Nr. 2 (458) 2020. GADA FEBRUĀRIS10,00 EURGRĀMATVEDĪBA N O D OKĻI FINANSES Arī dzīvē jābūt līdzsvarotai bilancei IRĒNA BEINAROVIČA–LITVINOVA DISKUSIJA PAR JAUNO GRĀMATVEDĪBAS LIKUMU KLIENTA SĀKOTNĒJĀS IZPĒTES PRAKTISKIE ASPEKTI BŪS JĀZIŅO PAR AGRESĪVĀM NODOKĻU PLĀNOŠANAS SHĒMĀM GROZĪTA BUDŽETA IZDEVUMU KLASIFIKĀCIJA MK NOTEIKUMU NR. 827 NĀKOTNE KĀ ŠOGAD MAINĪSIES VIDĒJĀS IZPEĻŅAS APRĒĶINS CEĻVEDIS GRĀMATVEDĪBAS POLITIKAS IZSTRĀDĀŠANĀ GADI 2000–2020MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Vien sakot: halva, halva, – saldāk nekļūst Žurnāls par grāmatvedību, likumdošanu un finansēm. Iznāk reizi mēnesī Nr. 2 (458) 2020. GADA FEBRUĀRIS REDA K C IJA Galvenā redaktore Maija Grebenko Literārā redaktore Rita Cielēna Maketētājs Arvis Villa Fotogrāfs Aivars Siliņš REK L Ā M A S N O DA Ļ A Tālrunis 67606110 E–pasts: reklama@lid.lv BILANCE internetā www.bilance.lid.lv REDA K C IJA S A D RE SE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110 Fakss 67606115 E–pasts: bilance@lid.lv Izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests ISSN 1407–5709 LR UR reģistrācijas nr. 000702395 @zurnalsBILANCE © SIA Lietišķās informācijas dienests, 2020 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu BILANCE obligāta. Par faktu materiālu savos rakstos ārštata autori atbild paši. Par reklāmu saturu redakcija neatbild. Iespiests SIA IBC Print Baltic tipogrāfijā. Pētot dažādas parādības sabiedrībā, parasti tiek izmantoti statistikas dati. Un šeit atklājas interesanti fakti. Droši vien daudzi pamanījuši infor- māciju par to, ka valstī vidējā alga sasniegusi tūkstoti, pārsniegusi tūk- stoti, tuvojas 1200 eiro! Ziņa ir patī- kama, bet vai tiešām tā ir? Lūk, vēl viens fakts: patlaban ir at- ļauta otrā pensijas līmeņa uzkrājuma mantošana. Interesentiem tiek piedā- vāti varianti un skaidroti vērā ņema- mie noteikumi (kurš, kuram, kad…). Ir paskaidrots, kādai jābūt minimāla- jai uzkrātajai summai, lai piedalītos šajā pasākumā. Vienlaikus parādās iepriekš minētie statistikas dati. Izrādās, gandrīz pusei (49%) ot- rajā līmenī iesaistīto personu uzkrā- jums ir līdz 2000 eiro. Savukārt no 2000 līdz 5000 eiro ir uzkrājuši 29% iedzīvotāju. Viena no iespējām, aizejot pensi- jā, ir apvienot valsts pensiju (pirmais līmenis) ar uzkrāto otrā līmeņa kapi- tālu. Ņemot vērā, ka vecuma pensijas piešķiršanas brīdī uzkrātais kapitāls tiek attiecināts uz «prognozējamo mūža il- gumu», kas ir mazliet vairāk par 18 ga- diem, kā jūs domājat, par cik eiro palie- lināsies valsts piešķirtā mēneša pensija uz otrā līmeņa uzkrājuma rēķina? Aprēķināsim intervālam no 2000 līdz 5000 eiro. Iznāk, ka ik mēnesi pa- pildus pensijai, kuru izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, daļa no otrā līmeņa sastādīs no 9 līdz 23 eiro! Nu jā, tā arī ir nauda! Vēlreiz par statistiku. Parasti pre- sē tiek analizēti dati par otrā līmeņa pensiju plānu ienesīgumu. Tiek snieg- ta informācija, cik gada laikā «nopel- nījis» katrs pārvaldnieks. Rezultātā pensiju plānu dalībniekiem ir iespē- jams novērtēt savus ieguvumus un «migrēt» no iepriekšējā pārvaldnieka pie cita. Tomēr pētījumi rāda, ka lie- lākā daļa dalībnieku nemaz nezina, kurā «kompānijā» viņi atrodas, vēl jo vairāk — vai viņiem tas ir izdevīgi, vai nebūtu laiks pieņemt lēmumu un pāriet pie veiksmīgākiem… Kaut kā gali neiet kopā… No vienas puses, vidējā alga, kas pār- sniedz 1000 eiro, no otras — niecīgi uzkrājumi?! Tādēļ atgādināšu, kā tiek noteikta iepriekš minētā vidējā alga. Kā zināms, korekti salīdzināt ir ie- spējams tikai salīdzināmas lietas. Ja mana mēneša alga ir 1000 eiro, bet nosacīta Pētera alga 500 eiro, kāda būs mūsu vidējā alga? Ja jums iznāk 750 eiro, tas nav pareizi! Jo vispirms ir jānovērtē mana un Pētera slodze. Es strādāju normālo darba lai- ku, bet Pēteris — trešdaļu slodzes (stundu). Pirms salīdzināšanas mūsu algas jāreducē uz vienu un to pašu bāzi — uz normālo darba laiku. Rezultātā Pētera pilnas slodzes alga kļūs 1500 mēnesī, un «vidējā tem- peratūra slimnīcā» paceļas līdz 1250 eiro [(1000+1500)/2] mēnesī. Droši vien šādi rādītāji ir noderīgi kādiem mērķiem, bet šaubos, ka tie sniedz informāciju par mūsu ienāku- miem. Turklāt statistiķiem ir dati arī par to, kāda nodarbināto daļa saņem tikai minimālo (un pat mazāku) algu… F oto: Aivars Siliņš I E V A DK OME N T Ā R S Neskatoties uz labiem (brīžiem ne tik labiem) ekonomiskajiem rādītājiem, patlaban ir konstatēts fakts: mūsu sabiedrībā pastāv ievērojama nevienlīdzība. Viens otrs prasmīgi iekārtojies un ir gluži apmierināts ar dzīves kvalitāti (vismaz ar tās materiālo pusi), tomēr ievērojama tautas daļa kn api savelk galus kopā, lai izdzīvotu.SA T U RS NR. 2 (458) 2020. GADA FEBRUĀRIS 4 FI N A NSE S Grozījumi noteikumos par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām Laila Kelmere 40 AT T Ī S T Ī B A Klienta sākotnējās izpētes praktiskie aspekti Jeļena Marjasova 44 AT B I L D E S U Z J A U T Ā J U M I E M VID gada neapliekamā minimuma precizēšanas kārtība Atvaļinājuma pagarināšana par svētku dienām Cik salīdzināšanas aktiem jābūt par vienu uzņēmumu? Slimības perioda apmaksa bezalgas atvaļinājuma laikā Maija Grebenko 48 NODE R Ī GI Apvienotās Karalistes Ieņēmumu un muitas dienesta ziņojums Oskars Springis 52 « B I L AN C E S AK AD Ē M I J A» P I E D Ā V Ā Semināri un kursi februārī un martā 56 NUMUR A T Ē M A Jauns grāmatvedības likums. Kas jāņem vērā Jevgēnija Zaiceva Ieskats jaunajā Grāmatvedības likumprojektā Gaida Kalniņa 12 16 GR Ā M A T V E DĪ B A Ceļvedis grāmatvedības politikas izstrādāšanā Katrīna Linarte Pamatlīdzekļi un to uzskaite komercsabiedrībās 3 Vita Zariņa 22 26 NODOK Ļ I Jauns pienākums nodokļu maksātājiem – ziņošana par agresīvām nodokļu plānošanas shēmām Ina Spridzāne Būtība nemainās, forma, datumi, nosaukumi – citādi Maija Grebenko 32 36 NUMUR A I N T E R V I J A Arī dzīvē jābūt līdzsvarotai bilancei Ikars Kubliņš intervē titula Gada grāmatvedis 2019 ieguvēju Irēnu Beinaroviču–Litvinovu, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas galveno grāmatvedi 6Lasiet jaunajā februāra numurā Izdevīgāk abonēt Bilances Zelta Komplektā! www.lid.lv/zurnali Par abonēšanu jautājiet Klientu servisā: tālrunis 67606110 vai e-pasts lid@lid.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi www.juridiskiepadomi.lv NUMURA INTERVIJA Bankas izvērtē klienta riskus Saruna ar SANITU BAJĀRI, F inanšu nozares asociācijas vadītāju, un JĀNI BRAZOVSKI, a sociācijas valdes locekli JURISTA PADOMS Kriminālprocesa ietekme uz VID lēmumu pārsūdzības procesu nodokļu lietās LAURA VILKA, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs Deloitte L egal Sankciju regulējuma ģenēze un piemērošana praksē KRIŠJĀNIS BUŠS, LL.M., zvērināta advokāta pa līgs, zvērinātu advokātu birojs COBALT Atvaļinājuma piešķiršanas, izmantošanas, pārcelšanas vai pagarināšanas un kompensācijas aspekti IVETA ZELČA, zvērināta advokāte, iveta.zelca@litigator.eu Ārzemnieku nodarbināšana Latvijā KARINA MATVEJEVA, Mg. iur. Kā izstrādājami NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas dokumenti AMANDA ROLLE, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal juriste IEPIRKUMI Grozījumi publisko iepirkumu regulējumā saistībā ar administratīvo atbildību EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE „Uz papīra” – ziedi, uz galda – alkohols 2019. gada 17. decembra spriedums lietā Nr. SKC–828/2019 (C69195418) KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba tiesību eksperts 20 20. G A D A FEBR U ĀRIS 2Nr. (80)Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas galvenā grāmatvede Irēna Beinaroviča–Litvinova apgāž jebkuru stereotipu priekšstatā par savu profesiju. Grāmatvedim tik nepieciešamo pacietību, atbildības izjūtu, skaitļu pārvaldīšanas mākslu viņa pratusi apvienot ar sabiedriskumu, aizrautību, dzīvesprieku — ne velti Irēna bijusi arī skaistumkonkursa «Misis Rēzekne» uzvarētāja. Tagad viņa saviem panākumiem pievienojusi arī žurnāla Bilance balvu «Gada grāmatvedis 2019». Arī dzīvē jābūt līdzsvarotai bilancei N U M U R A I N TE R V IJA 6 NR. 2 (458) 2020. GADA FEBRUĀRISGrāmatveži parasti stāsta, ka līdz profesijai aizvedusi mīlestība uz skaitļiem un matemātiku. Kā bija jūsu gadījumā? Arī man ļoti labi padevās matemātika, lai gan biju tei- camniece arī citos mācību priekšmetos, turklāt vidus- skolas klasē dominēja mūzikas novirziens. Tomēr, izda- rot izvēli par universitāti, nolēmu palikt tuvāk mājām, līdz ar to iestājos Rēzeknes augstskolā. Toreiz spēcīgā- kā fakultāte tajā bija Ekonomikas fakultāte. Kā studiju virzienu gan izvēlējos tiesību zinātnes, jo bija doma strādāt par juriskonsultu. Taču, studējot šajā kursā, mums piedāvāja paņemt klāt vēl vienu programmu — grāmatvedību. Toreiz tas vēl bija atļauts. Nolēmu — kāpēc ne, bija sajūta, ka varēšu to «pavilkt» un iegūšu uzreiz divus diplomus. Tā iestājos grāmatvežos un uz- reiz sajutu, ka šī specialitāte ir man piemērota. Tiesa, jau pirms augstskolas biju pabeigusi grāmatvedības kursus. Grāmatvedība man padevās, šķita aizraujoša, patika, kā harmonizējas cipari un izveidojas bilance — tu redzi rezultātu, kas sniedz gandarījumu. Kad pabei- dzu augstskolu, man pat piedāvāja divas darba vietas. Vispirms — lekciju lasīšanu kā lektora asistentei, jo mani saredzēja kā talantīgu pasniedzēju. Pašai šķita, ka vienkārši protu skaisti atstāstīt to, ko skaidroja profeso- ri. Nepagāja pat mēnesis (pa to laiku jau biju iestājusies maģistrantūrā Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā), un saņēmu zvanu no Rēzeknes augstskolas rektores, kas vaicāja, vai es negribētu pamēģināt strā- dāt par augstskolas galveno grāmatvedi. Es biju šokēta, bet atcerējos teicienu: «Slikts tas karavīrs, kas nevēlas kļūt par ģenerāli» — un izlēmu, ka pamēģināšu. Uzreiz galvenās grāmatvedes amatā? Jā, sākotnēji tiku noformēta kā galvenās grāmatvedes vietas izpildītāja. Iepriekšējā galvenā grāmatvede bija saslimusi, un sākumā es viņu aizvietoju, taču viņa darbā tā arī neatgriezās. Mājās savējiem sacīju: «Mani mīļie, iešu strādāt par galveno grāmatvedi. Tas būs sarežģīti, es neko nesaprotu. Man būs jāstrādā līdz naktij. Vai jūs mani atbalstīsiet?» Mājinieki teica, ka atbalstīs, un tas mani iedrošināja spert šo soli. Droši vien sajūta bija līdzīga, kā pēkšņi ielecot aukstā ūdenī? Varu atzīties, ka tajā laikā iedzīvojos savos pirmajos sirmajos matos. Taču man paveicās ar to, ka apkārt bija ļoti labs kolektīvs — pieredzējušie grāmatveži, kas mani iedrošināja, atgādināja, kad tuvojas grāmatvedim svarī- gi datumi — kad vajadzētu iesniegt ceturkšņa pārskatu un tamlīdzīgi. Toreiz vēl bija manuālā grāmatvedība — virsgrāmatas tika rakstītas ar roku. Datorprogrammas mēs ieviesām apmēram pēc gada. Vēl tagad studen- tiem stāstu, ka 1999. gadā augstskolai bija trīs miljonu latu liela bilance, kur nesakritība bija trīs santīmi... Man vajadzēja meklēt, kur tie trīs santīmi ir palikuši. Beigās izrādījās, ka tā ir vienkārša pārrakstīšanās kļūda, sa- jaucot vieninieku un četrinieku. Es vēl piedzīvoju tos «priekus», kad visas veidlapas bija jāaizpilda ar roku. Liels atbalsts bija vadītāja, kas ticēja man. Viņa man reiz jautāja: «Irēna, ko jūs darīsiet tad, ja kaut ko nezinā- sit?» Es sacīju — nav problēmu, piezvanīšu māsai, kas arī strādā par galveno grāmatvedi, piezvanīšu zvērinā- tam revidentam, kuru es pazīstu... Ja kaut ko nezināšu, es nekautrēšos prasīt padomu citiem. Man šajā ziņā nav nekādu barjeru — es nepārdzīvoju, ja es kaut ko nezinu, vienkārši cenšos to uzzināt. Ja nepieciešams, varu zvanīt trīs vai četras reizes, līdz gūstu skaidrību. Interesanti, vai tolaik Valsts ieņēmumu dienestam arī bija informatīvie tālruņi, kur zvanīt, lūgt skaidrojumu? Zvanīju arī Valsts ieņēmumu dienesta konsultantiem, kuri tolaik vēl nemaz neatradās atsevišķā telpā. Starp citu, Valsts ieņēmumu dienestā es izgāju praksi, tāpēc tur man palika labi paziņas. Varēju piezvanīt konsul- tantam, kuru personiski pazinu. Cik ilgā laikā jums izdevās iziet «ugunskristības», apgūt praktiskā darba pamatgudrības, nostāties «uz sliedēm» galvenās grāmatvedes amatā? Patiesībā laika bija maz, jo pirmais ceturkšņa pārskats bija jānodod jau 16. oktobrī un gada pārskats — 25. janvārī. Tātad tie bija tikai daži mēneši, tur neva- rēja ilgi sēdēt un domāt. 25. janvārī braucu uz Rīgu, uz ministriju ar gada pārskatu, ko toreiz sagatavojām papīra formā. Taču kopumā to, kas un kā man jādara, sapratu apmēram pusotra gada laikā. Divdesmit gadi vienā darbavietā, vienā amatā. Kā izdodas izvairīties no rutīnas? Vai darbs aizvien ir interesants, joprojām spēj aizraut? Grāmatveža darbā ir tādi posmi, kad iestājas rutīna un gribas kaut ko jaunu. Kā raksta grāmatās — tas notiek ik pēc pieciem, dažreiz septiņiem gadiem. Manā dzīvē arī ir bijuši šādi brīži, taču ik reizi, kad tāds brī- dis pienāk, darbs arī sagādā jaunus un interesantus izaicinājumus. Pirmajā reizē rutīnu aizdzina tas, ka uz- sākām Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi, kas bija pavisam jauna «dziesma», citi uzskaites prin- cipi. Vajadzēja citādi organizēt gan materiālās bāzes uzskaiti, gan darbinieku apmaksas kārtību, gan citas pozīcijas. Dažreiz pat nebija zināms, kā to visu darīt. Un kam tad jūs zvanījāt? Mēs lasījām vadlīnijas un paši domājām. Beigās izrādījās, ka neko nepareizu neesam izdomājuši, un pēc tam mūsu ieviesto praksi ņēma vērā arī citur. Es pat biju uzraks- tījusi rakstu, iespējams, tieši žurnālam Bilance, — par ES fondu projektu uzskaites kārtību. Tagad jau labi — ir vadlīnijas, pieredzējuši uzraugi un konsultanti, ir jau trešais plānošanas posms un pamatā zinām, kā strādāt, varbūt gadās tikai kādas atsevišķas neskaidras nianses. Labi, ES fondi būtu viena lieta, kas jūsu profesionālo dzīvi darījusi interesantāku. Vai bijuši vēl kādi līdzīgi izaicinājumi, kas neļāvuši iestigt ikdienībā? Divas reizes tika ieviestas grāmatvedības programmas. 2000. gadā sākām strādāt ar pirmo — «Locis», un, kad 7 Es nepārdzīvoju, ja kaut ko nezinu, vienkārši cenšos to uzzināt. Ja nepieciešams, varu zvanīt trīs vai četras reizes, līdz gūstu skaidrību. F oto: Aivars Siliņšpagāja noteikts laiks, tā bija jāmaina. Otrās program- mas ieviešana bija diezgan smags process, jo, lai gan vadība to atbalstīja, nebija viennozīmīgas nostājas par labu tam kolektīvā. Nācās pārliecināt kolēģus, ka tas jādara. Vecā kaluma grāmatveži? Nē, jaunie! Sarīkoja sapulci, izteica vēlēšanos palikt pie iepriekšējās programmas. Taču mūsdienīga grāmatvedī- bas programma šodien ir ļoti svarīga. Piemēram, tagad mēs vienlaikus realizējam trīsdesmit dažādus projektus. Kā šo divdesmit gadu laikā ir mainījies grāmatveža darbs, kā to ietekmējušas tehnoloģijas, kā — valsts prasības, normatīvais regulējums? Tehnoloģijām it kā grāmatveža dzīve būtu jāatvieglo, bet bieži, arī citās jomās, tiek runāts par paradoksu — lai arī tehnoloģijas visu palīdz izdarīt ātrāk, vienlaikus tās palielina arī veicamo darbu apjomu, tiek pieprasīta lielāka operativitāte... Kā jūs to izjūtat savā darbā? Vai, strādājot ar datorprogrammām, atliek vairāk laika nekā pirms divdesmit gadiem, kad viss vēl notika uz papīra? Interesants jautājums, uz kuru nevar viennozīmīgi at- bildēt. Protams, tehnoloģijas ir labas, sniedz daudz ie- spēju, bet, lai no programmas dabūtu ārā apstrādātu informāciju, tajā vispirms ir jāievada izejas dati, un tas parasti notiek manuāli un prasa daudz laika. Tāpēc es neteiktu, ka kopumā paliek vairāk laika. Tāpat savu daļu paņem normatīvais regulējums, kas visu laiku mainās, rodas neordināras, iepriekš nebijušas situācijas. Tomēr, ja būtu kā pirms divdesmit gadiem — ar roku rakstīti papīri —, tad taču jūs nevarētu trīsdesmit projektus reizē realizēt? Tādu darba apjomu nekādā veidā nebūtu iespējams organizēt. Darba apjoms un sarežģītība ir būtiski pie- auguši. Tāpat arī prasības — ministrijas prasības, nor- matīvo aktu prasības. Runājot par valsts prasībām, šķiet, ka izglītības iestādē dzīve taču varētu būt mierīgāka nekā uzņēmumos, kur nu vēl ārpakalpojumu grāmatvedībā, kur tagad no grāmatvežiem tiek prasīta arī iesaistīšanās iespējamu fi nanšu noziegumu pamanīšanā un ziņošanā. Arī nodokļu reformas jūs kā budžeta iestādi skar daļēji, piemēram, Uzņēmumu ienākuma nodoklis uz jums neattiecas. Vai tomēr arī augstskolā grāmatveža darbu bieži šūpo normatīvo aktu izmaiņas? Vislielāko darbu radīja jaunā algas aprēķina sistēmas ieviešana — diferencētais neapliekamais minimums, progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, slimības lapas, kam tagad visu laiku jāseko līdzi Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, lai gan tāpat redzam tikai to, kad tās ir slēgtas, bet ne to, kad tikušas atvērtas. Arī ar atvaļinājuma naudas aprēķinu nav tik vienkārši. Mūsu augstskolas specifika ir tāda, ka daži cilvēki strādā vairākos amatos un saņem atalgojumu no vairākiem finanšu avotiem, piemēram, strādā desmit stundas dienā — sešas kā profesors, divas vienā projektā, vēl divas otrā projektā. Dažreiz šāds iedalījums ir pat sešās daļās... Kā rēķināt atvaļinājuma naudu — no kopējā katla, vai šis finansējums vispār paredz atvaļinājuma naudas rēķināšanu vai ne? Kāda ir pareizā atbilde šajā situācijā? Tā nav vienkārši un uzreiz pasakāma. Principā jāskatās vadlīnijas. Latvijas projektos likumdošana atļauj rēķināt atvaļinājuma naudu, maksāt slimības naudu, tur ietilpst visa sociālā pakete. Savukārt par ES fondu līdzekļiem nav nekas rakstīts — tikai «ievērojot iekšējo normatīvo bāzi un nepārkāpjot likumdošanu», taču nedrīkst aiz- mirst, ka jāseko līdzi arī tam, lai augstskolas budžets netiktu izšķērdēts... Valsts kontrole pie jums arī kaut kad ir viesojusies? Tas, manuprāt, bija 2017.–2018. gadā. Kāda bija sajūta, kad uzzinājāt, ka ciemos brauks Valsts kontrole? Man ir radies priekšstats, ka Valsts kontrole atradīs nepilnības pat vislabākajā, godīgākajā un efektīvākajā grāmatvedības sistēmā... Noteikti atradīs, tāds ir viņu uzdevums! Taču mēs viņus gaidām un no viņiem nebaidāmies, jo Valsts kontrole vienmēr strādā uz sadarbību — izskaidro, ko vēlas, kādi dati mums viņiem jāsniedz. Mūsu gadījumā gan tika iz- skatīti visi grāmatojumi par attiecīgo pārskata periodu. Saņēmām dažus aizrādījumus par atsevišķām niansēm, kuras viņi redz citādi, taču nekādu būtisku problēmu nebija. Kopumā es no pārbaudēm nebaidos. Šajā ziņā īpaši izcēlās 2018. gads, kad katru mēnesi man bija vismaz divas pārbaudes. Dažbrīd sanāca strādāt tikai uz pārbaudēm vien. Šāds pārbaužu daudzums ir saistīts ar realizējamo fondu projektu skaitu. Esat bijusi komandējumos dažādās Eiropas vietās, pavisam nesen — Polijā un Bulgārijā, un, kā sacījāt «Gada grāmatveža» balvas pasniegšanas ceremonijas uzrunā, par spīti N U M U R A I N TE R V IJA 8 NR. 2 (458) 2020. GADA FEBRUĀRISvalodas barjerām, varējāt labi saprast, kā grāmatvedība tiek kārtota tur — kā tiek veiktas inventarizācijas, kā notiek algu uzskaite, kāda tipa darba līgumi noslēgti ar darbiniekiem utt. Kādas ir svarīgākās, interesantākās atšķirības šajos grāmatvedības procesos, kas jūs visvairāk pārsteigušas? Dažas pārsteidzošas lietas tiešām ir bijušas. Piemēram, esmu sūtījusi kolēģēm fotogrāfijas ar to, kā uz materiā- lām vērtībām liek nomenklatūras numurus — numurs uzrakstīts uz stikla glāzes ar melno krāsu, pat uz ielas, trotuāra — tur ar balto krāsu. To novēroju Baltkrievijā, kur joprojām saglabājušies padomju laiku kontu plāni ar vecajiem nosaukumiem. Kā jūsu personība sader ar grāmatvedes darbu? Kas ir tās rakstura iezīmes, kas jūsos jau dabiski iedzimtas grāmatvedes darbam un kas — tās īpašības, ko grāmatvedības profesija piespiedusi apgūt, attīstīt? Ļoti labs jautājums! Pirmkārt, man patīk cipari un pa- tīk arī dokumenti. Ir cilvēki, kas brīnās — kā tu spēj ar tiem cipariem ņemties, es saku — nezinu, kāpēc, bet man cipari patīk! Tāpat man patīk arī kārtība, visam jābūt pa plauktiņiem. Reizēm varbūt izskatās, ka uz mana galda valda haoss, taču man pašai tā ir saprota- ma sistēma... Reiz manā kabinetā ienāca augstskolas rektors un pajautāja: «Irēna, jūs saprotat, kas jums uz galda notiek?» Es teicu: «Jā, tur ir četri darbu slāņi, un es zinu, kas katrā kaudzē atrodas!» Vēl viena manī jau no bērnības iedzimta un grāmatvedim nepieciešama īpašība ir atbildības izjūta. Jau skolas laikos vienmēr uzņēmos klases vecākās pienākumus, vēlāk biju kursa vecākā. Tāpēc man patīk tieši galvenās grāmatvedes amats. Ja es būtu «parastā» grāmatvede, droši vien ilgi neizturētu. Tātad jūs saista tieši atbildība par cilvēkiem? Man ir nepieciešamība pēc atbildības, pēc kaut kā or- ganizēšanas, pēc atskaitīšanās... Tad jau jums tikai jāsūta uzaicinājumi Valsts kontrolei, Valsts ieņēmumu dienestam, lai nāk vēl biežāk un pārbauda! (Smejas.) Arī Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes ir piedzīvotas, neskatoties uz to, ka budžeta iestādē algas rēķina oficiāli un nekā «uzķerama» te nevarētu būt. Taču ir bijušas pārbaudes sakarā ar PVN, kad PVN tiek iekļauts projekta attiecināmajās izmaksās. 2005. gadā piedzī- vojām pat pilnu nodokļu auditu. Taču tas beidzās labi! Un kuras īpašības sevī nācās trenēt, lai grāmatvedes darbs vestos tik labi, cik vien iespējams? Galvenā grāmatveža amatā jābūt prasmei, mākslai strādāt kolektīvā. Iespējams, šī īpašība man nebija tik labi attīstīta. Sākumā vairāk biju pieradusi visu izlemt viena, taču bija jāmācās rēķināties ar citiem, sadzīvot ar viņiem. Šī ir augstākās izglītības iestāde, te katrs cilvēks ir ar savu vārdu, viedokli, personību. Jāatceras, ka mums ir arī Ekonomikas fakultāte, līdz ar to laiku pa laikam varēju uzklausīt padomus par grāmatvedību arī pēc studiju beigām. Taču tas nav slikti — vienmēr var būt, ka esi kaut ko palaidis garām, un profesionāla pa- sniedzēja padoms var lieti noderēt. Es vienmēr cenšos būt atvērta dažādiem risinājumiem, un, ja arī kaut kam kādreiz kategoriski pasaku «Nē!», tad man vienmēr padomā ir alternatīvs risinājums. Mūsu rektorei Irēnai Simaņevičai bija nostāja: «Ja pie jums ir atnācis cilvēks, jūs nedrīkstat viņam parādīt durvis. Jums jāatrod risi- nājums, kā palīdzēt viņam!» Situācijas gan mēdz būt ļoti dažādas, taču vienmēr cenšos palīdzēt. Neteikšu gan, ka atrisinājums vienmēr ir pozitīvs — dažreiz ir gadījumi, kad kāds jāatbrīvo no darba... Bet tas taču nav galvenā grāmatveža lēmums! Tas nav galvenā grāmatveža lēmums, bet man nākas izskaidrot situāciju, reizēm arī jābūt stingrai. Tāpat gal- venais grāmatvedis ir kā uzticības persona, ar kuru var arī kopā paraudāt. Esam tie pēdējie, pie kā atnāk — mēs taču esam tie, kas izmaksāsim atlaišanas pabalstu. Vai tas, ka naudu tagad skaita bankas kontā, ne vairs izmaksā uz rokas, nav pārrāvis šo grāmatveža — darbinieka savstarpējo komunikācijas saikni? Nē, pie mums joprojām nāk un jautā, piemēram, — kā jūs aprēķinājāt algu? Daudzi jautājumi radās kontekstā ar diferencēto neapliekamo minimumu, atvieglojumiem 9 Man patīk cipari un patīk arī dokumenti. Ir cilvēki, kas brīnās — kā tu spēj ar tiem cipariem ņemties, es saku — nezinu, kāpēc, bet man cipari patīk! F oto: Aivars SiliņšNext >