< PreviousPēdējos gados aktualizējies jautājums par peļņas sadali individuālajā uzņēmumā, t.sk. zemnieku saimniecībā (ZS). Ja rakstā minēta tikai zemnieku saimniecība, tad tas attiecas arī uz zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu, bet ne uz individuālo komersantu.Peļņas sadale ZS apskatīta no trim aspektiem:1) peļņas sadales procesuālā puse,2) nodokļu piemērošana peļņas sadalei,3) peļņas sadales uzrādīšana grāmat-vedībā.Rakstā apskatītas gan normatīvo aktu prasības, gan VID metodiskajos materiālos ietvertie skaidrojumi un piemēri. Peļņas sadales process – ko nosaka likums?Attiecībā, piemēram, uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību Komerclikumā ir skaidrots, kas sabiedrība ir tiesīga pieņemt lēmumus par peļņas sada-li, kādi ierobežojumi noteikti peļņas sadalei, kā izmaksājamas dividendes vai ārkārtas dividendes u.c. jautājumi. Zemnieku saimniecību darbību, dibi-nāšanu, likvidēšanu joprojām nosaka 1992. gadā pieņemtais likums «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību», kas ir sešas reizes grozīts un no kura vairākas normas laika gaitā ir izslēg-tas. Likuma «Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību» 17. pants, kas noteica, ka peļņa pēc nodokļu nomaksas paliek īpašnieka rīcībā, no likuma tika izslēgts 2007. gadā. Tātad — ZS darbību regu-lējošajā pamatlikumā nav nekādu no-sacījumu par to, kādā kārtībā peļņas sadale veicama. Likums paredz, ka ZS var izstrādāt nolikumu vai statūtus, bet likumā nav noteikts, ka nolikumā vai statūtos būtu jāparedz noteikumi par peļņas sadales kārtību. Peļņas sadales kārtība likumā ir minēta tikai attiecībā uz ģimenes uzņēmumu, nosakot, ka tā ir jāparedz ģimenes uzņēmuma dibinā-šanas līgumā. Tā kā ZS darbību reglamentējošais likums neparedz noteikt peļņas sadales kārtību, tad jāmeklē tālāk, kuri norma-tīvie akti tomēr šādu prasību izvirza un kādi dokumenti par peļņas sadali būtu sagatavojami. Nodokļu piemērošana ZS peļņai, kas tiek sadalītaLikumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 2011. gadā tika iekļauts ter-mins — dividendēm pielīdzināms ie-nākums. Šā likuma izpratnē viens no dividendēm pielīdzināma ienākuma vei-diem ir individuālā uzņēmuma (arī zem-nieka vai zvejnieka saimniecības), kas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājs, īpašnieka ienākums, veicot individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) pārskata gada un iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas sadali. Tieši šis brīdis ir tas, kas aktualizēja jautājumu par to, ka ZS ir jāveic peļņas sadale, jo līdz tam nebija nepieciešamības ar kādu īpašu doku-mentu atspoguļot ZS peļņas sadalīšanu.Tiem, kas ikdienā savā darbībā ne-saskaras ar zemnieku saimniecībām, ie-spējams, nav saprotama norāde par to, ka dividendēm pielīdzināms ienākums attiecas uz UIN maksātājiem, jo ZS taču ir juridiska persona un tai būtu maksā-jams UIN. Tāpēc jāatgādina, ka zemnie-ku saimniecība, lai arī pēc sava statusa ir juridiska persona, var arī nebūt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPKGP) subjekts (ja tās apgrozī-jums nepārsniedz 300 000 EUR gadā). Ja uz ZS neattiecas GPKGP likums, tad ZS īpašnieks no saimniecības ienākuma maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un līdz ar to saimniecība uzņēmumu ienā-kuma nodokli nemaksā.Arī jaunajā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ir skaidrots, ka dividen-dei pielīdzināta izmaksa ir individuālā uzņēmuma (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības) pārskata gada un iepriek-šējo gadu nesadalītās peļņas sadale. Definīcija līdzīga tai, kas ietverta likumā «Par IIN». IIN likums runā par dividendei pielīdzināmu ienākumu, t.i., nodoklis tiek piemērots īpašnieka gūtajam ienā-kumam, sadalot ZS peļņu. UIN likumā tiek runāts par dividendei pielīdzinātu izmaksu — tātad nodoklis tiek piemērots uzņēmumam, kura peļņa tiek sadalīta. Kurā gadījumā ZS sadalītajai peļņai tiks piemērots IIN, kurā – UIN? UIN tiek piemērots tad, kad tiek dalīta peļņa, kas gūta, sākot ar 2018. gada 1. janvāri (kad stājās spēkā 20Peļņas sadale zemnieku saimniecībāsZemnieku saimniecību darbību regulējošajā pamatlikumā nav nekādu nosacījumu par to, kādā kārtībā peļņas sadale veicama.Likums paredz, ka zemnieku saimniecība var izstrādāt nolikumu vai statūtus, bet likumā nav noteikts, ka nolikumā vai statūtos būtu jāparedz noteikumi par peļņas sadales kārtību.Nr. 2 (446) 2019. gada februārisRakstā, kas publicēts Bilances2018. gada 22. numurā, skaidroju to, kas noteikts Uzņēmumu ienākuma no-dokļa likumā un MK noteikumos, kas izdoti saskaņā ar likumu attiecībā uz lauksaimniekiem paredzēto atvieglo-jumu piemērošanu. MK noteikumos īpaši uzsvērts, ka atvieglojumu pie-mērošanai būtisks ir tieši lēmuma pie-ņemšanas datums attiecībā uz atbalsta piešķiršanu (netiek gan skaidrots, kā rī-koties gadījumā, ja izmaksāts atbalsts, par kura aprēķināšanu lēmums netiek pieņemts). VID mājaslapā viens no jautājumiem un uz to sniegtā atbilde:«Uzņēmumam 2018. pārskata gadā valsts un ES atbalsta maksājumi tiek izmaksāti, pamatojoties uz Lauku atbalsta dienesta (LAD) aprēķinu, savukārt lēmums tiks pieņemts nākamajā — 2019. pārskata gadā. Proti, par 2018. gadā piešķirtajām un izmaksātajām summām lēmums tiks pieņemts 2019. pārskata gadā. Vai uzņēmumam ir tiesības piemērot atvieglojumu un samazināt nodokļa bāzi par valsts un ES atbalsta maksājumiem 2018. pārskata gadā?AT B I L D ENeatkarīgi no tā, ka attiecībā uz 2018. pārskata gada laikā izmaksātājām summām LAD lēmums nav pieņemts, nodokļa maksātājam saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 14. pantu ir tiesības 2018. pārskata gadā samazināt ar nodokli apliekamo bāzi par 2018. pārskata gadā izmaksā-tajām summām.Savukārt, ja nodokļu maksātājs sa-ņem avansa maksājumu vienā pārskata gadā, bet galīgo lēmumu saņem nāko-šajā pārskata gadā, nodokļu maksātā-jam ir tiesības piemērot Uzņēmumu ie-nākuma nodokļa likuma 14. pantā no-teikto atvieglojumu pārskata gadā, kurā saņemts avansā izmaksātais valsts vai ES atbalsts, un par atlikušo summu — nākošajā pārskata gadā.VID atbilde pamatota ar likuma nor-mu. Likuma normu gan ierobežo MK no-teikumu norma, bet par to atbildē nekas nav minēts. Protams, no nodokļu maksā-tāja viedokļa laikam vieglāk būtu atvieg-lojumus piemērot tajā taksācijas periodā, kad atbalsts saņemts, un nebūtu papil-dus jāseko līdzi tam, kad ir bijis vai būs lēmums. Bet šobrīd normatīvie akti tomēr nosaka, ka jāņem vērā lēmuma datums.Secinājums — katram nodokļu mak-sātājam pašam jāizdomā, vai ņemt vērā lēmuma pieņemšanas brīdi vai vadīties pēc VID atbildes, kas nosaka, ka atvieg-lojuma piemērošanai pietiek ar atbalsta maksājumu avansa izmaksas faktu.GRĀMATVEDĪBA21jaunais UIN likums). Ja tiek dalīta peļ-ņa, kas gūta līdz 31.12.2017., tai tiek piemērots IIN. IIN pareizai piemērošanai rūpīgi jālasa arī likuma «Par IIN» pārejas no-teikumu normas, ne tikai pats likums. Piemēram, pārejas noteikumos atro-damas normas par to, kāda IIN likmepiemērojama dividendēm pielīdzinā-majam ienākumam. Sadalot peļņu, kas gūta līdz 31.12.2017., 2018. un 2019. gadā ir piemērojama IIN 10% likme; turpmākajos gados tai tiks pie-mērota IIN 20% likme. Vienlaikus jā-patur prātā arī tas, ka gadījumā, ja ZS vēl nesadalīta ir peļņa, kas gūta līdz 31.12.2011., tad, šo peļņu sadalot, IIN netiek piemērots.Līdz 2017. gada beigām likumā «Par IIN» attiecībā uz dividendēm pie-līdzināmu ienākumu tika noteikts, ka šāda ienākuma aprēķināšanas brīdis sakrīt ar gada pārskata apstiprināšanas brīdi; ja gada pārskats likumā noteik-tajā termiņā apstiprināts netika, tad par ienākuma gūšanas brīdi uzskatīja 120. dienu pēc pārskata gada beigām (likuma «Par IIN» 16.1 panta 8.1 daļa). Attiecībā uz dividendēm pielīdzināta ienākuma aprēķināšanas brīdi IIN liku-mā nekas specifiski noteikts nav; līdz ar to jāpieņem, ka izmantojama likuma 16.1 panta otrā daļa, kas paredz, ka par ienākuma gūšanas dienu no ienā-kuma no kapitāla, kas nav kapitāla pie-augums, uzskata dienu, kad ienākums aprēķināts. Un būtībā šo ienākumu aprēķinām tad, kad tiek pieņemts lē-mums par peļņas sadali. Ja tiek sadalīta peļņa, kas gūta 2018. gadā un turpmāk, tai ir piemē-rojams UIN. Lai peļņas izņemšanai personīgajam patēriņam pareizi piemērotu ienākuma nodokļus, grāmatvedības uzskaitē ir jā-nodrošina peļņas uzskaite pa gadiem (jo, kā redzams no iepriekš minētā, ir pārskata periodu peļņa, kas izņemšanas gadījumā ar nodokli netiek aplikta, ir peļņa, kurai piemēro IIN, un ir peļņa, kurai piemēro UIN), kā arī jāuzskaita personīgo līdzekļu ieguldījumi un iz-ņemšana. Par to, kā uzskaiti organi-zēt, — raksta turpinājumā. VID skaidrojums par UIN atvieglojumu piemērošanu lauksaimniekiemFoto: Aivars SiliņšLinda Puriņa,SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperteAT B I L D EES atbalsts, un par r atlikušo summu — UIINN atvieglojumu ekiemNr. 2 (446) 2019. gada februāris22NODOKĻINr. 2 (446) 2019. gada februārisJebkuras fi rmas darbībā tiek veikti darījumi, kuru pamatā ir dāvinājuma fakts jeb bezatlīdzības atsavināšana: dāvanas, subsīdijas, ziedojumi u.c. Vienlaikus jāatzīmē svarīgs apstāklis: dāvinājuma darījumu būtība un klasifi kācija Latvijas Civillikumā atšķiras no nodokļu likumdošanas normām. Rezultātā bieži vien rodas neskaidrības, piemērojot nodokļus ieņēmumiem, kas saņemti dāvinājumā un/vai dāvinātāja izdevumiem. Problēmas rodas arī sakarā ar pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanu no bezmaksas nodotā īpašuma.Apskatīsim šos jautājumus un problēmas. Dāvinājuma darījuma būtība un tās piemērošanas jomaLatvijas Republikas Civillikums nosa-ka dāvinājuma jēdzienu. Šajā definīcijā pastāv daži ļoti svarīgi nodokļa piemē-rošanas aspekti. Proti, «dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz de-vības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību» (CL 1912. pants). No definīcijas izriet:1. Dāvinājuma motīvs ir tikai devība un nekas cits. Dāvinātājam nav pienā-kuma dāvināt šo dāvanu apdāvināmajai personai. Šī iemesla dēļ nav jāuzskata par dāvinājumu bezmaksas mantisko vērtību nodošana sakarā ar pieņemto saistību. Dāvinātājs dāvina ne jau tāpēc, ka to prasa mutiska vai rakstiska vieno-šanās, bet tieši aiz devības.Apskatīsim pavisam cita veida pie-mērus: nopirkti divi priekšmeti, tre-šais — saņemts kā dāvana (tā nav dāva-na, bet bonuss: pārdeva trīs preces par divu preču cenu); nosacījums grāmat-vedim: ja nodosi gada pārskatu mēnesi agrāk — saņemsi bezmaksas ceļazīmi uz sanatoriju (arī tā nav dāvana, bet gan prēmija par darbu). Minētajos gadīju-mos pastāv obligāts noteikums, lai sa-ņemtu kādu labumu. Tādēļ tā vairs nav devība, un darījums nav dāvinājums. 2. Dāvinot mantu (preci, pakalpojumu utt.), tā tiek nodota citas personas īpa-šumā; par īpašuma tiesību nodošanu ir minēts arī CL 1917. un 1918. pantā. Sa-karā ar «īpašuma tiesību nodošanu citai personai» (viens no «preču piegādes» nosacījumiem saskaņā ar PVN likuma 1. panta 10. daļu) dāvinājumu dažreiz nekorekti uzskata par preču piegādes paveidu. Jāpiebilst, ka PVN likumā kopš 2013. gada ir ieviests termins «mazas vērtības dāvana» (1. panta 10. punkts).3. Dāvanai ir jābūt ar mantisko vēr-tību. Tādēļ nav jāuzskata par dāvanu tas, kam nav reālas vērtības. Firma, kas atdod skolai savas pilnīgi nolietotās ie-kārtas, diez vai dāvina, jo šīm iekārtām vairs nav vērtības.Civillikuma 1914. pantā uzskaitīti daži dāvinājuma veidi: «Dāvinājums var būt (..) arī prasījumu tiesību bezatlīdzī-bas cesija, apdāvinātā atsvabināšana no pienākumiem pret dāvinātāju vai pret trešajām personām, atteikšanās no kā-das tiesības apdāvinātajam par labu, kā arī viņa lietu bezmaksas pārziņa.» Tādēļ ir jāatzīst dāvinājuma fakts, ja mate-riāli atbildīgajai personai ir konstatēts iztrūkums un darba devējs nepieprasa to atlīdzināt, bet noraksta iztrūkumu kā ārkārtas izdevumus. Šādā gadījumā ir acīmredzama «atsvabināšana no pienā-kumiem pret dāvinātāju». Tas pats vē-rojams debitoru parādu norakstīšanas gadījumos, atteikšanā no dažādu veidu kompensāciju un sodu samaksas utt.Vienlaikus jāatzīst, ka firma ir saņē-musi dāvanu, ja tās darbību (tās darī-jumus) dažādu iemeslu dēļ bez maksas kārto citas fiziskās un juridiskās personas.PIEMĒ R SNo sabiedrības izstājas viens no dalībniekiem. Savu daļu ar nominālvērtību 2000 eiro nav saņēmis, kā arī neprasa to. Tieši otrādi, viņš raksta iesniegumu par to, ka daļa tiek dāvināta citam dalībniekam. Šajā gadījumā ir vienas fiziskas personas dāvinājums citai fiziskajai personai, kura kļūst par daļas īpašnieku un drīkst rīkoties ar to pēc saviem ieskatiem: dāvināt, pārdot, mainīt utt.Dalībnieku maiņa tiks reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, atainota firmas analītiskajā uzskaitē, par to kļūst zināms arī VID. Apdāvinātajai personai nāksies ierakstīt dāvanu savā gada ienākumu deklarācijā.Kopš 2010. gada fizisko personu sav-starpējās dāvanas (ja tie nav radinieki vai laulātie) Latvijā tiek apliktas ar nodokli, ja dāvanas summa pārsniedz 1425 eiro. Tātad ir jāsamaksā ienākuma nodoklis. Tiesa gan, par ienākumu tiek uzskatīta tikai nauda, lietas un pakalpojumi (li-kuma «Par IIN» 7. pants), savukārt daļa (akcija) — tā ir tikai tiesības, kuras vēl nav realizētas nedz naudā, nedz grau-dā. Tomēr likums atzīst, ka šāda veida tiesības var kļūt par personas apliekamo ienākumu (IIN likuma 8. panta 2.5 daļa).Dāvinājuma darījumos ir viena īpat-nība: dāvinājums var tik atsaukts:«Dāvinājumu var atsaukt apdāvinā-tā rupjas nepateicības dēļ» (CL 1919. pants). Tomēr, ja dāvinājumam noteikts konkrēts izmantošanas mērķis (dāvinā-jums ar uzlikumu), tad dāvinājumu var atsaukt, ja mērķis nav sasniegts apdā-vinātā vainas dēļ:«Dāvinātājs var celt prasību par uzlikuma izpildīšanu, bet, ja tas nav izpildīts aiz apdāvinātā vainas, tad arī prasīt, lai viņš atdod to, ko saņēmis» (CL 1931. pants).Tieši šīs Civillikuma normas liek aizdo-māties par nodokļu piemērošanas tiesis-kumu dažādu dāvinājumu veidiem. Vai ir Nodokļi dāvinājuma darījumosFoto: © luckakcul – Fotolia.comNODOKĻI23Nr. 2 (446) 2019. gada februārisloģiski maksāt nodokli par dāvinājumu, ja pastāv iespēja to atgriezt dāvinātājam?Dāvinājums jāatgriež, ieņēmumu — nav, bet nodoklis jau ir samaksāts! Ja likums nosaka, ka nodoklis no dā-vinājuma maksājams tā saņemšanas brī-dī, tad būtu loģiski pieņemt normu, ka no budžeta tiek atgriezts nodoklis dāvi-nājuma darījuma atcelšanas gadījumā.Tomēr ir viens dāvinājuma veids, kuru atbilstoši LR Civillikuma normām nav iespējams atcelt. Tas ir dāvinājums, kas piešķirts kā atlīdzība par izdarīta-jiem pakalpojumiem:«Ar dāvinājumiem atlīdzības nozīmē jāsaprot tādi, kas piešķirti kā atlīdzība par izdarītiem pakalpojumiem» (CL 1933. pants).Vēršam jūsu uzmanību, ka šeit tiek runāts tikai par tādu atlīdzību, kuru dā-vinātājam nav pienākuma sniegt apdā-vinātajai personai. Civillikums apraksta dāvinājumus, ar kuriem tas saprot tikai tādus, kas izdarīti «aiz devības». Tieši tā-dēļ ir jāatšķir tāda atlīdzība, kura apmai-ņā pret sniegtajiem pakalpojumiem ir pa-redzēta līgumā (tas nav dāvinājums), un tāda atlīdzība, kuru dāvinātājs varēja arī nedot, ja negribētu (tas ir dāvinājums!). Paskaidrosim teikto ar nosacītu piemēru. Dāvinātāja un apdāvinātā nodokļi dāvinājuma darījumā Civillikumā dāvinājuma darījumi tiek klasificēti šādi: vispirms tiek runāts par «dāvinājumu vispār», pēcāk runa ir par trijiem īpašiem darījuma veidiem — visa īpašuma dāvinājums, dāvinājums ar uz-likumu un dāvinājums kā atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem.Šāda dāvinājuma darījumu klasifikā-cija ir nozīmīga nodokļu piemērošanai, par ko iepriekš tika sniegts skaidrojums. Tomēr Latvijas nodokļu likumdošana uzskata par lietderīgu citādu dāvināju-mu darījumu klasifikāciju:1) fizisko personu (IIN maksātāju) dā-vinājumi fiziskajām personām;2) fizisko personu dāvinājumi juridis-kajām personām (UIN maksātājām);3) juridisko personu dāvinājumi fizis-kajām personām (rezidentiem un nerezidentiem);4) juridisko personu dāvinājumi tādām pašām personām (UIN maksātājām).Pirmā darījumu grupa ar iedzīvotāju ienākuma nodokli dažreiz ir saistīta, daž-reiz — ne. Vispirms IIN likums atbrīvo no nodokļa maksāšanas fizisko personu ie-ņēmumus, kas saņemti dāvinājuma veidā no radiniekiem un laulātajiem (IIN likuma 9. panta 1. daļas 35.p a) apakšpunkts).Tomēr šis nosacījums nav attiecināts uz dāvinājumu saņemšanas gadījumiem no fiziskajām personām, kas nodarbo-jas ar komercdarbību vai saimniecisko darbību. Likumā noteikti vispārējie no-dokļa piemērošanas nosacījumi dāvinā-jumiem no fiziskajām personām — tiem tiek piemērots nodoklis, ja dāvinājuma veids nav ieslēgts izņēmumu sarakstā (9. panta 1. daļas 35. punkta apakšpun-kti no «b» līdz «d»).Pamatā šis saraksts iekļauj sevī tos gadījumus, kuri Civillikumā tiek saukti par «darījumu ar uzlikumu», bet kon-krēti IIN piemērošanai — vispirms dā-vinājumi ārstniecības un izglītošanas izdevumu segšanai.Apdāvinātajam jāatceras, ka saņemtie dāvinājumi ir jādeklarē gada ienākumu deklarācijā. Ja dāvinātājs no dāvinājuma ieturējis nodokli un par to paziņojis VID, gada ienākumu deklarācijā drīkst neuz-rādīt šādu dāvinājumu. Ja no dāvināju-ma nodoklis nav ieturēts, bet saskaņā ar likumu tas ir maksājams, deklarācijā tas jānorāda kā apliekamais ienākums un no-doklis jāmaksā apdāvinātājam. Deklarēšanas pienākums attiecas arī uz tiem dāvinājumiem, kas iekļauti ne-apliekamajos, ja to kopējā summa pār-sniedz 4000 eiro (IIN likuma 19. panta Olga Lukašina, Dr.oec., sertificēta nodokļu konsultanteJekaterina Juhimeca, Mg.sci.oec., nodokļu un grāmatvedības konsultanteFoto: Aivars SiliņšCivillikumā dāvinājuma darījumi tiek klasifi cēti šādi: vispirms tiek runāts par «dāvinājumu vispār», pēcāk runa ir par trijiem īpašiem darījuma veidiem – visa īpašuma dāvinājums, dāvinājums ar uzlikumu un dāvinājums kā atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem.PIEMĒ R SAvīzē publicēts reklāmas raksts par jaunu tiešām izcilu preci vai pakalpojumu. Pateicībā par to preces ražotājs (pakalpojuma sniedzējs) dāvina izdevniecībai jaunu automobili. Protams, aiz devības, jo avīzes redakcijas (bez cerības uz dāvinājumu) mērķis bijis godīgi iepazīstināt sabiedrību ar jaunumu. Šajā gadījumā ir acīmredzams dāvinājums — ilgtermiņa ieguldījums, kas ir saņemts kā atlīdzība par sniegto pakalpojumu aiz devības. Ja izdevniecība būtu noslēgusi līgumu ar jaunuma autoru, kurā būtu teikts, ka avīzē tiks publicēts slavinošs raksts, bet pēc publikācijas, palielinoties slavinātās preces pārdošanas apjomiem, tiks samaksāts ne vien par reklāmu, bet arī tiks piegādāts automobilis, tad šis auto nebūtu uzskatāms kā dāvinājums, bet gan kā maksa par avīzes pakalpojumu.24NODOKĻINr. 2 (446) 2019. gada februāris2. daļa). Dāvinātājam — fiziskai perso-nai nav pienākuma maksāt nodokļus (IIN, PVN) par dāvinājumu. PIEMĒ R SLatvijas iedzīvotāja uzdāvināja diviem Latvijas rezidentiem — meitai un viņas vīram — kāzu gadadienā vērtīgus dāvinājumus. Meita saņēma dārgu rotu (vērtība — 5000 eiro), bet znots — automobili (vērtība 10 000 eiro). Meitai gada ienākumu deklarācijā jāuzrāda neapliekamais ienākums (ar nodokli neapliekamais dāvinājums no radinieces), bet vīram būs jāuzrāda apliekamais ienākums (dāvinātājs nav radinieks, tātad dāvinājums no IIN nav atbrīvots, jo tā vērtība pārsniedz 1425 eiro gadā — ar nodokli neapliekamo limitu no «svešām personām»).Izņēmumu sarakstā ir iekļautas fizis-kās personas, kas reģistrētas kā IIN un PVN maksātāji, proti, tie, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību. Tiem nāksies maksāt abus minētos nodokļus, ja viņi bez atlīdzības nodos īpašumā citām per-sonām pamatlīdzekļus un pašu saražotās preces vai saimnieciskajai darbībai iegādā-tās preces, bet neizmantotas tās ietvaros.Ja šāds dāvinātājs — saimnieciskās darbības veicējs ir arī PVN maksātājs, tad šis nodoklis būtu jāmaksā no dāva-nas pašizmaksas (PVN likuma 6. panta 2. daļa). Par to — plašāk sk. «PVN dāvi-nājuma darījumos».PIEMĒ R SFiziska persona nodarbojas ar reģistrētu saimniecisko darbību, iznomā daudzstāvu ēku juridiskajām personām — ofisi, veikali, kafejnīcas. Nekustamais īpašums (ēka) ir pamatlīdzeklis, kuram ik gadu aprēķina nolietojumu. Gada vidū šī fiziskā persona dāvina ēku (kopā ar noslēgtajiem nomas līgumiem) savai meitai. Šādam dāvinājumam tiek piemērots IIN, bet kurš to maksās budžetā?IIN likuma 9. panta 1. daļas 35. punktā teikts, ka saņemtie dāvinājumi netiek aplikti ar nodokli tikai tādā gadījumā, ja izdarīti ne saimnieciskās darbības ietvaros. Attiecīgi dāvinājumā saņemtā ēka ir ar IIN apliekamais ienākums, un par nodokļa samaksu budžetā šādā situācijā atbildīga ir saimniecisko darbību veicošā persona (sk. IIN likuma 17. panta 10. daļas 8. punktu). Un pēdējais. Nedrīkst aizmirst, ka dažu dāvinājumu notariālais nofor-mējums ir saistīts ar nodevu samaksu. Atsevišķos gadījumos tās apmērs nav mazāks par nodokļa apmēru. Bet par nodevām šeit nerunāsim. Otrās darījumu grupas (fizisko per-sonu dāvinājumi juridiskajām) dāvinātā-jiem — fiziskajām personām nodokļu piemērošana ir identiska pirmajai gru-pai, kas aprakstīta iepriekš.Kas attiecas uz dāvinājuma saņēmē-ju — juridisko personu (UIN maksātāju), tam dāvinājuma saņemšana 2018. gadā nav saistīta ar uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksu, jo starp juridiskajām personām mēdz būt tādas, kas ir UIN maksātājas, bet mēdz būt arī tādas, kas šo nodokli nemaksā (sk. sarakstu UIN likuma 2. panta 2. daļā).Ja sabiedrība nav UIN maksātāja, tad starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem tā uzreiz ieskaita rezervē un, nepiemērojot nodokli, izlieto mēr-ķiem, kas paredzēti statūtos. Piemēram, Biedrību un nodibinājumu likums ļauj tādām nekomerciālajām organizācijām saņemt ziedojumus un dāvinājumus. Īpaši tad, ja papildus biedrības un nodi-binājumu statusam, kas ļauj šādas per-sonas atbrīvot no UIN, tie var iegūt vēl vienu statusu — sabiedriskā labuma or-ganizācija, kuru piešķir Latvijas Finanšu ministrija. Šis statuss padara dāvināju-mu (ziedojumu) faktus vairāk vai mazāk pievilcīgus dāvinātājiem (sponsoriem). IIN likumā (10. pants) un UIN likumā (12. pants) minētas nelielas ienākuma nodokļa atlaides fiziskajām un juridis-kajām personām, kas veic ziedojumus organizācijām ar sabiedriskā labuma organizācijas statusu.Cita lieta, ja dāvanu saņem komerc-vienība, proti, sabiedrība, kas ir UIN no saimnieciskās darbības maksātāja. Jeb-kuru saņemto labumu apdāvinātā firma iekļauj ieņēmumu sastāvā, dažreiz tie ir taksācijas perioda ieņēmumi, dažreiz — nākamo periodu ieņēmumi. Plašāk par dāvinājumu uzrādīšanu apdāvinātās per-sonas uzskaitē — MK noteikumos Nr. 775 no 2015.22.12 (2. sadaļa — noteikumi par saņemto dāvinājumu uzskaiti). Kopš 2018. gada dāvinājumam, ko saņēma UIN maksātājs, netiek piemērots nodoklis. At-gādinām, ka IIN maksātāju saņemtajiem dāvinājumiem var būt piemērots nodoklis. PIEMĒ R SDibinot firmu, tās īpašnieks (fiziskā persona) aizdeva savai firmai naudu, noformējot aizdevuma līgumu. 2018. gadā fiziskā persona nolēma neatprasīt parādu no savas firmas. Puses noformēja rakstisku atteikumu no parāda firmas labā. Tādējādi firmai radās ieņēmumi no prasības dzēšanas (parāds nav jāatmaksā). 2018. gadā šādi ieņēmumi netika iekļauti apliekamajā bāzē, ja firma (piemēram, zemnieku saimniecība) ir UIN maksātāja. Tomēr, ja šī firma būtu IIN maksātāja (tas ir iespējams), tad nodoklis varētu rasties.Īpaša ir dāvinājumu darījumu trešā grupa. Tā apvieno juridiskās personas, kas dāvina saviem darbiniekiem un citām personām, rezidentiem un nerezidentiem.Apskatīsim tās!Vispirms — par dāvinātājiem. Komersantu dāvinājumi fiziskajām personām nedod tiem nodokļa atlaidi. UIN maksātāji pirmajā etapā noraksta dāvinājumus (un no tiem ieturētos no-dokļus) izdevumos. Pēc tam nepiecie-šams analizēt, vai šie izdevumi ir/nav saistīti ar saimniecisko darbību. Ja izde-vumi nav saisīti ar saimniecisko darbību, tie jāiekļauj apliekamajā bāzē un neka-vējoties jāsamaksā UIN. Turklāt dāvinā-tāji nav tiesīgi norakstīt priekšnodokli. Iegādājoties dāvanu, tās vērtībā tiek ie-slēgts rēķinā norādītais PVN. Analoģiski jārīkojas, ja tiek dāvināta kāda pašražotā lieta, pašu sniegtais pakalpojums vai ag-rāk iegādāta lieta: nepieciešams atgriezt budžetā kādreiz norakstīto PVN no paš-ražotās lietas pašizmaksas vai no dāva-nas bilances vērtības. PVN likums ļauj firmai dāvināt katrai fiziskajai personai dāvanas bez PVN par summu, kas nav lielāka par 15 eiro (PVN likuma 1. panta 10. punkts un 7. panta 1. daļa).PIEMĒ R SUzņēmums ražo mēbeles. Darbinieka jubilejā vadība uzdāvina darbiniekam pašu ražoto dīvānu, kura pašizmaksa ir 1000 eiro. Pašizmaksā iekļautas izmaksas par izejvielām, darbinieku algas, iekārtu nolietojums un citas izmaksas. Izgatavojot šo dīvānu, tika norakstīts priekšnodoklis 105 eiro apmērā. Kā aprēķināt dāvanas vērtību?Vispirms jāatgriež norakstītais priekšnodoklis 105 eiro apmērā. Tālāk šo priekšnodokli vajag pieskaitīt pie dīvāna pašizmaksas (1000 + 105 = 1105). Tā arī būs dāvanas vērtība, kurai jāpiemēro abi algas nodokļi. Atliek noteikt, vai šīs izmaksas ir saistītas ar saimniecisko darbību. Sakarā ar to, ka dāvana šajā gadījumā ir pielīdzināta konkrētā darbinieka darba algai, izmaksas (dāvanas vērtība un nodokļi) ir saistītas ar saimniecisko darbību. UIN nav jāmaksā.Savukārt apdāvinātajām fiziskajām personām visi dāvinājumi no personām, kas nodarbojas ar saimniecisko darbī-bu, ir ieņēmumi. Šie ieņēmumi ir aplie-kami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tomēr tas ne vienmēr ir tieši tā.Fizisko personu ieņēmumi, kas dāvi-nājumu veidā saņemti no dažādām orga-nizācijām un uzņēmumiem, jāvērtē īpaši. Turklāt specifika radīsies katrā to katego-rijā — rezidenti, nerezidenti, dāvinātāja darbinieki un citas personas.26FINANSESNr. 2 (446) 2019. gada februārisEkonomiskie noziegumi, kas pazīstami arī kā fi nanšu noziegumi, ir nelikumīgas darbības, ko izdara persona vai personu grupa fi nansiālu vai profesionālu priekšrocību iegūšanai. Dažādās valstīs pastāv atšķirīga ekonomisko noziegumu klasifi kācija. Piemēram, Latvijā tie pamatā norādīti Krimināllikumā kā noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu un tautsaimniecībā: piesavināšanās, krāpšana, izvairīšanas no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, novešana līdz maksātnespējai u.c.; atrunāti arī noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā: kukuļņemšana, kukuļdošana, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana u.c. Ekonomiskie vai finanšu noziegumi Angļu valodā ar finansēm saistītos noziegumus biežāk dēvē ar vārdu fraud(krāpšana), kas ir personu nelikumīga vai noziedzīga maldināšana, lai gūtu finansiālu vai citu labumu. Sertificēto krāpšanas ekspertu asociācija izmanto definīciju, saskaņā ar kuru krāpšana ir zināmas patiesības sagrozīšana vai ma-teriāla fakta slēpšana, lai mudinātu ci-tus rīkoties tā, ka viņi cieš zaudējumus.Amerikāņu sociologs Edvins Sazerlends 1949. gadā ir ieviesis savu apzīmēju šādiem noziegumiem — white–collar crime (balto apkaklīšu noziegumi), kas iegāja sabiedrības lietošanā.Visu šādu nodarījumu galvenais mo-tīvs ir ekonomisks ieguvums. Zems risks un lielas peļņas iespējas padara šos no-ziegumus par ļoti pievilcīgām darbībām pat organizētās grupās. Varbūtība, ka šādi krāpšanas gadījumi tiks atklāti un tiks uzsākta kriminālvajāšana, ir zema sarežģīta izmeklēšanas procesa dēļ. Atšķirībā no pārējiem noziedzīgu noda-rījumu veidiem profesionālās krāpšanas gadījumi ne tikai nav acīmredzami, bet ir profesionāli slēpti.Ir informēts – ir apbruņotsLielākoties krāpšanas faktori ir indivi-duāla un organizatoriska neaizsargātība, piemēram, cietušo izpratnes trūkums vai cietušā krāpšanas riska uztveres zems novērtējums, un vāji posmi likumdoša-nā. Noziedznieki, kuri darbojas starp-tautiskajā līmenī, gūst labumu no atšķi-rībām valstu tiesību aktos. Uzņēmuma līmenī par motīviem var uzskatīt mene-džera mēģinājumus palielināt savu at-līdzību, ja tā ir atkarīga no noteiktiem finanšu kritērijiem, centienus izpildīt kre-ditoru/investoru nosacījumus attiecībā uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, pūles nodrošināt akcijas cenas pieaugumu u.c. Atsevišķas darbības, kuras iepriekš tika uzskatītas tikai par sliktu komerc-darbības praksi, faktiski var būt nozie-dzīgas. Piemēram, neapdomīgas inves-tīcijas, finanšu pārskatu sagrozīšana un slēptās vienošanās ar mērķi veikt kādas manipulācijas var būt arī krāpnieciskas. Milzīgi zaudējumi, kas saistīti ar aug-sta līmeņa finanšu krāpšanu, apdraud sociālās drošības sistēmas un destabili-zē ekonomiskās sistēmas. Korporatīva krāpšana un neatļauta rīcība joprojām ir pastāvīgs drauds sabiedrības kapitāla tirgu uzticības veidošanai.Pasaules pieredze rāda nepiecieša-mību informēt sabiedrību ne tikai par aktuālajām tendencēm komercdarbības labajā praksē, bet arī iezīmēt tos «sar-kanus karodziņus» (red flags), kuriem ir jāpievērš īpaša uzmanība, aizsargā-jot savu biznesu un aktīvus. Mūsdienās vairākas starptautiskās profesionālās organizācijas, kas cīnās ar noziedzību, piemēram, Eiropas Savienības aizsar-dzības aģentūra (EUROPOL), Sertificēto krāpšanas eks pertu asociācija (ACFE) u.c. papildus publicē arī periodiskus zi-ņojumus par pēdējā laikā identificētiem un sistematizētiem pārkāpumiem un to specifiku. Tādā veidā informācijas lasī-tāji preventīvi tiek brīdināti par iespē-jamiem draudiem, Praemonitus, prae-munitus! (Ir informēts — ir apbruņots!)Profesionālās krāpšanas shēmas: pasaules pieredzeFoto: © BillionPhotos.com – Fotolia.comFINANSES27Nr. 2 (446) 2019. gada februārisŠodien pasaules prakse attiecībā uz noziedzības, t.sk. krāpšanas atklāšanu, krāpšanas draudu apzināšanu un to savlaicīgu novēršanu balstās uz iegūtās pieredzes «skenēšanu». Informācija par krāpnieciskiem gadī-jumiem tiek uzkrāta un analizēta, nosa-kot aktuālas pārkāpumu tendences un prezentējot iegūtos rezultātus plašākai sabiedrībai. Šādi ziņojumi publicē savā veidā zinātniskos pētījumus par statis-tiskiem datiem, kas iegūti novērošanas vai socioloģisko aptaujas rezultātā un tiek sistematizēti ar statistiski matemā-tiskām metodēm. Saistībā ar ekonomis-kiem noziegumiem EUROPOL ziņojumā aprakstīti šādu noziegumu izdarītāju motīvi un sniegti spilgtākie izmeklē-šanas piemēri. ACFE ziņojumā sniegts krāpnieku raksturojums, prezentēts profesionālās krāpšanas klasifikācijas modelis Fraud Tree «krāpšanas koks».Latvijas situācijas analīzePēdējo gadu notikumi veicinājuši šāda veida pētījumus arī Latvijā. Par si-tuācijas analīzes iniciatoriem var uzskatīt Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL), kura, sākot ar 2015. gadu, publicē zi-ņojumus par investīciju klimatu Latvijā, veicot novērtējumu uz investoru no-skaņojuma indeksa bāzes. 2016. gadā FICIL sadarbībā ar starptautisko audi-toru kompāniju KPMG veica pētījumu par ēnu ekonomikas situāciju Latvijā. Starptautiskā auditoru kompānija Deloitte FICIL uzdevumā veica pētījumu par pārkāpumiem Latvijas maksātnespē-jas procesos. Šogad Latvijas Republikas Kontroles dienests (KD) publicēja Latvijas Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu le-galizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu.Plašāk par Latvijas situācijas analīzi varēsiet izlasīt attiecīgo organizāciju mā-jaslapās: www.ficil.lv un www.kd.gov.lv. Ekonomisko noziegumu klasifikācijaEiropas Savienības aizsardzības aģentūra EUROPOL, kuras galvenā mītne ir Hāgā Nīderlandē, oficiāli dibi-nāta 1998. gadā, bet ierobežotā veidā darbojās agrāk. Šī organizācija atbalsta 28 Eiropas Savienības dalībvalstis un sadarbojas ar citām valstīm cīņā pret organizēto noziedzību. EUROPOL klasificē krāpšanas veidus, kas ietilpst ekonomisko noziegumu jomā, šādi: Krāpšanās ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ietver sevī noteiku-mu nelikumīgu izmantošanu pārrobe-žu darījumos un pamatā ir saistīta ar tirgotāju pazušanu kopienas teritorijā. Sarežģītākie PVN izkrāpšanas gadīju-mi, kuros iesaistīti vairāki uzņēmumi, ir zināmi kā «karuseļi». Saiknes starp dalībniekiem ir slēptas, sākotnēji tirgo-tāji pirms izzušanas strādā tikai dažus mēnešus. To rentabilitāti ietekmē preču cenu svārstības tirgū, līdz ar to tās ir populāras vides un enerģētikas nozarē. Šo pārkāpumu neuzskata par «balto ap-kaklīšu» noziegumu, jo, izņemot valsti, citu cietušo nav. Krāpšanās ar akcīzes precēm (excise fraud) ir saistīta ar degvielas, cigarešu, alkohola u.c. akcīzes preču kontrabandu, nelegālo ražošanu un gla-bāšanu. Lai gūtu lielāko peļņu, noziedz-nieki izmanto vairākus paņēmienus, pie-mēram, pārdod gan īstas, gan viltotas preces par zemākām cenām; nepareizi deklarē reālo piegādes galamērķi, bieži vien preču kustība ir virtuāla, neizvedot preces no valsts; pēc dokumentiem vie-nas kravas izvešanai veic vairākus pārva-dājumus. Nodokļa likmju atšķirības val-stīs ir galvenais šo nodarījumu aspekts. Ieguldījumu krāpšana ir saistīta ar sociālās inženierijas metodēm, lai maldinātu personas un manipulētu ar tām konfidenciālās vai personiskās in-formācijas izpaušanai krāpnieciskiem mērķiem. Biežāk sastopamās shēmas ir: «Katlu telpas» gadījumos krāpnie-ki telefoniski izdara spiedienu uz personām, lai tās ieguldītu savus līdzekļus neeksistējošos aktīvos vai aktīvos ar zemu vērtību. «Ponci shēmas», kurās krāpnieki īsā laika periodā piesaista investo-ru grupu, piedāvājot tiem augstu ieguldījumu atdevi. Sākotnēji ie-guldījumi tiek atmaksāti, piesais-tot lielāku upuru loku, rezultātā noziedznieki pazūd ar savāktajiem līdzekļiem. «Piramīdas», kurās atšķirībā no iepriekšējām shēmām sākotnējā ieguldītāju grupa aktīvi iesaistīta nākamo investoru piesaistē, lai sa-ņemtu peļņu. Masu mārketinga krāpšanā no-ziedznieki izmanto dažādus saziņas līdzekļus, lai sazinātos ar upuriem un pieprasītu pārskaitīt līdzekļus krāpnie-ku kontos. Interneta iespējas saziņai ļauj vienlaikus vērsties pret vairākiem upuriem. Krāpšanās ar maksājumu uzde-vumiem, kad noziedznieki izmanto viltotus maksājumus, parasti krāpjot privātā un publiskā sektora organizāci-jas, kas darbojas starptautiskā mērogā. Šādos gadījumos krāpnieki, kuri dēvē sevi par augsta līmeņa amatpersonām, izmanto sociālās inženierijas metodes vai ļaunumprogrammatūras. Citi krāpšanas veidi, t.sk. krāpšana apdrošināšanā, krāpšanās ar sociāla-jiem pabalstiem, Eiropas Savienības subsīdijām, krāpšanās iepirkumos, kre-dītu krāpšana.Daži ekonomiskie noziegumi ir izda-līti atsevišķi, piemēram: «Naudas atmazgāšana», kas ir tādu līdzekļu legalizācija, kas iegūti no ci-tām noziedzīgām aktivitātēm — predi-katīviem noziegumiem. Slēpjot naudas izcelsmi, noziedznieki cenšas izmantot jaunas tehnoloģijas maksājumu ano-nimizācijai. Noziegumi pret īpašumu, kas gal-venokārt ir saistīti ar īpašumu fizisku atsavināšanu — zādzību, laupīšanu utt. Izdalīti arī intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi — preču viltošana, pirātisms utt. Dokumentu krāpšana, ar kuru to-mēr ir saprotama dokumentu vilto-šana, viltojot vai sagrozot personas identitāti vai īpašumu apliecinošo do-kumentu datus.Jūlija Liodorova, Ph.D.Valērija Fursova,Latvijas Universitātes studenteFoto: Aivars Siliņš28FINANSESNr. 2 (446) 2019. gada februāris2017. gada SOCTA (Serious and Organised Crime Threat Assessment) ziņojumā EUROPOL akcentēja šādus organizēto ekonomisko noziegumu draudus (sk. 1. attēlu).Starp pārējām noziedzības tenden-cēm 2017. gada SOCTA ziņojumā uz-svērta tehnoloģisko inovāciju attīstība un noziedznieku spēja ātri integrēt tās savā darbībā, veidojot jaunus uzņēmēj-darbības modeļus. Piemēram, dronu izmantošana nolūkos izvairīties no ro-bežkontrolēm, sociālo mediju piesaiste mērķauditorijas paplašināšanai, nelegāla tiešsaistes tirdzniecība «melnajā interne-tā», kriptovalūtas u.c. Aizvien vairāk in-divīdu apvienojas noziedzīgu pasākumu veikšanai — 76% gadījumu katrai gru-pai ir seši vai vairāk dalībnieki, grupas ir hierarhiski organizētas. 70% gadījumu grupas ir aktīvas vairāk nekā trijās valstīs, 45% gadījumu tās ir iesaistītas vairāk nekā vienā noziedzīgā nodarījumā.Profesionālā krāpšana un tās shēmasSertificēto krāpšanas ekspertu aso-ciācija ACFE — pasaulē lielākā organi-zācija, kas sniedz atbalstu krāpšanas apkarošanā un izglītošanā tās biedriem, kuru skaits pārsniedz 85 000, ir dibinā-ta ASV 1988. gadā. Kopš 1996. gada ACFE periodiski publicē ziņojumus par aktuālajām profesionālās krāpšanas tendencēm visu veidu un lielumu orga-nizācijām visās pasaules daļās — Report to the nations. 2018. gadā ACFE pub-licēja desmito ziņojumu, balstoties uz 2690 krāpšanas gadījumiem, kas iegūti no 125 valstu krāpšanas ziņojumiem, t.sk. 2 gadījumiem no Latvijas.ACFE izšķir trīs krāpšanas formas: Iekšējā krāpšana jeb profesionālā krāpšana ietver sevī krāpšanas shēmas pret uzņēmumu tā iekšienē, kad, iz-mantojot amata pienākumus, nepareizi vai nelikumīgi tiek izšķērdēti uzņēmu-ma resursi personīgajām vajadzībām. Tās ir piesavināšanās, ko veic materiāli atbildīgās personas, vai nepamatotās atlīdzības, kas pieprasītas no darba de-vēja. Krāpšanas shēmas ir atkarīgas no izdarītāju statusa uzņēmumā — darbi-nieki, menedžeri, valde, īpašnieki. Ārējā krāpšana ietver krāpšanas shē-mas uzņēmuma vārdā, maldinot finan-šu informācijas lietotājus. Biežāk šādos nolūkos tiek veikta neatbilstoša aktīvu pārvērtēšana, nepietiekoši tiek atklāta būtiska informācija vai veiktas citas ma-nipulācijas uzskaitē. Ārējā krāpšana tiek vērsta pret uzņēmumu arī ārpus tā. Pie-mēram, negodīgi piegādātāji var iesais-tīties cenu noteikšanas shēmās, sarunāt norēķinus par nesaņemtām precēm vai pakalpojumiem, iesniegt viltotus doku-mentus par samaksu, piekukuļot uzņē-muma darbiniekus u.c. Krāpšana pret personām — personu līdzekļu, personu datu vai citas svarīgas informācijas izkrāpšana, paļaujoties uz upuru uzticēšanos.Ievērojot šo sadalījumu, ACFE iz-strādāja profesionālās krāpšanas kla-sifikācijas modeli, plašāk dēvētu par «krāpšanas koku», norādot šādas krāp-šanas shēmas, kuru realizēšana nav iespējama bez uzņēmumu pārstāvju piedalīšanās: Aktīvu piesavināšanās ir izplatītākais no krāpšanas veidiem, ietverot aktīvu zādzību vai to ļaunprātīgu izmantoša-nu. Šo krāpšanu raksturo šādas shēmas: Shēmas ar naudas līdzekļiem: skaidras naudas ieņēmumi bez to reģistrēšanas; krāpšanās ar naudas ienākumiem — ar ieņēmumiem no realizācijas, ar debitoru parādiem, ar preču atgriešanu, kā arī naudas zādzība; krāpnieciskās izmaksas — shēmas ar rēķiniem, algu izmaksām, izdevumu atlīdzināšanu, citu nepa-matotu maksājumu veikšanu un nepamatotu izdevumu reģistrāciju. Shēmas ar aktīviem: aktīvu ļaunprā-tīga izmantošana un to atsavināša-na — shēmas ar aktīvu pieprasījumu un pārvietošanu, fiktīvu pārdošanu un izvešanu, pirkšanu un saņemša-nu, kā arī aktīvu dokumentāri ne-slēptā zādzība. Korupcija — pamatā ir uzņēmējdar-bības darījums, taču tas nav likumīgs vai ir neētisks. Korupcijas shēmas izpau-žas kā iesaistīšanās konfliktu interesēs, kukuļu izmantošanā, neatļauto labumu piešķiršanā/pieņemšanā, ekonomiskajā izspiešanā. Finanšu pārskatu krāpšana — viens no zaudējumu nesošiem krāpša-nas veidiem, kas ietver uzskaites datu sagrozīšanu: atzīstot vai neatzīstot ieņēmumus, saistības un izdevumus; atzīstot ieņēmumus vai izdevumus ne-pareizos periodos; veicot neatbilstošu aktīvu novērtēšanu; neatklājot vai ne-pareizi interpretējot informāciju. Šī sa-grozīšana ir vērsta uz: uzņēmuma vērtības/ieņēmumu pārvērtēšanu, maldīgi atspoguļojot finansiāli spēcīgu uzņēmumu, at-zīstot fiktīvus aktīvus vai reģistrējot mākslīgos ieņēmumos; uzņēmuma vērtības samazināšanu/izdevumu palielināšanu, reģistrē-jot fiktīvus izdevumus vai atzīstot mākslīgās saistības.ACFE izstrādātais «krāpšanas koks» ir atspoguļots 2. attēlā.Starp citām krāpšanas tendencēm 2018. gada ACFE ziņojumā minēts vi-dējais krāpšanas shēmas realizācijas ilgums — 16 mēneši, uzņēmuma va-dība ir iesaistīta katrā ceturtajā krāp-šanā, tostarp zaudējumi no šiem ga-dījumiem ir vislielākie. Vīrieši par 75% biežāk iesaistās nelikumīgu darbību īstenošanā, aizvien biežāk krāpšanā ir iesaistītas vairāk par trim personām, kuras darbojas uzņēmumā ilgāk par pieciem gadiem. Parasti cietušais ne-var atgūt zaudējums.Pasaules spilgtākie korporatīvās krāpšanas skandāli2000. gados pasauli pāršalca kor-poratīvo skandālu vilnis, kad lieli starp-tautiskie uzņēmumi bija spiesti atzīties finanšu pārskatu krāpšanā, kā rezultātā šo uzņēmumu investori zaudēja miljo-nos vērtējamus ieguldījumus. Krāpšanu, kurā bija iesaistīta gan vadība, gan grā-matveži, gan auditori, atzinās uzņēmu-mi dažādās valstīs — ASV, Indijā, Itālijā, Francijā u.c.1 . A T T Ē L SEkonomisko noziegumu draudi, pēc EUROPOL datiemEKONOMISKO NOZIEGUMU DRAUDINAUDAS ATMAZGĀŠANAKR ĀPŠANĀS NODOKĻU JOMĀAR AKCĪZES PRECĒMK ATLU TELPASAR PVNPONCI SHĒMASPIR AMĪDASIEGULDĪJUMU KR ĀPŠANAKORUPCIJA SPORTĀCITIKRĀPŠANAFINANSES29Nr. 2 (446) 2019. gada februārisPirmais no skandālu viļņa bijis Enron — liels ASV enerģētikas uzņē-mums. Laika posmā no 1996. līdz 2000. ga-dam Enron palielināja peļņu finanšu atskaitēs no 493 līdz 1266 miljoniem ASV dolāru, bet pēc atskaišu pārskatī-šanas 2001. gadā uzņēmuma akcijas cena nokrita no 90,56 ASV dolāriem līdz nullei, novedot pie iepriekš 70 mil-jardu dolāru vērto investīciju krituma.Enron korporācijas pamatprincips bija darījumu veikšana ar finanšu ins-trumentiem (opciju līgumu pirkšana–pārdošana), kas saistīti ar energoresur-siem. Šāda darbība deva lielāku peļņu salīdzinājumā ar ieguldījumiem faktis-kajos aktīvos. Līdz 2001. gada beigām daudzi, tostarp Wall Street profesionā-ļi, uzskatīja, ka šī prakse ir izcils panā-kums. 90. gadu beigās Enron mēģināja izveidot platjoslu tirgu un gūt peļņu nesen atbrīvotajos tirgos, investējot sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumos Indijā, Dienvidamerikā unLielbritānijā, ieguldījumu veikšanai uzņemoties lielu parādu slogu.Tomēr korporācijas darbības rezul-tāts bija mazāk rentabls nekā finanšu pārskatos uzrādītais. Kad reģionālā po-litika bloķēja Enron paredzēto cenu kā-pumu, ienākumi no investīcijām izzuda, bet parāds palika.Maldinot investorus, Enron falsificē-ja finanšu pārskatus, neatzīstot Enronkontrolēto uzņēmumu zaudējumus, uzskatot, ka tie ir neatkarīgi uzņēmumi. Turklāt Enron slēpa bankas kredītus, kas bija izsniegti energoresursu tirdzniecībai.Peļņas pieaugumu Enron sasniedza ar diviem instrumentiem:izveidojot meitas uzņēmumus bez pietiekama mātes kapitāla zemu nodokļu zonās, ar kurām noslēdza fiktīvus enerģijas piegādes līgumus;nepareizi atspoguļojot opcijas līgu-mus, atzīstot ieņēmumus līguma noslēgšanas brīdī, nevis enerģijas piegādes laikā.Enron revidentu kompānija Arthur Andersen ne tikai pievēra acis uz ne-pareizu grāmatvedības uzskaiti, bet arī aktīvi iesaistījās, izstrādājot sarežģītas finanšu struktūras un darījumus, kas atviegloja krāpšanas īstenošanu.Reaģējot uz revīzijas un grāmatve-dības uzskaites problēmām, kas tika atklātas Enron gadījumā, 2002. gadā ASV Kongress pieņēma Sarbanes–Oxleylikumu, pastiprinot prasības informā-cijas atklāšanai un revidentu atbildībai un uzraudzībai.Kā citu kor-poratīvo skan-dālu var minēt Itālijas pārti-kas magnātu Parmalat, pazīstamu ar ilgu un panākumiem bagātu vēs-turi. 90. gados Parmalat aktīvi lietoja dubulto rēķinu izrakstīšanas metodi. Pirmo reizi ieņēmumus un debitoru prasījumus uzņēmums atzina reālas preču realizācijas brīdī, bet otro reizi — brīdī, kad to pašu preci izplatītājfirmas piegādāja pasūtītājam. Pateicoties uz-ņēmuma labajai finansiālajai situācijai, Parmalat piesaistīja ievērojamus obli-gāciju aizdevumus, neuzrādot tos īstos apmēros finanšu pārskatos.Krāpšanas shēmu rezultātā uzņē-mumam izdevās paaugstināt aktīvus par 16 miljardiem dolāru, slēpt kredi-toru prasības 10 miljardu dolāru ap-mērā un radīt 5 miljardu dolāru fiktī-vus līdzekļus meitas uzņēmumu banku kontos ofšoros. Krāpšanā bija iesaistīti arī Bonlat Financing Corporation revi-denti, kas uz viltojumu pamata apstip-rināja aktīvu glabāšanu nepastāvošā Amerikas bankas kontā.2003. gadā Parmalat nevarēja izpildīt saistības pēc nelielas obligācijas emisijas, kā rezultātā krāpšana tika atklāta, nega-tīvi ietekmējot visu Itālijas ekonomiku.Ņujorkas menedže-ris Bernards Medofs(Bernard Madoff) ir 65 miljardu dolāru Ponci shēmas autors. Tā ir lie-lākā individuālā krāp-šana, kas tika atklāta 2008. gada decembrī.60. gados B. Medofs izveidoja ieguldījumu fondu par godīgi nopel-nītajiem 5000 dolāru. Pateicoties novatoriskām datortehno-loģijām, kompānija strauji attīstījās un kļuva par vienu no lielākajiem tirgus veidotājiem ASV. Medofa klientu vidū 2. A T TĒ L S«Krāpšanas koks», balstoties uz ACFE datiemPROFESIONĀL ĀS KRĀPŠANAS SHĒMASNAUDAS LĪDZEKĻU PIESAVINĀŠANĀSINTEREŠU KONFLIK TSKUKUĻDOŠANA / KUKUĻŅEMŠANANE ATĻ AUTO LABUMU PIEŠĶIRŠANA / PIEŅEMŠANAEKONOMISK Ā IZSPIEŠANAAK TĪVU PIESAVINĀŠANĀSATŠĶIRĪBAS LAIK ĀATŠĶIRĪBAS LAIK ĀFIK TĪVI IEŅĒMUMISLĒPTĀS SAISTĪBAS UN IZDEVUMISAMAZINĀTIE IEŅĒMUMIPĀRMĒRĪGĀS SAISTĪBAS UN IZDEVUMINEPIENĀCĪGA ATKL ĀŠANANEPIENĀCĪGA ATKL ĀŠANAUZŅĒMUMA VĒRTĪBAS PĀRVĒRTĒŠANA / IEŅĒMUMU PA AUGSTINĀŠANAUZŅĒMUMA VĒRTĪBAS / IEŅĒMUMU SAMAZINĀŠANAKORUPCIJAFINANŠU PĀRSK ATU KRĀPŠANAAK TĪVU PIESAVINĀŠANĀSNext >