< Previous10 NUMUR A INTERV IJA Nr . 12 (456) 2019. gada decembris Kādos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests drīkst apturēt un izbeigt uzņēmuma saimniecisko darbību? Cik šādos gadījumos 2018. gadā tas ticis darīts? Likuma «Par nodokļiem un node- vām» 34. pantā uzskaitītas situācijas, kad Valsts ieņēmumu dienests tiesīgs to darīt. Tā ir gan nodarbināšana bez rakstveida līguma (ja personu skaits ir vismaz 50 procenti no nodarbinā- tajiem, bet ne mazāk kā trīs), gan deklarāciju neiesniegšana, gan ka- ses aparātu vai grāmatvedības pro- grammu izmantošana, kurām mai- nīta programmatūra vai veiktas citas darbības, lai slēptu ar nodokļiem apliekamo objektu, gan aplokšņu algu izmaksa, gan uzņēmuma atra- šanās riska adresē vai neeksistējošā adresē, gan citas situācijas. Saskaņā ar Komerclikuma 314.1 panta otro daļu, ja, pamatojoties uz VID lēmu- mu, ir apturēta komercsabiedrības saimnieciskā darbība un triju mē- nešu laikā nav novērsti pārkāpumi, kas bija par pamatu saimnieciskā darbības apturēšanai, VID pieņem lēmumu par darbības izbeigšanu un nosūta informāciju Uzņēmumu re- ģistram. Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņem lēmumu par ieraksta veikšanu komercreģistrā un vienlai- kus uzaicina sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēne- ša laikā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelša- nu. Gadījumos, kad likvidators ne- tiek iecelts, komercsabiedrība tiek izslēgta no komercreģistra. Kopumā 2018. gadā pieņemti 4164 lēmumi par saimnieciskās darbības izbeigša- nu. Visbiežākie iemesli ir izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas (2132 gadījumi) un to pārkāpumu nenovēršana, kas bijuši par pamatu uzņēmuma izslēgšanai no VID pie- vienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra (1880 gadījumi). Viens no gadījumiem, kad VID ir tiesības apturēt saimniecisko darbību, ir uzņēmuma nesadarbošanās gadījumā, un šeit ir bijis tiesu precedents a/s Pagastiņi lietā, kur uzņēmums pēc vairākkārtējiem aicinājumiem nebija nosūtījis VID prasīto grāmatvedības informāciju, bet aicinājis nodokļu inspektorus ierasties klātienē uz vietas. Tiesa atzina, ka šādā situācijā VID nebija tiesību apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību. Vai tas nozīmē, ka uzņēmums drīkst nesniegt informāciju VID norādītajā formā, bet uzstādīt savus noteikumus? Par konkrēto lietu nevarēšu komen- tēt, jo tas nebija manā lietvedībā un atbildībā esošs jautājums. Taču, protams, jebkurš mūsu informācijas pieprasījums nodokļu maksātājam sagādā papildu slogu, tāpēc mums pret to jāizturas atbildīgi — šim pieprasījumam ir jābūt samērīgam. Jāsaprot, vai minētie dati mums ir patiešām nepieciešami, vai bez tiem mēs nevaram izdarīt kādus secinā- jumus. Tāpat jāsaprot, vai nodokļu maksātāja reakcija ir samērīga un atbilstoša. Nav divu vienādu situā- ciju, katram uzņēmējam ir savi aps- tākļi, un tie ir jāizvērtē, lai saprastu, vai tā ir objektīva rīcība vai apzināta pretdarbība. Audita rezultātā VID ir tiesīgs noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošas mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam, tāpat iespējams papildus aprēķināt soda un nokavējuma naudu. Kā tas praktiski notiek? Kā šāds nodoklis tiek aprēķināts, kāda likme tiek piemērota? Likme būs tā, kas noteikta likumā at- tiecīgajam nodoklim. Šajā gadījumā runa parasti ir par ienākumu nodok- ļiem — iedzīvotāju ienākuma nodok- li vai uzņēmumu ienākuma nodokli, biežāk tieši par fizisko personu ienā- kumiem. Aprēķinu metodes tiešām nav vienkāršas. Skaidrs, ka vieglāk pierādījumi iegūstami caur tiešo, nevis netiešo aprēķinu metodēm. Taču, ja konstatējam tēriņus, kuriem nevaram atrast legālu izcelsmi, mēs pieņemam, ka šis ir pieaugums, ku- ram piemērojams nodoklis. Audita rezultātus nodokļu maksātājs var pārsūdzēt, sākotnēji VID ģenerāldirektoram. Cik bieži VID vadība apmierina šīs pārsūdzības, atzīstot, ka VID darbinieki kļūdījušies? Statistika par 2018. gadu liecina, ka no 738 nodokļu auditiem, kuru kopējais uzrēķins sastāda 110 mil- jonus eiro, uzņēmēji VID ģenerāl- direktoram pārsūdzējuši 328 lēmu- mus. Lielākajā daļā gadījumu (272) aprēķinātā summa nav grozīta, 44 gadījumos tā ir samazināta (kopu- mā par 2,45 miljoniem eiro), savu- kārt 12 gadījumos — palielināta (par 173 000 eiro). Gadījumā, ja sūdzība par audita uzrēķinu nav apmierināta un ir uzsākta tiesvedība, aizvien ir iespējams noslēgt vienošanos ar VID par parāda pamatsummas nomaksu, lai izbeigtu tiesisku strīdu par auditā aprēķinātajiem papildu maksājumiem. Tātad iznāk, ka vispirms ir jāuzsāk tiesisks strīds un tikai tad var vienoties par soda naudas un nokavējuma naudas atcelšanu vai samazināšanu? Katram uzņēmējam ir savi apstākļi, un tie ir jāizvērtē, lai saprastu, vai tā ir objektīva rīcība vai apzināta pretdarbība. Foto: Aivars Sili ņšŠis nosacījums darbojas tikai audita rezultātā un tiesiska strīda gadījumā. Taču šajā gadījumā pamat- summas atmaksas termiņš noteikts salīdzinoši īss — viens gads, turklāt maksājumi jāveic proporcionāli. Pastāv arī otra legālā iespēja, kā uzņēmējam daļēji vai pilnībā dzēst soda un nokavējuma naudu pēc audita uzrēķina — tiesiskās aizsardzības process. Šajā gadījumā atmaksas termiņš ir daudz garāks — likums tiesiskās aizsardzības procesam paredz divu gadu termiņu, ko nepieciešamības gadījumā var pa- garināt vēl uz diviem gadiem. Ir iespēja vienoties arī par neproporcionāliem maksājumiem, ja tas loģiski izriet no uzņēmumā ienākošās naudas plūsmas. Vēl ir trešā iespēja — ar nodokļu maksātāju vienoties par samaksas termiņa pagarinājumu, taču samazi- nāt soda vai nokavējuma naudu tad nevarēs. Apmēram pirms gada bija ziņa, ka VID nodokļu kontrolēs konstatēts, ka tikai retajās tirdzniecības vietās tiek izmantoti prasībām atbilstoši kases aparāti un kases sistēmas. Kāda šobrīd ir situācija? Situācija ir ļoti mainījusies uz labo pusi, šajā jomā progress ir bijis ļoti labs. Jau ap deviņdesmit procen- tiem tirgotāju izmanto atbilstošus kases aparātus un kases sistēmas. Visticamāk, liela daļa no tiem uzņēmumiem, kas nav nomainījuši, jau faktiski vairs arī nestrādā. Risku analīzē tiek analizētas ne tikai juridiskās, bet arī fiziskās personas. Jau minējāt, ka bankas nosūta VID informāciju par visu to privātpersonu kontu apgrozījumu, kas gadā pārsniedz 15 000 eiro. Tas ir tikai nedaudz vairāk par Latvijas iedzīvotāja vidējiem ienākumiem – tātad šādu ziņojumu ir desmitiem vai pat simtiem tūkstošu. Kā no šiem atlasāt prioritāros, kurus pārbaudīt? Mēs analizējam darba devēju ziņojumus, informā- ciju par dividenžu izmaksu, Zemesgrāmatas infor- māciju un salīdzinām to ar banku ziņojumu datiem, lai saprastu, vai nodokļu maksātāja rīcībā varēja būt summa, kas parādījusies viņa bankas kontā. Konstatējot neatbilstības, mēs vispirms sākam strā- dāt ar tiem gadījumiem, kur šīs atšķirības ir vislie- lākās. Ir personas, kurām šī atšķirība ir mērāma pat miljonos. Kas ir atklājies šādos gadījumos? Lielākās summas parasti nav skaidrojamas, piemē- ram, ar to, ka cilvēkam ir nereģistrēta uzņēmējdarbī- ba. Biežāk tie ir ienākumi no citām valstīm. Jāatzīst, ka ne vienmēr izdodas noskaidrot līdzekļu patiesos izcelsmes avotus. Iespējams, aiz tā slēpjas pavisam nelikumīgas darbības. Persona sniedz savus paskai- drojumus, un mēs pieņemam lēmumu, vai mums ir jāaprēķina nodokļa maksājums. Cik fizisko personu auditu iepriekšējo trīs gadu periodā ir veikti pavisam, un – cik no tiem ir veikti par pašiem VID darbiniekiem? Šā gada desmit mēnešos veikti 97 fizisko personu auditi, no tiem četri bijuši VID darbiniekiem. Pērn kopumā auditētas 140 fiziskās personas, no ku- rām viens bijis VID darbinieks, aizpērn šie skatiļi attiecīgi bija 139 un 2. Savukārt 2016. gadā audits veikts 188 fiziskajām personām, no kurām 14 bija VID darbinieki. Ikars Kubliņš, BilancePLZ portāla redaktors 12 GR Ā M AT VE D ĪBA Nr . 12 (456) 2019. gada decembris Uzskaites sistēmas pirmsākumi meklējami tālā senatnē, un attīstība vienmēr noritējusi atbilstoši savam laikmetam un tā ekonomiskajām norisēm. Tās galvenais uzdevums ir bijis nodrošināt visu uzņēmuma līdzekļu un to fi nansēšanas avotu atspoguļošanu tā, lai tie sniegtu pēc iespējas skaidru un patiesu priekšstatu. Tas nozīmē, ka uzskaites sistēmai ir nācies laikus reaģēt uz notiekošajām izmaiņām, attiecīgi mainot pieeju metodiskajā ziņā, nodrošināt nepieciešamās izmaiņas likumdošanā un speciālistu sagatavošanā. Rakstā tiks izskaidrots svarīgais par pamatlīdzekļiem un to uzskaiti, kas, ceru, jums būs noderīgi: vieniem tā būs atkārtošana – zināšanu māte, citiem – noderīgs jaunieguvums. Zināšanas par pamatlīdzekļu uzskaiti grāmatvedībā ir ļoti būtiskas. Uzskaite un sākotnējā novērtēšana Pirms ilgtermiņa aktīvu detalizē- tas analīzes jānoskaidro būtiskākie jautājumi par aktīviem kopumā: kas ir aktīvi; kad tos atzīst; kādā apjomā atzīst. Starptautiskajos finanšu pār- skatu standartos ir atrodama aktī- vu definīcija: aktīvi ir resursi, kurus sabiedrība ieguvusi savā rīcībā pa- gātnes notikumu dēļ un no kuriem nākotnē sabiedrībai ir sagaidāmi ekonomiskie labumi. Piemēram, ēkas, būves, zeme, finanšu ieguldī- jumi, krājumi, debitori. Aktīvos ietvertais nākotnes eko- nomiskais labums ir to potenciāls, kas tieši vai netieši veicina naudas un tās ekvivalentu ieplūdi sabiedrī- bā. Aktīvos ietvertie nākotnes eko- nomiskie labumi var ieplūst sabied- rībā vairākos veidos, piemēram, aktīvus var: lietot atsevišķi vai kopā ar citiem aktīviem tādu preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, ku- rus sabiedrība pārdos; apmainīt pret citiem aktīviem; izmantot, lai nokārtotu saistī- bas; sadalīt sabiedrības īpašniekiem. Svarīga ir aktīva atzīšana bi- lancē. Atzīšana ir process, kura norises laikā bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā iekļauj pos- teni. Atzīšana nozīmē posteņa ap- rakstu vārdos un naudas izteiksmē un šīs summas iekļaušanu bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķina kopsummā. Aktīvi tiek uzskatīti par ilgtermi- ņa aktīviem, ja: tie paredzēti izmantot ilgāk par vienu gadu; ir iespēja noteikt to ticamu vēr- tību; tos izmanto komercsabiedrības saimnieciskā darbībā. Šajā rakstā runa ir tikai par vienu kategoriju no ilgtermiņa ieguldīju- miem, tas ir, par pamatlīdzekļiem. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka pamatlīdzekļi ir kustamas vai ne- kustamas ķermeniskas lietas, kuras atbilst visiem šādiem klasifikācijas kritērijiem: a) tās sabiedrība tur kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu, lai izmantotu preču ražo- šanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai administratīvā nolūkā (sabiedrības pārvaldes va- jadzībām vai citām vajadzībām, piemēram, citu pamatlīdzekļu Pamatlīdzekļi un to uzskaite komercsabiedrībās Ilustr ācija: © Hurca! – stock.adobe.comdarbības uzturēšanai, sabiedrī- bas pamatdarbībai būtisku dar- ba drošības vai vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai), b) tās sabiedrība paredz izmantot ilgāk par vienu gadu un sagaida, ka no šo lietu turēšanas tiks sa- ņemti saimnieciskie labumi, c) tās nav iegādātas un netiek tu- rētas pārdošanai, d) to lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā viens parastās dar- bības cikls. Jānoskaidro pamatlīdzekļu sa- stāvs. Saskaņā ar Latvijas Gada pārskatu un konsolidēto gada pār- skatu likumu (1. pielikums) pamat- līdzekļu un ieguldījumu īpašuma sastāvā ietilpst: II. Pamatlīdzekļi, ieguldījuma īpa- šumi: 1. Nekustamie īpašumi: a) zemesgabali, ēkas un in- ženierbūves, b) ieguldījuma īpašumi. 3. Ilgtermiņa ieguldījumi nomā- tajos pamatlīdzekļos. 4. Ilgtermiņa ieguldījumi publis- kā partnera pamatlīdzekļos. 5. Tehnoloģiskās iekārtas un ie- rīces. 6. Pārējie pamatlīdzekļi un in- ventārs. 7. Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas. 8. Avansa maksājumi par pa- matlīdzekļiem. Savukārt MK noteikumos Nr. 775 noteikti pamatlīdzekļu at- zīšanas nosacījumi: sabiedrība pamatlīdzekli atzīst tajā datumā, kurā tā ir pārņē- musi visus ar īpašuma tiesībām vai finanšu nomas līgumā pa- redzētajām tiesībām saistītos riskus un tiesības uz varbūtē- jiem ieguvumiem no attiecīgās lietas vai lietu kopuma, ja šajā datumā sabiedrībai ir iespējams noteikt pamatlīdzekļa sākotnē- jo vērtību. Nekustamā īpašuma objektu var atzīt par pamat- līdzekli pirms tā ierakstīšanas zemesgrāmatā; ja tajā datumā, kurā sabiedrība ir kļuvusi par attiecīgās lietas vai lietu kopuma īpašnieci vai nom- nieci saskaņā ar finanšu nomu, tai nav iespējams noteikt pa- matlīdzekļa sākotnējo vērtību, sabiedrība pamatlīdzekli atzīst vēlāk — tajā datumā, kad tai ir iespējams noteikt pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību. Sabiedrība kā atsevišķu pamat- līdzekli grāmatvedībā var uzskaitīt: katru atsevišķu lietu; līdzīgu lietu kopumu (piemēram, ja katras atsevišķas lietas vērtība ir mazāka par noteikto pamatlī- dzekļu vērtības kritēriju, bet šo lietu kopums tiek izmantots vai- rākos sabiedrības parastās dar- bības ciklos un to kopējā vērtība ir būtiska (piemēram, veidnes, darbarīki, paliktņi); konkrētas lietas daļu vai deta- ļu, kura nepieciešama šīs lietas darbības nodrošināšanai un tiek nomainīta tās darbības vai lietošanas laikā, ja šī daļa vai detaļa atbilst pamatlīdzekļu klasifikācijas un vērtības kritē- rijiem, pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem un tām ir atšķirīgs lietderīgās lietošanas laiks. Pamatlīdzekli bilancē norāda neto vērtībā, kuru aprēķina, no pamatlīdzekļa sākotnējās vērtības vai citas uzskaites vērtības, ar kuru pēc sākotnējās vērtības noteikša- nas aizstāj šo vērtību, atskaitot uz- krāto nolietojumu un visus veiktos vērtības norakstījumus (piemēram, zaudējumus no vērtības samazi- nāšanās). Par uzkrāto nolietojumu uzskata nolietojumu, kas pamat- līdzeklim aprēķināts no datuma, kad to iespējams izmantot pare- dzētajiem mērķiem (vai no nākamā mēneša pirmā datuma pēc tā mē- neša, kad pamatlīdzekli iespējams izmantot paredzētajiem mērķiem), līdz bilances datumam, ieskaitot nolietojuma summas korekcijas (ja tādas ir bijušas). Sabiedrības grāmatvedības re- ģistros par katru atsevišķu pamat- līdzekli norāda šādu informāciju: sākotnējā vērtība un visas vērtī- bas izmaiņas; lietderīgās lietošanas laika il- gums un tā izmaiņas; piemērotā nolietojuma aprē- ķināšanas metode (ja attiecīgā pamatlīdzekļa lietderīgās lieto- šanas laiks ir ierobežots) un tās izmaiņas; pārvietošanas vai izslēgšanas pa- matojums; cita informācija (piemēram, da- tums, ar kuru pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbī- bā atbilstoši tam paredzētajam mērķim, attiecīgā dokumenta (piemēram, pieņemšanas un nodošanas akta, grāmatvedī- bas izziņas) datums un numurs, datums, ar kuru tiek pārtraukta un atsākta pamatlīdzekļa izman- tošana saimnieciskajā darbībā). Grāmatvedības kontu plānā iekļauj atsevišķus kontus pamat- līdzekļu uzskaites vērtības un no- lietojuma, kā arī vērtības norakstī- jumu (piemēram, zaudējumu no vērtības samazināšanās) uzskaitei. Pamatlīdzekli pieņem grāmatve- dības uzskaitē atbilstoši tā sākotnē- jai vērtībai — iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai, vai īpašos gadījumos (piemēram, ja pamatlī- dzeklis iegūts apmaiņas darījumā vai kā finanšu palīdzība, ziedojums vai dāvinājums) citai vērtībai, ko var ticami noteikt. GR Ā M A T V E D ĪBA 13 Nr . 12 (456) 2019. gada decembris Foto: Aivars Sili ņš Vita Zariņa, Dr. oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore Pamatlīdzekli bilancē norāda neto vērtībā, kuru aprēķina, no pamatlīdzekļa sākotnējās vērtības vai citas uzskaites vērtības, ar kuru pēc sākotnējās vērtības noteikšanas aizstāj šo vērtību, atskaitot uzkrāto nolietojumu un visus veiktos vērtības norakstījumus.Pamatlīdzekļa iegādes izmaksās iekļauj uz pamatlīdzekli tieši attie- cināmās izmaksas: pirkšanas cenu (atskaitot saņem- tās atlaides), muitas nodokli un citus ar pirkumu saistītus neat- skaitāmus nodokļus un nodevas; izdevumus, kas tieši saistīti ar pa- matlīdzekļa piegādi līdz izman- tošanas vietai un sagatavošanu paredzētajiem mērķiem (piemē- ram, vietas sagatavošanas izmak- sas, uzstādīšanas un montēšanas izmaksas, atlīdzība speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu) un kas radušies līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis ir sa- gatavots paredzētajam mērķim (piemēram, ēka vai cita inženier- būve ir nodota ekspluatācijā). Pamatlīdzekļa ražošanas pašiz- maksā iekļauj tā izgatavošanai iz- lietoto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, personāla izmaksas un ci- tas uz pamatlīdzekli tieši attiecinā- mas izmaksas (piemēram, eksplua- tācijas vietas sagatavošanas un ap- rīkošanas izmaksas (pamatu būve, nožogojumu ierīkošana), piegādes un pārvietošanas izmaksas, uzstā- dīšanas un montāžas izmaksas, pamatlīdzekļa darbības pārbaudes izmaksas (atskaitot ieņēmumus no šādas pārbaudes rezultātā saražoto preču pārdošanas), atlīdzība spe- ciālistiem (piemēram, arhitektiem, inženieriem) par profesionālo pa- kalpojumu sniegšanu). Ja sabiedrība veic darbības, kas nav tieši nepieciešamas pamatlī- dzekļa izveidošanai, tad ar šīm dar- bībām saistītos ieņēmumus un iz- maksas atzīst tā pārskata gada peļ- ņas vai zaudējumu aprēķinā, kurā šīs darbības veiktas (piemēram, sa- biedrība var izmantot zemesgabalu, uz kura paredzēts būvēt jaunu ēku, autostāvvietām līdz brīdim, kad tiek uzsākta jaunās ēkas celtniecība). Sabiedrība var pamatlīdzekļa ražošanas pašizmaksā iekļaut tā izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus par laiku, līdz šis pamatlī- dzeklis ir sagatavots paredzētajiem mērķiem, kā arī tādu izmaksu daļas, kas tikai netieši saistītas ar pamat- līdzekli, ja tās radušās laikā, kad šis pamatlīdzeklis tika izgatavots (piemēram, ražošanas vadībā un apkalpošanā nodarbināto inženie- ru, tehniķu, remontstrādnieku un citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ražošanas ēku un iekārtu nolieto- jums un uzturēšanas (remonta un ekspluatācijas) izdevumi, ražošanas telpu apkures un apgaismošanas izdevumi, nomas maksa un apdro- šināšanas maksājumi, kā arī vispā- rējas nozīmes palīgmateriāli). Izmaksu iekļaušanu pamatlīdzek- ļa vērtībā pārtrauc brīdī, kad pamat- līdzeklis ir sagatavots paredzētajam mērķim. Turpmākās izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļa izmanto- šanu vai turpmāko pārvietošanu, neiekļauj pamatlīdzekļa vērtībā. Piemēram: izmaksas, kuras bijušas nepiecie- šamas, lai pamatlīdzeklis sāktu darboties ar maksimāli paredzē- to jaudu; zaudējumi, kas radušies jaunā pamatlīdzekļa ražotās produk- cijas attīstības un pieprasījuma veidošanas laikā; izmaksas, kas saistītas ar atseviš- ķas sabiedrības struktūrvienības vai visas sabiedrības darbības pārstrukturēšanu. Pamatlīdzekļa sākotnējā vērtībā nav atļauts iekļaut šādas izmaksas: ar jaunas struktūrvienības izveidi saistītās plānošanas un pētniecī- bas darbu izmaksas; jauna produkcijas vai pakalpo- juma veida ieviešanas (arī reklā- mas) izmaksas; izmaksas, kas saistītas ar jauna pamatdarbības veida vai ģeogrā- fiskā tirgus apgūšanu (arī darbi- nieku apmācības izmaksas); administrācijas izmaksas (iz- ņemot atlīdzību speciālistiem par profesionālo pakalpojumu sniegšanu); izmaksas, kuras radušās saistībā ar pamatlīdzekli līdz brīdim, kad pamatlīdzeklis ir sagatavots pa- redzētajam mērķim, bet nav tieši nepieciešamas vai pārsniedz lī- dzīga pamatlīdzekļa parastās izveidošanas izmaksas; izmaksas, kas saistītas ar uzkrāju- ma veidošanu pamatlīdzekļa de- montāžas un izvietošanas vietas atjaunošanas saistību segšanai. Savukārt, ja pamatlīdzekli iegūst apmaiņas darījumā un par šo objek- tu pilnībā vai daļēji atlīdzina ar citu aktīvu, kas nav nauda vai naudas ekvivalents, tad iegūtā pamatlīdzek- ļa sākotnējo vērtību nosaka šādi: pēc saņemtā pamatlīdzekļa pa- tiesās vērtības, ja to var ticami noteikt; ja saņemtā pamatlīdzekļa pa- tieso vērtību nevar ticami no- teikt, — pēc apmaiņā nodoto aktīvu patiesās vērtības; ja nav iespējams ticami noteikt ne apmaiņas darījumā iegūtā pamatlīdzekļa patieso vērtību, ne apmaiņai nodoto aktīvu pa- tieso vērtību, — pēc apmaiņā nodoto aktīvu bilances vērtības maiņas darījuma brīdī. Pēc sākotnējās vērtības noteikša- nas pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts: palielināt par tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukci- jas) izmaksām, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražoša- nas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku; samazināt par izslēgtās pamatlī- dzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību, ja ir tās aprēķināšanai nepieciešamie grāmatvedības uzskaites dati. Ja šādu datu nav, pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts samazināt par izslēgtās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas amortizētās aizstāšanas izmak- sām, ko aprēķina, atskaitot no jaunās daļas vai detaļas uzskaites vērtības aplēsto nolietojuma kop- summu par laikposmu, kurā tika izmantota izslēgtā daļa vai detaļa. Pamatlīdzekļa uzturēšanai izlie- totās rezerves daļas un palīgmate- riālus noraksta izdevumos tajā pār- skata gadā, kurā tie izlietoti. Tāda pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību, kura lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, pakāpeniski no- raksta izdevumos. Pamatlīdzekli novērtē atbilstoši zemākajai vērtībai, ja ir ievēroti abi šie nosacījumi: pamatlīdzekļa vērtība bilances datumā ir zemāka par summu, kas aprēķināta, no tā sākotnējās vērtības atskaitot uzkrāto nolie- tojumu; sagaidāms, ka vērtības samazi- nājums būs ilgstošs. 14 GR Ā M A T V E D ĪBA Neviens normatīvais dokuments Latvijā, arī SFPS nenosaka minimālās vērtības kritērijus, tāpēc katra komercsabiedrība to nosaka, balstoties uz savu pamatīdzekļu struktūru. Nr . 12 (456) 2019. gada decembrisPamatlīdzekļa vērtības samazi- nājumu noraksta izdevumos tajā pārskata gadā, kurā tas konsta- tēts. Ja pamatlīdzekļa vērtības sa- mazināšanai vairs nav pamata, tā novērtēšanu atbilstoši zemākajai vērtībai var pārtraukt, iegrāmato- jot ieņēmumos summu, kāda tika norakstīta izdevumos, kad vērtības samazinājums tika konstatēts. Pamatlīdzekli, kura vērtība ir bū- tiski lielāka par tā sākotnējo vērtību vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai, ja var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs. Pamatlīdzekļu pareizas uzskaites galvenie priekšnoteikumi ir: pareiza pirmdokumentu no- formēšana pie pamatlīdzekļu saņemšanas, pārvietošanas ko- mercsabiedrības ietvaros un no- rakstīšanas; faktisko izdevumu uzskaite, kas saistīta ar aktīvu iegūšanu ko- mercsabiedrības īpašumā; patiesās vērtības noteikšana, ak- tīvu pārdodot vai likvidējot; faktisko izdevumu uzskaite aktī- va ekspluatācijas laikā; aktīva fiziskās esamības kontrole; aktīva izmantošanas analīze; pārskatiem nepieciešamās infor- mācijas sagatavošana. Latvijā, atzīstot pamatlīdzekli uzskaitē, to minimālo sākotnējo uzskaites vērtību nosaka uzņēmu- ma vadītājs. Neviens normatīvais dokuments Latvijā, arī SFPS neno- saka minimālās vērtības kritērijus, tāpēc katra komercsabiedrība to nosaka, balstoties uz savu pamat- līdzekļu struktūru. Pamatlīdzekļu uzskaites vērtība bieži vien veido komercsabiedrības bilances aktīvu lielāko daļu, tāpēc tie ir nozīmīgi, sniedzot informāciju par komercsa- biedrības finansiālo stāvokli. Aktīvu iegādes vai izveidošanas izdevumu atzīšana par pamatlīdzekli vai to attiecināšana uz izmaksām var no- zīmīgi ietekmēt komercsabiedrības saimnieciskās darbības rezultātus. PIEMĒ R S Komercsabiedrības X vadība ir izstrādājusi grāmatvedības politiku, nosakot ilgtermiņa materiālo aktīvu vienības minimālo vērtību 600 eiro, bet komercsabiedrības Y vadība šo vērtību ir noteikusi 200 eiro. Gada laikā abas komercsabiedrības iegādājušās 20 vienības ilglietojamu aktīvu, kuru vienības cena ir 400 eiro (bez PVN). Pirmajai komercsabiedrībai pārskata gadā radīsies izmaksas 400 x 20 = 8000 eiro, bet otrajai komercsabiedrībai izmaksas būs vienādas ar iegādāto aktīvu pārskata gada nolietojumu. Pieņemot, ka visi iegādātie aktīvi tiek amortizēti vienlīdzīgās daļās piecu gadu laikā, nolietojuma izmaksas būs 8000 : 5 = 1600 eiro, kas ir tikai 20% no pirmās komercsabiedrības šo aktīvu iegādes izmaksām. Pamatlīdzekļu sastāvā kā atseviš- ķus objektus var ietvert tehnoloģis- ko iekārtu un mašīnu rezerves daļas un palīgierīces, kurām ir patstāvīga nozīme ražošanas un saimnieciskā procesā. Tomēr, ja atsevišķas rezer- ves daļas un palīgierīces var lietot vienīgi kopā ar konkrētiem aktīva objektiem un paredzams, ka to iz- mantošana nebūs regulāra, var pie- mērot kopējo izmaksu sistemātisku norakstīšanu izdevumos attiecīgā aktīva derīgās lietošanas laikā. Komercsabiedrībām pamatlī- dzekļu klasifikācijas kritēriji var at- šķirties, piemēram, rezerves daļas un apkalpošanas iekārtas var tikt klasificētas krājumu sastāvā un atzītas par izdevumiem, tās izlie- tojot. Tomēr nozīmīgas rezerves daļas un aktīva atsevišķas sastāv- daļas var tikt atzītas par atsevišķu pamatlīdzekli, ja: tās tiek izmantotas ilgāk par vie- nu pārskata periodu; tās ir izmantojamas atsevišķi; tās pēc noteikta perioda ir jāaiz- stāj; to lietošanas laiks atšķiras no ilg- termiņa materiālā aktīva objekta lietošanas ilguma. Šo sastāvdaļu lietderīgās lietoša- nas laiks nedrīkst pārsniegt aktīva objekta lietderīgās lietošanas laiku, ja vien šī sastāvdaļa nav atsevišķa vienība, kuru var viegli pārvietot uz citu aktīvu. Piemēram, šāds atse- višķs objekts var būt automašīnas nomaināmās daļas, ja to iegādes vērtība nav mazāka par komerc- sabiedrības grāmatvedības politi- kā noteikto pamatlīdzekļa iegādes minimālo vērtību un saimniecis- kajā darbībā tās tiek izmantotas ilgāk par vienu pārskata gadu. Autotransports ir izplatītākā pamat- līdzekļu grupa daudzām komerc- sabiedrībām, tāpēc katrai komerc- sabiedrībai būtiska ir optimālas izmaksu kapitalizācijas politikas noteikšana. GR Ā M A T V E D ĪBA 15 Nobeigums nākamajā Bilances numurā aicina novērtēt personu kompetenci atbilstoši grāmatveža (ceturtā līmeņa kvalifikācijas) profesijas standarta prasībām un iegūt grāmatveža profesionālās Kompetences sertifikātu! AKREDITĒTA PERSONU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS UN SERTIFICĒŠANAS INSTITŪCIJA GRĀMATVEŽU SERTIFIKĀCIJAS CENTRS Grēcinieku ielā 9–3, Rīgā, LV–1050 (2. stāvā) • tālr./fakss 67222381 • e–pasts: gsc@lza.lv • www.gramatvezusc.lv Grāmatvežu sertifikācijas centrs ir kopš 2001.gada akreditēta institūcija, atbilstoši starptautiskā standarta ISO/IEC 17024 «Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām» prasībām un LR likumam «Par atbilstības novērtēšanu»*. Sveicam visus grāmatvežus, kas sekmīgi nokārtojuši eksāmenus, un ieguvuši grāmatveža Kompetences sertifikātu: Sertificēta GRĀMATVEŽA vārds, uzvārds Sertifikāta numurs Jeļena Mešalkina972 Sniedzīte Krūmiņa973 Diāna Bencina974 Irina Žurova975 * Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (www.latak.lv). ** Daudzpusējā savstarpējās atzīšanas līguma valstu akreditācijas institūciju saraksts http://www.european–accreditation.org/mla–and–bla–signatories#5 Kopš 2018. gada GSC ir Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) radniecīga sabiedrība. Akreditācijas sistēma ir starptautiski atzīta 30 Eiropas valstīs** un grāmatveža kompetences sertifikāts izsniegts 975 grāmatvežiem un 89 grāmatvežiem – auditoriem, kas ir pateicīgi darba devējiem par atbalsta sniegšanu viņu profesionālajai izaugsmei. Eksāmeniem var sagatavoties patstāvīgi, balstoties uz praktisku pieredzi grāmatvedības darbā vai apmācības kursos pie mūsu sadarbības partneriem. Zvaniet vai rakstiet un jautājiet, jo Jūsu lēmums var kļūt par jaunas, interesantas un bagātas dzīves sākumu. Novērtēšanas eksāmenu saraksts, sertifikācijas izmaksas, informācija par sertifikācijas shēmām un prasībām GSC mājaslapā – www.gramatvezusc.lv. Vienmēr laipni gaidīsim! GSC izpilddirektore Sandra Vilcāne16 GR Ā M A T V E D ĪBA Nr . 12 (456) 2019. gada decembris Pirmais nodokļu reformas gads vairākām fi ziskajām personām beidzās ar pamatīgu šoku: visu gadu maksātie nodokļi izrādījās neatbilstoši reālajiem ieņēmumiem, un tūkstoši ienākuma nodokļa maksātāju tika pasludināti par parādniekiem. Tiesa gan, parādu atļāva segt, ņemot vērā nākamā gada deklarācijas rezultātu, kā arī iesniedzot VID informāciju par attaisnotajiem izdevumiem. Parādi līdz vienam eiro tika piedoti. Tomēr tika pieņemts lēmums labot situāciju (spēkā esošā normatīvā akta ietvaros). Gribēja kā labāk, bet sanāca savādāk Sākumā jāatgādina, ka taksāci- jas gadā VID divas reizes nosaka prognozējamo neapliekamo mi- nimumu, bet, gadam beidzoties, piemērotajam minimumam tiek veikts galīgais precizējums pēc tam, kad VID rīcībā nonāk infor- mācija par taksācijas gada kopē- jiem ieņēmumiem. Šāda kārtība neizslēdz, ka minimums varētu būt «atcelts» vai samazināts brīvprātī- gi saskaņā ar darbinieka vēlmi vai pēc VID iniciatīvas, kad ir saņemta informācija par personas iespaidī- gajiem ieņēmumiem. Neapliekamo minimumu iespai- do visi ieņēmumi, arī tie, kuriem tiek piemērota samazināta IIN likme (sk. turpmāk). Sākoties nodokļu reformai, tika cerēts, ka šāda pieeja nodrošinās precīza minimuma noteikšanu tieši nodokļa aprēķina brīdī, nevis nā- kamgad iesniedzot deklarāciju un gaidot ienākuma nodokļa atmaksu. Realitāte izrādījās skarbāka, jo bija ievērojami daudz gadījumu, kad iepriekšējie ieņēmumi bijuši diezgan mazi un uz to bāzes VID prognozēja lielu minimumu. Ja per- sonai ieņēmumi pieauga, nodokli no piemērotā minimuma nācās at- maksāt. Parādnieku skaita samazināšanas mehānisms Pēdējo grozījumu MK noteiku- mos Nr. 676 «Noteikumi par ne- apliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai» mērķis bijis samazināt parādnieku rašanās varbūtību. Otrs mērķis — palielināt mazo algu saņēmēju sa- ņemamo (neto) summu. Tādēļ tika pieņemts lēmums vispirms palieli- nāt gada neapliekamā minimuma summu no 3000 līdz 3600 eiro (250 eiro mēnesī vietā būs 300), savukārt prognozējamā neaplie- kamā minimuma noteikšanas for- mulā ir nomainīta robežsumma — 6000 eiro, līdz kurai piemēro mak- simālo minimumu (440 eiro vietā būs 500). Tātad, ja 2019. gadā neapliekamais minimums sama- zinājās no 440 un «izbeidzās» pie 1100 eiro, tad 2020. gadā tas sa- mazināsies, sākot ar 500 eiro un saruks līdz nullei, tuvojoties bruto ieņēmumu summai 1200 eiro (kas bija noteikta jau iepriekš, sākoties reformai). Bija: 2019. Ieņēmumu bruto summai līdz 440 eiro Ieņēmumu bruto summai līdz 1100 eiro Minimums — 230 eiro Būs: 2020. Ieņēmumu bruto summai līdz 500 eiro Ieņēmumu bruto summai līdz 1200 eiro Minimums — 300 eiro Ņemot vērā, ka MK noteikumu projektā ir paredzēts no 2020. gada paaugstināt maksimālo gada ne- apliekamo minimumu (3600 eiro), reālo algas pieaugumu (9% gadā) un iepriekš paredzēto augšējo ie- ņēmumu slieksni (14 400 eiro), pēc kura sasniegšanas netiek piemērots neapliekamais minimums, bija ne- pieciešams precizēt MK noteikumos formulā piemērojamo proporciona- litātes koeficientu. No 2020. gada tas būs 0,42857 = 300 / (1200 – 500) vai 3600 (14 400 – 6000) Lai izprastu, kā 2020. gadam paredzētais aprēķins spēs samazi- nāt to situāciju skaitu, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar gada ienā- kuma deklarāciju rodas pienākums IIN piemaksāt, ir jāizpēta minimu- ma noteikšanas precizētā formula. Janvāris–jūlijs Noteiksim mēneša minimumu gada pirmajiem septiņiem mēne- šiem (pirmais aprēķins) darbinie- kam, kura mēneša vidējie ieņēmumi Iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādnieku būs mazāk Foto: © RaspberryStudio – stock.adobe.com(no pirms pirmstaksācijas gada 1. X līdz pirmstaksācijas gada 30. IX1) bijuši 800 eiro: PN min. mēn = (3600 – 0,42857 × (800 × 12 × 1,09 – 6000)) / 12, kur formulā minētajiem skaitļiem piebiedrojās divi iepriekš nedefinētie: koeficients 1,09, kas tiek izman- tots, pieņemot, ka ieņēmumi tak- sācija gada laikā pieaug par 9%; koeficients, kas nodrošina mi- nimuma proporcionālo samazi- nājumu, pieaugot personas ie- ņēmumiem: 0,42857 = 3600 / (1200 × 12 – 500 × 12). Paskaidrojums: reizinājums (800 × 12) nozīmē to, ka personai iepriekšējā 12 mēnešu periodā varētu būt ie- ņēmumi ne katru mēnesi, bet aprēķinā visas summas izman- tojamas, pārrēķinot tās gada periodam; 1200 eiro — maksimālā ieņē- mumu summa, kurai piemēro minimālo minimumu (nulle) un 500 eiro — minimālā ieņēmumu summa, līdz kurai piemēro mak- simālo minimumu (300 eiro). Šāds aprēķins samazina pro- gnozējamā minimuma summu, tā- dējādi samazinot arī varbūtību, ka, gadam beidzoties, būtu jāatmaksā IIN pārāk liela minimuma piemēro- šanas rezultātā. Tātad 2020. gadam VID, nosakot prognozējamo neap- liekamo minimumu, jau ņems vērā visus iepriekš minētos palielinātos skaitļus un koeficientus. Augusts–decembris Nosakot minimumu taksācijas gada pēdējiem pieciem mēnešiem, par pamatu ņemti ieņēmumi, kas gūti no pirmstaksācijas gada decem- bra (izņemot ieņēmumus no kapi- tāla pieauguma decembrī) līdz tak- sācijas gada 31. maijam, izmantojot to pašu formulu. Atšķirība ir tāda, ka šajā aprēķinā tiek noteikts mini- mums visam gadam (tātad vispirms nedala ar mēnešu skaitu). Sakarā ar to, ka arī šajā aprēķinā summas jāreducē uz pilnu gadu, minētajā sešu mēneša periodā mēneša vidē- jie ieņēmumi (pieņemsim, 600 eiro) ir reizināti ar 12. Tomēr šajā reizē jāņem vērā viena nianse: personai (ieņēmumu noteikšanas iepriekšējos periodos) mēdz būt tādi mēneši, kad neapliekamais minimums nevarētu būt piemērots, jo tā bija apgādāja- mās personas statusā, bija nodar- bināta tikai pie MUN maksātāja vai saņēma pensiju, kurai piemērojams cits neapliekamais minimums. Tādēļ minimuma gada summas noteikša- nai otrajā aprēķinā mēneša vidējā izpeļņa būtu jāreizina tikai ar to mē- nešu skaitu, kuros drīkst piemērot diferencēto neapliekamo minimumu (nevis vienmēr ar 12). PN min. gada = 3600 – 0,42857 × (600 × 12 × 1,09 – 6000) NB! Prognozējot minimumu divas reizes gadā, nav grūti pamanīt, ka to mēnešu ieņēmumi, kas seko ot- rajam aprēķinam (pēc maija līdz de- cembrim) faktiski nepiedalās aprē- ķinā un tādēļ neietekmē gada laikā piemērojamo minimumu. Savukārt ir novērotas situācijas, kad gada sā- kumā minimums netika piemērots vai tas bija niecīgs, kā rezultātā uz gada pēdējiem pieciem mēnešiem tika attiecināta maksimālā gada mi- nimuma summa un VID sūtīja darba devējiem minimumu, kas sasniedza (arī pārsniedza) 400 un vairāk eiro. Šādos gadījumos ienākuma no- dokļa piemaksas varbūtība būtiski paaugstinājās. Tādējādi periodam augusts–decembris noteikumi pa- redz noteikt minimumu, ne lielāku par 1/12 daļu no gadam paredzētā neapliekamā minimuma apmēra. NB! Atgādinu, ka likumā minimums ir noteikts gadam, nevis mēnesim. Ja nepievērš tam uzmanību, var iz- darīt nepareizus secinājumus. Kādi ieņēmumi ietekmē minimumu Saskaņā ar IIN likuma 12. panta 1.2 daļu personas gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra noteikšanai ņem vērā visus gada ie- ņēmumus, arī tos, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi, izņemot: IIN likumā minētos neaplieka- mos ienākumus (9. pants), saimnieciskās darbības ieņēmu- mus, par kuriem maksā patent- maksu, ienākumu, par kuru maksā mik- rouzņēmumu nodokli. Noteikumu grozījumus būs vieglāk uztvert, ja iedziļināsimies noteikumos esošajos precizētajos piemēros (3., 6., 7.). 3. PIEMĒ R S Prognozētā neapliekamā minimuma noteikšanas princips Nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamie ienākumi: pirmajā periodā (no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim) ir 11 844 eiro, bet otrajā periodā (no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 31. maijam) — 4800 eiro. 2020. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem prognozētā mēneša ne- apliekamā minimuma summa nosa- kāma pēc formulas: PN min. mēn. = (3600 – 0,42857 × (987 × 12 × 1,09 – 6000)) / 12 = 53,22 eiro/mēn. kur 987 eiro = 11 844 eiro / 12 mēn. Tātad no 2020. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam darba devējs darba- vietā, kur atzīmēta darbinieka no- dokļa grāmatiņa, tiesīgs piemērot minimumu 372,54 eiro (53,22 × 7) apmērā. Nosakot prognozēto mēneša ne- apliekamo minimumu 2020. gada GR Ā M A T V E D ĪBA 17 Nr . 12 (456) 2019. gada decembris Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Foto: Aivars Sili ņš 1 Netiek ņemti vērā ieņēmumi no kapitāla pieauguma. Bija ievērojami daudz gadījumu, kad iepriekšējie ieņēmumi bijuši diezgan mazi un uz to bāzes VID prognozēja lielu minimumu. Ja personai ieņēmumi pieauga, nodokli no piemērotā minimuma nācās atmaksāt.pēdējiem pieciem mēnešiem, vis- pirms jānosaka vidējais mēneša ap- liekamais ienākums otrajā periodā: 800 eiro (4800 / 6). Šis aprēķins notiek pēc iepriekš minētās formulas, bet — veselam gadam, pagaidām nedalot ar mē- nešu skaitu, jo gada minimuma summa vispirms ir jāsalīdzina ar to minimumu, kas jau bija piemērots no gada sākuma. PN min. gada = 3600 – 0,42857 × (800 × 12 × 1,09 – 6000) = 1686,86 eiro Tagad ir redzams, ka personas faktiskie ieņēmumi pieļauj gada laikā piemērot minimumu gandrīz 1687 eiro apmērā, bet no gada sākuma minimums bija piemērots ievērojami mazākā summā. Tādēļ starpība starp šiem minimumiem tiks piemērota ieņēmumiem no 1. augusta līdz gada beigām: PN min. mēn = (1686,86 – 372,54) / 5 = 262,86 eiro. Ja aprēķinātie minimumi būtu pretēji (gadam minimums būtu mazāks par to, kas piemērots pir- majos septiņos mēnešos), VID būtu paziņojis par turpmāko minimuma nepiemērošanu (= 0). Ja personas ieņēmumi abos ap- rēķinu periodos būtiski nemainītos, arī minimums gada laikā būtu gan- drīz vienāds. 6. PIEMĒ R S Minimuma noteikšana nepilnam gadam, ja personai bijuši ieņēmumi no dažādiem avotiem Informācija par nodokļa maksā- tāju: no 2019. gada sākuma sešus mēnešus viens ir bijis mikro- uzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieks; no 2019. gada 1. decembra vi- ņam piešķirta vecuma pensija. Šeit ir svarīgi atcerēties, ka pen- sijas saņēmējiem piemēro pensio- nāru neapliekamo minimumu, tā- tad šajā periodā netiek piemērots parastais neapliekamais minimums; arī periodā, kad persona nodarbi- nāta pie MUN maksātāja, mini- mums netiek piemērots. Tātad gada laikā minimums bija piemērots pe- riodā no 1. jūlija līdz 30. novem- brim 1000 eiro (200 × 5). Tomēr tas nenozīmē, ka šai personai VID neprecizēs minimumu, apkopojot taksācijas gada laikā gūtos ieņēmu- mus. Turklāt šāds precizējums tiks piemērots attiecībā uz 2019. gadu. 2019. gadā ir gūti šādi ieņēmumi: no 1. janvāra līdz 30. jūnijam — algotais darbs pie MUN maksā- tāja — 2000 eiro; 15. maijā — ienākums no divi- dendēm — 3500 eiro; 10. jūnijā — ienākums no l/s iz- mantojamas zemes atsavināša- nas — 4500 eiro; no 1. marta līdz 1. jūnijam — autoratlīdzība — 1600 eiro; no 1. janvāra līdz 31. decem- brim — algota darba ienākums — 15 000 eiro (no 1. janvāra līdz 30. jūnijam līdz 30. novembrim 13 750 eiro, un no 1. decembra līdz 31. decembrim 1250 eiro); no 1. decembra līdz 31. de- cembrim — vecuma pensiju — 300 eiro. Nodokļa maksātāja kopējie ap- liekamie ienākumi diferencētā ne- apliekamā minimuma aprēķināša- nai par pieciem mēnešiem ir: (13750 + (3500 + 4500 + 1600) / 12 × 5) = 17 750 eiro. Diferencēto neapliekamo mi- nimumu par nepilnu 2019. gadu2 (pieciem mēnešiem) aprēķina šādi: DNM = 2760 / 12 × 5 – 0,34848 × (17 750 – 5280 / 12 × 5) = –4268,86. Tā kā diferencētā neapliekamā minimuma rezultāts ir negatīvs skaitlis (piemērotais minimums ir lielāks par aprēķināto atbilstoši gada ieņēmumu summai), tad ne- apliekamais minimums ir 0. Pie šāda slēdziena varētu no- nākt, arī nenosakot minēto negatīvo minimumu, jo ieņēmumu summa (17 750 eiro) liecina par 13 200 eiro sliekšņa, virs kura minimums nav piemērojams, pārsniegumu. Rezultātā nodokļa maksātājam veidosies pienākums nodokļi ie- maksāt budžetā — 200 eiro apmērā (1000 × 20 % = 200). Noteikumi papildināti ar 7. pie- mēru, kurā piedāvātais aprēķins arī tiks piemērots, nosakot precīzu neapliekamo minimumu personas ieņēmumiem 2019. gadā (iesnie- dzot IIN deklarāciju pēc 2020. gada 1. marta). 7. PIEMĒ R S Nodok ļ a maks ā t ā js l ī dz 2019. gada 31. martam ir bijis mikrouzņēmumu nodokļa maksā- tāja darbinieks, tādēļ viņam par šo laiku neapliekamais minimums nav piemērojams. No 2019. gada 1. novembra nodokļa maksātājs saņem vecuma pensiju saskaņā ar likumu «Par valsts pensijām», tādēļ par novembri un de- cembri nodokļa maksātājam piemēro pensionāra neapliekamo minimumu. Diferencēto neapliekamo mini- mumu nodokļa maksātājam piemē- ro par septiņiem mēnešiem — no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim. Pieņem- sim, ka šajā periodā bija piemērots prognozētais mēneša neaplieka- mais minimums — 672 eiro. 2019. gadā nodokļa maksātājs ir guvis šādus ienākumus: no 1. janvāra līdz 31. martam — algota darba ienākumu no mik- rouzņēmuma — 1500 eiro; 10. februārī — ienākumu no di- videndēm — 400 eiro; 15. jūlijā — ienākumu no nekus- tamā īpašuma atsavināšanas — 3000 eiro; no 1. janvāra līdz 31. decem- brim — algota darba ienāku- mu — 4200 eiro (no 1. janvāra līdz 31. oktobrim 3500 eiro un no 1. novembra līdz 31. decem- brim 700 eiro); 10. novembrī — procentu ienā- kumu — 150 eiro; no 1. novembra līdz 31. de- cembrim — vecuma pensiju — 600 eiro. Aprēķinot diferencēto neaplie- kamo minimumu par nepilnu gadu, neņem vērā algota darba ienākumus par periodu, kurā nodokļa maksātā- jam ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu. Nodokļa maksātāja kopējie apliekamie ienākumi diferencētā neapliekamā minimuma aprēķi- nāšanai par 2019. gada septiņiem mēnešiem ir: (3500 + (400 + 3000 + 150) / 12 × 7) = 5570,83 eiro. Diferencēto neapliekamo mini- mumu par nepilnu gadu (septiņiem mēnešiem) aprēķina šādi: DNM = 2760 / 12 × 7 – 0,34848 × (5570,83 – 5280 / 12 × 7) = 742 eiro. Nodokļa maksātājam veidosies nodokļa atmaksa no starpības starp nepilnam gadam noteikto un gada laikā piemēroto minimumu: 742 – 672 = 70 eiro. Savukārt atmaksājamais nodoklis būs 20% no 70 eiro, kas ir 14 eiro. Statistika MK noteikumu grozījumi 2020. gadā ietekmēs līdz 52% nodarbi- nāto, bet lielākie ieguvumi prog- nozēti nodarbinātajiem, kuru darba alga ir līdz 600 eiro mēne- sī. Jāatzīmē, ka, pēc CSP datiem, 2018. gadā līdz 1000 eiro mēnesī saņēma 59% nodarbināto no ko- pējā darba ņēmēju skaita. Noteiku- mi ir spēkā no 22. novembra. 18 GR Ā M A T V E D ĪBA Nr . 12 (456) 2019. gada decembris 2 Piemērā izmantota formula un skaitļi, kas bija spēkā 2019. gadā, un šāda kārtība tiks piemērota 2020. gadā, precizējot piemēroto 2019. gadā prognozēto neapliekamo minimumu.Next >