< PreviousPIEMĒ R SPieņemsim, ka uzņēmums «X», kurš ražo ķebļus par 2 eiro gabalā, uzdāvina 100 šīs preces vienības citam uzņēmējam. PVN no visas preču partijas budžetā ir jānomaksā uzņēmumam «X», kuram ķebļu dāvināšana ir ar PVN apliekams darījums. PVN aprēķina no ķebļu pašizmaksas. Mūsu piemērā tas veidos 21% no 200 eiro.PIEMĒ R SLNT kanālā demonstrē raidījumu «Degpunktā» par cilvēkiem, kurus piemeklējusi nelaime (ir nodegusi māja). Firma nolemj sniegt cietušajiem palīdzību un dāvināt būvmateriālus nodegušās mājas atjaunošanai. Iegādes brīdī PVN tika nomaksāts reversā. Proti, tas tika uzrēķināts un uzreiz atskaitīts kā priekšnodoklis, bet faktiskas PVN nomaksas naudā nav. Vai dāvinot rodas PVN?Šāda «preces nodošana citas personas īpašumā» no PVN likuma viedokļa netiek uzskatīta par preces piegādi, jo atlīdzinājuma nav un tas nevarēja rasties. Šāda preces dāvināšana nodokļu maksātājam nedod tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumu. Attiecīgi, ja tas ir ticis atskaitīts, iegādājoties preci, tad būvmateriālu nodošanas brīdī ir jāveic PVN korekcija. Rezultātā nāksies reālā naudā samaksāt PVN, kas aprēķināts no nodoto preču pašizmaksas. Turklāt šādā darījumā rodas IIN (dāvinājums fiziskai personai) un UIN (ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi), un tas netiks uzskatīts par ziedojumu, kas dod tiesības uz UIN atvieglojumiem.Uzskaite dāvinājuma darījumosAplūkosim dāvinājumu atspoguļojumu juridiskās personas grāmatve-dības uzskaitē!PIEMĒ R SFiziska persona dāvina juridiskais personai automobili; puses objektu novērtē kā 10 000 eiro vērtu. Uzņēmums automobili klasificē kā pamatlīdzekli; automobiļa lietderīgas izmantošanas termiņš ir 5 gadi.Darījuma atspoguļojums uzņēmuma uzskaitē:Nr. Apraksts Debets Kredīts1.Pamatojoties uz attaisnojuma dokumentu (dāvinājuma līgums, pieņemšanas–nodošanas akts)PamatlīdzeklisTurpmāko periodu ienākumi2.Uzrēķināts pamatlīdzekļa gada nolietojums(10000 / 5 = 2000)Pamatlīdzekļu nolietojumsUzkrātais pamatlīdzekļu nolietojums3.Taksācijas gadā saņemtie dāvinājumiTurpmāko periodu ienākumiSaņemtie dāvinājumi (ienākumi)Tā kā dāvinātais objekts uzņēmumā tiks izmantots vairākus gadus, tas nolietosies, un ik gadu daļa tā vērtības nonāks izdevumos. Attiecīgi proporcionāla dāvinājuma daļa nonāks arī ienākumos.Gadījumā, ja dāvinājumā saņemts objekts ar neierobežotu lietderīgas izmantošanas termiņu, piemēram, zeme, sena glezna, juvelierizstrādājums, tad šādu dāvinājumu ienākumos iekļauj tajā taksācijas periodā, kurā šis objekts atsavināts (sk. MK noteikumu Nr. 775 2. sadaļu).PIEMĒ R SSaskaņā ar aizdevuma līgumu uzņēmums ir parādā savam dibinātājam 10 000 eiro. Līguma noteikumi paredz, ka uzņēmumam pēc gada jāatdod nauda kopā ar procentiem — 10% gadā. Pēdējā laikā firmas stāvoklis ir pasliktinājies, un puses ir vienojušās parādu neatdot. Proti, fiziska persona savam uzņēmumam ir uzdāvinājusi (piedevusi) parādu līdz ar procentiem.Darījuma atspoguļojums uzņēmuma uzskaitē:20NODOKĻIPVN dāvinājuma darījumosPreces piegāde bez atlīdzības (dāvinājums) no PVN viedokļa var gan pārtapt, gan arī nepārtapt par darījumu, kas ir apliekams ar šo nodokli. Bez īpašas normas par tā dēvēto uzņēmuma fiziskām perso-nām veikto «mazvērtīgo» dāvinā-jumu atbrīvošanu no nodokļa (sk. IIN likuma 1. panta 10. punktu un PVN likuma 7. panta 1. daļu) ir vēl viena «dāvinājumu» grupa, kas ne-iekļūst ar nodokli apliekamo skaitā. Viss ir atkarīgs no tā, ir vai nav ticis norakstīts priekšnodoklī PVN, kas norādīts rēķinā par šādas preces iegādāšanos vai rēķinos par šādas preces izgatavošanai paredzētu ma-teriālu iegādi.Ja, piemēram, dators ir iegādāts saimnieciskajai darbībai, uzņē-mums ir norakstījis priekšnodoklī, tādējādi pilnā apjomā neiemaksā-dams PVN budžetā. Ja uzņēmums vēlāk pārtrauc izmantot datoru saimnieciskajā darbībā, kādam to uzdāvinādams, nāksies daļu no-rakstītā priekšnodokļa atdot bu-džetam (sk. 6 panta 1. un 2. daļa). Bet, ja dators ir iegādāts tieši dā-vināšanai (priekšnodoklis nav no-rakstīts), tad tā ir parasta preces piegāde bez atlīdzības, proti, darī-jums, kas neattiecas uz saimniecis-ko darbību un PVN. Attiecībā uz to var rasties UIN un/vai IIN.PVN likumā norādītajai nepiecie-šamībai bezmaksas darījumus no-dalīt no kopējā preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumu kompleksa ir sava loģika: bezmak-sas darījuma gadījumā PVN tiek ap-rēķināts procentos no bez atlīdzības piegādājamo preču un pakalpoju-mu pašizmaksas (34. panta 2. un 3. daļa).Tāpēc, ja, piemēram, mēbeļu uzņēmums kādam dāvina tajā iz-gatavotu mēbeļu komplektu, tad tā ir preces piegāde bez atlīdzības (priekšnodoklis ir norakstīts), un PVN tiek aprēķināts no šī mēbeļu komplekta pašizmaksas. Turpre-tim, ja mēbeles ir speciāli iegādā-tas dāvinājumam (darbiniekam, saimniekam, skolai utt.), tās par iegādes cenu kopā ar pārdevējam samaksāto PVN savā uzskaitē ņem uzņēmums–pircējs. Tā ir saimnie-ciskajai darbībai neparedzētas pre-ces iegāde. Tāpēc par šādu preci samaksātais PVN priekšnodoklī norakstīts netiek. Dāvināšanas brī-dī mēbeļu īpašnieki mainās. Taču ar nodokli apliekamo darījumu sarakstā šāds dāvinājuma fakts neiekļūst.Nr. 4 (448) 2019. gada aprīlisaicina novērtēt personu kompetenci atbilstoši grāmatveža (ceturtā līmeņa kvalifikācijas) profesijas standarta prasībām un iegūtgrāmatveža Kompetences sertifikātu!AKREDITĒTA PERSONU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS UN SERTIFICĒŠANAS INSTITŪCIJAGRĀMATVEŽU SERTIFIKĀCIJAS CENTRSGrēcinieku ielā 9–3, Rīgā, LV–1050 (2. stāvā) • tālr./fakss 67222381 • e–pasts: gsc@lza.lv • www.gramatvezusc.lvGrāmatvežu sertifikācijas centrs ir kopš 2001.gada akreditēta institūcija, atbilstoši starptautiskā standarta ISO/IEC 17024 «Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām» prasībām un LR likumam «Par atbilstības novērtēšanu»*. Sveicam visus grāmatvežus, kas sekmīgi nokārtojuši eksāmenus, un ieguvuši grāmatveža Kompetences sertifikātu:Sertificēta GRĀMATVEŽAvārds, uzvārdsSertifikāta numursDana Žanabajeva956Aļona Borovika957Laila Baumane958Zanda Rītiņa959Olga Minkajeva960Signe Bērziņa961Lauma Šteinberga962* Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (www.latak.lv).** Daudzpusējā savstarpējās atzīšanas līguma valstu akreditācijas institūciju saraksts http://www.european–accreditation.org/mla–and–bla–signatories#5 Kopš 2018. gada GSC ir Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) radniecīga sabiedrība.Akreditācijas sistēma ir starptautiski atzīta 30 Eiropas valstīs** un grāmatveža kompetences sertifikāts izsniegts 962 grāmatvežiem un 89 grāmatvežiem – auditoriem, kas ir pateicīgi darba devējiem par atbalsta sniegšanu viņu profesionālajai izaugsmei.Eksāmeniem var sagatavoties patstāvīgi, balstoties uz praktisku pieredzi grāmatvedības darbā vai apmācības kursos pie mūsu sadarbības partneriem.Zvaniet vai rakstiet un jautājiet, jo Jūsu lēmums var kļūt par jaunas, interesantas un bagātas dzīves sākumu. Novērtēšanas eksāmenu saraksts, sertifikācijas izmaksas, informācija par sertifikācijas shēmām un prasībām GSC mājaslapā – www.gramatvezusc.lv. Vienmēr laipni gaidīsim!GSC izpilddirektore Sandra VilcāneNODOKĻI21Nr. 4 (448) 2019. gada aprīlisNr. Apraksts Debets Kredīts1.No dibinātāja saņemts aizdevums 10000 eiroNaudaNorēķini par aizņēmumu no dibinātāja2.Aprēķināti aizņēmuma procenti 10 000×10% = 1000Aizņēmuma procentiNorēķini par aizņēmumu no dibinātāja3.Vienošanās par prasību izbeigšanuNorēķini par aizņēmumu no dibinātājaSaņemtie dāvinājumi (ienākumi)* Šajā situācijā rodas jautājums, vai uzņēmumam ir jāaprēķina un jānomaksā IIN no aizņēmuma procentiem.Saskaņā ar IIN likuma 11.9 panta 11. daļu procenti ir ienākumi no kapitāla (taču ne kapitāla pieaugums). «Par procentu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par procentu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad fiziskajai personai rodas tiesības neierobežoti rīkoties ar attiecīgo ienākumu saskaņā ar noslēgto līgumu vai likumu un attiecīgais ienākums kļūst pieejams šai personai tās norādītajā veidā un kārtībā.» (Sk.16.1 panta 9. daļu.)Tātad fiziskā persona procentus, tāpat kā parāda pamata summu, arī nav saņēmusi, taču pēc savas brīvas gribas ir tos piedevusi. Vai var sacīt, ka brīdī, kad tiek dāvināts parāds līdz ar procentiem, tai ir radušās «tiesības neierobežoti rīkoties ar attiecīgo ienākumu»? Vai var uzdāvināt to, kas neatrodas tavā rīcībā? Mūsuprāt, šajā situācijā pastāv risks, ka radīsies IIN 20% apmērā no uzdāvinātajiem (potenciāli iespējamajiem, taču nesaņemtajiem) procentiem.4.Ieturēts 20% IIN no aizņēmuma procentiem 1000 × 20% = 200Norēķini par aizņēmumu no dibinātājaNorēķini ar budžetu par procentiemPIEMĒ R SUzņēmums ABC ir nopircis mobilo telefonu un uzdāvinājis to savam darbiniekam dzimšanas dienā. Telefona vērtība bez PVN ir 1000 eiro. Telefona piegādei pārdevējs pielieto reverso režīmu, taču, tā kā telefons nav iegādāts saimnieciskās darbības vajadzībām un arī nav ar nodokli apliekams darījums, priekšnodoklis šajā gadījumā nav atskaitāms.Tādējādi dāvanas vērtība būs 1210 eiro. Dāvanas darbiniekiem ir pielīdzinātas ienākumiem, kas tiek aplikti ar IIN un par ko tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tātad 1210 eiro ir darba alga «uz rokas», un nodokļi ir uzrēķināmi uz «augšu». Pieņemsim, ka darbinieks ir iesniedzis nodokļa grāmatiņu un viņa prognozējamais minimums līdzinās nullei. Ar IIN apliekamā summa līdzinās (1210 / 0,8) 1512,50 eiro, IIN ir (1512,50 × 20%) 302,50 eiro. VSAOI objekts līdzinās (1512,50 / (1 – 0,11)) 1699,44 eiro — tā tad arī ir dāvanas bruto summa. VSAOI tiks aprēķinātas no šīs summas 1699,44 × 11% (darba ņēmēja daļa) un 1699,44 × 24,09% (darba devēja daļa).Tā kā dāvanai ir aprēķināti un ieturēti algas nodokļi, šāda dāvana tiek uzskatīta par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību.Darījuma atspoguļojums uzņēmuma uzskaitē:Nr. Apraksts Debets Kredīts1.Nopirkts telefons1000,00KrājumiNorēķini ar piegādātājiem2.Aprēķinātais PVN (reversā maksāšanas kārtība)PVN norēķini (īpašais režīms)PVN norēķini (īpašais režīms)3.Neieturamais PVN210,00Krājumi / izdevumi darbinieku dāvanāmPVN norēķini4.Dāvana nodota darbiniekam1210,00Izdevumi darbinieku dāvanāmKrājumi5.Aprēķināts IIN 302,50Ieturēts no darbinieka algasNorēķini ar budžetu par IIN6.VSAOI aprēķināts 11%186,94 Ieturēts no darbinieka algas (darba ņēmēja daļa)Norēķini ar budžetu par VSAOI7.VSAOI aprēķināts 24,09%409,40VSAOI (darba devēja daļa)Norēķini ar budžetu par VSAOI22FINANSESNr. 4 (448) 2019. gada aprīlisGada pārskata sastādīšana ir aktuāla ikvienai sabied-rībai, jo tieši šis dokuments nosaka potenciālo investoru vēlmi piesaistīt savus finanšu līdzekļus. Tā noformējums un vadības ziņojums daudz ko atklāj par sabiedrībā notie-košajiem procesiem. Nepareizs vai paviršs gada pārskata noformējums var liecināt par grāmatveža nekompeten-ci vai arī vadības neiedziļināšanos sabiedrībā notiekošos procesos. Gada pārskata sastādīšana ir laikietilpīgs pro-cess, un ir svarīgi, lai tajā atklātā informācija būtu skaidri saprotama un parādītu vadības nostāju.Šajā pārskata gadā visas sabiedrības, kas iesniedz gada pārskatus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turp-māk tekstā — EDS), obligāti aizpilda EDS finanšu pārska-ta pielikumu. Iekļaujamās informācijas apjoms atkarīgs no sabiedrības lieluma. Ja aizmirsies, pie kādas kategori-jas pieder sabiedrība, tad jāskatās Gada pārskatu un kon-solidēto gada pārskatu likuma (turpmāk tekstā GPKGPL) 5. pantā. Raksta autore uzskata, ka finanšu pārskata pie-likumā prasītā informācija jāsniedz ne tikai EDS sistēmā, bet jāiekļauj arī savā gada pārskata pielikumā, kas būs gan iekšējai lietošanai, gan kreditoriem, gan investoriem u.c., lai gada pārskats sniegtu patiesu un skaidru priekš-statu. Jo vairāk informācijas tiek atklāts, jo caurskatāmā-ka sabiedrība ir trešajām pusēm — citiem lietotājiem.Tāpēc raksta autore nolēma apkopot tabulu veidā GPKGPL un MK noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas notei-kumi» prasības attiecībā uz nepieciešamās informācijas atklāšanu gada pārskatos visām sabiedrību kategorijām.Raksta autore, piedaloties sabiedrību gada pārskatu revīzijās, iezīmē, ka, sastādot gada pārskatus, visbiežāk tiek manītas šādas kļūdas:1. Bilanci, peļņas vai zaudējuma aprēķinu (PZA), naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu nav parakstījis iestādes grāmatvedis vai ārpakalpojumu grā-matvedis.2. Bilances, PZA, naudas plūsmas pārskatā un pašu ka-pitāla izmaiņu pārskatā bieži tiek atstātas tukšas rindas bez vērtībām ar posteņu nosaukumiem, kuri konkrētai sabiedrībai nav aktuāli.3. Finanšu pārskata pielikuma sadaļā «Grāmatvedības politika» bieži paliek iepriekšējo pārskata gadu datumi, nav iekļauti visi skaidrojumi par katra posteņa uzskaites, atzīšanas politiku u.tml. Vai arī ir aprakstīts postenis, kas nav aktuāls sabiedrībai. Piemēram, apraksta uzkrāto sais-tību veidošanas politiku, bet sabiedrībai nav uzkrāto sais-tību. Nekorekti apraksti posteņu politiku. Piemēram, pie debitoru atzīšanas politikas raksta — debitoru postenī ietilpst pircēju un pasūtītāju parādi un nākamo periodu izdevumi. Tā nav grāmatvedības politika attiecībā uz de-bitoru posteni!4. Pircēju un pasūtītāju parādi un parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem finanšu pārskata pielikumā arī tā tiek skaidroti — pircēju un pasūtītāju parādi, un tiek no-rādītas pārskata un iepriekšēja pārskata gada summas, bet tā nav pilnīga informācija. Lietderīgi būtu atklāt, par kādiem pakalpojumiem parādi, periodu, par kādu šie pa-rādi ir, u.tml., tas pats arī attiecībā uz parādiem piegādā-tājiem un darbuzņēmējiem.5. Bieži netiek norādīts vidējais darbinieku skaits. 6. Vadības ziņojumā bieži netiek iekļauti visi punkti, kuri definēti GPKGPL 55. pantā: Vadības ziņojumā sniedz skaidru informāciju par sa-biedrības attīstību, darbības finansiālajiem rezultā-tiem un finansiālo stāvokli, kā arī informāciju par bū-tiskiem riskiem un neskaidriem apstākļiem, ar kuriem sabiedrība saskaras. Šo informāciju pamato ar vispu-sīgu un visaptverošu sabiedrības attīstības, darbības finansiālo rezultātu un finansiālā stāvokļa analīzi at-bilstoši attiecīgās sabiedrības darbības apjomam un sarežģītībai. Ciktāl tas ir nepieciešams, lai izprastu sabiedrības at-tīstību, darbības finansiālos rezultātus vai finansiālo stāvokli, šā panta pirmajā daļā minētajā analīzē ie-kļauj:1) finansiālo rezultātu rādītājus;2) ciktāl tie ir būtiski, arī galvenos sabiedrību un at-tiecīgo nozari raksturojošos nefinanšu rādītājus, kā arī informāciju par vides aizsardzības prasību ietekmi un informāciju par darbiniekiem vai citu informāciju — mazām sabiedrībām un vidējām sa-biedrībām atļauts nesnieg;3) attiecīgā gadījumā — atsauces uz finanšu pārska-tā norādītajām summām un papildu skaidrojumus par tām. Vadības ziņojumā sniedz ziņas arī par:1) turpmāko sabiedrības attīstību;2) pasākumiem pētniecības un attīstības jomā;Katrīna Linarte,zvērināta revidenta palīdzeLikumdošanas prasības gada pārskatu sastādīšanāGada pārskats ir nozīmīgs grāmatvedības dokumentu kopums. Pēc gada pārskata ir iespējams izdarīt secinājums par to, kāds ir sabiedrības fi nansiālais stāvoklis, salīdzināt to ar iepriekšējo pārskata gadu, kā arī uzzināt, ko uzņēmums plāno darīt, lai attīstītu darbību un uzlabotu rādītājus nākamajos pārskata periodos.FINANSES23Nr. 4 (448) 2019. gada aprīlis3) sabiedrības savu akciju vai daļu kopumu, tajā skai-tā par:a) iemeslu savu akciju vai daļu iegādei pārskata gadā,b) pārskata gadā atpirkto vai pārdoto savu akciju vai daļu skaitu un to nominālvērtības kopsum-mu vai, ja nominālvērtība nav noteikta, — šo akciju vai daļu uzskaites vērtības kopsummu, kā arī īpatsvaru procentos pamatkapitālā, at-pirkšanas vai pārdošanas kopsummu,c) sabiedrības iegūto un turēto savu akciju vai daļu skaitu un to nominālvērtības kopsummu vai, ja nominālvērtība nav noteikta, — šo akciju vai daļu uzskaites vērtības kopsummu, kā arī šīs kopsummas īpatsvaru pamatkapitālā pār-skata gada beigās; sabiedrības filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs (skaits sadalījumā pa valstīm); finanšu instrumentu izmantošanu, ja tas ir būtiski sa-biedrības aktīvu, saistību, finansiālā stāvokļa un peļ-ņas vai zaudējumu novērtēšanai:1) finanšu riska vadības mērķi un politiku, pieņemtā riska vadības politiku attiecībā uz katru nozīmīgu prognozēto nākotnes darījumu veidu, kuram tiek piemērota riska ierobežošanas uzskaite,2) sabiedrības pakļautību tirgus riskam, kredītriskam, likviditātes riskam un naudas plūsmas riskam.Jāatklāj tikai tā informācija, kas aktuāla sabiedrībai. Piemēram, ja nav pasākumu pētniecības un attīstības jomā, tad arī šo rindu neiekļaujam vadības ziņojumā.7. Bieži tiek sajauktas bilances posteņu un PZA posteņu piezīmes, skaidrojot tās finanšu pārskata pielikumā.8. Kopumā sabiedrības ir «skopas», atklājot finanšu pār-skata pielikumā informāciju par saistītām pusēm, ilgter-miņa aizņēmumu skaidrošanā, nozīmīgiem nomas līgu-miem u.c.Foto: Aivars SiliņšKopīgās prasības, kas attiecas gan uz mikrosabiedrībām, mazām, vidējām un lielām sabiedrībāmGPKGPL vai MK noteikumu Nr. 775 prasībaGPKGPL pants vai MK noteikumu Nr. 775 punkts, kurā definēta prasībaSabiedrības nosaukums (komersanta firma), tās veids un juridiskā adrese, kā arī reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistra žurnālā vai citos Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros94. pants Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavo latviešu valodā. Gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā par vērtības mēru lieto euro un skaitļus noapaļo līdz veseliem skaitļiem (euro)4. pants Bilanci sagatavo, pamatojoties uz GPKGPL 1. pielikumā noteikto shēmu. Peļņas vai zaudējumu aprēķinu sagatavo, pamatojoties GPKGPL 2. vai 3. pielikumā noteikto shēmu. Naudas plūsmas pārskatu sagatavo, pamatojoties uz GPKGPL 4. vai 5. pielikumā noteikto shēmu. Pašu kapitāla izmaiņu pārskatu sagatavo, pamatojoties uz GPKGPL 6. pielikumā noteikto shēmu. Ja pārskata gadā tika mainīta PZA vai naudas plūsmas pārskata sagatavošanas, jāsniedz finanšu pārskata pielikumā pārskata sagatavošanas maiņas pamatojums10. pants Sagatavojot bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, katram postenim norāda attiecīgo kārtējā pārskata gada un arī iepriekšējā pārskata gada skaitli. Par katru gadījumu, kad skaitļi nav bijuši savstarpēji salīdzināmi vai veiktas iepriekšējo pārskata gadu skaitļu korekcijas, sniedz skaidrojumu finanšu pārskata pielikumā. Posteni, kurā nav skaitļa, norāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar skaitli12. pantsFinanšu pārskatu sagatavo atbilstoši šādiem vispārīgajiem principiem:1) pieņem, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk (darbības turpināšanas princips);2) izmanto to pašu grāmatvedības politiku un novērtēšanas metodes, kuras izmantotas iepriekšējā pārskata gadā;3) finanšu pārskatā posteņus atzīst un novērtē, izmantojot piesardzības principu, jo īpaši ievērojot šādus nosacījumus:a) finanšu pārskatā iekļauj tikai līdz bilances datumam iegūto peļņu,b) ņem vērā visas saistības, kā arī paredzamās riska summas un zaudējumus, kas radušies pārskata gadā vai iepriekšējos gados, arī tad, ja tie kļuvuši zināmi laikposmā starp bilances datumu un dienu, kad gada pārskatu paraksta valde vai tās pilnvarotais valdes loceklis;c) aprēķina un ņem vērā visas aktīvu vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;4) bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku. Ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma;5) izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos;6) izņemot, ja pārskata gadā atklātas būtiskas iepriekšējo gadu kļūdas vai mainīta grāmatvedības politika, attiecīgo iepriekšējā pārskata gada skaitli koriģē, katra pārskata gada sākumā attiecīgajos bilances posteņos norādītās summas (sākuma atlikumi) jāatbilst tajos pašos bilances posteņos norādītajām summām iepriekšējā pārskata gada beigās (beigu atlikumi);7) bilances aktīva un pasīva posteņus novērtē atsevišķi;8) izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu, jebkāds ieskaits starp bilances aktīva un pasīva posteņiem vai peļņas vai zaudējumu aprēķina ieņēmumu un izdevumu posteņiem ir aizliegts;9) bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu;10) bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus novērtē atbilstīgi iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai. Iegādes izmaksas ir preces vai pakalpojuma pirkšanas cena (atskaitot saņemtās atlaides), kurai pieskaitīti ar pirkumu saistītie papildu izdevumi. Ražošanas pašizmaksa ir izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu iegādes izmaksas un citi izdevumi, kas ir tieši saistīti ar attiecīgā objekta izgatavošanu. Ražošanas pašizmaksā drīkst iekļaut arī tādu izmaksu daļas, kas ir netieši saistītas ar objekta izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laikposmu14. pants24FINANSESNr. 4 (448) 2019. gada aprīlis Kapitālsabiedrības, kā arī kooperatīvās sabiedrības gada pārskatu paraksta — valde vai tās pilnvarotais valdes loceklis. Finanšu pārskatu un konsolidēto finanšu pārskatu paraksta arī tā persona (grāmatvedis vai ārpakalpojuma grāmatvedis), kas ar sabiedrību ir noslēgusi rakstveida līgumu, kurā noteikti šīs personas pienākumi, tiesības un atbildība grāmatvedības kārtošanas jautājumos, un sagatavojusi minēto pārskatu, norādot vārdu, uzvārdu un pilnu amata nosaukumu vai sabiedrības nosaukumu vai komersanta firmu un amata nosaukumu95. pantsJābūt identificētam gada pārskata apstiprināšanas datumam97. pantsFinanšu pārskata pielikumā sniedz šādu informāciju:Sabiedrībām, sagatavojot attiecīgo finanšu pārskata sastāvdaļu, attiecīgās shēmas ietvaros ir atļauts apvienot shēmās ar arābu cipariem apzīmētos posteņus, ja to summas ir nenozīmīgas skaidra un patiesa priekšstata sniegšanai. Apvienotos posteņus detalizē finanšu pārskata pielikumā11. pantsJa finanšu pārskatā ietvertā informācija nedod pietiekami patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību, sniedz papildu informāciju finanšu pārskata pielikumā13. pantsPar pieņemto grāmatvedības politiku un tās atbilstību pieņēmumam, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk, kā arī par jebkurām būtiskām izmaiņām pieņemtajā grāmatvedības politikā un šo izmaiņu ietekmi uz finanšu pārskatu52. pants MK noteikumu 36.1, 36.2 un 36.3. apakšpunktsFinanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par pieņemto grāmatvedības politiku uzkrājumu veidošanai nedrošiem parādiem. Šis nosacījums neattiecas uz mikrosabiedrību, kura negatavo finanšu pārskata pielikumuMK noteikumu 161. punkts Sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par krājumu uzskaitei pieņemto grāmatvedības politiku, tai skaitā par katram krājumu veidam izmantoto krājumu izlietojuma un atlikumu vērtības noteikšanas metodi, kā arī jebkuras būtiskas izmaiņas (ja tādas ir bijušas) krājumu uzskaitei pieņemtajā grāmatvedības politikā un to ietekmi uz finanšu pārskatu. Ja sabiedrība krājumu ražošanai vai izveidošanai saņemtos aizņēmumu procentus ir iekļāvusi attiecīgo krājumu ražošanas pašizmaksā, tā finanšu pārskata pielikumā norāda ražošanas pašizmaksā iekļauto procentu apmēruMK noteikumu 224. un 225. punktsInformācija par posteņu pārklasifikācijuMK noteikumu 305. punkts Attiecībā uz katru ilgtermiņa ieguldījumu posteni norāda šādas ziņas:1. Iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksa vai — attiecīgā gadījumā — patiesā vērtība vai pārvērtēšanā noteiktā vērtība pārskata gada sākumā un beigās.2. Vērtības palielinājumi, ieskaitot uzlabojumus pārskata gadā.3. Atsavināšana vai likvidācija pārskata gadā.4. Jebkura pārvietošana uz citu posteni pārskata gadā.5. No ilgtermiņa ieguldījumu objekta iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā dienas aprēķināto vērtības samazinājuma korekciju kopsumma (turpmāk — uzkrātās vērtības samazinājuma korekcijas) pārskata gada sākumā un beigās.6. Pārskata gadā aprēķinātās vērtības samazinājuma korekcijas.7. Uzkrāto vērtības samazinājuma korekciju kopsummas izmaiņas saistībā ar ilgtermiņa ieguldījumu objektu atsavināšanu, likvidāciju vai pārvietošanu uz citu posteni pārskata gadā.8. Pārskata gadā ilgtermiņa ieguldījumu objektu ražošanas pašizmaksā iekļauto aizņēmumu procentu summa52. un 34. pantsMK noteikumu 104., 105., 145., 224., 225., 161. punkts un 194.1 apakšpunkts.Pamatlīdzekļi: 105., 105.1 un 105.2 punkts.Darba vai produktīvie dzīvnieki: 145. punkts ar 145.1., 145.2., 145.3. un 145.4. apakšpunktuJa pamatlīdzekļi ir novērtēti pārvērtētajās summās, tad finanšu ārskata pielikumā ietver tabulu, kurā:1) norādītas bilances posteņa «Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve» izmaiņas pārskata gadā, paskaidrojot pārvērtētajiem pamatlīdzekļiem piemērojamo nodokļu aplikšanas kārtību;2) sadalījumā pa bilancē norādītajiem pārvērtēto pamatlīdzekļu posteņiem sniegta informācija par vērtību, kāda būtu norādīta bilancē, ja attiecīgais postenis nebūtu pārvērtēts52. pantsJa finanšu instrumenti ir novērtēti patiesajā vērtībā, tad finanšu pārskata pielikumā ietver arī:1) nozīmīgākos pieņēmumus, uz kuriem pamatojas izmantoto novērtēšanas modeļu un metožu izvēle, ja šo instrumentu patiesā vērtība noteikta pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta, izmantojot vispāratzītus un piemērotus novērtēšanas modeļus un metodes;2) sadalījumā pa finanšu instrumentu kategorijām atbilstoši starptautiskajos grāmatvedības standartos noteiktajam sadalījumam:a) finanšu instrumentu patieso vērtību,b) finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas, kas iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā,c) finanšu instrumentu patiesās vērtības izmaiņas, kas iekļautas bilances postenī «Finanšu instrumentu patiesās vērtības rezerve»;3) sadalījumā pa atvasināto finanšu instrumentu grupām — skaidrojumu par šiem instrumentiem, norādot kopsummas, kā arī informāciju par būtiskiem noteikumiem un nosacījumiem, kas varētu ietekmēt nākotnē gaidāmo naudas plūsmas apjomu, rašanās laiku un noteiktību;4) tabulu, kurā norādītas bilances posteņa «Finanšu instrumentu patiesās vērtības rezerve» izmaiņas pārskata gadā52. pantsNorāda vadībai izsniegto avansu, aizdevumu vai galvojumu saistību summas sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (padomes un valdes locekļi), norādot procentu likmes, svarīgākos nosacījumus un atmaksātās, norakstītās un atmaksājamās summas52. pants.Attiecībā uz katru ilgtermiņa kreditoru posteni — kreditoru parādu kopsummu, kuras samaksas termiņš ir ilgāks par pieciem gadiem pēc bilances datuma, kā arī kreditoru parādu kopsummu, kas ir segta ar nodrošinājumu, norādot nodrošinājuma veidu un formu.Aizdevumi radniecīgām un asociētām sabiedrībām arī jāatklāj52., 27. un 16. pantsJa aizņēmuma atmaksājamā summa ir lielāka par saņemto summu, starpību norāda finanšu pārskata pielikumā27. pants Visu bilancē neiekļauto finansiālo saistību, sniegto garantiju vai citu iespējamo saistību kopsummu. Ja sabiedrība ir noslēgusi nomas vai īres līgumus, kuriem ir svarīga nozīme tās darbībā, šajos līgumos paredzētās saistības jānorāda īpaši, ja sabiedrības aktīvi ir ieķīlāti vai apgrūtināti ar kādu citu saistības nodrošinājumu, par to informē un norāda katra sniegtā nodrošinājuma veidu. Atsevišķi norāda visas saistības, kas attiecas uz pensijām un uz radniecīgiem vai asociētiem uzņēmumiem52. pants MK noteikumu 166., 248., 256., 245., 251., 260. un 27. punktsFINANSES25Nr. 4 (448) 2019. gada aprīlisVidējais darbinieku skaits pārskata gadā52. pantsPar ieņēmumu vai izmaksu posteņiem, kas radušies tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kuri nepārprotami atšķiras no sabiedrības parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gaidāma, to summām un veidu52., 14. un 23. pantsIespējamās saistības, kas varētu rasties konkrēta pagātnes notikuma (piemēram, sniegta galvojuma) sakarā, nedrīkst iekļaut bilancē. Informācija par minētajām iespējamām saistībām sniedzama finanšu pārskata pielikumā. Kad tas iespējams, norāda arī iespējamo finansiālo ietekmi, ja tāda paredzama. Mikrosabiedrība, kura negatavo finanšu pārskata pielikumu, šajā punktā minēto informāciju sniedz bilances beigās piezīmju veidāMK noteikumu 166. punktsDarbuzņēmējs finanšu pārskata pielikumā sniedz:Informāciju (par būvdarbu līgumu ieņēmumu aprēķināšanai pieņemto grāmatvedības politiku, par jebkurām būtiskām izmaiņām šajā politikā un to ietekmi uz finanšu pārskatu).Apkopotu finanšu informāciju par nepabeigtajiem būvdarbu līgumiem no to noslēgšanas dienas līdz bilances datumam:1. radušos izmaksu kopsummu;2. atzīto ieņēmumu kopsummu;3. aplēsto gaidāmo zaudējumu kopsummu (ja tāda ir);4. no pasūtītājiem saņemto avansa maksājumu kopsummu;5. pasūtītāju aizturēto maksājumu kopsummu (ja tāda ir) (pasūtītājam samaksāšanai iesniegtajos attaisnojuma dokumentos (rēķinos) iekļautās summas, kuras pasūtītājs nav samaksājis tādēļ, ka nav izpildīti būvdarbu līgumā paredzētie nosacījumi vai nav novērsti atklātie trūkumi) MK noteikumu 194. punktsSabiedrība, kura ir noslēgusi līgumu par cita pakalpojuma sniegšanu, kas nav saistīts ar būvniecību (piemēram, līgumu par finanšu informācijas sistēmas ieviešanu, par projekta vadītāja pakalpojumiem informācijas tehnoloģiju un sistēmu ieviešanā vai pakalpojumiem arhitektūras jomā), un šajā pakalpojumu sniegšanas līgumā paredzētā projekta īstenošanu uzsāk vienā pārskata gadā, bet pabeidz citā pārskata gadā, ar šo līgumu saistītos ieņēmumus un izmaksas grāmatvedībā uzskaita un sniedz informāciju finanšu pārskatāMK noteikumu 195. punktsInformāciju par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā52. pantsVidējās un lielās sabiedrības GPKGPL vai MK noteikumu Nr. 775 prasībaGPKGPL pants vai MK noteikumu Nr. 775 punkts, kurā definēta prasībaFinanšu pārskata pielikumā sniedz šādu informāciju:Ja nav izmantota izvēles iespēja finanšu instrumentiem piemērot novērtēšanu patiesajā vērtībā, — skaidrojums par atvasināto finanšu instrumentu apmēru un būtību sadalījumā pa šo instrumentu grupām, norādot to patieso vērtību, ja to var noteikt, pamatojoties uz tirgus cenu vai pamatojoties uz vērtību, kas aprēķināta, izmantojot vispāratzītus un piemērotus novērtēšanas modeļus un metodes53. pantsJa nav veikta vērtības samazināšana ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem, kuru patiesā vērtība ir mazāka par bilances vērtību, — informācija par atsevišķu aktīvu vai aktīvu grupu bilances vērtību un patieso vērtību, paskaidrojot, kādēļ netiek piemērota vērtības samazināšana, un norādot faktus, kas liecina, ka vērtības pazemināšanās ir īslaicīga un radusies pārejošu apstākļu dēļ53. pantsVadībai par funkciju pildīšanu piešķirtās atlīdzības kopsumma sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (padomes un valdes locekļi). Tas pats attiecas uz pensijām un līdzīgām saistībām pret bijušajiem pārvaldes institūciju locekļiem53. pantsVidējais darbinieku skaits pārskata gadā sadalījumā pa kategorijām (padomes locekļi, valdes locekļi, pārējie darbinieki). Ja peļņas vai zaudējumu aprēķins nav sagatavots, pamatojoties uz GPKGPL 2. pielikumā noteikto shēmu, personāla izmaksas detalizē:Personāla izmaksas:a) atlīdzība par darbu,b) pensijas no sabiedrības līdzekļiem,c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas,d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas53. pantsZiņas par koncerna meitas sabiedrībām un asociētajām sabiedrībām: nosaukums, juridiskā adrese un līdzdalības daļa procentos attiecīgās sabiedrībaas pamatkapitālā; pašu kapitāla un peļņas vai zaudējumu apmērs atbilstoši katras šīs sabiedrības pēdējam apstiprinātajam gada pārskatam.Informāciju par asociētās sabiedrības pašu kapitāla un peļņas vai zaudējumu apmēru var nesniegt, ja attiecīgā sabiedrība nepublicē savu gada pārskatu un nav citas sabiedrības meitas sabiedrība;Šo noteikto informāciju var nesniegt, ja tā varētu nopietni kaitēt attiecīgās sabiedrības interesēm, finanšu pārskata pielikumā norādot, ka šī informācija netiek sniegta minētā iemesla dēļ. Sabiedrība, kura pati ir koncerna mātes sabiedrība, var nesniegt minētās ziņas finanšu pārskata pielikumā šādos divos gadījumos: ja ziņas par koncerna meitas sabiedrībām un asociētajām sabiedrībām ir sniegtas konsolidētā finanšu pārskata pielikumā, kuru sagatavojusi šī pati koncerna mātes sabiedrība vai cita, lielāka koncerna mātes sabiedrība, kura savā konsolidētajā finanšu pārskatā ir iekļāvusi minētās koncerna meitas sabiedrības un asociētās sabiedrības; ja koncerna mātes sabiedrība savā finanšu pārskatā vai konsolidētajā finanšu pārskatā ir piemērojusi pašu kapitāla metodi koncerna meitas sabiedrību un asociēto sabiedrību novērtēšanai53. pantsPārskata gada laikā parakstīto akciju vai daļu skaits un nominālvērtība, ja tāda ir noteikta. Ja nominālvērtība nav noteikta, norāda šo akciju vai daļu uzskaites vērtību53. pants26FINANSESNr. 4 (448) 2019. gada aprīlisJa pamatkapitāls sastāv no vairāku veidu akcijām vai daļām (kooperatīvajai sabiedrībai — pajām), katra veida akciju vai daļu (kooperatīvajai sabiedrībai — paju) skaits un nominālvērtība. Ja nominālvērtība nav noteikta, norāda šo akciju vai daļu uzskaites vērtību53. pantsJebkuras līdzdalības apliecības, regulētā tirgū tirgotas garantijas, iespējas līguma vai tamlīdzīga finanšu instrumenta esamība, norādot skaitu un tiesības, kādas tas piešķir;personālsabiedrībai — arī katras komercsabiedrības, kuras dalībnieks ir šī personālsabiedrība, nosaukums, juridiskā adrese un veids53. pantsJa sabiedrība ir citas komercsabiedrības meitas sabiedrība: lielākās komercsabiedrības nosaukums un juridiskā adrese, kura kā koncerna mātes sabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, tajā kā savu meitas sabiedrību iekļaujot šo sabiedrību, mazākās komercsabiedrības nosaukums un juridiskā adrese, kura kā koncerna mātes sabiedrība sagatavo konsolidēto gada pārskatu, tajā kā savu meitas sabiedrību iekļaujot šo sabiedrību, un pati kā koncerna meitas sabiedrība ir iekļauta «a» apakšpunktā minētās lielākās komercsabiedrības sagatavotajā konsolidētajā gada pārskatā, vieta [Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk — Uzņēmumu reģistrs) vai attiecīgā citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistru institūcija, vai attiecīgā koncerna mātes sabiedrība], kur var saņemt šā punkta «a» un «b» apakšpunktā minēto konsolidēto gada pārskatu kopijas, ar noteikumu, ka šie pārskati ir pieejami53. pantsPriekšlikums par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu, bet attiecīgā gadījumā — informācija par peļņas sadali (arī par ārkārtas dividendēm, ja tādas ir bijušas) vai zaudējumu segšanu53. pantsInformācija par katru bilancē neiekļautu vienošanos, norādot tās veidu, mērķi un finansiālo ietekmi, ja ar šo vienošanos saistītie riski vai ieguvumi ir būtiski un ja informācija par šiem riskiem un ieguvumiem ir nepieciešama, lai novērtētu sabiedrības finansiālo stāvokli (piemēram, īpašiem nolūkiem dibinātas sabiedrības izveidošana vai izmantošana, ārzonu darbības, lai risinātu saimnieciskus, juridiskus, nodokļu vai grāmatvedības jautājumus, vienošanās par risku vai ieguvumu dalīšanu, kombinētie repo un pārdošanas darījumi, parāda faktūrkreditēšana, konsignācijas preču līgumi, līgumdarbu piesaistīšana, ārpakalpojumu izmantošana)53. pants Informācija par sabiedrības darījumiem ar saistītajām pusēm, ja šie darījumi ir būtiski un neatbilst parastajiem tirgus nosacījumiem, norādot šo darījumu summas, saistīto pušu attiecību veidu un citu informāciju par šiem darījumiem, kura nepieciešama, lai izprastu sabiedrības finansiālo stāvokli. Informāciju par atsevišķiem darījumiem ar saistītajām pusēm var apvienot grupās pēc šo darījumu veida, izņemot gadījumus, kad nepieciešama atsevišķi sniegta informācija, lai novērtētu saistīto pušu darījumu ietekmi uz sabiedrības finansiālo stāvokli.Atkāpjoties no šā panta noteiktajām informācijas sniegšanas prasībām, vidējām sabiedrībām atļauts norādīt tikai to informāciju par sabiedrības darījumiem ar saistītajām pusēm, kura attiecas uz darījumiem, kas veikti ar šīs pašas sabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem, meitas sabiedrībām un asociētajām sabiedrībām, kā arī ar šīs pašas sabiedrības vadību (padomes un valdes locekļiem)53. pantsDetalizēta informācija par naudas un tās ekvivalentu atlikumiem (naudas plūsmas pārskatā) pārskata gada sākumā un beigās53. pantsPašu kapitāla posteņu atlikumu vērtības izmaiņas saistībā ar grāmatvedības politikas maiņu vai iepriekšējo gadu kļūdas labošanu53. pantsVidēja sabiedrība un liela sabiedrība finanšu pārskata pielikumā papildus norāda šādu ar uzkrājumu veidošanu saistītu informāciju: paredzamais konkrētu saistību rašanās vai segšanas laiks; paredzētā izdevumu atlīdzināšanas summa un bilances aktīva postenis, kurā šī summa iekļauta, ja, veidojot konkrētu uzkrājumu, ir ņemta vērā izdevumu atlīdzināšana; ja konkrēts uzkrājums novērtēts, izmantojot diskontēšanu, norāda uzkrājuma pašreizējās vērtības un diskonta likmes izmaiņu ietekmi; ja viena un tā paša pagātnes notikuma dēļ sabiedrība veido uzkrājumus un tai rodas arī iespējamās saistības, informāciju sniedz tā, lai parādītu sakarību starp uzkrājumiem un iespējamām saistībāmMK noteikumu 155. punktsLielās sabiedrībasGPKGPL vai MK noteikumu Nr. 775 prasībaGPKGPL pants vai MK noteikumu Nr. 775 punkts, kurā definēta prasībaFinanšu pārskata pielikumā sniedz šādu informāciju:Neto apgrozījums sadalījumā pa saimnieciskās darbības veidiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra regulā (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (dokuments attiecas uz EEZ), noteiktajai saimnieciskās darbības statistiskajai klasifikācijai, un pa ģeogrāfiskajiem tirgiem, ja sabiedrības darbības veidi un ģeogrāfiskie tirgi būtiski atšķiras54. pantsPārskata gadā sabiedrības zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (turpmāk — zvērināts revidents) aprēķinātās atlīdzības kopsumma sadalījumā par katru no šādiem zvērināta revidenta sniegto pakalpojumu veidiem: gada pārskata obligātā revīzija (pārbaude), citu revīzijas uzdevumu veikšana, konsultācijas nodokļu jautājumos, citu lietpratēja uzdevumu veikšana.Noteikto informāciju atļauts nesniegt, ja tā varētu nopietni kaitēt attiecīgās sabiedrības interesēm, finanšu pārskata pielikumā norādot, ka šī informācija netiek sniegta minētā iemesla dēļ.54. pantsFINANSES27Nr. 4 (448) 2019. gada aprīlis56 . P A N T SAtļauja nesagatavot vadības ziņojumuMikrosabiedrībai atļauts nesagatavot vadības ziņojumu, ja tā informāciju par savu akciju vai daļu kopumu sniedz finanšu pārskata pielikumā.Pielikumā sniedz šādu informāciju:Sabiedrības savu akciju vai daļu kopumu, tajā skaitā par:a) iemeslu savu akciju vai daļu iegādei pārskata gadā,b) pārskata gadā atpirkto vai pārdoto savu akciju vai daļu skaitu un to nominālvērtības kopsummu vai, ja nominālvērtība nav noteikta, — šo akciju vai daļu uzskaites vērtības kopsummu, kā arī īpatsvaru procentos pamatkapitālā, atpirkšanas vai pārdošanas kopsummu,c) sabiedrības iegūto un turēto savu akciju vai daļu skaitu un to nominālvērtības kopsummu vai, ja nominālvērtība nav noteikta, — šo akciju vai daļu uzskaites vērtības kopsummu, kā arī šīs kopsummas īpatsvaru pamatkapitālā pārskata gada beigās.Tikai mikrosabiedrības GPKGPL vai MK noteikumu Nr. 775 prasībaGPKGPL pants vai MK noteikumu Nr. 775 punkts, kurā definēta prasībaSniedz informāciju par savu akciju un daļu kopumu56. pantsVar nesniegt ziņas, ja uz sabiedrību neattiecas likuma 60. pantā noteiktais atvieglojumu piemērošanas aizliegums: informācija par būtiskiem notikumiem, kuri nav iekļauti bilancē vai PZA; skaidrojums pie ilgtermiņa ieguldījuma posteņiem; skaidrojums par ieņēmumu posteņiem, kas nepārprotami atšķiras no sabiedrības parastās darbības57. pants58 . P A N T SAtbrīvojums no finanšu pārskata pielikuma sagatavošanas(1) Ja mikrosabiedrība bilances datumā nepārsniedz divas no otrajā daļā norādītajām robežvērtībām, tai atļauts nesagatavot finanšu pārskata pielikumu. Šādā gadījumā bilances beigās piezīmju veidā ar skaitļiem, tekstā vai tabulās (turpmāk — bilances piezīmes) sniedz: visu bilancē neiekļauto finansiālo saistību, sniegto garantiju vai citu iespējamo saistību kopsummu. Ja sabiedrība ir noslēgusi nomas vai īres līgumus, kuriem ir svarīga nozīme tās darbībā, šajos līgumos paredzētās saistības jānorāda īpaši. Ja sabiedrības aktīvi ir ieķīlāti vai apgrūtināti ar kādu citu saistības nodrošinājumu, par to informē un norāda katra sniegtā nodrošinājuma veidu. Atsevišķi norāda visas saistības, kas attiecas uz pensijām un uz radniecīgiem vai asociētiem uzņēmumiem; vadībai izsniegto avansu, aizdevumu vai galvojumu saistību summas sadalījumā pa atsevišķām amatu grupām (padomes un valdes locekļi), norādot procentu likmes, svarīgākos nosacījumus un atmaksātās, norakstītās un atmaksājamās summas; sabiedrības savu akciju vai daļu kopumu, tajā skaitā par:a) iemeslu savu akciju vai daļu iegādei pārskata gadā,b) pārskata gadā atpirkto vai pārdoto savu akciju vai daļu skaitu un to nominālvērtības kopsummu vai, ja nominālvērtība nav noteikta, — šo akciju vai daļu uzskaites vērtības kopsummu, kā arī īpatsvaru procentos pamatkapitālā, atpirkšanas vai pārdošanas kopsummu,c) sabiedrības iegūto un turēto savu akciju vai daļu skaitu un to nominālvērtības kopsummu vai, ja nominālvērtība nav noteikta, — šo akciju vai daļu uzskaites vērtības kopsummu, kā arī šīs kopsummas īpatsvaru pamatkapitālā pārskata gada beigās; kā arī ziņas par pārskata gada vidējo darbinieku skaitu.(2) Šā panta pirmajā daļā minētās robežvērtības ir šādas:1) bilances kopsumma — 50 000 eiro;2) neto apgrozījums — 100 000 eiro;3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 5.(3) Mikrosabiedrība, kura nesagatavo finanšu pārskata pielikumu un pārskata gadā ir:60 . P A N T SAtvieglojumu un atbrīvojumu piemērošanas aizliegums noteikta veida sabiedrībāmŠā likuma 56., 57. un 58. pantā paredzētie atvieglojumi un atbrīvojumi neattiecas uz tādu mikrosabiedrību:1) kuras vienīgais uzdevums ir ieguldīt savus līdzekļus dažādos vērtspapīros, nekustamajā īpašumā vai citos aktīvos ar vienīgo mērķi sadalīt ieguldījumu risku un nodrošināt saviem akcionāriem vai dalībniekiem peļņu no viņu līdzekļu pārvaldīšanas;2) kuru ar šā panta 1. punktā minēto mikrosabiedrību saista līdzdalība kapitālā (turpmāk šajā punktā — saistītā mikrosabiedrība), ja šīs saistītās mikrosabiedrības vienīgais mērķis ir iegādāties pilnībā apmaksātas akcijas vai daļas, ko emitējusi 1. punktā minētā mikrosabiedrība;3) kuras vienīgais mērķis ir iegādāties līdzdalību (akcijas vai daļas) citās sabiedrībās, pārvaldīt šo līdzdalību un gūt no tās peļņu, neiesaistoties minēto citu sabiedrību pārvaldē ne tiešā, ne netiešā veidā, bet arī neierobežojot savas akcionāra vai dalībnieka tiesības.Raksta autore atgādina, ka sniedzamas tikai tās ziņas, kas at-tiecas uz konkrēto sabiedrību, ne-iekļaujot to informāciju, kas uz to neattiecas. Šajās tabulās attēlotas kopējās likuma prasības. Jāatceras, ka gada pārskats ir katras sabiedrī-bas seja.1) mainījusi peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu, papildus paskaidro šīs maiņas iemeslu;2) apvienojusi vienā bilances postenī maznozīmīgas summas, kuras attiecas uz vairākiem bilances posteņiem, papildus sniedz šīs kopsummas detalizāciju;3) konstatējusi iepriekšējo pārskata gadu kļūdas vai mainījusi grāmatvedības politiku un attiecīgi koriģējusi iepriekšējo pārskata gadu datus, par katru gadījumu papildus sniedz skaidrojumu);4) iekļāvusi jaunizveidota objekta ražošanas pašizmaksā saņemto aizņēmumu procentus, papildus sniedz ziņas par pašizmaksā iekļauto procentu apmēru.Pagājušajā gadā daudzi uzņēmumi ar bažām gaidīja maija sākumu, kad spēkā stājās Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula. Šogad pavasaris atkal nāk ar jaunām juridiskām rūpēm un pienākumiem – 1. maijā spēkā stāsies Trauksmes celšanas likums, kas nosaka, ka ne vien valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī uzņēmumiem, ja tajos ir vismaz 50 nodarbināto, būs jāizveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma. Par trauksmes celšanas līdzšinējo regulējumu, jaunā likuma viestajām izmaiņām un to, kā pareizi jāveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma uzņēmumā, seminārā 8. martā stāstīja zvērinātu advokātu biroja Sorainen speciālisti – biroja partnere, zvērināta advokāte Ieva Andersone, zvērināts advokāts Andis Burkevics un juriste Madara Meļņika. Par trauksmes celšanas gadīju-miem pierasts domāt kā par sabied-rības interešu aizsardzību, kas var palīdzēt novērst traģēdijas, apkarot korupciju un citus noziedzīgus no-darījumus, veidot atbildības kultūru publiskajās un privātajās institūcijās. Taču, kā liecina pētījumi, trauksmes celšanas sistēmas ieviešana dod arī gluži praktiskus komerciālus ieguvu-mus uzņēmumiem. Izpētot kompā-nijas NAVEX Global datus par 8500 uzņēmumiem 10 gadu griezumā, secināts, ka uzņēmumiem, kuros iz-veidota iekšējās trauksmes celšanas sistēma, bijis jāiesaistās par 6,9% mazāk tiesas procesos, kas uzsākti pret uzņēmumu; uzņēmumiem, kas aktīvi iesaistījās problēmu izmeklēša-nā, radās par 20,4% mazāk izmaksu izlīgumu slēgšanā; tāpat trauksmes cēlēji uzlabojuši uzņēmumu finansiā-lo un korporatīvo kultūru un palīdzē-juši sasniegt rentabilitātes mērķus. Līdzšinējais regulējums trauksmes cēlēju aizsardzībai«Trauksmes celšanas likums ir drīzāk evolūcija, nevis revolūcija, jo tas apkopo iepriekš esošo regulēju-mu, kas ticis izkaisīts pa dažādiem tiesību aktiem, protams, vienlaikus arī pastiprinot trauksmes cēlēju aizsardzību. Taču nekas radikāli jauns tajā nav — vismaz attiecībā uz valsts un pašvaldību iestādēm, valsts kapitālsabiedrībām konkrētas normas jau attiecas, šo regulējumu varēja izmantot arī uzņēmumu ie-tvaros,» skaidro Ieva Andersone. Jau pastāv anonīmas ziņošanas iespējas (tā sauktie uzticības tāl-ruņi) Valsts ieņēmumu dienestam, Korupcijas novēršanas un apkaroša-nas birojam. Tāpat iestāžu darbinie-kiem pastāv ziņošanas pienākums konkrētās nozarēs — bērnu tiesību aizsardzībā, vides aizsardzībā, no-ziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā. Ārstniecības personām ir pienākums ziņot par infekcijas sli-mībām, bet valsts amatpersonām jāziņo par interešu konfliktiem. Savukārt Iesniegumu likums no-drošina iespēju ikvienam vērsties ar iesniegumu jebkurā valsts vai paš-valdības iestādē, turklāt likums arī nosaka šāda potenciālā trauksmes cēlēja aizsardzību, paredzot, ka bez iesnieguma iesniedzēja piekrišanas ir aizliegts izpaust informāciju, kas atklāj viņa identitāti, izņemot gadī-jumu, kad iestādei saskaņā ar liku-mu šāda informācija ir jāizpauž. Savukārt Darba likums aizliedz radīt jebkādas nelabvēlīgas sekas darbiniekam, kurš cēlis trauksmi, ziņojot par pārkāpumiem uzņēmu-mā (Darba likuma 9. panta 1. daļa: «Aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelab-vēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības, kā arī tad, ja viņš informē kompetentās iestādes vai amatper-sonas par aizdomām par noziedzī-ga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma izdarīšanu darbavietā). Ja šādas sekas darbiniekam tomēr radušās, tad darba devēja pienā-kums ir pierādīt, ka tam nav nekā-das saistības ar trauksmes celšanu (Darba likuma 9. panta 2. daļa: «Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu darba devēja radītajām ne-labvēlīgajām sekām, darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darbinieks nav sodīts vai viņam nav tieši vai netieši radītas nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības.»)Arī administratīvā procesa li-kums paredz aizsardzību personai, kas ziņojusi par pārkāpumiem, it īpaši, ja tas saistīts ar pārkāpumiem valsts iestādēs (Administratīvā procesa likuma 54. panta 2. daļa: «Informāciju, kas atklāj tās perso-nas identitāti, kura ziņojusi par tie-sībpārkāpumu, var sniegt tikai ar šīs personas piekrišanu, izņemot tiesī-bu normās noteiktos gadījumus.») Trauksmes cēlēja jēdziens jau parādījies arī Latvijas judikatūrā. «Interesanti, ka Augstākās tiesas pieņemtā spriedumā ir tiešā tekstā norādīts, ka cilvēks, kas sniedz infor-māciju par notikušiem pārkāpumiem valsts iestāžu un tiesu darbībā, ir uz-skatāms par trauksmes cēlēju,» at-klāj I. Andersone. Turklāt Augstākās tiesas spriedumā arī norādīts, ka par trauksmes cēlēju identificējošu infor-ATTĪSTĪBAUZŅĒMUMA, IESTĀDES,ORGANIZĀCIJAS28Nr. 4 (448) 2019. gada aprīlisKas jāzina par jauno Trauksmes celšanas likumumāciju uzskatāma ne tikai viņu tieši identificējoša informācija (kā vārds un uzvārds), bet arī netieša infor-mācija, no kuras trauksmes cēlēja identitāti iespējams izsecināt.Bieži vien trauksmes cēlēji par primāro veidu, kā ziņot par pārkā-pumiem, izvēlas vēršanos pie masu medijiem, un arī šajā gadījumā li-kums tos aizsargā. Likuma «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» 22. pants nosaka, ka masu medija redakcijai ir saistoša trauksmes cēlēja prasība nepublicēt tā vārdu. Pienākumu atklāt ziņotā-ju žurnālistam var uzlikt tikai tiesa (piemēram, gadījumos, kad tas var palīdzēt kāda nozieguma atklāšanā). Arī iekšējās ziņošanas sistēmas gan valsts iestādēs, gan privātajās struktūrās nav pilnīgi jauns, iepriekš nebijis jēdziens, saka I. Andersone. Savā ziņā par šādām ziņošanas sistēmām var uzskatīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un te-rorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem uzlikto pienāku-mu pamanīt un ziņot par dažādiem aizdomīgiem finanšu darījumiem. Savukārt publiskas personas institūcijām (valsts, pašvaldību iestādēm, publisko personu ka-pitālsabiedrībām) līdz pagājušā gada beigām bija jānosaka kārtī-ba, kā to darbinieki var ziņot par iespējamiem korupcijas un inte-rešu konfliktu pārkāpumiem. «Ja šāda trauksmes celšanas sistēma ir tikusi izveidota, tad jaunajam liku-mam nevajadzētu sagādāt problē-mas, jo pamatprincipi ir ļoti līdzīgi. Galvenokārt ir jāpaplašina tematu loks, par kuriem var ziņot trauksmes celšanas sis-tēmas ietvaros,» secina I. Andersone.Uzņēmumiem, kuros jau izveidotas trauksmes celšanas sistēmas, I. Andersone iesaka pa-domāt par šādiem aspektiem: Vai aptverts pietiekami plašs zi-ņošanas tēmu loks? Vai tiek pietiekami aizsargāta trauksmes cēlēja identitāte? Vai personas dati tiek pseido-nimizēti arī tad, ja persona to īpaši nelūdz? Vai novērsts risks, ka trauksmes cēlējam varētu draudēt kaitīgas sekas? Vai tiek paredzēta datu apstrā-de trauksmes celšanas ziņojumu ietvaros: gan trauksmes cēlēja, gan personu, par kurām ziņots, un liecinieku dati? Galvenās jaunā likuma prasībasJaunais likums nepieciešams, jo pētījumos secināts, ka ar esošo regulējumu tomēr nepietiek, lai cilvēki nebaidītos ziņot par iespēja-miem pārkāpumiem iestādēs un uz-ņēmumos. Daudzi (vairāk par pusi jeb 56%) baidās par turpmākajām karjeras iespējām esošajā uzņēmu-mā, un gandrīz puse (42%) — pat par personīgo drošību.Jaunais Trauksmes celšanas li-kums, kas stāsies spēkā no 1. mai-ja, īpaši svarīgs būs tiem uzņēmu-miem, kuros ir vairāk par 50 nodar-bināto — šiem uzņēmumiem būs jāizveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma. Turklāt jāatceras, ka darbi-nieka jēdziens Trauksmes celšanas likuma izpratnē tiek saprasts plašāk nekā Darba likuma izpratnē — tas iekļauj arī pašnodarbinātos, cil-vēkus, kas sniedz pakalpojumus, praktikantus. Valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī publiskajām kapi-tālsabiedrībām trauksmes celšanas sistēma būs jāizveido neatkarīgi no nodarbināto skaita. I. Andersone iesaka padomāt par šādas sistēmas izveidi arī uzņēmumiem, kuru dar-bība saistīta ar paaugstinātu ris-ku, lai gan likumā tā nav obligāta prasība. Savukārt uzņēmumiem, kuros iekšējā ziņošanas sistēma jau pastāv, atliek pārbaudīt, vai tā ir atbilstoša jaunā likuma prasībām. Trauksmes cēlējs likuma iz-pratnē var būt vienīgi fiziska persona, nevis uzņēmums. Tam arī jābūt saistītam ar uzņēmumu, par ko tas ziņo, profesionālā nozī-mē (esot darba ņēmējam vai citādi sniedzot pakalpojumus, kā arī — di-binot tiesiskās attiecības, kas saistī-tas ar darba pienākumu veikšanu). Otrkārt, trauksmes cēlējam pašam jābūt ticībai (ne obligāti pilnai pār-liecībai, bet vismaz pamatotām aizdomām), ka informācija, par ko tas ziņo, ir patiesa. «Tas nozīmē, ka likums neaizsargā personu, kas apzināti pauž nepatiesu informā-ciju, proti, apmelo. Gluži pretēji, par to ir paredzēta administratīvā atbildība,» saka I. Andersone (patla-ban tapšanas stadijā esot izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodek-sā, kas paredzēs, ka par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, izman-tojot trauksmes celšanas ziņojumu, varēs piemērot naudas sodu līdz 700 eiro). Tāpat par trauksmes cē-lēju netiek uzskatīts arī cilvēks, kurš ziņo tikai un vienīgi par personīgo interešu aizskārumu (jābūt skartām plašākām sabiedrības interesēm). Visbeidzot, ziņotājs par pārkāpu-mu netiks uzskatīts par trauksmes cēlēju un neiegūs likuma aizsardzī-bu, ja tas izpaudīs informāciju, kas ir valsts noslēpums. Savukārt visu pārējo klasificēta rakstura informā-ciju (ierobežotas pieejamības infor-māciju utt.) trauksmes cēlējs drīkst UZŅĒMUMA, IESTĀDES, ORGANIZĀCIJAS ATTĪSTĪBA29Nr. 4 (448) 2019. gada aprīlisTrauksmes celšanas likums ir drīzāk evolūcija, nevis revolūcija, jo tas apkopo iepriekš esošo regulējumu, kas ticis izkaisīts pa dažādiem tiesību aktiem, protams, vienlaikus arī pastiprinot trauksmes cēlēju aizsardzību.Ieva Andersone,ZAB Sorainen partnere,zvērināta advokāteFoto no ZAB Sorainen arhīvaNext >