< PreviousGrāmatvedības uzskaites kārtības un kontu plāna aktualizācija 10GRĀMATVEDĪBANr. 2 (446) 2019. gada februārisSācies jauns gads, un stājušies spēkā Ministru kabineta (MK) 13.02.2018. noteikumi Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (MK noteikumi Nr. 87)». Iepriekš jau rakstījām, ka budžeta iestāžu grāmatvedības uzskaitē ar šiem MK noteikumiem daudzas lietas tiek pilnveidotas un dažas ieviestas no jauna. Gada sākumā vienmēr darbu ir daudz, vēl jāsagatavo 2018. gada pār-skats un jau jāsāk piemērot jaunais re-gulējums grāmatvedības uzskaitē. Mazs atgādinājums, ka 2018. gada pārskatu sagatavo saskaņā ar MK 15.10.2013. noteikumiem Nr. 1115 «Gada pārskata sagatavošanas noteikumi». Bet 2019. gada notikumus jau vērtējam un grā-matojam atbilstoši MK noteikumiem Nr. 87. Sākot ar šo rakstu, izskatīsim, kāds pārejas periods ir noteikts norma-tīvajos aktos un kādiem darbiem, lai saprastu, kas noteikti jāpaveic 2019. gadā, ieviešot jauno regulējumu, un ko varētu paveikt arī vēlāk.Darbi, kas veicami gada sākumāMinistrijām, centrālajām valsts ie-stādēm un pašvaldībām jāsāk pārskatīt un atjaunot grāmatvedības uzskaites kārtību atbilstoši jaunajam regulēju-mam, jo finanšu pārskatu konsolidāci-jā iesaistītās iestādes ievēro ministrijas, centrālās valsts iestādes vai pašvaldības vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību un kontu plānu. Ministrija, centrālā valsts iestāde vai pašvaldība apstiprina jauno grāmatvedības kontu plānu vai veic grozījumus esošajā kontu plānā, ja tā ir ērtāk, lai uzskaitītu aktīvus un pasīvus, ie-spējamos aktīvus un iespējamos pasīvus, izmaiņas tajos un darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus. Kontu plāna shē-mu analītiskās uzskaites nodrošināšanai var papildināt ar papildu zīmēm.Ministrijām, centrālajām valsts ie stādēm un pašvaldībām jāsāk pārskatīt un atjaunot grāmatvedības uzskaites kārtību atbilstoši jaunajam regulējumam, jo fi nanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes ievēro ministrijas, centrālās valsts iestādes vai pašvaldības vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību un kontu plānu.Ilustrācija: © – Fotolia.comGRĀMATVEDĪBA11Nr. 2 (446) 2019. gada februārisTā kā arvien aktuālāks kļūst grā-matvedības ārpakalpojums arī budžeta iestādēm, tad MK noteikumos Nr. 87 ir noteikts, ka grāmatvedības uzskaites pakalpojuma sniedzējs var izstrādāt vie-notu grāmatvedības uzskaites kārtību visiem grāmatvedības uzskaites pakal-pojuma saņēmējiem, to saskaņojot ar katru grāmatvedības uzskaites pakal-pojuma saņēmēju. Attiecīgi grāmatve-dības uzskaites pakalpojuma saņēmējs piemēro saskaņoto un apstiprināto grā-matvedības uzskaites kārtību.No 01.01.2019. ir jauns kontu plāns, kas jāpiemēro budžeta iestādēm grāmatvedības uzskaitē. MK noteikumi Nr. 87 papildina un precizē kontu plā-na shēmu, kas bija noteikta MK notei-kumos Nr. 1486, kā arī precizē kontu aprakstus. Kontu plānā ir apvienoti vairāki konti prasību pret pircējiem un saistī-bu pret piegādātājiem kontu grupās. Iekļauta 1500. kontu grupa, lai atse-višķi uzskaitītu ieguldījuma īpašumus, t.i., zemi un būves, kuras paredzētas iznomāšanai, izņemot tās, kuras pare-dzētas iznomāšanai vispārējās valdības sektora struktūru ietvaros vai par kuru lietošanas mērķi nav pieņemts lēmums.Tā kā no šā gada ir jānodala biolo-ģiskie aktīvi, kurus izmanto lauksaim-nieciskajā darbībā (lauksaimniecībā, zivsaimniecībā, mežsaimniecībā), no tiem aktīviem, kurus izmanto zinātnis-kās pētniecības, izglītības, transporta, izklaides vai atpūtas vai drošības un kontroles mērķiem, tad kontu plānā iekļauta 1600. kontu grupa, kurā būs jāuzskaita bioloģiskie aktīvi, kurus plā-no izmantot lauksaimnieciskajā darbībā ilgāk par vienu gadu, avansa maksāju-mus par bioloģiskajiem aktīviem un vērtības samazinājumu. Bioloģiskos aktīvus, kurus izmanto un turpinās iz-mantot zinātniskās pētniecības, izglītī-bas, transporta, izklaides vai atpūtas vai drošības un kontroles mērķiem, uzskai-ta pamatlīdzekļu sastāvā saskaņā ar pa-matlīdzekļu uzskaites pamatprincipiem (1260. kontu grupa).Kontu plāns papildināts arī ar jaunu pārējo ieņēmumu un izdevumu kontu grupu, kuru izmanto, uzskaitot ieņēmu-mus un izdevumus, kas radušies kļūdu labošanas rezultātā, grāmatvedības uzskaites principu maiņas rezultātā, kā arī veicot citus darījumus, un kas attie-cas uz iepriekšējiem pārskata gadiem (8700. kontu grupa).No kontu plāna ir izslēgti vai ci-tiem kontiem pievienoti vairāki konti, piemēram: konts «1232 Saimniecības pa-matlīdzekļi» pievienots kontam «1239 Pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi», izslēgts konts «3310 Ilgtermiņa ie-guldījumu pārvērtēšanas rezerve» un konts «8592 Ieņēmumi no ilg-termiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerves samazinājuma», konts «8180 Finanšu ieņēmumi no euro ie-viešanas» un arī konts «8280 Finan-šu izdevumi no euro ieviešanas» — eiro ieviešanas process ir pabeigts, un šādi konti vairs nav nepieciešami, konts «8520 Ieņēmumi no krājumu pārdošanas» pievienots kontam «8510 Ieņēmumi no atsavināšanai paredzēto nefinanšu aktīvu pārdo-šanas», savukārt konts «8620 Izde-vumi no krājumu pārdošanas» pie-vienots kontam «8610 Izdevumi no nefinanšu aktīvu izslēgšanas», un vēl citas izmaiņas. Kontu plānā 6000. kontu grupai «Pamatdarbības ieņēmumi» un 7000. kontu grupai «Pamatdarbības izdevu-mi» nav dots detalizētāks sadalījums. Noteikumi nosaka, ka ieņēmumus un izdevumus analītiski uzskaita atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta klasi-fikāciju jomā. Arī šeit ir izmaiņas, jo no 01.01.2019. stājās spēkā grozījumi MK 27.12.2005. noteikumos Nr. 1032 «Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju» (MK noteikumi Nr. 1032) un MK 27.12.2005. noteikumos Nr. 1031 «Noteikumi par budžetu iz-devumu klasifikāciju atbilstoši ekono-miskajām kategorijām» (MK noteikumi Nr. 1031).Grozījumi MK noteikumos Nr. 1032 veikti, lai pilnveidotu budžetu ieņēmu-mu klasifikāciju: optimizējot klasifikācijas detalizā-cijas pakāpi un nodrošinot, ka pēc būtības līdzvērtīgus ieņēmumus attiecina pēc vienotiem principiem; harmonizējot ieņēmumu pozīcijas atbilstoši spēkā esošiem normatīva-jiem aktiem;Laila Kelmere, Mg. oec.,Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docenteFoto: Aivars SiliņšNo 01.01.2019. ir jauns kontu plāns, kas jāpiemēro budžeta iestādēm grāmatvedības uzskaitē. MK noteikumi Nr. 87 papildina un precizē kontu plāna shēmu, kas bija noteikta MK noteikumos Nr. 1486, kā arī precizē kontu aprakstus.Mērķis ir atvieglot klasifi kācijas piemērošanu tās lietotājiem, kā arī samazināt kļūdaini veikto maksājumu skaitu, vienlaikus efektivizējot budžeta plānošanas un uzskaites procesus un mazinot administratīvo slogu.12GRĀMATVEDĪBANr. 2 (446) 2019. gada februāris izslēdzot no ieņēmumu klasifikāci-jas normas, kas nav atbilstošas šo noteikumu tiesību deleģējumam.Mērķis ir atvieglot klasifikācijas pie-mērošanu tās lietotājiem, kā arī sama-zināt kļūdaini veikto maksājumu skaitu, vienlaikus efektivizējot budžeta plāno-šanas un uzskaites procesus un mazinot administratīvo slogu. Turpmāk daži piemēri no veiktajiem grozījumiem. Lai ievērotu MK noteiku-mos Nr. 87 paredzēto un nodalītu un apvienotu ieņēmumus, kas rodas uzkrā-šanas principa piemērošanas rezultātā, bet neveido ienākošās naudas plūsmas, klasifikācija papildināta ar 8.0. kodu grupu, kuru piemēro ieņēmumiem, kuri veidojas pēc uzkrāšanas principa. Ar izmaiņām papildināts, ka soda nau-du, nokavējuma naudu, nokavējuma procentus, līgumsodu ieņēmumus, kas radušies nodokļu un nodevu nesamak-sāšanas vai valsts budžeta aizdevumu darījumu nosacījumu nepildīšanas dēļ, attiecina uz konkrētā nodokļa vai no-devas ieņēmumiem vai valsts budžeta aizdevumu darījumos — uz procen-tu ieņēmumiem, līdz ar to precizēti atsevišķi kodu apraksti, piemēram, 4.1.0.0. koda «Nekustamā īpašuma nodoklis» skaidrojums. Pārskatot līdz-šinējo klasifikācijas kodu pielietojumu valsts budžeta ieņēmumu uzrādīšanā, secināts, ka iespējams optimizēt klasi-fikācijas detalizācijas pakāpi. Piemēram, vienā virskodā (trijās zīmēs) apvienoti vairāki ieņēmumu kodi (attiecīgi svītro-jot apakškodus) (sk. ieņēmumu kodu 8.1.1.0. «Ieņēmumi no kapitāla daļu pārdošanas, vērtspapīru tirdzniecības», svītroti apakškodi 8.1.1.5. «Ieņēmumi no kapitāla daļu pārdošanas», 8.1.1.6. «Ieņēmumi no vērtspapīru tirdznie-cības»). Attiecīgi precizējumi veikti arī budžetu izdevumu klasifikācijā at-bilstoši ekonomiskajām kategorijām. Lai mazinātu grūtības, interpretējot kodus, kas paredzēti transfertu ieņēmumu uz-skaitei, atsevišķi kodi apvienoti, preci-zējot koda nosaukumu un papildinot to ar skaidrojumu. Tādējādi atvieglota transfertu kodu piemērošana budžetu savstarpējos pārskaitījumos. Saistībā ar izmaiņām ieņēmumu klasifikācijas transfertu kodos veikti precizējumi arī izdevumu transfertu kodu grupā 7000 «Uzturēšanas izdevumu transferti, pašu resursu maksājumi, starptautiskā sa-darbība» un 9000 «Kapitālo izdevumu transferti».Daudz izmaiņu ir arī MK noteiku-mos Nr. 1031. Tās sagatavotas, lai: pārskatītu klasifikācijā noteikto pa-matlīdzekļu minimālo vērtību, ar kuru sākot aktīvu atzīst par pamat-līdzekli, lai nodrošinātu, ka pamat-līdzekļus un inventāru uzskaita pēc to ekonomiskās būtības; vienkāršotu transfertu plānošanu un uzskaiti, vienlaikus saglabājot starptautiskās finanšu statistikas vajadzībām nepieciešamās infor-mācijas pieejamību; samazinātu izdevumu klasifikācijas kodu skaitu (apvienojot apakško-dus), tādējādi novēršot interpretā-cijas iespējas un atvieglojot klasifi-kācijas piemērošanu; precizētu klasifikācijas kodu no-saukumus un skaidrojumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos (piemēram, MK noteikumus Nr. 87); veiktu citus precizējoša un skaid-rojoša rakstura pilnveidojumus, lai izdevumu klasifikācijas piemērošanu padarītu ērtāku tās lietotājiem.Viena no svarīgākajām izmai-ņām ir tā, ka, sākot ar 01.01.2019., pamatlīdzekļa atzīšanas slieksnis ir 500 eiro, iepriekš bija 213 eiro. Līdz ar to ir precizēts koda 2312 «Inventārs» skaidrojums, norādot tajā jauno vērtī-bu. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 87 prasībām sākotnējās atzīšanas vērtības izmaiņu rezultātā uzskaitē esošie aktīvi nav jāpārklasificē, jo šīs izmaiņas klasi-ficē kā aplēšu izmaiņas, kas grāmatve-dības uzskaitē attiecināmas uz nākama-jiem, nevis iepriekšējiem periodiem. Vēl atsevišķiem kodiem, piemēram, kodam 5211 «Dzīvojamās ēkas», kodam 5212 «Nedzīvojamās ēkas» u.c., precizēti nosaukumi un skaidrojumi saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 87, un ir svītrots kods 5232 «Saimniecības pamatlīdzek-ļi». Turpmāk saimniecības pamatlīdzekļi uzskaitāmi kodā 5239 «Pārējie iepriekš neklasificētie pamatlīdzekļi».Tā kā ir jauns jeb pilnveidots kon-tu plāns, tajā ir papildinājumi un ir arī apvienoti vai izslēgti konti, tad MK noteikumi Nr. 87 uzliek pienākumu bu-džeta ie stādei izvērtēt aktīvu un pasīvu atlikumus 2018. gada 31. decembrī un 2019. gada 1. janvārī tos iegrāmatot saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā «Grāmatvedības kontu plāna shēmas kontu atbilstības tabula» noteikto kontu atbilstības tabulu. Turklāt, sagatavojot pārskatu par 2019. gadu, ePārskatos būs jāsniedz informācija par kontu pārklasifi-kāciju atbilstoši MK noteikumu Nr. 87 4. pielikumā minētajai struktūrai, norādot atbilstošos pārklasifikācijas skaitļus.Kontu atlikumu pārklasifikācija ir svarīgs notikums grāmatvedībā, tāpēc jāatceras, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attais-nojuma dokumentiem. Šajā gadījumā kā attaisnojuma dokumentu izmanto iestādē iekšēji sagatavotu dokumen-tu, piemēram, grāmatvedības izziņu. Lietderībai un pārskatāmībai ieteicams sagatavot vienu grāmatvedības izziņu, kurā uzrādīti visu aktīvu un pasīvu kon-tu atlikumi 2018. gada 31. decembrī un pārklasifikācija atbilstošos kontos 2019. gada 1. janvārī, ja tā nepieciešama. Normatīvajos aktos nav piedāvāts pre-cīzs risinājums, kā to noformēt, tomēr, izmantojot piedāvāto kontu atbilstības tabulu, ikviens var izdomāt sev ērtāko veidu. Grāmatvedības izziņā kā pama-tojumu ieteikums norādīt atsauci uz normatīvo aktu un tā punktu, piemē-ram, saskaņā ar MK noteikumu Nr. 87 442. punktu iestāde izvērtē aktīvu un pasīvu atlikumus 2018. gada 31. de-cembrī un 2019. gada 1. janvārī iegrā-mato saskaņā ar šo noteikumu 4. pie-likumā paredzēto kontu atbilstības ta-bulu, kas uzskatāma par grāmatvedības uzskaites principu maiņu, jo mainījies normatīvais regulējums. Izskatot un analizējot kontu atliku-mus, pastāv iespēja, ka atradīsies kā-das sīkas kļūdas, kas iepriekš palikušas nepamanītas. Ieteikums tās izlabot un sakārtot jau 2019. gada laikā, jo grā-matvedības uzskaites principu maiņa šajā gadā notiek tāpēc, ka ir mainījies normatīvais regulējums un ir noteikts, ka šīs izmaiņas iegrāmato kā aplēses maiņu, t.i., jauno regulējumu sāk pie-mērot, sākot ar aplēses izmaiņas datu-mu (01.01.2019.), un koriģē atbilstošo aktīvu, pasīvu, ieņēmumu vai izdevu-mu posteni pārskata periodā. Turklāt, sagatavojot pārskatu par 2019. gadu, tā pielikumā nenorāda informāciju par grāmatvedības aplēses maiņu un tās ietekmi, bet, sagatavojot 2020. gada pārskatu, jau būs jānorāda informāci-ja par aplēšu maiņu un veikto kļūdu labojumu.Viena no svarīgākajām izmaiņām ir tā, ka, sākot ar 01.01.2019., pamatlīdzekļa atzīšanas slieksnis ir 500 eiro, iepriekš bija 213 eiro. Līdz ar to ir precizēts koda 2312 «Inventārs» skaidrojums, norādot tajā jauno vērtību.14GRĀMATVEDĪBANr. 2 (446) 2019. gada februārisSaeima 2018. gada 20. decembrī pieņēma grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā, kas paredz, ka no 2019. gada 1. janvāra visiem solidaritātes nodokļa maksātājiem nodokļa likme ir 25,5 procenti. Grozījumu izstrādes nepieciešamību paredzēja Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprie-dums lietā Nr. 2016–14–01 un Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017. gada 16. novembra spriedums lietā Nr. 2016–16–01, lai nodrošinātu Solidaritātes nodokļa likuma 6. panta (par nodokļu likmēm) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam. Ņemot vērā, ka līdz 2018. gadam so-lidaritātes nodokļa likmes bija noteiktas vienādas ar likuma «Par valsts sociālo ap-drošināšanu» 18. pantā definēto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemak-su likmi un valsts sociālās apdrošināša-nas brīvprātīgo iemaksu likmi, tad 2018. gadā varēja piemērot 10 dažādas VSAOI likmes robežās no 25,50% līdz 35,09%. Minētais likmju sadalījums bija jāmaina, piedāvājot vienotu nodokļa likmi visiem solidaritātes nodokļa maksātājiem.Likums paredz, ka turpmāk solidari-tātes nodokļa piemērošana notiks divos posmos. Pirmajā posmā — sākotnēji ienākumu izmaksātājs aprēķinās, ietu-rēs un maksās valsts sociālās apdrošinā-šanas obligātās iemaksas (turpmāk — VSAOI) līdzšinējā kārtībā, piemērojot personas ienākumam noteikto VSAOI likmi (robežās no 25,50% līdz 35,09%). Vairumā gadījumā darba devēji piemē-ros nodokļa likmi 35,09%. Otrajā posmā — Valsts sociālās ap-drošināšanas aģentūra, konstatējot, ka VSAOI pārsniedz iemaksu griestus, fiksē solidaritātes nodokļa maksājumu. Ja gada laikā par personu — solidaritātes nodokļa maksātāju veikto VSAOI likme būs bijusi lielāka par 25,5%, tad Valsts ieņēmumu dienests līdz pēctaksācijas gada 1. sep-tembrim rezumējošā kārtībā veiks pār-maksātā solidaritātes nodokļa atmaksu. Papildus ar grozījumiem likumā mai-nās arī solidaritātes nodokļa sadalījums, un turpmāk solidaritātes nodoklis tiks novirzīts — veselības aprūpes pakalpo-jumu finansēšanai (1 procentpunkts), valsts pensiju finansēšanai, reģistrējot nodokļa maksātāja personīgajā kontā (valsts pensiju speciālais budžets) (14 procentpunkti) un iedzīvotāju ienāku-ma nodoklim (10,5 procentpunkti). Līdz ar to turpmāk vairs nebūs solidaritātes nodokļa novirzīšanas fondēto pensiju shēmās un privāto pensiju fondu līmenī. Saistībā ar solidaritātes nodokļa grozījumiem jāatceras arī, ka no 2019. gada 1. janvāra VSAOI objekta maksimā-lais apmērs ir palielināts no 55 000 līdz 62 800 eiro gadā. Solidaritātes nodoklis līdzīgi kā VSAOI tiek maksāts gan kā darba devēja daļa, gan darba ņēmēja daļa, piemēram, 2018. gadā nodokļa pamatlikmi (visizplatītāko solidaritātes nodokļa likmi) 35,09% ap-mērā darba ņēmējs un darba devējs dalīja 11% un 24,09% apmērā. Samazinot no-dokļa likmi un paredzot solidaritātes no-dokļa pārmaksas atmaksu, tika analizēts, kur katras nodokļa daļas maksājums tiek novirzīts. Ja solidaritātes nodokli maksā ti-kai viena persona, piemēram, pašnodarbi-nātais (32,15%), tad solidaritātes nodok-ļa likmes starpības atmaksās rezumējošā kārtībā pašam pašnodarbinātajam, savu-kārt, ja par personu darba ņēmēju veic solidaritātes nodokļa maksājumu darba devējs — maksājot 35,09% likmi (24,09% maksājot no darba devēja līdzekļiem, bet 11% ieturot no fizikās personas ienāku-ma) — nodokļa atmaksu veiks tikai dar-ba devējam, jo no solidaritātes nodokļa darba ņēmēja daļas (11%) 10,5 procent-punkti jau būs pārskaitīti iedzīvotāju ie-nākuma nodoklim un 0,5 procentpunkti solidāri veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā (minētie maksājumi būs no-dalīti no solidaritātes nodokļa un netiks atmaksāti fiziskajām personām). Ja per-sona gada laikā būs guvusi ienākumu pie vairākiem darba devējiem un rezultātā kļuvusi par solidaritātes nodokļa maksā-tāju, tā kā solidaritātes nodokli aprēķina par gadu, ir sagaidāms, ka nodokļa likmes starpības atmaksu (proporcionāli konkrē-tā ienākumu apmēram kopējā ienākumu summā un piemērotajai likmei) saņems visi darba devēji (ienākuma izmaksātāji), kuri gada laikā personas ienākumam pie-mērojuši VSAOI likmi liekāku nekā 25,5%. Tātad no solidaritātes nodokļa likmes samazinājuma vislielāko īstermiņa labu-mu iegūs darba devēji, kuri atgūs soli-daritātes nodokļa likmes starpību 9,59% (35,09% – 25,5%), ja darbiniekam būs piemērota VSAOI pamatlikme. Savukārt darba ņēmēji iegūs, ilgtermiņā raugoties, jo personām palielināsies personificēti uz-krājumi pensijām valsts sociālajā budžetā. Rezultātā arī turpmāk solidaritātes no-dokļa maksātājs joprojām, līdzīgi kā 2018. gadā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa 31,4% likmes maksājumu būs nodrošinā-jis caur solidaritātes maksājumu daļu, kas 10,5% apmērā tiks nodalīta no solidaritā-tes nodokļa un pārskaitīta kā konkrētās fi-ziskās personas iedzīvotāju ienākuma no-dokļa (turpmāk IIN) maksājums. Tas rada ietvaru tam, ka darba ņēmējam, par kura visu gada ienākumu darba devējs būs sa-maksājis VSAOI un solidaritātes nodokli, nebūs problēmas ar IIN piemaksu saistībā ar IIN progresīvās likmes 31,4% piemēro-šanu, jo nebūs jāveic piemaksa. Tomēr, ja persona saņem arī tādu ienākumu, kuram piemēro progresīvo IIN likmi, bet par kuru nemaksā VSAOI (līdz ar to netiek maksāts arī solidaritātes nodoklis), personai var būt jāpiemaksā IIN, lai nodrošinātu IIN likmes 31,4% apmērā piemērošanu ienā-kumiem, ja tie kopā pārsniedz 62 800 eiro 2019. gadā.Atgādinu, ka solidaritātes nodokli arī turpmāk rēķinās kopā par gadu, summē-jot personas ienākumus no gada sākuma, t.i., tad, kad personas ienākumi (kuriem piemēro VSAOI) pārsniegs VSAOI iemaksu griestus, tad sākotnējie VSAOI maksājumi tiks pārklasificēti par solidaritātes nodokli un solidaritātes nodoklis attiecīgi likumā noteiktajam sadalījumam tiks novirzīts. Tādējādi ir minimizēts administratīvais slogs darba devējam un citiem ienākuma izmaksātājiem, jo viņiem gada laikā nav jāidentificē, kad personas kopējie ienā-kumi no gada sākuma pārsniegs VSAOI iemaksu griestus un kad mainās VSAOI likme uz solidaritātes nodokļa likmi. Ienākuma izmaksātājs visu gadu VSAOI un solidaritātes nodokli maksā pēc tās likmes, kāda personai piemērojama, ja par personu maksā VSAOI, un nākamajā gadā sagaida darba devēja daļas solida-ritātes nodokļa likmes starpības atmaksu. Kāds būs solidaritātes nodoklis 2019. gadāNo 2019. gada 1. janvāra VSAOI objekta maksimālais apmērs ir palielināts no 55 000 līdz 62 800 eiro gadā.GRĀMATVEDĪBA15Nr. 2 (446) 2019. gada februārisR E DA KCI J A S KO M E N T Ā R SLūk, piemērs, kas faktiski atkārto 2018. gada aprēķinu un lasītājiem tika piedāvāts vairākos Bilances numuros! Ja persona saņem tikai algotā darba ienākumus (par kuriem gada laikā veiktas VSAOI), tad tai IIN 31,4% likme veidojas no 10,5% no solidaritātes nodokļa (no darba ņēmēja 11%). Rodas jautājums: kurā brīdī «lielās algas» saņēmējs kļūst par SN subjektu? Atbilde: solidaritātes nodok-li nedala pa mēnešiem (kā IIN likmi), bet, summējot no gada sākuma, konstatē, kad VSAOI subjekts ir pārsniedzis 62 800 eiro, tad pārējā VSAOI daļa tiek nosaukta par solidaritātes nodokli. Lielākajai subjektu daļai tas ir gada otrajā pusē. Saistībā ar solidaritātes nodokli darba devējam par likmi, ko piemēro subjekta ienākumam, nav jāuztraucas, jo gada lai-kā VSAOI (personām var būt 10 dažādas likmes) un nākamajā gadā darba devējam tiks atmaksāta starpība (piemērotā VSAOI likme mīnus 25,5%). Pēc Finanšu ministrijas aplēses, 97% gadījumu likmes starpību atmaksās darba devējam, jo darba ņēmēja daļa tiks novirzī-ta 10,5% apmērā IIN daļai un 0,5% — ve-selības aprūpes finansēšanai, ko neatmak-sās. Ja solidaritātes nodokli maksās tikai viena persona (subjekts), tad starpību at-maksās tai pašai personai, piemēram, iekš-zemes darba ņēmējs nodarbināts pie darba devēja ārvalstnieka (VSAOI un solidaritātes nodokli maksā tikai pati fizikā persona), tad atmaksu veiks pašai personai. PIEMĒ R SDarbiniekam noteikta mēneša alga 7500 eiro, darba ņēmēja VSAOI likme — 11%, apgādājamo personu nav, nodokļa grāmatiņa iesniegta darbavietā.No SN likuma ir izslēgts 6. pants, kas iepriekšējā likuma redakcijā noteica no-dokļa likmi, un 2019. gadam tā noteikta 6.1 pantā: nodokļa likme ir 25,50%.Savukārt nodokļa maksāšana taksā-cijas un pēctaksācijas periodā ir noteikta 6.2 pantā. (1) Nodokļa objektam taksācijas periodā piemēro tādu pašu VSAOI kā obligāto iemaksu objektam [VSA likuma 18. pants].(2) (..) VID līdz pēctaksācijas gada 1. septembrim veic nodokļa maksātājam pārmaksātā nodokļa atmaksu. Pārmaksātā nodokļa atmaksas apmēru nosaka kā starpību starp taksācijas periodā samaksāto nodokli (..) un aprēķināto nodokli, piemērojot šā likuma 6.1 pantā noteikto nodokļa likmi.(3) Pārmaksātā nodokļa atmaksa tiek veikta tikai darba devējam(..).(4) Pārmaksātā nodokļa atmaksas rezumējošā kārtībā aprēķināšanas metodiku un atmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.Gada laikā aprēķinātie ieņēmumi ir 90 000 eiro (7500 × 12), tātad pārsnie-guma summa ir 27 200 eiro (90 000 – 62 800). No iemaksu objekta maksimālās summas (62 800 eiro) samaksātās iemak-sas ir 22 036,52 eiro (DŅ daļa — 6908 un DD daļa — 15 128,52) un tā paliek nemai-nīga, proti, netiks atmaksāta (sk. tālāk). Darba ņēmēja samaksātās VSAOI (11%) — 9900 eiro (825 × 12) un tās da-lāmas šādās daļās: 450,00 eiro (0,5%, kas ir 11% sastā-vā — veselības aprūpe) un 2856,00 eiro (10,5% no 27 800 — IIN), pārējo ieskaita speciālajā pensijas bu-džetā. Gada laikā samaksātais IIN bijis 18 119,88 eiro, savukārt gadam beidzo-ties — IIN kontā no VSAOI ir novirzīti vēl 2856,00 eiro, kopā 20 975,88 eiro. Lai paskaidrotu SN aprēķina būtību, tak-sācijas gadam beidzoties, notiek nodokļa pārrēķins, kas redzams 2. tabulā: personas gada ieņēmumi sadalīti pa sliekšņiem (līdz 20 004 eiro, līdz 62 800 eiro un pārsnie-guma virs 62 800 eiro summa — 27 200 eiro). Tabulas 2. ailē tiek precizēta IIN daļa, kurai saskaņā ar IIN likuma 15. pantu pie-mēro 20% likmi. Gada laikā atskaitījumi (minimums, VSAOI, atvieglojumi, ja per-sonai uz tiem bijušas tiesības) tika piemē-roti ieņēmumiem līdz pirmajam slieksnim. Savukārt, veicot IIN pārrēķinu, konkrētais (un šeit — vienīgais) atskaitījums ir jāsama-zina par VSAOI daļu, kura novirzīta uz IIN. Kādā veidā noteiks darba devējam atmaksātās sociālās iemaksas?Atbilstoši SN likuma 6.2 panta 2. daļai darba devējam tiks atmaksātas iemaksas, kas nosakāmas kā starpība starp tak-sācijas periodā samaksāto nodokli pēc 35,09% likmes un aprēķināto nodokli, piemērojot nodokļa likmi 25,5%. Mate-mātiski tie būtu 9,59% (35,09 – 25,5%), bet jautājums ir — no kādas summas?Atbilde: gada laikā iemaksas tika rēķi-nātas, piemērojot likmi 35,09%, tajā skai-tā arī no pārsnieguma summas (no 27 200 eiro), un tas ir 9544,48 eiro. Tomēr SN liku-ma grozījumi nosaka, ka likme ir 25,5% no SN objekta (tātad no 27 200 eiro), un tas ir 6936,00 eiro. Lūk, šo divu skaitļu starpība arī tiks atmaksāta darba devējam (vai pro-porcionāli darba devējiem, ja to bija vairāk).Atmaksas summu var noteikt divējā-di: 9544,48 – 6936,00 = 2608,48 eiro vai 6936,00 : 25,5% × 9,59% = 2608,48 eiro.Astra Kaļāne, Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore2. T A B U L AIIN aprēķins par taksācijas gadu rezumējošā kārtībāGada ienākums90 000 eiro 12345IIN likmes, ņemot vērā ieņēmumu sliekšņus20%23%31,4%IIN kopā:Apliekamā ienākuma sadalījums pa ieņēmumu sliekšņiem20 00442 79627 200Attaisnotie izdevumi: (DŅ VSAOI) — SN daļa, kas pārskaitīta IIN kontā (VSAOI)–9900 + 2856 XXApliekamais ienākums= 12 960 = 42 796 = 27 200IIN2592,009843,088540,8020 975,881. T A B U L AMēneša alga (bruto) 7500 eiro 1667 eiro (ieņēmumi līdz mēneša ieņēmumu 1. slieksnim)– 825 eiro (VSAOI 11%)= 842 (apliekamais ienākums)× 0,2 (IIN likme)= 168,40 eiro (IIN)5833 eiro (ieņēmumi virs mēneša ieņēmumu 1. sliekšņa)× 0,23 (IIN likme)= 1341,59 (IIN)Kopā par mēnesi: 1509,99 eiroKopā par gadu: 18 119,88 eiroIzmaksājamā alga 5165,01 eiro (7500,00 – 825,00 – 1509,99)Foto: Aivars Siliņš16GRĀMATVEDĪBANr. 2 (446) 2019. gada februārisAtbilstoši Starptautisko iekšējā audita (turpmāk – IA) profesionālās prakses standartu prasībām iekšējā audita struktūrvienības (turpmāk – IAS) vadītājam ir jāizstrādā un jāuztur kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas programma1, tāpat jāveic IAS regulāra iekšējā novērtēšana un vismaz vienu reizi 5 gados ārējā novērtēšana.Autore iesaka pašvaldību IA darbī-bas novērtēšanā gan atbildīgajai minis-trijai sadarbībā ar audita komiteju, vei-cot ārējo novērtējumu, gan IAS, veicot pašnovērtējumu, ievērot Finanšu mi-nistrijas izstrādātos IAS darbības jomu novērtēšanas kritērijus2:1) IA sistēmas darbība, novērtējot IAS sis-tēmu noteikšanas kārtību, pasākumus, sadarbību ar pašvaldības vadītāju;2) neatkarība un objektivitāte, no-vērtējot pašvaldības organizatoris-ko struktūru, reglamentus, amata aprakstus, plānošanas īstenošanu, darba izpildi un ziņošanu;3) IAS stratēģija un gada plāns, no-vērtējot, vai tiek izstrādāti plāni, vai plāni tiek īstenoti, vai ir sabalansēti plānotie resursi, vai tas nodrošina IAS ilgtermiņa attīstību un spēju sniegt viedokli par iekšējās kontro-les sistēmu (turpmāk — IKS);4) IAS resursi, novērtējot, vai resursi ir pietiekami un profesionālā kvalifi-kācija ir pietiekama, lai sasniegtu IA funkcijas mērķi;5) IA process, novērtējot, vai IA meto-dika nodrošina pietiekamus pierā-dījumus IKS novērtēšanā, vai trešā persona var izsekot IA procesam;6) IA rezultāti, novērtējot ziņošanas procesu, tā atbilstība normatīvajiem aktiem, vai ir sniegti ieteikumi IKS darbības pilnveidošanai, vai pašval-dības vadība pieņem lēmumus par ieteikumu ieviešanu;7) IA darba izpildes un kvalitātes nodro-šināšana, novērtējot, vai pasākumi sekmē nepārtrauktu IAS izaugsmi;8) IAS sadarbība ar citiem pārliecības sniedzējiem, novērtējot sadarbību ar ārējiem auditoriem, lai samazi-nātu audita apjomu un nodrošinātu efektivitāti.Pamatojoties uz autores iepriekšē-jo gadu pētījumu rezultātiem, kā arī Iekšējo auditoru institūta The Common Body of Knowledge starptautisko pētī-jumu datiem, kas pamatoti ar 14 518 respondentu atbildēm no 166 valstīm par iekšējā audita praksi pasaulē, un ta-jos iekļautajiem norādījumiem veiksmī-gas iekšējā audita darbības nodrošinā-šanai, autore izstrādājusi pašvaldību iekšējā audita vērtēšanas pieeju. Autore izstrādāto pieeju piedāvā iz-mantot, veicot ārējo novērtējumu gan atbildīgās nozares ministrijas komisijai, audita komitejas pārstāvjiem, gan pašval-dības vadībai un auditējamiem, pieaici-not neatkarīgus ekspertus iekšējā audita jomā, novērtējot pašvaldības iekšējā audi-ta struktūrvienības efektivitāti, atbilstību iekšējo auditu regulējošiem normatīva-jiem aktiem, profesionālās prakses stan-dartiem un labākajai praksei audita jomā.Lai sniegtu vērtējumu, pašvaldības iekšējā audita vērtētājs aizpilda 1. ta-bulu atbilstoši dokumentu pārbaužu, interviju ar iekšējiem auditoriem, iekšējā audita struktūrvienības vadību un paš-valdības vadību rezultātiem, divpa dsmit faktorus novērtējot ailē «Vērtējums punktos» un piešķirot atbilstošu punktu skaitu: 2, 1 vai 0.Ivita Faituša, Dr.oec.,Latvijas UniversitātesBiznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore,SIA IF Birojs valdes locekleFoto: Aivars Siliņš un © dekanaryas – Fotolia.comIekšējā audita novērtēšanaLatvijas pašvaldībās1 IA profesionālās prakses starptautiskie standarti (standarti). IAI. Pieejams: https://global.theiia.org/translations/PublicDocuments/IPPF–Standards–2017–Latvian.pdf2 IA darbības novērtēšana. Pieejams: http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/iekseja_audita_politika/iekseja_audita_darbibas_novertesana/GRĀMATVEDĪBA17Nr. 2 (446) 2019. gada februārisAvots: autores veidota tabula1. T A B U L APašvaldību iekšējā audita vērtēšanas pieejaPamatelements*Faktors**Dokuments pārbaudei, vērtējumamVērtējums punktos****Piezīmes1. Organizatoriskā neatkarība1.1. Korekta iekšējā audita ieviešana un pakļautība organizācijas struktūrā*** Organizatoriskās struktūras shēma, rīkojumi, nolikumi2 — atbilst iekšējā audita standartu un labās prakses prasībām1— daļēji atbilst iekšējā audita standartu un labās prakses prasībām0 — neatbilst iekšējā audita standartu un labās prakses prasībām2. Kompetenta vadība2.1. Pašvaldības vadības vajadzību apzināšana un novērtēšanaSanāksmju protokoliAudita plāni 2 — veikta vajadzību apzināšana 1 — darbības veiktas daļēji 0 — nav veikta vajadzību apzināšana 2.2. Pašvaldības vadības un audita komitejas konsultēšanaSanāksmju protokoli, ziņojumi, kas: 1) sniedz informāciju par riskiem;2) nodrošina viedokli par sistēmas darbību kopumā; 3) paredz izmaksu optimizāciju, likvidē kontroles un darbības, kas nesniedz pievienoto vērtību;4) sniedz padomus, kādiem jautājumiem vēršama regulāra uzmanība;5) sniedz kopainu par kontroles vidi, ziņo par nepieciešamajiem uzlabojumiem2 — izpildīti četri līdz pieci nosacījumi 1 — izpildīti divi līdz trīs nosacījumi 0 — izpildīts viens nosacījums 2.3. Iekšējā audita struktūrvienības vadība ir kompetentaPašvaldības iekšējā audita struktūrvienības vadītājam ir atbilstoša līmeņa izglītība un profesionāls sertifikāts iekšējā audita jomā2 — atbilst1 — daļēji atbilst0 — neatbilst3. Oficiāls pilnvarojums3.1. Iekšējais audits veicina organizācijas darbības mērķu sasniegšanuIekšējā audita piedalīšanās pašvaldības gada pārskata sagatavošanā.Konsultācijas, interviju protokoli, iekšējā audita darba dokumenti, iekšējā audita ziņojums2 — atbilst1 — daļēji atbilst0 — neatbilst4. Neierobežota piekļuve informācijai un resursiem4.1. Datu analīzes izmantošana iekšējā auditāIekšējā audita dokumenti, iekšējā audita ziņojumi 2 — atbilst1 — daļēji atbilst0 — neatbilst 4.2. IT risku apzināšana iekšējā audita plānosIekšējā audita plānos iekļautas IT sistēmas2 — atbilst1 — daļēji atbilst0 — neatbilst5. Objektīvi darbinieki5.1. Patiesas informācijas sniegšana iekšējā audita ziņojumosIekšējā audita ziņojumi Intervijas ar auditoriem(iekšējā audita struktūrvienības vadītājs, auditējamās struktūrvienības vadītājs vai augstākā vadība likusi mainīt iekšējā audita konstatējumus)2 — nav atklāti konstatējumu mainīšanas gadījumi 1 — nav tiešu pierādījumu konstatējumu mainīšanas gadījumiem0 — konstatējumu mainīšanas gadījumi atklāti 6. Kompetents personāls6.1. Motivēta un profesionāla iekšējā audita komandaIekšējo auditoru darba līgumi, CV, apmācību profesionālās kvalifikācijas sertifikāti2 — strādā ilgāk par 2 gadiem 1 — darbinieki strādā ilgāk par gadu0 — darbinieki mainās, nestrādā ilgāk par 1 gadu6.2. Iekšējā auditora profesionālā pilnveide, mācībasIekšējā audita struktūrvienības darbinieku mācību plāns2 — tiek plānotas un īstenotas regulāras mācības (atbilst)1 — tiek īstenotas neregulāras mācības (daļēji atbilst)0 — netiek plānotas mācības (neatbilst)7. Ieinteresēto pušu atbalsts7.1. Progresīvas risku vadības prakses attīstīšanaIekšējā audita plāni, to aktualizācijas biežums, saskaņojums ar pašvaldības stratēģisko plānu2 — veikti risku vadības pilnveidošanas pasākumi 1 — daļēji izmantota risku vadības prakse 0 — nav izmantota risku vadības prakse8. Profesionālie audita standarti8.1. Starptautisko iekšējā audita profesionālās prakses standartu pamatprincipu ievērošanaIekšējā audita dokumenti, iekšējā audita ziņojums2 — ir ievēroti pilnībā 1 — ir ievēroti daļēji0 — nav ievērotiTabulas skaidrojumus sk. 20. lpp.18GRĀMATVEDĪBANr. 2 (446) 2019. gada februārisLai aprobētu izstrādāto pieeju, tika izmantota ekspertu metode. 2018. gada maijā autorei savu viedokli un komentārus sniedza 9 eksperti, kas pārstāvēja Finanšu ministriju, Valsts kanceleju, Latvijas Universitāti, Latvijas pašvaldību iekšējos auditorus un Iekšējo auditoru institūtu. Seši eksperti no de-viņiem pauda viedokli, ka kopumā au-tores izstrādātā pašvaldību iekšējā au-dita vērtēšanas pieeja ir izmantojama, savukārt trīs no deviņiem ekspertiem sniedza viedokļus, ka metodika ir piln-veidojama. Viena eksperta skatījumā pašvaldī-bas varētu izmantot kādas valsts pārval-des iestādes izstrādāto pašnovērtējuma pieeju, kam autore piekrīt, jo kā vienu no IA funkcijas risinājumiem autore pie-dāvā pašvaldībām pārņemt valsts tiešās pārvaldes IA metodiku, pielāgojot to pašvaldību vajadzībām. Trīs eksperti iesaka izmantot arī citus faktorus, kam autore piekrīt. Divi eks-perti iesaka pamatelementam «oficiāls pilnvarojums» vērtēt likumā/ reglamentā noteiktos pilnvarojumus, tāpat arī veik-to auditu proporciju (atbilstības auditi, efektivitātes auditi); raksturojot pamat-elementu «objektīvi darbinieki», eksperti iesaka vērtēt darbinieku ētisku uzvedību, prasmi lietot to praksē; savukārt pamat-elementam «kompetents personāls» eks-perti iesaka vērtēt ieteikumu ieviešanu, t.sk. atcelto ieteikumu īpatsvaru.Divi eksperti uzskata, ka vērtējumā ir jāiekļauj visi IA standarti, kam autore piekrīt daļēji, jo sākotnējā iekšējā audita ieviešanas posmā nav iespējams ieviest visus standartus, taču jāvērtē galvenie posmi, bet astoņus pamatelementus autore savai izstrādātajai pieejai ņēmusi par pamatu, balstoties uz starptautiskā pētījumā apkopotajiem valsts pārvaldes profesionāļu viedokļiem. Visu standar-tu iekļaušana pašvaldības iekšējā audita vērtēšanā, autores ieskatā, iespējama pēc pirmo 5 gadu iekšējā audita funk-cijas pastāvēšanas, kad būtu auditētas visas sistēmas, bet iekšējie auditori ieguvuši profesionālos sertifikātus un atbilstošu kvalifikāciju, lai pildītu pie-nākumus atbilstoši starptautiskajiem profesionālās prakses standartiem.Viens eksperts uzskata, ka pieejā trūkst dažu elementu saistībā ar gada plānošanu, ko nevar uztvert viennozī-mīgi, jo iekšējo auditu plāni ir iekļauti elementu «kompetenta vadība», «neie-robežota piekļuve informācijai un resur-siem», «ieinteresēto pušu atbalsts» un «profesionālie audita standarti» vērtē-šanā. Eksperts arī norādījis, ka izstrādā-tā pieeja neietver konstatēto problēmu novēršanas pārraudzību (follow–up), kas, autores ieskatā, ir iekļauts faktorā «starptautisko IA profesionālās prakses standartu pamatprincipu ievērošana». Autore uzskata, ka saskaņā ar starp-tautisko iekšējā audita profesionālās prakses standartu būtību tieši šajā ele-mentā ir ietverti visi IA procesi, kur ir gan darba uzdevumu plānošana, darba uzdevuma izpilde, rezultātu paziņošana un darba gaitas pārraudzība. Autore piekrīt ekspertu ieteikumiem un uzskata, ka pamatelementu novēr-tējums ir papildināms un vērtētājs var iekļaut papildu dokumentus procesu vērtēšanā katrā individuālā gadījumā atkarībā no konkrētās pašvaldības spe-cifiskajiem faktoriem (īstenots starptau-tisks projekts, veiktas būtiskas teritoriā-las pārmaiņas, rekonstrukcijas u.c.).IAS saskaņā ar starptautiskajiem profesionālās prakses standartiem sniedz pievienoto vērtību organizāci-* Atbilstoši 2010. gada IAIPF CBOK aptaujas datiem.** Adaptēti pēc 2015. gada IAIPF CBOK globālās aptaujas.*** Autores veidots atbilstoši pamatelementam «organizatoriskā neatkarība».**** Vērtējuma piešķiršana:1) konkrētā faktora vērtējums ir 2, un tas nozīmē šajā faktorā iekšējā audita darbības ir atbilstošas profesionālās prakses standartu vai normatīvo aktu prasībām, ir veikti metodikā un plānos noteiktie pasākumi, ja 2.2. faktoram izpildās četri līdz pieci nosacījumi; 5.1. faktoram nav atklāti konstatējumu mainīšanas gadījumi; 6.1.faktors — darbinieki strādā ilgāk nekā 2 gadus, pārējie faktori izpildās;2) konkrētā faktora vērtējums ir 1, un tas nozīmē, ka šajā faktorā iekšējā audita darbības ir daļēji atbilstošas profesionālās prakses standartu vai normatīvo aktu prasībām, ir daļēji veikti metodikā un plānos noteiktie pasākumi, ja 2.2. faktoram izpildās divi līdz trīs nosacījumi; 5.1. faktoram nav tiešu pierādījumu iekšējā audita konstatējumu mainīšanas gadījumiem ziņojumos; 6.1. faktors — darbinieki strādā ilgāk par gadu; pārējie faktori izpildās daļēji;3) konkrētā faktora vērtējums ir 0, un tas nozīmē, ka šajā faktorā konstatētās iekšējā audita darbības nav atbilstošas profesionālās prakses standartu vai normatīvo aktu prasībām, nav veikti metodikā un plānos noteiktie pasākumi, ja 2.2. faktoram izpildās viens nosacījums; 5.1. faktoram ir atklāti iekšējā audita konstatējumu mainīšanas gadījumi; 6.1. faktoru vērtējot, ir konstatēts, ka iekšējā audita struktūrvienības darbinieki mainās un nestrādā ilgāk par gadu; pārējie faktori neizpildās. Kad vērtējums ir izdarīts, vērtētājs saskaita iegūtos punktus un identificē iekšējā audita darba novērtējuma atbilstošo grupu:1) ja kopējais vērtējums ir 12 līdz 24 punkti — iekšējā audita darbība tiek nodrošināta veiksmīgi. Iekšējā audita funkcija ir piemērs citām iekšējā audita struktūrvienībām. Iekšējā audita pielietotās metodes un labo praksi kā paraugu var izmantot citas iekšējā audita struktūrvienības (nevienā faktorā vērtējums nav 0, visi divpadsmit faktori saņēmuši vērtējumu 1 vai 2);2) 7 līdz 11 punkti — iekšējā audita darbības nodrošinājums tiek vērtēts kā daļēji veiksmīgs. Iekšējais audits ir funkcionējošs, bet konstatētie trūkumi ietekmē iekšējā audita funkcijas mērķa sasniegšanu (vismaz septiņi analizētie faktori saņēmuši vērtējumu 1);3) 0 līdz 6 punkti — iekšējā audita darbība nedod pievienoto vērtību. Iekšējā audita funkcija ir pilnveidojama, konstatētie trūkumi kavē sasniegt iekšējā audita funkcijas mērķi (tikai viens līdz seši faktori saņēmuši vērtējumu vidējo vai augstāko vērtējumu — 1 vai 2).Iekšējā audita struktūrvienības saskaņā ar starptautiskajiem profesionālās prakses standartiem sniedz pievienoto vērtību organizācijai un tās ieinteresētajām pusēm, ja tā nodrošina objektīvu un pietiekamu pārliecību, kā arī veicina pārvaldības, riska vadības un kontroles procesu efektivitāti un lietderību.jai un tās ieinteresētajām pusēm, ja tā nodrošina objektīvu un pietiekamu pār-liecību, kā arī veicina pārvaldības, riska vadības un kontroles procesu efektivitāti un lietderību. Intervijās ar pašvaldības vadību, ar pašvaldības struktūrvienību vadītājiem iespējams noskaidrot, vai iek-šējais auditors ir pietiekami kompetents, kas ir viens no būtiskākajiem iekšējā au-dita pievienotās vērtības elementiem.Lai noteiktu pašvaldības iekšējā au-dita pievienoto vērtību, pamatojoties uz teorētisko analīzi, autore izstrādā-jusi pašvaldību iekšējā audita pievie-notās vērtības jeb ieguvumu sarakstu (2. tabula). Autore piedāvā šo sarakstu papildināt pēc nepieciešamības ar ci-tiem katrai pašvaldībai specifiskiem un būtiskiem ieguvumiem.Novērtējot katras pašvaldības iekšē-jā audita pievienoto vērtību jeb ieguvu-mus, novērtētājam (pašvaldības vadībai vai ārējam novērtētājam, iekšējā audita struktūrvienības novērtētājam) jāsniedz vērtējums 0, 1 vai 2 sekojoši: 0, ja iegu-vums neuzlabo pašvaldības darbību, 1, ja ieguvums nedaudz uzlabo pašvaldī-bas darbību, un 2, ja ieguvums būtiski uzlabo pašvaldības darbu. Autore iesniedza iepriekš minēta-jiem ekspertiem novērtēšanai izstrādā-to pašvaldības iekšējā audita pievienoto vērtību jeb ieguvumu sarakstu un 2018. gada maijā saņēma iepriekš minēto de-viņu ekspertu vērtējumu. Divi eksperti neizteica skaitlisko vērtējumu pašvaldī-bu iekšējā audita pievienotās vērtības jeb ieguvumu pašvaldības procesu uzla-bošanā, viens eksperts nenovērtēja čet-rus procesus, savukārt seši no deviņiem ekspertiem novērtēja autores piedāvā-to pašvaldību iekšējā audita pievienoto vērtību jeb ieguvumus visos minētajos procesos (sk. 2. tabulu).No 2. tabulas datiem redzams, ka, pēc ekspertu domām, lielāko iekšējā audita pievienoto vērtību sniedz jeb būtiski uzlabo ieguvumi, kas saistīti ar pašvaldības vadības, budžeta plānoša-nas un izpildes kontroles pilnveidošanu, vienotas lietvedības darba un doku-mentu aprites nodrošināšanu, domes un pašvaldības organizatoriskā un teh-nikā darba koordinēšanas uzlabošanu, kā arī iepirkumu procesu pilnveidošanu un efektīvāku iepirkumu plānu nodroši-nāšanu. Savukārt viszemāko vērtējumu eksperti piešķīruši darbinieku izpratnes veicināšanai par pašvaldības darba piln-veidošanu, juridiskā atbalsta procesu un sadarbības ar Valsts kasi veicināša-nai. Līdz ar to autores izstrādātā pie-eja ir aprobēta ekspertu novērtējuma rezultātā un izmantojama pašvaldības iekšējā audita ieguvumu novērtēšanai.No sabiedrības viedokļa ir nozīmīgi, vai institūcija valsts pārvaldē rīkojusies lietderīgi, efektīvi un likumīgi. Arī iekšē-jā audita jomā tiek vērtēta efektivitāte, ko iepriekšējos pētījumos apstiprina aptauju rezultāti: Latvijas valsts tiešajā pārvaldē IA ir efektīvs, balstīts uz ris-ku vadības novērtēšanas pieeju; IA ir uzticams un rada pievienoto vērtību; IA sistēma kopumā darbojas, taču ir nepieciešami atsevišķi uzlabojumi trū-kumu novēršanai. Ekspertu vērtējumā neatkarība ir galvenais faktors IA pie-vienotās vērtības radīšanā, IA sniedz sis-temātisku efektivitātes un risku vadības novērtēšanas pieeju.Joprojām iekšējais audits netiek pienācīgi novērtēts, un daļa atbildības par to ir jāuzņemas iestāžu vadītājiem. Auditoru zināšanas un pieredze, ko savukārt ietekmē darbinieku mainība, būtiski ietekmē IA kvalitāti valsts tiešajā pārvaldē. Auditoru skaits ne vienmēr ietekmēs plānu izpildi, ļoti būtiska ir plānošana un efektivitāte, kas ir neat-ņemama jebkura procesa sastāvdaļa, arī IA. Būtiska loma efektivitātes no-drošināšanā ir katra darbinieka indivi-duālajām īpašībām un prasmei strādāt ar liela apjoma informāciju. Svarīgs iemesls IA sistēmas nepilnībām valsts tiešās pārvaldes iestādēs un ministrijās ir zema darbinieku motivācija attīstīties un izglītoties.Jau 2005. gadā, vērtējot iekšējā au-dita sistēmu Latvijā, ārvalstu eksperti norādīja, ka pašvaldībās būtu nepie-ciešams ieviest iekšējā audita funkciju, nodrošinot Valsts kontroles auditoriem iespēju izmantot iekšējo auditoru darba rezultātu, kā arī paaugstinot sistēmas kvalitāti un efektivitāti, atbrīvojoties no funkciju dublēšanās.Jau vairākus gadus Valsts kontroles revidenti finanšu revīzijā par pašvaldību gada pārskata daļu un likumības/lietde-rības revīzijās pašvaldībās ir konstatēju-ši dažādu normatīvo aktu pārkāpumus. Revidenti aprēķinājuši, ka dažos nova-dos veidojas vairāku grāmatvedības darbinieku slodžu rezerve un poten-ciālais ietaupījums gadā varētu būt vis-maz 43 tūkst. eiro. Autore uzskata, ka minētās rezerves ir iespēja pašvaldībā vai centralizēti sadarbības teritorijā no-darbināt iekšējos auditorus, kas varētu uzsākt un pakāpeniski sakārtot iekšējās kontroles procesus.GRĀMATVEDĪBA19Nr. 2 (446) 2019. gada februāris2. T A B U L APašvaldības iekšējā audita pievienotās vērtības (ieguvumu) saraksts ekspertu vērtējumāNr. p. k.Iekšējā audita radītā pievienotā vērtība jeb ieguvums pašvaldībāEkspertu vidējais ieguvuma vērtējums1 Pašvaldības vadības procesu pilnveidošana22Pašvaldības budžeta plānošanas un izpildes kontroles procesa pilnveidošana23Vienotas lietvedības darba un dokumentu aprites procesu pilnveidošana pašvaldībā24Domes un pašvaldības organizatoriskā un tehnikā darba nodrošināšanas un koordinēšanas procesu pilnveidošana 25 Personāla lietvedības uzlabošana26 Efektīvāku iepirkumu plānu nodrošināšana27 Iepirkumu procedūru pilnveidošana28 Dzimtsarakstu nodaļas procesu pilnveidošana29Grāmatvedības uzskaites procesu pilnveidošana1,8610 Finanšu atskaišu sagatavošanas procesa uzlabošana1,8611 Gada pārskata sagatavošanas procesa pilnveidošana1,8612Domes un pašvaldības administrācijas dokumentu uzkrāšanas un uzglabāšanas, arhīva darba nodrošināšanas funkcijas pilnveidošana1,8613 Ekonomiskāka projektu īstenošana1,8614Pašvaldību kapitālsabiedrību budžeta plānošanas un izpildes procesu pilnveidošana1,8615 Pašvaldības kapitālsabiedrību finanšu pārskatu kvalitātes uzlabošana1,8616 Būvvaldes darba procesu pilnveidošana1,8317 Bāriņtiesas darbības procesu pilnveidošana1,8318 Sadarbības ar ārējo auditu veicināšana1,7119 Personāla atlases procesu pilnveidošana1,7120 Pašvaldības darbinieku vērtēšanas procesa pilnveidošana1,7121Domes dibināto iestāžu/institūciju atbalsta un konsultēšanas funkcijas iepirkumu jomā pilnveidošana1,7122 Pašvaldību kapitālsabiedrību grāmatvedības procesu pilnveidošana1,7123 Sadarbības ar Valsts kasi veicināšana1,6724 Juridiskā atbalsta procesu pilnveidošana1,5725Darbinieku izpratnes veicināšana par pašvaldības procesu pilnveidošanu1,43Avots: autores veidota tabulaNext >