< Previousdēļ, nodarīti uzņēmumam, valstij (pašvaldībai) vai trešajai personai. Fiziskās un juridiskās personas, ku- rām šāds zaudējums nodarīts, ir tiesīgas prasīt tā atlīdzināšanu nor- matīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Grāmatvedis Likumprojektā atsevišķā no- daļā par personu, kura ir tiesī- ga kārtot grāmatvedību, ir šādi panti: 34. pants «Grāmatvedis un ārpakalpojuma grāmatvedis», 35. pants «Uzņēmuma vadītājs, kurš ir tiesīgs grāmatvedību kār- tot pats», 36. pants «Persona, kura nav uzskatāma par ārpakal- pojuma grāmatvedi», 37. pants «Persona, kurai aizliegts būt par ārpakalpojuma grāmatvedi», 38. pants «Ārpakalpojuma grā- matvežu licencēšana», 39. pants «Ārpakalpojuma grāmatvežu re- ģistrs», 40. pants Ārpakalpojuma grāmatveža civiltiesiskās atbildības apdrošināšana». Saskaņā ar likumprojekta 34. pantu šā likuma izpratnē: 1) grāmatvedis ir fiziskā persona, kas, pamatojoties uz rakstveida lī- gumu ar uzņēmumu (izņemot uz- ņēmuma līgumu), uzņēmumā veic gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un citu normatīvajos aktos noteikto finanšu pārskatu sagata- vošanu saskaņā ar attiecīgo norma- tīvo aktu prasībām, kā arī ir kompe- tenta veikt citus ar šo likumu no- teiktos grāmatvedības kārtošanas pienākumus un kuras kompetenci minētajos grāmatvedības jautāju- mos apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī tāda fiziskā persona, kuras kompetenci šajā punktā minētajos grāmatvedības jautājumos aplie- cina pieredze vai iegūts zināšanas apliecinošs atbilstošs sertifikāts grā- matvedības jomā; 2) ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmat- vedības pakalpojumus un kuras kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikāci- jai, ko apliecina attiecīgs izglītī- bas dokuments (diploms vai ap- liecība) grāmatvedības, ekonomi- kas, vadības vai finanšu jomā un kuram ir vismaz trīs gadu pieredze grāmatvedības jomā. Ja ārpakalpo- juma grāmatvedis ir juridiska perso- na, ārpakalpojuma grāmatveža kva- lifikācijai atbilst uzņēmuma valdes loceklis vai darbinieks, kurš atbild par grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu. Kā redzams no likumprojektā grāmatvežiem un ārpakalpojumu grāmatvežiem izvirzītajām izglī- tības un kompetences prasībām, grāmatvežiem tās ir nekonkrētākas, salīdzinot ar prasībām ārpakalpoju- mu grāmatvežiem. Ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju grāmat- vedībā var iegūt, tikai studējot koledžās un augstskolās profesio- nālajās grāmatvedības program- mās. Tas nozīmē, ka likumā ierak- stītais, ka derēs diploms par iegūto izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, neatbilst izvirzītajai prasībai par ceturtā līmeņa profe- sionālo kvalifikāciju grāmatvedībā. Tāpat šīm prasībām neatbilst augst- skolās iegūtā grāmatveža kvalifikā- cija neprofesionālā grāmatveža ba- kalaura un maģistra programmās. Tas nozīmē, ka visiem, kam nav diplomā vai apliecībā ieraksta par ceturtā līmeņa profesionālo kvali- fikāciju grāmatvedībā, lai kļūtu par ārpakalpojuma grāmatvedi, būs jā- iegūst šī kvalifikācija. Jautājums ir arī, kā šīs ārpakalpojumu grāmat- vežiem izvirzītās prasības attieksies uz tiem grāmatvežiem, kuri iegu- vuši izglītību periodā, kad izglītī- bas sistēmā nepastāvēja kvalifikā- cijas līmeņi, bet diplomi ar piešķirtu kvalifikāciju. Ja grāmatvežiem, kuriem nav iz- glītības dokumenta ar ierakstu par ceturtā līmeņa profesionālo kvalifi- kāciju grāmatvedībā, būs paredzēta papildu izglītošanās, tad uzskatu, ka visiem, kuri apmācīs grāmat- vežus, ir jābūt ar noteiktu stundu skaitu licencētām vai akreditētām studiju programmām. Tā kā par ārpakalpojumu grā- matvežu licencēšanu ir paredzē- ti MK noteikumi, tad uzskatu, ka Latvijas Grāmatvežu asociācijai un Ārpakalpojumu grāmatvežu asoci- ācijai vajadzētu aktīvāk iesaistīties priekšlikumu iesniegšanai attiecībā uz izglītības prasībām ārpakalpoju- mu grāmatvežiem, ņemot vērā visas tās izglītības programmas, kādās bija iespējams iegūt grāmatveža zināšanas dažādos laika periodos. Administratīvā atbildība Likumprojektā ir ietverta no- daļa «Administratīvā atbildība grāmatvedības jomā un kompe- tence administratīvo pārkāpumu procesā». Minētā nodaļa ar grozī- jumiem likumā «Par grāmatvedī- bu» 2019. gada 17. oktobrī (stājās spēkā 2019. gada 19. novembrī) kā 18., 19., 20., 21. un 22. pants ir iekļauta likumā «Par grāmatve- dību». Likumprojektā šie panti ir pārņemti ar pantu numerāciju: 41. pants «Administratīvā atbildī- ba par skaidras naudas uzskaites kārtības neievērošanu», 42. pants «Administratīvā atbildība par grā- matvedības kārtošanas nosacīju- mu neievērošanu un par pārskatu neiesniegšanu», 43. pants «Admi- nistratīvā atbildība par attaisnoju- ma dokumentu reģistrēšanas un lietošanas kārtības neievērošanu», 44. pants «Administratīvā atbildī- ba par preču piegādes dokumentu lietošanas un reģistrēšanas kārtības neievērošanu» un 45. pants «Kom- petence administratīvo pārkāpumu procesā». Likuma stāšanās spēkā ir plāno- ta 2001. gada 1. janvārī. Ar likumu saistītie MK noteikumi ir jāpieņem līdz 2001. gada 1. jūlijam. Būtu labi, ja ar likumu saistītie MK noteikumi stātos spēkā vienlai- kus ar likuma spēkā stāšanos. NUMUR A T Ē M A NR. 2 (458) 2020. GADA FEBRUĀRIS 20 Kā redzams no likumprojektā grāmatvežiem un ārpakalpojumu grāmatvežiem izvirzītajām izglītības un kompetences prasībām, grāmatvežiem tās ir nekonkrētākas, salīdzinot ar prasībām ārpakalpojumu grāmatvežiem.Grāmatvedības organizācijas dokumentu un grāmatvedības politika jēdziens Grāmatvedības organizācijas dokumenti no- saka kārtību, kādā dokumentē, novērtē un uz- skaita biedrības saimnieciskos darījumus, mantu un saistības, veic inventarizāciju, sniedz pārska- tus par skaidras un bezskaidras naudas avansu, kā arī izejvielu un citu krājumu izlietojumu, do- kumentē un uzskaita ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus. Gada pārskatu un konsolidēto gada pār- skatu likuma 1. pantā ir skaidrots grāmatve- dības politikas termins: grāmatvedības politika — attiecīgo saimniecisko darījumu, faktu un notikumu uzskaites un fi nanšu pārskata posteņu novērtēšanas un norādīšanas (fi nanšu pārskatā) principi, metodes un noteikumi (piemēram, pamatlīdzekļu novērtēšanas vai nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu vai krājumu atlikumu novērtēšanas metodes, aizņēmuma procentu un soda naudas uzskaites un norādīšanas principi, uzkrājumu veidošanas nosacījumi un metodes, kas tiek izmantotas peļņas vai zaudējumu, vai naudas plūsmas norādīšanai fi nanšu pārskatā). GR Ā M A T V E DĪ B A NR. 2 (458) 2020. GADA FEBRUĀRIS 22 Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalifi cēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par sabiedrības fi nansiālo stāvokli un tās saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. Lai trešajai personai būtu vieglāk orientēties sabiedrībā, tai par palīgu var kalpot kvalitatīvi izstrādāta sabiedrības grāmatvedības politika un grāmatvedības organizācijas dokumenti. Ceļvedis grāmatvedības politikas izstrādāšanā Ilustrācija: © bizvector – stock.adobe.comKāpēc grāmatvedības organizācijas dokumenti ir vajadzīgi? Kārtojot grāmatvedību, grā- matvedis pamatojas uz tiesību normām, kā arī uz grāmatvedības organizācijas dokumentiem. Piemēram, SIA nopērk datoru, kas tiks izmantots preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai ilgāk par gadu, taču tā vērtība ir maza. Grāmatvedim rodas jautājums: vai dators ir uzskatāms par pamatlī- dzekli, vai arī visa pirkuma summa ir iekļaujama izmaksās? Atbildei jābūt attiecīgās SIA grāmatvedības organizācijas dokumentos. Ja SIA mainās grāmatvedis, tad ir svarīgi, lai arī turpmāk grāmatve- dība tiktu kārtota pēc tiem pašiem principiem. Piemēram, ar datora iegādi nedrīkst būt tā, ka viens grāmatvedis datoru uzskata par pamatlīdzekli, bet nākamais tādu pašu datoru iekļauj izdevumos, jo netiek ievērota Gada pārskatu un konsolidēto pārskatu likuma prasī- ba, ka finanšu pārskatiem jāsniedz skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem un peļņu vai zaudēju- miem. Lai nākamais grāmatvedis zinātu, pēc kādiem principiem tiek kārtota attiecīgā uzņēmuma grā- matvedība (kādas ir īpatnības attie- cīgajā uzņēmumā), ir nepieciešama grāmatvedības uzskaites politika un organizācijas dokumenti. Tāpat jāņem vērā, ka Valsts ieņē- mumu dienests, veicot pārbaudes (piemēram, tematisko pārbaudi), pieprasa iesniegt grāmatvedības organizācijas dokumentus. Arī sa- biedrību revidentiem ir vieglāk re- vidēt sabiedrību, ja var iepazīties ar sabiedrības grāmatvedības uzskai- tes principiem. Var secināt, ka termins «grāmat- vedības organizācijas dokumenti» ir plašs, jo ietver ļoti daudz infor- mācijas, kas ir būtiska ne tikai sa- biedrībai, bet arī trešajām pusēm. Turpmāk raksta autore plašāk iz- klāstīs, kādai informācijai būtu jābūt apkopotai un ietvertai grā- matvedības politikā, lai tā sniegtu skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrību un būtu saprotama tre- šajām pusēm. Grāmatvedības poli- tikas izveidošanā jālieto princips, ka politikas izveidošana atvieglos sa- biedrības darbu, organizēs vienotu uzskaiti, būs saprotama arī jauna- jiem darbiniekiem, un tas ļaus ātrāk izprast sabiedrības grāmatvedības procesus un izvairīties no kļūdām. Turpmāk minētos punktus būtu lietderīgi iekļaut, veidojot politiku at- tiecībā uz grāmatvedības kārtošanu, organizāciju, informācijas apriti u.c. 1. Nolikums par grāmatvedības kārtošanu. 2. Grāmatvedības politika. 3. Nolikums par kases operācijām. 4. Nolikums par skaidras vai bezskaidras naudas avansu izsniegšanas un izlietojuma kārtību, dienesta komandējumu un reprezentācijas izdevumu noformēšanu un atspoguļošanu. 5. Komandējuma izdevumu atlīdzināšanas kārtība. 6. Nolikums par vieglās automašīnas izmantošanu saimnieciskajā darbībā, degvielas uzskaiti un norakstīšanu. 7. Nolikums par inventarizācijām. 8. Gada pārskatu un citu grāmatvedības pārskatu sagatavošanas noteikumi. 1. Nolikums par grāmatvedības kārtošanu Vispārēji jādefinē, kādi likumi tiek piemēroti grāmatvedības kārto- šanā. Informācija par attaisnojuma dokumentiem: sabiedrība izstrādā un nosaka organizācijas dokumen- tus atbilstoši savam pamatdarbības veidam, nosakot attaisnojuma doku- mentu formu, saturu, noformējuma veidu. Var pievienot rēķinu paraugus, kādi tiek izmantoti. Jāapraksta infor- mācija par saimnieciskās darbības kārtotiem reģistriem, grāmatvedī- bas ciklu. Jāapraksta grāmatvedības kontrole, kurā ietver informāciju par to, kas kontrolē grāmatvedi, cik bieži kontrolē, kādu informāciju regulāri pieprasa no grāmatveža, par infor- mācijas apmaiņu u.c. Šajā sadaļā ir jāsniedz arī ziņas par grāmatvedības datorprogrammām, kuras izmanto grāmatvedības kārtošanā. Nolikuma izstrādei var izmantot likumu «Par grāmatvedību», Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, Ministru kabineta noteikumus Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas notei- kumi» un Nr. 399 «Noteikumi par sa- biedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elek- troniskā noraksta formu». 2. Grāmatvedības politika Jāatklāj informācija par katru sabiedrībai aktuālu posteni (pamat- līdzekļi, krājumi, debitori, nauda, pašu kapitāls, kreditori, ieņēmumi, izdevumi u.c.), jāsniedz apraksts par katra posteņa klasifikāciju, novērtē- jumu, atzīšanu un atspoguļošanu. F oto: Aivars Siliņš KATRĪNA LINARTE, zvērināta revidenta palīdze un grāmatvede, LU profesionālais maģistra grāds ekonomikā 23 Jāņem vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudes, pieprasa iesniegt grāmatvedības organizācijas dokumentus.GR Ā M A T V E DĪ B A NR. 2 (458) 2020. GADA FEBRUĀRIS 24 Jāatceras par nolietojuma normām, par summām, no kurām iegāde tiek atzīta par pamatlīdzekli vai nema- teriālo ieguldījumu un līdz kurai summai par mazvērtīgo inventāru. Jādefinē nolietojuma aprēķināša- nas metode. Veidojot šo sadaļu, noteikti sabiedrībai jābūt izstrādā- tam aktuālam kontu plānam, kuru izmanto, aprakstot katru posteni — neiekļauj tos kontus, kurus nelieto uzskaitē. Konti, kas tiek aprakstīti grāmatvedības politikā, tādi paši tiek izmantoti grāmatvedības prog- rammā. Jāapraksta politika attiecībā uz uzkrājumu veidošanu (šaubīgiem debitoriem, saistībām u.c.). Obligāti aprakstāma politika attiecībā uz ie- ņēmumu atzīšanu. Ieņēmumu sada- ļai jābūt plašai, aprakstot katru ieņē- mumu veidu, to atzīšanu un atspo- guļošanu. Piedaloties gada pārskata revīzijās un lasot sabiedrību grā- matvedības politikas, var konstatēt, ka ieņēmumu atzīšana parasti tiek aprakstīta ar vienu teikumu (piemē- ram, ieņēmumi tiek atzīti atbilstoši pārliecībai par iespēju uzņēmumam gūt ekonomisko labumu un tik lielā apmērā, kādā to iespējams pamato- ti noteikt, ieņēmumi ir saskaņoti ar izdevumiem u.c.), kas nav korekti. Attiecībā uz izdevumiem būtu liet- derīgi aprakstīt, kas katrā kontā tiek iekļauts, jo bieži vien sabiedrībām ir daudz kontu ar līdzīgiem nosauku- miem un, dalot izmaksas, sabiedrī- ba vienu izdevumu veidu gada laikā mēdz sadalīt dažādos kontos, un līdz ar to izmaksas ir grūti salīdzi- nāmas. Aprakstot nodokļu uzskaiti, noteikti jāievēro likuma «Par nodok- ļiem un nodevām» prasības. Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu: Iedzīvotāju ienākuma nodoklis; Uzņēmumu ienākuma nodoklis; Nekustamā īpašuma nodoklis; Pievienotās vērtības nodoklis; Akcīzes nodoklis; Muitas nodoklis; Dabas resursu nodoklis; Izložu un azartspēļu nodoklis; Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; Uzņēmumu vieglo transportlī- dzekļu nodoklis; Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis u.c. Grāmatvedības politikā jāiz- strādā šādi dokumentu paraugu pielikumi: Kontu plāns; Pamatlīdzekļu uzskaites kartīte; Akts par pamatlīdzekļu pieņem- šanu uzskaitē; Akts par pamatlīdzekļu norakstī- šanu; Rīkojums par avansu norēķinu personām; Avansa norēķins; Akts par savstarpēju norēķinu salīdzināšanos ar debitoriem; Kases izdevumu orderis; Kases ieņēmumu orderis; Akts par savstarpēju norēķinu salīdzināšanu ar kreditoriem; Rīkojums un atskaite par koman- dējumu; Reprezentācijas izdevumu rīko- jums un atskaite; Dokumentu apgrozījuma shēma. 3. Nolikums par kases operācijām Nosaka kārtību, kādā tiek kārtota kases grāmata sabiedrībā, kura veic darījumus ar skaidru naudu. Nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrē- šanu, elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu, noteiktajā kārtībā no per- sonas skaidrā naudā saņemto samak- su reģistrēšanu, izmantojot nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskās ierīces un iekārtas — kases aparātus, hibrīda kases aparā- tus, kases sistēmas vai specializētās ierīces un iekārtas. Definē skaidras naudas darījumu veidus. Ieņēmumu un izdevumu orderu noformēšanas kārtību. Nosaka atbildīgās personas par darījumiem ar skaidru naudu, ka- ses aparātu u.c. Šī nolikuma izstrādē lietderīgi izmantot Ministru kabineta noteikumus Nr. 584 «Kases operāciju uzskaites noteikumi». 4. Nolikums par skaidras vai bezskaidras naudas avansu izsniegšanas un izlietojuma kārtību, dienesta komandējumu un reprezentācijas izdevumu noformēšanu un atspoguļošanu Apraksta, kādus grāmatojumus izmanto avansa norēķinu izsniegša- nai un grāmatojumus pēc atskaites (pirmdokumentu) saņemšanas par avansa izlietojumu. Nosaka, kādai informācijai jābūt ietvertai pirmdo- kumentā, lai summa tiktu atzīta par avansa izlietojumu. Nosaka kārtību, kādā tiek atlīdzināti izdevumi par komandējumu. Definē reprezentā- cijas izdevumus, atbildīgo personu par reprezentācijas izdevumu no- formēšanu. 5. Komandējuma izdevumu atlīdzināšanas kārtība Nosaka, kādi izdevumi tiek atlī- dzināti komandējuma laikā, kādos termiņos tiek atlīdzināti izdevumi, kādas atskaites un pirmdokumen- ti jāsniedz komandējuma izdevu- mu atlīdzināšanai Latvijas teritorijā un izdevumu atlīdzināšanai darba braucienos. Apraksta izmantotos grāmatojumus komandējuma izde- vumu atspoguļošanai grāmatvedī- bā. Šīs politikas izstrādē var izman- tot Ministru kabineta noteikumus Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie uzde- vumi». Jāatceras, ka noteikumos Nr. 969 ir veikti grozījumi, kas stājās Piedaloties gada pārskata revīzijās un lasot sabiedrību grāmatvedības politikas, var konstatēt, ka ieņēmumu atzīšana parasti tiek aprakstīta ar vienu teikumu, kas nav korekti. 25 spēkā 29.11.2019. Tajos komandē- jumu un darba braucienu diennakts normu apmērs ir pārskatīts, ņemot vērā inflācijas rādītājus, un pietuvi- nāts komandējumu diennakts nor- mu apmēram, ko kompensē citas Baltijas valstis. Pa Latviju noteiktais dienasnaudas apmērs bija 6 eiro, turpmāk tie būs 8 eiro. Līdz šim sa- skaņā ar noteikumu 8.10. punktu darbinieka braukšanas izdevumus Latvijas teritorijā sabiedriskajā trans- portā (arī taksometros) atlīdzināja par summu, kas nepārsniedz 30% no visām komandējuma dienām no- teiktās dienasnaudas kopsummas (ja iesniegti attiecīgos izdevumus aplie- cinoši attaisnojuma dokumenti). Ar grozījumiem noteikts, ka braukšanas faktiskos izdevumus Latvijas teritorijā sabiedriskajā transportā (arī takso- metros), ja tā izmantošana ir bijusi pamatota, atlīdzina pilnā apmērā (ja ir iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumen- ti). Noteikumu 1. pielikumā minētās izdevumu diennakts normas koman- dējumiem (darba braucieniem) uz ārvalstīm ir pārskatītas, ņemot vērā Ārlietu ministrijas (Latvijas pārstāv- niecību) priekšlikumus. Šie grozījumi arī jāiestrādā grāmatvedības politikā. 6. Nolikums par vieglās automašīnas izmantošanu saimnieciskajā darbībā, degvielas uzskaiti un norakstīšanu Nosaka atskaišu veidu, formu un saturu par degvielas izlietoju- mu. Apraksta izmantotos grāmato- jumus par vieglās automašīnas iz- mantošanu atspoguļošanu. Nosaka atbildīgo personu par atskaišu sa- gatavošanu. Šo nolikumu var iz- strādāt, pamatojoties uz šādiem normatīvajiem aktiem: Latvijas Republikas likums «Par grāmatvedību»; Latvijas Republikas Trans port- līdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transport- līdzekļu nodokļa likums; Ministru kabineta noteikumi Nr. 858 «Transportlīdzekļa eks- pluatācijas nodokļa un uzņē- mumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība»; Ministru kabineta noteikumi Nr. 585 «Noteikumi par grāmatve- dības kārtošanu un organizāciju»; Latvijas Republikas likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»; Ministru kabineta noteikumi Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvo- tāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība»; VID Metodiskais materiāls uzņē- mumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātājiem. 7. Nolikums par inventarizācijām Nosaka atbildīgās personas par inventarizācijas norisi un kārtību, kādā tiek noteiktas inventarizācijas komisijas. Nosaka nepieciešamās in- formācijas apjomu inventarizācijas sarakstam un inventarizācijas rezul- tātu apkopojumu termiņus, inven- tarizācijas biežumu (termiņus) u.c. 8. Gada pārskatu un citu grāmatvedības pārskatu sagatavošanas noteikumi Sabiedrība visbiežāk sagatavo gada pārskatu par katru pārskata gadu likuma «Par grāmatvedību» izpratnē atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām. Noteikti jāmin, pēc kādas formas tiek sastādīts peļņas vai zau- dējumu aprēķins un naudas plūsmas pārskats. Jāsniedz ziņas par to, kas katrā bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķinā, naudas plūsmas pārskatā un pašu kapitāla izmaiņu pārska- tā tiks atklāts katrā rindā. Jāatklāj informācija par finanšu pielikumā ietverto informāciju. Jāsniedz ziņas par to, kā notiks kļūdu labošana, informācija par grāmatvedības ap- lēsēm izmantoto un politikas maiņu. Jāatceras, ka, iegādājoties gata- vu grāmatvedības politikas parau- gu, tas jāpakārto katrai sabiedrībai individuāli. Problēmas un nepilnības rada tas, ka sabiedrības iegādājas gatavu grāmatvedības politiku, kas neatbilst to uzskaites princi- piem — tiek aprakstīti posteņi, kas nav aktuāli sabiedrībai, kontu plāns nesakrīt ar praksē lietoto, nav defi- nētas nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu atzīšanas summas, nekorektas nolietojuma normas, kas nesakrīt ar praksē lietotajām nor- mām, ieņēmumu un izdevumu atzī- šanas princips nav pilnīgi aprakstīts. Kvalitatīvi un individuāli sabiedrībai izstrādāta grāmatvedības politika var būt labs palīgs grāmatvedības kārtošanā un organizācijā, sniedzot informāciju gan sabiedrības darbi- niekiem, gan trešajām pusēm, kā arī sabiedrību zvērinātiem revidentiem. Smelties informāciju par nepie- ciešamo grāmatvedības politikā var: Finanšu ministrijas mājaslapā (www.fm.gov.lv), sadaļā grāmat- vedības politika iedaļā Grāmat- ve dības organizācijas dokumentu rokasgrāmata mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām, kurā ir pieejama gan rokasgrāmata, gan grāmatvedības politikas piemērs. Pieejams: https://www.fm.gov.lv/ lv/sadalas/gramatvedibas_politika/ gramatvedibas_organizacijas_doku- mentu_rokasgramata_mikrosabied- ribam_un_mazam_sabiedribam/ Metodikai noteikti jāatbilst Latvijas Republikā izdotajiem nor- matīvajiem aktiem, kuriem pakļauts attiecīgais bizness. Kvalitatīvi un individuāli sabiedrībai izstrādāta grāmatvedības politika var būt labs palīgs grāmatvedības kārtošanā un organizācijā, sniedzot informāciju gan sabiedrības darbiniekiem, gan trešajām pusēm, kā arī sabiedrību zvērinātiem revidentiem.Pamatlīdzekļu pārvērtēšana Pamatlīdzekļu lietderīgās lietoša- nas laikā bieži vien rodas situācijas, kad aktīva vērtība var neatbilst to patiesajai vērtībai. Šādos gadījumos normatīvie akti paredz pārvērtēšanu. Pārvērtēšana ir pamatlīdzekļa atkār- tota novērtēšana, lai gūtu patiesu priekšstatu par to īsto vērtību, kam būtu jābūt aktīva tirgus vērtībai. Pamatlīdzekļu patiesā vērtība ir summa, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, izpildot saistī- bas parastā darījumā starp tirgus dalībniekiem minētā aktīva vai sais- tību novērtēšanas datumā. Kā metodoloģiski, tā praktiski pamatlīdzekļu pārvērtēšana ir visai sarežģīts un komplicēts process, sākot no lēmuma pieņemšanas par pārvērtēšanu, tās īstenošana un beidzot ar atspoguļošanu grāmat- vedības uzskaitē. Pārvērtēšanas nepieciešamību parasti izraisa situācija, kad uzskaites vērtība vairs neatbilst iespējamai tir- gus vērtībai, kas izpaužas kā pamat- līdzekļu tirgus vērtības samazinājums vai palielinājums, kas nav radis atspo- guļojumu grāmatvedības uzskaitē. Pamatlīdzekļu vērtības samazi- nājums var rasties, ja: aktīvs ir bojāts avārijas vai nolai- dīgas ekspluatācijas dēļ; aktīvs ir priekšlaicīgi fiziski nolie- tots pastiprinātas ekspluatācijas rezultātā, kad noteiktās nolieto- juma normas neatbilst faktiska- jiem ekspluatācijas apstākļiem; aktīvs ir tehnoloģiski novecojis; analogam aktīvam ir pazeminā- jusies tirgus cena. Savukārt pamatlīdzekļa vērtības palielinājums var rasties, ja: ir notikušas izmaiņas aktīva tir- gus cenā; veikta aktīva modernizācija, re- konstrukcija, uzlabošana utt. Faktorus, kas ir pamatlīdzekļu tirgus vērtības samazinājuma vai palielinājuma pamatā, ir pieņemts grupēt šādi: tehniskie: īpašuma tehniskais stāvoklis; objekta fiziskais nolietojums; infrastruktūra, komunikācijas; ģeogrāfiskie: apbūves gabala reljefs; zonējums; atrašanās vieta (attālums līdz apdzīvotiem centriem); apmeklētāju plūsma; vietas sakoptība, dabas ainava; ekonomiskie: nekustamā īpašuma attīstī- bas ekonomiskie nosacījumi; teritorijas sociālekonomiskā situācija; pieprasījums un piedāvājums pēc noteiktiem īpašumiem (piemēram, dzīvokļi); privātie ierobežojumi: apgrūtinājumi; īres/nomas līgumi; mantisko tiesību apgrūtinājumi; valstiskie ierobežojumi: kultūrvēsturiskie objekti; īpaši aizsargājamās teritorijās esošie objekti; vides un dabas resursu aiz- sargjoslas; sanitārās, ekspluatācijas, dro- šības aizsargjoslas; krasta, plūdu zonas; ja nekustamais īpašums atro- das virs un zem cauruļvadiem, elektropārvades un sakaru lī- nijām — kabeļu līnijas ass; sarkanā līnija (ceļi, ielas, pie- brauktuves, kas norobežo apbūvei izmantojamo terito- riju) u.c. Parasti situācija par pamatlī- dzekļu pārvērtēšanu aktualizējas tajos gadījumos, kad notiek: darījumi ar pamatlīdzekļiem (pirkšana, pārdošana); investoru piesaistīšana uzņēmu- ma attīstībai; Ilustrācija: © Hurca! – stock.adobe.com TURPINĀJUMS Sākums Bilances 2019. gada Nr. 12 (456) un 2020. gada Nr. 1 (457) GR Ā M A T V E DĪ B A NR. 2 (458) 2020. GADA FEBRUĀRIS Pamatlīdzekļu patiesā vērtība ir summa, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, izpildot saistības parastā darījumā starp tirgus dalībniekiem minētā aktīva vai saistību novērtēšanas datumā. Pamatlīdzekļi un to uzskaite komerc– sabiedrībās 3 26 ilgtermiņa materiālo aktīvu po- tenciālās vērtības noteikšana; ilgtermiņa materiālo aktīvu ie- guldīšana pamatkapitālā; uzņēmuma reorganizācija; ilgtermiņa materiālo aktīvu ap- drošināšana; uzņēmuma finanšu pārskatu sa- gatavošana. Pamatlīdzekli, kura vērtība ir bū- tiski lielāka par tā sākotnējo vērtību vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, var pārvērtēt atbilstoši aug- stākai vērtībai, ja var pieņemt, ka vēr- tības paaugstinājums būs ilgstošs. Nekustamā īpašuma objektu vērtību atbilstoši zemākai vai aug- stākai vērtībai var noteikt sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs. Ja nekustamā īpašuma objekti pār- vērtēti atbilstoši augstākai vērtībai, finanšu pārskata pielikumā norāda, vai vērtības izmaiņu pamatā ir serti- ficēta nekustamā īpašuma vērtētāja sniegtais atzinums. Ja sabiedrība izvēlas izmantot pārvērtēšanas metodi, tad: lai izvairītos no pamatlīdzekļu objektu izlases veida pārvērtē- šanas un tādu kopsummu norā- dīšanas finanšu pārskatā, kuras balstītas uz dažādām novērtē- šanas metodēm vienas un tās pašas pamatlīdzekļu uzskaites grupas ietvaros, pārvērtē visu pamatlīdzekļu uzskaites grupu, pie kuras saskaņā ar sabiedrības noteikto grāmatvedības politiku pamatlīdzeklis pieder. Par pamat- līdzekļu uzskaites grupu uzskata līdzīga veida un sabiedrības dar- bībā līdzīgi lietotu pamatlīdzekļu kopumu (piemēram, zemesgaba- li, ēkas, inženierbūves, ilggadīgie stādījumi, dzelzceļa ritošais sa- stāvs, jūras un upju flotes trans- portlīdzekļi, gaisa kuģi, konkrētas tehnoloģiskās iekārtas, mēbeles); pamatlīdzekļu pārvērtēšanu veic regulāri atkarībā no pārvērtēja- mo pamatlīdzekļu patiesās vēr- tības izmaiņām. Ja pārvērtētā pamatlīdzekļa patiesā vērtība būtiski atšķiras no tā bilances vērtības, ir nepieciešama turp- māka pārvērtēšana. Ja pamat- līdzekļa patiesā vērtība mainās nenozīmīgi, to var pārvērtēt reizi trijos vai piecos gados; pamatlīdzekļa līdzšinējo uzskai- tes vērtību pēc pārvērtēšanas aizstāj ar pārvērtēšanā noteikto šā pamatlīdzekļa jauno uzskai- tes vērtību (turpmāk — pamat- līdzekļa jaunā uzskaites vērtība); ja pārvērtētā pamatlīdzekļa liet- derīgās lietošanas laiks ir iero- bežots, jauno uzskaites vērtību pakāpeniski noraksta, aprēķinot nolietojumu. Pamatlīdzekļa jauno uzskaites vērtību grāmatvedībā aprēķina, iz- mantojot vienu no šādām metodēm: atbilstoši palielina vai samazi- na līdz pārvērtēšanas datumam uzkrāto nolietojumu vai pa- matlīdzekļa līdzšinējo uzskaites vērtību, lai iegūtu jaunu pamat- līdzekļa bilances vērtību, kas ir vienāda ar tā pārvērtēšanā no- teikto patieso vērtību; sākotnēji noraksta līdz pārvērtē- šanas datumam uzkrāto nolie- tojumu no pamatlīdzekļa līdzši- nējās uzskaites vērtības un pēc tam atlikušo summu attiecīgi palielina vai samazina atbilstoši pamatlīdzekļa pārvērtēšanā no- teiktajai patiesajai vērtībai. Pamatlīdzekli, kura vērtība ir bū- tiski lielāka par tā iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksu, vai no- vērtējumu iepriekšējā gada bilancē, var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai, ja var pieņemt, ka vērtī- bas paaugstinājums būs ilgstošs. Pamatlīdzekļu nolietojums un iegul- dījumu vērtības samazināšanās kat- ru gadu jāaprēķina atbilstoši iegrā- matotajai attiecīgā gada vērtībai un tādās pašās summās jāiegrāma- to peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Pārvērtēšanas rezultātā radies vērtī- bas pieaugums ir jāiegrāmato pos- tenī «Ilgtermiņa ieguldījumu pārvēr- tēšanas rezerve». Ja pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums pilnībā vai daļēji kompensē tā paša ilgtermiņa ieguldījumu objekta vēr- tības samazinājumu, kas iepriek- šējos pārskata gados bija ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas, šādu vērtības pieaugumu summā, kas nepārsniedz minētās izmaksas, ietver peļņas vai zaudē- jumu aprēķinā kā ieņēmumus tajā pārskata gadā, kad tas konstatēts. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvēr- tēšanas rezervi samazina, ja pārvēr- tētais objekts ir likvidēts vai to vairs neizmanto, vai vērtības palielinā- šanai vairs nav pamata. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt dividendēs, izlie- tot zaudējumu segšanai, ieskaitīt kapitālos vai citās rezervēs, izlietot sociālajai sfērai, labdarībai, ne arī citiem mērķiem. Gada pārskata pielikumā par katru pārvērtēto pamatlīdzekli no- rāda pārvērtēšanas pamatojumu, kā arī novērtējuma starpību. Viens no bieži diskutētajiem jau- tājumiem ir pārvērtēšanas biežums, kas ir atkarīgs no pārvērtējamo īpa- šumu, ražotņu un iekārtu posteņu patiesās vērtības izmaiņām. Ja pār- vērtētā aktīvu objekta patiesā vērtība būtiski atšķiras no uzskaites summas, ir nepieciešama atkārtota pārvērtēša- na. Dažu īpašumu, ražotņu un iekār- tu posteņu patiesā vērtība var nozī- mīgi un strauji mainīties, tādējādi radot nepieciešamību tos pārvērtēt katru gadu. Tik bieža pārvērtēšana nav nepieciešama, ja īpašumu, ražot- ņu un iekārtu posteņu patiesā vēr- tība mainās maz. Šādos gadījumos F oto: Aivars Siliņš VITA ZARIŅA, Dr. oec., Ekonomikas un kultūras augstskolas profesore Gada pārskata pielikumā par katru pārvērtēto pamatlīdzekli norāda pārvērtēšanas pamatojumu, kā arī novērtējuma starpību. 27varētu pietikt ar pārvērtēšanu vienu reizi trijos vai piecos gados. Bieži vien rodas situācijas, kad aktīvu nolietojumu normas tiek no- teiktas nepamatoti un kļūdaini — bez aprēķina un pamatojuma, pie- mērojot vispārpieņemtas nolietoju- ma normas, kas ne vienmēr atbilst attiecīgai sabiedrībai. Piemēram, pašlaik datoriem parasti nosaka trīs gadu ilgu izmantošanas laiku, neņemot vērā katras sabiedrības informācijas tehnoloģijas prasības, ne arī izvērtējot jauna aktīva iegā- des iespējas. Līdzīga situācija ir arī ar citiem aktīviem. Tādējādi rodas neatbilstība. Ilgtermiņa materiālie aktīvi tiek priekšlaikus noamorti- zēti, uzskaitē ir bez atlikušās vērtī- bas, bet tas apmierina sabiedrības ražošanas prasības, tāpēc turpinās to izmantošana. Uzskaitē ar 0 vēr- tību nereti ir arī ražošanas procesā izmantojamas ēkas un būves, kas vairumā gadījumu noticis, priva- tizācijas vai pirkšanas procesā ie- gādājoties objektu (ražotni vai tās daļu) kopumā bez atsevišķu objektu izvērtēšanas. Nepārvērtēšanas rezultāts ir tāds, ka bilances aktīvs neatspogu- ļo attiecīgā perioda aktīvu faktisko vērtību, produkcijas pašizmaksa un pakalpojumi neatspoguļo fak- tiskās izmaksas. Ir situācijas, kad autotransports ar 0 eiro vērtību atrodas Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzskaitē un tā lietošanai sabiedrībā tiek norakstīta degviela. Līdzīgi ir ar datoriem 0 eiro vērtībā, kuri darbojas, izmantojot licencētas datorprogrammas, darbagaldi ražo produkciju. Aktīvu nepareizi noteik- tas vērtības rezultātā rodas neko- rekta informācija finanšu pārskatos. Iespējamie iemesli, kāpēc ko- mercsabiedrības aktīvu pārvērtēša- nu veic reti: komercsabiedrības vadība neiz- vērtē zaudējuma ietekmi, kādu atstāj neprecīza izmaksu uzskai- te uz aktīvu novērtējumu un pro- dukcijas un pakalpojumu pašiz- maksu un jaunu iekārtu iegādi; nepietiekami tiek novērtēta tir- gus vērtības ietekme. Remontu ietekme uz pamatlīdzekļu vērtību vai peļņu No uzskaites viedokļa daudzējā- dā ziņā joprojām līdz galam neatri- sināta ir to investīciju uzskaite, kas saistās ar komercsabiedrības ražoša- nas un sociālās bāzes sistemātisku atjaunošanas un uzturēšanas eks- pluatācijas kārtībā nodrošināšanu. Šo bāzi, kas lietderīgās lietošanas laikā nolietojas un zaudē savas sā- kotnējās tehniskās īpašības, morāli noveco, veido daudz dažādu sastāv- daļu, kuru atjaunošanu un uzturē- šanu ekspluatācijas kārtībā uzskaitē atspoguļo kā remontus, iedalot tos saskaņā ar pastāvošo praksi: kapitālajā remontā un kārtējā remontā. Pēc būtības iekārtu un transpor- ta līdzekļu kapitālais remonts ietver pilnu agregāta pārbūvi, bāzes un galveno korpusa daļu un mezglu maiņu, aizvietošanu vai maiņu vi- sām nolietotām detaļām un mez- gliem ar jauniem un moderniem; agregāta regulēšanu un pārbaudi. Ēku un būvju kapitālais remonts ir nolietoto detaļu un konstrukciju nomaiņa ar izturīgākām un moder- nākām, kas uzlabo objektu eksplua- tācijas iespējas. Diemžēl grāmatvedības uzskai- tes normatīvie akti nenosaka kapitā- lā un kārtējā remonta noteikumus. Saskaņā ar pastāvošo praksi pie kārtējā remonta pieder periodisks remonts, kas nodrošina būves eks- pluatāciju no tās būvniecības vai kapitālā remonta nobeiguma līdz nākamajam remontam vai rekons- trukcijai. Pareizam iedalījumam ka- pitālajā un kārtējā remontā ir liela nozīme uzskaitē, jo no šī iedalīju- ma ir atkarīga remontos ieguldīto līdzekļu norakstīšana — kārtējā re- monta izmaksas tiek norakstītas iz- devumos tajā pārskata periodā, kad tās veiktas, bet kapitālā remonta izmaksas tiek kapitalizētas (pievie- notas aktīva uzskaites vērtībai) un norakstītas pakāpeniski. Atkarībā no tā, kādu pieeju iz- vēlas uzņēmuma vadība — kapita- lizēt izmaksas vai norakstīt izdevu- mos —, var mainīties informācija finanšu pārskatos. Tā kā finanšu uzskaites viens no svarīgākajiem pamatnoteikumiem ir darījumu atspoguļošana pēc būtī- bas, tad arī izdevumi jāuzskaita pēc to būtības, ievērojot šādus pamat- noteikumus: izdevumi, kas dod labumu nā- kotnē vairāku pārskata periodu garumā, ir kapitalizējami un uz izmaksām attiecināmi laikā, kurā šie nākotnes labumi tiek saņemti; aktīvu kārtējā remonta un uztu- rēšanas izdevumi ir atzīstami par izmaksām peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tiklīdz tie rodas. Īpašumu, ražotņu un iekārtu re- monta un uzturēšanas tēriņi kalpo, lai atjaunotu vai saglabātu ekono- miskos labumus nākotnē, kurus var gaidīt no sākotnēji noteiktā aktīva objekta darbības rezultātu standar- ta. Parasti tēriņus atzīst par izdevu- miem tad, kad tie rodas. Tā iekārtu apkalpošanas vai remonta izmak- sas parasti ir izdevumi, jo tās nevis uzlabo, bet gan atjauno sākotnēji noteikto aktīva objekta darbības rezultātu standartu. Taču šāds iedalījums ir pārāk vis- pārējs un nepietiekams, konkrētos gadījumos komercsabiedrībai nākas grūti izšķirties par to, ko pieskaitīt kārtējām remonta izmaksām, ko — kapitālajām izmaksām. Skaidru at- bildi nedod arī pastāvošie norma- tīvie akti. Atkarībā no pieņemtā lēmuma par izlietoto līdzekļu iedalījumu ka- pitālieguldījumos vai pārskata pe- rioda izdevumos: ietekmē gada peļņu vai zaudē- jumus; ietekmē nekustamā īpašuma no- dokļa apmēru; ietekmē (vai neietekmē) remon- tētā aktīva bilances vērtību. Attiecībā uz izmaksām kārtē- jam remontam jāņem vērā — pār- skata perioda remonta izdevumi ir sistemātisks un ekspluatācijas vajadzībām atbilstošs remonts, lai apturētu objektu no priekšlaicīgas nolietošanas un uzturētu eksplua- tācijas (darba) stāvoklī, izņemot tos gadījumus, ja izdevumi ir rela- Atkarībā no tā, kādu pieeju izvēlas uzņēmuma vadība — kapitalizēt izmaksas vai norakstīt izdevumos —, var mainīties informācija fi nanšu pārskatos. GR Ā M A T V E DĪ B A NR. 2 (458) 2020. GADA FEBRUĀRIS 28tīvi lieli salīdzinājumā ar parastajām ilgtermiņa materiālo aktīvu uzturē- šanas vai saglabāšanas izmaksām un no remonta gūtais ekonomis- kais guvums saistāms ar vairākiem pārskata periodiem. Ja viena vai vairāku nākamo periodu ieņēmu- mi ir atkarīgi no pārskata periodā izdarītajām ilgtermiņa materiālo aktīvu remonta izmaksām, tad šīs izmaksas var norakstīt pakāpeniski attiecīgajos pārskata periodos. Nepieciešams nodalīt uzturēša- nas remontu izmaksas u.c. izmak- sas, kas saistītas ar aktīva eksplua- tāciju. Aktīva objekta remonta un apkalpošanas izmaksas var būt sa- mazinātas, bet tas var izraisīt citu izdevumu palielinājumu, piemēram, degvielas, darbaspēka izmaksas. Tādā veidā, ja aktīva atdeves izmak- sas paliek nemainīgas, tad aktīva tīrais ienākums komercsabiedrībā samazinās. To var radīt nepiecieša- mie remonti sakarā ar aktīvu nove- cošanos. Remontu daudzums sa- mazina aktīva lietderīgo laiku un tā produktivitāti. Atbilstoši amortizā- cijas koncepcijai, kas pamatojas uz ražošanas potenciāla atjaunošanu, aktīva produktivitātes pazemināša- nos nepieciešams ņemt vērā. Būtisks uzlabojums saistīts ar sākotnējo funkciju paplašināšanu vai izmantošanu. Uz to var norādīt: izmaiņas aktīva funkcijā vai iz- mantošanā; būtiska lietderīgā izmantošanas laika pagarināšana un pieau- gums ražošanas apjomos; būtiskas izmaiņas aktīva ārējā veidolā; neproporcionāli liela investīcija aktīvā, salīdzinot ar tā bilances vērtību. Sevišķi autotransporta nozarē remontos iztērēto līdzekļu uzskaitei ir būtiska nozīme. Autotransporta ekspluatācijas izdevumi ir saistīti ar atsevišķu daļu un materiālu iegādi, remontiem, tehniskām apskatēm, tehnisko apkopi, apdrošināšanu u.c. Nomaināmās automašīnu de- taļas, daļas un materiāli lielākoties tiek uzskaitīti kā krājumi un atzīti par izmaksām peļņas vai zaudēju- mu aprēķinā, tos izlietojot, ja vien tie netiek izmantoti kapitalizējamu automašīnas uzlabojumu veikšanai. Ja neņem vērā morālo nolieto- jumu un aktīvu atjaunošanas (no- maiņas) politiku, tad tāda aktīva ekspluatācijas laiks, piemēram, kravas transportam, ir kāda dzīvībai svarīgas detaļas kalpošanas ilgums. Bez nepieciešamā remonta un sav- laicīgas detaļu nomaiņas objekta kalpošanas laiks ir līdzvērtīgs tā gal- veno detaļu kalpošanas laikam, pie- mēram, riepas pārduršana var būt liktenīga mašīnai. Bet bojātu riepu parasti maina vai remontē, kas pa- garina mašīnas kalpošanas laiku, līdz sabojājas vai nolietojas cita detaļa. Citi aktīvi, piemēram, vēs- tures un kultūras vērtības, saglabā- jas sākotnējā vērtībā, bet izdevumi to uzturēšanā lielā mērā pārsniedz parastā remonta izmaksas. Šeit būtu nepieciešams atrast skaidrojumu terminam «uzturēša- na», kas šajā gadījumā nozīmē īpa- šuma saglabāšanu darba stāvokli, t.i., paredzamos pārskata perioda remontus. Termins «remonts» nozī- mē aktīva atjaunošanu bez sagaidā- mā kalpošanas laika palielināšanās. Tomēr remontam ir divi veidi: mašīnas vai tās detaļu remonts sā- kotnējo darbaspēju atjaunošanai; vienas vai vairāku aktīva deta- ļu nomaiņa pret jaunu, bet bez vērtības palielinājuma. Izdevumi uzturēšanai un re- montiem var pieaugt ekspluatācijas laikā. Ja kāds aktīva elements tiek nomainīts katru gadu, bet cits — lielākā laika intervālā, tad laika gai- tā būs novērojama aizvietojuma pieaugums, tāpēc arī remonta izde- vumi. Piemēram, tehnoloģiskās ie- kārtas detaļu nolietojuma rezultātā samazinās tā ražošanas potenciāls. Tomēr, ja katru detaļu laikus nomai- nītu pret jaunu, tad tehnoloģiskā iekārta saglabātu ražošanas jaudas un ražošanas potenciāla samazinā- juma nebūtu. Tātad amortizācijas atskaitījumu vietā ir izdevumi ražo- šanas potenciāla uzturēšanai, t.i., aktīva uzturēšanas izdevumi. Bet tas nozīmē, ka amortizācijas atskai- tījumi ietver izdevumus aktīvu uz- turēšanai, kurus komercsabiedrība nenodrošina. Vairumā gadījumu mašīnas un iekārtas ietver detaļu sistēmu, kuras nolietojas dažādā ātrumā. Izdevumi detaļu regulārai nomaiņai var tikt attiecināti uz atskaites pe- riodu, jo elementu regulāra nomai- ņa paredzēta aktīva ekspluatācijas nodrošināšanai normatīvā kalpoša- nas laikā. Tādu izdevumu kapitali- zācija nedod nekādas priekšrocības tāpēc, ka nav iespējams izdevu- miem pretstatīt ienākumus. Katrā atskaites periodā ir tādi izdevumi (aizvietošanas), un to kapitalizāci- ja un sadale pa atskaites periodiem amortizācijas rezultātā nedos labā- ku rezultātu. Pamatlīdzekļu izslēgšana Pamatlīdzekli izslēdz no grāmat- vedības uzskaites, kad tas: atsavināts (pārdots vai apmai- nīts, nodots finanšu nomā, zie- dots vai dāvināts, ieguldīts citas kapitālsabiedrības kapitālā); likvidēts, jo no tā lietošanas vai at- savināšanas nākotnē vairs netiek gaidīti saimnieciskie labumi (arī zādzības vai avārijas rezultātā). Pamatlīdzekļa izslēgšanu atspo- guļo grāmatvedībā tajā pārskata gadā, kad tas atsavināts vai lik- vidēts. Ar atsavinātā vai likvidētā pamatlīdzekļa izslēgšanu saistītos ieņēmumus un izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos norāda neto vērtībā. Ja izslēgtais pamatlīdzeklis ir bijis novērtēts, izmantojot pārvērtēšanas metodi, tad, aprēķinot peļņu vai zaudē- jumus no pamatlīdzekļa izslēg- šanas, ņem vērā arī ieņēmumus, kas radušies, izslēdzot no bilances posteņa «Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve» šā pamat- līdzekļa vērtības pieauguma sum- mas atlikumu. Nomaināmās automašīnu detaļas, daļas un materiāli lielākoties tiek uzskaitīti kā krājumi un atzīti par izmaksām peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tos izlietojot, ja vien tie netiek izmantoti kapitalizējamu automašīnas uzlabojumu veikšanai. 29Next >