< Previous20NODOKĻINr. 5 (449) 2019. gada maijsNodokļu reforma ir nesusi arī jaunu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, kas nebūt nav tas vienkāršākais. Tas ir sagādājis galvassāpes ne vienam vien grāmatvedim, revidentam, uzņēmuma vadītājam un nodokļu konsultantam. Strādājot ar vienu uzņēmumu, autors saskārās ar vairākiem jautājumiem un neizpratni, kā piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Šajā rakstā aplūkota viena no interesantākajām situācijām, kuras risināšana prasīja daudz laika, jo tika saņemti visai pretrunīgi ieteikumi. PIEMĒ R SSabiedrības ar ierobežotu atbildību, kurai nav piešķirts sociālā uzņēmuma statuss, apmaksātais pamatkapitāls ir 3000 EUR, nesadalītā peļņa 2017. gada 31. decembrī ir 20 000 EUR. 2018. gadā tika sadalīta peļņa un izmaksāts dividendēs kopā 2000 EUR. Uzņēmuma valdes loceklis, kas ir arī vienīgais dalībnieks, ir ar uzņēmumu saistītā persona, 2018. gadā aizņēmās no uzņēmuma 5000 EUR. Uzņēmuma valdes loceklis arī iepriekš ir aizņēmies no sava uzņēmuma, un kopējā neatmaksātā aizdevuma summa 2017. gada 31. decembrī ir 18 000 EUR. 2018. gadā 2017. gada aizdevums ir daļēji atmaksāts — 3000 EUR, kā arī daļēji atmaksāts 2018. gadā izsniegtais aizdevums par summu 150 EUR. Visi aizdevumi ir ar atmaksas termiņu virs 12 mēnešiem. Saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta otro daļu, ar nodokli apliekamo bāzi veido sadalītā peļņa un nosacīti sadalītā peļņa.Par sadalīto peļņu uzskata:1) aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes;2) dividendēm pielīdzinātās izmak-sas;3) nosacītās dividendes.Nosacīti sadalīto peļņu, kuru ie-tver ar nodokli apliekamajā bāzē (t.i., apliek ar nodokli), veido:1) ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 8. pantu;2) nedroši debitoru parādi, kas aprē-ķināti saskaņā ar likuma 9. pantu;3) palielināti procentu maksājumi, kas aprēķināti saskaņā ar likuma 10. pantu;4) aizdevums saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar likuma 11. pantu;5) ienākumi, kurus nodokļu maksā-tājs būtu saņēmis, vai izdevumi, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finan-šu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarī-gām personām, un ja starp saistī-tām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darīju-mu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķinā-šanas metodes nosaka Ministru kabinets;6) labumi, kurus nerezidents piešķir saviem darbiniekiem vai valdes (padomes) locekļiem neatkarīgi no tā, vai saņēmējs ir rezidents vai nerezidents, ja tie tiek attieci-nāti uz pastāvīgās pārstāvniecības darbību Latvijā;7) likvidācijas kvota.Tātad atbilstoši Uzņēmumu ienā-kuma nodokļa likuma 4. pantā no-teiktajam nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli aplie-kamajā bāzē ietver sadalīto peļņu, kas ietver aprēķinātās dividendes. Atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 8. punktam nodokļa maksātājs ir tie-sīgs neiekļaut ar uzņēmumu ienāku-ma nodokli apliekamajā bāzē dividen-des, kas tiek aprēķinātas, sadalot peļ-ņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī.Apskatot piemērā minēto infor-māciju, saprotams, ka uzņēmums 2018. gadā izmaksājis dividendes no peļņas, kura gūta līdz 2017. gada 31. decembrim.Ņemot vērā iepriekš minēto, 2018. gadā sadalot peļņu, kura uzrā-dīta sabiedrības bilancē 2017. gada 31. decembrī, aprēķinātās dividendes 2000 EUR nav jāiekļauj sabiedrības ar uzņēmumu ienākuma nodokli aplie-kamajā bāzē, bet jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10% apmērā sa-skaņā ar likuma «Par iedzīvotāju ie-ņēmuma nodokli» pārejas notiekumu 130. punktu. Savukārt atbilstoši Uzņēmumu ie-nākuma nodokļa likuma 4. pantam nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē jāiekļauj nosacīti sadalītā peļņa, kas ietver aizdevumu saistītai personai, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 11. pantu.Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 11. panta pirmajā daļā no-teikts, ka saistītai personai izsniegts aizdevums ir uzskatāms par nosacītu peļņas sadali un apliekams ar uzņē-mumu ienākuma nodokli. Uzņēmumu ienākuma nodokļa liku-ma 11. panta ceturtajā daļā noteikts, ka šā panta pirmo daļu nepiemēro:1) izsniegtajiem aizdevumiem tādā apmērā, kādā nodokļa maksātājs ir saņēmis aizdevumu no perso-nas, kas nav ar nodokļa maksātāju saistīta persona;2) pārskata gadā izsniegtajiem aizde-vumiem, ja pārskata gada sākumā bilancē neveidojas iepriekšējo pār-skata gadu nesadalītā peļņa;3) pārskata gadā izsniegtajiem aizde-vumiem tādā apmērā, kādā tie ne-pārsniedz pārskata gada sākumā reģistrēto pamatkapitālu, no kura atņemta iepriekšējos pārskata ga-dos izsniegtā un neatgūtā kopējā aizdevumu summa, neietverot šīs daļas 1., 4. un 5. punktā minētos aizdevumus;4) aizdevumiem, kuri izsniegti uz lai-ku, kas nepārsniedz 12 mēnešus;5) aizdevumiem, kurus izsniegusi ka-pitālsabiedrība, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir ieguvu-si sociālā uzņēmuma statusu, tās statūtos noteiktajām mērķa gru-pām, kuru atbalstīšanai piešķirts sociālā uzņēmuma statuss.Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 33. pun-ktā noteikts, ka šā likuma 11. pants ir attiecināms uz tiem aizdevumiem, kuri izsniegti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, vai izsniegti 2017. gadā, ja to mērķis ir bijis mākslīgi samazināt nodokļa bāzi.Par aizdevumu saistītām personām un UINNODOKĻI21Nr. 5 (449) 2019. gada maijsSavukārt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 34. punktā noteikts, ka, piemērojot šā likuma 11. panta pirmo un cetur-to daļu, apliekamais ienākums nav jāpalielina par aizdevuma daļu, kas nepārsniedz nesadalīto peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. de-cembrī.Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa liku-ma normu piemērošanas noteikumi» 82. punktā noteikts, ka, piemēro-jot likuma 11. panta ceturtās daļas 1. un 3. punktu, nodokļa maksātājs ar uzņēmumu ienākuma nodokli ap-liekamajā bāzē iekļauj pārskata gadā izsniegta aizdevuma summu tādā ap-mērā, kādā šī summa pārsniedz kop-summu par aizņēmumu no personas, kas nav ar nodokļa maksātāju sais-tīta persona, un reģistrēto pamatka-pitālu, no kura atņemta iepriekšējos pārskata gados izsniegtu un pārskata gada beigās neatgrieztu aizdevumu kopsumma.Kā jau piemērā minēts, uzņēmu-mam, kurš 2018. gadā izsniedzis šo aizdevumu, nav piešķirts sociālā uz-ņēmuma statuss, un izsniegto aiz-devumu nav paredzēts atmaksāt 12 mēnešu laikā. Kā arī pēc piemēra saprotams, ka minētais aizdevums 2018. gadā ir izsniegts saistītai personai, un uz-ņēmumam ir iepriekšējos gados sais-tītai personai izsniegta aizdevuma neatmaksāts atlikums 2017. gada 31. decembrī, kuru saistītā persona 2018. gadā daļēji atmaksājusi — 3000 EUR.Piemērā minētajā gadījumā var secināt, ka attiecībā uz izsniegto aizdevumu neizpildās neviens no Uzņēmumu ienākuma nodokļa liku-ma 11. panta ceturtās daļas nosacī-jumiem.Ņemot vērā Uzņēmumu ienāku-ma nodokļa likuma pārejas notei-kumu 34. punktā noteikto, piemērā aprakstītajā situācijā, kad uzņēmums 2018. gadā izsniedzis saistītai perso-nai aizdevumu, kas nepārsniedz nesa-dalīto peļņu 2017. gada 31. decem-brī, attiecībā uz 2018. gadā izsniegto aizdevumu nav piemērojama Uzņē-mumu ienākuma nodokļa likuma 11. panta pirmā daļa, un izsniegtā aizdevuma summa nav iekļaujama ar uzņēmumu ienākuma nodokli ap-liekamajā bāzē. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 10. pun-ktā noteikts, ka, piemērojot šo pār-ejas noteikumu 8., 31. un 34. punktu par nesadalīto peļņu, kura uzrādīta bilancē 2017. gada 31. decembrī, uzņēmumu ienākuma nodokļa ap-rēķināšanas vajadzībām to samazina šādā kārtībā:1) par zaudējumiem, kuri radušies turpmākajos pārskata gados;2) par aprēķinātajām dividendēm, kurām piemērots šo pārejas no-teikumu 8. punkts;3) par debitoru parādiem, kuri, pie-mērojot šo pārejas noteikumu 31. punkta 1. apakšpunktu, ir sa-mazinājuši apliekamo ienākumu;4) par aizdevumiem, kuriem pie-mērots šo pārejas noteikumu 34. punkts.Ņemot vērā iepriekš minēto, sa-biedrībai dividendes no nesadalī-tās peļņas, kura fiksēta 2017. gada 31. decembrī, neveido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo objek-tu, to norāda 1.1. rindas tabulā (ie-raksts 5. ailē), konkrētajā gadījumā 2000 EUR.Sabiedrība nesadalīto peļņu ir daļēji sadalījusi dividendēs un arī izsniegusi aizdevumu saistītai perso-nai 5000 EUR (ieraksts 7. ailē), par to nemaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar pārejas noteikumu 34. punktu.Savukārt, kad valdes loceklis veiks 2018. gadā izsniegtā aizdevuma at-maksu, nodokļa deklarācijā šī atmak-sātā aizdevuma summa atkal palie-linās sabiedrības nesadalītās peļņas apmēru, to norāda 1.1. rindas tabulā (ieraksts 4. ailē ar «+» zīmi). Šajā ga-dījumā norāda 150 EUR, bet neno-rāda atmaksātos 3000 EUR, jo tas attiecas uz aizdevumu, kas izsniegts pirms 2018. gada 1. janvāra. Tabulas 8. ailē norāda atlikušo nesadalītās peļņas daļu.Autors atgādina, ka saskaņā ar likuma «Par iedzīvotāju ienāku-ma nodokli» pārejas noteikumu 130. punktu dividendēm un nosa-cītajām dividendēm, kuras uzņēmu-mu ienākuma nodokļa maksātājs izmaksā no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, 2018. un 2019. gadā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10 procentu apmērā, bet, sākot ar 2020. gadu, stājas spēkā UIN likumā noteiktā vispārējā kārtība (nodokļa summa nosakāma: dividendēm novirzītā summa / 0,8 × 20%). Oskars Springis,Nordstern LTD (Apvienotā Karaliste) galvenais grāmatvedis, grāmatvedības sistēmu konsultants, ISO Sertificētu grāmatvežu asociācijas asociētais biedrs (Latvijas Republika)1.1. Nesadalītā peļņa 2017. gada 31. decembrī, kuru sadales brīdī neietver ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzēNr.p. k.Nesadalītā peļņa 31.12.2017.Finanšu grāmatvedībā aprēķinātie zaudējumi, kas samazina nesadalīto peļņu **Citas koriģējošas summas (norāda summu ar «+» vai «–» zīmi)Peļņas daļa, kuru sadala dividendēs taksācijas periodā Debitoru parādi, kuri samazinājuši ar nodokli apliekamo bāzi ***Aizdevums, kuram piemērots pārejas noteikumu 34. punktsPeļņas daļa, kuru sadalīs turpmākajos periodos [(2–3–/+4–5–6–7) ≥0]1234567820 000+1502000500013 150Foto: Vitaliy Turovskyy22NODOKĻINr. 5 (449) 2019. gada maijsNodokļu maksātāju administratīvo un citu pārkāpumu statistika nav diez ko iepriecinoša.Patlaban ir izstrādāti grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām» (turpmāk – likums), papildinot to ar jaunu XV nodaļu «Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros piemērojamā atbildība nodokļu jomā un kompetence sodu piemērošanā», kurā iekļauti no 119. līdz 128. pantam. Gaidāmie grozījumi neskars tos administratīvos pārkāpumus, kuri atbilstoši nozares tiesiskā regulējuma īpatnībām ir noteikti konkrētajā nodokļa vai nodevas likumā.Grozījumu 119. pants nosaka admi-nistratīvo sodu par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksā-jumu nomaksas. Šā panta norma tiks piemērota ar mērķi novērst gadīju-mus, kad nodokļu maksātājs, lai izvai-rītos no pilnīgas vai daļējas nodokļu vai nodevu samaksas, apzināti sniedz nepatiesu informāciju nodokļu dekla-rācijās, nesniedz nodokļu administrā-cijai nodokļu vai informatīvās dekla-rācijas, tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama nodokļu administrēša-nai un kontrolei, nelikumīgi piemēro nodokļu atvieglojumus, priekšrocības vai atlaides u.tml.Tomēr jāņem vērā Valsts kontroles ieteikums pievērst uzmanību tam, ka praksē ne vienmēr pārkāpums ir sais-tīts ar nodokļu maksātāju nezināšanu, kļūdīšanos vai apzinātu likumu neievē-rošanu. Dažreiz tiesību normas kvalitā-te rada dažādas interpretācijas iespējas to pareizai piemērošanai. Tādēļ būtu vērtējams principa «konsultē vispirms» izmantošanas iespēja, mudinot nodok-ļu maksātāju pārkāpumu novērst un veikt maksājumus labprātīgi.Tādējādi persona būs saucama pie administratīvās atbildības saskaņā ar likuma 119. pantu, ja tā būs apzi-nāti sniegusi nepatiesu informāciju nodokļu deklarācijās, tajā skaitā ne-likumīgi piemērojot nodokļu atvieg-lojumus, priekšrocības vai atlaides, kā arī veikusi citu apzinātu darbību vai bezdarbību, lai izvairītos no nodok-ļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Piemērojamais naudas sods fiziskajām personām vai valdes locekļiem: no divdesmit astoņām līdz četrsimt naudas soda vienībām (140–2000 eiro), aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsa-biedrībās vai bez tā. Likumprojektā iekļautais regulējums paredz, ka ad-ministratīvo pārkāpumu procesu par likuma 119. pantā minēto adminis-tratīvo pārkāpumu attiecībā uz izvai-rīšanos no nodokļu un tiem pielīdzi-nāto maksājumu nomaksas veiks VID.Grozījumu 120. pantā paredzēta ad-ministratīvā atbildība par pārkāpu-miem attiecībā uz reģistrāciju VID nodokļu maksātāju reģistrā, kas sevī ietver tādas personas darbības (kā arī bezdarbību) kā nereģistrēšanās nodokļu maksātāju reģistrā minēto reģistrēšanās kārtību reglamentējo-šajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un ziņu nesniegšana vai/un nepareizu ziņu sniegšana. Pārsvarā sodi tika piemēroti ga-dījumos, kad fiziskā persona, uzsā-kot veikt saimniecisko darbību, VID nav reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, kā arī ja komerc-sabiedrībai, piemēram, nav reģistrēta struktūrvienība vai deklarēti visi saim-nieciskās darbības norēķinu konti. Li-kumprojektā noteikts, ka administra-tīvā atbildība par nodokļu maksātāju reģistrēšanās kārtības neievērošanu būs piemērojama fiziskajai personai un juridiskai personai (patlaban — ju-ridiskās personas amatpersonai). Ja nodokļu maksātājs apzināti nodokļu administrācijai par sevi ne-sniedz informāciju, tas būtiski apgrū-tina VID amatpersonām iespēju veikt normatīvajos aktos noteikto pienāku-mu kontrolēt nodokļu un nodevu ap-rēķināšanas un maksāšanas pareizī-bu, kas var radīt sabiedrības un valsts kopējo interešu aizskārumu. Tāpat nodokļu maksātājs, veicot saimnie-cisko darbību bez reģistrēšanās VID nodokļu maksātāju reģistrā un gūstot peļņu, no kuras netiek aprēķināti un budžetā samaksāti nodokļu maksāju-mi, rada negodīgas konkurences aps-tākļus attiecībā pret citiem nodokļu maksātājiem.Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā normatīvajos ak-tos noteiktajos termiņos fiziskajām personām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no desmit līdz četrdes-mit divām naudas soda vienībām (50–210 eiro), bet juridiskajām per-sonām — no desmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (50–350 eiro). Likumprojektā iekļautais regulējums paredz, ka administratīvo pārkāpumu procesu par likuma 120. pantā minē-to pārkāpumu attiecībā uz nodokļu maksātāju reģistrēšanās kārtības ne-ievērošanu veiks VID.Ievērojot Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā ie-tverto pasākumu, kas paredz «konsul-tē vispirms» principa ieviešanu valsts pārvaldē un uzņēmējus pārraugošo in-stitūciju darbībā, no 2017. gada VID ir veicis grozījumus vairākos iekšējos do-kumentos, nosakot, ka pirms lēmuma par administratīvās lietvedības uzsāk-šanu pieņemšanas ir jāizvērtē pārkā-puma smagums un, ievērojot «konsul-tē vispirms» principu, jāaicina nodokļu maksātāju pārkāpumu novērst. Grozījumu 121. pantā noteikta fiziskās personas un juridisko personu valdes locekļu saukšana pie administratīvās atbildības par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmak-sāšanu. Šāds pārkāpums izpaužas kā minēto personu darbība, izmaksājot vai dodot uzdevumu darbiniekam izmaksāt atalgojumu skaidrā naudā, to nenorādot grāmatvedības doku-mentos vai norādot to apmērā, kas neatbilst faktiski veiktajai izmaksai (tā saucamās aplokšņu algas). Tādējādi darba devējs izvairās no obligāto ie-maksu un algu nodokļu nomaksas, Stingrākas prasības par izvairīšanos no nodokļu un nodevu samaksasCik būs «jāmaksā» nodokļu maksātājiem par darbībām, kas nesaskan ar likumdošanuNODOKĻI23Nr. 5 (449) 2019. gada maijskas aprēķināmi darba ņēmēja algota-jā darbā gūtajiem ienākumiem, patie-so atalgojuma apmēru neatspoguļo-jot grāmatvedības dokumentos. Šāds pārkāpums ne tikai negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, bet arī kropļo konkurenci, jo saistībā ar ne-nomaksātajiem darbaspēka nodok-ļiem rada konkurences priekšrocības negodprātīgajiem komersantiem, kā arī ietekmē darba ņēmēju tiesības uz valsts sociālo garantiju saņemšanu.Par grāmatvedības uzskaitē neuz-rādītas darba samaksas izmaksāša-nu piemēro naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no div-desmit astoņām līdz četrsimt naudas soda vienībām (140–2000 eiro), aiz-liedzot valdes loceklim ieņemt no-teiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. Likumprojektā iekļautais regulējums paredz, ka administratī-vo pārkāpumu procesu par likuma 121. pantā minēto pārkāpumu attie-cībā uz darba samaksas noteikumu pārkāpšanu veiks VID.Grozījumu 122. pants nosaka jaunu administratīvo pārkāpumu — VID piemēroto aizliegumu neievērošana.Saskaņā ar likumu VID piemēro aizliegumus šādos gadījumos:1) nodokļu administrācijas lēmumu izpildes nodrošinājuma gadījumā;2) brīdinot nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu;3) saimnieciskās darbības apturēša-nas gadījumā.Jāņem vērā, ka saimnieciskās dar-bības apturēšanas procesu VID uzsāk nodokļu maksātājam, kam konsta-tēti būtiski pārkāpumi, piemēram, iejaukšanās ierīču un iekārtu pro-grammatūrā, izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas un grāmat-vedības uzskaitē neuzrādītu ienāku-mu izmaksa. Turklāt šie pārkāpumi ir apzinātas nodokļu maksātāja rīcības rezultāts, kas vērsts uz izvairīšanos ne tikai no pievienotās vērtības no-dokļa, uzņēmumu ienākuma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa no saimnieciskās darbības nomaksas, bet arī nodokļu maksātājam rodas brīvi naudas līdzekļi, ko izlietot darbinieku nelegālam atalgojumam.Ņemot vērā, ka nodokļu maksātā-ja saimnieciskā darbība tiek apturēta būtisku pārkāpumu gadījumā, šādām personām tiek aizliegts turpināt mak-sājumu saistību pildīšanu un darījumu veikšanu līdz brīdim, kamēr nebūs no-vērsti tie pārkāpumi, kas bija par pama-tu saimnieciskās darbības apturēšanai.Savukārt nodokļu maksātājs, ku-ram apturēta saimnieciskā darbība, patvaļīgi turpinot saimniecisko darbī-bu, nepilda VID amatpersonu noteik-tos ierobežojumus. Tā rezultātā netiek nodrošināta saimnieciskās darbības likumība un normatīvo aktu ievēro-šana. Tāpat aizlieguma neievērošana rada risku, ka nodokļu maksātājs ne-nodrošinās precīzu nodokļu aprēķinā-šanu un nomaksāšanu valsts budžetā, ņemot vērā, ka šādi darījumi apzināti var netikt atspoguļoti grāmatvedībā. Tādējādi šādam pārkāpumam nav tikai formāls raksturs, jo tā sekas skar visu sabiedrību, kuras interesēs ir sa-gaidīt, ka VID kontrolē valsts budžeta ieņēmumus, tādējādi nodrošinot sa-biedrības intereses.Likumprojektā noteikts, ka par VID piemēroto aizliegumu neievērošanu kā soda sankcija piemērojams naudas sods, kas fiziskajām personām vai val-des loceklim ir no divdesmit astoņām līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām (140–2100 eiro).Grozījumu 123. pantā noteikta atbil-dība par savstarpēji skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienā-kuma un skaidras naudas lietošanas ierobežojumu neievērošanu, kas no-teikti likuma 30. pantā.Atgādinām, ka skaidras naudas darījumi ir skaidras naudas saņem-šana vai izsniegšana par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu, turpināšanu vai izbeigšanu. Šādi da-rījumi, piemēram, var būt — pirkums, norēķins ar piegādātāju, aizdevuma saņemšana/izsniegšana, norēķins par nomas pakalpojumu, dāvinājums u.c. Saskaņā ar likumu nodokļu maksātā-ji (tajā skaitā fiziskās personas, kuras reģistrējušās VID kā saimnieciskās darbības veicējas), izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie ko-mersanti (nav patstāvīgie reģistrētie nodokļu maksātāji), katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta no-teiktajā kārtībā deklarē visus iepriek-šējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā ope-rācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 eiro. Savu-kārt par minētā pienākuma neizpildi (nokavējumu) nodokļu maksātājs tiek saukts pie administratīvās atbildības, t.i., par skaidrā naudā veikto darīju-mu nedeklarēšanu, ja darījumu sum-ma pārsniedz mēnesī 1500 eiro, bet nepārsniedz 7200 eiro, izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsa-biedrību darījumus un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedī-cijas darījumus. Likuma 30. pants, nosakot skaid-ras naudas lietošanas ierobežojumus, ir pieņemts ar mērķi ierobežot skaid-ras naudas lietošanas apmērus, un šādu mērķi likumdevējs ir izvirzījis kā nepieciešamu cita leģitīma mērķa — panākt finanšu plūsmas caurspīdīgu-mu nodokļu maksātāju darbībā un novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām trīs, piecu un desmit procen-tu apmērā no nedeklarētās summas.Par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, pārkāpjot deklarāciju ie-sniegšanas termiņu, piemēro naudas sodu fiziskajām personām un juridis-kajām personām no piecām līdz sim-tu četrdesmit naudas soda vienībām (25–700 eiro).Par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja summa pārsniedz likuma 30. pantā noteikto skaidras naudas lietošanas ierobežojuma apmēru pie-mēro naudas sodu fiziskajām perso-nām un juridiskajām personām piec-padsmit procentu apmērā no darīju-ma summas. Savukārt par norēķinu kārtības neievērošanu piemēro nau-das sodu juridiskajām personām no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (70–1400 eiro).Grozījumu 124. pantā noteikta atbil-dība par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un ie-kārtu lietošanas prasību neievērošanu.Ņemot vērā, ka nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība tiek apturēta būtisku pārkāpumu gadījumā, šādām personām tiek aizliegts turpināt maksājumu saistību pildīšanu un darījumu veikšanu līdz brīdim, kamēr nebūs novērsti tie pārkāpumi, kas bija par pamatu saimnieciskās darbības apturēšanai.24NODOKĻINr. 5 (449) 2019. gada maijsLai personu varētu saukt pie ad-ministratīvās atbildības atbilstoši mi-nētajai tiesību normai, nepieciešams konstatēt, ka personai atbilstoši nor-matīvajos aktos noteiktajam ir pienā-kums uzstādīt un izmantot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīci vai iekārtu.Nodokļu maksātāji, kuriem ir pie-nākums lietot nodokļu un citu mak-sājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas, ir noteikti Minis-tru kabineta 2014. gada 11. februā-ra noteikumu Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elek-tronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība», savukārt tehniskās prasības nodokļu un citu maksājumu reģistrē-šanas elektroniskajām ierīcēm un ie-kārtām ir noteiktas Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 95 «Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elek-tronisko ierīču un iekārtu tehniska-jām prasībām». Ja šīs normas netiek ievērotas, pārkāpumam ir būtiska ie-tekme uz ieņēmumu un nodokļu pa-reizu uzskaiti, kā arī pareizu nodokļu aprēķināšanu un nomaksu budžetā.Vienlaikus, ievērojot, ka attiecībā uz nodokļu un citu maksājumu reģis-trēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām tika noteiktas jaunas teh-niskās prasības ar mērķi uzlabot no-dokļu nomaksas kontroles procesus, VID, lai pārmērīgi neierobežotu god-prātīgo nodokļu maksātāju intereses, no 2017. gada kā prioritāti ir izvirzī-jis atbilstošu attieksmi pret nodokļu maksātājiem elektronisko ierīču un iekārtu nomaiņas gaitā, informējot un konsultējot, nevis piemērojot ad-ministratīvo atbildību, tādējādi rea-lizējot «konsultē vispirms» principu.Lietotājam ir pienākums: lietot tikai tādus kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sis-tēmas, specializētās ierīces vai ie-kārtas, kas atbilst normatīvajiem aktiem par nodokļu un citu mak-sājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām pra-sībām; ir reģistrētas VID uz lieto-tāja vārda; noplombētas ar numu-rētām un VID iegādātām speciā-lām stingrās uzskaites plombām, ja to paredz normatīvie akti par nodokļu un citu maksājumu re-ģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām; nodrošināt saimnieciskās darbības veidam atbilstošas konstrukcijas kases aparāta, hibrīda kases apa-rāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas iegādi un lieto-šanu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai katrā pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) vai ārpus pastāvīgās darbības vie-tas (struktūrvienības); nodrošināt personas, kas pilda ka-siera pienākumus, apmācību dar-bam ar attiecīgo kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistē-mas, specializētās ierīces vai iekār-tas modeli (modifikāciju), kā arī rak-stiski noteikt kasiera pienākumus; izmantot mācību režīmu tikai pirms kases aparāts, hibrīda kases aparāts, kases sistēma, specializē-tā ierīce vai iekārta reģistrēta VID iekļaušanai VID vienotajā datubā-zē (reģistrā) un uzsākta tās lieto-šana nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai; u.c. pienākumi.Savukārt apkalpojošajam dienes-tam (apkalpojošā dienesta atbildīga-jai personai) ir pienākums: veikt tikai tādu kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sis-tēmu, specializēto ierīču vai iekār-tu apkalpošanu, kuras nodrošina normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu teh-niskajām prasībām noteikto prasī-bu izpildi un kuras iekļautas kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu reģistrā attiecīgā apkalpojošā die-nesta apkalpojamo modeļu (mo-difikāciju) sarakstā; plombēt kases aparātus, hibrīda kases aparātus, specializētās ierī-ces un iekārtas ar plombām, kuras iegādātas par maksu VID; nodrošināt iegādāto, noņemto (arī tādu, kuras plombēšanai izlietojis cits apkalpojošais dienests), izlie-toto un anulēto plombu uzskaiti, kā arī nodrošināt anulēto (sabojā-to) plombu iznīcināšanu un akta sastādīšanu atbilstoši grāmatvedī-bu reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par attaisnojuma dokumentu; iesniegt VID pārskatu par stingrās uzskaites plombu izlietojumu at-tiecīgajā ceturksnī līdz tam seko-jošā mēneša divdesmit piektajam datumam. VID jaunas plombas neizsniedz, ja nav iesniegts pār-skats par iepriekšējo ceturksni; u.c. pienākumi.Lietotājam ir pienākums nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai lie-tot tikai tādus kases aparātus, hib-rīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas, kas atbilst normatīvajiem aktiem par no-dokļu un citu maksājumu reģistrēša-nas elektronisko ierīču un iekārtu teh-niskajām prasībām, ir reģistrētas VID uz lietotāja vārda un noplombētas ar numurētām un VID iegādātām speciā-lām stingrās uzskaites plombām.Lietotājam ir aizliegts nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanai lietot kases aparātus, hibrīda kases apa-rātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas, kuru konstrukcija vai programma ir mainīta (proti, kuri tādējādi neatbilst normatīvajiem ak-tiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām). Veicot manipulācijas ierīču un ie-kārtu programmatūrā un nenorādot saņemtos ieņēmumus, nodokļu mak-sātājs izvairās ne tikai no pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu ienāku-ma nodokļa vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa no saimnieciskās darbības nomaksas, bet arī nodokļu maksā-tājam rodas naudas līdzekļi, kas tiek izlietoti «aplokšņu algām». Tādējādi tas skar arī iedzīvotāju ienākuma no-dokļa un valsts sociālās apdrošināša-nas obligāto iemaksu maksājumus no izmaksātā nelegālā atalgojuma. Tāpat izvairīšanās no nodokļu nomaksas rada nepamatotas priekšrocības krāp-niecībā iesaistītajiem uzņēmumiem un pazemina godprātīgo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī apgrūtina valsts iespējas atbilstošā kvalitātē un apjo-mā uzlabot situāciju sociālās aizsar-dzības, izglītības, veselības aprūpes, drošības un sabiedrības aizsardzības jomā, kam valsts atbalsts un papildu finansējums šobrīd ir īpaši nozīmīgs un nepieciešams.Ievērojot minēto uzdevumu, ar li-kumprojektu ir palielināts maksimāli piemērojamais naudas soda apmērs par nodokļu un citu maksājumu re-ģistrēšanas elektronisko ierīces un iekārtas lietošanu, ja ir mainīta tās konstrukcija vai programma, ar ko tādējādi radīta iespēja slēpt vai sa-mazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu, līdz 400 naudas soda vienībām jeb 2000 eiro fiziska-jām personām un līdz 4000 naudas soda vienībām jeb 20 000 eiro juri-diskajām personām.Iejaukšanās ierīču un iekārtu programmatūrā konstatēšana ir ap-grūtināta ne tikai nepilnīgu ierīču un iekārtu tehnisko prasību dēļ, bet arī ierīču un iekārtu lietotājiem apzināti nepildot pienākumu saglabāt kon-trollentes — ierīču un iekārtu lietotāji apzināti slēpj (iznīcina) un neuzrāda kontrollentas, jo administratīvā atbil-dība par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievēro-šanu ir ievērojami mazāka, nekā par iejaukšanos ierīču un iekārtu pro-grammatūrā.Gadījumos, kad dati fiskālajā mo-dulī būs saglabāti, bet kontrollen-tes nebūs saglabātas, lietotājs tiks saukts pie administratīvās atbildības NODOKĻI25Nr. 5 (449) 2019. gada maijspar nodokļu un citu maksājumu re-ģistrēšanas elektroniskās ierīces vai iekārtas kontrollentes vai ierakstīto datu (t.i., energoneatkarīgās atmiņas datu nesēji, fiskālās atmiņas moduļi, taksometru skaitītāju summatori un tirdzniecības automātu summārā at-miņa) nesaglabāšanu.Par ierīces vai iekārtas kontrollen-tes vai ierakstīto datu nesaglabāša-nu fiziskajai personai varēs piemērot naudas sodu līdz 400 naudas soda vienībām (2000 eiro), bet juridiskajai personai līdz 860 naudas soda vienī-bām (4300 eiro).Grozījumu 125. pantā noteikta atbildī-ba par nodokļu deklarāciju, bet 126. pantā — par informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu.Saskaņā ar likumu nodokļu mak-sātājam ir pienākums iesniegt nodok-ļu administrācijai elektroniska doku-menta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas normatī-vajos aktos noteiktajos termiņos.Likuma grozījumu 125. pantā ir ie-kļauta administratīvā atbildība par no-dokļu deklarāciju iesniegšanas termi-ņu neievērošanu, savukārt 126. pan-tā — par informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu.126. pantā atsevišķi ir izdalīta at-bildība par paziņojuma par fiziska-jai personai izmaksātajām summām iesniegšanu, pārkāpjot noteikto ie-sniegšanas termiņu, vai neiesnieg-šanu. Saskaņā ar likumā «Par iedzī-votāju ienākuma nodokli» noteikto paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām tiek nosū-tīts VID ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārī, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada bei-gām. Paziņojumu par fiziskajai per-sonai izmaksātajām summām par to darbinieku, ar kuru darba attiecības nav pastāvējušas līdz gada beigām, darba devējs nosūta VID līdz tā mē-neša 15. datumam, kas seko darba attiecību izbeigšanās mēnesim vai mēnesim, kurā darbinieks ir bijis no-darbināts steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos.Ņemot vērā to, ka informāciju, kas tiek norādīta paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām, VID izmanto prognozētā mēneša neapliekamā minimuma ap-mēra aprēķinā, kā arī VID nodrošina, ka elektroniskās deklarēšanas sistē-mā nodokļa maksātājam ir pieejama gada ienākumu deklarācijas aizpil-dīšanai nepieciešamā informatīva rakstura informācija, ko VID saņem no ienākuma izmaksātāju iesnieg-tajiem paziņojumiem par fiziskajai personai izmaksātajām summām, paziņojumam par fiziskajai personai izmaksātajām summām VID ir jābūt iesniegtam savlaicīgi.Izvērtējot esošo sodu sistēmas efektivitāti attiecībā uz pārkāpu-miem, kas saistīti ar informatīvo dek-larāciju, t.sk. paziņojuma par fiziska-jai personai izmaksātajām summām, iesniegšanas termiņu neievērošanu, VID ir secinājis, ka par minēto pār-kāpumu piemērotie administratīvie sodi nesasniedz mērķi, proti, neattur nodokļu maksātājus no turpmākas pārkāpuma izdarīšanas.Likumprojektā tiek paredzēts, ka informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem, kuru iesniedz par perso-nām, kuras uzsāk darbu, iesniegšanu, pārkāpjot iesniegšanas termiņu, vai neiesniegšanu, veiks arī Valsts darba inspekcija (VDI).VID un VDI veic atšķirīgus kontro-les pasākumus, kuru ietvaros var tikt konstatēta informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem, kuru iesniedz par personām, kuras uzsāk darbu, neiesniegšana vai iesniegšana, pār-kāpjot iesniegšanas termiņus.Piemēram, VID minēto faktu var konstatēt tematiskās pārbaudes lai-kā, kad, pārbaudot nodokļu maksā-tāja grāmatvedības dokumentus, tiek konstatēts, ka darba devējs ziņas par darba ņēmēju ir iesniedzis pēc fak-tiskās darba attiecību uzsākšanas, savukārt VDI, veicot darbavietas apskati vai uzņēmumu dokumentu (tajā skaitā darba līgumu) pārbaudi, kā rezultātā tiek konstatēts, ka darba pienākumus veic persona, kurai ar uz-ņēmumu nav noslēgts rakstisks darba līgums (un attiecīgi par šādu personu ziņas VID nav sniegtas).Grozījumu 127. pants nosaka atbildību par neziņošanu par aizdomīgiem darījumiem. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu lī-dzekļu legalizācijas un terorisma finan-sēšanas novēršanas likumu (NILLTFNL) subjektam ir pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu (minētā likuma izpratnē), nekavējoties ziņot arī VID par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republi-ka, aizdomīgu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā.Ņemot vērā, ka informācija par aizdomīgajiem darījumiem VID ir ne-pieciešama, lai to izmantotu likum-pārkāpumu atklāšanā un novēršanā, kuru rezultātā tiek samazināts budže-tā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbil-dība paredzēta likumā vai konkrēto nodokļu likumos, kā arī lai atklātu no-ziedzīgos nodarījumus par izvairīša-nos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas un par nodok-ļu izkrāpšanu, ar likumprojektu tiek pārņemts iepriekšējais administratī-vais pārkāpuma sastāvs, to attiecinot arī uz kredītiestādēm.Par neziņošanu VID par aizdo-mīgiem darījumiem, ja to izdarī-jis NILLTFNL subjekts, — piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz četrsimt naudas soda vienībām (2000 eiro), bet juridiskajām perso-nām — līdz tūkstoš naudas soda vie-nībām (5000 eiro).Par neziņošanu VID, ja to izdarījis NILLTFNL subjekts, kura iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums vai apgrozījums (ieņēmumi) no saimnie-ciskajiem darījumiem iepriekšējā pār-skata gadā pārsniedzis vienu miljonu eiro, — piemēro naudas sodu fiziska-jai vai juridiskajai personai līdz pieciem procentiem no iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma vai apgrozīju-ma (ieņēmumiem) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā.Likumprojekts stāsies spēkā vien-laikus ar Administratīvās atbildības likumu, kad spēku zaudēs LAPK.Pēc likuma «Par nodokļiem un nodevām» grozījumu anotācijasZiņu1 vai Paziņojuma2 iesniegšanas nokavējums vai neiesniegšanaNaudas soda vienību skaitsSods naudas izteiksmē (2019.g.) fiziskajām personāmno 28 līdz 100 140–500 eiro juridiskajām personāmno 70 līdz 1420 350–7100 eiroCitu informatīvo deklarāciju iesniegšanas nokavējums vai neiesniegšana fiziskajām un juridiskajām personāmno 3 līdz 30 15–150 eiro1 Ziņas par darba ņēmēju kustību (uzsākot darbu)2 Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summāmNodokļu deklarācija iesniegta ar nokavējumuNaudas soda vienību skaitsSods naudas i zteiksmē (2019. g.) līdz 10 dienāmno 5 līdz 14 25–70 eiro no 11 līdz 20 dienāmno 15 līdz 30 75–150 eiro no 21 līdz 30 dienāmno 31 līdz 56 155–280 eiro vairāk par 30 dienāmno 57 līdz 140 285–700 eiro28FINANSESNr. 5 (449) 2019. gada maijsAnalītiķiem jāņem vērā, ka IFRS 16 ieviešana mainīs fi nanšu rādītājus uzņēmumos. Kas mainīsies fi nanšu pārskatos? Kā analizēt un vērtēt šādus fi nanšu pārskatus? Vai izmaiņas fi nanšu pārskatos un fi nanšu rādītājos būs būtiskas?Galvenie izskatāmie jautājumi:1. Kas ir IFRS 16 «Leases», kādēļ tas tika ieviests, un kam tas būs jāpielieto?2. Kas mainīsies uzņēmumu fi-nanšu pārskatos pēc IFRS 16 «Leases» ieviešanas?3. Kā analizēt un vērtēt uzņēmumu finanšu rādītājus pēc IFRS 16 ie-viešanas? No 2019. gada 1. janvāra ope-ratīvais līzings «pāriet» no ārpus-bilances uz bilanci. Uzņēmumiem un potenciālajiem investoriem ir jāsagatavojas iespējamām izmai-ņām to uzņēmumu grāmatvedības finanšu pārskatos, kuri ieviesīs 16. finanšu pārskatu standartu «Noma» (International Financial Reporting Standard 16, IFRS 16 «Leases») — turpmāk IFRS 16, jo IFRS 16 aizstāj SGS Nr. 17. Lai arī IFRS 16 stājās spē-kā 2019. gada 1. janvārī, bija pie-ļauta IFRS 16 piemērošana arī agrāk.Kas ir IFRS 16 «Leases»? Kā norāda IASB (The Inter na-tional Accounting Standards Board; SGSK — Starptautisko grāmatvedī-bas standartu komiteja), IFRS 16 ir spēkā attiecībā uz gada pārskata periodiem, kas sākas 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk, pieļaujot agrāku piemērošanu.IFRS 16 mērķis ir ziņot, kura in-formācija patiesi atspoguļo nomas darījumus un nodrošina pamatu fi-nanšu pārskatu lietotājiem, lai no-vērtētu no līzinga izrietošo naudas plūsmu apjomu, laiku un nenoteik-tību. Lai sasniegtu šo mērķi, opera-tīvā līzinga ņēmējam (nomniekam), pamatojoties uz IFRS 16, būs jāat-zīst aktīvi un saistības, kas izriet no nomas.IFRS 16 ievieš vienotu nomnieka grāmatvedības modeli un pieprasa nomniekam atzīt aktīvus un sais-tības par visiem nomas līgumiem termiņā, kas pārsniedz 12 mēne-šus, ja vien pamatā esošais aktīvs nav ar zemu vērtību. Nomniekam ir pienākums atzīt aktīvu lietošanas tiesības, tādējādi attēlojot finanšu pārskatā šīs tiesības lietot nomāto aktīvu, kā arī attēlojot finanšu pār-skatā nomas saistības, kas atspo-guļo nomnieka pienākumus veikt nomas maksājumus.Kāpēc tika ieviests IFRS 16?Galvenais faktors, kādēļ IFRS 16 ir ieviests, ir tas, ka nebija informā-cijas par nomas līgumiem bilancē, tāpēc ieguldītāji un analītiķi neva-rēja pareizi salīdzināt uzņēmumus, nevarēja veikt pirkšanas un pārdo-šanas darījumus, pirms tam nevei-cot korekcijas.Iepriekš operatīvā līzinga ņēmēja (nomnieka) grāmatvedība saskaņā ar 17. starptautisko grāmatvedības standartu noteica, ka finanšu no-mas darījumi līzinga ņēmēja bilancē ir jāatzīst bilancē, savukārt visi pā-rējie nomas līgumi tika klasificēti kā operatīvās nomas līgumi, un tie nav atspoguļojami uzņēmuma bilancē (tā saucamā ārpusbilances noma). Operatīvā līzinga (nomas) uzskaite līdz šim ir bijusi vienkārša: operatī-vā noma ir uzskaitīta līdzīgi pakal-pojumu līgumiem, kas nozīmē, ka operatīvā līzinga ņēmējs (nomnieks) ziņo par nomas izdevumiem savā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (pa-rasti fiksēta summa regulāros laika intervālos, piemēram, mēnesī).Kam būs jāpielieto IFRS 16? Tiem uzņēmumiem, kas izmanto operatīvo līzingu, jo IFRS 16 paredz operatīvā līzinga attēlošanu finanšu pārskatos līdzīgi kā finanšu līzinga darījumos. Ko mainīs IFRS 16? Jaunais IFRS 16 standarts, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas ie-sniedz gada pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. IFRS 16 faktiski mainīs operatīvā līzinga ņēmēja (iznomātāja) opera-tīvā līzinga uzskaites kārtību finan-šu grāmatvedībā. IFRS 16 mainīs operatīvā līzinga attēlošanu finanšu pārskatos tieši līzinga ņēmēja (iz-nomātāja) grāmatvedībā. Savukārt Kā analizēt un vērtēt uzņēmumu finansiālo stāvokli pēc IFRS 16 ieviešanasVai gaidāmas būtiskas izmaiņas fi nanšu pārskatos?IFRS 16 mērķis ir ziņot kura informācija patiesi atspoguļo nomas darījumus un nodrošina pamatu fi nanšu pārskatu lietotājiem, lai novērtētu no līzinga izrietošo naudas plūsmu apjomu, laiku un nenoteiktību.FINANSES29Nr. 5 (449) 2019. gada maijsoperatīvā līzinga devēja (nomnieka) grāmatvedība lielā mērā nemainīsies.Pēc IFRS 16 stāšanās spēkā ope-ratīvā līzinga uzskaite būs jāveic ne-vis ārpusbilancē, kā tas bija līdz šim, bet gan jāuzskaita un jāatspoguļo finanšu pārskatos līdzīgi kā finanšu līzinga darījumi. IFRS 16 piemēroša-na nozīmē, ka operatīvā līzinga da-rījumi būs jāatzīst grāmatvedībā un jāattēlo finanšu pārskatos ne tikai līzinga devēja (iznomātāja) grāmat-vedības bilancē (kā tas bija līdz IFRS 16 spēkā stāšanās un ieviešanas), bet arī līzinga ņēmēja (nomnieka) grāmatvedībā.Sakarā ar to, ka līdz IFRS 16 ie-viešanai operatīvā līzinga ņēmēju (nomnieku) finanšu pārskatos in-formācija par iznomātajiem līzinga objektiem (pamatlīdzekļiem) neti-ka atspoguļota, investoriem bija grūtības iegūt patiesu informāciju par faktiskajiem uzņēmuma darī-jumiem, kas apgrūtināja šo uzņē-mumu finanšu analīzi un patiesu finansiālās situācijas novērtēšanu. Kā analizēt un vērtēt uzņēmumu finansiālo stāvokli, izmantojot finanšu pārskatus pēc IFRS 16 ieviešanas? Vai izmaiņas finanšu pārskatos varētu būt būtiskas? Uzņēmumi, kuri līdz šim ir veiku-ši operatīvā līzinga uzskaiti ārpus-bilancē, turpmāk, sekojot IFRS 16, attēlos operatīvā līzinga darījumu bilancē. Jo lielākas būs operatīvā līzinga darījuma summas, jo būtis-kāka būs šo darījumu ietekme uz finanšu pārskatiem. Kādu nozaru uzņēmumu finanšu pārskatus visvairāk ietekmēs IFRS 16? Operatīvā līzinga ņēmēji (nom-nieki) ir tie, kuru finanšu grāmat-vedību un arī finanšu pārskatus ietekmēs IFRS 16 ieviešana.Tiek lēsts, ka pasaulē kopumā IFRS 16 piemērošana visvairāk ie-tekmēs aviosabiedrības, mazum-tirgotājus, viesnīcu operatorus, un citu nozaru pārstāvjus, kuri saim-nieciskās darbības veikšanai opera-tīvajā nomā ņem dažādus pamatlī-dzekļus, telpas u.c. Var lēst, ka Latvijā IFRS 16 pie-mērošana ietekmēs operatīvā lī-zinga ņēmēju finanšu pārskatus. Latvijā operatīvā līzinga portfeli sadalījumā pēc klienta saimnie-ciskās darbības veida iedala šādi: lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, ieguves rūpnie-cība un karjeru izstrāde, apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, būvniecība, vai-rumtirdzniecība un mazumtirdz-niecība, izmitināšana un ēdināša-nas pakalpojumi, transports un uzglabāšana, informācijas un ko-munikāciju pakalpojumi, finanšu starpniecība, pārējās nozares un fiziskās personas (avots: Latvijas Līzinga devēju asociācija). Tieši šo saimnieciskā darbības veidu uzņē-mumu finanšu pārskatus ietekmēs IFRS 16 ieviešana, ja tie sagatavo un iesniedz gada pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārska-tu standartiem. Kopumā šī ope-ratīvā līzinga apjoms, pēc Latvijas Līzinga devēju asociācijas datiem, 30.08.2018. ir 367 220 359 eiro.Kas mainīsies finanšu pārskatos? Izmaiņas, kas, iespējams, būs uzņēmumu finanšu pārskatos pēc IFRS 16 pielmērošanas, attēlotas 1. un 2. tabulā.Līzinga saistības ir jāpārvērtē, lai atspoguļotu atkārtotu novērtējumu vai pārskatītu (revidētu) iekšējos fik-sētos maksājumus.Ja operatīvā līzinga objektu var iegrāmatot (ja tas ir atzīts kā opera-tīvā līzinga darījums), tad galvenie grāmatojumi ir attēloti 3. tabulā.Paralēli līzinga ņēmējam ir jā-dzēš līzinga saistības, kas grāmat-vedībā rod atspoguļojumu saistī-bu (bilancē) samazinājumā un arī naudas līdzekļu konta (bilancē) samazinājumā.Turpmākie grāmatojumi var būt saistīti arī ar posteņu pārvērtēšanu. IFRS 16 radītās izmaiņas un to atspoguļojums finanšu pārskatos attēlots 4. tabulā.Terēza Korsaka,maģistra grāds ekonomikā unmaģistra grāds vadīšanas organizācijāFoto: Aivars Siliņš2. T A B U L AOperatīvā līzinga attēlošana līzinga ņēmēja (iznomātāja) grāmatvedībā – peļņas un zaudējumu aprēķināIzmaksasIeņēmumiLīzinga objekta amortizācijas izmaksasProcentu izmaksas1. T A B U L AOperatīvā līzinga attēlošana grāmatvedības bilancē līzinga ņēmēja (iznomātāja) grāmatvedībā (informācija darījuma sākuma datumā)Aktīvā – tiesības lietot līzinga objektu, kas iekļauj:Pasīvā – līzinga saistības, kas iekļauj:Līzinga objekta sākotnējā vērtība (tiesības lietot operatīvā līzinga objektu)Līzinga saistības, kas jāveic nevis sākuma datumā, bet nākotnē = līzinga maksājumi/ diskonta likmeLīzinga maksājumi pirms līzinga sākuma datumaSākotnējās tiešās izmaksas Demontāžas izmaksasPaskaidrojums pie 1. tabulas:Līzinga maksājumi: fiksētie operatīvā līzinga maksājumi (ieskaitot iek-šējos nemainīgos maksājumus) + mainīgie operatīvā līzinga maksājumi (tikai tad, ja tie ir atkarīgi no indeksa likmes; izmantojot indeksu jeb likmi darījuma sākuma datumā) + garantētā atlikusī vērtība (sagaidāmie mak-sājumi, kas nomniekam būs jāmaksā) + objekta iespējamā iegādes cena (ja nomnieks ir pamatoti pārliecināts, ka izmantos šo iespēju) + soda nauda par nomas līguma laušanu.Diskonta likme: operatīvā līzinga maksājumu procentu likme un pa-pildus aizņēmuma likme (ja tāda ir).Next >