< Previous10 BIL A NCES K O NFER ENCE 20 1 9 Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris kompānijas) tiekot izmantoti nevis padomu saņemšanai un faktiskai palīdzībai, bet vienkārši kā aizsegs, lai iemidzinātu modrību tiesībaiz- sardzības iestādēm vai finanšu insti- tūcijām. «Tā ir zīmola izmantošana, spēlīte. Jautājums: vai uzņēmums spēj saprast, ka tā ir tikai spēlīte un ka darījumi patiesībā ir fiktīvi?» re- toriski vaicāja S. Vectēvs. Naudas atmazgāšanas pamatpazīme Naudas atmazgāšanas būtība ir saimniecisku darījumu simulācija — faktiski tiek imitēti darījumi. «Kāds izliekas, ka viņam ir bizness — un to grāmatvedis var pamanīt, jo grāmatvedim ir jāgatavo atskaites, pārskati, viņš redz kontu darīju- mus, datus. Protams, lai atšķirtu legālu biznesu no fiktīva, ir jābūt izglītībai, zināšanām un pieredzei. Ne vienmēr to ir viegli izdarīt, īpaši sākumā. Taču, ja pie tā strādā un regulāri piedomā, ar laiku tas kļūst diezgan viegli. Piemēram, man 15 gadu pieredze ļauj pēc konta pārskata vien pateikt, vai darījumi ir īsti vai fiktīvi,» sacīja S. Vectēvs. Atsevišķa nianse finanšu nozie- gumu spektrā ir patieso labuma guvēju slēpšana, un arī to ārpakal- pojumu grāmatvedis var pamanīt. «Persona, kas ir firmas oficiālais īpašnieks, valdes amatpersona vai pilnvarotā persona, ar jums ne- maz nekomunicē, bet ik pa laikam piezvana kāda cita, iespējams, po- litiski nozīmīga persona, un apjau- tājas, kā iet ar darījumiem, kāds ir konta stāvoklis un tā tālāk,» piemē- ru patieso labuma guvēju slēpšanas situācijai sniedza S. Vectēvs. Ziņojumu skaits aug, bet aizvien ir mazs Lai gan grāmatvežu iesniegto zi- ņojumu skaits pēdējā laikā ir strau- ji pieaudzis (no neviena ziņojuma 2017. gadā līdz 48 ziņojumiem 2019. gada pirmajos trīs ceturk- šņos), tomēr, ņemot vērā ārpakal- pojumu grāmatvežu lielo skaitu, tas aizvien esot vērtējams kā neliels. «Patiesībā man ir pamats gaidīt no jums vairāk,» grāmatvežiem sacīja S. Vectēvs. Līdz šim saņemtajos ziņojumos grāmatveži kā aizdomīguma pa- zīmi visbiežāk norādījuši «klients darbojas kā aizsegs citas personas darījumam» (citiem vārdiem, patie- sā labuma guvēja slēpšana) — 25 gadījumi, «konts ir tālu no klienta rezidences» — 18 gadījumi, «izvai- rīšanās no nodokļu nomaksas» — 4 gadījumi, «darījums ir klientam netipisks» — 4 gadījumi. Viens no jautājumiem, kas sais- tībā ar ziņošanas pienākumu vis- vairāk satrauc grāmatvežus, — vai grāmatvedim pēc tam kā liecinie- kam būs arī jāsēž tiesas zālē, lieci- not pret rūdītiem finanšu noziedz- niekiem? «Jautājums par drošības garantijām ir viens no visbiežāk uz- dotajiem. Taču šeit uztraukumam nav pamata — Finanšu izlūkošanas dienests nav policija, un jūsu ziņo- jums nav procesuāls dokuments, tā nav procesuāla rīcība krimināl- procesa izpratnē. Ziņojuma auto- ru zinām tikai mēs, pārējiem tas paliek anonīms. Viens grāmatveža ziņojums neveido materiālu polici- jai. Piemēram, ja jūs noziņotu par juridisku personu, kurai, jūsuprāt, ir cits patiesais labuma guvējs, tad mēs sāktu vākt finanšu izlūkošanas datus — kontu pārskatus, informā- ciju no citu valstu finanšu izlūko- šanas dienestiem —, liktu to visu kopā un veidotu viedokli par si- tuāciju. Jūsu ziņojums ir tikai mazs graudiņš lielā smilšu kaudzē. Tālāk policijai mēs ziņojam savā vārdā — grāmatvedis šajā brīdī ir jau miljons kilometru attālumā no šīs situācijas. Policija nezina, kur esam saņēmuši pirmo informāciju, lai uz- sāktu šo lietu. Ziņojumu iesūtījušā grāmatveža identitāte policijai ne- tiek atklāta, un šie grāmatveži tiesā netiks aicināti. Nedaudz sarežģītā- ka situācija gan ir ar notāriem, tur saikni ir grūti noslēpt, jo darījumi ir ļoti specifiski,» grāmatvežus mie- rināja S. Vectēvs. S. Vectēvs prognozē, ka grāmat- veža loma cīņā ar nelegāli iegūtu lī- dzekļu legalizāciju nākotnē tikai pie- augs, jo pieaugs pieprasījums pēc to pakalpojumiem ar nolūku veikt šādas darbības — tā iemesla dēļ, ka tagad ir aizliegtas tā sauktās «čaulas kompānijas», kuras iepriekš varēja izmantot brīvai nelegālo darījumu veikšanai, nemaz īpaši neslēpjoties. Tagad esot parādījusies jauna ten- dence — «čaulas» pārtopot par Lat- vijas kapitālsabiedrībām. «Darījuma būtība nemainās, mainās tikai juri- diskā forma. Taču Latvijas kapitālsa- biedrībai ir pienākums atskaitīties nodokļu dienestiem, un šeit parā- dās grāmatveža loma. Tāpēc arvien vairāk tiek izmantoti tā saucamie «vārtu sargi» — grāmatveži, notāri, advokāti, revidenti u.c. — lai sakār- totu atskaites. Līdz ar to var teikt, ka grāmatvežu pozīcijā riskam saskar- ties ar šādiem darījumiem ir tenden- ce pieaugt,» rezumēja S. Vectēvs. Izmaiņas nodokļos – UIN un PVN Finanšu ministrijas valsts sekre- tāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins konferencē informēja par nākamgad plānotajām izmaiņām nodokļos, starp kurām iedziļināša- nos vairāk prasa izmaiņas uzņēmu- mu ienākuma un pievienotās vērtī- bas nodokļa regulējumos. Saeimā iesniegti (līdz žurnā- la sagatavošanas brīdim atbalstīti pirmajā lasījumā) grozījumi Uzņē- mumu ienākuma nodokļa likumā, kas lielā mērā saistīti ar Eiropas Savienības direktīvu pārņemšanu. Likumā tiek paredzētas divas lielas un vairākas sīkākas izmaiņas. Ilmārs Šņucins: «Lai efektīvāk cīnītos ar PVN krāpniecību, noteikts, ka, piemērojot apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību kokmateriālu piegādēm un ar to saistītajiem pakalpojumiem un metāllūžņu piegādēm un ar to saistītiem pakalpojumiem, ir veicams bezskaidras naudas norēķins.»BIL A NCES K O NFER ENCE 20 1 9 11 Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris «Izceļošanas nodoklis» Uzņēmumu ienākuma nodokli plānots piemērot brīdī, kad aktīvs atstāj Latviju un Latvija zaudē no- dokļa uzlikšanas tiesības. Likumā paredzēti četri gadījumi, kad tas notiek: 1) pārvietojot aktīvu no galvenā uzņēmuma Latvijā uz tā pastā- vīgo pārstāvniecību (turpmāk — PP) ārpus Latvijas; 2) pārvietojot aktīvu no PP Latvijā uz galveno uzņēmumu (vai citu tā PP) ārpus Latvijas; 3) pārvietojot aktīvu sakarā ar uz- ņēmuma rezidences vietas mai- ņu (Latvija no galvenā uzņēmu- ma vietas kļūst par PP vietu); 4) pārvietojot aktīvu saimnieciskās darbības veida nodošanas ietva- ros (no PP Latvijā uz galvenā uz- ņēmuma citu PP ārpus Latvijas). Atkarībā no tā, kurš aktīva pār- vietošanas veids ir izvēlēts, atšķiras arī nodokļa bāzes korekcijas, in- formēja I. Šņucins. Pirmajā gadīju- mā nodoklis tiek aprēķināts aktīva pārvietošanas brīdī, bet faktiski tā samaksa tiek veikta peļņas sadales brīdī (veicot uzņēmuma kopējās peļņas sadali), savukārt pārējos ga- dījumos nodokļa maksāšanas brīdis būs tas taksācijas periods (mēnesis), kad attiecīgais darījums tiek veikts. Hibrīdo neatbilstību regulējums Hibrīdo neatbilstību regulējums tiks piemērots gadījumos, kad sais- tītu personu rīcība vai strukturēti pasākumi rada atskaitījumu bez iekļaušanas (viena persona veic atskaitījumu no nodokļa bāzes, bet otra puse to neiekļauj apliekama- jā bāzē) vai dubultu atskaitījumu (abas personas veic nodokļa bāzes samazināšanu). «Šīs situācijas parasti saistītas ar nacionālo kompāniju nodokļu plā- nošanu, izmantojot dažādu valstu likumdošanas īpatnības, kad kļūst iespējams ar vienu darījumu sama- zināt nodokļa maksājuma apmēru uzreiz divās vai pat vairāk valstīs. Uzņēmumiem, kas šādas darbī- bas veic, turpmāk būs pienākums novērst dubultus atskaitījumus,» skaidroja I. Šņucins. Regulējums būs piemērojams arī attiecībā uz trešajām valstīm. Hibrīdās neatbilstības gadījumā jaunais regulējums paredz pienāku- mu veikt UIN nodokļa bāzes korek- ciju — Latvijas apliekamajā ienāku- mā tiks iekļauta: Latvijā atskaitītā summa, kas ārvalstī nodokļa uzlikšanas va- jadzībām nav ņemta vērā aplie- kamā ienākuma noteikšanai; Latvijā veiktā atskaitījuma summa, kas arī ārvalstī ir tikusi atskaitīta, nosakot apliekamo ienākumu; ienākuma summa, attiecībā uz kuru ārvalstī (trešajā valstī) nav tikušas izpildītas divu iepriekšējo punktu prasības Citas UIN izmaiņas Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā iekļauti arī vairāki citi grozī- jumi, kurus rosinājis Valsts ieņēmu- mu dienests un paši uzņēmēji. Nerezidenta ienākuma no ne- kustamā īpašuma iznomāšanas un izīrēšanas Latvijā aplikšana, piemē- rojot 5% nodokļa likmi (paredzēti izņēmumi attiecībā uz maksāju- miem starp uzraudzītajiem alter- natīvo ieguldījumu fondiem vai ieguldījumu fondiem). Nodokļu atvieglojums, kas attie- cas uz akciju atsavināšanu, netiek piemērots tādu personu akcijām, kuru aktīvu vērtību pamatā veido Latvijā esošs nekustamais īpašums. Izņēmums attiecībā uz korek- cijas veikšanu par procentu mak- sājumiem, ja aizņēmums saņemts nacionālās nozīmes publiskās in- frastruktūras projekta finansēšanai. Ieguldījumu publiskā infrastruk- tūrā regulējums, kas paredz tiesības nepalielināt apliekamo ienākumu par ieguldījumiem, kas veikti valstij un pašvaldībām piederošajos pub- liskās infrastruktūras objektos, ja tiek izpildīti attiecīgi nosacījumi. Nodokļu plānošanas ierobežo- šanas normas: 1) kas paredz pien ākumu UIN bā zē ietvert veiktos avansa, galvoju- ma naudas vai rokas naudas maksājumu, ja darījums nav uz- sākts 12 mēnešu laikā no mēne- ša, kurā veikts maksājums; 2) papildu nosacījumi reprezentatī- va automobiļa iegā des vērtības noteikšanai — 12 mēnešu perio- dā pēc automobiļa ieg des ņem vēr ā arī šim automobilim veiktā s uzlabojuma izmaksas. Pievienotās vērtības nodokļa izmaiņas Eiropas Savienības direktīvu pār- ņemšana ieviesīs vairākas izmaiņas arī Pievienotās vērtības nodokļa li- kumā. Tā, piemēram, ieviesti vien- kāršošanas pasākumi pārrobežu darījumos: preču piegāde uz noliktavu citā ES dalībvalstī (call–off stock) — vienkāršota sistēma attiecībā uz reģistrēšanos citā dalībvalstī, ja preces tiek piegādātas uz nolik- tavu citā dalībvalstī un piegādes brīdī nemainās preču īpašnieks; PVN piemērošana darījumu ķēdē — juridiskās noteiktības panākšana, lai noteiktu, kādam ķēdes posmam ir piemērojams PVN atbrīvojums (PVN 0 procen- tu likme) preču piegāžu darīju- mos ES teritorijā; PVN identifikācijas numura lieto- šana — sakārtota PVN numura lietošanas prasība preču piegāžu darījumos ES. Citas PVN regulējuma izmaiņas paredz turpmāk piemērot PVN at- brīvojumu zobu tehniķu sniegta- jiem pakalpojumiem, kā arī medi- cīnas pakalpojumiem. Papildināts arī priekšnodokļa korekcijas regu- lējums, nosakot, ka atmaksājamā priekšnodokļa daļa nemateriālajiem ieguldījumiem pēc analoģijas ar pa- matlīdzekļiem ir grāmatvedībā uz- skaitītā atlikusī vērtība par ieguldī- jumiem komercsabiedrības kapitālā. Savukārt, lai efektīvāk cīnītos ar PVN krāpniecību, noteikts, ka, piemērojot apgriezto jeb reverso PVN maksāša- nas kārtību kokmateriālu piegādēm un ar to saistītajiem pakalpojumiem un metāllūžņu piegādēm un ar to saistītiem pakalpojumiem, ir vei- cams bezskaidras naudas norēķins. Kaspars Rācenājs: «Darba devējam jānodrošina iespēja doties atvaļinājumā, vajadzības gadījumā formāli jāmudina un precīzi jāinformē, kādas būs sekas, ja darbinieks atvaļinājumu atteiksies izmantot.»12 BIL A NCES K O NFER ENCE 20 1 9 Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris Tāpat jāatceras, ka no 2020. gada tiek atcelta reversā PVN maksāša- nas kārtība būvmateriāliem, sadzī- ves tehnikai un elektronikai, ko nav izdevies saskaņot ar Eiropas Komi- siju, tāpēc pēc divu gadu perioda, kurā tā bija spēkā, tagad Latvijai tā jāatceļ. Vienlaikus gan esot pie- ņemta virkne grozījumu, kas Valsts ieņēmumu dienestam došot lielākas iespējas cīnīties ar PVN krāpniecību, piemēram, iespēja ātrāk atņemt PVN numuru uzņēmējiem, kas ilg- stoši nestrādā un nespēj šo dīkstāvi pamatot. Par neizmantotajiem atvaļinājumiem skaidrības pagaidām nav Latvijas Brīvo arodbiedrību sa- vienības jurists un konsultants dar- ba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs Bilances konferen- cē informēja par jaunākajām tiesu prakses atziņām, kas saistītas ar grāmatvežiem tuvu un praktiskajā darbā nereti galvassāpes radošu tematu — atvaļinājumu neizman- tošanu un kompensācijas izmaksu neizmantoto atvaļinājumu vietā. Sākot ar 2015. gadu, Darba li- kumā ir spēkā norma, kas uzliek darba devējam pienākumu izmak- sāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ik- gadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tomēr praksē šī tiesību norma rada vairākas neskaidrības. Viena no tām — par kādu periodu ir jāmak- sā kompensācija, ja darba attiecības izbeigtas pēc 2015. gada 1. janvā- ra (konkrētās likuma normas spēkā stāšanās datuma)? «Augstākās tiesas Senāts ir no- teicis, ka iepriekšējo judikatūru vairs nav pamata piemērot, un šādā situ- ācijā jāņem vērā viss periods, kura laikā darbinieks atvaļinājumu nav izmantojis. Šeit gan juristu vidū rodas jautājumi — ja darbinieks nav bijis atvaļinājumā, piemēram, piecpadsmit gadus, vai tiešām būtu saprātīgi, lai darba devējs kompensē visu šo periodu? Ņemot vērā, ka darba attiecībās piemēro Civillikuma normas, ciktāl tās nav pretrunā ar Darba likuma normām, rodas jautājums, vai šādā gadījumā nebūtu loģiski piemērot vismaz Ci- villikumā noteikto desmit gadu no- ilgumu, lai pastāvētu kāds saprātīgs ierobežojums? Taču pagaidām ne- kāda ierobežojuma ne likumā, ne tiesu praksē nav, tāpēc jāskatās, kā šī teorija attīstīsies tālāk,» stāstīja K. Rācenājs. Vai ir situācijas, kad darba devē- jam nav pienākuma izmaksāt kom- pensāciju par neizmantoto atvaļi- nājumu? Augstākās tiesas Senāts nesenā spriedumā, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas judika- tūru, lēmis, ka «kompensēšanu at- tiecinot uz visām neizmantotajām atvaļinājuma dienām neatkarīgi no tā, vai darbinieks ikgadējo apmak- sāto atvaļinājumu nav izmantojis objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ, tiek veicināts EST judikatūrā at- zītajai direktīvas 2003/88 7. panta interpretācijai pretējs rezultāts — darbinieks var mērķtiecīgi neiz- mantot atvaļinājumu, lai saņemtu finansiālu kompensāciju, izbeidzot darba tiesiskās attiecības.» K. Rāce- nājs atgādināja, ka darbiniekam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums doties atvaļinājumā, un tiesai, ska- tot šāda veida strīdus, ir jāpārlieci- nās, vai darbiniekam bija faktiska iespēja atvaļinājumu izmantot, kā arī vai darba devējs ir vērsis darbi- nieka uzmanību uz to, kādas būs sekas, ja darbinieks atvaļinājumu neizmantos. Ja darbinieks apzinā- ti nedodas (atsakās doties) atvaļi- nājumā, cerot «uzkrāt» lielu gala kompensāciju, tad šie atvaļinājumi var tikt zaudēti un nekāda sum- mārā kompensācija par visiem ne- izmantotajiem atvaļinājumiem ne- būs. Vienlaikus Eiropas Savienības Tiesa kādā spriedumā akcentējusi, ka darbinieks iepretim darba devē- jam ir vājākā puse darba attiecībās un darbinieks nevar zaudēt savas tiesības uz atvaļinājumu tikai tā- pēc, ka nav to pieprasījis. «Tas vien, ka darbinieks neraksta iesniegumu par atvaļinājumu, nenozīmē, ka viņš šo atvaļinājumu zaudē, taču darbinieks zaudēs savas tiesības uz atvaļinājumu (un līdz ar to arī kom- pensāciju par tā neizmantošanu), ja darba devējs faktiski bija devis iespēju izmantot atvaļinājumu, bet darbinieks apzināti izvairījies, labi saprotot šādas rīcības sekas. Tātad darba devējam jānodrošina iespē- ja doties atvaļinājumā, vajadzības gadījumā formāli jāmudina un pre- cīzi jāinformē, kādas būs sekas, ja darbinieks atvaļinājumu atteiksies izmantot,» skaidroja K. Rācenājs. Kas notiek situācijā, ja uzņēmu- mā nav neviena, kas spētu tikt galā ar darbinieka pienākumiem un dar- binieks nav gatavs, atgriežoties no atvaļinājuma, veikt dubultu darbu veselu mēnesi? «Darba devējam ir jāveic darba organizēšana. Ar to at- šķiras darba attiecības no uzņēmu- mu līguma attiecībām — par darba organizāciju ir atbildīgs darba de- vējs. Tas nozīmē, ka darba devējam ir jārēķinās ar to, ka četras nedē- ļas gadā darbinieks darbā nebūs. Vai nu tajā laikā tiek pieņemts cits darbinieks ar terminētu līgumu, vai tiek izmantots ārpakalpojums, vai ar darbinieku tiek mēģināts panākt vienošanos par atvaļinājuma dalīša- nu un izmantošanu tad, kad darba intensitāte nav tik liela, — iespējas ir dažādas. Bet neaizvietojamu dar- binieku nav,» norādīja K. Rācenājs. Budžeta iestāžu grāmatvedību tuvina starptautiskajiem standartiem Specifiski valsts un pašvaldību iestāžu grāmatvedības jautājumiem konferencē pievērsās Valsts kases Pārskatu departamenta direktores vietniece Vineta Parfenkova, kas aplū- koja izmaiņas, kas no 2019. gada ieviestas budžeta iestāžu grāmat- vedības uzskaitē un pārskatu saga- tavošanā. Izmaiņas rosinātas, jo Eiropas Komisijas pasūtītajā un Eurostat 2012. gadā veiktā pētījumā par dalībvalstu gada pārskatu atbilstību starptautiskajiem publiskā sektora Vineta Parfenkova: «Paredzēts noteikt, ka arī uz pašvaldību administrētajiem nodokļiem (nekustamā īpašuma nodoklis) attieksies prasība piemērot uzkrāšanas principu.»BIL A NCES K O NFER ENCE 20 1 9 13 Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris grāmatvedības standartiem kon- statēts, ka Latvijā tas ir vissliktākais starp Baltijas valstīm — atbilstība novērtēta tikai 63% apmērā, kamēr Igaunija saņēma 91%, bet Lietu- va — 71%. Līdz ar to Latvija sāka plānot izmaiņas grāmatvedības uzskaites un gada pārskatu saga- tavošanas normatīvajā regulējumā, lai vietējo praksi tuvinātu starptau- tiskajiem standartiem. Pagaidām ie- viestas tikai tās standartu prasības, kas izvērtētas kā piemērotākās un kuras iespējams realizēt jau tagad. Jauno regulējumu budže- ta iestādes piemēro, sākot ar 2019. gadu, bet dažu normu pie- mērošanai paredzēts arī pārejas periods. Piemēram, uzkrāšanas principa ieviešana valsts budžeta nodokļu ieņēmumu uzskaitē tiks ie- viesta 2021. gadā. Tāpat paredzēts noteikt, ka arī uz pašvaldību admi- nistrētajiem nodokļiem (nekustamā īpašuma nodoklis) attieksies prasī- ba piemērot uzkrāšanas principu. Normatīvajā regulējumā detalizēti aprakstīti vērtības samazinājuma aprēķināšanas soļi, precizēts kontu plāns, zemes kadastrālās vērtības izmaiņu uzskaite, ieguldījumu rad- niecīgās asociētās kapitālsabiedrī- bās novērtēšana, privātās un pub- liskās partnerības līgumu darījumu uzskaite u.c. nianses. Ieviesti arī vairāki jauni termini, kurus valsts iestāžu grāmatveži jau piemēro no 2019. gada. «Būtisku- ma līmenis» ir absolūta vai relatīva vērtība, ar kuru sākot budžeta ie- stādes finanšu pārskatā sniegtā in- formācija var ietekmēt pieņemtos lēmumus. «Šeit vienmēr jāskatās konteksts, kad šis termins tiek pie- mērots. Var būt situācija, kad des- mit eiro ir ļoti būtiski viena projekta ietvaros, bet, ja to pielieto iestādes, nozares vai valsts līmenī, tam jau ir cits lielums un nozīme, tāpēc ir svarīgi saprast, kādam mērķim tas tiks lietots. Valsts kase katrai iestā- dei un katram konsolidācijas līme- nim noteica savu būtiskuma vērtī- bu, izstrādājot vienotu metodiku, pēc kuras noteikt šo būtiskumu. Šo rādītāju Valsts kase aktualizē kat- ru gadu,» skaidroja V. Parfenkova. Savukārt «diskontēšana» ir aprē- ķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai nosaka pašreizējo vērtību. Lai at- vieglotu diskontēšanas piemēroša- nu, Valsts kases mājaslapā ir pi eeja- mi diskontēšanas kalkulatori visiem darījumiem, uz kuriem tā attiecas, informēja V. Parfenkova. Ikars Kubliņš, BilancePLZ portāla redaktors14 GR Ā M AT VE D ĪBA Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris Pēc vairākām svētku dienām jaunais gads ir klāt! Kārtējo reizi algas grāmatvežiem vieni skaitļi jānomaina uz citiem, daļa informācijas jāaizmirst, cita – jāaktualizē. Jāatceras dažādu speciālistu skaidrojošie viedokļi, arī tiesas prakses lēmumi… Jāpievērš uzmanība Darba likuma un Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 2019. gadā grozīto normu saturam. Tādēļ piedāvājam ieskatīties 2020. gada darba laika kalendārā, ko lasītājiem piedāvā tā ilggadējais izstrādātājs Māris Linga, un Labklājības ministrijas (LM) mājaslapā esošajā tabulā ar minimālās stundas tarifa likmes noteikšanu visizplatītākajam normālā darba laika režīmam. Par darba laika kalendāru Latvijas grāmatveži ir pieraduši izmantot Māra Lingas veidoto ka- lendāru un turpina vadīties pēc tajā iekļautās informācijas. Atzīstu — man arī tas patīk. Vairākus gadus darba laika ka- lendārā norādītais laiks tika uz- skatīts par «normālo darba laiku». Tomēr patlaban šim terminam ir mazliet cits saturs. Kopš stā- jās spēkā MK noteikumi Nr. 656 «Noteikumi par minimālās mēne- ša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināša- nu» par normālo darba laiku tiek uzskatīts gan darba laika kalendārā norādītais darba laiks, gan svētku dienu laiks, ja svētki sakrīt ar nedē- ļas darba dienām. Sakarā ar to, ka grāmatvežiem nav izstrādāti citi MK noteikumi, kas skaidrotu aprēķinus, jāvadās vien no tiem, kas ir, — no MK noteikumiem Nr. 656. Faktiski tas vien nozīmē, ka normālā darba laika nedēļā tiešām ir četrdesmit stundas, kuras visas ir jānostrādā, ja nav svētku, vai daļēji jāstrādā, ja ir svētki. Tomēr saskaņā ar DL 74. panta 1. daļas 8. punktu darbi- niekam jāapmaksā gan nostrādātais (dienas, stundas), gan svētkos ne- nostrādātais (dienas, stundas) laiks, jo likuma 144. pantā noteikts, ka darbinieki netiek nodarbināti liku- mā noteiktajās svētku dienās. Ja nebūtu aizliegts strādāt svētkos, ie- spējams, darbinieks varētu nopelnīt vairāk, tādēļ pastāv šāds darbinieka aizsardzības mehānisms. Attiecīgi darba samaksa sastāv no divām daļām: par faktiski veikto darbu un par attaisnoto prombūtni. Ja darbavietā piekopts tāds dar- ba režīms, ka saskaņā ar grafiku būtu jāstrādā svētkos, tam būtu jāapmaksā nostrādātais laiks un papildus — piemaksa vismaz 100% apmērā. Piedāvāju ieskatīties Labklājības ministrijas izstrādātajā tabulā un salīdzināt 2. un 5. aili. Stundu skaits ir atšķirīgs. Piemēram, 2020. gada maijā biroja darbiniekam (kas pa- rasti svētkos nestrādā) būtu jābūt darba vietā 152 stundas, bet grā- matvedim jāapmaksā papildus 16 attaisnotās prombūtnes stundas, kopā 168. Tieši pēc tāda principa jāapmaksā cita darbinieka, kam noteikta summētā darba laika uz- skaite, notrādātais laiks. Pēc grafika šis darbinieks nav strādājis nevienā svētku dienā. Viņa nostrādātais darba laiks maijā ir 160 stundu, no kurām par 152 stundām jāmak- sā «alga», par 16 stundām — at- līdzība par attaisnoto prombūtni, bet 8 stundas ir virsstundas. Proti, abiem darbiniekiem jāstrādā vie- nāds stundu skaits. Šāds viedoklis izteikts Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 5. jūlija spriedumā lietā Nr. A420224216, SKA–433/2019. Visas tabulas ar minimālajām stundas tarifa likmēm dažādiem no- darbinātības režīmiem atrodamas LM mājaslapā: http://lm.gov.lv/text/2525 Neapliekamo minimumu 2020. gadā prognozēs citādi Par 2020. gada prognozēja- mā neapliekamā minimuma no- teikšanu plašs raksts bija Bilancē Nr. 12 (2019. g. (456), 16. lpp.). Pagājušajā gadā guvām «labu mā- cību» par to, ka nepievērsām uzma- nību skaidrojumiem par risku pie- maksāt IIN, ja gada laikā nesekojām savu ieņēmumu kopsummai. Šā gada minimuma noteikšanai tiek izmantota tā pati formula, kas iepriekš. Tomēr tā satur būtiskus uz- labojumus. Pirmkārt, fiziskās perso- nas iepriekšējiem ieņēmumiem, uz kuru bāzes tika veikta prognoze, šogad tiks piemērots palielinošs koeficients. Tas nodrošinās mazāku piemērojamo minimumu (lielāku IIN), kā rezultātā samazināsies var- būtība, ka darbinieks paliek parādā nodokli. Otrkārt, palielināta maksi- mālā neapliekamā minimuma sum- ma līdz 300 eiro mēnesī, un šādā apmērā minimums tiks piemērots ieņēmumiem līdz 500 eiro. Ja ieņē- mumi pieaug, minimums pakāpe- niski samazinās, līdz pavisam zūd pie summas 1200 eiro (14 400 eiro gadā). Vienīgi jāatceras, ka VID, nosakot darbinieka ieņēmumiem atbilstošu minimumu par taksāci- jas gadu, ņem vērā visu ieņēmumu kopsummu. Atgādinu, ka VID, gūstot infor- māciju par to, ka personas ieņēmu- mi sasnieguši MK noteikto gada ap- liekamā ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neap- liekamo minimumu (2020. gadā — 14 400 eiro), arī gada vidū (triju darba dienu laikā) var atcelt iepriekš paziņoto neapliekamo minimumu līdz taksācijas gada 31. decembrim. Tātad grāmatvedis neapliekamo mi- nimumu drīkst piemērot līdz pazi- ņojuma brīdim, bet labāk pierunāt saņēmēju atteikties no neapliekamā minimuma piemērošanas. Neapliekamo minimumu iespai- do visi ieņēmumi, arī tādi, kuriem tiek piemērotas zemākas IIN likmes. Veltījums algas grāmatvežiem – rīcībai 2020. gadā Foto: © mnimage – stock.adobe.comGR Ā M A T V E D ĪBA 15 Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris To neiespaido tikai neapliekamie ieņēmumi, patentmaksātāja ieņē- mumi un ieņēmumi, par kuriem samaksāts MUN. Tādēļ, ja darbinieks nāk konsul- tēties pie grāmatveža, kādu mini- mumu izvēlēties vai no tā atteikties vispār, viņš ir jābrīdina par pilnīgu un godprātīgu atklātību par visiem saviem ieņēmumiem. Minimuma summas ierobežojums otrajā periodā Pirms 2020. gada izlabota vēl viena «kļūda» ar mērķi samazināt IIN piemaksas risku, gadam bei- dzoties. Runa ir par to, ka, aprē- ķinot neapliekamo minimumu pe- riodam augusts–decembris, daži Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Foto: Aivars Sili ņš Labklājības ministrijas aprēķinātās četru veidu minimālās stundas tarifa likmes normālā darba laika ietvaros pa 2020.gada mēnešiem Minimālās stundas tarifa likmes apmērs darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundas nedēļā pa 2020. gada mēnešiem (saskaņā ar Darba likuma (DL) 131. panta 1. punktu un 133. panta 1. punktu) lm.gov.lv/text/2525 Mēnesis Nostrā- dāto stundu skaits Apmaksātās atlīdzības attaisnojošu iemeslu dēļ Kopā apmak- sājamo stundu skaits (2 + 3 + 4) Aprēķinātā minimālā mēneša darba alga, EUR (2 × 10) Aprēķinātā apmak- sājamā atlīdzība, EUR (3 + 4) × 10 Kopā aprēķinātā minimālā mēneša darba alga un atlīdzība (6 + 7) Valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga, EUR Minimālā stundas tarifa likme, EUR (9 / 5) svētku dienu stundu skaits (saskaņā ar DL 74. panta pirmās daļas 8. punktu) pirms- svētku dienu stundu skaits (saskaņā ar DL 135. pantu) 12345678910 Janvāris176 8 (1. janvāris) 0184411,312018,6960430,004302,3370 Februāris16000160430,00000430,004302,6875 Marts17600176430,00320430,004302,4432 Aprīlis158 16 (10., 13. aprīlis) 2 (9., 30. aprīlis) 176386,025643,9776430,004302,4432 Maijs 152 16 (1., 4. maijs) 0168 389,044040,9520430,00 4302,5595 Jūnijs159 16 (23, 24. jūnijs) 1 (22. jūnijs)* 176388,468841,5344430,004302,4432 Jūlijs18400184430,00800430,004302,3370 Augusts16800168429,99600430,004302,5595 Septembris 17600176 430,00320430,00 4302,4432 Oktobris 17600176 430,00320430,00 4302,4432 Novembris159 8 (18. novembris) 1 (17. novembris) 168406,960523,0355430,004302,5595 Decembris 158 24 (24., 25., 31. decembris) 2 (23., 30. decembris) 184 369,246060,7620430,00 4302,3370 * Saskaņā ar MK 2019. gada 9. jūlija rīkojumu Nr. 342 «Par darbdienas pārcelšanu 2020. gadā» 22. jūnijs tiek pārcelts uz sestdienu, 13. jūniju, un tā ir pirmssvētku diena. Neapliekamo minimumu iespaido visi ieņēmumi, arī tādi, kuriem tiek piemērotas zemākas IIN likmes. To neiespaido tikai neapliekamie ieņēmumi, patentmaksātāja ieņēmumi un ieņēmumi, par kuriem samaksāts MUN. 16 GR Ā M A T V E D ĪBA Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris grāmatveži saņēma darbiniekiem piemērojamo minimuma prog- nozi par summām, kas būtiski pārsniedza mēneša neapliekamo minimumu. Šādas situācijas radās, ja pirmajā periodā (janvāris–jūlijs) minimums netika piemērots (pa- ziņota «nulle»), tādējādi uz otro gada periodu tika attiecināts gada minimuma summas dalījums ar 5 (mēnešiem). Ņemot vērā aprēķina īpatnības, var pārliecināties, ka neapliekamā minimuma noteikšanas formula neietver sevī ieņēmumu gūšanas periodu no jūnija līdz decembrim, kad ieņēmumi varētu būt gan lie- lāki, gan mazāki par tiem, uz kuru bāzes tika veikta prognoze. Tādēļ, piemērojot ļoti lielu minimumu (faktiski — gada summu) gada pē- dējos piecos mēnešos, tiks samak- sāts relatīvi mazs ienākuma nodok- lis. Lai mazinātu risku kļūt par no- dokļa parādnieku, MK noteikumos Nr. 676 (par minimuma aprēķinā- šanu) noteikts ierobežojums: gada pēdējos piecos mēnešos piemēroja- mais neapliekamais minimums ne- drīkst pārsniegt 1/12 daļu no gada minimuma summas. Atgādinu, ka likumā ir noteik- ta minimuma gada summa, nevis mēneša, kaut arī to piemēro pa mēnešiem. Lielāka IIN likme Atklātība, saņemot grāmatveža padomu, kā darbiniekam rīkoties, nepieciešama ne tikai attiecībā uz neapliekamo minimumu, bet arī nosakot IIN likmi. Palicis spēkā ie- robežojums ieņēmumu summai, pārsniedzot kuru IIN likme 20% apmērā kļūst par 23% likmi, — tas arvien ir 1667 eiro. Tikai pats dar- binieks var zināt, vai vidēji mēnesī no gada sākuma var iznākt šāda summa, un laikus paziņot ienāku- mu izmaksātājiem, lai tie sāktu pie- mērot augstāku IIN likmi (arī tad, ja likumā noteikta zemāka likme). To var izdarīt divējādi: iesniegt ie- nākuma izmaksātājam rakstveida iesniegumu vai atzīmet EDS algas nodokļa grāmatiņā — 23%. Visbiežāk nepieciešamība augstākas IIN likmes piemērošanā ir saistīta ar pensijām un autorat- līdzībām, jo saskaņā ar IIN likuma 15. pantu šiem ieņēmumiem tiek piemērota IIN likme 20% apmērā. Saņemot šādu informāciju, minēto ieņēmumu izmaksātāji piemēros IIN 23% likmi neatkarīgi no sum- mas lieluma. NB! Diemžēl arī šāda piesardzība nedod simtprocentīgu garantiju, ka neizveidosies nodokļa parāds. Tiesa gan, tas attiecas tikai uz tā- dām ieņēmumu summām, kas sa- ņēmēju padara par Solidaritātes nodokļa likuma subjektu — pār- sniedz 62 800 eiro gadā. Saņemot šādas summas, IIN tiks piemērots 31,4% apmērā no summas, kas pārsniedz 62 800 eiro, un gandrīz vienmēr tas būs zināms, gadam beidzoties, jo gada laikā piemēro tikai 20% un 23% likmi. IIN atvieglojumi, papildu atvieglojumi, VSAOI likmes Vienīgais normatīvais akts, kas ir un būs spēkā arī 2020. gadā, ir 2017. gada 19. decembra MK no- teikumi Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas ie- maksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem». IIN atvieglojumi par apgādā- jamajām personām, ir 250 eiro, bet tas nav jaunums, jo šāds ap- mērs jau iepriekš bija paredzēts 2017. gada 14. novembra MK no- teikumos Nr. 676 «Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodok- ļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai» (17. punkts). Paliek spēkā arī 1997. gada 8. aprīļa MK noteikumu Nr. 138 «Noteikumi par IIN papildu at- vieglojumiem personām ar inva- liditāti, politiski represētajām per- sonām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem» normas. Personai, kurai noteikta invaliditā- te, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā: 1848 eiro gadā (154 eiro mē- nesī) — personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa; 1440 eiro gadā (120 eiro mē- nesī) — personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa. Personai, kurai saskaņā ar liku- mu «Par politiski represētās per- sonas statusa noteikšanu komu- nistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem» noteikts politiski re- presētās personas statuss, un per- sonai, kurai saskaņā ar likumu «Par nacionālās pretošanās kustības da- lībnieka statusu» noteikts nacionā- lās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa pa- pildu atvieglojumu 1848 eiro gadā (154 eiro mēnesī). Parasti atvieglojumus piemēro darbavietā, kur ir atzīmēta algas nodokļa grāmatiņa, bet, ja perso- nai nav darba attiecību, grāmatiņu var iesniegt VSAA, kur atviegloju- mi samazinās IIN, ja vien to pieļaus pensijas apmērs. Ja atvieglojumi vai papildu at- vieglojumi netika izmantoti gada laikā, IIN atgūstams, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. NB! VID atmaksā tikai to IIN, kas gada laikā bija samaksāts budžetā. Darba dienas pārcelšana 2020. gada jūnijā Līgo diena un Jāņu diena iekrīt tieši nedēļas vidū: starp brīvdienu un svētku dienām. Šādiem gadījumiem Darba likumā paredzēta 133. panta 4. daļa: Ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam. 2019. gadā Ministru kabinets izdevis rīkojumu Nr. 342 «Par dar- badienas pārcelšanu 2020. gadā», un pirmdiena, 22. jūnijs, tiks pārcel- ta uz sestdienu, 13. jūniju. Ņemot vērā, ka 22. jūnijs ir pirmssvētku diena, kurā būtu jāstrādā 7 stun- das, tad arī pārceltajā dienā jāstrā- dā septiņas stundas. Ja atvieglojumi vai papildu atvieglojumi netika izmantoti gada laikā, IIN atgūstams, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. VID atmaksā tikai to IIN, kas gada laikā bija samaksāts budžetā.GR Ā M A T V E D ĪBA 17 Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris DARBA LAIKA KALEND Ā RS 2020. GADAM Laika periods Ka– len– d ā– ra die– nu skaits 6 dienu darba ned ēļ a 5 dienu darba ned ēļ a Sv ētdienu un sv ētku dienu skaits Pirmssv ētku darba dienas Darba dienu ilgums (stund ās) 6 dienu darba ned ēļ a 5 dienu darba ned ēļ a 6 stundas 7 stundas 7 stundas 8 stundas 35 stundas ned ēļā 40 stundas ned ēļā 35 stundas ned ēļā 40 stundas ned ēļā Sv ēt– dienas Sv ētku dienas Ko p ā 35 stundas ned ēļā 40 stundas ned ēļā 35 stundas ned ēļā 40 stundas ned ēļā Darba dienu skaits m ēnes ī – Darba stundu skaits m ēnes ī Datums – darba dienas ilgums (stund ās) Janv āris 31 26 – 152 26 – 174 22 – 154 22 – 176 4 1. janv āris 5 Febru āris 29 25 – 145 25 – 165 20 – 140 20 – 160 4 – 4 Marts 31 26 – 152 26 – 174 22 – 154 22 – 176 5 – 5 I ceturksnis 91 77 – 449 77 – 513 64 – 448 64 – 512 13 1 14 Apr īlis 30 24 – 137 24 – 157 20 – 138 20 – 158 3 10., 12., 13. apr īlis 6 9.IV – 5 11.IV – 4 30 .IV – 5 9.IV – 6 11.IV – 4 30 .IV – 6 9.IV – 6 30.IV – 6 9.IV – 7 30. IV – 7 Maijs 31 24 – 137 24 – 156 19 – 133 19 – 152 3 1., 4., 10., 31. maijs 7 9.V – 4 30.V – 4 9.V – 4 30.V – 4 Jū nijs 30 24 – 139 24 – 159 20 – 139 20 – 159 4 23., 24. jū nijs 6 22.VI – 5 22.VI – 6 22.VI – 6 22.VI – 7 II ceturksnis 91 72 – 413 72 – 472 59 – 410 59 – 469 10 9 19 I pusgads 182 149 – 862 149 – 985 123 – 858 123 – 981 23 10 33 Jū lijs 31 27 – 158 27 – 181 23 – 161 23 – 184 4 – 4 Augusts 31 26 – 151 26 – 172 21 – 147 21 – 168 5 – 5 Septembris 30 26 – 152 26 – 174 22 – 154 22 – 176 4 – 4 III ceturksnis 92 79 – 461 79 – 527 66 – 462 66 – 528 13 – 13 Oktobris 31 27 – 157 27 – 179 22 – 154 22 – 176 4 – 4 Novembris 30 24 – 139 24 – 159 20 – 139 20 – 159 5 18. novembris 6 17.XI – 5 17.XI – 6 17.XI – 6 17 XI – 7 Decembris 31 23 – 133 23 – 153 20 – 138 20 – 158 4 24., 25., 26., 31. decembris 8 23.XII – 5 30.XII – 5 23.XII – 6 30.XII – 6 23.XII – 6 30.XII – 6 23.XII – 7 30.XII – 7 IV ceturksnis 92 74 – 429 74 – 491 62 – 431 62 – 493 13 5 18 II pusgads 184 153 – 890 153 – 1018 128 – 893 128 – 1021 26 5 31 2020.gads 366 302 – 1752 302 – 2003 251 –1751 251 – 2002 49 15 64 Vid. darba stundu skaits m ēnes ī 146,00 166,92 145,92 166,83Nolietojums Pamatlīdzekļu nolietojuma ap- rēķināšana ir svarīgs starpposms starp to ieguves un atsavināšanas atspoguļošanu uzskaitē. Šī starp- posma nozīmību nosaka ekonomis- ko procesu izraisītā nepieciešamība. Pamatlīdzekļa iegādes, izveidošanas izmaksas un pārvērtēšanā iegūto vērtības pieaugumu tā izmantoša- nas laikā pakāpeniski attiecina uz saimnieciskās darbības izmaksām visā paredzētajā objekta derīgās lietošanas laikā. Pamatlīdzekļa vērtība pa daļām tiek pārnesta uz saražoto produkciju (sniegtajiem pakalpojumiem), un ar produkcijas cenas palīdzību tā atgriežas atpakaļ komercsabiedrībā. Katrai komercsabiedrībai Latvijā ir jāizstrādā un jānosaka pamatlī- dzekļu uzskaites kārtība un pamat- līdzekļu nolietojuma aprēķināša- nas politika, ievērojot likumus «Par grāmatvedību», Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, MK noteikumus Nr. 585 «Noteiku- mi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju». Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 27. pantu: «Tādu ilgtermiņa iegul- dījumu objektu sākotnējā vērtība, kuru lietošanas periods ir ierobe- žots, pakāpeniski jānoraksta (jā- amortizē) paredzētajā lietošanas periodā.» Komercsabiedrība sa- stāda pamatlīdzekļu nolietojuma plānu, kurā ietver amortizējamos aktīva objektus un to vērtību, de- rīgās lietošanas laiku, nolietojuma aprēķināšanas metodi, amortizēja- mās vērtības sadalījumu pa pārska- ta periodiem, kuru laikā tos pare- dzēts izmantot. Nolietojums finanšu uzskaites izpratnē ir sistemātiska un eko- nomiski pamatota aktīvu vērtības norakstīšana izdevumos lietderī- gās lietošanas laika posmā. Aktīvu sākotnējās vērtības periodiska no- rakstīšana dod iespēju nodrošināt uzskaites periodu izdevumu un ie- ņēmumu atbilstību. Par pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku pieņem laikposmu (gados), kurā sabiedrība plāno iz- mantot šo pamatlīdzekli, ņemot vērā paredzēto lietošanas intensi- tāti, fizisko nolietošanos, tehnisko novecošanos un likumiskos (juridis- kos) pamatlīdzekļa lietošanas iero- bežojumus, vai kurā var sasniegt at- tiecīgo vienību (piemēram, izstrādā- jumu, darba stundu, nobraukumu kilometros) skaitu, kuru sabiedrība plāno iegūt no šā pamatlīdzekļa. Pamatlīdzekļa nolietojamo vērtību nosaka, no iegādes vērtī- bas atskaitot likvidācijas vērtību. Likvidācijas vērtība ir aplēstā vērtība, kuru sabiedrība varētu iegūt, pārdo- dot pamatlīdzekli tā lietderīgās lie- tošanas laika beigās, un no kuras at- skaitītas gaidāmās atsavināšanas iz- maksas. Ja pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība ir nebūtiska, to neņem vērā nolietojamās vērtības aprēķināšanā. Sabiedrība sagatavo pamatlī- dzekļa lietderīgās lietošanas laika un tā likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) grāmatvedības aplēses un izvēlas nolietojuma aprēķināša- nas metodi. Minētās aplēses regulāri pārskata un, ja nepieciešams, maina. Ja pamatlīdzekļa sastāvdaļām ir atšķirīgi lietderīgās lietošanas laiki, tad katrai pamatlīdzekļa sastāvda- ļai nolietojumu aprēķina atsevišķi (piemēram, lidmašīnas korpusu un dzinējus nolieto pēc atšķirīgām no- lietojuma likmēm). Pamatlīdzekļa nolietojumu sāk aprēķināt tad, kad pamatlīdzekli ie- spējams izmantot paredzētajiem mērķiem. To aprēķina arī tad, ja pa- matlīdzeklis netiek aktīvi izmantots (piemēram, tehniskas apkopes, re- monta, rekonstrukcijas vai dīkstāves laikā), izņemot gadījumu, ja nolieto- juma aprēķināšanai tiek izmantota no pamatlīdzekļa lietošanas intensitātes atkarīga metode. Šādā gadījumā pa- matlīdzekļa nolietojuma aprēķināša- nu var pārtraukt tik ilgi, cik ilgi pa- matlīdzeklis netiek aktīvi izmantots. Pamatlīdzekļa nolietojuma aprē- ķināšanu pārtrauc, ja: pamatlīdzekļa sākotnējā vai cita uzskaites vērtība vai šīs vērtības un pamatlīdzekļa likvidācijas vērtības (ja tāda paredzama) starpība ir pilnībā norakstīta; saskaņā ar jauno grāmatvedības aplēsi pamatlīdzekļa likvidācijas vērtība (ja tāda paredzama) ir vienāda ar tā bilances vērtību vai pārsniedz to; pamatlīdzeklis tiek izslēgts. Pamatlīdzeklim ar neierobežotu lietderīgās lietošanas laiku (piemē- ram, zemesgabalam) un pamatlī- dzeklim, kuram nevar noteikt liet- derīgās lietošanas laiku (piemēram, mākslas priekšmetam), ikgadējo nolietojumu neaprēķina. Zemesgabalus, ēkas un inženier- būves grāmatvedībā uzskaita atse- Pamatlīdzekļi un to uzskaite komercsabiedrībās 2 Ilustr ācija: © Hurca! – stock.adobe.com Turpinājums. Sākums Bilances 2019. gada Nr. 12 (456) 18 GR Ā M A T V E D ĪBA Nr . 1 (457) 2020. gada janv ārisvišķi (arī tad, ja tie iegādāti kopā). Tā zemesgabala vērtības maiņa, uz kura atrodas ēka vai inženierbūve, neietekmē šīs ēkas vai inženierbū- ves lietderīgās lietošanas laiku. Pamatlīdzekļu nolietojuma aprē- ķināšanai var izmantot šādas me- todes: lineāro metodi. Tās pamatā ir pieņēmums, ka pamatlīdzekļa lietderība samazinās vienmērīgi, tādēļ pamatlīdzekļa nolietojuma gada summa tā lietderīgās lieto- šanas laikā nemainās, ja nemai- nās pamatlīdzekļa likvidācijas vērtības (ja tāda ir paredzēta) grāmatvedības aplēses; degresīvo (jeb paātrinātās nolie- tojuma aprēķināšanas) metodi. Tās pamatā ir pieņēmums, ka lietošanas sākumposmā pamat- līdzeklim ir augstāks ražīgums un mazāk resursu tiek tērēts tā uzturēšanai darba stāvoklī (lie- tošanas pēdējos gados pamat- līdzekļa ražīgums samazinās un pieaug izdevumi tā remontam). Izmantojot šo metodi, pamat- līdzekļa nolietojuma vislielākā gada summa ir pirmajā eksplua- tācijas gadā, bet vismazākā — pēdējā; no pamatlīdzekļa lietošanas in- tensitātes atkarīgās metodes. Izmantojot tās, pamatlīdzekļa nolietojuma gada summa tiek noteikta atkarībā no attiecīgā pamatlīdzekļa paredzētās jaudas un tā faktiskās izmantošanas at- tiecīgajā laikposmā. Izvēlēto nolietojuma aprēķināša- nas metodi sabiedrība lieto pastā- vīgi, izņemot gadījumu, ja būtiski mainījušies apstākļi attaisno me- todes maiņu. Nolietojuma aprēķi- nāšanas metodes maiņu uzskata par grāmatvedības aplēses maiņu, par kuru vidēja un liela sabiedrība sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā ir noteikts, ka ilgtermiņa materiālo aktīvu liet- derīgās lietošanas laiku komercsa- biedrības finanšu un saimniecis- kās darbības vajadzībām nosaka vadītājs (īpašnieks), pamatojoties uz gūto pieredzi par līdzīga veida aktīvu faktiskās izmantošanas laiku vai citiem faktoriem, kas raksturo aktīvu nolietošanos (darba stundas, izstrādājumu daudzums, nobrauku- ma kilometri u.tml.). Nosakot amortizējamā ilgtermi- ņa materiālo aktīvu lietderīgās lie- tošanas laiku, jāņem vērā ne tikai aktīva fiziskā nolietošanās, bet arī tādi faktori kā maiņu skaits, kurā objekts ir bijis izmantots, remonta un apkopes paredzamā ietekme, kā arī nepieciešams apsvērt arī ci- tus faktorus. Tie ir ilgtermiņa ma- teriālo aktīvu morālā novecošanās sakarā ar tehnikas pilnveidošanu vai produkcijas uzlabojumiem, vai izmaiņām tirgus pieprasījumā pēc šī aktīva izlaistās produkcijas vai pakalpojumiem, kā arī likumiski ierobežojumi (piemēram, attiecīgu nomas termiņu izbeigšanās). Visi šie faktori (pat aktīvam uz nosacītu laiku atrodoties dīkstāvē) rada bū- tisku ietekmi uz paredzamo ilgter- miņa materiālo aktīvu lietderīgās izmantošanas laiku, tādēļ, izvērtējot aktīvu lietderīgās lietošanas laiku, nepieciešams ņemt vērā šādus ap- svērumus: aktīva objekta paredzamie lie- tošanas apmēri uzņēmumā. Lietošanu izvērtē, pamatojoties uz aktīvu objekta paredzamo jau- du vai aktīvu objekta paredzamo ražotās produkcijas apjomu; paredzamais fiziskais nolieto- jums, kas ir atkarīgs no eksplua- tācijas faktoriem, piemēram, maiņu skaits, kādā aktīvu ob- jektu būtu nepieciešams lietot, un uzņēmumā noteiktā remon- ta un apkalpošanas programma, kā arī rūpes par aktīvu objektu un tā uzturēšana dīkstāves laikā; morāla nolietošanās ražošanas procesa izmaiņu vai pilnveido- šanas rezultātā, vai arī rodoties izmaiņām tirgus pieprasījuma ap- jomā pēc konkrētā ražojuma vai pakalpojuma, kura ražošanā vai nodrošināšanā izmanto aktīvu; juridiskie vai līdzīgi aktīvu ob- jekta lietošanas ierobežojumi, piemēram, attiecīgo līzinga da- rījumu termiņu beigu datumi. Iepriekš uzskaitītie faktori, kas ie- tekmē aktīvu objektu vērtību, prasa pastāvīgu kārtējās situācijas moni- toringu un novērtējuma korekcijas, ko uz regulāras bāzes pamatiem organizē komercsabiedrības vadība. Tā kā aktīvu lietderīgās lietošanas laiku nosaka, ņemot vērā aktīvu ob- jekta gaidāmo derīgumu komercsa- biedrībā, komercsabiedrības aktīvu pārvaldīšanas politika var paredzēt aktīvu objektu atsavināt pēc noteik- ta laika perioda vai noteiktas aktīvu objektā ietverto ekonomisko labu- mu daļas patēriņa. Tādējādi var ras- ties situācijas, ka aktīvu objekta liet- derīgās lietošanas laiks var būt īsāks nekā tā saimnieciskās izmantošanas laiks. Tādēļ aktīvu objekta lietderīgās lietošanas laiku aplēš, pamatojoties uz komercsabiedrības pieredzi, iz- mantojot līdzīgus aktīvus. Zemes gabali un būves ir nošķi- rami uzskaites objekti, un uzskaites nolūkos tiem pieiet atsevišķi pat tad, ja tie ir iegādāti kopā. Zemes gabaliem parasti ir neierobežots lietošanas laiks, un tāpēc tie nav pakļauti nolietojumam. Būvju, ēku izmantošanas laiks ir ierobežots, un tādēļ tās ir nolietojami aktīvi. GR Ā M A T V E D ĪBA 19 Foto: Aivars Sili ņš Vita Zariņa, Dr. oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore Pamatlīdzekļa nolietojumu sāk aprēķināt tad, kad pamatlīdzekli iespējams izmantot paredzētajiem mērķiem. To aprēķina arī tad, ja pamatlīdzeklis netiek aktīvi izmantots, izņemot gadījumu, ja nolietojuma aprēķināšanai tiek izmantota no pamatlīdzekļa lietošanas intensitātes atkarīga metode. Nr . 1 (457) 2020. gada janv ārisNext >