< PreviousFinanšu ministrijas sagatavotajā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka sagatavot grozījumus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā bija nepieciešams vairāku iemeslu pēc: 1) Latvijai bija jāpārņem Eiropas Sa- vienības (ES) direktīva 2018/1910, ar ko tika grozīta PVN direktīva 2006/112/EK attiecībā uz atseviš- ķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņoša- nu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm (turpmāk — di- rektīva 2018/1910), kas dalībval- stīm bija jāievieš līdz 2020. gada 1. janvārim, tai skaitā PVN numu- ru lietošana pārrobežu darījumos, preču piegāde uz noliktavu citā dalībvalstī (call–off stock) un PVN piemērošana darījumu ķēdēs; 2) Latvijai bija jāievieš attiecīgās izmaiņas sakarā ar Itālijas paš- valdības Campione d’Italia un Lugāno ezera Itālijas ūdeņu ie- kļaušanu Savienības muitas teri- torijā no 2020. gada 1. janvāra; 3) bija jāprecizē PVN norma par nodokļa atbrīvojumu zobu tehniķu sniegtajiem pakalpoju- miem atbilstoši ES Tiesas sprie- dumam lietā C–401/05 un me- dicīnas pakalpojumiem; 4) jāpapildina priekšnodokļa ko- rekcijas regulējums par ieguldī- jumiem komercsabiedrības ka- pitālā, papildus jāskaidro PVN rēķinu glabāšanas noteikumi un jāprecizē normas par bez- skaidras naudas norēķiniem, ja tiek piemērota apgrieztās jeb re- versās PVN maksāšanas kārtība kokmateriālu piegādēm un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī metāllūžņu piegādēm un ar to saistītajiem pakalpojumiem. Likuma grozījumus raksta tapša- nas laikā Saeima jau ir pieņēmusi, un tie stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī. Par preču piegādi uz muitas noliktavu citā valstī Lai vienkāršotu PVN iekasēšanas procedūras un novērstu praktiskās grūtības, ko radīja atšķirīgs regu- lējums ES dalībvalstīs, ar direktīvu 2018/1910 tika noteikts, ka preču piegāde uz noliktavu nozīmē vienu vienīgu piegādi nosūtītāja valstī un preču iegādi ES iekšienē tajā dalībval- stī, kurā atrodas noliktava. Rezultātā preču piegādātājam nav pienākuma obligāti reģistrēties citas dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā, lai varētu deklarēt preču iegādi ES teritorijā. Ņemot vērā minēto, PVN liku- ma 8. pants ir papildināts ar jaunu 3.1 daļu, kurā noteikts, ka par pre- ču piegādi ES teritorijā par atlīdzību neuzskata iekšzemes nodokļa mak- sātāja preču, kas ir tā saimnieciskās darbības aktīvu daļa, pārvietošanu no iekšzemes uz citu dalībvalsti, veicot preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī saskaņā ar nosacīju- miem, kas minēti likuma 8.1 pantā. Ja nodokļa maksātājs veic pre- ču piegādi uz noliktavu citā dalīb- valstī, nodokļa taksācijas periods preču nosūtītājam ir viens mēnesis. Savukārt preču piegādes brīdis, ja ir izpildīti visi 1. tabulā minētie nosa- cījumi, ir brīdis, kurā uz preču pircē- ju — citas dalībvalsts reģistrētu PVN maksātāju pāriet tiesības ar precēm rīkoties kā to īpašniekam.1 30 NODOK Ļ I Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris Par grozījumiem pievienotās vērtības nodokļa likumā 1 Likumprojekta 31.1 pants. «Preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī brīdis» Preču piegādātājam nav pienākuma obligāti reģistrēties citas dalībvalsts PVN maksātāju reģistrā, lai varētu deklarēt preču iegādi ES teritorijā. Foto: © thekob5123 – stock.adobe.comNODOK Ļ I 31 Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris Kad nodokli maksā preču saņēmējs (pircējs) citā dalībvalstī Nosacījumi, kuri jāizpilda preču nosūtītājam, lai tam nebūtu jāuz- traucas par nodokļa nomaksu citā dalībvalstī, ir apkopoti 1. tabulā. Jāatzīmē, ka līdzīgi nosacījumi tiek noteikti arī nerezidentiem — ES dalībvalstīs reģistrētiem PVN mak- sātājiem, ja tie nosūta preces uz no- liktavu Latvijā. Tādējādi gadījumā, ja tiek izpildīti likumā minētie nosa- cījumi, citas dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam nav jāreģistrējas Latvijas PVN reģistrā. Gadījumā, ja 12 mēnešu laikā pēc preču ievešanas citā dalībval- stī preces nav nodotas preču sa- ņēmējam, bet nosūtītas atpakaļ uz iekšzemi, un preču reģistrā ir reģistrēta preču atpakaļnosūtīša- na, tiek uzskatīts, ka preču piegā- de uz noliktavu citā dalībvalstī nav veikta. Nodokļa maksāšanas kārtība citos gadījumos Likumā noteikts regulējums nodokļa piemērošanai arī gadīju- mos, ja netiek izpildīti obligātie nosacījumi vai ir iestājušies iepriekš neparedzēti apstākļi, apkopojums 2. tabulā. Preču reģistrs Pienākums uzturēt preču reģis- tru ietverts likuma 134. panta «Citi nodokļa maksātāja pienākumi attie- cībā uz nodokļa rēķiniem un darīju- mu uzskaiti» papildinājumā, nosa- kot, ka nodokļa maksātājam, kurš veic preču nosūtīšanu uz noliktavu citā dalībvalstī, ir šādi pienākumi: 1) uzturēt to preču reģistru, kuras tas pārvieto, veicot preču piegā- di uz noliktavu citā dalībvalstī, nodrošinot iespēju nodokļu administrācijai pārliecināties par pareizi veiktu preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī; Ina Spridzāne, sertificēta nodokļu konsultante Foto: Aivars Sili ņš 2. T A B U L A SituācijaPreču pārvietošanas brīdis Valsts, kurā maksā PVN Kas un kad maksā nodokli 1. Nav izpildīts kāds no likumā minētajiem nosacījumiem (skatīt 1. tabulu) Brīdis, kad netiek izpildīts kāds no obligātajiem nosacījumiem Valsts, uz kuru nosūtītas preces Preču nosūtītājs 2. Preces nav piegādātas preču reģistrā minētajam pircējam Brīdis tieši pirms preču piegādes citam pircējam Valsts, uz kuru nosūtītas preces Preču nosūtītājs 3. Ja preces pēc ievešanas citā dalībvalstī tiek pārsūtītas tālāk Brīdis tieši pirms preču pārsūtīšanas Valsts, uz kuru nosūtītas preces Preču nosūtītājs 4. Ja nosūtītās preces iznīcinātas, nozaudētas vai nozagtas Diena, kad preces iznīcinātas, nozaudētas vai nozagtas, vai diena, kad tas konstatēts Valsts, uz kuru nosūtītas preces Preču nosūtītājs 5. Ja visi citi nosacījumi izpildīti, bet preces nav pārdotas pircējam 12 mēnešu laikā pēc ievešanas Nākošā diena pēc 12 mēnešu perioda beigām Valsts, uz kuru nosūtītas preces Preču nosūtītājs 1. T A B U L A Nosacījumi, kas jāizpilda preču nosūtītājam Ja 12 mēnešu laikā pēc preču ievešanas dalībvalstī mainās preču saņēmējs 1) Reģistrēts nodokļa maksātājs vai trešā persona viņa vārdā (nosūtītājs) no iekšzemes nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti, lai preces pēc ievešanas citā dalībvalstī vēlāk piegādātu citas dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam (saņēmējs), kas saskaņā ar pušu (nosūtītājs un saņēmējs) vienošanos preces nopirks, preču piegāde saņēmējam ir jāveic 12 mēnešu laikā no preču nosūtīšanas brīža. 1) Saņēmējam jābūt reģistrētam PVN maksātājam šajā valstī 2) Nosūtītājam valstī, uz kuru preces nosūtītas, nav saimnieciskās darbības mītnes vietas un pastāvīgas iestādes. 2) Ir vienošanās par preču pirkšanu, kas jārealizē 12 mēnešu laikā pēc sākotnējās preču nosūtīšanas 3) Saņēmējs ir citas dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs tajā dalībvalstī, uz kuru preces ir nosūtītas vai transportētas, un viņa identitāte un reģistrācijas numurs, ko viņam piešķīrusi minētā dalībvalsts, preču nosūtīšanas vai transportēšanas sākumā ir zināmi nosūtītājam. 3) Preces ir reģistrētas reģistrā (par reģistru sīkāku informāciju skatīt zemāk) 4) Pārvietotās preces reģistrētas reģistrā (par reģistru plašāku informāciju skatīt turpmāk) un preču piegāde deklarēta pārskatā par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā. 4) Iepriekšminētajā reģistrā tiek reģistrēta pircēja aizvietošana Ja nodokļa maksātājs veic preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, nodokļa taksācijas periods preču nosūtītājam ir viens mēnesis.32 NODOK Ļ I Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris 2) uzturēt tādu preču reģistru, ku- ras tam piegādā, veicot preču piegādi uz noliktavu citā dalīb- valstī. Šis punkts attiecas uz Lat- vijā esošo noliktavu īpašniekiem vai nomniekiem, kuru sniedz šādus pakalpojumus citu valstu uzņēmējiem. Likumā nav ietverti plašāki skaidrojumi par to, kāds varētu būt preču reģistra formāts, līdz ar to nodokļa maksātājam tas jāveido tādā veidā, lai pārbaudes laikā VID varētu pārliecināties par nosūtīto preču daudzumiem, nosūtīšanas laiku, jo 12 mēnešu periods ir bū- tisks nosacījums, kas ir jāizpilda, lai preču nosūtītājam nerastos pienā- kums reģistrēties citā dalībvalstī kā PVN maksātājam, precīzi dati par preču saņēmēju — nosaukums, PVN maksātāja numurs, dati par noslēgto līgumu un cita informāci- ja, kas ļauj izsekot preču daudzu- miem, darījumu brīžiem u.tml. Pārskati un PVN deklarāciju iesniegšana Kā minēts 1. tabulā, PVN at- brīvojuma piemērošanai ir ieviests nosacījums, ka preču pircējam ir jābūt norādītam kopsavilkuma pa- ziņojumā (Latvijā — «Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā»), ko aizpilda preču pie- gādātājs. Jau ir izstrādāti un drī- zumā tiks apstiprināti atbilstoši papildinājumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 40 «Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām». PVN 0% likme darījumu ķēdē Lai palielinātu juridisko no- teiktību, direktīvā 2018/1910 tika noteikts, kuram darījumu ķēdes posmam ir piemērojams PVN atbrīvojums par preču pie- gādi Eiropas Savienības teritorijā. Atbilstoši vispārējam nosacījumam PVN atbrīvojums ir piemērojams tikai darījumu ķēdes starpniekam veiktajai preču piegādei. Savukārt gadījumos, kad darījumu ķēdes starpnieks preču piegādātājam ir paziņojis savu PVN reģistrācijas numuru dalībvalstī, no kuras pre- ces tiek nosūtītas vai transportē- tas, PVN atbrīvojums piemērojams darījumu ķēdes starpnieka veikta- jai preču piegādei. Faktiski PVN 0 procentu likmes piemērošana kādam darījumu ķēdes posmam ir atkarīga no darījumu ķēdes starpnieka izvēles, tas ir, kādu PVN reģistrācijas numuru tas paziņos preču piegādātājam. Tāpēc likums ir papildināts ar jaunu pantu (43.1 pants), kas no- saka PVN 0% likmes piemēroša- nas nosacījumus darījumu ķēdē. Minētais regulējums neietekmē tā saucamajos «trīsstūrveida» darīju- mos paredzēto vienkāršošanu PVN piemērošanā, tādējādi darījuma ķēdes ietvaros var tikt piemērots arī PVN regulējums, kas attiecas uz «trīsstūrveida» darījumiem. Saskaņā ar 43.1 pantu darījumu ķēde ir tādas secīgas preču piegā- des, uz kurām attiecas viena trans- portēšana Eiropas Savienības teri- torijā, bet darījumu ķēdes starp- nieks — preču piegādātājs darīju- mu ķēdē, kas nosūta vai transportē preces uz citu dalībvalsti, pats vai ar trešās personas starpniecību, kura darbojas viņa vārdā, un kas nav pirmais preču piegādātājs da- rījumu ķēdē. Citi papildinājumi Likumā noteikts ierobežojums 0% likmes piemērošanai, tas at- tiecas uz preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā. Atbrīvojumu jeb 0% likmi nevar piemērot, ja preču piegādātājs nav iesniedzis pārskatu par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā vai, iesniedzot šo pārskatu, tajā nav norādījis ko- rektu informāciju par attiecīgo darījumu. Šis nosacījums nav at- tiecināms uz gadījumu, kad preču piegādātājs Valsts ieņēmumu die- nestam sniedz pietiekamu pama- tojumu, kas varētu attaisnot mi- nēto rīcību (grozījumi PVN likuma 51. pantā). Lai noteiktu vienādas prasības norēķinu kārtībai visos reversās PVN maksāšanas kārtības gadīju- mos, papildināts likuma 141. un 143. pants, proti, kokmateriālu saņēmējs par saņemtajām precēm un ar kokmateriālu piegādi saistīta pakalpojuma saņēmējs un metāl- lūžņu saņēmējs par saņemtajām precēm un ar metāllūžņu piegā- di saistīta pakalpojuma saņēmējs par saņemto pakalpojumu maksā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus. Attiecībā uz rēķiniem likuma grozījumos noteikts, ka nodokļa maksātājs ir tiesīgs papīra formā izrakstīto un saņemto nodokļa rēķinu pārvērst un glabāt elektro- niskā formā atbilstoši grāmatve- dību regulējošo normatīvo aktu prasībām. PVN likumā ir precizēta atbrī- vojuma piemērošana zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem, proti, zobu tehniķu sniegtie pakalpojumi un piegādātās protēzes ir atbrīvo- jami no PVN ne tikai gadījumos, kad tie tiek sniegti pacientam, bet arī tad, ja tie tiek sniegti citām personām. Citi PVN jaunumi – par atbrīvojumu preču piegādēm ES teritorijā 2020. gadā stājas spēkā Padomes īstenošanas regula (ES) 2018/1912, ar ko attiecībā uz da- žiem atbrīvojumiem darījumiem Kopienas iekšienē groza regulu (ES) Nr. 282/2011. Regulas mērķis ir no- vērst juridisko nenoteiktību nodok- ļa maksātājiem un noteikt vienotus nosacījumus atbrīvojuma piemē- rošanai preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā. Jāatgādina, ka regula ir tieši piemērojama un tās normas PVN likumā netiek ietvertas, tāpēc tiem nodokļu maksātājiem, kam tas ir aktuāli, iesaku nekavējoties rūpīgi iepazīties ar jaunajām prasībām, jo regulā noteiktas stingrākas prasības attiecībā uz dokumentiem, kuriem jābūt nodokļa maksātāja rīcībā, lai piemērotu atbrīvojumu preču pie- gādei ES teritorijā. Atbrīvojumu jeb 0% likmi nevar piemērot, ja preču piegādātājs nav iesniedzis pārskatu par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā vai, iesniedzot šo pārskatu, tajā nav norādījis korektu informāciju par attiecīgo darījumu. Patlaban ir gaidāmi nopietni grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» (likums). Dažas normas tiks formulētas taisnīgāk, vienlaikus būs novērsta likuma normu negodprātīga izmantošana un sakārtota likuma normu praktiskā piemērošana. Pirms saņemt – jāsamaksā Likuma 11. pantā ir noteikts kva- lifikācijas periods, lai personai darb- nespējas gadījumā rastos tiesības uz slimības pabalstu, t.i., personai jābūt sociāli apdrošinātai, un par šo personu Latvijas Republikā jābūt veiktām vai bija jāveic VSAOI (ob- ligātās iemaksas) slimības apdroši- nāšanai ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošinā- šanas gadījums, vai ne mazāk kā sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestā- jies apdrošināšanas gadījums. No 2020. gada 1. septembra ir paredzēts noteikt analoģisku kvali- fikācijas periodu arī maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam. Kvalifikācijas periodā attiecīgajam apdrošināšanas veidam būtu ieskai- tāms arī periods, kurā persona ir darba ņēmēja un atrodas grūtniecī- bas, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā un saņēmusi attiecīgi maternitātes, vecāku vai slimības pabalstu, vai bijusi darbnespējīga un saņēmusi slimības pabalstu, kā arī laiks, kad persona atradusies atvaļinājumā, par kuru ir piešķirts paternitātes pabalsts. Tādējādi tiks nodrošināts, ka tie- sības uz šiem pabalstiem būs perso- nām, kuras vismaz neilgu periodu būs bijušas sociāli apdrošinātas. Likuma «Par valsts sociālo apdroši- nāšanu» 3. panta pirmā daļa nosa- ka, ka valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincips ir nodrošināt perso- nai, kura zaudē darba ienākumus apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dēļ, tiesības saņemt zaudēto darba ienākumu atvietojumu. Gadījumos, kad apdrošināšanas gadījums iestā- jas vienlaikus vai neilgi pēc darba ņēmēja statusa iegūšanas, perso- nai nav zaudēto darba ienākumu, kurus kompensēt darbnespējas dēļ. Savukārt attiecībā uz personām, kuras obligātās iemaksas veikušas ilgu laika periodu, kvalifikācijas pe- rioda ieviešana veicinās taisnīgumu, jo šīm personām nebūs jāuztur tās personas, kuras par sociāli apdro- šinātām kļūst neilgi pirms apdro- šināšanas gadījuma iestāšanās un solidāru pienesumu sociālās apdro- šināšanas budžetam nav devušas. Ja bērnam ir smaga slimība Saskaņā ar likumu līdz 14 ga- dus veca slima bērna kopšanai sli- mības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darbnespējas pirmās dienas līdz 14. dienai, ja bērns kopts mājās, vai līdz darbnespējas 21. dienai, ja bērns kopts arī sta- cionārā. Ja tomēr slimam bērnam ir nepieciešama ilgstošāka vecāka aprūpe, praksē veidojas situācijas, ka, beidzoties apmaksātajam darb- nespējas periodam, vecāks uz vienu vai dažām dienām pārtrauc darbne- spēju un saņem jaunu darbnespējas lapu, kura tiek apmaksāta likumā noteiktajā kārtībā. Lai šādus gadījumus risinātu, nepieciešams likumā noteikt, ka bērna smagu diagnožu gadīju- mos darbnespējas lapu vecākam apmaksā par ilgāku laiku, ja ārstu konsīlijs noteicis, ka ilgstošā ārstē- šanās procesā bērnam nepiecieša- ma nepārtraukta vecāka klātbūtne, tādējādi apņemoties slimnīcas vadī- bas līmenī stingri uzraudzīt vecāka klātbūtnes nepieciešamības no- teikšanas pamatojumu saskaņā ar bērna veselības stāvokļa smagumu un vajadzību pēc vecāka klātbūtnes ārstniecības procesā. Ir paredzēts, ka slimības pabal- stu piešķir un izmaksā par ārstu konsīlija noteikto laiku, kas vienā reizē nevar būt ilgāks par trim mē- nešiem, bet kopā ne ilgāk par 26 nedēļām, skaitot no darbnespējas pirmās dienas, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāk par trīs gadiem piecu gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtrau- kumiem. Šajā gadījumā slimības pa- balstu izmaksā ne ilgāk kā līdz bēr- na 18 gadu vecuma sasniegšanai. Analoģiska kārtība paredzēta, ja saslimis bērns, par kuru piešķirts bēr- na ar invaliditāti kopšanas pabalsts. Šāds periods izvēlēts, ņemot vērā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sniegto statistiku un sa- runās sniegtos skaidrojumus par atveseļošanās ilgumu. Bērni, kuri ir sasnieguši 15 gadu vecumu un ir nodarbināti, ir pa- kļauti sociālajai apdrošināšanai kā darba ņēmēji vai pašnodarbinātie. Līdz šim vecākiem slimības pabal- stu maksāja tikai par slima bērna kopšanu, ja bērns nebija sasniedzis 14 gadu vecumu. Paredzot slimības pabalstu vecākiem maksāt arī pēc bērna 14 gadu vecuma sasniegša- nas, grozījumos ir iekļauta norma, ka šajos gadījumos maksā vienu sli- mības pabalstu, tas ir, paredzētas Ko atrisinās grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» Foto: © Elnur – stock.adobe.com 34 NODOK Ļ I Nr . 1 (457) 2020. gada janv ārisNODOK Ļ I 35 Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris tiesības izvēlēties saņemt slimības pabalstu pašam bērnam vai vienam no bērna vecākiem. Savukārt, kad kopts bērns, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu un kuram kopšana nepieciešama kau- lu lūzumu dēļ, ir paredzēts slimības pabalsta izmaksu pagarināt līdz 30 dienām. Minētajiem grozījumiem jāstājas spēkā no 2020. gada 1. janvāra. Bērna kopšanas pabalsts, ja vecāks gūst ienākumus Likumā ir noteikts, ka vecāku pabalstu piešķir un izmaksā perso- nai, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai kā pašnodarbinātā bērna kopšanas dēļ zaudējusi ienākumus. Savukārt vecāku pabalsta saņēmējam, kurš neatrodas bērna kopšanas atvaļi- nājumā vai saņem ienākumus kā pašnodarbinātais, vecāku pabalstu par visu kalendāra mēnesi izmaksā 30% apmērā. Grozījumos iekļauta norma, kas precizē vecāku pabalsta izmaksu strādājošiem vecākiem, t.i., nosakot, ka tiek ņemts vērā bērna kopšanas atvaļinājuma periods. Ve- cāku pabalsta izmaksa 30% apmērā netiek rēķināta par visu kalendāra mēnesi, kurā ir ienākums, bet pro- porcionāli par kalendāra dienām. Ko dos aprēķinam atkāpšanās par četriem mēnešiem Patlaban likumā ir noteikts, ka, aprēķinot pabalstus, ņem vērā per- sonas vidējo apdrošināšanas iemak- su algu par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēne- ša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Savukārt pašnodarbinā- tajiem — trīs kalendāra mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Praksē arvien biežāk personas vienlaikus ir sociāli apdrošinātas gan kā darba ņēmējas, gan kā paš- nodarbinātās vai MUN maksātājas. Līdz ar to viena pabalsta aprēķinā nākas ņemt vērā atšķirīgus obligā- to iemaksu algas periodus. Paš- nodarbinātie un MUN maksātāji informāciju par VSAOI sniedz VID par iepriekšējo ceturksni un precizēt obligātās iemaksas var mēneša laikā pēc ziņu iesniegšanas. Lai vienkāršotu un vienādotu pabalstu aprēķinu personām, ku- ras vienlaikus ir gan darba ņēmēja, gan pašnodarbinātā statusā, kā arī ņemot vērā informācijas pieejamī- bu, nepieciešams likumā noteikt, ka vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka no apdrošinātās per- sonas obligāto iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot četrus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā iestā- jies apdrošināšanas gadījums. Piemēram, personai apdrošinā- šanas gadījums iestājies 20xx. gada maijā. Nobīde par četriem mēne- šiem (IV, III, II, I) noved pie iepriek- šējā gada decembra. Vidējo ap- drošināšanas iemaksu algu ņemtu vērā par periodu no 20xx–1. gada janvāra līdz 20xx–1. gada 31. de- cembrim. To pašu periodu iegūsim, ja no gada otrajā ceturksnī (V) noti- kušā apdrošināšanas gadījuma no- bīdīsimies par iepriekšējā ceturkšņa trīs kalendāra mēnešiem (faktiski par gada pirmo ceturksni). Aprēķinot vecāku pabalstu, ņem vērā 12 mēnešu apdrošināšanas ie- maksu algas periodu, kurā iekļau- jas arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiks, kurā personai nav apdrošināšanas iemaksu algas. Lai vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina periodā neiekļautu grūtniecības un dzemdību atvaļi- nājuma laiku, kā arī lai samazinātu gadījumus, kad pēc bērna piedzim- šanas tiek deklarēta lielāka apdro- šināšanas iemaksu alga un mainīti vecāku pabalsta saņēmēji, likumā nosakāms, ka, aprēķinot vidējo ap- drošināšanas iemaksu algu vecāku un paternitātes pabalstam, apdro- šināšanas iemaksu algas periods beidzas četrus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā piedzimis bērns. Lai visu valsts sociālās apdro- šināšanas pabalstu aprēķinā tiktu ņemts vērā vienāds vidējās algas aprēķina periods, t.i., atkāpšanās par četriem mēnešiem, likumā ne- pieciešams noregulēt arī vidējo ap- drošināšanas iemaksu algas aprēķi- na periodu apbedīšanas pabalstam. Atkāpšanās par četriem mēne- šiem, nosakot vidējās apdrošināša- nas iemaksu algu, tiks piemērota no 2022. gada 1. janvāra. Ir paredzēts deleģēt Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros tiktu noteikta vidējās apdrošināša- nas iemaksu algas aprēķina kārtība un nosacījumi, kādi piemērojami alga gadījumos, kad personai par periodu, kurš tiek ņemts vērā aprē- ķinā, nav apdrošināšanas iemaksu algas (piemēram, personai bijusi darbnespējas lapa B vai persona bijusi grūtniecības, dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā). Viens periods – viens pabalsts Likuma grozījumos ir iekļautas normas, kas regulē pabalstu izmak- su gadījumos, kad iestājas vairāki apdrošināšanas gadījumi un to pe- riodi pilnībā vai daļēji pārklājas. Par vienu bērnu un par vienu periodu personai ir tiesības uz vienu pabal- stu. Ja personas, piemēram, vecāki pārmaiņus atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai pārmaiņus kopj sli- mu bērnu, pabalstu izmaksā vienai personai. Šādos gadījumos, kad ve- cāki pārmaiņus atrodas bērna kop- šanas atvaļinājumā, vecāku pabal- stu par šiem periodiem nepiešķir no jauna, bet turpina attiecīgajai per- sonai jau iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta izmaksu. Ir paredzēts, ka vecāku pabalsts personai tiks pie- šķirts vienu reizi uz visu izvēlēto pe- riodu, t.i., līdz bērna gada vai pus- otra gada vecumam, un izmaksāts attiecīgi 100% vai 30% apmērā. Likumprojekts paredz, ka, ie- stājoties vairākiem apdrošināšanas gadījumiem, kas pārklājas, personai par vienu un to pašu periodu ir tie- sības saņemt šādus pabalstus: strādājošam vecāku pabalsta sa- ņēmējam — slimības pabalstu sa- karā ar viņa paša darbspēju zau- dēšanu slimības vai traumas dēļ; strādājošam vecāku pabalsta saņēmējam — maternitātes pa- balstu par nākamo bērnu; strādājošam vec āku pabalsta saņēmējam — paternitātes pa- balstu par nākamo bērnu. Praksē arvien biežāk personas vienlaikus ir sociāli apdrošinātas gan kā darba ņēmējas, gan kā pašnodarbinātās vai MUN maksātājas. Līdz ar to viena pabalsta aprēķinā nākas ņemt vērā atšķirīgus obligāto iemaksu algas periodus.Vecāku pabalsta saņēmējam ga- dījumā, kad iestājas darbnespēja sakarā ar slima bērna kopšanu, tie- sības uz slimības pabalstu nebūs, jo persona jebkurā gadījumā ir tiesīga izmantot bērna kopšanas atvaļināju- mu un personai jau ir viens ienāku- ma atvietojums — vecāku pabalsts. Gadījumā, ja saslimis cits bērns, ve- cāku pabalsta saņēmējam ir tiesības izvēlēties vienu no pabalstiem, t.i., turpināt saņemt vecāku pabalstu vai pieprasīt slimības pabalstu. Tiesības uz vecāku pabalstu no bērna dzimšanas izmanto tēvi gadījumos, kad bērna māte nav sociāli apdrošināta un nesaņem maternitātes pabalstu. Bērna kop- šanas laiks pēcdzemdību periodā sakrīt ar laiku, kurā bērna tēvam var tikt piešķirts arī atvaļinājums sakarā ar bērna kopšanu (10 darba dienas) un tēvam ir tiesības uz pa- ternitātes pabalstu. Tēvs vienlaikus nevar atrasties divos atvaļinājumos un saņemt divus ienākuma atvie- tojumus par vienu bērnu. Līdz ar to likumprojektā iekļauta norma, ka paternitātes pabalstu nepiešķir par bērnu, sakarā ar kura kopšanu tēvam ir piešķirts vecāku pabalsts. Savukārt gadījumos, kad mātei pie- šķirts maternitātes vai vecāku pa- balsts, tēvam ir tiesības uz paterni- tātes pabalstu par šo pašu bērnu. Minētie ierobežojumi tiks piemēroti no 2020. gada 1. septembra. Noteikumi remigrējošam diasporas loceklim Diasporas likumā paredzēts, ka, nosakot to diasporas locekļu tiesības, kuri ir atgriezušies Latvijā un pieprasa maternitātes, pater- nitātes vai vecāku pabalstu, ņem vērā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu periodus. Nosacījums stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozīju- miem likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu». Ministru kabinets sagatavo un Saeimai iesniedz likumprojektu, kas paredz: 1) priekšnoteikumus, ar kādiem un kārtību, kādā remigrējušie diasporas locekļi ir tiesīgi sa- ņemt maternitātes, paternitā- tes vai vecāku pabalstu, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas valstīs veikto sociālās apdrošinā- šanas iemaksu periodus; 2) nodrošināt to, ka diasporas lo- cekļu pieprasījumi par sociālā nodrošinājuma pakalpojumu piešķiršanu tiek izskatīti un lē- mumi tiek pieņemti tādos pašos termiņos kā attiecībā uz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, ja saņemta nepieciešamā informā- cija no ārvalstu sociālās drošības iestādēm. Nosakot remigrējoša diasporas locekļa tiesības uz maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, ja šī persona ir sociāli apdrošināta sa- skaņā ar likumu «Par valsts sociālo apdrošināšanu», bet viņa Latvijas Republikā nav bijusi apdrošināta šajā likumā noteikto kvalifikācijas periodu, tiesību noteikšanai ņem vērā remigrējoša diasporas locekļa attiecīgos apdrošināšanas perio- dus Eiropas Savienības dalībval- stī, Šveices Konfederācijā, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī. Tā kā šajos gadījumos obligātās ie- maksas, kas nepieciešamas vidē- jās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinam un tātad arī pabalsta aprēķinam, nebūs veiktas Latvijas Republikā vai būs veiktas par mazāk nekā 12 mēnešiem, tad remigrējo- šam diasporas loceklim, kurš būs ie- guvis tiesības uz pabalstu, pabalstu paredzēts aprēķināt vispārējā kārtī- bā kā jebkurai sociāli apdrošinātai personai, t.i., no obligāto iemaksu algas, no kuras Latvijas Republikā ir veiktas obligātās iemaksas attiecī- gajam apdrošināšanas veidam. Lēmuma pieņemšanas ilgums ir 10 darba dienas pēc informācijas saņemšanas no ārvalsts kompeten- tās iestādes. Minētās normas tiks piemērotas no 2020. gada 1. sep- tembra. Ja rodas pabalsta pārmaksa Likumā «Par maternitātes un sli- mības apdrošināšanu» noteikts, ka slimības pabalsta izmaksu pārtrauc par periodu no pārkāpuma izdarī- šanas dienas un atjauno pēc ārsta ieteikuma, attiecīgi tiek izdarīta at- zīme darbnespējas lapā. Savukārt VSAA, saņemot darbnespējas lapas informāciju, ir pienākums pieņemt lēmumu par pabalsta izmaksas pārtraukšanu. Darbnespējas lapas anulēšana rodas situācijā, kad sa- ņemta informācija par ārstēšanās režīma pārkāpumu, attiecīgi rodas pabalsta pārmaksa. Ņemot vērā, ka likumā nav no- teikts tiesiskais pamats pārmaksu atgūšanai, bija nepieciešams likumā precīzi noteikt gadījumus, kad per- sonai ir pienākums atmaksāt nepa- matoti saņemto pabalstu. Lai atgūtu pārmaksātos pabalstus, grozījumos iekļauta norma, kas paredz pabalsta saņēmējam pienākumu atmaksāt saņemto pabalstu par darbnespējas lapu, kas ir anulēta, un par ārstēša- nās režīma pārkāpuma periodu. Pabalsta pārskaitīšana uz citu valsti Starptautiskajā praksē katra valsts savus piešķirtos pabalstus ieskaita personas kredītiestādes kontā valstī, kura piešķīrusi pabal- stus. Tā kā VSAA administrē pensiju un pabalstu izmaksu, tas ietver arī VSAA pienākumu nodrošināt kon- troli pār budžeta līdzekļu pareizu un tiesisku izlietojumu un pienāku- mu atgūt nepamatoti izmaksātos līdzekļus. Likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» noteikts: ja saistībā ar personas nāvi vai bezvēsts prom- būtni ir radusies sociālās apdroši- nāšanas pakalpojuma, valsts soci- ālā pabalsta vai izdienas pensijas pārmaksa, kredītiestāde vai valsts akciju sabiedrība «Latvijas Pasts» pēc VSAA rakstveida pieprasījuma to atmaksā VSAA, pārskaitot attie- cīgo summu no personas konta uz VSAA pieprasījumā norādīto kontu, atskaitot komisijas maksu par pār- skaitījuma veikšanu. Tādējādi, ja pa- balsti tiktu pārskaitīti uz personas kredītiestādes kontu citā valstī, tad šī norma nedarbosies, jo ārvalstu kredītiestādēm nav saistoša iepriekš minētā likuma norma. Saskaņā ar Noguldījumu ga- rantiju likumu ir paredzēta valsts garantētā naudas izmaksa no ga- rantiju fonda gadījumos, kad kre- dītiestādes darbība tiek apturēta. Līdz ar to, pārskaitot pabalstus un pensijas uz citiem kontiem, kas nav konti kredītiestādēs vai ir konti citā valstī, ir risks, ka persona nesaņem pienākošos pabalstu vai pensiju un valsts nevarēs izpildīt tai uzlikto pie- nākumu. Tādēļ likumprojektā iekļauta nor- ma par pabalstu izmaksu, kas pa- redz pabalstu pārskaitīt pabalsta sa- ņēmēja LV kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Vienlaikus norma paredz, ka gadījumos, kad pabalsti piešķirti saskaņā ar Latvijas noslēgtu starpvalstu līgumu soci- ālās drošības jomā vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes re- gulas par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, un starp- valstu līgums vai regula paredz pa- balsta eksportu, var tikt pārskaitīti uz pabalsta saņēmēja kredītiestā- des kontu attiecīgajā līgumvalstī vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī. Sagatavots pēc likumprojekta anotācijas 36 NODOK Ļ I Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris38 FI NAN SE S Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris Rakstā aplūkota darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā, kā arī darba kapitāla lielums un tā izmantošanas efektivitāte. Darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā Darba kapitāls ir nozīmīgs fak- tors jebkura uzņēmuma sekmīgas darbības un likviditātes nodrošinā- šanā. Tiek uzskatīts, ka tas savā ziņā ir kā «dzīvības asinis» jebkuram uz- ņēmumam, un tā efektīva vadība ir nepieciešama biznesa izdzīvošanai un veiksmīgai darbībai. Darba kapitāls (saukts arī par darbības kapitālu vai tīro apgro- zāmo kapitālu (working capital)) ir starpība starp uzņēmuma apgro- zāmajiem līdzekļiem un īstermi- ņa saistībām (apgrozāmie līdzek- ļi – īstermiņa saistības). Būtībā dar- ba kapitāls ir cieši saistīts ar uzņē- muma likviditātes nodrošināšanu. Ar apgrozāmajiem līdzekļiem tiek nodrošināta pamatdarbība: izejvie- lu iegāde, ražošana, pārdošana, kā arī ar tiem jāsedz visas saistības, kas rodas uzņēmējdarbības rezul- tātā (jāsamaksā parādi kredito- riem). Un tieši darba kapitāls ir tā apgrozāmo līdzekļu daļa, kura, pēc tam kad tiek segtas visas īstermiņa saistības, var tikt izmantota ražo- šanas nodrošināšanai. Tādēļ darba kapitālam ir liela nozīme uzņēmu- ma sekmīgas darbības nodrošinā- šanai. Darba kapitālu var aprēķināt, izmantojot uzņēmuma grāmatve- dības bilanci. Skatīt 1. tabulu! Darba kapitāls uzņēmumā X, balstoties uz informāciju 1. tabulā, ir 1200 eiro (4900 – 3700). Vai tas ir daudz? Vai maz? Cik lielam tam ir jābūt? Darba kapitāla lielums Darba kapitāla lielums jeb līme- nis ietekmē gan likviditātes riska līmeni (likviditātes risks jeb spēja vai nespēja segt saistības pret kre- ditoriem), gan rentabilitāti. Ja uz- ņēmuma darba kapitāls ir negatīvs (apgrozāmie līdzekļi mazāki nekā īstermiņa saistības), tas liecina par apgrozāmo līdzekļu trūkumu uz- ņēmumā kā pamatdarbības no- drošināšanai, tā īstermiņa saistību segšanai. Un tas jau nepavisam nav labi. Tātad — darba kapitālam ir jā- būt pozitīvam lielumam, tikai tad var teikt, ka uzņēmuma rīcībā ir ap- grozāmie līdzekļi ne tikai īstermiņa saistību segšanai, bet arī pamatdar- bības nodrošināšanai. Ja darba kapitāls ir pozitīvs, tad var būt šādi varianti: tas var būt pār- lieku mazs, tas var būt pietiekams vai arī pārāk liels. Pārlieku mazs dar- ba kapitāls var būt iemesls apgrozā- mo līdzekļu trūkumam uzņēmuma nepārtrauktas darbības nodrošinā- šanai (piemēram, var pietrūkt izej- vielu vai materiālu ražošanas no- drošināšanai, vai arī noliktavā vai tirdzniecības tīklā var pietrūkt sara- žotās produkcijas vai preču), līdz ar to tas var būt iemesls nepietiekamas peļņas un rentabilitātes nodrošinā- šanai. Savukārt pārāk liels darba kapitāla lielums var liecināt par ne- efektīvu tā izmantošanu (pārāk lēna krājumu aprite, lieli, neejoši krājumi noliktavā vai tirdzniecības tīklā, lēna debitoru aprite u.tml.) un var būt par iemeslu nepietiekamas peļņas un rentabilitātes nodrošināšanai. Pastāv viedoklis, ka pietiekamam darba kapitāla lielumam būtu jābūt vienādam ar vismazāk likvīdajiem apgrozāmajiem līdzekļiem (visma- zāk likvīdie apgrozāmie līdzekļi ir iz- ejvielas, materiāli, nepabeigtie ražo- jumi), jo tieši šī apgrozāmo līdzekļu daļa ir tā, kura ir iesaistīta ražošanas 1. T A B U L A Uzņēmuma X bilance (EUR) AktīvsPasīvs Ilgtermiņa ieguldījumi5100 Pašu kapitāls4000 Apgrozāmie līdzekļi4900 Ilgtermiņa saistības2300 Īstermiņa saistības3700 10 00010 000 1. A T T Ē L S Optimāls darba kapitāla lielums RISKS / LIKVIDITĀTE OPTIMĀLS DARBA KAPITĀLS APGROZĪJUMS / RENTABILITĀTEAvots: https://www .mbaknol.com/financial–management/optimum–level–of–working–capital/ Darba kapitāls uzņēmumā – kam jāpievērš uzmanībaF INAN S E S 39 Nr . 1 (457) 2020. gada janv āris (pakalpojumu sniegšanas) procesā, un ir nepieciešams zināms laiks ra- žošanas cikla pabeigšanai saražotās produkcijas pārvēršanai naudā. Apgrozāmo līdzekļu un darba kapitāla līmenis būtu jānosaka tā, lai, no vienas puses, tiktu uzturēta kā uzņēmuma finansiālā stabilitāte (likviditāte), tā arī, no otras puses, tiktu nodrošināta tā rentabilitāte. Ja uzņēmums vēlas palielināt rentabilitāti, tam jābūt gatavam samazināt darba kapitālu, ieguldot līdzekļus ražošanā (šajā gadījumā palielināsies maksātnespējas risks/ samazināsies likviditāte), jo uzņē- mumam būtu jāsamazina ieguldīju- mi apgrozāmajos aktīvos. Savukārt pārāk liela un strauja darba kapi- tāla samazināšana var būt pārlieku riskanta no maksātnespējas riska/ likviditātes viedokļa. Katram uzņēmumam jāatrod līdzsvars starp likviditātes risku un rentabilitāti. Skatīt 1. attēlu! Skaidrojot 1. attēlu, jāmin renta- bilitātes jēdziens. Rentabilitāte fak- tiski ir uzņēmuma spēja pelnīt jeb gūt peļņu. Tādēļ par rentablu uz- ņēmumu sauc tādu, kura finansiā- lais rezultāts pārskata gada beigās ir peļņa. Savukārt par nerentablu sauc tādu uzņēmumu, kurš pārska- ta gadu noslēdzis ar zaudējumiem. Peļņas lielums parāda uzņēmuma peļņas summu, bet neparāda tās at- tiecību pret citiem lielumiem. Lai no- vērtētu peļņas līmeni, izmanto renta- bilitātes koeficientus. Rentabilitātes koeficienti ir finanšu rādītāji, kurus analītiķi un investori izmanto, lai no- teiktu un novērtētu uzņēmuma spē- ju noteiktā laika posmā gūt ienāku- mus (peļņu) attiecībā pret dažādiem rādītājiem, piemēram, pret ieņēmu- miem vai pret bilances aktīviem, vai arī darbības izmaksām, vai pamatka- pitālu. Rentabilitātes rādītāji parāda, cik efektīvi vai neefektīvi uzņēmums izmanto savus aktīvus, lai iegūtu peļ- ņu un palielinātu uzņēmuma vērtību. Jo augstāki ir rentabilitātes rādī- tāji, jo finansiāli veiksmīgāk darbojas uzņēmums, gūstot ieņēmumus, peļ- ņu un attiecīgi arī naudas plūsmu. Visbiežāk izmantotie rentabilitā- tes koeficienti ir šādi: 1. Aktīvu jeb ekonomiskā rentabi- litāte (Return on Assets, ROA), ko aprēķina, izmantojot 1. formulu. 2. Pašu kapitāla rentabilitāte (Return on Equity, ROE), ko aprēķi- na, izmantojot 2. formulu. 3. Komerciālā rentabilitāte (Gross Profit margin), ko aprēķina, izman- tojot 3. formulu. Piemēram, ja uzņēmuma tīrā peļņa ir 5000 eiro, vidējie aktīvi ir 120 000 eiro, pašu kapitāls ir 80 000 eiro, bruto peļņa ir 200 000 eiro un neto apgrozījums ir 300 000 eiro, tad: 1. Aktīvu jeb ekonomiskā renta- bilitāte (Return on Assets, ROA) ir vienāda ar 4,17%; 2. Pašu kapitāla rentabilitāte (Return on Equity, ROE) ir vienāda ar 5,25%; 3. Komerciālā rentabilitāte (Gross Profit margin) ir vienāda ar 66,67%. Darba kapitāla izmantošanas efektivitāte Darba kapitāla izmantošanas efektivitāte ir atkarīga no tā, kā tika izmantots darba kapitāls. Darba ka- pitāla izmantošanas efektivitāti var mērīt, izmantojot 4. un 5. formulu. Jo lielāka ir attiecība: neto apgro- zījums pret darba kapitālu, jo lielā- ku neto apgrozījumu tas ir radījis, jo efektīvāk ir izmantots darba kapitāls. Lai ilustrētu ar praktisku piemēru 4. formulu, tiek nosacīti pieņemts, ka neto apgrozījums ir 300 000 eiro, bet vidējais darba kapitāls ir 1200 eiro. Šajā gadījumā: 300 000 eiro / 1200 eiro = 250, kas norāda ka esošais darba kapitāls ir radījis 250 reizes lielāku neto apgrozīju- mu. Jo augstāks ir šis rādītājs, jo augstāku neto apgrozījumu attie- cībā pret ieguldīto darba kapitālu būs ieguvis uzņēmums. Populāra ir arī 5. formula, kura mēra darba kapitāla apriti. Darba kapitāla aprite (ROCE) ir finanšu attiecība, kas mēra uz- ņēmuma darba kapitāla izmanto- šanas efektivitāti. Citiem vārdiem sakot, koeficients mēra, cik lielā mērā uzņēmums gūst peļņu no darba kapitāla. ROCE koeficients tiek uzskatīts par svarīgu rentabi- litātes koeficientu, un investori to bieži izmanto, meklējot piemērotus investīciju iespējas. Lai ilustrētu ar praktisku piemēru 5. formulu, tiek nosacīti pieņemts, ka EBIT ir 120 000 eiro, bet vidējais darba kapitāls ir 1200 eiro. Šajā ga- dījumā: 120 000 EUR / 1200 EUR = 100, kas norāda, ka esošais darba kapitāls ir radījis 100 reizes lielāku EBIT. Jo lielāks ir šis rādītājs, jo darba kapitāla efektivitāte ir augstāka. Darba kapitāls ir atslēgvārds katrā uzņēmumā, katrā organi- zācijā, bet it īpaši ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumos, jo šiem uzņēmumiem debitoru parādos un krājumos ir piesaistīts daudz līdzek- ļu, tādēļ jautājums par darba kapi- tāla efektīvu pārvaldīšanu ir īpaši aktuāls. Terēza Korsaka, maģistra grāds ekonomikā un maģistra grāds vadīšanas organizācijā Foto: Aivars Sili ņš 1. F O R M U L A Aktīvu jeb ekonomiskā rentabilitāte (Return on Assets, ROA) TĪRĀ PEĻŅA / BILANCES AKTĪVU KOPSUMMA (VIDĒJIE AKTĪVI) × 100 2. F O R M U L A Pašu kapitāla rentabilitāte (Return on Equity, ROE) TĪRĀ PEĻŅA / PAŠU KAPITĀLS (VIDĒJAIS PAŠU KAPITĀLS) × 100 3. FORMUL A Komerciālā rentabilitāte (Gross Profit margin) BRUTO PEĻŅA / NETO APGROZĪJUMS × 100 4. FORMUL A Neto apgrozījuma pret darba kapitālu rādītājs (Sales to Working Capital Ratio) NETO APGROZĪJUMS / DARBA KAPITĀLS (VIDĒJAIS) 5. F O RM U L A Darba kapitāla aprite (ROCE – Return on capital employed) EBIT / DARBA KAPITĀLS, kur EBIT (Earnings before interest and taxes) = peļņa pirms procentiem un nodokļiem.Next >