir atbilstoši) pirmrei-zējās piemērošanas datumā. Sākuma punkts ir nomas saistību noteikšana. Piemērojot modificēto ret-rospektīvo metodi, būtībā tiek izvērtē-tas pārejas brīdī atlikušās (nevis vēstu-riskās) saistības. Tātad nomas saistības sākotnējās piemērošanas brīdī (2019. gada 1. jan-vārī) veido (1) atlikušo nomas maksā-jumu pašreizējā jeb tagadnes vērtība un (2) pašreizējā jeb tagadnes vērtība tiem maksājumiem, kas sagaidāmi nomas perioda beigās. Abi šie mak-sājumu veidi ir jādiskontē, izmantojot nomniekam pieejamo salīdzināmo aiz-ņēmuma likmi (incremental borrowing rate) SFPS 16 sākotnējās piemērošanas datumā. Šī pieeja ir daudz vienkāršāka nekā pilnā retrospektīvā pieeja, jo nomnie-kam nav jāmeklē vēsturiskā informācija, lai noteiktu saistību apmēru. Kā pāriet uz SFPS 16PIEMĒROT NOMAS DEFINĪCIJU (VISIEM LĪGUMIEM VAI PIEMĒROT ATBRĪVOJUMU?)PILNĪBĀ RETROSPEKTĪVA (NAV PRAKTISKU LĪDZEKĻU)PRAKTISKAIS LĪDZEKLIS LĪGUMIEM, KURU TERMIŅŠ BEIDZAS 12 MĒNEŠU LAIKĀPRAKTISKIE LĪDZEKĻI, NOSAKOT NOMAS SAISTĪBASPIEMĒROT 8. SGSMODIFICĒTA RETROSPEKTĪVA (AR PRAKTISKIEM LĪDZEKĻIEM)PIEMĒROT ATZĪŠANAS ATBRĪVOJUMUS? (ĪSTERMIŅA / MAZA VĒRTĪBA)IZVĒLĒTIES PĀREJAS METODI (PIEEJU)PL#1PL#2PL#4PL#3PL#5PRAKTISKIE LĪDZEKĻI NOSAKOT TIA AKTĪVUPraktisku apsvērumu dēļ pārejas brīdī par nomas līgumiem tiek atļauts atzīt visus tos līgumus, kas atbilst nomas līgumiem pēc iepriekšējā nomas standarta (SGS 17).NOMAS SAISTĪBASATLIKUŠO NOMAS MAKSĀJUMU PAŠREIZĒJĀ VĒRTĪBANOMAS BEIGĀS PAREDZAMO MAKSĀJUMU PAŠREIZĒJĀ VĒRTĪBADISKONTA LIKME = NOMNIEKA AIZŅĒMUMA LIKME SĀKOTNĒJĀS PIEMĒROŠANAS BRĪDĪTIA apmēra noteikšanaKad saistību apmērs ir noteikts, vienlaikus ar to atzīšanu ir jāatzīst arī tiesības izmantot aktīvu (TIA). Nākamais solis ir noteikt TIA apmēru, kas uz-ņēmumam jāatzīst bilances aktīvā. Izmantojot modificēto retrospektīvo metodi, nomnieks katram nomas līgu-mam individuāli var izvēlēties vienu no diviem variantiem TIA noteikšanai:Pirmais variantsNovērtēt TIA retrospektīvi — tā, it kā SFPS 16 vienmēr būtu piemērots, bet diskontēšanā izmantojot nomnieka salīdzināmo aizņēmuma likmi sākotnē-jās piemērošanas datumā (2019. gada 1. janvārī). Šādā gadījumā uzņēmumam būs nepieciešami dati par vēsturiskiem nomas maksājumiem. Šis variants būs noderīgs individuāli lieliem nomas līgumiem, tādiem kā ne-kustamā īpašuma noma vai citu vērtīgu aktīvu nomas līgumiem.Otrais variantsNovērtēt TIA tādā apmērā, kas ir vie-nāds ar nomas saistību summu, koriģējot to par jebkuriem avansa maksājumiem vai uzkrātiem nomas maksājumiem sais-tībā ar nomas līgumu, kas bilancē ir uz-krāti tieši pirms pārejas uz SFPS 16. Otrais variants ir vienkāršāks, jo vēs-turiskā informācija nav nepieciešama. Šis variants ir vairāk piemērots, piemē-ram, zemas vērtības nomas līgumiem, ja tādi līgumi ir lielā skaitā.Papildu atvieglojums, ko uzņēmums var piemērot, izmantojot modificēto retrospektīvo pieeju, ir veikt vērtības samazināšanās testu saskaņā ar SGS 36 datumā, kad SFPS 16 tiek pirmreizēji piemērots, lai noteiktu, vai TIA aktīvam jāatzīst vērtības samazināšanās.Šī ir būtiska atšķirība un atvieglo-jums, ja salīdzina ar pilno retrospektīvo pieeju, kas pieprasa nomniekam izman-tot vēsturisko informāciju, lai izvērtētu, vai TIA bija zaudējis vērtību jau iepriek-šējos periodos.Piemērs Nomnieks 2016. gada 1. janvārī ir noslēdzis līgumu par iekārtu nomu uz 7 gadiem, kas paredz regulārus nomas maksājumus 10 000 EUR apmērā katra gada beigās.Piemērojamā diskonta likme 2016. gada 1. janvārī būtu 6% gadā, bet 2019. gada 1. janvārī 4% gadā. Nomas maksājumu aprēķinātās pašreizējās jeb tagadnes vērtības, dis-kontējot atlikušos nomas maksājumus ar attiecīgām dotajām likmēm, līgumu uzsākot un SFPS 16 pirmreizējā piemē-rošanas datumā ir:2016. gada 1. janvārī, diskontējot ar:2019. gada 1. janvārī, diskontējot ar:6% likmi 4% likmi 6% likmi 4% likmiABCD56 00060 00034 00036 000Kāda būtu nomas saistību un TIA vērtība 2019. gada 1. janvārī, izmanto-jot tabulā sniegtos datus? GRĀMATVEDĪBA21Nr. 1 (445) 2019. gada janvārisIn ga Lip šā ne,zvē ri nā ta re vi den te,KPMG Baltics SIA vecākā projektu vadītājaFoto: Andrejs ZavadskisSākotnējās piemērošanas brīdī jāpiemēro 36. SGS, lai identifi cētu, vai nav vērtības samazināšanāsTIA AKTĪVS = APRĒĶINĀTS RETROSPEKTĪVI, BET IZMANTOJOT SĀKOTNĒJĀS PIEMĒROŠANAS DISKONTA LIKMITIA AKTĪVS = NOMAS SAISTĪBAS +/- IEPRIEKŠ APMAKSĀTIE/UZKRĀTIE MAKSĀJUMI1. VARIANTS2. VARIANTSPapildu atvieglojums, ko uzņēmums var piemērot, izmantojot modifi cēto retrospektīvo pieeju, ir veikt vērtības samazināšanās testu saskaņā ar SGS 36 datumā, kad SFPS 16 tiek pirmreizēji piemērots, lai noteiktu, vai TIA aktīvam jāatzīst vērtības samazināšanās.IZVĒLIETIES KATRAM NOMAS LĪGUMAM ATSEVIŠĶI22GRĀMATVEDĪBANr. 1 (445) 2019. gada janvārisPiemērojot pilnībā retrospektīvo metodi, TIA aktīvi un nomas saistības tiek aprēķinātas tā, it kā SFPS 16 būtu bijis piemērots no līguma uzsākšanas datuma, attiecīgi diskontējot ar vēstu-risko 6% diskontēšanas likmi. Retrospektīvi, līguma uzsākšanas datumā 2016. gada 1. janvārī, būtu bi-jis atzīts TIA aktīvs un nomas saistības 56 000 EUR. 2019. gada 1. janvārī ir pagājuši 3 gadi un TIA aktīvs jau 3 ga-dus ir amortizēts. Uzkrātā amortizācija: 56 000 EUR / 7 × 3 = 24 000 EUR, bet atlikusī vērtība TIA aktīvam 2019. gada 1. janvārī: 56 000 EUR – 24 000 EUR = 32 000 EUR. Atlikušo nomas maksā-jumu pašreizējā vērtība 2019. gada 1. janvārī pēc vēsturiskās 6% likmes ir dota kolonnā C = 34 000 EUR.Starpība starp aktīva un nomas saistī-bu atlikušām vērtībām kā korekcija tiktu atbilstoši attiecināta gan uz salīdzināmā perioda (2018. gada) peļņas vai zaudē-jumu aprēķinu, gan uz to periodu peļņu vai zaudējumiem, kas bija pirms 2018. gada, ievērojot SGS 8 prasības informā-cijas uzrādīšanā un atklāšanā, kādas jāie-vēro pie grāmatvedības politiku maiņas.2019. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiktu iekļauti: TIA amortizācija: 32 000 / 4 = 8000 EUR % izdevumi: 34 000 × 6% = 2040 EUR KOPĀ izdevumi = 10 040 EURGada beigās samaksātie 10 000 EUR pēc % atskaitīšanas dzēstu nomas sais-tības 7960 EUR.Piemērojot modificēto retrospek-tīvo metodi un pirmo variantu TIA noteikšanai (TIA novērtē retrospektīvi — tā, it kā SFPS 16 vienmēr būtu piemērots, bet diskontēšanā izmantojot nomnieka salīdzināmo aizņēmuma likmi SFPS 16 sā-kotnējās piemērošanas datumā, t.i., 2019. gada 1. janvārī, nevis vēsturisko likmi):2019. gada 1. janvārī TIA atlikusī vērtība būtu: 60 000 EUR / 7 gadi × 4 gadi = 34 286 EUR, bet nomas saistī-bu pašreizējā vērtība, diskontējot ar 4% likmi, ir 36 000 EUR. Starpība 1 714 EUR būtu kumulatīvi attiecināma tieši uz pašu kapitālu.2019. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiktu iekļauti: TIA amortizācija: 34 286 / 4 = 8571 EUR % izdevumi: 36 000 ×4% = 1440 EUR KOPĀ izdevumi = 10 011 EURGada beigās samaksātie 10 000 EUR pēc % atskaitīšanas dzēstu nomas sais-tības 8560 EUR.Piemērojot modificēto retrospek-tīvo metodi un izmantojot otro TIA noteikšanas variantu (TIA ir vienāds ar nomas saistību summu):2019. gada 1. janvārī nomas saistību pašreizējā vērtība, diskontējot ar aktuālo diskontēšanas 4% likmi, un arī TIA vērtī-ba būs 36 000 EUR. TIA amortizācija tiks rēķināta atlikušajā nomas perioda laikā. 2019. gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā tiktu iekļauti: TIA amortizācija: 36 000 / 4 = 9000 EUR % izdevumi: 36 000 × 4% = 1440 EUR KOPĀ izdevumi = 10 440 EURGada beigās samaksātie 10 000 EUR pēc % atskaitīšanas dzēstu nomas sais-tības 8560 EUR.Atļautie papildu atvieglojumi (praktiskie līdzekļi), piemērojot modificēto retrospektīvo metodi Praktisko līdzekļu mērķis ir atvieglot standarta pirmreizējo ieviešanas procesu.Par praktisko līdzekļu piemērošanu nomnieks drīkst lemt atsevišķi katram nomas līgumam.1. praktiskais līdzeklis Nomnieks var izvēlēties nepiemērot SFPS 16 tiem nomas līgumiem, kuru termiņš beidzas tuvāko 12 mēnešu lai-kā, sākot no pirmreizējās piemērošanas datuma 2019. gada 1. janvārī. Šādus nomas līgumus ir atļauts uzskaitīt tāpat kā īstermiņa nomas lī-gumus: iekļaut nomas izdevumus peļ-ņas vai zaudējumu aprēķinā attiecīgajā periodā, atbilstoši atklājot informāciju.Nākamie divi praktiskie līdzekļi attiecas uz nomas saistībām:2. praktiskais līdzeklis Šis praktiskais līdzeklis ļauj nomnie-kam piemērot vienu diskonta likmi no-mas līgumu portfelim, kurā ir nomas lī-gumi ar līdzīgām īpašībām jeb iezīmēm (nomas līgumiem ir līdzīgs atlikušais nomas termiņš, līdzīgi ir nomātie aktīvi un ekonomiskā vide).3. praktiskais līdzeklis Šis praktiskais līdzeklis ļauj nom-niekam izmantot informāciju, kas kļu-vusi zināma kopš nomas uzsākšanas. Piemēram, kad tiek noteikts nomas termiņš līgumam, kas ietver termiņa pagarināšanas iespēju — informāciju par to, vai līgums tika pagarināts vai ne.Nākamie divi praktiskie līdzekļi attiecas uz TIA: 4. praktiskais līdzeklisNomniekam var būt ļoti apgrūtinoši identificēt un uzskaitīt sākotnējās tiešās izmaksas, kas bija saistītas ar nomas lī-guma iegūšanu SFPS 16 piemērošanas brīdī. Tādēļ, piemērojot šo praktisko līdzekli, ir atļauts TIA vērtībā neiekļaut sākotnējās tiešās ar līguma iegūšanu saistītās izmaksas (tādas kā komisijas, juridiskās izmaksas, kompensācijas mak-sājumi iepriekšējiem īrniekiem u.tml.). 5. praktiskais līdzeklisSFPS 16 nosaka nomniekam piemē-rot SGS 36 un testēt TIA aktīvu, lai no-teiktu, vai pastāv vērtības samazināša-nās pirmreizējās piemērošanas datumā. Tomēr, ja nomnieks piemēro šo praktis-ko līdzekli, tad tas drīkst neveikt vērtības samazināšanās testu no jauna un var paļauties uz apsvērumiem, ko tas veicis, atzīdams uzkrājumus zaudējumiem no apgrūtinošiem līgumiem saskaņā ar SGS 37. Par šo uzkrājumu apmēru aprēķinā-tā TIA vērtība tad būtu jāsamazina tieši pirms sākotnējās SFPS 16 piemērošanas un TIA būtu jāatzīst neto vērtībā.Kopsavilkums par praktiskajiem līdzekļiemNomas, kuru dzēšanas termiņš iestājas 12 mēnešu laikā, var uzskatīt kā īstermiņa nomas.Izmantojami tikai modifi cētai retrospektīvai pieejai!Nomām ar līdzīgām iezīmēm piemērot vienotu diskonta likmi.Novērtējot TIA aktīvu, neiekļaut sākotnējās tiešās izmaksas.ATTIECAS UZ TIESĪBĀM IZMANTOT AKTĪVUS (TIA)Pieredzes izmantošana, piemēram, nosakot nomas termiņu.Uzkrājumi apgrūtinošiem līgumiem – alternatīva vērtības samazināšanās pārbaudei.PL#1PL#2PL#4PL#3PL#5ATTIECAS UZ NOMAS SAISTĪBĀMPar praktisko līdzekļu piemērošanu nomnieks drīkst lemt atsevišķi katram nomas līgumam.LASIET JAUNAJĀ JANVĀRA NUMURĀIZDEVĪGĀKabon ē tBILANCES ZELTA KOMPLEKTĀ !www.lid.lv/zurnaliNUMUR A I N T E R VIJ AAutortiesību reforma ietekmēs digitālo vidiSaruna ar Andri Tauriņu, zvērinātu advokātu, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN intelektuālā īpašuma tiesību speciālistuJUR IST A P A D OMSCik pašsaprotama ir „parasti veicamās komercdarbības” koncepcija? Marija Berdova, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāta palīdze Kā izslēgt nelojālu dalībnieku no sabiedrības ar ierobežotu atbildībuAivars Lošmanis, Dr. iur., zvērinātu advokātu biroja VILGERTS partneris, zvērināts advokātsKas ir actio pauliana prasība, un kur tā ir ceļama, ja iesaistītas vairākas dalībvalstis?Viktorija Soņeca, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā biroja vadītājaPar praktiskiem risinājumiem parādu atgūšanā pārrobežu lietāDace Vārna, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juristeJaunākās izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumāIveta Ceple, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs ELLEX KĻAVIŅŠNosacījumi preču vai pakalpojumu loteriju organizēšanā pēc loterijas atļaujas saņemšanasEvita Jaksone, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas Licencēšanas nodaļas vadītājaŠķīrējtiesas klauzula komerclīgumos ar ārzemju partneriem – kas jāņem vērā? Verners Skrastiņš, zvērinātu advokātu biroja SKRASTIŅŠ UN DZENIS vecākais partneris,Aleksandrs Kogucs, zvērinātu advokātu biroja SKRASTIŅŠ UN DZENIS vecākais juristsJauna kārtība disciplinārsodu apstrīdēšanāMāris Simulis, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN jurists Datu aizsardzības regulas izaicinājums blokķēdeiSanita Pētersone, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vecākā juriste, sertifi cēta datu aizsardzības speciālistewww.juridiskiepadomi.lvPar abonēšanu jautājiet Klientu servisā: tālrunis 67606110 vai e-pasts lid@lid.lv@JuridiskiPadomijuridiskie.padomi24NODOKĻIUzņēmējdarbības praksē diezgan bieži sastopami gadījumi, kad viena un tā pati persona (fi ziskā vai juridiskā) vienlaikus ir citas fi rmas gan debitors, gan kreditors. Šādos gadījumos rodas iespēja veikt savstarpējo prasību ieskaitu.Darījuma būtība un tā piemērošanas sfēraCivillikums (1846.–1856. pants) uz-skata ieskaitu kā līgumslēdzēju saistī-bu izbeigšanas formu. Ne velti ieskaits atrodams vienviet kopā ar saistību iz-pildi, prasījuma un parāda sakritību, ar līgumu, kas atceļ saistības, ar mier-izlīgumu u.c.Civillikuma 1846. pants: «Ar ie-skaitu jāsaprot prasījuma dzēšana ar pretprasījumu.» Piemēram, firma «A» un firma «B» var veikt ieskaitu, ja viena otrai piegādāja preci par summu 1000 eiro, savukārt pēcāk otrā firma sniedza pirmajai pakalpojumu par tādu pašu summu. Abas firmas izraksta partnerim rēķinu apmaksai. Lai «nedzenātu» nau-du no viena konta uz otru, firmas aplie-cina, ka tām nav savstarpēju pretenziju, un savā uzskaitē dzēš (noraksta) debito-ra parādu un kreditora parādu. Prakse rāda, ka uzņēmējdarbībā ie-skaita veikšanas gaitā ne vienmēr tiek ievērotas Civillikuma normas, kas iero-bežo iespēju piemērot ieskaitu, kā arī ieskaita noformēšanas kārtību. Neskai-tot visu pārējo, tas var novest arī pie nodokļu problēmām. Apskatīsim dažus no šiem ierobežojumiem.Civillikuma 1852. pants: «Parād-nieka pretprasījums nedzēš viņa pa-rādu pats no sevis, bet tikai tad, kad viņš to tieši licis priekšā šim nolūkam.» Šī norma nozīmē, ka piemērā minētās firmas «A» un «B» pēc tam, kad izrak-stīja rēķinus, nevar uzreiz savā uzskaitē atzīmēt ieskaitu, kas dzēš debitora un kreditora parādu. Šādas operācijas veik-šanai nepieciešams ieskaita dokumen-tārs pamatojums.Piemēram, firma «B», kas izraksta rēķinu par sniegto pakalpojumu firmai «A» brīdī, kad iepriekš no tās bija sa-ņemtas preces, rēķina teksta daļā var uzrakstīt: «Dzēšot parādu par piegā-dātajām precēm atbilstoši … gada … datuma rēķinam Nr. xxx.» Ir arī cita iespēja. Abas firmas, saņemot rēķinus, paraksta savstarpēja ieskaita aktu. Akta būtība: firmas «A» prasība saskaņā ar tās rēķinu firmai «B» tiek dzēsta ar firmas «B» prasījumu pret firmu «A». Firmas drīkst veikt ieskaitu tikai tajā mē-nesī, kad bija sastādīts akts.Civillikuma 1854. pants: «Ar pie-nācīgā kārtā priekšā liktu un atzītu ie-skaitu prasījums tiek dzēsts, pilnīgi vai pa daļai (..) no tā laika, no kura tam stāvējis pretim pretprasījums, kā ieskai-tāms.» Šai normai ir nozīme arī tādos gadījumos, kad katras puses saistību izpildes termiņi beidzas dažādos laikos, bet par kavēto maksājumu pusēm bija noruna prasīt procentus (līguma vai tā saucamie likumīgie procenti saskaņā ar CL 1765. pantu). Prasība samaksāt procentus tiek pārtraukta ar ieskaita da-tumu, nevis ar to datumu, kad iestājās nokavējums. Atzīmēsim, ka nokavējums (CL 1651.–1668.11 pants) var iestāties pats no sevis trijos gadījumos, kas atrunā-ti CL. Viens no tiem ir visai populārs biznesā: parādnieks nokavējis termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar liku-mu, vai ar līgumu, vai arī pēc paražas (CL 1652. panta 3. punkts). Nokavē-jums komercdarījumos iestājas pēc 30 dienām pēc pēdējā notikuma, kas norādīts CL 1668.2 pantā, — rēķina sa-ņemšanas, preces saņemšanas, preces pārbaudes. Lai paskaidrotu šo normu ar piemē-ru, atgriežamies pie mūsu firmām «A» un «B». Pieņemsim, firma «A» nosūtīja preci un rēķinu firmai «B» februārī ar norunu, ka apmaksa veicama līdz 10. martam. Attiecīgi firma «B» preci saņē-ma, bet neapmaksāja. 20. jūnijā firma «B» sniedza firmai «A» pakalpojumu. Ieskaits veikts 1. jūlijā. Tātad firma «A» Nodokļi ieskaita darījumosLai «nedzenātu» naudu no viena konta uz otru, fi rmas apliecina, ka tām nav savstarpēju pretenziju, un savā uzskaitē dzēš (noraksta) debitora parādu un kreditora parādu.Nr. 1 (445) 2019. gada janvārisFoto: © Roman Stetsyk – Fotolia.comNODOKĻI25ieskaita brīdī var aprēķināt procentus par periodu no 10. marta līdz 20. jū-nijam. Abu firmu rēķinos samaksai no-rādītās summas, kas sakrīt (preces un pakalpojuma vērtība kopā ar PVN), ta-gad var atšķirties aprēķināto procentu dēļ. Šādā gadījumā notiek tikai prasīju-ma daļas ieskaits, savukārt firmas «B» parāda daļa firmai «A» būs jāsamaksā. Civillikuma 1851. pants: «Ieskai-tam priekšā liktam prasījumam vajag piederēt pašam parādniekam; trešo personu prasījumi kreditoram nav jā-ieskaita.» Šo ieskaita darījuma ierobe-žojumu var apiet, izmantojot cesiju: vispirms parādnieks pārņem no kādas personas prasījuma tiesības atgriezt summu, kas bija aizdota kreditoram, pēcāk pēc cesijas saņemto prasījumu uzrāda ieskaitam.Apskatīsim teikto piemērā. Firmai «A» ir divi dalībnieki — Jānis un Pēteris. Jānis ir savas firmas debitors: visu laiku aizņemas naudu vai saņem to kā no-rēķinu persona. Savukārt Pēteris sniedz firmai finanšu atbalstu: iegulda līdzek-ļus, par savu naudu iegādājas izejvie-las un materiālus. Firmas «A» bilancē uzrādīti debitoru un kreditoru parādi, kas atstāj ne visai labu iespaidu uz potenciālajiem investoriem un partne-riem. Tādēļ dalībnieki sapulcē pieņem lēmumu dzēst Jāņa debitora parādu fir-mai ar Pētera firmas kreditora parādu. Civillikums 1851. pantā šādu ieskaitu aizliedz: Jānis nedrīkst segt (ieskaitīt) savu parādu firmai ar firmas parādu Pēterim. Tādēļ šeit ir izmantojams ce-sijas darījums. Jānim jāiegādājas vai jā-saņem dāvanā Pētera prasījuma tiesības no firmas. Pēcāk Jānis, būdams prasīju-ma tiesību īpašnieks, var veikt ieskaitu. Tagad šāds darījums ir iespējams. Civillikuma 1850. pants: Civilli-kums nepieļauj ieskaitu «pret valsts vai pašvaldību nodokļu un klaušu prasī-jumiem» (un dažiem citiem maksāju-miem). Savukārt noteiktos apstākļos (1847. pants) parādniekam atļauts pra-sīt ieskaitu pret kreditora gribu. Ieskaita piemērošanu uzņēmējdarbībā apskatī-sim nākamajos piemēros.Olga Lukašina, Dr.oec., sertificēta nodokļu konsultanteJekaterina Juhimeca, Mg.sci.oec., nodokļu un grāmatvedības konsultanteFoto: Aivars SiliņšNr. 1 (445) 2019. gada janvārisPrakse rāda, ka uzņēmējdarbībā ieskaita veikšanas gaitā ne vienmēr tiek ievērotas Civillikuma normas, kas ierobežo iespēju piemērot ieskaitu, kā arī ieskaita noformēšanas kārtību. Neskaitot visu pārējo, tas var novest arī pie nodokļu problēmām.PIEMĒ R SFirmas «A» un «B» noslēgusi nomas līgumu, kurā atrunāts, ka pirmajā pusgadā nomnieks veic nomāto telpu remontu nomas maksas vietā. Šādā situācijā savstarpējo prasījumu ieskaitam (nomnieka rēķins iznomātājam par veiktajiem remonta darbiem un iznomātāja rēķins par nomas maksu) var uzreiz paredzēt nomas līgumā. Bet var arī ik mēnesi apmainīties ar rēķiniem un sastādīt ieskaita aktu. Jebkurā gadījumā katra puse, kas izraksta rēķinu, vispirms iegrāmatos savā uzskaitē izdevumu faktu un kreditoru parādu, vienlaikus — ieņēmumus un debitora parādu. Tikai pēc tam pilnīgi vai daļēji dzēsīs parādus ar ieskaitu. PIEMĒ R SFirma «A» sniedza firmai «B» remonta pakalpojumu. Ir izrakstīts rēķins (ar PVN) pakalpojuma apmaksai. PVN ieskaitīts budžetā, ieņēmumi iekļauti taksācijas perioda neto apgrozījumā. Tomēr firma «B» nav samaksājusi firmai «A», bet PVN uzrādījusi deklarācijā kā priekšnodokli. Nākamgad firma «A» piekrita sava pakalpojuma apmaksas vietā saņemt no firmas «B» kādu pamatlīdzekli vai noteiktu preču daudzumu. Firma «B» par piegādātajām vērtībām izraksta pavadzīmi–rēķinu ar PVN, kuru iemaksā budžetā, fiksē ieņēmumus, kā arī parādnieku — firmu «A». Tagad katras firmas uzskaitē darījuma partneris figurē gan kā parādnieks, gan kā kreditors. Tiek veikts savstarpējo prasījumu ieskaits.PIEMĒ R SNorēķinu persona saņēma no sava darba devēja kādu naudas summu preču iegādei. Vajadzīgās preces netika iegādātas, tomēr nauda pagaidām palikusi pie darbinieka. Darba devēja uzskaitē šī persona uzrādīta kā debitors. Ja firmas darbinieks laikus nesaņems algu, viņš pretēji darba devēja gribai var pieprasīt ieskaitu (CL 1847. pants), kā arī neatgriezt norēķinu summu vai tās daļu. Tieši tāpat darba devējs, nesagaidot norēķina personas saņemtās summas atmaksu, var veikts ieskaitu un izmaksāt tikai atlikušo daļu no algas.26NODOKĻIPIEMĒ R SIeskaiti ir populāri arī starp sabiedrību un to īpašniekiem (vai darbiniekiem). Ja sabiedrība kādreiz bija saņēmusi no dalībnieka aizdevumu vai dalībnieks par saviem līdzekļiem iegādājās sabiedrības vajadzībām ražošanas iekārtas vai preces (ar nosacījumu kādreiz atgūt līdzekļus no savas firmas), tad sabiedrības uzskaitē viņš ir uzrādīts kā kreditors. Gadījumā ja parādīsies šī dalībnieka debitora parāds, ir iespējams ieskaits. Šāds darījums ir lietderīgs, piemēram, gadījumā, kad sabiedrībai trūkst līdzekļu dividenžu izmaksai. Dividenžu vietā dalībnieks ar mieru saņemt no firmas kādu preci. Tiek noformēts šīs preces pirkums, rodas parāds pirkuma apmaksai, bet saskaņā ar abpusējo vienošanos (sastādīts akts) tiek veikts savstarpējo prasījumu ieskaits. Dažreiz uzskaitē ir kreditora parāds, taču nevis šim dalībniekam, bet citam vai svešam kreditoram. Kā jau tika minēts, trešo personu parādi netiek pieņemti ieskaitam. Šādos gadījumos palīgā nāk vispirms cesija, bet pēcāk — ieskaits.Ieskaits nodokļu likumosIeskaita darījumi tiek minēti likuma «Par nodokļiem un nodevām» 23.2 pan-ta 2. daļā, kurā teikts, ka ieskaita darī-jumos nodokļi tiek noteikti, izejot no tirgus, nevis no līgumcenas.Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN) un Uzņēmumu ienāku-ma nodokļa likumā (UIN) ieskaits mi-nēts sakarā ar darījumiem, kas notiek ar personām no beznodokļu zonām un valstīm. Šajos likumos ieskaits tiek pie-līdzināts samaksai paredzamo summu izmaksai, kaut arī fiziski nenotiek nau-das kustība starp līgumslēdzējiem. Ja kāds nodokļu pienākums vai likumiska nodokļu tiesība rodas tikai pēc izmak-sas (vai izmaksas brīdī), tad šis pienā-kums vai tiesības izriet arī no ieskaita. Apskatīsim, kā izteiktā tēze izpau-žas, piemērojot nodokļus ieņēmumiem ieskaita darījumos.Ir zināms, ka lielākā daļa rezidentu, kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, savā uzskaitē fiksē ieņēmu-mu aprēķinu, nevis saņemot apmaksu par sniegto pakalpojumu vai nosūtīto preci, bet rēķina apmaksai izrakstīša-nas brīdī. Tādējādi ieņēmumi netiek ie-spaidoti ne ar rēķina apmaksas faktu, ne ar iespējamo savstarpējo prasījumu ieskaitu.Tomēr attiecībā uz ieņēmumiem, kurus Latvijā saņem nerezidenti, UIN li-kums paredz citādāku nodokļa piemē-rošanu (sk. UIN likuma 5. pantā). Visi nerezidenti:1) nodokli maksā ne no visiem ieņēmu-miem, bet tikai no tiem, kuri īpaši uzskaitīti likumā;2) nodoklis maksājams, nevis piegā-dājot preces vai sniedzot pakalpo-jumus (kad nerezidents izraksta rē-ķinu), bet no nerezidenta saņemtā rēķina apmaksas brīdī (UIN likuma 16. panta 1. daļa).Rodas likumsakarīgs jautājums: vai savstarpējo prasījumu ieskaits starp Lat-vijas rezidentu un nerezidentu nozīmē, ka maksājums ir veikts? Tiešas norādes uz ieskaita lomu, ieturot UIN no parastiem nereziden-tiem, UIN likumā nav. Likuma 5. pantā visi nerezidenti, kas saņem ienākumus Latvijā, tiek sadalīti divās grupās. Pir-mā no tām (5. panta 4. daļa) — ES dalībvalsts rezidenti vai to valstu re-zidenti, ar kurām Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par no-dokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Otrā (5. panta 6. un 8. daļa) — per-sonas, kas reģistrētas beznodokļu un zemu nodokļu valstīs un teritorijās (sk. sarakstu 2017. gada 7. novembra MK noteikumos Nr. 655).No pirmās grupas personām UIN tiek ieturēts tikai no diviem ienāku-ma veidiem (atlīdzība par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem un atlīdzība par Latvijā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu). No otrās — UIN tiek ieturēts «no visiem maksājumiem» (izņemot preču iegādi pēc tirgus cenām un publiskā apgrozījumā esošo vērtspapīru iegādi ES un EEZ). Īpaši atrunāts, ka attiecībā uz otrās grupas personām par maksāju-miem tiek uzskatīti arī norēķini savstar-pējā ieskaita veidā. Tādējādi no likuma burta neizriet, ka ieskaits ar nerezidentu vienmēr tiek atzīts par maksājuma faktu un, attiecī-gi, — nepieciešamība ieturēt UIN. Tomēr likuma normas tiek skaid-rotas 14.11.2017. MK noteikumos Nr. 677. Noteikumu 107. punktā tieši norādīts, ka par izmaksas brīdi (visiem nerezidentiem) tiek uzskatīta ne vien reāla ienākuma izmaksa (naudā), bet arī firmas–parādnieces kreditora sais-tību nerezidenta priekšā samazināša-na ieskaita vai kreditora maiņas formā (piemēram, cesijas vai atjauninājuma rezultātā). Tādēļ ieskaits ar nerezidentu nodokļa vajadzībām ir pielīdzināts ie-nākuma izmaksas faktam, kas nozīmē pienākumu maksāt nodokli saskaņā ar UIN likuma 5. pantu.Un beidzot pievērsīsim uzmanību ieskaitam likumā «Par iedzīvotāju ienā-kuma nodokli» (IIN). Likuma 7. pantā ir paskaidrots: ienākums ir visa taksā-cijas perioda (kalendāra gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums. Par ieskaitu nav ne miņas. Tomēr attiecī-bā uz ieņēmumiem, ko saņem fiziskās personas–nerezidenti, ieskaits ir pielī-dzināts izmaksai: nodokļa ieturēšanas diena (..) ir diena, kad (..) tiek izdarīts kreditora–nerezidenta saistību sama-zinājums, veicot nodokļa ienākuma iz-maksātāja un nerezidenta savstarpējo norēķinu ieskaitu (IIN likuma 17. pan-ta 20. daļa).Tādējādi, ja fiziskā persona — nere-zidents nav saņēmusi no Latvijas firmas, piemēram, honorāru par viņa grāmatas izdošanas tiesībām, tad IIN no hono-rāra summas budžetā nav ienācis. Bet ārvalstu autors honorāra vietā var lūgt Latvijas firmu piegādāt viņam noteiktu grāmatas eksemplāru skaitu un pēcāk veikt ieskaitu. Šādam darījumam jāno-saka ieskaitāmā summa un aprēķinā honorāra lielums jāsamazina par no-dokli, kas maksājams budžetā. Patlaban nav atrisināts jautājums par to, vai tikai attiecībā pret nerezi-dentiem ir piemērojama likuma un MK Nr. 1 (445) 2019. gada janvārisLielākā daļa rezidentu, kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, savā uzskaitē fi ksē ieņēmumu aprēķinu, nevis saņemot apmaksu par sniegto pakalpojumu vai nosūtīto preci, bet rēķina apmaksai izrakstīšanas brīdī. Tādējādi ieņēmumi netiek iespaidoti ne ar rēķina apmaksas faktu, ne ar iespējamo savstarpējo prasījumu ieskaitu.noteikumu norma pielīdzināt ieskaitu izmaksai? Atbilstoši likuma burtam nor-ma skar tikai nerezidentus.PIEMĒ R SX kungs aizdeva 10 000 eiro citai fiziskajai personai — Y kungam. Pēc gada Y kungs pārdod X kungam savu mašīnu par 10 000 eiro. Puses var sarunāt, ka naudu par mašīnu X kungs nepārskaitīs, bet abi veiks ieskaitu. Vai arī vēlāk var parakstīt vienošanos par ieskaitu, ja līgumā par mašīnas pārdošanu ieskaits nav paredzēts. No iedzīvotāju ienākuma nodokļa skatpunkta sava īpašuma (mašīnas) atsavināšana ir neapliekamais ienākums. Kā noteikt šādā situācijā, kurā brīdī aizdevums uzskatāms par atdotu, bet ienākums no mašīnas pārdošanas — saņemts. Tajā dienā, kad puses vienosies par ieskaitu.Ja mašīnas vietā Y kungs pārdos kapitāla daļas, tad par ienākuma no kapitāla aktīvu pārdošanas dienu arī uzskatīs ieskaita dienu. Attiecīgi, ieskaita brīdī rodas ar IIN apliekamais ienākums pēc 20% likmes.Neskaidra paliek vēl viena nianse, kas skar parādu kapitalizācijas darīju-mus, proti, kad kreditora parāds tiek pārcelts sabiedrības pamata kapitāla. Piemēram, iepriekš minētais nerezi-dents honorāra vietā var lūgt daļu sa-biedrības kapitāla un to viņam iedod. Rezultātā firmai vairs nav kreditora saistību nerezidenta priekšā. Tomēr par ieskaitu vai maiņu šādu darījumu uzreiz nevar nosaukt, dažreiz no kapitalizēja-mā parāda nodoklis iemaksai budžetā netiek ieturēts. Formāli likumā nekur nav teikts, ka kapitalizācija tiek pielī-dzināta ieskaita darījumam. Ieskaita darījuma grāmatvedības uzskaiteApskatīsim ieskaita darījumu grā-matvedības uzskaiti piemēros.NODOKĻI27Nr. 1 (445) 2019. gada janvārisPIEMĒ R SSIA «X» piegādāja preces SIA «Y» par 1000 eiro un PVN 21%. Vienlaikus SIA «Y» sniedza pakalpojumu SIA «X» un izrakstīja rēķinu par 3000 eiro un PVN 21%. Puses parakstīja vienošanos (aktu) par savstarpējo saistību ieskaitu.Darījuma grāmatojumi SIA «X» uzskaitēNr.Apraksts Debets KredītsSumma 1Preču piegāde SIA «Y»Norēķini ar pircējiem (SIA «Y»)Saimnieciskās darbības ieņēmumi 1000Norēķini ar pircējiem (SIA «Y»)Norēķini ar budžetu par PVN2102Saņemti pakalpojumi no SIA «Y»Izdevumi Norēķini ar piegādātājiem (SIA «Y»)3000Norēķini ar budžetu par PVN Norēķini ar piegādātājiem (SIA «Y»)6303Vienošanās par savstarpējo saistību ieskaitu Norēķini ar piegādātājiem (SIA «Y»)Norēķini ar pircējiem (SIA «Y»)1210Pēc ieskaita SIA «X» arvien ir parādā SIA «Y» par pakalpojumiem (3630 – 1210), tas ir, 2420 eiro.PIEMĒ R SSIA «X» piegādāja preces «YGmbh», Vācijas rezidentam, par summu 1000 eiro. Tajā pašā laikā «YGmbh» sniedza SIA «X» pakalpojumu (sastādīja biznesa plānu) un izrakstīja rēķinu par summu 2000 eiro. Puses parakstīja vienošanos (aktu) par savstarpējo saistību ieskaitu, starpību SIA «X» apmaksāja vēlāk.Darījuma grāmatojumi SIA «X» uzskaitēNr.Apraksts Debets KredītsSumma 1Preču piegāde SIA «Y»Norēķini ar pircējiem («YGmbh»)Saimnieciskās darbības ieņēmumi10002Saņemti pakalpojumi no «YGmbh»Izdevumi Norēķini ar piegādātājiem («YGmbh»)20003Vienošanās par savstarpējo saistību ieskaitu Norēķini ar piegādātājiem («YGmbh»)Norēķini ar pircējiem («YGmbh»)1000Norēķini ar piegādātājiem («YGmbh»)UIN 20%2504Parāda atlikušās daļas izmaksaNorēķini ar piegādātājiem («YGmbh»)Banka600Norēķini ar piegādātājiem («YGmbh»)UIN 20%150Acīmredzot UIN ieturēšanas kārtība nav atkarīga no maksājuma vai ieskaita. No 2000 eiro ieturētais nodoklis ir 20% – 400 eiro.Ja kādu iemeslu dēļ no maksājuma nerezidentam netika ieturēts nodoklis, tad tas tiks aprēķināts citādā kārtībā. Izmaksātā summa (neieturot UIN) jādala ar 0,8, bet pēc tam jāreizina ar 20%. Iepriekš minētajā piemērā, ja nodoklis nebūtu ieturēts, būtu jāsamaksā 500 eiro (2000:0,8 × 20%).Neskaidra paliek nianse, kas skar parādu kapitalizācijas darījumus, proti, kad kreditora parāds tiek pārcelts sabiedrības pamata kapitāla.PIEMĒ R SFiziskā persona, saimnieciskās darbības veicējs, noslēdz telpu nomas līgumu ar firmu «A». Ikmēneša nomas maksa — 500 eiro.Nomātajās telpās nomnieks ar telpu īpašnieka piekrišanu veic remontu, kura vērtība ir 1500 eiro. Puses parakstījušas vienošanos par savstarpējo ieskaitu. Fiziskā persona kārto grāmatvedības uzskaiti pēc kases metodes, t.i., līdz brīdim, kamēr nomnieki rēķinus nav apmaksājuši, ieņēmumi netiek atzīti. Tomēr, slēdzot vienošanos par ieskaitu, trīs rēķini par 500 eiro tiks uzskatīti par apmaksātiem, proti, parāds par tiem neveidojas.Attiecīgi summa 1500 eiro tiek uzskatīta par saņemtajiem ieņēmumiem. Savukārt rēķins par telpu remontu, kas saņemts no firmas «A», arī tiek uzskatīts par apmaksātu ieskaita dienā. Remonta izmaksas tiek norakstītas uzreiz vai palielina telpas, ēkas vērtību.28NODOKĻINodokļu piemērošanas jautājums uzņēmumiem Booking.com un Airbnb ir padziļinātas apskates vērts, jo trūkst vienotas ES prakses gan attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu no šiem uzņēmumiem.Nr. 1 (445) 2019. gada janvārisNodokļu regulējums Booking.com un Airbnb sniegtajiem pakalpojumiem Foto: © ilyakalinin – Fotolia.comNODOKĻI29Šo problemātiku ir atzinis arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), jo tā bijusī direktore Ilze Cīrule ir paudusi, ka infor-mācijas iegūšana no Airbnb un Booking.com ir visu Eiropas valstu nodokļu admi-nistrāciju problēma. Pieminēšanas vērta ir Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA). Attiecībā uz Booking.com LVRA saskata divas jomas, kurās iespējams gūt papildus nodokļu ieņēmumus — pievie-notās vērtības nodokļa (PVN) piemēro-šana rēķiniem par uzņēmuma komisijas maksām par pakalpojumiem, kas sniegti Latvijā, un uzņēmuma sistēmā pieejamo apartamentu apkopošana un nodokļu un nodevu ieturēšana no tiem.1 Booking.com un Airbnb biznesa modelis ietver plašu spektru ar nodok-ļiem saistītu problēmjautājumu, tādēļ šis raksts mērķtiecīgi ir sašaurināts. Rakstā apskatīta PVN piemērošana pa-kalpojumiem, kurus tiešsaistē sniedz uzņēmumi Booking.com un Airbnb. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) ir atsevišķa pētījuma vērts jautājums.Lai arī no pircēja skatpunkta abu uz-ņēmumu platformas ir šķietami līdzīgas, to atšķirības ir sekojošas: Booking.com2 ir ceļojumu e–komercijas uzņēmums, kas piedāvā saviem klientiem rezervēt atpūtas mītnes bez atsevišķi izdalītas pakalpojumu maksas.3 Booking.com ir reģistrēts 70 valstīs, totarp arī Latvijā, kur tas reģistrēts kā sabiedrība ar ie-robežotu atbildību,4 savukārt Airbnb5 nodrošina tiešsaistes tirdzniecības vie-tu, kas ļauj reģistrētiem izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem (izmitinātāji, angļu val. — hosts) savus pakalpojumus publicēt Airbnb platformā, kā arī sazinā-ties un veikt darījumus ar reģistrētiem lietotājiem, kuri vēlas šādus pakalpoju-mus saņemt (viesi, angļu val. — guests).6 Pamatojoties uz Crediweb datiem, 2017. gadā Booking.com valsts budže-tā nodokļos samaksāja 126 020 EUR, kas ir gandrīz 20% no tā kopējā ap-grozījuma 655 918 EUR. Lai arī Airbnb Latvijā nav reģistrēts, 2018. gada pir-majā pusgadā Airbnb Latvijas valsts budžetā brīvprātīgi iemaksājis PVN ap-tuveni 100 000 EUR apmērā.7Pirmšķietami gan Booking.com, gan Airbnb darbojas vienā tirgū un savā starpā konkurē, tomēr uzņēmējdarbī-bas forma un nomaksāto nodokļu ap-joms liecina, ka to izpratne par nodokļu nomaksu Latvijā ir ļoti atšķirīga. Cēlonis ir vienotas administratīvās prakses trū-kums attiecībā uz uzņēmumiem, kuri veic elektronisku platformu nodrošinā-tus pakalpojumus. Reģistrācijas prasības un PVN ieturē-šana ir atkarīga no uzņēmumu sniegto pakalpojumu definīcijas. Šī raksta tapša-nas laikā publiskajā telpā jau ir izskanē-juši dažādi viedokļi attiecībā uz to, par kāda veida pakalpojumiem tie uzskatā-mi,8 taču atbilde uz šo jautājumu var arī nebūt tik viennozīmīgi vērtējama.Šis raksts ir tapis, pamatojoties uz tā tapšanas brīdī piemērojamajiem un ak-tuālajiem Latvijas un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem. Booking.com un Airbnb sniegtie pakalpojumi Gan Booking.com, gan Airbnb plat-formas funkcionāli ir līdzīgas. Abas plat-formas nodrošina tiešsaistes platformas, kurās izmitinātāji (fiziskas vai juridiskas personas, piemēram, viesnīcas un viesu nami) publicē informāciju par atpūtas mītnēm un citiem pakalpojumiem, un kuras ļauj platformu apmeklētājiem saņemt informāciju par publicētajām atpūtas mītnēm un tās rezervēt. Airbnb pakalpojumu noteikumos (angļu val. — Terms of Service) noteikts, ka Airbnb platforma ir tiešsaistes tirdz-niecības vieta, kas ļauj reģistrētiem iz-mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk tekstā — izmitinātāji, angļu val. — hosts) publicēt savus pakalpoju-mus Airbnb platformā, kā arī sazināties Beāte Orlova,BDO Latvia nodokļu konsultante1 LETA (2017) «Portāls airbnb brīvprātīgi Latvijai samaksājis PVN 100 000 eiro apmērā», Dienas Bizness, pieejams: http://www.db.lv/zinas/portals–airbnb–brivpratigi–latvijai–samaksajis–pvn–100–000–eiro–apmera–465635 (apskatīts 30.11.2018.)2 Booking.com dibināts 1996. gadā Nīderlandē, kur atrodas uzņēmuma galvenā mītne. Booking.com ir viens no Booking Holdings Inc meitas uzņēmumiem, kas ir bāzēts ASV un ir Booking.com galvenais ieņēmumu centrs.3 Booking.com, About Booking, com, pieejams: https://www.booking.com/content/about.en–gb.html?aid=357022;label=gog235jc–content–XX–about–XX–unspec–lv–com–L%3Aen–O%3AwindowsS10–B%3Achrome–N%3Ayes–S%3Abo–U%3Asalo–H%3As;sid=cdb4cfb9a5c330103a97306d1fcae22e (apskatīts 30.11.2018.)4 Booking.com, Offices Worldwide, pieejams: https://www.booking.com/content/offices.en–gb.html?aid=357022;label=gog235jc–content–XX–about–XX–unspec–lv–com–L%3Aen–O%3AwindowsS10–B%3Achrome–N%3Ayes–S%3Abo–U%3Asalo–H%3As;sid=cdb4cfb9a5c330103a97306d1fcae22e (apskatīts 30.11.2018.)5 Airbnb Inc. dibināts 2008. gadā Sanfrancisko Amerikas Savienotajās Valstīs, kur atrodas tā galvenā mītne. Airbnb ietur pakalpojumu maksu par Airbnb platformas nodrošināšanu. Uzņēmums ir privāts un Latvijā nav reģistrējies.6 Airbnb, Terms of Service, 1.1 punkts, pieejams: https://www.airbnb.com/terms#sec1, (apskatīts 30.11.2018.), atjaunots 2018. gada 16. aprīlī.7 LETA (2017) «Portāls airbnb brīvprātīgi Latvijai samaksājis PVN 100 000 eiro apmērā», Dienas Bizness, pieejams: http://www.db.lv/zinas/portals–airbnb–brivpratigi–latvijai–samaksajis–pvn–100–000–eiro–apmera–465635 (apskatīts 30.11.2018.)8 Kuzmiča, O. (2018) «Kā rēķināt PVN Booking.com sniegtajiem pakalpojumiem?», iFinanses. Pieejams: https://ifinanses.lv/raksti/nodokli/pievienotas–vertibas–nodoklis/ka–rekinat–pvn–booking–com–sniegtajiem–pakalpojumiem/14029#comments (apskatīts 30.11.2018.)Nr. 1 (445) 2019. gada janvārisPirmšķietami gan Booking.com, gan Airbnb darbojas vienā tirgū un savā starpā konkurē, tomēr uzņēmējdarbības forma un nomaksāto nodokļu apjoms liecina, ka to izpratne par nodokļu nomaksu Latvijā ir ļoti atšķirīga.Next >