< PreviousIzplatītākās aktuālās kļūdas UIN deklarāciju iesniegšanā Uzņēmumu ienākuma nodokļa de- klarācijas iesniegšana ir būtiski mai- nījusies kopš 2018. gada, kad stājās spēkā jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums. Līdz tam Valsts ieņē- mumu dienesta Elektroniskās deklarē- šanās sistēmā (VID EDS) bija izveidots apvienots dokuments «Gada pārskats un uzņēmumu ienākuma nodokļa dek- larācija», taču kopš nodokļu reformas abi dokumenti (deklarācija un gada pārskats) EDS sistēmā ir pieejami atse- višķi un tiem noteikti dažādi iesniegša- nas termiņi, informē Dina Kucina. «Mūsuprāt, jaunā Uzņēmumu ienā- kuma nodokļa deklarācija ir veidota tā, lai būtu nodokļu maksātājam vieglāk saprotama, turklāt EDS ir iestrādātas daudzas palīgformulas, kas palīdz aiz- pildīt deklarāciju,» saka Inita Ābele. Atbildot uz deklarācijas sākumā uzdo- tajiem jautājumiem, tiek aktualizētas nepieciešamās rindas un nevajadzīgās rindas paslēptas. Ierakstot informāciju nepieciešamajā rindā, EDS pati aprēķi- na ar nodokli apliekamo bāzi un pašu nodokli. Lai atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu, iesaka izmantot pogu «Pieprasīt vērtības no VID datubāzes». Tomēr, tā kā jaunā deklarācijas forma atšķiras no iepriekšējās, ir vairāki aspek- ti, kas grāmatvežus mēdz samulsināt, radot pārpratumus un liekot kļūdīties. Taksācijas periods un pārskata periods Pirmā atšķirība ir tā, ka iepriekš deklarācija bija jāiesniedz par gadu, bet tagad deklarācijas iesniedzamas par mēnesi (obligāti iesniedzama de- klarācija par taksācijas periodu, kas NUMUR A T Ē M A NR. 3 (459) 2020. GADA MARTS 10 Biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas, iesniedzot gada pārskatus un UIN deklarācijas Svarīgākās atskaites, kas uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem sniedzamas Valsts ieņēmumu dienestam, ir UIN deklarācijas un gada pārskati. Gada pārskatu iesniegšanā sācies pats karstākais «ražas laiks», jo uzņēmumiem tas jāizdara līdz 30. aprīlim. Savukārt deklarāciju iesniegšana ir aktuāla par katru mēnesi, kad vien notikuši ar UIN apliekami darījumi (pat ja daudzi uzņēmumi iesniedz tikai taksācijas perioda pēdējā mēneša deklarāciju, ko tie, kam taksācijas gads beidzas līdz ar decembri, iesniedz līdz 20. janvārim). Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, EDS sistēmā iesniedzot UIN deklarācijas un gada pārskatus, un kā izvairīties no uzkāpšanas uz šiem «grābekļiem», kas bieži nozīmē lieku laika un darba (labi, ja ne naudas) patēriņu? Konsultāciju žurnāla Bilance lasītājiem sniedz trīs Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas — Dina Kucina, Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore, Inita Ābele, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās nodaļas vadītāja, un Līga Malteniece, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās nodaļas galvenā nodokļu inspektore.attiecas uz pārskata gada pēdē- jo mēnesi, kā arī deklarācijas par tiem mēnešiem, kuros notikuši ar UIN apliekamie darījumi). Līdz ar to EDS, iesniedzot deklarāciju, ir jāno- rāda gan tās taksācijas periods, gan pārskata periods jeb pārskata gads (iepriekšējās deklarācijas variantā bija norādāms tikai pārskata gads). Tieši šeit arī rodas pirmie pārpratu- mi un kļūdas, jo grāmatvežiem bieži gadījies sajaukt taksācijas periodu ar pārskata periodu. «Pārskata periods ir «klasiskais» taksācijas gads, par ko grāmatvedis veido arī bilanci, savukārt taksācijas periods ir konkrētais mēnesis, par kuru iesniedz deklarāciju. Vispirms nodokļu maksātājam jānorāda pār- skata periods — tas ir gads, pēc tam norāda taksācijas periods — de- cembris. Ļoti bieži, vēloties iesniegt deklarāciju par kādu atsevišķu mē- nesi (piemēram, novembri), nodok- ļu maksātājs šo mēnesi norāda kā taksācijas perioda pēdējo mēnesi (lai gan pēdējais mēnesis ir cits, piemē- ram, decembris). Tādā gadījumā EDS to uztver kā gada pēdējā mēneša deklarāciju, un līdz ar to arī tālākā deklarācijas forma jau tiek izpildīta kā gada pēdējā mēneša deklarācijai, kas atšķiras no pārējo mēnešu de- klarācijām,» skaidro I. Ābele. Piemēram, ja nodokļu maksātā- jam pārskata gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī, tad, ie- sniedzot deklarāciju par 2019. gada novembri, EDS būs jānorāda: Pārskata periods: no 01.01.2019. līdz 31.12.2019. Taksācijas periods: 2019. gada novembris Šajā piemērā nodokļu maksātāji mēdz kļūdīties, kā pārskata periodu norādot laika posmu no 01.01.2019. līdz 30.11.2019. Sistēma šādas kļū- das automātiski nespēj atpazīt, jo var būt arī reālas situācijas, kad pār- skata periods ir īsāks vai pat garāks par 12 mēnešiem (piemēram, jauna uzņēmuma pirmā deklarācija vai pē- dējā deklarācija, izbeidzot uzņēmu- ma darbību). Kad jāmaksā un jādeklarē minimālais nodoklis No pārskata perioda nepareizas norādīšanas nereti izriet arī nāka- mā kļūda — nepamatota saimnie- ciskās darbības minimālā nodokļa aprēķināšana vai neaprēķināšana. Kā zināms, jebkuram saimniecis- kās darbības veicējam ir jāmaksā vismaz minimālais nodoklis no saimnieciskās darbības 50 eiro gadā (pat ja apgrozījuma nav bijis vispār), un atbrīvoti no šī nodokļa ir tikai jaunie nodokļu maksātāji, kas pārskata gadā reģistrēti uzņē- mumu reģistrā un otrajā taksācijas gadā, kā arī saimniecisko darbību izbeidzošie nodokļu maksātāji par pēdējo pārskata gadu (gadu, kurā ir pabeigts sabiedrības likvidācijas process), kā arī, protams, tie, kuri jau maksājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošinā- šanas iemaksas, vai tie, kuriem pār- skata periodā ir bijuši ar uzņēmu- mu ienākuma nodokli apliekamie darījumi. EDS pēc noklusējuma ir paredzēts, ka, aizpildot pārskata perioda pēdējo deklarāciju, rindā «Piemērots minimālais nodoklis no saimnieciskās darbības» ir ie- likts ķeksītis, un tiek aprēķināts minimālais nodoklis. Ja nodokļu maksātājs izņem ķeksīti no šīs ie- daļas, tad viņam jāizvēlas viens no sistēmas piedāvātajiem pamatoju- miem, kāpēc minimālo nodokli var nepiemērot. «Ja nodokļu maksātājs nav pareizi izpratis savu situāciju, viņš izvēlas kādu no šīm pazīmēm, taču faktiski šajā gadā, piemēram, IIN vai sociālo iemaksu maksājumi nav tikuši veikti. Tātad minimālā nodokļa aprēķins ir ticis atcelts nepamatoti. Jāatceras, ka mini- mālā nodokļa aprēķins jāpiemēro arī tādā situācijā, ja uzņēmums ir veicis citus nodokļu maksājumus (piemēram, PVN, akcīzes nodoklis 11 DINA KUCINA, Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore INITA ĀBELE, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās nodaļas vadītāja LĪGA MALTENIECE, Nodokļu pārvaldes Juridisko personu deklarāciju uzskaites daļas Pirmās nodaļas galvenā nodokļu inspektore NAV KOREKTI NORĀDĪTS PĀRSKATA PERIODS DEKLARĀCIJAI PAR 2019. GADA NOVEMBRI KOREKTI NORĀDĪTS PĀRSKATA PERIODS DEKLARĀCIJAI PAR 2019. GADA NOVEMBRI 1. ATTĒLS F oto: Aivars SiliņšNUMUR A T Ē M A 12 utt.), bet tam neveidojas ar UIN apliekamā bāze. Izņēmums ir tikai situācijas, kad veikti IIN un sociālo iemaksu maksājumi par uzņēmuma darbinieku. Tādā gadījumā būs pa- matoti izņemt šo ķeksīti un norādīt atbilstošo pamatojumu minimālā nodokļa neaprēķināšanai,» skaidro I. Ābele. Tātad, ja UIN maksātājam nevei- dojas ar UIN apliekamā bāze, ir jā- maksā minimālais nodoklis 50 eiro apmērā, un to var nemaksāt tikai tajos gadījumos, kurus paredz Uzņēmumu ienākuma nodokļa li- kuma 17. panta (12) daļa (šie no- sacījumi vēl aktuāli deklarācijām par 2019. gadu, tagad tie papildināti ar dažām jaunām normām — deklarā- cijām par 2020. gadu IIN vai soci- ālajām iemaksām būs jābūt veiktām vismaz 100 eiro apmērā un kā at- sevišķs (ceturtais) nosacījums mini- mālā nodokļa nemaksāšanai — ja sabiedrībai uzsākts maksātnespējas process): pārskata gadā veiktas IIN vai so- ciālās iemaksas par darbinieku; pārskata gadā sabiedrība reģis- trēta Uzņēmumu reģistrā; pārskata gadā ir pabeigts sa- biedrības likvidācijas process. Visbiežāk šādas situācijas gadās nestrādājošiem, neaktīviem uz- ņēmumiem, kuri vēl nav likvidēti, saka Līga Malteniece. «Kāds domā, ka vēl strādās, kādam nav tā atvē- ziena, lai tiktu līdz Uzņēmumu re- ģistram, iemesli ir dažādi. Bieži vien nodokļu maksātāji neaizdomājas, ka šādā situācijā ir maksājams mi- nimālais nodoklis.» L. Malteniece ie- saka EDS sistēmā vienmēr izmantot iespēju uzklikšķināt uz «i» burtiņa, kur sniegtā informācija vienmēr uz- vedot uz pareizā ceļa. Situācijā, ja uzņēmums gada laikā jau veicis ar UIN apliekamos darījumus, līdz ar to samaksājot nodokli vismaz minimālajā apmērā (vai mazāk par to), EDS automā- tiski pārbauda minimālā nodokļa nomaksu, nodrošinot, ka papildus aprēķināts tas netiek (ķeksītis sadaļā «Piemērots minimālais nodoklis no saimnieciskās darbības» šajā gadī- jumā nozīmē vien to, ka minimālais nodoklis ir piemērots jau no UIN maksājumiem). «Ja par pārskata gadu aprēķinātā uzņēmumu ienā- kuma summa ir mazāka par 50 eiro, tad nodokļu maksātājs pārskata gada pēdējā taksācijas perioda de- klarācijā norāda budžetā maksāja- mā nodokļa starpību, kas kopā ar pārskata gadā aprēķināto nodokli veido 50 eiro. Tā, piemēram, ja no- dokļu maksātājs kādā no taksācijas periodiem bija izmaksājis dividen- des, iesniedzis deklarāciju par šo taksācijas periodu un aprēķinājis nodokli, kas ir lielāks par 50 eiro, tad, iesniedzot pārskata gada pē- dējā taksācijas perioda deklarāciju, minimālais nodoklis nebūs jāmaksā (jāaprēķina), jo tas jau ir samaksāts (aprēķināts) gada laikā, EDS to kon- trolē. Ja gada laikā būs aprēķināts mazāks nodoklis par 50 eiro, tad pē- dējā deklarācijā tiks aprēķināta star- pība līdz 50 eiro,» skaidro I. Ābele. Vēsturiskās informācijas pārnešana Nākamā kļūdu grupa deklarā- ciju aizpildīšanā rodas saistībā ar informāciju, kas uzņēmuma grā- matvedībā uzkrāta par laika perio- du līdz «vecās» uzņēmumu ienā- kuma nodokļa sistēmas beigām — 2017. gada 31. decembrim. «Tā ir informācija par nesadalīto peļņu, par iepriekšējo gadu nodokļu zau- dējumiem, kuri nav pārnesti līdz taksācijas periodam, un informāci- ja par uzkrājumiem — šī visa ir in- formācija, kas tiek iekļauta jauna- jā UIN deklarācijā — attiecīgi 1.1, 1.2 un 1.3 rinda. Ja šajos posteņos 2. ATTĒLS 3. ATTĒLS Deklarācija par 2019. gada novembri Deklarācija par 2019. gada decembri NAV KOREKTI PĀRNESTI ATLIKUMI 4. ATTĒLS JA AIZPILDĪTA RINDAS TEKSTA DAĻĀ, JĀBŪT AIZPILDĪTAI ARĪ SKAITLISKAI VĒRTĪBAI NR. 3 (459) 2020. GADA MARTS31.12.2017. ir atlikumi, tad tie bija jāiekļauj pir- majā iesniegtajā jaunā parauga pārskata perioda deklarācijā (deklarācijā par 2018. gadu). Šajās deklarācijas rindās veidojas divas gal- venās kļūdas. Pirmkārt, reizēm netiek korekti pārnesti atlikumi uz nākamo deklarāciju no de- klarācijas, kura iesniegta par iepriekšējo taksāci- jas periodu. Šeit būtiski ir atcerēties, ka iepriek- šējās iesniegtās deklarācijas beigu atlikums ir nā- košās deklarācijas sākuma atlikums. «Piemēram, informācija, kas ir ierakstīta deklarācijas 1.1 rin- das ceturtajā ailē pāriet uz nākamās iesnieg- tās de klarācijas 1.1 rindas pirmo aili,» norāda I. Ābele. Piemērā ar nesadalīto peļņu — ja pār- skata perioda (taksācijas gada) laikā uzņēmums dividendes nav izmaksājis un nesadalītās peļņas summa nav mainījusies, tad sakritīs arī rindas pirmās ailītes, savukārt, ja dividendes tikušas iz- maksātas un nesadalītā peļņa samazinājusies, tad nākamajā deklarācijā pirmā ailīte vairs ne- var sakrist ar iepriekšējās deklarācijas pirmo ailīti, bet gan tikai ar ceturto — jo tiek pārnests tikai atlikums, nevis sākotnējā summa (sk. 2. attēlu). Lai iespējami korektāk aizpildītu šīs deklarācijas rindas, VID iesaka izmantot pogu « Pieprasīt vēr- tības no VID datubāzes», kas automātiski ielasīs sākuma atlikumu datus no iepriekšējās iesnieg- tās deklarācijas. Otra izplatītākā kļūda deklarāciju 1.1, 1.2 un 1.3 rindā veidojas saistībā ar situācijām, kad no- dokļu maksātāji iesniedz precizējumus kādā no iepriekšējām deklarācijām, aizmirstot precizēt arī visas nākamās deklarācijas. Sistēma šādus labojumus automātiski nespēj veikt — tātad, ja grāmatvedis, kurš jau iesniedzis deklarāciju par 2019. gadu, vēlāk sapratis, ka, piemēram, 2018. gada beigās nesadalītās peļņas atlikums tomēr bija samazinājies, tad ir jāizlabo ne tikai deklarā- cija par 2018. gadu, bet arī deklarācija par 2019. gadu (sk. 3. attēlu). Pavisam tehniska rakstura nejaušības kļūdas deklarāciju aizpildē ir saistītas ar t.s. lietotāja de- finētajām rindām. Tās ir pēc noklusējuma brīvas rindas ar tukšu teksta laukumu, kurās nodokļu maksātājs var ierakstīt nosaukumu pats, ja tas ir nepieciešams. Taču reizēm, aizpildot deklarāci- ju, gadās šajā rindā kaut ko ierakstīt netīšām — kaut vai tikai ielikt punktu. Šādā situācijā EDS konkrētajai rindai piešķir nozīmi un pieprasa, lai pretī ievietotajam nejaušajam tekstam tiktu ie- vadīta arī skaitliskā vērtība (sk. 4. attēlu). Tiesa gan, EDS deklarāciju tomēr pieņem, taču reģistrē tajā kļūdu, kuru pēc tam nākas meklēt gan VID darbiniekiem, gan nodokļu maksātājam (starp daudzām deklarācijas rindām nav viegli pamanīt kādā ailē nejauši ieliktu punktu, tāpēc tas ir lieks laika un darba patēriņš). TURPINĀJUMS Raksta turpinājums tiks publicēts Bilances 2020. gada Nr. 4 (460)Kopumā lietoto automašīnu tirdzniecības nozarē identificētie pārkāpumi liecina par negodprā- tīgu saimniecisko darbību, gūto ieņēmumu neuzrādīšanu pilnā ap- mērā, kā arī par nelegālo nodarbi- nātību un, iespējams, arī aplokšņu algu izmaksu. Pēdējā laika lielākais krāp- nieciskais darījums tika atklāts 2019. gada oktobrī, kad Valsts policija par noziedzīgi iegūtu lī- dzekļu legalizēšanu automašīnu tirdzniecības uzņēmumā aizturēja septiņas personas un piemēroja arestu 130 vieglajām automašīnām 600 000 eiro vērtībā. Lai izglītotu sabiedrību par iespējamām krāpniecībām auto- mašīnu tirdzniecības jomā, VID, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk CSDD) un Auto asociācija uzsākušas vērienīgas akti- vitātes lietoto automašīnu tirdznie- cības jomā. Visām pusēm sadarbo- joties patērētāju informēšanas kam- paņas «Pārbaudi — Pērc — Lietoto» mājaslapā www.percgudri.lv, ir apkopota informācija par to, kā Latvijā iegādāties drošu un pār- baudītu transportlīdzekli, pircējam saglabājot savas patērētāja tiesības, un kā, pašam pircējam nezinot, ne- kļūt par nozieguma līdzdalībnieku. Sakarā ar daudziem pārkāpu- miem šajā nozarē VID Nodokļu kon- troles pasākumi lietotu transportlī- dzekļu tirdzniecības uzņēmumiem tiek organizēti trīs virzienos: 1. Saistībā ar reģistrētajiem atsavi- nāšanas liegumiem. 2. Pārbaudes lietotu automašīnu tirgotājiem. 3. Automašīnu reģistrācijai iesnieg- to dokumentu pārbaudes. 1. Saistībā ar reģistrētajiem atsavināšanas liegumiem 2019. gada 12 mēnešos, sa- ņemot informāciju par CSDD re- ģistrētajiem atsavināšanas liegu- miem, 1321 nodokļu maksātājam ir veikta padziļināta riska analīze, kuras rezultātā VID ir pieņēmis 70 lēmumus par transportlīdzekļa GR Ā M A T V E DĪ B A NR. 3 (459) 2020. GADA MARTS 14 Lietotu transportlīdzekļu PVN uzskaites īpatnības Jau 2014. gada nogalē un 2015. gada sākumā, veicot nodokļu kontroles pasākumus vairākās lietoto automašīnu tirdzniecības vietās, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk VID) konstatēja būtiskus pārkāpumus, kā rezultātā lietoto automašīnu tirdzniecības nozarē strādājošajiem nodokļu maksātājiem ir uzsākti kontroles pasākumi, kas turpinās vēl šodien. VID kontroles pasākumi notiek dažādos veidos, piemēram, 2017. gada vasarā VID amatpersonas lēma apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. Sludinājumu portāls ss.lv gan nomainīja domēna vārdu pret ss.com, turpinot darboties šajā adresē. Tas joprojām ir vienīgais un populārākais sludinājumu portāls Latvijā. F oto: © Natasha – stock.adobe.comatsavināšanas aizlieguma piemēro- šanu, kā arī atbilstoši konstatēta- jiem riskiem VID Nodokļu kontroles pārvalde ir veikusi šādus nodokļu kontroles pasākumus: 15 tematiskās pārbaudes, no kurām 14 pārbaudēs tika kon- statēti pārkāpumi. Visbiežāk tie konstatēti deklarāciju un pārska- tu aizpildīšanā un iesniegšanā: 13 nodokļu maksātāji te- matisko pārbaužu laikā paši iesniedza deklarāciju preci- zējumus, papildus deklarējot maksājumus budžetā 56,7 tūkst. EUR apmērā, t.sk. PVN 35,3 tūkst. EUR apmērā; 6 gadījumos piemērots nau- das sods 3,5 tūkst. EUR ap- mērā; vienam nodokļu maksātājam veikta apsekošana; vienam nodokļu maksātājam datu atbilstības pārbaudes re- zultātā noteikta budžetā pa- pildus maksājamā summa 9,2 tūkst. EUR apmērā gadījumā, kad datu atbilstības pārbaudes procesa ietvaros nodokļu mak- sātājs nevarēja sniegt pamatotu skaidrojumu par iegādāto trans- portlīdzekļu izmantošanu saim- nieciskajā darbībā. VID Nodokļu kontroles pārvalde ir nosūtījusi nodokļu maksātājiem 95 vēstules ar aicinājumu reģistrēt auto tirdzniecības vietas CSDD auto tirdzniecības reģistrā. F oto: Aivars Siliņš Avots: https://www.vid.gov .lv/lv/ka–nopirkt–auto–drosi AĻONA IRMEJA, Mg. oec., doktorante, Latvijas Republikas sertifi cēta grāmatvede, nodokļu un grāmatvedības kursu pasniedzēja, praktizējoša grāmatvede 15 Kopumā lietoto automašīnu tirdzniecības nozarē identifi cētie pārkāpumi liecina par negodprātīgu saimniecisko darbību, gūto ieņēmumu neuzrādīšanu pilnā apmērā, kā arī par nelegālo nodarbinātību un, iespējams, arī aplokšņu algu izmaksu. Veicot pārbaudes automašīnu tirdzniecības jomā, tiek novērots, ka liela daļa cilvēku, kas iegādājas lietotu automašīnu, pašam nezinot, tiek iesaistīti noziegumā. Lai nekļūtu par nozieguma līdzdalībnieku un labprātīgi neatsacītos no savām patērētāja tiesībām, pirms auto iegādes VID aicina: 1. Pārbaudīt informāciju par pārdevēju. Ja auto Latvijā nav reģistrēts, to var iegādāties tikai pie auto tirgotāja reģistrētā tirdzniecības vietā. Citām personām Latvijā nav atļauts pārdot Latvijā nereģistrētu auto! Pērkot nereģistrētu auto no citas personas, tu tiec iesaistīts noziegumā! Tirdzniecības vietās var iegādāties gan Latvijā nereģistrētus, gan arī jau reģistrētus auto. Privātpersonas drīkst pārdot tikai savā īpašumā esošu transportlīdzekli, kas jau ir reģistrēts CSDD. Ja iegādājies auto no privātpersonas, tad noteikti pārbaudi, vai privātpersona, kura pārdod auto, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir norādīta kā īpašnieks. Ja iegādājies automobili ārvalstīs, pārliecinies, lai tev būtu reģistrācijas un iegādes dokumentu oriģināli. Šie dokumenti būs jāiesniedz, reģistrējot auto CSDD. 2. Vienmēr pirkuma līgumā norādīt patiesu informāciju. Ja automobiļa iegāde notiek Latvijā, tad arī līgums ir jāslēdz ar pārdevēju Latvijā, nevis ar kādu nezināmu personu ārvalstīs. Parakstot viltotu līgumu, kurā norādīts, ka tu auto pirki ārzemēs, tu iesaisties kriminālnoziegumā! Tādējādi kļūstot par nozieguma līdzdalībnieku, par kuru pienākas sods gan pircējam, gan pārdevējam. 3. Centies veikt apmaksu par automobili ar bankas pārskaitījumu. Ņem vērā, ka, pērkot automobili virs 7200 EUR, ir aizliegts veikt darījumu skaidrā naudā, tāpēc, pārsniedzot šo ierobežojumu. par automobiļa iegādi OBLIGĀTI ir jānorēķinās ar bankas pārskaitījumu. Par minētā aizlieguma neievērošanu paredzēts administratīvais sods 15% apmērā no darījuma summas. 4. Pērkot automašīnu transportlīdzekļu tirdzniecības vietā, vienmēr prasi attaisnojuma dokumentu par veikto pirkumu! Ja norēķinies bezskaidrā naudā, tad attaisnojuma dokumentā ir jābūt norādītai transportlīdzekļa pārdošanas cenai un īpašumtiesību apliecības numuram. Ja norēķinies skaidrā naudā, tad prasi kases aparāta čeku, kurā norādīta transportlīdzekļa pārdošanas cena un īpašumtiesību apliecības numurs. VID ir izstrādājis vairākus ieteikumus, kā droši iegādāties lietotu automašīnuGR Ā M A T V E DĪ B A NR. 3 (459) 2020. GADA MARTS 16 2. Pārbaudes lietotu transportlīdzekļu tirgotājiem 2019. gadā veiktas 144 tema- tiskās pārbaudes 140 lietotu trans- portlīdzekļu tirgotājiem, pārkāpu- mus konstatējot gandrīz visās pār- baudēs (99%): pārbaudēs visbiežāk tika konsta- tēts, ka nav nodrošināta saim- nieciskā darījuma izsekojamība, netiek ievēroti Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdz- niecības noteikumi, pārkāpu- mi deklarāciju aizpildīšanā un iesniegšanā, kā arī pārkāpumi grāmatvedības reģistru kārtoša- nā un attaisnojuma dokumentu noformēšanā; pēc VID Nodokļu kontroles pār- valdes aicinājuma 91 nodokļu maksātājs iesniedza deklarāci- ju precizējumus un pārbaudes laikā paši deklarēja nodokļus 212,5 tūkst. EUR apmērā, t.sk. PVN 165,3 tūkst. EUR apmērā; 97 pārbaudes rezultātā naudas sods tika piemērots 82,3 tūkst. EUR apmērā, t.sk. saskaņā ar LAPK 166.2 pantu — komerc- darbība bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas un komerc- darbības veikšana, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izzi- ņā vai atļaujā minētos nosacīju- mus — 4 gadījumos 1,2 tūkst. EUR apmērā, kā arī konfiscēti 24 transportlīdzekļi. Pārbaužu rezultātā tika apturēta sešu nodokļu maksātāju saimniecis- kā darbība. 3. Transportlīdzekļu reģistrācijai iesniegto dokumentu pārbaudes CSDD transportlīdzekļu reģistrā- cijas telpās VID Nodokļu kontroles pārvaldes darbiniekiem ir ierīkotas darba vietas fizisko personu un ju- ridisko personu transportlīdzekļu reģistrācijai iesniegto dokumentu izvērtēšanai un paskaidrojumu sa- ņemšanai no 10 personām, kuras veic no Eiropas Savienības valstīm ievesto transportlīdzekļu pirmo reģistrāciju Latvijas Republikā. 2019. gada 12 mēnešos tika izvēr- tēti 1253 nodokļu maksātāju ie- sniegtie dokumenti CSDD trans- portlīdzekļu reģistrācijai, t.sk.: 1182 fizisko personu iesnieg- tie dokumenti, kurus izvērtē- jot 1054 gadījumos tika veikta transportlīdzekļa reģistrācija, t.sk. 60 gadījumos reģistrācija veikta pēc atteikuma, pabei- dzot nodokļu administrēšanas pasākumus, bet 128 gadīju- mos atteikts veikt tā reģistrāciju Latvijas Republikā; 71 gadījumā juridisko personu iesniegtie dokumenti, kurus iz- vērtējot 49 gadījumos tika veik- ta transportlīdzekļa reģistrācija, t.sk. divos gadījumos reģistrācija veikta pēc atteikuma, pabeidzot nodokļu administrēšanas pasā- kumus, bet četros gadījumos tā atteikta. Izvērtējot transportlīdzekļa re- ģistrācijai nodokļu maksātāju ie- sniegtos dokumentus: 130 gadījumos tika konstatēta ie- spējama samazināta transportlī- dzekļa realizācijas vērtība, par ko nosūtīti SCAC pieprasījumi citu valstu nodokļu administrācijām, kā arī pieprasīta papildu informā- cija no transportlīdzekļa pircēja; 47 gadījumos radušās aizdomas par transportlīdzekļu reģistrāci- jai nepieciešamo dokumentu viltošanu, par ko informācija nosūtīta Valsts policijai; 70 gadījumos konstatētas fizis- kas personas, kuras, iespējams, nodarbojas ar nereģistrētu saimniecisko darbību vai ir ap- šaubāms naudas līdzekļu avots transportlīdzekļu iegādei. Iegūtā informācija tiks izmantota turp- māko nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanā; 24 gadījumos, veicot riska analī- zi, konstatēti citi nodokļu neno- maksas riski, līdz ar to nodokļu maksātāji tiks virzīti kontroles pasākumiem; 12 gadījumos konstatēts, ka transportlīdzekļa iegādes doku- mentos pārdevējs ir citas Eiropas Savienības valsts nodokļu maksā- tājs, bet transportlīdzeklis faktis- ki ir iegādāts Latvijas Republikā. Iegūtā informācija tiks izmantota turpmāko nodokļu administrēša- nas pasākumu veikšanā; 4 gadījumos konstatēts risks, ka nodokļu maksātāji nepamatoti izmanto citam komersantam izsniegto tirdzniecības numura zīmi, kura paredzēta transport- līdzekļu pārvietošanai uz tirdz- niecības vai glabāšanas vietu, vai izmēģinājuma braucieniem ar tirdzniecībai pieņemtajiem transportlīdzekļiem. Tirdzniecību ar lietotiem trans- portlīdzekļiem reglamentē Ceļu sa- tiksmes likums un Ministru kabineta 2007. gada 18. decembra noteiku- mi Nr. 876 «Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi». Šie ir ļoti būtiski no- teikumi, jo no VID puses tiek skatīti kopā ar Pievienotās vērtības nodok- ļa likumu. Līdz 2017. gadam šajos noteikumos bija dažas vispārīgas lietas, no kurām nevarēja saprast, ka jebkuram lietotu transportlīdzekļu tirgotājam obligāti jāreģistrē tirdz- niecības vieta CSDD. No 2017. gada 1. janvāra šajos noteikumos tika ie- viesti daži grozījumi. Viena no būtis- kākajām izmaiņām tika ieviesta MK noteikumu 6. punktā: Tirdzniecības vietā iekārto vismaz 150 m2 lielu teritoriju (ēkā vai norobežotā atklātā laukumā), kurā izvieto tirdzniecībai paredzētus transportlīdzekļus vai numurētos agregātus. Ja tirdzniecības vieta ir paredzēta tikai mopēdu, motociklu, triciklu vai kvadriciklu tirdzniecībai, teritorija ir vismaz 30 m2 liela. (Pirms tam bija: «Tirdzniecības vietā iekārto teritoriju (ēkā vai no- robežotā atklātā laukumā, kurā var izvietot vismaz trīs tirdzniecībai paredzētus transportlīdzekļus vai numurētos agregātus.») Darījumos ar lietotu transportlī- dzekļu tirdzniecību saistītais PVN ir atrunāts PVN likumā un MK notei- kumos Nr. 17 «Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemēroša- nas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa mak- sāšanai un administrēšanai». SIA X pērk no:SIA X jāpārdod: SIA X Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs PVN maksātājs Lietotu transportlīdzekļu tirgotājs Īpašā PVN režīma maksātājs ES fi ziskas personas, ne nodokļu maksātāja Īpašajā PVN režīmā ES juridiskas personas, īpašā PVN režīma maksātāji Īpašajā PVN režīmā ES juridiskas personas, vispārējā PVN maksātāji (0% PVN) LV 21% ES 0% Transportlīdzekļu pieņemšanai tirdzniecībai (komisijā) Bez PVN Ar PVN apliek komisiju jeb starpniecības maksuPVN likmes darījumos ar lieto- tiem transportlīdzekļiem: Īpašais PVN režīms. PVN likums 138. pants. PVN 0%. PVN likuma 46. pants. PVN savas valsts likme. MK noteikumos Nr. 17 tiek skaidrots, ka par lietotām mantām (tai skaitā lietoti transportlīdzekļi) ir uzskatāmas ķermeniskas lietas, kas ir lietotas un derīgas turpmā- kai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas. Īpašais PVN režīms lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībai Pēc PVN likuma 138. panta 4. punkta lietotu mantu (tai skai- tā lietotu transportlīdzekļu) tirgo- tājs ir persona, kura iekšzemē vai no citas dalībvalsts piegādā vai no- dod tirgotājam pārdošanai lietotas mantas (tai skaitā transportlīdzek- ļus) un kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 1) nav nodokļa maksātājs; 2) veic tikai tādus darījumus, kas nav apliekami ar nodokli saska- ņā ar PVN likuma 52. panta pir- mo daļu vai attiecīgajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem; 3) piegādā vai nodod pārdošanai tirgotājam lietotus pamatlīdzekļus un ir nereģistrēts nodokļa maksā- tājs vai arī citas dalībvalsts nereģis- trēts nodokļa maksātājs saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem; 4) ir tirgotājs, kas preču piegādei piemēro īpašo nodokļa piemē- rošanas režīmu saskaņā ar šo pantu vai attiecīgajiem citas da- lībvalsts tiesību aktiem. Tas nozīmē, ja lietotu transport- līdzekļu tirgotājs iegādājas lieto- tus transportlīdzekļus, lai tālāk tos pārdotu, var piemērot PVN likuma 138. pantā noteikto īpašo režīmu tikai tad, ja lietotu transportlīdzek- ļu pārdevējs atbilst PVN likuma 138. panta 4. daļas nosacījumiem. Tirgotājs ir reģistrēts PVN mak- sātājs, kura saimnieciskā darbība ir lietotu transportlīdzekļu pirkšana, lai tos pārdotu, neatkarīgi no tā, vai tas rīkojas savās vai citas personas inte- resēs saskaņā ar līgumu, kas par pirk- šanu vai pārdošanu paredz maksāt starpniecības atlīdzību. Lai persona varētu nodarboties ar lietotu trans- portlīdzekļu pārdošanu, nepiecie- šams reģistrēt savu komercdarbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģis- trā, izvēloties atbilstošu NACE kodu. Pirms vairākiem gadiem VID in- terpretācija bija, ka obligāti VID jā- paziņo, ka tiks lietots īpašais PVN režīms, neskatoties uz to, ka PVN li- kuma 138. panta 7. daļā ir teikts, ka iesniegt VID rakstveida iesniegumu, ka tiks lietots īpašais PVN režīms, ne vēlāk kā mēnesi pirms preču piegā- des obligāti ir tādu mākslas darbu, kolekciju priekšmetu vai senlietu pie- gādei, ko tirgotājs pats ir izlaidis brī- vam apgrozījumam, un tādu mākslas darbu piegādei, ko tirgotājam piegā- dājis mākslas darbu autors vai autor- tiesību pārņēmējs. Tad 2020. gada janvārī VID publiski ir atbildējis, ka lietotu transportlīdzekļu tirgotājiem nav nepieciešams paziņot VID, ka tiks lietots īpašais PVN režīms. Atsevišķi nav reģistra, kur var publiski apskatīt, kurš uzņē- mums šim režīmam ir pievienojies. Uzņēmums vienlaikus var pielietot gan īpašo PVN režīmu, gan vispā- rīgo, atkarībā no darījuma partne- riem un darījuma būtības. Piemērojot īpašo PVN piemēro- šanas režīmu, tirgotājs ievēro trans- portlīdzekļu tirdzniecību reglamen- tējošos normatīvajos aktos noteik- tās prasības, tai skaitā tirdzniecības vispārīgos nosacījumus, nepiecieša- mos dokumentus un to noformē- šanas nosacījumus, kārtību, kādā ierīko un CSDD reģistrē transport- līdzekļu tirdzniecības vietu, kārtī- bu transportlīdzekļu un numurēto agregātu pieņemšanai tirdzniecībā un tirdzniecības numura zīmju sa- ņemšanai un izmantošanai. Jābrīdina: ja tirgotājs būs izvēlē- jies piemērot īpašo PVN piemēroša- nas režīmu un nebūs reģistrējis tirdz- niecības vietu CSDD, labākajā gadī- jumā VID pārstāvji viņu brīdinās EDS sistēmā, ka nedrīkst izvēlēties šo PVN īpašo maksāšanas režīmu, ja nav re- ģistrēta tirdzniecības vieta CSDD (ne- kur konkrēti tas nav rakstīts, ne PVN likumā, ne Ceļu satiksmes likumā, ne saistošos MK noteikumos Nr. 876; tā ir VID amatpersonu interpretācija, balstoties uz vienu uzziņu, kura nav publiski pieejama), sliktākajā gadīju- mā VID veiks nodokļu kontroles pa- sākumu un uzrēķinās PVN pa virsu no pārdoto transportlīdzekļu vērtības. PIEMĒRS SIA X nodarbojas ar lietotu trans- portlīdzekļu tirdzniecību Latvijā, ir reģistrēts kā PVN maksātājs Latvijā un vēlas Vācijā iegādāties lietotu transportlīdzekli turpmākai pārdo- šanai Latvijā. SIA X jāreģistrējas EDS sistēmā par īpašā PVN režīma mak- sātāju. Pēc PVN likuma 138. panta 4. punktā teiktā, ja SIA X šo lietotu transportlīdzekli vēlas Latvijā pārdot īpašajā PVN režīmā, tad šis trans- portlīdzeklis jānopērk no Vācijas nenodokļa maksātāja (piemēram, fiziskas personas) vai no tāda paša lietotu transportlīdzekļu tirgotāja, kas savā valstī ir reģistrējies šim īpašajam PVN reģistram. Diemžēl publiskas datubāzes nav, lai pārbau- dītu, vai Vācijas tirgotājs ir šī režīma maksātājs. Vienīgi par tirgotāju kā šī režīma maksātāju var liecināt atbil- stošā PVN atsauce uz nodokļa rēķi- na «peļņas daļas režīms lietotām precēm» vai «margin scheme — second–hand goods». Ja lietoti transportlīdzekļi tiek ie- gādāti, piemēram, Beļģijā, Beļģijas pārdevēji sevi neapgrūtina ar no- dokļa rēķinu sagatavošanu angļu valodā, viņi to dara savā dzimtajā valodā. Tad noteikti ir jāpārliecinās, vai uz šī nodokļa rēķina ir šī atsauce. Viņi mēdz arī piemirst uzrakstīt uz nodokļa rēķina vajadzīgo atsauci un pēc jūsu lūgumu vienkārši izdrukā baltu lapu, kurā uzraksta šo atsauci. Esiet uzmanīgi, jo ir bijuši preceden- ti, kad VID nodokļu kontroles laikā šo lapu neuzskata kā attaisnojuma dokumenta sastāvdaļu. 17 Uzņēmums vienlaikus var pielietot gan īpašo PVN režīmu, gan vispārīgo, atkarībā no darījuma partneriem un darījuma būtības. NOBEIGUMS Raksta nobeigums tiks publicēts Bilances 2020. gada Nr. 4 (460)Likumprojekta mērķis Sāksim ar likumprojekta mērķi: «Likumprojekts izstrādāts, lai izpil- dītu valdības rīkojumā doto uzde- vumu un normu skaidrībai uzlabotu grāmatvedības jomas «jumta» liku- mā ietverto grāmatvedības jomas regulējumu, lai tas būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām, lai būtu novērsti pašlaik konstatētie trūkumi un nepilnības, kas ap- grūtina tā piemērošanu, un būtu nodrošināta ērtāka grāmatvedību reglamentējošo prasību piemēroša- na» (no anotācijas). Ikviena grāmat- vedības jomā kompetenta persona likumu «Par grāmatvedību» pārzina no A līdz Z, savukārt jaunais likum- projekts izraisa zināmas bailes un diskomfortu, ņemot vērā, ka likum- projekts ir aptuveni divreiz apjomī- gāks nekā likums «Par grāmatvedī- bu». Neapšaubāmi likumprojektā ir kļuvis vieglāk orientēties gan pie- redzējušiem profesionāļiem, gan iesācējiem grāmatvedības jomā, jo iekļauti pantu nosaukumi un ievies- tas atbilstošas pantu daļas. Mērķis par likumprojekta atbilstību juridis- kās tehnikas prasībām, varam teikt, ir sasniegts. Bet vai regulējums un normas grāmatvedības jomā ir kļu- vušas skaidrākas? No vienas puses, likumprojekts ietver sen gaidītus papildu skaidro- jumus atsevišķiem ar grāmatvedības jomu saistītiem jēdzieniem, tādēļ to saturs visiem lietotājiem kļuvis vien- nozīmīgi saprotams, kā «elektronis- kais rēķins», «apliecinājums (autori- zācija)», «manta» u.c. Bet, no otras puses, «sirdij tik tuvie» vecā likuma pantu teksti pamatā ir izmainīti, kā arī jāvelta zināms laiks, lai izstudētu to jauno izvietojumu likumprojek- tā. Turklāt jāņem vērā, ka atsevišķas prasības ir pārnestas likumprojektā no Ministru kabineta noteikumiem. Un tas praktizējošiem grāmatvežiem nozīmē darba pilnas rokas! Grāmatvedības organizācijas dokumentu aktualizācija Pirmkārt, pietiekami apjomīgs darbs būs jāpavada pie grāmat- vedības organizācijas dokumentu aktualizācijas, precizējot no likuma citētās normas, iekļaujot papildu paskaidrojumus saistībā ar jaunām prasībām, respektīvi: 1) jāsaskaņo organizācijas doku- mentu teksts ar likumprojekta formulējumu (turklāt top arī MK noteikumi); NR. 3 (459) 2020. GADA MARTS 18 Grāmatvedības «jumta» likuma jaunais likumprojekts – apzinātas un neapzinātas sekas 2019. gada izskaņā grāmatvedības nozares profesionāļi varēja publiski iepazīties ar jaunā likumprojekta «Grāmatvedības likums» saturu un tam pievienoto anotāciju, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Jauno gadu profesionālie grāmatveži ir iesākuši ar diskusijām par izstrādāto jauno likumprojektu un gaidot pašreiz izstrādē esošos uz šī likumprojekta pamata izdodamos Ministru kabineta (turpmāk tekstā — MK) noteikumus. Šajā rakstā ne tik daudz par likumprojekta būtību, bet galvenokārt par iemesliem un to sekām, kas, visticamāk, raisa tik karstas diskusijas. NEKLĀ TIENES DISKUSIJA Turpinām Bilances 2020. gada Nr. 2 (458) iesākto numura tēmu. i KUS IJAAAA GR Ā M A T V E DĪ B A2) jāprecizē grāmatvedības uzde- vumi, kas pašreiz ir atrunāti liku- mā (jāņem vērā, ka to skaidro- jums ir ietverts tikai anotācijā); 3) regulējums par komercnoslēpu- mu netiek iekļauts likumprojek- tā — definējumam un atsaucei jābūt Komercnoslēpuma aizsar- dzības likuma 3. panta otrajā daļā; 4) skaidrojami uzņēmuma vadī- tāja noteiktie kodi (piemēram, grāmatvedības kontu plānā no- teiktie kodi, krājumu uzskaitei lietotie kodi); 5) būtiskas izmaiņas attiecībā uz attaisnojuma dokumenta rek- vizītiem (turklāt jāsagaida vēl MK noteikumi, jo likumprojektā ietverts pilnvarojums MK izdot noteikumus, lai noteiktu attais- nojuma dokumentā iekļaujamās papildu informācijas saturu atsevišķiem konkrētiem saim- niecisko darījumu veidiem un īpašu noformēšanas vai sagata- vošanas kārtību, kā arī citus bū- tiskus attaisnojuma dokumenta sagatavošanas nosacījumus); 6) paplašināts par ārējo attaisno- juma dokumentu atzīstamo do- kumentu saraksts, kas nesatur rekvizītu «paraksts»; 7) jāprecizē prasības inventari- zācijas norisei, ņemot vērā li- kumprojektā definēto mērķi un gadījumus, kad veicama inven- tarizācija, kā arī jāsagaida MK noteikumu prasības par inven- tarizācijas metodēm, inventari- zācijas veikšanas un norises kār- tību, rezultātu dokumentēšanas un inventarizācijā atklāto starpī- bu iegrāmatošanas kārtību; 8) detalizēti skaidrojumi un pare- dzēti īpaši noteikumi gada pār- skata un citu dažāda veida pār- skatu sagatavošanai, pārbaudei un iesniegšanai; 9) precizētas glabāšanas prasības, tās attiecinot tikai uz grāmat- vedības dokumentiem, nevis uz visu uzņēmuma arhīvu; 10) precizēti uzņēmuma vadītā- ja pienākumi grāmatvedības jomā; 11) jādefinē prasības attiecībā uz grāmatvedi vai ārpakalpoju- mu grāmatvedi, ņemot vērā likumprojektā terminu «grā- matvedis» un «ārpakalpojumu grāmatvedis» jauno saturu. Vēršu uzmanību, ka terminu par grāmatvedi precizējumi paredz arī darbu pie izmaiņām amata ap- rakstos uz darba līguma pamata nodarbinātajiem grāmatvežiem un līgumos ar grāmatvedības ārpakal- pojumu sniedzējiem. F oto: Aivars Siliņš SVETLANA ŠEMELE– BAIKOVA, SIA Nexia Audit Advice asociētā partnere, zvērināta revidente; Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas izpilddirektore Terminu par grāmatvedi precizējumi paredz arī darbu pie izmaiņām amata aprakstos uz darba līguma pamata nodarbinātajiem grāmatvežiem un līgumos ar grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem.Next >