< PreviousStrauji tuvojas gada beigas, daudziem uzņēmumiem arī pārskata gada beigas. Tas liek grāmatvežiem sarosīties «ražas» vākšanas darbiem, starp kuriem noteikti jāparedz vieta un laiks pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijai, kas saskaņā ar likuma 17. panta «Deklarācijas sagatavošana un nodokļa maksāšana» 3. daļu jāiesniedz obligāti līdz mēnesim sekojošā mēneša 20. datumam, un tajā jāiekļauj krietni lielāks apliekamā ienākuma objektu skaits nekā ikmēneša deklarācijās, kuras varēja nesniegt, ja uzņēmumam neveidojās apliekamā bāze. Šo pēdējo deklarāciju var saukt arī par divpadsmito, un to būs iespējams precizēt līdz gada pārskata iesniegšanai jeb sagatavot trīspadsmito deklarāciju, lai tajā iekļautu apliekamo bāzi koriģējošus darījumus, kas izveidojušies gada pārskata sagatavošanas laikā. Par precizējumiem, kas saistīti ar gada pārskatā ietveramajiem rādī- tājiem, uzņēmumam netiek piemē- rota nokavējuma nauda. Pārskata gada pēdējā, divpadsmitā, dekla- rācija ir jāiesniedz arī tad, ja nevei- dojas apliekamā bāze, ja neveidojas minimālais UIN 50 eiro. UIN likuma 17. panta 11. daļa: Ja par pārskata gadu aprēķinātā UIN summa ir mazāka par 50 eiro, tad nodokļa maksātājs pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā norāda budžetā maksājamā nodokļa starpību, kas kopā ar pārskata gadā aprēķināto nodokli veido 50 eiro. Saskaņā ar šo daļu budžetā papildus iemaksājamā nodokļa summa nav uzskatāma par nodokļa pārmaksu. Un šā panta 12. daļa: Šā panta vienpadsmito daļu nepiemēro, ja īstenots viens no šādiem nosacījumiem: 1) pārskata gadā sabiedrība reģistrēta uzņēmumu reģistrā; 2) pārskata gadā ir pabeigts sabiedrības likvidācijas process; 3) nodokļa maksātājs pārskata gadā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku. UIN ikmēneša deklarācija Jau gandrīz divus gadus spē- kā ir jaunais UIN regulējums gan apliekamās bāzes noteikšanā, gan deklarācijas sagatavošanā, taču joprojām ir jautājumi par to, vai veidojas apliekamā bāze, vai no- doklis ir maksājams. Cerība bija, ka UIN regulējums kļūs saprota- māks, vienkāršāks, bet diemžēl tā nenotika. Situāciju, manuprāt, sarežģī arī tas, ka vairs nav dekla- rācijas veidlapas. Tā ir iegūstama tikai EDS un tikai pēc īpašu darbī- bu veikšanas, kas daudzus maldi- na par iesniedzamo informāciju. UIN likums nosaka, ka ikmēneša deklarācija ir iesniedzama, ja uz- ņēmumam ir notikusi peļņas, kas radusies periodā no 2018. gada 1. janvāra, sadale dividendēs vai nosacītajās dividendēs kā nesaim- nieciskie izdevumi. Vai izdevumi ir vai nav saistīti ar saimniecisko darbību, ir jāvērtē saistībā ar uz- ņēmuma deklarētajiem pamat- darbības un palīgdarbības veidu NACE kodiem. Der atcerēties, ka par nesaimnieciskajiem izdevu- miem kļūst arī šķietami saimnie- ciskie izdevumi, kad tie pārsniedz noteiktu normatīvu jeb kļūst par virsnormatīvajiem izdevumiem. Piemēram, uzņēmums krājumu zudumiem ir noteicis dabisko 20 NODOK ĻI Nr . 12 (456) 2019. gada decembris Grāmatveža darbi, tuvojoties pārskata gada pēdējās uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšanai Foto: © ra2 studio – stock.adobe.comzudumu normas. Gada laikā krā- jumu nožuvumi, nobirumi, brāķi un tamlīdzīgi neizmantojami vai neatgūstami krājumi tiek attiecīgi dokumentēti, norakstīti un iegrā- matoti normu ietvaros, bet, vei- cot gada pārskata inventarizāciju, atklājas, ka norakstījumu normas tiek pārsniegtas, līdz ar to veido- jas ar UIN apliekamā bāze, kas ie- kļaujama UIN deklarācijā tajā pe- riodā, kad izveidojas pārsniegums. Pārskata gada pēdējās deklarācijas sagatavošanas priekšdarbi Vispirms ir sev jāuzdod daži jau- tājumi, lai ievērotu UIN normatīvo regulējumu attiecībā uz apliekamās bāzes noteikšanu: 1. Vai gada laikā visi izdevumi, kas ir attiecināmi uz peļņas sadali divi- dendēs un nosacīti sadalīto peļņu, ir iekļauti UIN mēneša deklarācijās? Ja tā nav noticis, tad jāiesniedz UIN deklarācijas vai to precizējumi, jā- aprēķina nokavējuma nauda un summa jāsamaksā budžetā. Ja vei- camas korekcijas par apliekamās bāzes samazināšanu, tad tas arī ir laikus jāizdara. 2. Vai pārskata gada pēdējā mē- nesī ir izdevumi, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību? Ja ir, tad tie ir iekļaujami pēdējā deklarācijā. 3. Vai uzņēmumam ir reprezen- tācijas un personāla ilgtspējas iz- maksas, kas pārsniedz 5% apmēru no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, par kuru ir samaksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas? MK noteikumu Nr. 677 (2017. g.) 5. punkts nosaka: likuma izpratnē kopējā darba ņēmējiem aprēķināta- jā bruto darba samaksā, no kuras veiktas valsts sociālās apdrošināša- nas obligātās iemaksas (turpmāk — bruto darba samaksa), iekļauj pa- matalgu, samaksu par nostrādāto laiku (tai skaitā par virsstundām) vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas, prēmijas un citus labumus, samaksu par atvaļi- nājumu, darbnespējas lapu A ap- maksu, samaksu par darbu svētku dienās un citās dienās, kā arī to atlī- dzības daļu, par kuru tiek aprēķināts solidaritātes nodoklis. Bruto darba samaksā tiek iekļauta arī atlīdzība darbiniekam, kurš nosūtīts darbā uz citu valsti (izņemot uz nodokļa mak- sātāja pastāvīgo pārstāvniecību ār- valstīs), ja iedzīvotāju ienākuma no- doklis un valsts sociālās apdrošinā- šanas iemaksas tiek veiktas Latvijā, kā arī atlīdzība darbiniekam — ne- rezidentam, arī tad, ja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veik- tas tā rezidences valstī un iedzīvotā- ju ienākuma nodoklis tiek maksāts Latvijā. Bruto darba samaksā netiek iekļauta darba devēja veiktā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa. Ja uzņēmums ir reģistrējies pār- skata gadā, tad 5% rēķināmi no pārskata gada bruto darba samak- sas, un ir jāveic pārrēķins, iesnie- dzot pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. Izdevumu pārsnieguma summa pār 5% bruto algas apmēru veido apliekamo bāzi tajā periodā, kad pārsniegums rodas. 4. Vai veidojas nedrošie debitoru parādi, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 9. pantu? Ar uzņēmumu ienākuma nodok- li apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura: 1) izveidota kā uzkrājums nedro- šiem parādiem un iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas die- nas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums; 2) iekļauta zaudējumos (izdevu- mos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams šā panta tre- šajā daļā minētais atbrīvojums. Jāpiebilst, ka šis regulējums ir attiecināms uz tiem debitoru parā- diem, kuri grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Līdz ar to 1. apakš- punkta nosacījums aktualizēsies 2021. gadā. Apliekamajā bāzē neie- tver to debitoru parādu summu, kas pārskata gadā ir atgūta un iepriekš bija iekļauta apliekamajā bāzē. 5. Vai uzņēmumam gada laikā ir bijuši palielināti procentu maksā- jumi, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 10. pantu? Ar nodokli apliekamajā bāzē ie- kļauj procentu maksājumus propor- cionāli tam, kādā apmērā pārskata gada parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodok- ļa maksātāja uzņēmuma gada pār- skatā atspoguļoto pašu kapitāla ap- jomu (pārskata gada sākumā), kas samazināts par ilgtermiņa ieguldīju- mu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā. Šī kārtība ir piemērojama arī tādam nodokļa maksātājam, kura gada pārskatā atspoguļotais pašu kapitāla apjoms ir negatīvs. Ap rē ķi- nos par pašu kapitālu nosacīti pie- ņem skaitli «0». Palielinātu procentu maksāju- mu apmēru nerēķina par aizņēmu- miem, kas saņemti no tādas finan- šu iestādes, kura atbilst minētajiem kritērijiem: a) tā ir Latvijas, citas Eiropas Sa- vie nības dalībvalsts vai Eiropas Eko nomikas zonas valsts rezi- dents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi kon- venciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemak- sāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija ir stājusies spēkā; NODOK Ļ I 21 Nr . 12 (456) 2019. gada decembris Par nesaimnieciskajiem izdevumiem kļūst arī šķietami saimnieciskie izdevumi, kad tie pārsniedz noteiktu normatīvu jeb kļūst par virsnormatīvajiem izdevumiem. Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA biedre, sertificēta nodokļu konsultante, SIA EK Sistēmas galvenā grāmatvede Foto: Aivars Sili ņš22 NODOK Ļ I Nr . 12 (456) 2019. gada decembris b) tā sniedz kreditēšanas vai finan- šu līzinga pakalpojumus, un tās uzraudzību veic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzrau- dzības institūcija — FKTK (kre- dītiestādēm) vai PTAC (līzingu kompānijām); kā arī: c) aizņēmumiem, kas saņemti no Latvijas Republikas Valsts kases; d) aizņēmumiem, kas saņemti no attīstības finanšu institūcijas; e) aizņēmumiem, kas saņemti no Ziemeļu Investīciju bankas, Eiro- pas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Investīciju ban- kas, Eiropas Padomes un attīstī- bas bankas un Pasaules Bankas grupas; f) Latvijas un citu Eiropas Sa vie- nības dalībvalstu vai Eiropas Eko nomikas zonas valstu pub- liskās apgrozības parāda vērts- papīriem; g) aizņēmumiem, kuri tieši vai netie- ši saņemti no valsts finansēšanas, ārējās tirdzniecības kreditēšanas vai garantēšanas organizācijas, kas ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konven- ciju par nodokļu dubultās uzlik- šanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvenci- ja ir stājusies spēkā, vai kas ir īpa- ši norādīta konkrētajā konvencijā par nodokļu dubultās uzlikša- nas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu. 6. Vai uzņēmums ir izsniedzis aiz- devumu saistītai personai saskaņā ar šā likuma 11. panta piekto daļu? Taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi samazina par atmaksāto aizdevuma summu, ja kādā no pirmstaksācijas periodiem aizdevumu summa bija iekļauta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē vai saska- ņā ar likuma «Par iedzīvotāju ienā- kuma nodokli» 8.1 pantu aizdevums bija aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Jāpārliecinās, ka aizdevumi ir iz- sniegti, sākot ar 2018. gada 1. jan- vāri, vai izsniegti 2017. gadā, ja to mērķis ir bijis mākslīgi samazināt nodokļa bāzi. Uzņēmums par izsniegtā aizde- vuma summu palielina apliekamo bāzi, bet par atpakaļ saņemtā aiz- devuma summu ir tiesīgs to sama- zināt. Tas nozīmē, ja 2018. gadā tika izsniegts aizdevums, piemē- ram, 500 eiro saistītai personai, un palielināta apliekamā bāze, tad 2020. gadā, kad aizdevumu atmak- sās, apliekamo bāzi drīkstēs sama- zināt par 500 eiro vai mazāku sum- mu, ja apliekamā bāze būs mazāka. Iepriekšminētais neattiecas uz aizdevumiem, kurus izsniedz: a) dalībnieks (īpašnieks) uzņēmu- mam; b) uzņēmums savam meitas uzņē- mumam; c) uzņēmums savai pastāvīgajai pārstāvniecībai; d) uzņēmējdarbības atbalstam lauksaimniecības un mežsaim- niecības kooperatīvu biedriem, ko izsniedz šie kooperatīvi. Par izsniegtajiem aizdevumiem apliekamā bāze neveidojas, ja: a) tas ir īstermiņa aizdevums; b) uzņēmumam pārskata gada sā- kumā nav peļņas, bet aizdevums tiek izsniegts; c) tas ir aizdevums nesaistītai per- sonai; d) aizdevumu izsniedz uzņēmums, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss; e) izsniegtā aizdevuma apmērs nepārsniedz to, kādā nodokļa maksātājs ir saņēmis aizdevumu no personas, kas nav ar nodokļa maksātāju saistīta persona; f) izsniegtā aizdevuma apmērs ne- pārsniedz pārskata gada sāku- mā reģistrēto pamatkapitālu, no kura atņemta iepriekšējos pār- skata gados izsniegtā un neat- gūtā kopējā aizdevumu summa, neietverot šeit 1., 4., 5. punktā minētos gadījumus. 7. Vai uzņēmumam ir darījumi ar saistītām personām? Vai uzņēmu- mam veidojas ienākumi, kurus no- dokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumi, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarī- gām personām un ja šo starp sais- tītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas me- todes nosaka MK Nr. 677 (2017)? Saskaņā ar likuma «Par nodok- ļiem un nodevām» 15. 2 pantu «No- dok ļu maksātāja pienākums saga- tavot un sniegt transfertcenu do- kumentāciju»: ikvienam uzņēmumam, kam ir darījumi ar saistītu personu, ir jāsagatavo darījuma cenas atbilstības pamatojums tirgus cenai. Ir iespēja šādu dokumentu nesagatavot, bet noslēgt vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu par darījuma cenas piemērošanu darījumos ar saistītu personu. Var būt situācija, kad tirgus cena ir grūti nosakāma vai pat nenosakā- ma. Tas ir tad, ja pārdodamā lieta nav pieejama tirgū, iespējams, tā ir ekskluzīva. Tad būtu jāpieaicina eksperti. Tirgus vērtību ir iespējams iegūt arī kā apdrošināšanas līgumā norādīto vērtību. Ja uzņēmums pārdod par ze- māku cenu vai iepērk par augstāku cenu no savas saistītās puses, tad starpība starp darījuma cenu un tirgus cenu veido apliekamo bāzi. UIN deklarācija un gada pārskats Gada pārskata sagatavošanas procesā bieži rodas dažādas korek- cijas, piemēram, izvērtējot darījumus pēc to ekonomiskās būtības vai pēc norēķinu savstarpējas salīdzināšanas ar sadarbības partneriem. Tas varē- tu būt par iemeslu izmaiņām arī ie- sniegtās pārskata gada pēdējās UIN deklarācijas datos. Tāpēc likums paredz iespēju iesniegt vēl vienu, trīspadsmito, deklarāciju kā preci- zējumu. Likuma 17. panta 8. daļa: Nodokļa piemaksai, kas veidojas pēc labojumiem deklarācijā par taksācijas periodu, kurš attiecas uz pārskata gada pēdējo mēnesi, ja labojumi veikti, pamatojoties uz izmaiņām, kas veidojušās, sagatavojot gada pārskatu, kurš iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam noteiktajā termiņā, nepiemēro likumā «Par nodokļiem un nodevām» noteiktās nokavējuma naudas. Kopējais iesniegtajās deklarā- cijās aprēķinātais nodoklis veido summu, kas uzrādāma gada pār- skata finanšu pārskata postenī «Uz- ņēmumu ienākuma nodoklis». Ja uzņēmums pārdod par zemāku cenu vai iepērk par augstāku cenu no savas saistītās puses, tad starpība starp darījuma cenu un tirgus cenu veido apliekamo bāzi.Oktobra beigās Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums), kas jau ir iesniegti izskatīšanai Saeimas budžeta komisijā. Plānots, ka tie tiks pieņemti vēl šogad un stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Šajā rakstā par svarīgākajām plānotajām izmaiņām UIN likumā. Avansi par preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, galvojuma nauda un rokasnauda Likumprojektā noteikts, ka pēc 1.01.2020. pārskata gada pēdējā mēneša nodokļa bāzē būs jāiekļauj par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu samaksātie avansi, kā arī galvojuma nauda un rokasnauda ga- dījumos, ja darījums nav uzsākts 12 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts maksājums. Ja darījums pēc tam tiks uzsākts, nodokļa maksātājs varēs ko- riģēt UIN deklarāciju par iepriekš no- dokļa bāzē iekļauto summu. Tomēr, lai varētu veikt korekciju, darījums jāuzsāk ne vēlāk kā 36 mēnešu laikā no mēneša, kad veikts maksājums. Likumprojektam pievienotajā anotācijā teikts, ka norma tiek ievies- ta, lai nodrošinātu vienotu izpratni par avansā izsniegtajiem līdzekļiem, un tāpēc tiek noteikts izsniegtā avan- sa maksājuma termiņa periods, līdz kuram veiktais maksājums nav uz- skatāms par peļņas sadali. Likuma izmaiņu autori uzskata, ka, vērtējot darījumu ekonomisko būtību, nodok- ļa maksātāji neatkarīgam uzņēmu- mam neizsniegtu līdzekļus uz ilgāku laiku, nesaņemot pretī pakalpojumu vai preci. Projekta autoru ieskatā iz- sniegtais avansa maksājums maina ekonomisko būtību pēc 12 mēnešu termiņa pēc tā izsniegšanas, ja līdzek- ļu saņēmējs nav sniedzis norunāto pakalpojumu vai piegādājis preci. Ja minētais darījums netiek uzsākts 36 mēnešu laikā no mēneša, kurā veikts avansa, galvojuma vai rokasnaudas maksājums, nodokļa maksātājam nav tiesību samazināt nodokļa bāzē iekļauto maksājuma apmēru, precizē- jot attiecīgā taksācijas perioda dekla- rāciju. Tomēr vienlaikus uzņēmumam arī jāvērtē, vai šāds maksājums pēc ekonomiskās būtības nav kvalificē- jams kā aizdevums. Lai gan saskaņā ar anotāciju šī norma izstrādāta, lai novērstu peļ- ņas mākslīgu izņemšanu, tomēr ga- dījumos, ja objektīvu apstākļu pēc darījumu nevar uzsākt, projekta autoru ieskatā minētā norma nav piemērojama. Reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšana Reprezentatīva automobiļa (RA) iegādes vertība netiek mainīta (50 000 EUR bez PVN), bet tiek pre- cizēts, ka automobiļa vērtību veido arī citas automobiļa uzlabošanas un papildu aprīkojuma iegādes izmak- sas (neatkarīgi no tā, vai tās tiek vai netiek kapitalizētas), kas veiktas 12 mēnešu periodā no automo- biļa iegādes mēneša. Šīs summas noteikšanai netiek ņemti vērā iz- devumi, kas saistīti ar automobiļa obligāto ikgadējo apkopi. Iemesls šādas normas izstrādei ir tas, ka VID ir konstatējis, ka praksē reprezentatīva automobiļa vērtība mākslīgi tiek samazināta, bet sama- zinātās vērtības apmērā automašīnas pārdevējs atgūst neiegūtos līdzekļus citādā veidā, piemēram, veicot au- tomobilim uzlabojumus. Lai noteik- tu, vai automobilis kvalificējas vai nekvalificējas reprezentatīvā auto- mobiļa statusam, VID, balstoties uz likuma «Par nodokļiem un nodevām» 23. panta četrpadsmito daļu, papil- dus vērtē, vai automobiļa vērtība nav mākslīgi samazināta, vērtējot veiktās papildu izmaksas par automobili. Zaudējumi no parādu cesijas Pašlaik zaudējumi no parādu ce- sijas nav jāiekļauj nodokļa bāzē pat tādā gadījumā, ja parāds cedēts saistītai personai, ar nosacījumu, ka darījuma vērtība atbilst tā tirgus cenai. Likuma grozījumu projektā paredzēts, ka zaudējumus no parā- du cedēšanas turpmāk varēs neie- kļaut UIN bāzē tikai tādā gadīju- mā, ja cesionāra pamatdarbības veids ir parādu atgūšana atbilsto- ši Parādu ārpustiesas atgūšanas likumam. Ierobežojums attieksies uz cesijas darījumiem, kas tiks veikti pēc 1.01.2020. Darbinieku ilgtspējas izdevumi Saskaņā ar projektu no darbinie- ku ilgtspējas izdevumiem ir izslēgti: 1) izdevumi darbinieka nogādāša- nai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, 2) bēru pabalsti. Bez tam likumprojektā pare- dzēts, ka ilgtspējas izdevumos ie- kļauj sociālās infrastruktūras objek- tu aktīvu vērtības samazinājumu vai atlikušo vērtību, ja aktīvs tiek norakstīts. Saskaņā ar likumprojek- tu šī norma attieksies uz aktīviem, kas nopirkti, sākot ar 01.01.2020. Par saimnieciskās darbības iz- devumiem pēc 1.01.2020. tiks uz- skatīti ne tikai izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbinie- kam nav iespējams nokļūt darbā vai nokļūt pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu (tas ir spēkā pašreiz), bet arī gadījumā, ja sa- biedriskā transporta izmantošana, vērtējot pēc ceļā pavadītā laika un sabiedriskā transporta kursēšanas laika grafika, nav lietderīga salīdzi- nājumā ar darba devēja nodrošinā- to transporta pakalpojumu (likum- projektā ietvertais papildinājums). Ieturējuma nodoklis no nerezidenta atlīdzības par Latvijā esoša īpašuma nomu/īri Pašlaik UIN likumā nav paredzēts nodoklis no šāda nerezidentu ienā- kuma. Nodoklis maksājumiem par Par plānotajiem UIN likuma grozījumiem 24 NODOK Ļ I Nr . 12 (456) 2019. gada decembris Ilustr ācija: © Hurca! – stock.adobe.comnomas vai īres pakalpojumiem pēc 5% likmes būs spēkā no 1.01.2020. Jāņem vērā, ka vairumā gadījumu nodokļu konvencijās samazinātas likmes vai atbrīvojums no nodokļa šādam ienākumam nav paredzēts. Tomēr UIN izmaksas brīdī nav ieturams, ja maksājums tiek veikts ieguldījumu fonda vai alternatīvo ieguldījumu fonda dalībniekam — privātajam pensiju fondam, ie- guldījumu fondam vai alternatī- vajam ieguldījumu fondam, kuri reģistrēti un tiek uzraudzīti Eiropas Savienības dalībvalsts vai valsts, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stāju- sies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, norma- tīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētā atkāpe ietverta, pieņemot, ka attiecīgi minētie dalībnieki tiek uzraudzīti un sniegs informāciju par izmaksātajām summām un faktis- kajiem ienākuma guvējiem tad, kad attiecīgi šie fondi paši veiks maksā- jumus to dalībniekiem. UIN atbrīvojums no peļņas par tādu akciju pārdošanu, kas īpašumā turētas vairāk par 36 mēnešiem Spēkā esošais atbrīvojums pēc 1.01.2020. netiks piemērots peļ- ņai no tādu akciju pārdošanas, kuru aktīvu vērtību pārdošanas gadā vai- rāk nekā 50% veido Latvijā esošs nekustamais īpašums, ar nosacīju- mu, ka par šo ienākumu nav jāmak- sā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. UIN atvieglojuma ierobežojums neattieksies uz publiskā apgrozībā esošajām akcijām. Hibrīdneatbilstības Atbilstoši Latvijai saistošajām ESAO rekomendācijām un Eiropas Savienības direktīvai 2017/952 likumā tiek ieviesta prasība mak- sāt UIN gadījumā, ja darījumos ar ārvalstu saistītām personām ir konstatējams atskaitījums vienā jurisdikcijā bez iekļaušanas otrā jurisdikcijā vai dubults atskaitī- jums abās iesaistītajās jurisdikcijās. Latvijas UIN maksātājam projektā noteiktajos gadījumos būs jāpalie- lina sava UIN bāze. Ņemot vērā problēmas sarežģī- tību, jācer, ka tuvākajā laikā attiecī- bā uz šīs normas piemērošanu tiks apmācīti ne tikai VID nodokļu in- spektori, bet arī paši nodokļu mak- sātāji, lai tie spētu identificēt riskus un saprast, kādos apstākļos viņiem radīsies vai jau ir radušās nodokļa saistības. Ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā Likumprojektā paredzēta jauna norma — tiek noteikti nosacījumi attiecībā uz izdevumiem, kas veikti valsts vai pašvaldībai piederošajās teritorijās publiskās infrastruktū- ras izveidošanai vai tās sakārto- šanai. Izpildoties nosacījumiem, nodokļu maksātājam būs tiesības savā ar UIN apliekamajā bāzē neie- kļaut minētos izdevumus par tiem darījumiem, kas noslēgti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Kā gal- venais nosacījums likumprojektā noteikts, ka veiktajiem ieguldīju- miem vienlaikus jābūt atspoguļo- tiem pašvaldības grāmatvedības uzskaitē, lai nodrošinātu skaidru un pārredzamu pašvaldības īpa- šumā esošo īpašumu uzskaiti un to uzturēšanu, plānojot valsts un pašvaldību budžetu. Par publisku infrastruktūru ir uzskatāmas ķer- meniskas lietas, kuras nevar pār- vietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot. Par mākslīgi veidotiem darījumiem Saskaņā ar likumprojektu UIN korekcija tiks veikta arī tad, ja mākslīgi veidotu struktūru konsta- tē VID, veicot pārbaudes. Minētais nosacījums piemērojams, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, jo nodokļu administrācijai, konstatējot mākslīgi veidotus darījumus, ir tiesības pre- cizēt ar UIN apliekamo bāzi. Tāpat arī likuma «Par nodokļiem un node- vām» 23. panta četrpadsmitā daļa paredz, ka nodokļu administrācijai ir tiesības noteikt nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu mak- sātāja atsevišķa darījuma vai darīju- mu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu. Precizējumi par UIN saistībām, izbeidzot nodokļa maksātāja statusu Atsevišķos gadījumos nodokļa maksātājiem ir tiesības izbeigt UIN maksātāja statusu, neveicot likvi- dāciju — izvēloties mainīt nodokļa maksātāja statusu (piemēram, kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa mak- sātāju vai zemnieku saimniecība iz- vēlas kļūt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju), reorganizācijas procesā pievienojoties citam uzņē- mumam vai ārvalstu pastāvīgajai pārstāvniecībai beidzot darbību Latvijā. Atbilstoši likuma 17. panta divdesmitajai daļai nodokļa mak- sātājam, izbeidzot UIN maksātāja statusu, jāveic UIN aprēķins un jā- nokārto visas saistības, kas radušās UIN maksātāja statusa laika posmā no UIN maksātāja statusa iegūša- nas, līdz izbeigts UIN maksātāja statuss. Ņemot vērā, ka UIN mode- lis atšķiras no iedzīvotāju ienāku- ma nodokļa aprēķināšanas modeļa saimnieciskās darbības ienākumiem, arī mainot nodokļu maksātāja statu- su, nodokļa maksātājam par tā gūto peļņu ir jāveic UIN aprēķins. NODOK Ļ I 25 Nr . 12 (456) 2019. gada decembris Likuma grozījumu projektā paredzēts, ka zaudējumus no parādu cedēšanas turpmāk varēs neiekļaut UIN bāzē tikai tādā gadījumā, ja cesionāra pamatdarbības veids ir parādu atgūšana atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likumam. Ina Spridzāne, sertificēta nodokļu konsultante Foto: Aivars Sili ņšPēc vairākām publikācijām presē un sociālajos tīklos ir izskanējusi informācija par to, ka Valsts ieņēmumu dienests it kā veic represijas pret uzņēmējiem un bloķē norēķinu kontus, iepriekš nebrīdinot un tādējādi traucējot uzņēmējdarbībai. Kā tad īsti tas notiek, vai tas ir likumīgi, un kas tajā brīdī jādara uzņēmējam? Saskaņā ar likuma «Par no- dokļiem un nodevām» 26. panta pirmo daļu nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par mak- sājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas kontroles (pārbau- des, revīzijas) aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto noka- vējuma naudu (turpmāk — noka- vētie nodokļu maksājumi), kā arī izdevumus par nokavēto nodok- ļu maksājumu piedziņu nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Nokavēto nodokļu mak- sājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus mak- sājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 EUR (likuma «Par nodokļiem un nodevām» 26. panta 6.1 daļa). Patlaban praksē, lai arī tiesību normas attiecīgu pienākumu ne- paredz, nodokļu maksātājiem fizis- kām personām, kam ir izveidojušies jauni parādi, vispirms tiek nosūtīts atgādinājums par nokavētajiem nodokļu maksājumiem ar pasta iestādes starpniecību vai piedzi- ņas speciālists cenšas sazināties ar nodokļu maksātāju pa tālruni, vai Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (turpmāk — EDS), ja nodokļu mak- sātājs ir tās lietotājs. Šādu darbību mērķis ir panākt nodokļu maksātāju aktīvu iesaistīšanos nodokļu maksā- šanas procesā. Nodokļu maksātājiem juridiskām personām, pieslēdzoties EDS un Nodokļu parāds, inkaso un nodokļu nomaksas grafiks 26 NODOK Ļ I Nr . 12 (456) 2019. gada decembris 1. A T T Ē L S Foto: © pogonici – stock.adobe.comsākot to lietot, tiek parādīts dia- loglogs (1. attēls) ar informāciju par aktuālā nodokļu parāda esamību. Nodokļu parāds EDS ir detalizēti atšifrēts pa maksājumu veidiem. Nodokļu maksātājam, pirms tur- pina darbu ar EDS, ir jāapliecina, ka viņš ir iepazinies ar informāci- ju par parāda esamību. Ir arī ie- spējams, ka piedziņas speciālists pirms piedziņas uzsākšanas vēl papildus arī sazinās ar nodokļu maksātāju juridisko personu (tās pārstāvi), taču uz minēto nav pa- mata paļauties. Likuma «Par nodokļiem un no- devām» 26. panta sestā daļa ne- pieļauj vai aptur piedziņu bezstrī- da kārtībā, ja iestājies kāds no šiem apstākļiem: 1) apstrīdēts nodokļu administrāci- jas kontroles (pārbaudes, revīzi- jas) rezultātā pieņemtais lēmums, — uz iesnieguma pirmstiesas iz- skatīšanas laiku saskaņā ar nor- matīvajos aktos noteikto kārtību; 2) pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš, — attiecībā uz pagarināto nodokļu maksājuma daļu vai atlikto no- dokļu maksājumu; 3) iestājas Civilprocesa likuma 560. pantā, 563. panta pirmās daļas 4. vai 5. punktā vai otrajā daļā noteiktie apstākļi; 4) pieņemts nodokļu administrāci- jas lēmums vai tiesas nolēmums, ar kuru apturēta nokavēto no- dokļu maksājumu piedziņa bez- strīda kārtībā; 5) stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru nodokļu maksātājam pasludināts maksātnespējas pro- cess, vai stājies spēkā tiesas lē- mums par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu. Pēc mak- sātnespējas procesa pasludinā- šanas vai tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas tie- sā nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar nodokļu likumiem; 6) nodokļu administrācija ir pie- ņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātī- gu izpildi — attiecībā uz to no- dokļu maksājuma daļu, uz kuru attiecas lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi. Ja uz nokavētajiem nodokļu maksājumiem neattiecas neviens no likuma «Par nodokļiem un no- devām» 26. panta sestajā daļā no- teiktajiem apstākļiem, kas nepie- ļautu to piedziņu bezstrīda kārtībā, un ņemot vērā minēto un saskaņā ar likuma «Par Valsts ieņēmumu dienestu» 10. panta otrās daļas 5. punktu, likuma «Par nodokļiem un nodevām» 26. panta pirmo un trešo daļu, Valsts ieņēmumu die- nests nolemj piedzīt no uzņēmēja nokavētos nodokļu maksājumus un ar to piedziņu saistītos izdevumus, secīgi izmantojot šādus piespiedu līdzekļus: 1) ar rīkojumu par naudas līdzek- ļu pārskaitīšanu vērš piedziņu uz naudas līdzekļiem nodokļu maksātāja kontā kredītiestādē vai kontā, kas atvērts pie mak- sājumu pakalpojumu sniedzēja; 2) izņemot skaidru naudu no no- dokļu maksātāja kases vai citas glabāšanas vietas; 3) vēršot piedziņu uz nodokļu maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie treša- jām personām). Nokavējuma nauda aprēķināma saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 29. panta otro daļu, kas nosaka, ka par nodokļu un no- devu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek ap- rēķināta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma nau- das apmēri. Lēmums par nokavēto nodok- ļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, un to izpilda nodokļu administrācijas ierēdnis atbilstoši amata pienākumiem vai zvērināts tiesu izpildītājs (likuma «Par nodok- ļiem un nodevām» 26. panta septī- tās daļas 1. un 2. punkts). Lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī. Kad lēmums ir stājies spēkā, Valsts ieņēmuma dienesta darbinie- ki jebkurā brīdī var ierasties uzņē- mēja darbības vietā (–ās) un izņemt skaidru naudu no kases aparātiem un no uzņēmuma kases. Aizliegums veikt skaidras naudas darījumus Ja nodokļu maksātājam ir no- dokļu parāds un ir pieņemts lē- mums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, tad viens no nokavēto nodokļu maksājumu pie- dziņas līdzekļiem ir skaidras naudas izņemšana no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas (liku- ma «Par nodokļiem un nodevām» 26. panta trešās daļas 2. punkts, Ministru kabineta 2018. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 193 «Kārtī- ba, kādā skaidru naudu izņem no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas skaidras naudas glabāšanas vietas»). Ja Valsts ieņēmuma dienesta darbinieki, izņemot skaidru naudu, konstatēs, ka tiek veikti darījumi skaidrā naudā, tādējādi izvairoties no piedziņas bezstrīda kārtībā, var sekot aizliegums veikt skaidras nau- das darījumus. Likuma «Par nodok- ļiem un nodevām» 26. 1 panta pir- mās daļas 3. punktā ir noteikts, ka vienlaikus ar nodokļu administrāci- jas kontroles (pārbaudes, revīzijas) Oskars Springis, Nordstern LTD (Apvienotā Karaliste) galvenais grāmatvedis, grāmatvedības sistēmu konsultants, Anglijas un Velsas kvalificēto grāmatvežu institūta biedrs Foto: Vitaliy T urovskyy Ja VID darbinieki, izņemot skaidru naudu, konstatēs, ka tiek veikti darījumi skaidrā naudā, tādējādi izvairoties no piedziņas bezstrīda kārtībā, var sekot aizliegums veikt skaidras naudas darījumus. NODOK Ļ I 27 Nr . 12 (456) 2019. gada decembrisrezultātā pieņemtā lēmuma pazi- ņošanu, kā arī lēmuma par noka- vēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot aizliegumu pa- rādniekam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no no- dokļu maksāšanas. Nodokļu administrācijai ir tie- sības piemērot aizliegumu veikt skaidras naudas darījumus šādiem nodokļu maksātājiem: juridiskajai personai; fiziskajai personai — individu- ālajam komersantam; fiziskajai personai, kas reģistrē- jusies VID kā saimnieciskās dar- bības veicēja. Aizliegumu veikt skaidras nau- das darījumu nodokļu parādniekam piemēro, ja ir nosūtīts rīkojums par naudas līdzekļu pārskaitīšanu nau- das līdzekļu norakstīšanai no nodok- ļu maksātāja — juridiskās personas vai fiziskās personas — individuālā komersanta vai personas, kas reģis- trējusies VID kā saimnieciskās darbī- bas veicēja, — konta kredīt iestādē vai no konta, kas atvērts pie mak- sājumu pakalpojumu sniedzēja un lēmumā par nokavēto nodokļu mak- sājumu piedziņu norādītie nokavētie nodokļu maksājumi nav piedzīti vai iekasēti pilnā apmērā (likuma «Par nodokļiem un nodevām» 26. panta trešās daļas 1. punkts un 26.1 panta 1.1 daļa). Aizliegums veikt skaidras naudas darījumus nozīmē, ka darī- jumi jāveic bezskaidras naudas norē- ķinu veidā (to nedrīkst darīt skaidrā naudā). Likuma «Par nodokļiem un nodevām» 1. panta 11. punktā no- teikts, ka darījums ir darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai. Līdz ar to par skaidrā naudā veiktu darīju- mu ir uzskatāma skaidras naudas sa- ņemšana vai izsniegšana par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu, turpināšanu vai izbeigšanu. Ja tiek konstatēts, ka nodokļu maksātājs nav ievērojis VID noteik- to aizliegumu un ir veicis darījumus skaidrā naudā, konstatējot, ka at- tiecīgo darbību veikšanas rezultātā notikusi izvairīšanās no nodokļu no- maksas, var tikt uzlikts administratī- vais sods par Latvijas Administratī- vo pārkāpumu kodeksa 159. pantā noteiktā pārkāpuma izdarīšanu un apturēta nodokļu maksātāja saim- nieciskā darbība (likuma «Par no- dokļiem un nodevām» 34. 1 panta pirmās daļas 2. punkts), kā arī par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas ir paredzēta kriminālatbildība. Savukārt skaidras naudas lieto- šanas ierobežojumi ir noteikti liku- ma «Par nodokļiem un nodevām» 30. pantā, un tas ir atsevišķs regulē- jums no likuma «Par nodokļiem un nodevām» 26.1 panta 1.1 daļā pare- dzētā. Atbildība par skaidras naudas lietošanas ierobežojumu neievēroša- nu ir paredzēta Latvijas Administratī- vo pārkāpumu kodeksa 159.7 pantā. Aizlieguma veikt skaidras nau- das darījumus piemērošanas mērķis ir nodrošināt, ka nodokļu maksātājs citu kreditoru intereses neizvirza prioritārā kārtā par valsts budžeta interesēm savlaicīgi un pilnā apmērā saņemt nodokļu maksājumu samak- su. Nodokļu maksājumu savlaicīga un pilnīga iekasēšana ir nepiecieša- ma valsts, sabiedrības un privātper- sonu tiesību un interešu aizsardzībai. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13. pantu labumam, ko sa- biedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielā- kam nekā viņa tiesību un tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski pri- vātpersonas tiesību vai tiesisko inte- rešu ierobežojumi ir attaisnojami ti- kai ar nozīmīgu sabiedrības labumu. Autors atgādina, ka saskaņā ar likuma «Par Valsts ieņēmumu die- nestu» 22. panta 2.1 daļu un liku- ma «Par nodokļiem un nodevām» 37. panta sesto daļu nodokļu mak- sātājs, attiecībā uz kuru ir veikti šajā likumā noteiktie izpildes nodrošinā- šanas pasākumi vai izdots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, var iesniegt sūdzību, ja izpildu darbības neatbilst likuma noteikumiem. Sūdzību var iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāl- direktoram 7 dienu laikā no dienas, kad nodokļu maksātājs ir uzzinājis par izpildu darbību. Sūdzība ie- sniedzama VID Talejas ielā 1, Rīgā, LV–1978, vai elektroniskā veidā, izmantojot drošu elektronisko pa- rakstu vai VID Elektroniskās dekla- rēšanas sistēmu. K R I MIN Ā L LIK U M A 21 8. P A NT S Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (1) (Izslēgta ar 13.12.2012. likumu.) (2) Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem. (3) Par šā panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem). L A T V I J AS AD M I N I STR A T ĪV O PĀ R K Ā P U M U K O D E K S A 1 5 9. P A N T S Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu) — uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt četrdesmit līdz divtūkstoš simt eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. 28 NODOK Ļ I Nr . 12 (456) 2019. gada decembris Aizlieguma veikt skaidras naudas darījumus piemērošanas mērķis ir nodrošināt, ka nodokļu maksātājs citu kreditoru intereses neizvirza prioritārā kārtā par valsts budžeta interesēm savlaicīgi un pilnā apmērā saņemt nodokļu maksājumu samaksu.Rīkojums par naudas līdzekļu apķīlāšanu un pārskaitīšanu Ja saskaņā ar VID rīcībā esošo in- formāciju uzņēmums ir veicis darīju- mus ar nodokļu parādnieku, kuros nodokļu parādnieks ir pakalpojumu vai preču sniedzējs/piegādātājs, tad, pamatojoties uz likuma «Par Valsts ieņēmumu dienestu» 6. pantu, 10. panta pirmās daļas 5. punktu, trešo daļu, 26. panta trešās daļas 3. pun- ktu, Civilprocesa likuma 551. pantu, 599. panta pirmo un otro daļu un VID amatpersonas nodokļu parād- nieka lietā pieņemto lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu pie- dziņas piespiedu izpildi, VID amat- personai ir tiesības apķīlāt uz- ņēmēja (preces vai pakalpojuma saņēmēja) naudas līdzekļus, kas pienākas vai pienāksies nodokļu parādniekam (preces piegādātā- jam, pakalpojuma sniedzējam). Šādā gadījumā VID amatpersona var dot rīkojumu uzņēmējam veikt maksājumus, kas nodokļu parādnie- kam pienākas par jau notikušiem darījumiem ar nodokļu parādnieku, pārskaitīt valsts budžetā nodokļu parāda segšanai rīkojumā norādīta- jos valsts budžeta ieņēmumu kon- tos, sadalījumā pa nodokļu veidiem. Ar šo rīkojumu VID amatpersona var uzlikt uzņēmējam par pienākumu paziņot VID, ja tāds pienākums ir vai radīsies pēc rīkojuma saņemšanas, norādot maksāšanas pienākuma pamatojumu, maksājamo naudas līdzekļu apmēru un termiņu. Ga- dījumā, ja norēķini ar nodokļu pa- rādnieku jau veikti, uzņēmējam par to nekavējoties jāinformē VID, kad un kādā apmērā un uz kādiem kon- tiem veikti pārskaitījumi, pievienojot maksājuma uzdevumus. Autors atgādina, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 568. panta pir- mo daļu VID rīkojuma izpilde notiek uz nodokļu parādnieka rēķina. Nodokļu nomaksas grafiks Nodokļu maksātājam ir tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā motivētu rakstveida iesniegumu, lū- dzot VID pieņemt lēmumu par noka- vēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, nosakot nodokļu maksātājam termiņu uz laiku līdz trim gadiem (saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 26. panta vienpadsmi- to daļu), šādā gadījumā, ja nodokļu maksātājam jau ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un šis lēmums nav pie- ņemts vēlāk kā pirms sešiem mē- nešiem, kā arī nodokļu maksātājam nav aktuāls maksātnespējas, tiesis- kās aizsardzības vai ārpustiesas tie- siskās aizsardzības process, un no- dokļu maksātājs ir pārliecināts par savām spējām īstenot iesniegumā norādīto parāda samaksu. Iesnie- gumu var iesniegt, izmantojot VID Elektroniskās de klarēšanas sistēmu (EDS), pa pastu vai klātienē. Nodokļu maksātājam ir iespē- jams nokavēto nodokļu maksāju- mu samaksas termiņu pagarināt (saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. panta pirmās daļas 1. punktu), sadalot nokavēto nodokļa maksājumu termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu un tam pievienotos dokumentus nodokļu administrā- cijai iesniedz ne vēlāk kā 15 dienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku. Atkārtoti sadalīt termiņos (sa- skaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. panta pirmās daļas 1.3 punktu) uz laiku līdz sešiem mē- nešiem var nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņi pagarināti saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. panta pirmās da- ļas 1. punktu un kuri samaksāti ne mazāk kā 80% apmērā. Iesnieguma veidlapa par ter- miņa pagarinājumu piešķiršanu ir pieejama EDS sadaļā «Dokumenti/ Sagatavot jaunu dokumentu «No veidlapas»/Citi/Iesniegums samak- sas termiņa pagarinājuma piešķir- šanai». Plašāka informācija par ie- snieguma aizpildīšanu ir pieejama VID mājaslapas sadaļā «Termiņpa- garinājumi un nodokļu parādi/Veid- lapas un iesniegumi/Iesniegums samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai». Nodokļu maksājumu sadalīšanas termiņos īpašie gadījumi: Sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepār- varamas varas rezultātā (saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un no- devām» 24. panta pirmās daļas 4. punktu). Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu un tam pie- vienotos dokumentus, kas apliecina nepārvaramas varas apstākļus, kuru rezultātā radies nodokļu samaksas termiņa kavējums, nodokļu admi- nistrācijai iesniedz pēc nepārvara- mas varas apstākļu iestāšanās. Sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem iedzīvo- tāju ienākuma nodokļa samaksu par ienākumu, kas gūts aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā (saskaņā ar liku- ma «Par nodokļiem un nodevām» 24. panta pirmās daļas 6. pun- ktu). Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrāci- jai iesniedz kopā ar gada ienākumu deklarāciju. Sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam Eiropas Savienī- bas dalībvalsts nodokļu prasījuma summas samaksu (saskaņā ar liku- ma «Par nodokļiem un nodevām» 24. panta pirmās daļas 7. pun- ktu). Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz pēc Eiropas Savienības da- lībvalsts nokavēto nodokļu piedzi- ņas procesa uzsākšanas. Sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam ar VID lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu pie- dziņu piedzenamās ārvalstu nodok- ļu prasījuma summas samaksu (sa- skaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. panta pirmās daļas 8. punktu). Nodokļu maksātājs mo- tivētu iesniegumu nodokļu admi- nistrācijai iesniedz pēc VID lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas. Sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nodokļu maksājumu, kas radies zivsaimnie- cības nozares nodokļu maksātājam, pārvarot finansiālās grūtības saistī- bā ar Krievijas Federācijas noteikta- jiem ierobežojumiem (saskaņā ar li- kuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. panta pirmās daļas 10. punktu). NODOK Ļ I 29 Nr . 12 (456) 2019. gada decembris VID amatpersonai ir tiesības apķīlāt uzņēmēja (preces vai pakalpojuma saņēmēja) naudas līdzekļus, kas pienākas vai pienāksies nodokļu parādniekam (preces piegādātājam, pakalpojuma sniedzējam).Next >