< PreviousNR. 3 (459) 2020. GADA MARTS 20 Grāmatvedības kārtošanas prasības Otrkārt, likumprojekts balstās uz situāciju, kad lielākā daļa at- taisnojuma dokumentu un grā- matvedības reģistru tiek sagata- voti elektroniski, izmantojot grā- matvedības datorpro grammas, un tiek glabāti elektroniskā vidē, kas noteikti ir vērtējams pozitīvi. Taču precizēts regulējums uzliek arī jaunus pienākumus un tehniskās prasības, kā arī jaunas iespējas, kam jāpievērš papildu uzmanība un jāveic savu programmatūru pielāgošana. 1. Ja uzņēmums grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot grāmatvedības datorprogram- mu (grāmatvedības informācijas datorsistēmu pro grammatūru), jānodrošina grāmatvedības re- ģistru attēlošana datora vai ci- tas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā. Savukārt termins «cilvēklasāms formāts» ir meklējams Eiropas Komisijas dokumentā «Priekšlikums Ei- ropas Parlamenta un Padomes regulai par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju». 2. Uzņēmumiem obligāta prasība ir veikt ierakstus grāmatvedības reģistros latviešu valodā, taču nepieciešamības gadījumos vi- ņiem ir iespēja papildus lietot arī citu valodu — grāmatvedības reģistru veidņu nosaukumi var būt citā valodā. 3. Attaisnojuma dokumenti ir jāie- grāmato 20 dienu laikā (pašreiz likumā noteikts — 15 dienu lai- kā) pēc attiecīgā mēneša beigām. 4. Atšķirīgas glabāšanas vietas prasī- bas elektroniskas formas grāmat- vedības dokumentiem un papīra formas grāmatvedības dokumen- tiem. Papīra formas dokumenti tā- pat kā līdz šim glabājami Latvijas teritorijā, savukārt grāmatvedības dokumenti elektroniskā formā glabājami Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā at- bilstoši Eiropas Parlamenta un Pa- domes 2018. gada 14. novembra regulā Nr. 2018/1807 par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiro- pas Savienībā noteiktajām prasī- bām (nav atļauts datu nesējiem būt izvietotiem trešajās valstīs vai teritorijās!). 5. Precīzāk noteikti svarīgākie skaid- ras naudas uzskaites un kases grāmatas kārtošanas nosacījumi, piemēram, ja uzņēmuma iepriek- šējā kalendāra mēneša darbdie- nas vidējie kases ieņēmumi nav lielāki par 150 eiro, uzņēmums kases grāmatu var kārtot reizi ne- dēļā — nedēļas pēdējā darbdienā. Jaunie likuma subjekti Savukārt, lai mazinātu jautā- jumu plūsmu par likuma prasību attiecināšanu uz attiecīgā norma- tīvajā aktā minēto personu, kas veic saimniecisko darbību un kam ir pienākums kārtot grāmatvedību, bet kura nav detalizēti uzskaitīta likumā, papildus likumprojekts de- finē jaunus likuma subjektus, kā reliģisko organizāciju iestādes, ci- tas publiskās personas un iestādes, neatkarīgās un autonomās valsts iestādes un fizisko personu, kas veic saimniecisko darbību, apvienības. Praktizējoši grāmatveži var būt pār- liecināti par darba pieaugumu un konsultāciju pieprasījuma palielinā- jumu šajos jautājumos. Bez darba neviena grāmatvedības jautājumos kompetenta persona nepaliks. Likuma un noteikumu stāšanās spēkā termiņš Papildu neskaidrības praksē no- teikti radīs arī pārejas periods līdz 2021. gada jūlijam, kad likums «Par grāmatvedību» būs jau zaudējis spēku, bet piemērojami iepriekš spēkā esošie MK noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar likumprojektu. Ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana Nevienu neatstāj vienaldzīgu arī jaunie panti par ārpakalpojumu grā- matvežu licencēšanu, kuri ir izstrā- dāti, ņemot vērā Eiropas Padomes Moneyval ekspertu rekomendācijas sakārtot grāmatvedības ārpakalpo- jumu nozari, celt grāmatvedības pa- kalpojumu kvalitāti un mazināt ēnu ekonomiku. Likumprojekts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam būs pie- nākums veikt ar ārpakalpojumu grā- matvežu licencēšanu saistītos uzde- vumus. Jāpiekrīt, ka ar šo regulējumu tiek izcelta grāmatvežu svarīgā loma un profesija tiek pielīdzināta savā no- zīmībā citām Latvijā reglamentētajām profesijām. Protams, šo prasību izpil- de prasīs ārpakalpojumu grāmatvežu laika resursus licences saņemšanas prasību izpildei un naudas resursus valsts nodevas nomaksai. Tomēr ie- guvums, sakārtojot grāmatvedības ārpakalpojumu tirgu, būs tā vērts. Likumprojektu iespējams uzlabot Ņemot vērā izklāstītos faktus un secinājumus, lai arī grozījumi un pa- pildinājumi pamatā ir «skaidrības» radīšanai, viennozīmīgi nevarēs ig- norēt un nelasīt likumprojektu un topošus MK noteikumus, pieņe- mot, ka nekas jauns nav ieviests. Kā jau minēts anotācijā, likumprojekts ietekmē visas juridiskās un fiziskās personas, kas veic saimniecisko dar- bību, savukārt grozījumi, ar kuriem paredzēts ieviest ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu un publisku ārpakalpojumu grāmatvežu reģis- tru, ietekmēs fiziskās un juridiskās personas — ārpakalpojumu grāmat- vežus. Tomēr, kā informē Finanšu ministrija, sabiedrības pārstāvji var iesniegt viedokļus par projektu arī pēc tā izsludināšanas Valsts sekre- tāru sanāksmē. Līdz ar ko visi, kurus likumprojekts neatstāj vienaldzīgus un kuri saskata būtiskus trūkumus, var izteikt savus priekšlikumus, lai uzlabotu pašreizējo situāciju. Praktizējoši grāmatveži var būt pārliecināti par darba pieaugumu un konsultāciju pieprasījuma palielinājumu šajos jautājumos. Bez darba neviena grāmatvedības jautājumos kompetenta persona nepaliks. GR Ā M A T V E DĪ B ATurpinās darbs pie likumprojekta «Grāmatvedības likums» uzlabošanas pirms likumprojekta virzīšanas uz Mi- nistru kabinetu. Notiek likumprojek- ta, anotācijas un izziņas par saņemta- jiem iebildumiem saskaņošana. Ņemot vērā likumprojektā pare- dzētos pilnvarojumus, darba grupā ir strādāts pie Ministru kabineta noteikumu projektiem, ar kuriem tiks aizstāti saskaņā ar likumu «Par grāmatvedību» izdotie Ministru kabineta noteikumi. Jaunajos Mi- nistru kabineta noteikumos, attie- cīgi pārskatot un, ja nepieciešams, precizējot un papildinot, paredzēts pārņemt prasības, kas noteiktas šā- dos spēkā esošajos noteikumos: 1) Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 583 «Uzņēmuma mantas, arī prasī- jumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta»; 2) Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 584 «Kases operāciju uzskaites noteikumi»; 3) Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju»; 4) Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 591 «Noteikumi par politisko orga- nizāciju (partiju) un to apvienību gada pārskatiem»; 5) Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumos Nr. 808 «Noteikumi par biedrību, nodi- binājumu un arodbiedrību gada pārskatiem»; 6) Ministru kabineta 2006. gada 14. novembra noteikumos Nr. 928 «Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem»; 7) Ministru kabineta 2007. gada 20. marta noteikumos Nr. 188 «Kārtība, kādā individuālie ko- mersanti, individuālie uzņēmu- mi, zemnieku un zvejnieku saim- niecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā»; 8) Ministru kabineta 2007. gada 8. maija noteikumos Nr. 301 «Noteikumi par individuālo ko- mersantu finanšu pārskatiem». Jāatzīmē, ka likumprojekta pār- ejas noteikumos paredzēts, ka jau- nos noteikumus Ministru kabinets izdos līdz 2021. gada 1. jūlijam. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteiku- mu spēkā stāšanās dienai būs spēkā saskaņā ar likumu izdotie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. F oto: Aivars Siliņš ARTA PRIEDE, Finanšu ministrijas Grāmatvedības politikas un metodoloģiijas nodaļas vadītāja 21 Mums būs kvalitatīvs likums 2019. gada 12. decembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas izveidotās darba grupas ietvaros izstrādātais likumprojekts «Grāmatvedības likums». Jāatzīmē, ka likumprojektā iekļauts arī Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra sēdē atbalstītajā likumprojektā «Grozījumi likumā «Par grāmatvedību»» (prot. Nr.5, 8.§, TA–2359, VSS–692) paredzētais regulējums par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas un publiska ārpakalpojumu grāmatvežu reģistra ieviešanu. Likumprojekts tika izskatīts un konceptuāli saskaņots tā izstrādei izveidotajā darba grupā, kuras sēdēs kā darba grupas locekļi vai kā pieaicināti eksperti piedalījās arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, ISO sertifi cēto grāmatvežu asociācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Notiek likumprojekta, anotācijas un izziņas par saņemtajiem iebildumiem saskaņošana.GR Ā M A T V E DĪ B A NR. 3 (459) 2020. GADA MARTS 22 Ilustrācija: © Alexander Raths – stock.adobe.com Nav ņemta vērā arī sen zināmā problēma ar prēmiju iekļaušanu vidējā izpeļņā. Protams, DL nere- gulē prēmēšanas kārtību, tomēr, ja pēdējos sešos mēnešos darbinieks gandrīz visu laiku bijis attaisnotajā prombūtnē (piemēram, slimojis), bet tieši šajā laikā bija izmaksāta gada prēmija, vidējā izpeļņa kļūst vienkārši fantastiska! Tādu to veido likumā esošais algoritms (summa ir, dienu — gandrīz nav). Risinājums šādai netaisnībai attiecībā pret dar- ba devēju joprojām nav piedāvāts. Topošajos Darba likuma grozīju- mos (saskaņā ar prognozi — stā- sies spēkā 30. jūlijā) dienas vidējās izpeļņas noteikumos, kas minēti 75. panta ceturtajā daļā, paredzēts mainīt nostrādāto darba dienu de- finīciju. Šīs dienas ir svarīgas, jo die- nas vidējo izpeļņu aprēķina, dalot darba samaksu (!) ar nostrādāto dienu skaitu. Patlaban par nostrādāto dienu DL neuzskata slimības dienas, at- vaļinājuma dienas un attaisnotās (bet apmaksātās) prombūtnes die- nas, kas uzskaitītas DL 74. panta 1. un 6. daļā. Saskaņā ar 74. panta 1. daļu tie ir 8 gadījumi, tajā skaitā svētku dienas, kas sakrīt ar darbi- niekiem noteikto darba dienu (laika algas saņēmējiem jāsaglabā darba samaksa, akordniekiem — vidējā iz- peļņa). Savukārt 6. daļa — donoru atpūtas dienas (apmaksājamas — analoģiski gada laikā, bet ne vairāk par piecām). Vai šogad mainīsies vidējās izpeļņas aprēķins? Kārtējo reizi precizējot Darba likuma (DL) normas, tiek pievērsta uzmanība vidējās izpeļņas noteikšanai. Kā zināms, DL šai tēmai ir veltīts 75. pants. Diemžēl arī šoreiz nav pamanīts, ka panta pirmā daļa iesaka vidējo izpeļņu rēķināt no algas, piemaksām un prēmijām, toties visās pārējās daļās noteikts veikt aprēķinu no «darba samaksas». Pēdējais termins saskaņā ar likuma 59. pantu ir ievērojami plašāks nekā 1. daļā minētie panta trīs elementi.Dienas vidējā izpeļņa no pēdējo sešu mēnešu darba samaksas Stājoties spēkā grozījumiem, 75. panta ceturtajā daļā trešais tei- kums būs īsāks: Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas un atvaļinājuma dienas. Tātad izslēgti gadījumi, kas mi- nēti DL 74. panta 1. un 6. daļā. Vērtējot šos grozījumus, jāsa- ka, ka aprēķināšanas brīdī nekādas matemātiskas sekas neradīsies, jo rezultātā iegūsim vidējās dienas iz- peļņas noteikšanas algoritmu, kas nosaka, ka pēdējo sešu mēnešu darba samaksa (!) tiks dalīta gan ar nostrādāto dienu skaitu, gan ar nenostrādāto, bet vienādi apmak- sāto dienu skaitu. Neskatoties uz to, ka gan atvaļinājuma, gan darb- nespējas dienas pēdējos sešos mē- nešos tiek apmaksātas, tās neatbilst 74. pantā noteiktajām, tādēļ nevar tikt uzskatītas par «nenostrādātām, bet apmaksātām». Apskatīsim piemēru, ņemot par pamatu amatalgu un nostrādātās dienas. Darbiniekam noteikta mēnešal- ga 1000 eiro, un darba devējs ap- maksā atsevišķi nostrādāto laiku un svētku dienas, kas sakrita ar darbi- nieka darba dienām (no pirmdienas līdz piektdienai). 1. tabulā norādīts sešu mēne- šu periods ar ievērojamu svētku dienu skaitu, kas sakrīt ar darba dienām. Atsevišķi uzrādītas fak- tiski nostrādātās un nenostrādā- tās dienas un to apmaksa, kā arī kopsumma par mēnesi. Tātad dar- ba devējs nodrošina darbiniekam darba līgumā solīto algu, ja vien darbinieks nekavēja darba dienas. Atsevišķa aprēķināto summu uzrā- dīšana nodrošina pierādījumus, ka svētku dienas ir apmaksātas. Tas ir vajadzīgs, jo darba samaksa mēdz būt dažāda un tad grūti būtu sa- prast, vai izpildās likuma prasība. Ja alga ir vienāda un nav bijusi ne darbnespēja, ne atvaļinājumi, var grāmatvedības politikā atrunāt, ka pietiek ar to, ka algas aprēķina iz- rakstā (ko izsniedz darbiniekiem) ir atzīmēts: «alga, tajā skaitā svētku dienu apmaksa». Ailes, kur atzīmētas svētku die- nas un to apmaksa, faktiski var interpretēt kā jebkuru 74. panta 1. vai 6. daļas gadījumu — tiek pra- sīts saglabāt darba samaksu. Kā mainās dienas vidējā izpeļņa atkarībā no tā, vai ir/nav jāņem vērā svētku dienu (donoru brīvo dienu) apmaksa? Dienas vidējā izpeļņa, ņemot vērā tikai nostrādātās dienas: 5588,55/121 = 46,19 Dienas vidējā izpeļņa, ņemot vērā visas apmaksātās dienas: 6000,00/130 = 46,15 Lūk, kādu iespaidu uz aprēķinu dos likuma grozījumi! Centi, visticamāk, var veidot starpību, jo, jau rēķinot summas pa mēnešiem, grāmatvedis bija spiests apaļot rezultātu, turklāt visi skaitļi, kas piedalās aprēķinā, nav tieši pro- porcionāli, arī svētki mēdz pārvieto- ties gadu gaitā. No piemēra secināms, ka poten- ciālie grozījumi DL spēs «pasliktināt situāciju», bet ne vairāk kā par da- žiem centiem (tomēr var izveidoties arī pretējs rezultāts). Stundas vidējā izpeļņa no pēdējo sešu mēnešu darba samaksas Neliela problēma aprēķinos var izveidoties, ja darbinieka attaisno- tā prombūtne būtu mērāma nevis dienās, bet stundās. Piemēram, lai nodotu asinis, piedalītos profesio- nālajā apmācībā, pārbaudītu vese- lību pēc darba devēja norīkojuma, pietiek ar pāris stundām, nevis tam jāvelta vesela darba diena. Apskatīsim piemēru, ņemot par pamatu stundas likmi un nostrādā- tās stundas. Darbiniekam noteikta stundas algas likme 6 eiro. Daļu laika dar- ba devējs apmaksā par darbu, bet daļu — aprēķina atlīdzību par at- taisnoto prombūtni (sk. 2. tabulu). Vai stundas vidējā izpeļņa atšķir- sies, ja ņemsim vai neņemsim vērā attaisnotās prombūtnes stundas un to apmaksu? Stundas vidējā izpeļņa, ņemot vērā tikai nostrādātās stundas: 4820/964 = 5,00 Stundas vidējā izpeļņa, ņemot vērā visas apmaksātās stundas: 5200,00/1040 = 5,00 F oto: Aivars Siliņš 23 MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore 1. TABULA Mēnesis Nostr. dienas Darba d. apmaksa Svētku d. = darba d. Svētku d. apmaksa Summa 123456 XII18818,184181,821000,00 I22956,52143,481000,00 II201000,00––1000,00 III221000,00––1000,00 IV20909,09290,911000,00 V19904,76295,241000,00 Kopā1215588,559411,456000,00 Neskatoties uz to, ka gan atvaļinājuma, gan darbnespējas dienas pēdējos sešos mēnešos tiek apmaksātas, tās neatbilst 74. pantā noteiktajām, tādēļ nevar tikt uzskatītas par «nenostrādātām, bet apmaksātām».24 GR Ā M A T V E DĪ B A NR. 3 (459) 2020. GADA MARTS Pieļaujams, ka sarežģītākas dar- ba samaksas gadījumā varētu izvei- doties starpība, bet tā nevarētu būt ievērojama, jo visas stundas (arī die- nas) tiek apmaksātas pēc vienādiem noteikumiem. Starpība varētu ras- ties arī tāpēc, ka sešu mēnešu perio- dā darbiniekam varētu būt piemak- sas par virsstundām, nakts stundām vai svētkos nostrādāto laiku. Stundas algas likme konkrētā mēnesī Norma, kā aprēķināt stundas al- gas likmi darbiniekam ar tā sauca- mo cieto algu, Darba likumā iekļau- ta nepilnu pusotru gadu un bieži izraisīja jautājumus, jo sākotnēji DL bija aprakstīta tikai stundas vidējās izpeļņas noteikšana no pēdējo sešu mēnešu darba samaksas. Biežāk darbiniekam, kam noteik- ta vienāda mēnešalga, neatkarīgi no tā, cik daudz mēnesī ir darba dienu (bet visas nostrādātas), aprēķini tika veikti, orientējoties uz nostrādātām dienām. Patlaban prasības ir visas dienas sadalīt nostrādātajās un ne- nostrādātajās, bet apmaksājamās (par to sk. iepriekš). Šādas personas parasti nav nodarbinātas naktīs, svētkos, virsstundās, tādēļ uz tām it kā neattiecas nostrādātās ekstra stundas apmaksa. Tomēr nav izslēg- ti gadījumi, kad minētajiem darbi- niekiem nākas ierasties darbā nakts laikā (piemēram, trauksme objektā), nostrādāt dažas virsstundas vai pa- likt darbavietā svētku dienā. Diemžēl Darba likums nepiedāvā algoritmu, kā to «pareizi» aprēķināt. Nav teikts, ka to nevar izdarīt, bet noteikumi (divi varianti) minēti Atlīdzības liku- mā. Tie arī tika piedāvāti grāmat- vežiem, iekļaujot DL 753. pantu: Stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Lūk, te arī rodas problēma: kā- das stundas nosauktas par «darba stundām»? Vai tikai tās, kas būtu jāstrā- dā, vai arī stundas svētku dienā, kas sakrīt ar darbiniekam noteikto darba dienu, kā arī ar nenostrādāto stundu skaitu pirmssvētku dienās? Turklāt par to nenostrādāto stun- du nav minēts nevienā normatīvajā aktā! Likumprojektā paredzēts papil- dināt (precizēt) stundas algas lik- mes aprēķinu: Aprēķinot darba stundu skaitu mēnesī, vērā tiek ņemti arī 74. panta pirmajā daļā minētie gadījumi. Tātad būs skaidrs: ja darbi- niekam ar mēnešalgu 1000 eiro 2020. gada aprīlī vajadzēs noteikt piemaksu par nejaušu nodarbinā- tību naktī/svētkos/virsstundās, tad algas stundas likme ir 5,6818 eiro (1000/ (158+18)), nostrādātās un citas ekstra stundas būs jāapmaksā ar tādu pašu likmi. Tātad darbinieks strādāja 158 stundas, atlīdzība par divām darba dienām Lieldienās — 16 stundas un par divām pirmssvētku īsajām dar- ba dienām. 158 × 5,6818 + 16 × 5,6818 + 2 × 5,6818 = 1000,00 gandrīz, bet starpība niecīga. Piemaksas par ekstra stundām jārēķina vai nu saskaņā ar DL no- teiktajiem procentiem (no stundas algas likmes), vai tādā apmērā, kāds noteikts darba līgumā, koplīgumā, kārtības noteikumos. Protams, jaunais aprēķins ir tais- nīgāks pret darba devēju, jo, ja da- līsim pa vecam (burtiski — ar darba stundām), tad 1000/158 = 6,3291, bet darba devējam arvien ir jārēķi- na atlīdzība par svētkiem un jākom- pensē īsās darba dienas (starpība gandrīz 0,65 eiro par katru stundu). Mainās arī summētajā darba laikā nodarbināto personu stundas algas likmes aprēķins. Patlaban 75.3 pants formulē ap- rēķinu šādi: Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Likumprojekta piedāvājums ņemt vērā arī 74. panta pirmajā daļā mi- nētos gadījumus nozīmē, ka gada laikā esošo mēnešu stundas (pirms dalīšanas) vispirms jāsummē (tās, kurās jāstrādā ar svētku stundām, kas sakrīt ar darba dienām un pirms- svētku nenostrādātajām stundām). 2020. gadā kopējais stundu skaits ir 2095, no tām — darba stundas 2002, svētku stundas — 88, pirmssvētku stundas — 5. Tātad vidējais darba stundu skaits mēnesī, ņemot vērā apmaksāto nestrādā- šanu, ir 174,58, un tas der visam 2020. gadam! Jāgaida vasara, lai pārliecinātos, ka šie grozījumi ir pieņemti. 2. TABULA Mēnesis Nostrādātās stundas Nostrādāto stundu apmaksa Svētku stundas, attaisn. promb. st. Svētku vai promb. stundu apmaksa Summa 123456 XII142710,0034170,00880,00 I176880,00840,00920,00 II160800,00–800,00 III176880,00–880,00 IV158790,001890,00880,00 V152760,001680,00840,00 Kopā9644820,0076380,005200,00 Piemaksas par ekstra stundām jārēķina vai nu saskaņā ar Darba likumā noteiktajiem procentiem, vai tādā apmērā, kāds noteikts darba līgumā, koplīgumā, kārtības noteikumos.ATKARTOTS UN ATJAUNOTS 9. IZDEVUMSPALIKUŠAS TIKAI 2 VIETAS!NODOK Ļ I NR. 3 (459) 2020. GADA MARTS 28 Patlaban ir zināms, ka paredzē- tas izmaiņas attiecībā uz: hibrīdneatbilstību regulējuma ieviešanu; izceļošanas nodokļa piemērošanu; avansa maksājumiem, kas pār- sniedz 12 mēnešu periodu; ieguldījumiem publiskajā infra- struktūrā; reprezentatīva automobiļa iegā- des vērtības noteikšanu; nerezidenta ienākumu no nekus- tamā īpašuma atsavināšanas un iznomāšanas Latvijā; personāla ilgtspējas pasākumiem; pastāvīgo pārstāvniecību finanšu pārskata iesniegšanas termiņu un kapitāldaļu atsavināšanu. Hibrīdneatbilstību regulējums Ar grozījumiem UIN likumā pare- dzēts pārņemt 2017. gada 29. mai- ja ES direktīvas 2017/952/ES normas attiecībā uz hibrīdneatbilstībām. Grozījumos ietvertās normas paredz novērst iespēju veikt nodokļu plāno- šanu, izmantojot darījumus, kas rada hibrīdneatbilstības (atšķirīgu darīju- mu juridisko raksturojumu divās vai vairākās valstīs esošiem nodokļu jomu regulējošiem tiesību aktiem). Ar hibrīdneatbilstību saprot si- tuāciju, kad rezultāts: nodokļa maksātāja darbībām ar saistītu uzņēmumu, darbībām starp saistītiem uzņē- mumiem, uzņēmuma darbībām attiecībā uz pastāvīgo pārstāvniecību (PP) ārpus Latvijas, darbībām starp divām vai vairā- kām viena un tā paša uzņēmu- ma PP vai rezultāts dalībai strukturētā pa- sākumā (pasākumā, kas radīts lai veidotu hibrīdneatbilstību) ir radījis attiecīgo izdevumu, mak- sājumu vai zaudējumu: dubults atskaitījums vai atskaitījums bez attiecīgas tā ie- kļaušanas ienākumos. Iepriekš minētās direktīvas nor- mas pārņems UIN likuma 71. pan- tā, kur minētais pants cita starpā ietvers arī saistīto uzņēmumu defi- nīciju, kas attieksies tieši uz hibrīd- neatbilstību regulējumu. Izceļošanas nodokļa piemērošana Lai nodrošinātu pilnīgu 2016. gada 12. jūlija ES direktīvas 2016/1164/ES ieviešanu, ar ko pa- redz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību normu pārņemšanu, ar UIN likuma grozījumiem paredzēta izceļošanas nodokļa piemērošana gadījumos, kad aktīvs atstāj Latviju un Latvija zaudē nodokļa uzlikšanas tiesības. Šādas situācijas būtu gadījumos, ja notiek: aktīva pārvietošana no galvenā uzņēmuma Latvijā uz tā PP ār- pus Latvijas; aktīva pārvietošana no PE Latvijā uz galveno uzņēmumu vai tā PP ārpus Latvijas; uzņēmuma rezidences vietas maiņu, kur Latvijas uzņēmums kļūst par PP un aktīvus pārvie- to uz galveno uzņēmumu ārpus Latvijas vai citu uzņēmumu; veicot darbības veida nodošanu, kur pārvieto aktīvus no Latvijas PP uz galveno uzņēmumu vai citu PP. Avansa maksājumi, kas pārsniedz 12 mēnešu periodu Lai novērstu peļņas mākslīgu iz- ņemšanu, paredzēts, ka situācijās, kad avansa, galvojuma vai rokas- naudas saņēmējs nebūs sniedzis norunāto pakalpojumu vai pie- gādājis preci 12 mēnešu periodā pēc maksājuma saņemšanas, šāds maksājums tiks uzskatīts par nosa- cīti sadalīto peļņu un būs jāiekļauj pārskata gada pēdējā mēneša ar nodokli apliekamajā bāzē. Turklāt, ja minētais darījums ne- tiks uzsākts 36 mēnešu laikā, no- dokļa maksātājam nebūs tiesību samazināt nodokļa bāzē iekļauto maksājuma apmēru, precizējot attie- cīgā taksācijas perioda deklarāciju. Spēkā stājušies grozījumi UIN likumā Saeima 2020. gada 30. janvārī 3. lasījumā pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā attiecībā uz jau esošo normu precizēšanu un jaunu normu ieviešanu. Prezidents likumu izsludināja, un tas stājās spēkā 2020. gada 12. februārī. F oto: © Djim Loic – unsplash.com29 Ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā Grozījumi paredz nodokļu mak- sātājam tiesības ar UIN apliekama- jā bāzē neiekļaut izdevumus, kas veikti valsts vai pašvaldībai pie- derošajās teritorijās publiskās in- frastruktūras izveidošanai vai tās sakārtošanai. Kā galvenais nosacī- jums atvieglojumu saņemšanai tiek noteikts, ka vienlaikus veiktajiem ieguldījumiem jābūt atspoguļo- tiem pašvaldības grāmatvedības uzskaitē. Grozījumi attieksies uz darījumiem, kas noslēgti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Reprezentatīva automobiļa iegādes vērtības noteikšana VID prakse rāda, ka atsevišķos gadījumos reprezentatīvā automo- biļa vērtība mākslīgi tiek samazināta, bet samazināto vērtību automašīnas pārdevējs atgūst, veicot, piemēram, automobilim uzlabojumus. Tādēļ likumā iekļauta norma, kas atrunā, ka automobiļa vērtību veido arī citas automobiļa uzlabošanas un papildu aprīkojuma iegādes izmak- sas (neatkarīgi no tā, vai tās tiek vai netiek kapitalizētas), kas veiktas 12 mēnešu periodā no automobiļa ie- gādes mēneša. Paredzēts, ka šīs summas noteik- šanai netiek ņemti vērā izdevumi, kas saistīti ar automobiļa obligāto ikgadējo apkopi. Nerezidenta ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas un iznomāšanas Latvijā Ar šo grozījumu spēkā stāšanās dienu ar 5% likmi tiks aplikta ne- rezidenta Latvijā gūto ienākumu summa no nekustamā īpašuma atsavināšanas un iznomāšanas Latvijā. Regulējums attiecas arī uz alternatīvo ieguldījumu fondu vai ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, kas veiks norēķinu ar nerezidentu. Personāla ilgtspējas pasākumi Ar grozījumiem no 8. panta ce- turtajā daļā minētajiem personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem tiek izslēgti bēru pabalsti un izde- vumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu. Turpmāk šie izdevu- mi, kā arī izdevumi papildu balvu nodrošināšanai čeku loterijas iz- lozēm, kas veikti saskaņā ar Čeku loterijas likumu, tiks uzskatīti par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem. Turklāt precizēts, ka izdevumi darbinieku nogādāšanai no dzī- vesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu ir saistīti ar saimniecis- ko darbību, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai, vērtējot pēc ceļā pava- dītā laika un sabiedriskā transpor- ta kursēšanas laika grafika, nav lietderīga salīdzinājumā ar darba devēja nodrošināto transporta pa- kalpojumu. PP fi nanšu pārskata iesniegšanas termiņš Ar grozījumiem pagarināts PP finanšu pārskata iesniegšanas ter- miņš. Turpmāk PP bilanci un peļ- ņas vai zaudējumu aprēķinu varēs iesniegt četru mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Līdz ar to finanšu pārskats vairs nebūs jāie- sniedz reizē ar pārskata gada pē- dējo deklarāciju. Kapitāldaļu atsavināšana Līdz šim UIN likums paredz, ka nodokļa maksātājs ir tiesīgs sama- zināt taksācijas periodā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividen- žu apmēru tādā apjomā, kādā no- dokļu maksātājs taksācijas periodā ir guvis ienākumu no akciju atsavi- nāšanas, kuras turējumā ir vismaz 36 mēnešus. Grozījumi paredz, ka minētais apliekamās bāzes samazinājums neattieksies uz tādas personas akci- jām (izņemot publiskajā apgrozībā esošās akcijas), kuras aktīvu vērtī- bu pārskata gadā, kurā notiek at- savināšana, vai iepriekšējā pārskata gadā vairāk nekā 50 procentu ap- mērā veido Latvijā esošs nekusta- mais īpašums. F oto: Aivars Siliņš AIJA LASMANE, Sorainen vecākā nodokļu menedžere ELZA GUSĀRE, Sorainen nodokļu menedžere Automobiļa vērtību veido arī citas automobiļa uzlabošanas un papildu aprīkojuma iegādes izmaksas, kas veiktas 12 mēnešu periodā no automobiļa iegādes mēneša. Next >