< PreviousN U M U R A I N TE R V IJA 10 NR. 2 (458) 2020. GADA FEBRUĀRIS par apgādājamajiem. Uz šiem jautājumiem gan bieži jāat- bild algu grāmatvedei — viņai tas rada lielu darba slogu. Tātad grāmatveža darbs augstskolā nepavisam nav vientulīga, bet ļoti sabiedriska profesija? Reizēm dzirdēts priekšstats, ka par grāmatvedi negribētu strādāt, jo «gribas darbu ar cilvēkiem». Taču, klausoties jūsu teiktajā, rodas sajūta, ka tikšanās ar dažādiem cilvēkiem grāmatvedim ir ikdiena! Tas gan daļēji atkarīgs arī no cilvēka rakstura. Ir introver- tāki un ir ekstravertāki grāmatveži. Ja grāmatvedis ir atvērts, tad pie viņa nāk. Zinu galvenos grāmatvežus, kas vairāk dod priekšroku darbam mierā un klusumā. Līdz ar to tas nav tik daudz atkarīgs no profesijas, kā no personības. Grāmatveža darbā savā ziņā ir izvēle — būt sabiedriskam un komunicēt daudz vai saskarsmi ierobe- žot. Protams, jebkuram galvenajam grāmatvedim būs jātiekas ar vadību, ar projektu partneriem. Jūsu kolēģe, pagājušā gada titula ieguvēja Daiga Olševska ceremonijā jūs raksturoja kā cilvēku, kas «neskatās uz grāmatvedību tikai caur cipariem un likumu normām». Vai jūs šādam raksturojumam piekrītat? Starp citu, ar Daigu esam iepazinušās, viņa ir ļoti jauks un sirsnīgs cilvēks. Jā, es apzinos, ka aiz katra cipara, aiz katras naudas summas stāv cilvēks. Arī grāmatvedī- bā ir jāņem vērā cilvēciskais faktors. Lai gan apkārtējie procesi, tai skaitā tehnoloģiju progress ved uz to, ka viss kļūst aizvien atsvešinātāks, automātiskāks, bez- personiskāks. Laikam jau šāda nākotne mūs sagaida. Varbūt arī mēs paši mainīsimies. Kā jums izdodas sabalansēt darbu ar privāto dzīvi, atpūtu? Apbalvošanas ceremonijā sacījāt, ka jūtat nemitīgu nepieciešamību visu apgūt, profesionāli pilnveidoties, tomēr apzināti atejat no tā, lai atrastu laiku ģimenei, atpūtai... Ne visiem tas izdodas. Kāds ir jūsu noslēpums — kā izdodas apklusināt iekšējo balsi, kas liek turpināt riņķot vāveres ritenī? Pirmkārt, man ļoti patīk ceļot. Kad kaut kur aizbrau- cu, uzreiz jūtos citādi, mani pārpilda emocijas. Smeļos iespaidus atšķirīgā dabā, vidē. Otrkārt, svarīga ir paš- disciplīna un fiziskās aktivitātes. Vajag saņemties un piecelties agrāk. Ir jāsoļo, jāvingro, jāklausās skaista mūzika, jāpalūkojas uz debesīm... Palīdz joga, norū- dīšanās. Galvenais ir baudīt to, ko tajā brīdī dari, — ikvienā ikdienišķā darbībā atrast prieku. Piemēram, klāju galdu un domāju — lūk, cik skaisti tagad uzklāts galdauts! Sievietei labi padodas radīt noskaņojumu. Protams, ir brīži, kad gribas, lai mani neviens neredz. Tādos mirkļos iedomājos par bērniem — kas būs ar viņiem, ja mamma paliks «izsista no sliedēm»? Vai mūsdienu Latvijas sabiedrība nekļūst pārlieku steidzīga, ar darba lietām pārņemta, domājot, ka tādā veidā būs sekmīgāka? Pie mums, ja prāto piešķirt jaunu brīvdienu 11. novembrī, tā noteikti jāatņem 1. maijā... Tikmēr Somijā domā par piektdienas padarīšanu par trešo brīvdienu, un Skandināvijas valstīs kopumā jau tagad ir gan īsākas darbadienas, gan vairāk atpūtas brīžu, bet darbinieku produktivitāte — krietni augstāka. Vai mēs esam kaut ko nepareizi sapratuši? Darbā nedrīkst nogurt līdz tādai stadijai, kad vairs neko negribas. Jābūt sabalansētai dzīvei — arī starp darbu un atpūtu jābūt līdzsvarotai bilancei. Ja cilvēks pārāk daudz strādā, viņš nogurst, kļūst neapmierināts. Ne velti izdomāts ikgadējais atvaļinājums. Obligāti jāiet atvaļinājumā! Ir jāatrod tam laiks. Es zinu, ka ir grā- matveži, kas sēž darbā līdz vēlam vakaram, un tad jau kļūst grūti saskatīt šī darba skaistumu. Jums esot arī tāds hobijs kā ziemas peldēšana... Kā izdevās pirmoreiz saņemties un ielīst ledainā ūdenī? Vispirms es kādu gadu klausījos pieredzes stāstus, kā to dara citi. Pēc tam pati sevi pierunāju un pamazām sāku rūdīties — jau pavasarī gāju dīķī. Kad pirmoreiz iegāju īstā ziemas peldē, secināju, ka nav nemaz tik traki, tās bailes laikam vairāk ir galvā. Pirms dažiem gadiem jūs uzvarējāt skaistumkonkursā «Misis Rēzekne». Kā jums radās doma piedalīties šādā grāmatveža profesijai pavisam netipiskā avantūrā? Cik nopietni bija sevi jāpārvar un kam sevī jāpārkāpj pāri, lai spertu šādu soli? Viss sākās ar to, ka piezvanīja ļoti tuva draudzene un sacīja: «Izsludināts skaistumkonkurss! Tev obligāti jā- piedalās! Es tevi tur redzu!» Arī citi mani skubināja — Arī grāmatvedībā ir jāņem vērā cilvēciskais faktors. Lai gan apkārtējie procesi, tai skaitā tehnoloģiju progress ved uz to, ka viss kļūst aizvien atsvešinātāks, automātiskāks, bezpersoniskāks. Bilances konferencē saņemot balvu «Gada grāmatvedis 2019»11 jā, mēģini, tas tev ir atbilstoši! Neteikšu, ka man pašai bija liela vēlme piedalīties. Atzīšos, ka konkursā «Gada grāmatvedis» gan vēlējos piedalīties un uzvarēt, jo tā ir mana profesionālā joma, taču par Rēzeknes skaistum- konkursu man bija šaubas. Pieteicos vairāk tuvo cilvēku dēļ, jo viņi mani uz to neatlaidīgi virzīja, iedvesmoja, atbalstīja. Tajā mēnesī, kad notika skaistumkonkursa fināla uzvedums, man bija arī jubileja. Un kādu gan vēl labāku dāvanu varēju vēlēties, ja ne dejot uz skatuves ar dēlu, kamēr muzicē mana meita? Tomēr droši vien tas nebija viegli — pavisam jauns ampluā, neierasts lauciņš. Gluži psiholoģiski — kā ar to bija tikt galā? Pirmkārt, esmu pieradusi būt galvenā grāmatvede, bet tur man visu laiku vajadzēja klausīt citus. Vajadzēja pakļauties tam, ka ar mani kaut ko dara, pakļauties matu veidošanas, ģērbšanās stila noteikumiem. Kādreiz vispār neļāvu, ka mani fotografē, bet tur mani varēja fotografēt jebkurā mirklī. Pie tā man bija grūti pierast. Par laimi, dejošana uz skatuves man padevās viegli, jo esmu sportiska. Pirms fināla pasākuma iedvesu sev un arī citām dalībniecēm mieru ar apziņu, ka mēs tur ne- ejam sevis pēc — vienkārši ar savu uzstāšanos uzdāvi- nāsim tuviniekiem, paziņām un pārējiem pilsētniekiem svētkus! Pēc konkursa beigām man ļoti patika līdzdalī- ba sabiedriskajās akcijās. Piemēram, devāmies uz pan- sionātu pie vecāka gadagājuma cilvēkiem. Varētu teikt, ka šis skaistumkonkurss bija robežšķirtne manā dzīvē. Pirms tam manī bija bailes un nedrošība, pēc tā es sāku būt publiska persona. Prieks, ka mani bērni lepojas un iedvesmojas no šī panākuma. Piemēram, mana meita sāka apzināties, ka arī spēj ko sasniegt, un tagad viņa jau guvusi labus panākumus mūzikas jomā. Saistībā ar konkursu esat izteikusi domu, ka cilvēka ārējais skaistums ir saistīts ar iekšējo: «Ja cilvēkam ir savs iekšējais starojums, tad fotogrāfi ja viņu nemaz nevar atainot neglītu.» Bet kur un kā rodas šis cilvēka «iekšējais starojums»? Kāpēc vienam tas ir, bet citam — nav manāms? Tas atkarīgs no cilvēka apmierinātības ar dzīvi, sevi, saviem panākumiem, ar vietu, kur viņš atrodas. Vieni var raudāt un ņaudēt, bet otri var būt pateicīgi arī par mazumiņu, kas viņiem ir, izkopt to. Ielūkojieties veco ļaužu sejās, cik tās reizēm ir patīkamas! Vecmāmiņas ar savu pieredzi un labsirdību, ko var nolasīt viņu acīs. Tā ir cilvēka apmierinātība un dzīves jēgas izprašana. Kad tu jau sāc saprast, kā veidojas lietas. Nu gan jūs pati «uzprasījāties»! Nevaru vairs nepajautāt — kāda tad ir jūsu izpratne par dzīves jēgu? Dzīves jēga ir pašā dzīvē. Katra diena ir jauna, un katru rītu pieceļoties es noskaitu savu īso lūgšanu: «Dieviņ, palīdzi nodzīvot šo dienu tā, lai nevienu neaizvaino- tu! Dod man iespēju nodzīvot to pēc iespējas labāk!» Manā istabā ir svētbilde, un, ejot ārā pa durvīm, vien- mēr šādi pie sevis nodomāju. Vēl jums ļoti patīkot lasīt par vēsturiskām personībām. Vai ir kāda vēsturiska personība, kas jums šķiet apbrīnas vērta, kas jūs iedvesmojusi, bijusi par paraugu? Katrīna II, Krievijas impērijas ķeizariene. Es apbrīnoju viņu par drosmi — lai gan viņai bija bail, taču viņa rī- kojusies tā, kā uzskatīja par vajadzīgu. Atklātība, spēja pateikt savu viedokli, arī gudrība. Šādos cilvēkos kā Katrīna II ir redzama dzīve, īstā dzīve. Ja viņi mīl, tad mīl no sirds, ja ienīst, tad arī no sirds. Tas ir emociju pla- šums, autentisku izjūtu gamma. Protams, varu spriest tikai no biogrāfiskajām filmām, ko esmu redzējusi. Ja jums tagad būtu iespēja satikt sevi pirms divdesmit gadiem — vai būtu kas tāds, ko gribētu sev teikt? Varbūt dot kādu pamācību — vienalga, profesionālā vai personiskā ziņā? Atceros, kāda stājos amatā — biju meitene ar lielām ambīcijām, droša, skaļa! Es teiktu sev — malacis, ne- baidies, ej savu ceļu! Esi uzmanīga ar cilvēkiem — ne- uzticies visiem, tici sev! Nepadodies! Esi labsirdīga! Tu visu pareizi dari, un tev viss izdosies! Ko jūs teiktu saviem kolēģiem grāmatvežiem, kas lasa šo interviju? Varbūt kāds profesionāls padoms, ko katram grāmatvedim vajadzētu paturēt prātā, vai novēlējums? Pirmkārt, vēlos teikt — mīļās meitenes, jūs visas esat labākās! Lai arī kur es brauktu, grāmatveži vienmēr ir visforšākie, vienmēr pretimnākoši un saprotoši! Latvijā nevienā iestādē vai uzņēmumā nebaidos ienākt grāmat- vedības nodaļā. Apmēram zinu, kas mani tur sagaida. Mūsu profesija ir ļoti sarežģīta, jo esam vadītāju labā roka. Mums daudz jāzina, jo vadītājs nāk pie mums konsultēties — privātajos uzņēmumos jo īpaši. Gribētu novēlēt grāmatvežiem mieru sirdī — viss notiks! Ja ne šodien, tad rīt. Nevajag uztraukties, nevajag kreņķēties! Nezaudējiet optimismu! Grāmatveži ir ļoti atbildīgi un pašaizliedzīgi, strādā ar visu atdevi, tāpēc gribu novēlēt arī neaizmirst par sevi — mīlēt sevi un mīlēt šo dzīvi! IK ARS KUBLIŅŠ F oto: Aivars SiliņšJauns grāmatvedības likums. Kas jāņem vērā NUMUR A T Ē M A NR. 2 (458) 2020. GADA FEBRUĀRIS 12 Pirms Ziemassvētku brīvdienām Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrijas darba grupa iesniedza jaunā Grāmatvedības likuma projektu. Šī likumprojekta izstrādes process tika uzsākts 1918. gada 3. maijā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra (nevis ministra) rīkojumu, tika izveidota darba grupa, kurā darbojās valsts institūcijas — Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji, kā arī grāmatvedības prakses pārstāvji (privātais sektors) — Grāmatvežu asociācija, ISO Sertifi cēto grāmatvežu asociācija (šķiet, tagad tās ir apvienojušās), Zvērinātu revidentu asociācijas un Biznesa augstskolas Turība, kā arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Darba grupa ir sanākusi kopā 16 reizes, un, lūk, likumprojekts ir gatavs! F oto: © ra2 studio – stock.adobe.comNekā superjauna projektā nav. Tas ir grāmatvedības teorētiķu pietiekami rūpīgi sagatavots likums, bet tajā jo- projām nav ne vārda par to, ka katrā uzņēmumā pastāv un darbojas četri grāmatvedības uzskaites veidi — čet- ras sistēmas — (1) finanšu, (2) nodok- ļu, (3) vadības un (4) budžeta. Likuma projektā ir pamanāmas ne tikai struk- turālas izmaiņas, tajā var saskatīt sa- saisti ar mūsdienīgiem likumu izstrā- dāšanas noteikumiem Latvijā, kā arī ir jauninājumi un noderīgas lietas. Likumprojekts sastāv no asto- ņām nodaļām, 45 pantiem, pār- ejas noteikumiem un atsaucēm uz Eiropas Savienības direktīvām. Tas izskatās šādi: I NODAĻA Vispārīgie noteikumi 1. PANTS Likumā lietotie termini 2. PANTS Likuma mērķis 3. PANTS Likuma darbības joma 4. PANTS Likuma subjekti 5. PANTS Grāmatvedības uzdevumi 6. PANTS Vispārīgās grāmatvedības kārtošanas prasības 7. PANTS Vērtības mērs grāmatvedībā II NODAĻA Grāmatvedības reģistri un attaisnojuma dokumenti 8. PANTS Grāmatvedības reģistru kārtošanas vispārīgie nosacījumi 9. PANTS Grāmatvedības reģistros lietojamā valoda 10. PANTS Grāmatvedības reģistru kārtošana divkāršā un vienkāršā ieraksta sistēmā 11. PANTS Attaisnojuma dokumenti 12. PANTS Ārēji un iekšēji attaisnojuma dokumenti 13. PANTS Attaisnojuma dokumentu iegrāmatošanas termiņš 14. PANTS Īpaši noteikumi par skaidras naudas uzskaiti III NODAĻA Inventarizācija 15. PANTS Inventarizācijas mērķis 16. PANTS Inventarizācijas noteikumi 17. PANTS Papildu nosacījums pārskata gada slēguma inventarizācijai IV NODAĻA Gada pārskats un citi pārskati 18. PANTS Gada pārskats 19. PANTS Saimnieciskās darbības pārskats 20. PANTS Slēguma fi nanšu pārskats uzņēmuma reorganizācijas gadījumā 21. PANTS Slēguma fi nanšu pārskats uzņēmuma darbības izbeigšanas gadījumā 22. PANTS Parādnieka bilance un fi nanšu pārskats juridiskās personas maksātnespējas procesā 23. PANTS Īpaši nosacījumi saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības vai kuri ir izvēlējušies maksāt mikrouzņēmumu nodokli 24. PANTS Pārskata gada sākums, beigas un ilgums 25. PANTS Īpaši nosacījumi par pārskata gadu vai saimniecisko gadu atsevišķiem uzņēmumu veidiem 26. PANTS Īpaši nosacījumi par biedrības, nodibinājuma, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un tās iestādes, kā arī politiskās organizācijas (partijas) un to apvienības pārskata gadu V NODAĻA Grāmatvedības dokumentu glabāšana 27. PANTS Grāmatvedības dokumentu glabāšanas vispārīgie nosacījumi 28. PANTS Grāmatvedības dokumentu glabāšanas laiks 29. PANTS Papīra formas grāmatvedības dokumentu pārvēršana elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē VI NODAĻA Kompetences sadalījums grāmatvedības jomā 30. PANTS Ministru kabineta kompetence 31. PANTS Finanšu ministrijas kompetence grāmatvedības jomā 32. PANTS Uzņēmuma vadītāja kompetence grāmatvedības jomā 33. PANTS Uzņēmuma vadītāja atbildība un zaudējumu atlīdzināšana VII NODAĻA Persona, kura ir tiesīga kārtot grāmatvedību 34. PANTS Grāmatvedis un ārpakalpojuma grāmatvedis 35. PANTS Uzņēmuma vadītājs, kurš ir tiesīgs grāmatvedību kārtot pats 36. PANTS Persona, kura nav uzskatāma par ārpakalpojuma grāmatvedi 37. PANTS Persona, kurai aizliegts būt par ārpakalpojuma grāmatvedi 38. PANTS Ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana 39. PANTS Ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrs 40. PANTS Ārpakalpojuma grāmatveža civiltiesiskās atbildības apdrošināšana VIII NODAĻA Administratīvā atbildība grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā 41. PANTS Administratīvā atbildība par skaidras naudas uzskaites kārtības neievērošanu 42. PANTS Administratīvā atbildība par grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu un par pārskatu neiesniegšanu 43. PANTS Administratīvā atbildība par attaisnojuma dokumentu reģistrēšanas un lietošanas kārtības neievērošanu 44. PANTS Administratīvā atbildība par preču piegādes dokumentu lietošanas un reģistrēšanas kārtības neievērošanu 45. PANTS Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā Pārejas noteikumi — 2 punkti Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Šāda ir jaunā Grāmatvedības li- kuma projekta struktūra. Kā redzam, nekā principiāli jauna, izņemot sadaļu par terminiem un sadaļu par licencē- šanu. Pārējo normu saturs gandrīz pilnībā atkārto spēkā esošā likuma tekstu, bet dažviet šo pantu teksts ir kļuvis skaidrāks un adekvātāks. F oto: Aivars Siliņš JEVGĒNIJA ZAICEVA, neatkarīgs ekonomists, uzskaites metodoloģijas speciālists 13Jāatzīmē 29. pants «Papīra formas grāmatvedības dokumentu pārvēr- šana elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē». Tagad beidzot ir skaidri pateikts, kā nodrošināt do- kumentu glabāšanu elektroniskā vidē! Pašreizējā likuma norma par elektroniskā formātā pārvērsto do- kumentu glabāšanu, jo īpaši grāmat- vedības reģistros, ir neveiksmīgi defi- nēta un daudzus grāmatvežus noved līdz elektroniskai eiforijai. Jaunajā likumprojektā skaidri noteikts, ka, ja vēlamies dokumentus glabāt elektro- niskā vidē, visi papīra dokumenti ir jāpārveido elektroniskos dokumen- tos — tie ir jāieskenē vai jānofotogra- fē. Šeit arī pateikts par dokumenta papīra oriģināla un tā elektroniskās (ieskenētās) kopijas līdzvērtību — tas ir ļoti svarīgi! Atbildība par grāmatvedības kārto- šanas organizēšanu uzņēmumā jopro- jām tiek uzlikta uzņēmuma vadītājam. Vēl jo vairāk, viņš atbild par zaudēju- miem, kas nodarīti uzņēmumam, val- stij (pašvaldībai) vai trešajai personai (33. pants). Starp likumā lietotajiem terminiem ir jēdziens «uzņēmuma va- dītājs». Šeit nav nekā jauna — šī nor- ma jau pastāv spēkā esošajā likumā. Likuma pirmajā pantā tiek definēti šādi termini: elektronisks apliecinājums (au- torizācija) — šis jēdziens attiecas uz tās personas identifikācijas noteiku- miem, kura nodrošina uzskaiti vai sniedz informāciju; strukturēts elektroniskais rē- ķins — runa ir par elektroniski izvei- dotu rēķinu, kas tādā pašā formātā var būt apstrādāts un iekļauts kā do- kumenta saņēmēja, tā arī dokumenta autora uzskaites sistēmā; grāmatvedības dokumenti — šeit uzskaitīti paši attaisnojuma do- kumenti, grāmatvedības reģistri, in- ventarizācijas saraksti, gada pārskati un grāmatvedības organizācijas do- kumenti; grāmatvedības organizācijas do- kumenti — tagad ir skaidrs apraksts, ne tikai «Grāmatvedības politika». Turklāt ir norādīts, ka grāmatvedības politika ir gada pārskata sagatavoša- nas principi un noteikumi, bet paši grāmatvedības organizācijas doku- menti — kontu plāns, dokumentu ap- rites shēma, attaisnojuma dokumentu sastādīšanas noteikumi un grāmatve- dības reģistru kārtošana. Ar to tiksim skaidrībā pēc likuma izsludināšanas; grāmatvedības kontu plāns — tāda jēdziena līdz šim nav bijis. Vēl ta- gad izmantojam to kontu plānu, kas piedāvāts 90. gadu sākumā. Kā pareizi sastādīt kontu plānu, lai tas atbilstu šodienas uzņēmumu prasībām, par to arī runāsim pēc likuma pieņemšanas; grāmatvedības reģistri — šī jēdziena vecā definīcija bija ļoti ne- skaidra un atbilda uzskaites noteiku- miem padomju perioda tradīciju ie- tvaros. Jauns jēdziens ir daudz labāks, taču tam ir nepieciešami precizējumi pēc formas, jo lielākā daļa grāmatve- dības programmu nenodrošina nor- mālu grāmatvedības reģistra formu; manta — šī jēdziena pašreizējā likumā nav, un tas ir vajadzīgs, lai pareizi izprastu likumprojekta noda- ļu par inventarizāciju, kuras mērķu un uzdevumu apraksts šeit ir saīsināts; saimnieciskais darījums — ļoti noderīga definīcija, kas daudziem grāmatvežiem ļaus pārdomāt ne pā- rāk labu sava darba praksi. Tiesa, šajā definīcijā pietrūkst precizējuma par to, ka atspoguļošanai atskaitē kat- ram darījumam ir jābūt dokumentāri apstiprinātam (bet tas, iespējams, ir saistīts ar faktu, ka likumu rakstīja grāmatvedības teorētiķi, kas nepār- zina nodokļu audita praksi); saimnieciskā darījuma diena — noderīga definīcija, bet grāmatvedī- bas teorētiķu slikts formulējums, jo tie kā mērauklu uzskaitē izmanto naudu. Kopš 1992. gada Latvija grāmatvedī- bā ir pārgājusi no kases principa pie realizācijas principa, kas nosaka, ka ienākumus un izdevumus uzņēmums reģistrē pēc dokumenta (rēķina) iz- rakstīšanas datuma, nevis naudas sa- ņemšanas vai izmaksas datuma. Tieši šo pieeju izmanto nodokļu likumdo- šanā (galvenokārt Pievienotās vērtības nodokļa likumā) un Gada pārskatu li- kumā. Tāpēc šī darījuma dienas defi- nīcija nav skaidra un pat kaitīga. Ļoti noderīga ir likumprojekta septītā nodaļa, kur pirmo reizi tiek sniegts apraksts par to, ar ko ir jā- nodarbojas grāmatvedim, kā arī uzskaitīti gadījumi, kad daļa no darba, kas saistīts ar uzskaiti, nav grāmatveža pienākums! Tā 34. pan- ta otrās daļas 3. punktā ir uzskaitīti tie darba veidi, kuriem nav nepiecie- šama grāmatveža kvalifikācija! Būtībā tas ir rēķinveža vai pat tikai grāmat- veža palīga pienākums. Pie tādiem darba veidiem pieder: algu aprēķināšana, pašizmaksas aprēķināšana, materiālo vērtību uzskaite, rēķinu sagatavošana un izrakstīšana, inventarizācijas sarakstu sagata- vošana, datu ievadīšana grāmatvedības programmā. Faktiski tā ir finanšu uzskaites sis- tēmas sagatavojošā daļa un vadības grāmatvedības galvenā daļa. Lai pre- cizētu, kas tad ir grāmatvedis, likum- projektā ir 5. pants «Grāmatvedības uzdevumi», kurā teikts, kādi ir grā- matveža darba pienākumi, balstoties uz grāmatvedības sistēmu: nodrošināt uzņēmuma vadītājiem grāmatvedības informāciju saimnie- ciska rakstura lēmumu pieņemšanai; īstenot grāmatvedības kontroli pār finanšu uzskaites precizitāti, ticamības nodrošināšanu un uz- ņēmuma īpašumā vai lietojumā esošās mantas saglabāšanu; nodrošināt finanšu pārskatu lie- totājus ar patiesu un pilnīgu in- formāciju par uzņēmuma mantu (aktīviem), saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu; veikt nodokļu aprēķināšanu; nodrošināt ieņēmumu un izde- vumu norobežošanu pa pārskata periodiem. Sakarīgi tas nav. Un reālie grā- matvedības (finanšu) uzskaites uz- devumi praksē, nevis teorijā, teh- noloģiju secībā izskatās šādi: saņemt visus apliecinošos do- kumentus par visiem uzņēmuma darījumiem, kas notikuši pārskata periodā. Ļaujiet atgādināt teorēti- ķiem: grāmatvedis neizveido ap- liecinošus dokumentus; izslēgt no saņemtiem primā- riem dokumentiem dublikātus vai noteikt, kurš dokuments no dokumentu paketes vienam darī- jumam būs galvenais atspoguļo- šanai grāmatvedības uzskaitē; pārbaudīt apliecinošo doku- mentu noformēšanas pareizī- bu — visu vajadzīgo rekvizītu esa- mību, darījuma apraksta skaidrību un pilnīgumu. Ja nepieciešams, pieprasīt papildu informāciju vai papildu dokumentu vai arī pie- prasīt papildināt dokumentu ar trūkstošo informāciju, NUMUR A T Ē M A NR. 2 (458) 2020. GADA FEBRUĀRIS 14 Kā vecajā likumā, tā arī jaunajā likumprojektā nav ne vārda par grāmatvedības principiem. klasificēt attaisnojuma doku- menta darījumu un pieņemt lē- mumu par to, kā tas jāatspoguļo grāmatvedībā (jāiegrāmato) un kā tas jāuzskaita nodokļu vajadzībām, īpaši sastādot PVN deklarāciju; ievadīt dokumenta informāciju uzskaites sistēmā — veikt ierak- stus grāmatvedības reģistros. Pa- rasti ievadīšana notiek grāmatve- dības datorprogrammā; sagatavot nodokļu pārskatus un iesniegt tos nodokļu inspekcijā, iz- mantojot EDS sistēmu, pārbaudīt grāmatvedības datus gada beigās, izmantojot piecu veidu gada inventarizācijas — īpašuma, krājumu, naudas (ja tā ir), norēķinu un kontu uzskaites (kontu ierakstu pārbaude); sagatavot uzņēmuma gada pār- skatu; nodrošināt finanšu uzskaites sistēmu (iegrāmatojumus dator- programmā), vadības un budžeta grāmatvedības vajadzībām nepie- ciešamās informācijas uzkrāšanu, kas uzņēmuma vadītājam (vadī- bai) sniedz nepieciešamo kopska- tu, lai pieņemtu lēmumu. Un mītiskais pienākums uzņēmu- ma ienākumu un izdevumu noda- līšana pēc pārskata periodiem nav uzskaites uzdevums. Tas ir tikai viens no grāmatvedības kārtošanas pamat- principiem. Kā vecajā likumā, tā arī jaunajā likumprojektā nav ne vārda par grāmatvedības principiem. Tas ir saprotams, jo grāmatvedības teorē- tiķi pašu uzskaites teoriju nepasniedz. Te būs minimāls grāmatvedības pa- matprincipu saraksts: naudas mērījuma princips — ja dokumentā nav atspoguļota no- tikuma vērtība naudas izteiksmē, tad šis dokuments nevar būt at- spoguļots finanšu uzskaitē, dokumentārā pamatojuma princips — par katru ierakstu grāmatvedības reģistros, par kat- ru darījumu grāmatvedībā jābūt attaisnojuma dokumentam, notikuma realitātes princips — finanšu uzskaitē tiek atspoguļoti tikai jau notikušie darījumi (noti- kumi), tāpēc grāmatvedībā netiek atspoguļots tāds līgums kā pušu nodomu dokuments vai avansa rēķins (proforma), divkāršā ieraksta princips — informāciju par katru darījumu reģistrē vienādās summās divos kontos vienlaikus, turklāt no vie- nas puses debetu un no otras pu- ses — attiecīgā konta kredītu, ienākumu un izdevumu sadalī- šanas princips pa periodiem — ienākumi un izdevumi ir iedalāmi iepriekšējo gadu, kārtējā pārskata gada un nākamo periodu ienāku- mos un izdevumos, būtiskuma princips — neorga- nizējiet tādas uzskaites shēmas, kuru uzturēšanas izmaksas nedod ekonomisku efektu, pašizmaksas princips — katram ienākumu veidam jāparāda izmak- sas un katram uzņēmuma izdevu- mu veidam jāparāda tie ienākumi, kas segs šos izdevumus, realizācijas princips — uzņēmuma ienākumus reģistrē rēķina izrakstī- šanas brīdī, nevis naudas saņem- šanas brīdī, un attiecīgi izmaksas reģistrē rēķina saņemšanas dienā, nevis dienā, kad veic maksājumu, autonomijas princips — uzņē- muma konti ir obligāti jānošķir no uzņēmuma īpašnieku un uzņēmu- ma darbinieku kontiem, grāmatvedības nepārtrauktības princips — konta atlikumi viena pār- skata perioda beigās ir konta atlikumi nākamā pārskata perioda sākumā. Tā trūkst jaunajā likumprojektā, lai tas būtu pilnvērtīgs, kaut gan vairāki tā panti ir labi. No visa iepriekšminētā ir skaidrs tikai tas, ka ir grāmatvedis un ir uz- ņēmuma darbinieks, kurš nodarbināts grāmatvedībā, bet nav grāmatvedis. Patiesību sakot, arī tas prasās pēc vairākiem precizējumiem, jo nepreci- zitātes ietekmē arī prasību definēšanu divām grāmatvežu kategorijām. Lūk, kā tas ir aprakstīts likumprojektā: kon- krētās normas, lai cilvēku varētu saukt par grāmatvedi. Tiesa gan, prasības uzņēmuma grāmatvedim un ārējā pakalpojuma grāmatvedim atšķiras: Uzņēmuma grāmatvedis Ārpakalpojumu grāmatvedis Noslēgts darba līgums ar uzņēmumu, ir uzņēmuma darbinieks Nav noslēgts darba līgums, bet noslēgts cita veida līgums ar uzņēmumu, nav uzņēmuma darbinieks Sagatavo gada pārskatu un citus uzņēmuma pārskatus Sniedz grāmatvedības pakalpojumus (kādus?) Nodrošina grāmatvedības uzskaiti uzņēmumā Zināšanas un kvalifi kāciju apstiprina izglītības diploms (kāds?) vai darba pieredze, vai zināšanas, kas iegūtas grāmatvedības sertifi kācijas gaitā Kvalifi kācija atbilst profesionālās kvalifi kācijas 4. līmenim, ko apstiprina diploms vai sertifi kāts par izglītību grāmatvedības sfērā, ekonomikā, vadībā vai fi nansēs, un viņam ir vismaz trīs gadu darba pieredze Pārsteidzoša ir prasību atšķirība zināšanu līmenim grāmatvedim, kas ir uzņēmuma darbinieks, un grāmatvedim no malas, kā arī tam, kas viņiem būtu jādara. Tas nav pie- ļaujams. Pašreizējā likumā izvirzītās prasības abām grāmatvežu grupām ir vienādas un tās atbilst ārējā grāmat- veža kvalifikācijas prasībām. Un vis- beidzot, par grāmatvežu licencēšanu. Likumprojekts paredz, ka licence būs jāsaņem tikai ārpakalpojumu grā- matvežiem — gan juridiskām, gan fiziskām personām. Uzņēmumu grā- matvežiem licences nevajadzēs! Turklāt licence jāpērk nodokļu inspekcijā par nodevas samaksu uz pieciem gadiem. Pie tam nodokļu inspekcija vienkārši uztur ārpakalpojumu grāmatvežu re- ģistru, kas satur informāciju par tiem, kuri ir saņēmuši šādu licenci… Tas īsumā par jaunā Grāmat- vedības likuma projektu. Nekādas īpašas apmācības grāmatvedim nav jāiziet, tikai regulāri jāapmeklē kvali- fikācijas celšanas semināri… Šos jaunumus ir plānots ieviest no 2021. gada 1. janvāra, bet nepiecieša- mos noteikumus Ministru kabinetam ir atļauts izstrādāt līdz 2021. gada 1. jūlijam!? 15 Jaunumus ir plānots ieviest no 2021. gada 1. janvāra, bet nepieciešamos noteikumus Ministru kabinetam ir atļauts izstrādāt līdz 2021. gada 1. jūlijam!? Likumprojektā no likuma «Par grā matvedību» un MK 2003. gada 21. oktobra noteikumiem «Notei- ku mi par grāmatvedības kārtoša- nu un organizāciju» ir pārņemtas tās normas, kuras nav zaudējušas aktualitāti. Pozitīvi vērtējams, ka likumprojektā no likuma un MK noteikumiem pārņemtās normas regulējuma piemērošanas skaidrī- bai ir uzrakstītas tā, lai to praktiskā piemērošana lietotājiem būtu vien- nozīmīgi saprotama. Jaunais grāmatvedības likums pēc satura ir apjomīgāks un kā «jumta» likums ietver visas svarīgā- kās grāmatvedības kārtošanas un organizēšanas jomas. Terminu skaidrojumi Likumprojekts sākas ar grāmat- vedībā lietoto terminu skaidrojumu. Tas ir ļoti aktuāli, jo praksē nākas saskarties ar tādiem terminiem, kuru skaidrojums jau izdotajos nor- matīvajos dokumentos ir atšķirīgs. Ja šos terminus lieto grāmatvedībā, tad, protams, no grāmatvedības viedokļa ir jābūt atbilstošai definī- cijai. Likumā ir sniegts skaidrojums tik aktuāliem terminiem kā «aplieci- nājums (autorizācija)», «elektronis- kais rēķins» un «strukturēts elektro- niskais rēķins». Daļa jau sen praksē lietoto grāmatvedības terminu vien- kopus vispār nav skaidroti. Likumā ir dotas definīcijas grāmatvedībā lietotajiem terminiem «manta», «saimnieciskais darījums» un «saim- nieciskā darījuma diena», kā arī «uzņēmums», «budžeta iestāde», «uzņēmuma vadītājs», «grāmatve- dības dokumenti», «grāmatvedības kontu plāns», «grāmatvedības re- ģistri» un «grāmatvedības organizā- cijas dokumenti», «grāmatvedības kontrole» u.c. Likumprojektā ir konkretizēts gan likuma mērķis, gan likuma darbības jomas un detalizēti minēti visi likuma subjekti, kas iepriekšē- jā likuma redakcijā bija minēti ļoti vispārīgi. Daļā «Vispārīgās grāmatvedī- bas kārtošanas prasības» ietverti iepriekšējā likuma satura redakcio- nāli precizējumi. Likumprojekts vairs nesatur ko- mercnoslēpuma grāmatvedībā nor- mu, jo 2019. gada 1. aprīlī stājās spēkā Komercnoslēpuma aizsar- dzības likums, kura 3. panta otrā daļa noteic: «Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļauja- mi to fizisko vai juridisko personu pārskatos, kuras veic saimniecisko darbību. Visa pārējā grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīziju veicējiem, nodokļu administrācijai, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām, kā arī citām in- stitūcijām normatīvajos aktos pare- dzētajos gadījumos.» Tāpēc likum- projektā nebija nepieciešams dublēt šīs tiesību normas. Attiecībā uz grāmatvedībā lieto- to vērtības mēru eiro ir saglabātas pašreiz spēkā esošās normas. Nodaļā «Grāmatvedības reģistri un attaisnojuma dokumenti», tā- pat kā iepriekšējā likumā, noteikta kārtība, kā kārtojami grāmatvedī- bas reģistri, noteiktas prasības at- taisnojuma dokumentiem un kases operāciju uzskaitei, precizējot un NUMUR A T Ē M A NR. 2 (458) 2020. GADA FEBRUĀRIS 16 Ieskats jaunajā Grāmatvedības likumprojektā Pašlaik spēkā esošais likums «Par grāmatvedību» (turpmāk tekstā — likums) tika pieņemts pirms 28 gadiem 1992. gadā un stājās spēkā 1993. gada 1. janvārī. Laikam ritot, minētais likums ir piedzīvojis 19 grozījumu. Likuma izpildījums neatbilst mūsdienu juridiskajām prasībām. Likuma normas ir ļoti lakoniskas, bez satura, kas nepieciešams regulējuma piemērošanas skaidrībai. Tāpēc pēdējais laiks bija uzrakstīt jaunu grāmatvedības «jumta» likumu. Nu tas ir tapis. Ilustrācija: © ilyaf – stock.adobe.comaktualizējot tās atbilstoši grāmat- vedības prakses vajadzībām. Par grāmatvedības reģistru kār- tošanu, regulējuma piemērošanas skaidrībai, jaunajā likumā noteikts, ja ierakstos lietoti kodi, saīsināju- mi, atsevišķi burti vai simboli, tiem ir jābūt skaidrotiem grāmatvedības organizācijas dokumentos. Likumprojektā paredzēts, ja uz- ņēmums grāmatvedību kārto elek- troniski, izmantojot grāmatvedības datorprogrammu (grāmatvedības informācijas datorsistēmu pro- grammatūru), jānodrošina grāmat- vedības reģistru attēlošana datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā. Termins «cilvēklasāms formāts» Latvijas normatīvajos aktos nav skaidrots. Termina skaidrojumu var at- rast Eiropas Komisijas dokumenta «Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kravu pār- vadājumu elektronisku informāciju (COM(2018)279) 3. panta 10. pun- ktā. Termins «cilvēklasāms formāts» ir elektronisks datu iesniegšanas veids, ko fiziska persona var izman- tot kā informāciju bez jebkādas pa- pildu apstrādes, bet 4. pantā pare- dzēts, ka «informāciju cilvēklasāmā formātā iesniedz uz vietas, atverot uz to elektronisko ierīču ekrāniem, kuras pieder attiecīgajiem uzņēmē- jiem vai kompetentajām iestādēm». Attiecībā uz valodas lietojumu, tāpat kā līdz šim, likumprojektā noteikts, ka grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā. Bet gadī- jumā, ja saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiskā vai fizis- kā persona, tad, pusēm vienojoties, grāmatvedības reģistros, izdarot ie- rakstus, papildus var lietot arī otru šai personai pieņemamu valodu. Saistībā ar grāmatvedības reģis- tros lietojamo valodu skaidrības pēc precizēts, ka valsts valodas prasības attiecināmas uz ierakstu veikšanu grāmatvedības reģistros, tādējādi nosakot, ka grāmatvedības reģistros ierakstus izdara latviešu valodā. Līdz ar to šī prasība neaizliedz uzņēmu- miem nepieciešamības gadījumos grāmatvedības reģistru veidņu no- saukumiem būt citā valodā. Izvērtējot pašlaik spēkā esošo regulējumu, spēkā ir norma, ka saimnieciskā darījuma otrai pusei nav nekādu pilnvaru noteikt, kādā valodā uzņēmumam būtu jākārto grāmatvedības reģistri. Otra valo- da ir nepieciešama starptautiskiem uzņēmumiem (koncernu mātes uzņēmumiem), kuri ārpus Latvijas apkopo dažādu valstu filiāļu (kon- cerna meitas uzņēmumu) pārska- tus, un filiālēs (koncerna meitas uzņēmumos) un tāpēc pieprasa lietot «mātes uzņēmuma» valodu kā otru valodu. Tādēļ likumprojek- tā 9. panta otrajā daļā paredzēts, ka grāmatvedības reģistros, izdarot ierakstus, papildus latviešu valodai var lietot arī otru valodu. Tas no- zīmē, ka uzņēmumiem obligātā prasība ir veikt ierakstus grāmat- vedības reģistros latviešu valodā, taču nepieciešamības gadījumos viņiem ir iespēja papildus lietot arī citu valodu. Attaisnojuma dokumenti Likumprojekta 11. pantā «Attais no juma dokumenti» un 12. pantā «Ārēji un iekšēji attais- nojuma dokumenti» tiek pārņemti esošā likuma 7. un 7.1 panta nosa- cījumi, ciktāl tie attiecas uz attais- nojuma dokumentiem. Likumprojektā atšķirībā no eso- šā likuma: 1) regulējuma skaidrībai: iekļauta prasība, ka attaisnoju- ma dokumentā ir jānorāda saim- nieciskā darījuma vērtība naudas izteiksmē; skaidrojot jēdzienu «ārējs attais- nojuma dokuments», ņemts vērā fakts, ka ārēja attaisnojuma doku- menta autors vai saņēmējs var būt ne tikai uzņēmums, bet arī tāda fiziskā persona, kas neveic saim- niecisko darbību, tādēļ likumpro- jektā (12. panta pirmā daļa) lietots jēdziens «cits saimnieciskā darījuma dalībnieks», nevis «cits uzņēmums», kā tas bija lietots likuma 7. panta trešajā daļā; norādīts, ka prasības par attais- nojuma dokumenta rekvizītiem un informāciju par saimnieciskajiem darījumiem piemēro tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav no- teiktas īpašas prasības atsevišķu attaisnojuma dokumentu veidu iz- strādāšanai un noformēšanai (pie- mēram, prasības pievienotās vērtī- bas nodokļa rēķinam, strukturētam elektroniskam rēķinam); ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus, lai noteiktu attaisnojuma dokumen- tā iekļaujamās papildu informāci- jas saturu atsevišķiem konkrētiem saimniecisko darījumu veidiem un īpašu noformēšanas vai sagatavo- šanas kārtību, kā arī citus būtiskus attaisnojuma dokumenta sagatavo- šanas nosacījumus (piemēram, re- ģistrācijas numura un dokumenta veida nosaukuma veidošanas izvē- les iespējas, viendabīgu dokumen- tu kopsavilkumu sagatavošanas un izmantošanas izvēles iespēja); vairs nav paredzēta prasība par juridiskās adreses (ja doku- menta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adreses (ja doku- menta autors ir fiziskā persona) F oto: Aivars Siliņš GAIDA KALNIŅA, Dr.oec. SIA Gaidas Kalniņas audits valdes priekšsēdētāja, zvērināta revidente 17 Likumprojektā ir konkretizēts gan likuma mērķis, gan likuma darbības jomas un detalizēti minēti visi likuma subjekti, kas iepriekšējā likuma redakcijā bija minēti ļoti vispārīgi.un saimnieciskā darījuma pama- tojuma norādīšanu attaisnojuma dokumentā; 2) Grāmatvedības likumprojek- tā pārņemts Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 585 «Noteikumi par grāmatve- dības kārtošanu un organizāciju» 8.3 punkts, kas paredz nosacīju- mus, kurus izpildot par attaisnoju- ma dokumentu grāmatvedībā var izmantot oriģinālā attaisnojuma dokumenta atvasinājumu elek- troniskā vai papīra formā (pie- mēram, papīra formas oriģinālā attaisnojuma dokumenta elektro- nisko kopiju — skenētas kopijas, digitāla fotoattēla vai faksimilat- tēla veidā, elektroniskās formas oriģinālā attaisnojuma dokumen- ta atvasinājumu papīra formā (izdruku)). Paredzēts, ka oriģinālā attaisnojuma dokumenta atvasinā- jumus apliecina uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā — atvasinājumu elektroniskā formā var apliecināt ar elektronisku apliecināšanu (autori- zāciju), atvasinājumu papīra formā (izdruku) var apliecināt ar pašrocīgu parakstu. Līdzīgi kā pašlaik likuma 7.1 pan- tā, likumprojektā paredzēts, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī tādu turpmāk minētu dokumentu, kas nesatur rekvizītu «paraksts»: elektroniskā formā sagatavotu iekšēju attaisnojuma dokumentu, kam rekvizīts «paraksts» aizstāts ar elektronisku apliecinājumu (autori- zāciju); ārēju attaisnojuma dokumentu (rēķinu, preces vai pakalpojuma pieņemšanas dokumentu, neaplie- cinātu uzņēmuma — maksājumu pakalpojuma izmantotāja — konta izrakstu, kases čeku), ja attiecīgajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja no- teiktajā kārtībā. Likumprojekta 13. pantā «At- taisnojuma dokumentu iegrāmato- šanas termiņš» un 14. pantā «Īpaši noteikumi par skaidras naudas uz- skaiti» ir pārņemti likuma 8. panta nosacījumi. Likumprojekts atšķirībā no likuma: 1) paredz, ka attaisnojuma doku- menti ir jāiegrāmato 20 dienu lai- kā (likumā bija noteikts — 15 dienu laikā) pēc attiecīgā mēneša beigām; 2) precīzāk noteic svarīgākos skaid- ras naudas uzskaites un kases grā- matas kārtošanas nosacījumus, kā arī paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par kases ieņēmumu un izdevumu uz- skaiti, kases grāmatas kārtošanu, kasiera pienākumiem un citiem ar skaidras naudas uzskaiti saistītiem jautājumiem. Inventarizācija Likumprojekta 15. pantā «In- ventarizācijas mērķis», 16. pantā «Inventarizācijas noteikumi» un 17. pantā «Papildu nosacījums pārskata gada slēguma inventari- zācijai» tiek pārņemti likuma 11. un 12. panta nosacījumi. Likumprojektā atšķirībā no liku- ma regulējuma skaidrībai: 1) uzskatāmi norādīts inventarizā- cijas mērķis un gadījumi, kad veica- ma inventarizācija; 2) iekļauts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus par inventarizācijas metodēm, inven- tarizācijas veikšanas un norises kārtību, rezultātu dokumentēšanas un inventarizācijā atklāto starpību iegrāmatošanas kārtību. Likumprojektā nav iekļauts tās li- kuma prasības, kuras attiecas uz in- ventarizācijas metodēm, termiņiem u.c. Ministru kabineta noteikumos iekļaujamiem nosacījumiem. Gada pārskats Likumprojekta nodaļā «Gada pārskats un citi pārskati» ir panti katram pārskatu vei- dam: 18. pants «Gada pārskats», 19. pants «Saimnieciskās darbības pārskats», 20. pants «Slēguma finanšu pārskats uzņēmuma reor- ganizācijas gadījumā», 21. pants «Slēguma finanšu pārskats uzņē- muma darbības izbeigšanas gadī- jumā», 22. pants «Parādnieka bi- lance un finanšu pārskats juridiskās personas maksātnespējas procesā» un 23. pants «Īpaši nosacījumi saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma no- dokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības vai kuri ir iz- vēlējušies maksāt mikrouzņēmumu nodokli». Tajos pamatā ir pārņemti likuma 13. panta nosacījumi. Salīdzinot ar likumu, likumpro- jekts neparedz dokumenta «sā- kuma bilance» sagatavošanu vai iesniegšanu. Likumprojektā, salīdzinot ar liku- mu, regulējuma skaidrībai: 1) papildus iekļauts termina «saim- nieciskās darbības pārskats» skaid- rojums un šī pārskata sagatavoša- nas noteikumi, kā arī īpaši noteiku- mi par tādu saimnieciskās darbības pārskata sagatavošanas, pārbaudes un iesniegšanas kārtību, kurš ne- pieciešams pirms lēmuma pieņem- šanas par komercsabiedrības dar- bības apturēšanu (likumprojekta 19. pants); 2) atsevišķos pantos iekļauti no- teikumi par slēguma finanšu pār- skatu un tā sagatavošanas kārtību uzņēmuma reorganizācijas gadīju- mā (likumprojekta 20. pants) un slēguma finanšu pārskatu un tā sagatavošanas kārtību uzņēmuma darbības izbeigšanas gadījumā (li- kumprojekta 21. pants), jo tie sa- gatavojami atšķirīgi; 3) atsevišķos pantos iekļauti notei- kumi par: parādnieka bilanci un finanšu pārskatu juridiskās personas mak- sātnespējas procesā (likumprojekta 22. pants); īpašiem nosacījumiem saim- nieciskās darbības veicējiem, kuri ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saim- nieciskās darbības vai kuri ir izvē- lējušies maksāt mikrouzņēmumu nodokli (likumprojekta 23. pants). Likumprojekta 24. pantā «Pārskata gada sākums, beigas un ilgums» tiek pārņemti likuma 14. panta (izņemot tā sesto daļu) noteikumi. Likumprojekta 25. pantā «Īpa- ši nosacījumi par pārskata gadu vai saimniecisko gadu atsevišķiem NUMUR A T Ē M A NR. 2 (458) 2020. GADA FEBRUĀRIS 18 Salīdzinot ar likumu, likumprojekts neparedz dokumenta «sākuma bilance» sagatavošanu vai iesniegšanu.uzņēmumu veidiem» tiek pārņemti likuma 14. panta sestās daļas un 14.1 panta noteikumi. Likumprojektā atšķirībā no liku- ma normu skaidrībai nav nosaukti konkrēti uzņēmumu veidi, kuriem pārskata gads (budžeta iestādēm un valsts aģentūrām — saimniecis- kais gads) sakrīt ar kalendāra gadu un kuriem pārskata gads (saim- nieciskais gads), kurā uzņēmums uzsāk darbību, izbeidz darbību vai tiek reorganizēts, var būt īsāks par 12 mēnešiem, bet beidzas ne vē- lāk kā kalendāra gada 31. decem- brī. Tādēļ likumprojekta 25. pants paredz noteikt, ka likumprojekta 24. panta noteikumi neattiecas uz uzņēmumu, kura pārskata gada vai saimnieciskā gada ilgumu, sākumu un beigas nosaka attiecīgi likumi. Likumprojektā atšķirībā no liku- ma ir iekļauti īpaši nosacījumi par biedrības, nodibinājuma, reliģis- kās organizācijas un tās iestādes, arodbiedrības, kā arī politiskās or- ganizācijas (partijas) un to apvienī- bas pārskata gadu (likumprojekta 26. pants ). Dokumentu glabāšana Likumprojekta 27. pantā «Grā- matvedības dokumentu glabā- šanas vispārīgie nosacījumi» un 28. pantā «Grāmatvedības do- kumentu glabāšanas laiks» ir pār- ņemtas likuma 10. panta (izņemot sesto daļu) prasības. Likumprojekts atšķirībā no liku- ma paredz: atšķirīgas glabāšanas vietas pra- sības elektroniskas formas grāmat- vedības dokumentiem un papīra formas grāmatvedības dokumen- tiem. Papīra formas dokumenti, tāpat kā līdz šim, glabājami Latvi- jas teritorijā. Savukārt grāmatvedī- bas dokumenti elektroniskā formā glabājami Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā at- bilstoši Eiropas Parlamenta un Pa- domes 2018. gada 14. novembra regulai Nr. 2018/1807 par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām; noteikumu, ka uzņēmuma grāmatvedības dokumentus fizis- kās un juridiskās personas drīkst izmantot tikai ar uzņēmuma va- dītāja atļauju. Šos dokumentus drīkst izņemt no uzņēmuma tikai speciālajos likumos (likums «Par valsts ieņēmumu dienestu», Ad- ministratīvās atbildības likums, Kriminālprocesa likums un citi) vai citos normatīvajos aktos noteikta- jos gadījumos un kārtībā (pašlaik šāds regulējums ietverts Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumu Nr. 585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un orga- nizāciju» 33. punktā); precizētas glabāšanas prasības, tās attiecinot tikai uz grāmatvedī- bas dokumentiem, nevis ne uz visu uzņēmuma arhīvu. Likumprojekta 29. pantā «Pa- pīra formas grāmatvedības doku- mentu pārvēršana elektroniskā for- mā glabāšanai elektroniskā vidē un nosacījumi, kuru ievērošana piešķir pārvērstajam dokumentam juridis- ku spēku un dod tiesības iznīcināt oriģinālo dokumentu» tiek pār- ņemti likuma 10. panta sestajā daļā ietvertie noteikumi un nosacījumi. Likumprojektā ir izdalīta atseviš- ķa nodaļa par kompetences sada- lījumu grāmatvedības jomā, pare- dzot Ministru kabineta kompetenci, Finanšu ministrijas kompetenci un uzņēmuma vadītāja kompetenci. MK noteikumi un valsts politika grāmatvedības jomā Likumprojekta 30. pantā «Mi- nistru kabineta kompetence» pa- redzēts pilnvarojums Ministru kabinetam likuma piemērošanai izdot grāmatvedības kārtošanas un organizācijas noteikumus un norā- dīti šo noteikumu satura galvenie virzieni. Likumprojekta 31. pantā «Fi- nanšu ministrijas kompetence grā- matvedības jomā», tāpat kā līdz šim likuma 15.1 pantā, dots uzdevums Finanšu ministrijai izstrādāt valsts politiku grāmatvedības jomā un ko- ordinēt tās īstenošanu. Atšķirībā no likuma šajā likum- projekta pantā norādītas arī galve- nās ar minētā uzdevuma izpildes nodrošināšanu saistītās Finanšu ministrijas funkcijas: izstrādāt normatīvo aktu projek- tus grāmatvedības jomā; īstenot starptautisko sadarbību grāmatvedības jomā un nodrošināt Latvijas pārstāvību Eiropas Savie- nības institūciju un citu starptau- tisko organizāciju organizētajās sanāksmēs grāmatvedības jomas jautājumos, tai skaitā lai piedalī- tos Eiropas Savienības institūciju izstrādāto grāmatvedības jomu reglamentējošo normatīvo aktu projektu izvērtēšanā; izvērtēt citu ministriju sagata- votos normatīvo aktu projektus attiecībā uz grāmatvedības jomas jautājumiem un, ja nepieciešams, sniegt ieteikumus to pilnveidošanai. Uzņēmuma vadītājs Atšķirībā no likuma likumpro- jekta 32. pantā «Uzņēmuma va- dītāja kompetence grāmatvedības jomā» ir skaidri un detalizēti no- teikti uzņēmuma vadītāja pienā- kumi un tiesības uzņēmuma grā- matvedības jomā. Ar likumprojekta 33. pantu «Uzņēmuma vadītāja atbildība un zaudējumu atlīdzināšana» ir pār- ņemti likuma 2. panta trešās daļas, 10. panta piektās daļas un 17. pan- ta noteikumi. Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par: grāmatvedības kārtošanu at- bilstoši šā likuma prasībām; grāmatvedības dokumentu ori- ģinālu, kopiju vai datu attēlu sa- glabāšanu un aizsargāšanu pret iznīcināšanu vai nozaudēšanu līdz to nodošanai uzņēmuma arhīvā, kā arī par grāmatvedības dokumentu saglabāšanu uzņēmuma arhīvā un to pieejamību revīziju veicējiem, no- dokļu administrācijai, tiesībaizsar- dzības iestādēm, tiesām, kā arī ci- tām institūcijām normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos atbilstoši Komercnoslēpuma aizsardzības li- kumā attiecībā uz komercnoslēpu- mu grāmatvedībā minētajam; zaudējumiem, kas, pārkāpjot šā likuma noteikumus viņa vainas 19 Likumprojektā ir konkretizēts gan likuma mērķis, gan likuma darbības jomas un detalizēti minēti visi likuma subjekti, kas iepriekšējā likuma redakcijā bija minēti ļoti vispārīgi.Next >