< PreviousBrīvprātīga papildu nodokļu nomaksa pēc uzņēmuma iniciatīvas saskaras ar normatīviem šķēršļiem Kopš pērnā gada Latvijā nodok- ļu jomā vērojama jauna, interesan- ta tendence — vairāki uzņēmumi iekšējo auditu rezultātā atklājuši iepriekšējos gados nesamaksātus nodokļus un paši vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā, lai parādus atlīdzinātu. Taču, izrādās, valsts normatīvais regulējums nemaz nav gatavs šādai uzņēmēju pretimnāk- šanai, seminārā informēja Sorainen partneris un zvērināts advokāts Jānis Taukačs . Pagātnes kļūdu labošanas ga- dījumā ir runa par brīvprātīgu nodokļu papildu samaksu tad, ja uzņēmums vai tā akcionāri ir kon- statējuši kļūdu iepriekš veiktajā no- dokļu nomaksā. «Pagājušajā gadā parādījās tendence, kad arvien vairāk uzņēmumu brīvprātīgi vēlē- jās samaksāt nodokļus saistībā ar problemātiku, ko paši bija atklāju- ši. Kopējais šādu uzņēmumu skaits bija lielāks, bet, piemēram, četri uzņēmumi vien šādā veidā valsts budžetā pērn ienesa papildus ap desmit miljoniem eiro. Domājams, šādu gadījumu varētu būt krietni vairāk, ja vien tiktu uzlabots norma- tīvais regulējums tā, lai uzņēmumi būtu droši, ka brīvprātīgas kļūdu at- zīšanas gadījumā tiem nedraudēs kriminālatbildība vai citas nepatik- šanas. Šobrīd par jebkuru nesamak- sāto nodokļu summu, kas pārsniedz 21 500 eiro, ir tiesības rosināt kri- minālprocesu pret šo uzņēmumu,» atklāja J. Taukačs. Konkrēti esot nepieciešams grozīt Krimināllikuma 6. pantu, kas nodokļu un muitas policijai faktiski uzliekot pienākumu šādās situāci- Galvenās šogad gaidāmās tendences nodokļu un komercdarbības tiesiskā regulējuma jomā Zvērinātu advokātu birojs Sorainen janvārī prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā, starp kurām ir gan nodokļu tematika (Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāju sadarbība), gan augstākas prasības uzņēmumu atbildībai pārrobežu korupcijas gadījumos (tai skaitā nodokļu izkrāpšanas lietās), gan birokrātiski smagnējais uzņēmumu patieso labuma guvēju dokumentācijas pārbaužu process, korporatīvā pārvaldība valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās, kā arī Latvijas Bankas un Finanšu kapitāla un tirgus komisijas iecerētā apvienošana. Uzņēmumu brīvprātīga kļūdu labošana līdz šim vērojama gan attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, gan attiecībā uz algām, kuras nav tikušas pilnībā korekti deklarētas. JĀNIS TAUKAČS F oto no ZAB Sorainen arhīva NODOK Ļ I 30 NR. 3 (459) 2020. GADA MARTS31 jās rosināt kriminālprocesu. Nereti pat neesot pieejams formālais ri- sinājums, kā brīvprātīgi samaksāt nodokļus tad, ja paši uzņēmumi to vēlas. Piemēram, uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemak- sām attiecas ierobežojums, kas ļauj grozīt atskaiti tikai vienu reizi — tā- tad, ja tas vienreiz jau ir darīts, tad papildus samaksāt nodokli vairs nav iespējams. Uzņēmumu brīvprātīga kļūdu labošana līdz šim vērojama gan at- tiecībā uz pievienotās vērtības no- dokli, gan attiecībā uz algām, kuras nav tikušas pilnībā korekti deklarē- tas. Problēmas pamanīt palīdzējis arī pērn pieņemtais Trauksmes cel- šanas likums, bet vairumā gadījumu tas bijis vai nu jauns uzņēmuma val- des sastāvs, vai jauni īpašnieki (ār- zemju investori), kas pēc padziļinā- tās izpētes konstatējuši problēmas ar nodokļu nomaksu uzņēmumā, informēja J. Taukačs. Jāatvieglo iespējas detalizētāk vienoties ar VID par audita uzrēķinu atmaksu Otrs aspekts, ko iezīmēja Sorai- nen nodokļu lietu eksperts, saistīts ar iespējām vienoties ar Valsts ie- ņēmumu dienestu par samaksāja- mu VID audita uzrēķina summu. Citās valstīs pastāvot ļoti veiksmī- gi mehānismi, lai vienotos ar no- dokļu administrāciju par uzrēķina pamatsummas samazināšanu. «Pēc būtības — visi sēžas pie galda, sa- prot, ka ir problēma ar kādu no nodokļu normu interpretācijas me- todēm, un, izdiskutējot, kura pusē vairāk taisnības, nonāk pie kopsau- cēja, par cik lielu pamatsummas nomaksu vienosies, lai izvairītos no strīda tiesā. Šāds mehānisms ir paredzēts arī, piemēram, Lietuvas normatīvajā regulējumā. Būtu ne- pieciešams to iedzīvināt arī Latvijā, jo tādējādi būtu iespējams izvai- rīties no daudziem liekiem tiesu procesiem nodokļu jomā,» uzskata J. Taukačs. Viņš piebilst, ka vienoša- nās likumā gan ir paredzēta, taču vienoties iespējams tikai attiecībā uz soda naudas un nokavējuma naudas apmēru, bet ne pamatsum- mu, turklāt tādā gadījumā nodokļu maksātājam ir jāatzīst, ka Valsts ie- ņēmumu dienestam ir taisnība, kas arī bieži vien neatbilstot reālajai situācijai. OECD pieprasa stingrāk izvērtēt uzņēmumu atbildību pārrobežu korupcijas lietās Korupcija ir kļuvusi par valsts mēroga problēmu, neaprobe- žojoties tikai ar vietējo līmeni. Ekonomiskās sadarbības un attīstī- bas organizācijas (OECD) jaunākajā ziņojumā kritizēta Latvijā īstenotā cīņa pret pārrobežu kukuļošanu un izteiktas 44 rekomendācijas prasī- bu izpildei. Paredzamas būtiskas reformas, kas var būt vērstas pret juridiskajām personām, kas iesais- tītas korupcijā, seminārā informēja Sorainen vadošā partnere, zvērināta advokāte Viktorija Jarkina. OECD secinājis, ka notiesāšanas līmenis Latvijā ir daudz zemāks par reālo finanšu noziegumu apmēru valstī (naudas atmazgāšana, ku- kuļošana un nodokļu mahināci- jas). Līdz ar to, kā konstatē OECD, Latvijā nepietiekami strādā un nav pilnībā ieviests soda neizbēgamī- bas princips pār juridiskām un fi- ziskām personām, kas iesaistītas ārvalstu amatpersonu kukuļoša- nas shēmās. Interesanti, ka OECD rekomendācijās pat konstatētas neatbilstības Latvijas normatīvajā regulējumā — kukuļošanas definī- cijas neatbilstība Pretkukuļošanas konvencijas mērķiem un definī- cijai. Proti, OECD vērš uzmanību uz to, ka Latvijai ir jāatsakās no Krimināllikuma prasības par «tie- ša nodoma» esamību, uzsākot kriminālprocesus par kukuļošanu. Tas varētu vistiešāk atsaukties uz lietām par izvairīšanos no nodok- ļu nomaksas, pieļauj V. Jarkina, jo «kukuļošana faktiski bieži vien ir saistīta ar naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un mahinācijām grāmatvedības jomā. Līdz ar to atsacīšanās no nepieciešamības pierādīt «tiešu nodomu» kukuļošanas lietās galve- nokārt skars juridiskas personas.» Tāpat OECD uzsver, ka Latvijā jāpa- dara efektīvāka juridisko personu atbildība un jāievieš regulējums, lai procesu pret juridisko personu va- rētu uzsākt bez procesa pret fizis- ko personu, kā arī lai procesu pret juridisko personu varētu uzsākt arī tad, ja fiziskā persona ārvalstīs ir tikusi attaisnota. Kā skaidroja ek- sperte, OECD sagaida, ka Latvijā tiks pieņemts vairāk notiesājošu spriedumu ārvalstu amatpersonu kukuļošanas un ar to saistīto no- ziegumu lietās. «Sausais atlikums ir tāds, ka tiesību aizsardzības iestādēs, izskatot konkrētas krimi- nāllietas, īpašu uzmanību veltīs arī juridiskas personas atbildībai, ie- saistīšanai un arī atbilstības regulē- juma esamībai juridiskai personai. Ja uzņēmumam nav iekšējo notei- kumu, kas regulē pretkorupcijas jautājumus, un netiek nodrošināta Kukuļošana bieži vien ir saistīta ar naudas atmazgāšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un mahinācijām grāmatvedības jomā. VIKTORIJA JARKINA Pagājušajā gadā parādījās tendence, kad arvien vairāk uzņēmumu brīvprātīgi vēlējās samaksāt nodokļus saistībā ar problemātiku, ko paši bija atklājuši.atbilstoša kontrole — arī tas viss tiks izvērtēts, runājot par juridis- kās personas atbildību. Korupcija galvenokārt tiek izdarīta juridis- kas personas interesēs, un, pat ja tas nenotiek juridiskas personas interesēs, tad tas var būt noticis kontroles trūkuma dēļ. Abos gadī- jumos būs iespēja uzsākt procesu pret juridisku personu. Juridiska persona var saskarties ar finansiā- lām sankcijām, tiesību ierobežo- šanu un likvidāciju. Attiecīgi gro- zījumi Kriminālprocesa likumā var būtiski skart biznesa vidi,» brīdina V. Jarkina. FKTK un Latvijas Bankas apvienošanai pamatojumu saskatīt grūti Sorainen partneris, zvērināts advokāts Rūdolfs Eņģelis analizē- ja, cik pamatota ir politiķu izlolotā ideja apvienot Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komi- siju. «Aplūkojot galveno funkciju sadalījumu starp abām iestādēm, ir redzams, ka tās ir visai atšķirī- gas un dublēšanos nevar novērot. FKTK pusē ir visas finanšu sistē- mas stabilitātes nodrošināšana jeb makrolīmenis, katras individuālās institūcijas (uzraugāmās iestādes) atbilstības nodrošināšana — mik- rolīmenis un papildus tam vēl Noguldījumu garantiju fonda pār- valdīšana un organizēšana, dalība Eiropas Centrālās bankas izveido- tajos uzraudzības un noregulēju- ma mehānismos. Savukārt Latvijas Banka nodarbojas ar pavisam ci- tiem jautājumiem — galvenais cen- trālo banku mērķis ir rūpēties par cenu stabilitāti visā eirozonā. Tā ir inflācijas regulēšana ar tiem instru- mentiem, kas eirozonas centrāla- jām bankām ir pieejami. Papildus tam Latvijas Banka nodarbojas ar valsts rezervju pārvaldīšanu, gūstot no tā peļņu un daļu no tās ieskaitot valsts budžetā. Tāpat Latvijas Banka nodarbojas arī ar skaidras naudas aprites organizēšanu, vecās bank- notes nomainot pret jaunām, kā arī pētniecības un analītikas dar- bu,» skaidro R. Eņģelis. Kā galve- nais ieguvums no dažādu iestāžu apvienošanas parasti tiekot minēta efektīvāka informācijas apmaiņa, tomēr vienlaikus visi atzīstot, ka «starp centrālās bankas monetā- ro funkciju (cenu stabilitātes no- drošināšanu) un finanšu uzrauga funkciju — finanšu stabilitātes no- drošināšanu — pastāv konflikts, jo no finanšu uzraudzības viedokļa uzraugam vienmēr ir svarīgi no- drošināt, lai bankas darbotos pie- sardzīgi, un, kādai bankai nonākot finanšu grūtībās, vienmēr jāizvēr- tē, vai atsevišķas bankas glābšana ir vajadzīga, vai tās darbības iz- beigšana nekaitēs kopējai finanšu stabilitātei. Savukārt no monetārās politikas (cenu stabilitātes) viedokļa var rasties vēlme palīdzēt grūtībās nonākušajām bankām, lai tas pā- rāk neietekmētu tautsaimniecības galvenos rādītājus, tajā skaitā in- flāciju.» R. Eņģelis uzsver, ka būtu jāsaprot, kādus FKTK vai Latvijas Bankas darbībā konstatētus trū- kumus ar abu iestāžu apvienošanu būtu iespējams novērst. Patlaban neesot redzams, kā šāda scenārija rezultātā varētu pieaugt ekspertīze monetārajā politikā vai finanšu uz- raudzībā, sacīja eksperts. Patieso labuma guvēju dokumentācijas pārbaudes apdraud biznesa vides konkurētspēju Kopš 2019. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un te- rorisma un proliferācijas finansēša- nas novēršanas likumā, Uzņēmumu reģistrs būtiski mainījis savu praksi saistībā ar informācijas pieprasīšanu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Līdz tam reģistrs bieži vien nepieprasīja dokumentārus pie- rādījumus iesniegtajām ziņām par patiesajiem labuma guvējiem, tagad tas notiekot gandrīz visos gadīju- mos — uz šo problemātiku uzma- nību vērsa Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte. «Pat pašas vien- kāršākās valdes izmaiņu reģistrācijas lietas ieilgst un kļūst neparedzamas, jo Uzņēmumu reģistra notāriem katram ir sava prakse — dokumenti, kas pieņemami vienam, nebūs pie- ņemami otram. Reģistrācija kļuvusi neprognozējama, dārga un ilga. Vēl pirms dažiem gadiem Latvijas Uzņēmumu reģistrs tika pamatoti izslavēts kā ļoti ātrs, kur vienkāršas reģistrācijas darbības parasti varēja paveikt vienas dienas laikā, tagad par to var aizmirst. Tagad varat sa- maksāt valsts nodevu un doties uz baznīcu, lai noliktu svecīti un cerētu, ka jums būs paveicies ar Uzņēmumu reģistra notāra lēmumu. Process ir kļuvis pilnīgi neparedzams un ne- jēdzīgs,» skarbi vērtē E. Berlaus. Advokāte uzskata, ka cīņa ar finan- šu noziegumiem nedrīkst paralizēt komercdarbību un atbaidīt kvalita- tīvus investorus, tāpēc Uzņēmumu NODOK Ļ I NR. 3 (459) 2020. GADA MARTS 32 No monetārās politikas (cenu stabilitātes) viedokļa var rasties vēlme palīdzēt grūtībās nonākušajām bankām, lai tas pārāk neietekmētu tautsaimniecības galvenos rādītājus, tajā skaitā infl āciju. RŪDOLFS EŅĢELIS Aplūkojot galveno funkciju sadalījumu starp Latvijas Banku un FKTK, ir redzams, ka tās ir visai atšķirīgas un dublēšanos nevar novērot.reģistram būtu jāatgriežas pie ie- priekš piekoptās prakses, kas liku- mā joprojām ir atļauta — pieņemt tikai ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, bet dokumentāru pama- tojumu prasīt tikai izlases kārtībā (likums Uzņēmumu reģistram nevis uzliek par pienākumu, bet tikai pa- redz tiesības prasīt dokumentus, kas apliecina ziņas par patieso labuma guvēju), atstājot dokumentu pār- baudi bankām, kuras ir daudz labāk kvalificētas šim darbam. Būtu iespē- jams arī ciešāk sadarboties ar citām ES dalībvalstīm, un vismaz par tiem uzņēmumiem, kuru īpašnieki jau ir reģistrēti kādā dalībvalstī, informā- ciju par patiesajiem labuma guvē- jiem iegūt no attiecīgās dalībvalsts reģistra. Nākamais solis būtu domāt par vienotas ES uzņēmumu patieso labuma guvēju datubāzes izveidi, rosina E. Berlaus. «Pašreizējā sistē- ma vienkārši nestrādā, jo pat tad, ja mūsu klients vairāku mēnešu laikā sagatavo kaudzi ar visdažādākajiem notāru apliecinātiem dokumentiem, tas vēl negarantē elementāru valdes reģistrāciju Latvijas Uzņēmumu re- ģistrā — tikpat labi reģistrs var pa- lūgt sagatavot vēl trīsdesmit citus dokumentus,» situāciju raksturo juriste. Jaunās izmaiņas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasē Šā gada sākumā stājušās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos1, kas paredz gan to, ka valsts kapitālsa- biedrību padomes locekļu atlasi turpmāk nodrošinās Pārresoru koor- dinācijas centrs sadarbībā ar valsts kapitāla daļu turētājiem, gan citas izmaiņas valdes un padomes locek- ļu nominēšanā. «Tas ir solis pareizā virzienā, likumā ir ieliktas labas lie- tas — būs detalizētāki noteikumi par to, kā jāveido nominācijas komite- jas, skaidrāki noteikumi kandidātu atlasei, obligāti jāiesaista neatkarīgi eksperti un personāla atlases kon- sultanti, tiks aizsargāta kandidātu konfidencialitāte,» atzīst E. Berlaus. Tomēr vienlaikus likumā esot atstā- ti diezgan acīmredzami un būtiski «caurumi», lai tie, kuri vēlas īstenot savu politisko ietekmi valsts un paš- valdību kapitālsabiedrībās, tomēr varētu to turpināt darīt. Piemēram, jaunos noteikumus par nominācijas komisijām var nepiemērot, ja kapitā- la daļu turētājs vai padome nolemj rosināt esošā padomes vai valdes lo- cekļa ievēlēšanu amatā atkārtoti (uz nākamo termiņu). «Tātad visās tajās valsts kapitālsabiedrībās, kur tagad ir politiski ietekmīgi padomes un valdes locekļi, ir lieliska iespēja viņus paturēt amatā vēl ilgu laiku,» secina E. Berlaus. Kapitāla daļu turētājam vai padomei ir atstātas tiesības no- raidīt komisijas izvirzīto kandidātu. Tāpat tai noteiktas tiesības izveidot pastāvīgu nominācijas komisiju val- des un padomes locekļu kandidātu atlases un novērtēšanas procesa nodrošināšanai («Vai tas samazina vai tomēr palielina iespēju, ka šī ko- misija būs politiski ietekmējama?» retoriski vaicā E. Berlaus). Atviegloti noteikumi paredzēti attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām — valdes vai padomes locekļu atla- sei būtu jānotiek pēc tiem pašiem principiem, bet tos daudz mazāk kontrolēs Pārresoru koordinācijas centrs. Turklāt likumā esot ļoti šauri definēts politiskās neatkarības kri- tērijs, kas pieprasa personai vienīgi nebūt bijušai par politiskās partijas biedru pēdējo divu gadu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termi- ņa datumam. IKARS KUBLIŅŠ 33 1 No 2020. gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, bet no 25. janvāra — Ministru kabineta noteikumi «Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai». Pat pašas vienkāršākās valdes izmaiņu reģistrācijas lietas ieilgst un kļūst neparedzamas, jo Uzņēmumu reģistra notāriem katram ir sava prakse. EVA BERLAUS F oto no ZAB Sorainen arhīva Atviegloti noteikumi paredzēti attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām — valdes vai padomes locekļu atlasei būtu jānotiek pēc tiem pašiem principiem, bet tos daudz mazāk kontrolēs Pārresoru koordinācijas centrs.NODOK Ļ I NR. 3 (459) 2020. GADA MARTS 34 Kādi ieņēmumi iekļaujami apgrozījumā? UIN maksātāja statuss iet roku rokā ar pienākumu sagatavot un iesniegt gada pārskatu atbilsto- ši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam. Par UIN maksātāju obligāti jākļūst tām ZS, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem ie- priekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 EUR. Pēdējā laikā aktuali- zējies jautājums, kādas summas ir ieskaitāmas ieņēmumos, lai noteik- tu, ir vai nav pārsniegta 300 000 robeža, t.i., vai apgrozījumā no saimnieciskajiem darījumiem ieskai- tāmas arī summas, kas saņemtas kā atbalsts lauksaimniecībai. Loģiski būtu 300 000 EUR sliekšņa noteik- šanai ņemt vērā tikai ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpo- jumu sniegšanas — būtībā tās sum- mas, kas tiek norādītas neto apgro- zījumā. Lai izvairītos no interpretā- cijām, šis ir viens no jautājumiem, kas būtu skaidri jānosaka jaunajā Grāmatvedības likumā; tāpat būtu nepieciešams paskaidrot, vai ap- grozījumā ieskaitāmi ieņēmumi no pamatlīdzekļu pārdošanas, kā arī — vai ir kādi izņēmumi gadījumos, ja ir bijis tikai viens darījums par lielā- ku summu un tā atkārtošanās nav sagaidāma (līdzīgi kā PVN likumā). Tāpat nepieciešams skaidrojums, kādos termiņos un kādā kārtībā ZS jāpieņem lēmums par statusa maiņu attiecībā uz gada pārskata iesniegšanu; un kādā termiņā par pieņemto lēmumu jāinformē no- dokļu administrācija. Kas labāks — IIN vai UIN? Vispirms pavisam īsi par to, kā- das ir būtiskākās atšķirības, esot IIN vai UIN maksātāja statusā. Protams, ja nepieciešama pāreja no IIN uz UIN maksātāja statusu, jo sasniegts 300 000 EUR apgrozījums, tad iz- vēles iespēju nav. Ja apgrozījums ir mazāks, tad pirms izvēles izda- rīšanas rūpīgi jāizvērtē visi plusi un mīnusi. Tāpat gadījumos, kad no- tiek pāreja no UIN uz IIN maksātāja statusu, — atkal jārēķina un jāvērtē. SVARĪGI! Atgādinu, ka individuā- lajam komersantam nav iespējams kļūt par UIN maksātāju. IK — ne- atkarīgi no apgrozījuma — vien- mēr maksā IIN (ja vien neizvēlas būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju). 1 Rakstā turpmāk ar zemnieku saimniecību (ZS) tiek saprastas arī zemnieku saimniecības un individuālie uzņēmumi. Zemnieku saimniecības statusa maiņa no UIN uz IIN Zemnieku saimniecības1 (arī individuālie uzņēmumi un zvejnieku saimniecības) ir vienīgās juridiskās personas, kurām pastāv iespēja izvēlēties, kuru ienākuma nodokļa režīmu piemērot — iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Protams, ja uzņēmums atbilst kritērijiem, var izvēlēties maksāt arī mikrouzņēmumu nodokli, bet to šoreiz neapskatīsim. Saimnieciskās darbības ienākumam piemērojamā nodokļa veida maiņa ļoti bieži prasa mainīt arī grāmatvedības kārtošanas sistēmu — no vienkāršās uz divkāršo vai otrādi. F oto: © Atlas – stock.adobe.com35 Līdz ar jauno UIN likumu daļa ZS īpašnieku, kuru saim- niecību apgrozījums nesasniedz 300 000 EUR, sāka apdomāt iespē- ju pāriet no UIN uz IIN maksātāja statusu. Parasti pārdomu iemesls bija tas, ka, izņemot līdzekļus per- sonīgajam patēriņam no peļņas, kas gūta, sākot ar 2018. gadu, tiek piemērots uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pārreģistrācijas kārtība nav sa- režģīta, bet gribu pievērst uzmanī- bu dažām detaļām, kas noteikti pie pārejas jāņem vērā. Ja lēmums par pāreju no UIN uz IIN ir pieņemts, tad Valsts ieņēmu- mu dienests par to būtu jāinformē, vēlākais, tā gada pašā sākumā, kurā no saimnieciskās darbības ienāku- ma sāks maksāt IIN. Grāmatvedības uzskaites sistēma Pāreja no UIN uz IIN var nozīmēt to, ka: mainās nodokļa režīms, bet tiek saglabāta divkāršā ieraksta grā- matvedība; mainās nodokļa režīms un no- tiek pāreja no divkāršā ieraksta uz vienkāršo grāmatvedību. Ja divkāršā ieraksta sistēma tiek saglabāta, tad grāmatvedības uz- skaitē nekādas būtiskas izmaiņas nav nepieciešamas. Tā kā gada pārskatā peļņas vai zaudējumu ap- rēķinā neto apgrozījumā atsevišķi jānorāda ieņēmumi no lauksaim- niecības, tad, arī esot IIN maksā- tāja statusā, tāpat ir jānodrošina informācija par lauksaimniecības ieņēmumu apmēru. Arī attiecībā uz izdevumu uzskaiti grāmatvedī- bā būtiskām izmaiņām nebūtu jā- būt — piemēram, IIN maksātājam arī jāuzskaita ar saimniecisko dar- bību nesaistītas izmaksas. Ja līdz ar ienākuma nodokļa maksātāja statusa maiņu mainās arī grāmatvedības uzskaites sistēma no divkāršās uz vienkāršo, tad īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā saim- nieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā norādīt saņem- tos debitoru parādus un samaksā- tos kreditoru parādus, kas bija iz- veidojušies, kamēr uzņēmums bija UIN maksātāja statusā. Manuprāt, saņemtie debitoru parādi norādāmi F oto: Aivars Siliņš LINDA PURIŅA, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un fi nanšu nodaļas grāmatvedības eksperte ZS — IIN maksātājsZS — UIN maksātājs Apliekamais objekts Saimnieciskās darbības ienākums (kopš 2018. gada tiek noteikts piemērojamo izdevumu maksimālais apmērs), kas tiek aprēķināts un veido vienu no fi ziskās personas gada ienākumu deklarācijas daļām. Gada apliekamā ienākuma apmēru ietekmē IIN atvieglojumi (par apgādībā esošu personu u.c.), attaisnotie izdevumi par ārstniecību un izglītību, ziedojumi. Sadalītā peļņa, ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi u.c. Personīgajam patēriņam izņemtie līdzekļi/ sadalītā peļņa Apliekamo ienākumu šīs summas nesamazina. IIN izņemtajām summām netiek piemērots. Nodokļa piemērošana atkarīga no perioda, kurā gūto peļņu sadala: līdz 31.12.2011. — nepiemēro ne IIN, ne UIN līdz 31.12.2017. — IIN 20% no 01.01.2018. — UIN Atvieglojumi/ atbrīvojumi ienākuma aprēķinā Ienākums no lauksaimniecības līdz 3000 EUR apmērā netiek aplikts ar IIN. Valsts un ES atbalsts netiek aplikts ar IIN. Lauksaimniekiem paredzētais atvieglojums ļauj samazināt nodokļa bāzi par 50% no saņemtā atbalsta apmēra; UIN atvieglojums par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām. Nodokļa likme ienākumam Atkarīga no fi ziskās personas kopējo ienākumu apmēra (no 20% līdz 31,4%). Likme ir 20%; likmi piemēro nodokļa bāzei, kuru aprēķina, apliekamo objektu izdalot ar 0,8. Citi nosacījumi Jāveic nodokļa avansa maksājumi no saimnieciskās darbības ienākuma. Paredzēts minimālais nodoklis 50 EUR apmērā (ja nav veiktas VSAOI). Paredzēts minimālais nodoklis 50 EUR apmērā (ja nav veiktas VSAOI). Ja lēmums par pāreju no UIN uz IIN ir pieņemts, tad Valsts ieņēmumu dienests par to būtu jāinformē, vēlākais, tā gada pašā sākumā, kurā no saimnieciskās darbības ienākuma sāks maksāt IIN.NODOK Ļ I NR. 3 (459) 2020. GADA MARTS 36 kā ieņēmumi, kas neattiecas uz IIN aprēķināšanu un attiecīgi samak- sātie kreditoru parādi kā izdevumi, kas neattiecas uz IIN aprēķināšanu. Gan ieņēmumi, gan izdevumi jau bija iekļauti PZA aprēķinā un attie- cīgi ietekmēja peļņu, kas radusies līdz datumam, kad notika nodokļu maksātāja statusa maiņa. Pamatlīdzekļu uzskaite Ja uzņēmums turpina uzskaiti divkāršā ieraksta sistēmā, tad no- teikti iesaku turpināt rēķināt pa- matlīdzekļiem nolietojumu finanšu grāmatvedībā, t.i., pēc uzņēmuma vadītāja izvēlētās metodes atkarī- bā no pamatlīdzekļu kalpošanas ilguma. Lai gan arī divkāršās grā- matvedības kārtotājiem ir atļauts rēķināt nolietojumu tikai atbilstoši likumā «Par IIN» noteiktajām nor- mām un IK finanšu pārskatā norā- dīt nodokļu vajadzībām aprēķināto nolietojumu. Atgādinu, ka UIN maksātājiem nolietojumu nodokļu vajadzī- bām atbilstoši likuma «Par UIN» 13. pantam pēdējo reizi rēķinājām 2017. gadā, un tagad tiek rēķināts tikai nolietojums finanšu grāmat- vedībā. Tā kā ar IIN tiek aplikts saimnieciskās darbības ienākums un tāpēc ir būtiski vairākiem izde- vumu posteņiem noteikt dažādus ierobežojumus, likuma «Par IIN» 11.5 pantā ir noteiktas pamatlī- dzekļu grupas un katrai grupai piemērojamais kalpošanas laiks (li- neārajai nolietojuma aprēķināšanas metodei) vai nolietojums procentos (degresīvajai nolietojuma aprēķinā- šanas metodei). Piemēram, pārejot uz IIN mak- sātāja statusu, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, nodokļu maksātājam var būt šādas nosacītas pamatlīdzekļu grupas: 1) iegādāti līdz 31.12.2017. — tiem ir rēķināts nolietojums pēc likuma «Par UIN» 13. panta; at- karībā no kategorijas — vai nu katram pamatlīdzeklim atsevišķi, vai par kategoriju kopumā; 2) iegādāti pēc 01.01.2018. — tiem ir rēķināts nolietojums tikai finanšu grāmatvedībā. Lai IIN deklarācijā saimnieciskās darbības izdevumos iekļautu pa- matlīdzekļu nolietojumu, tam jābūt aprēķinātam saskaņā ar likuma «Par IIN» prasībām. Tā kā likumā «Par IIN» pamatlī- dzekļu nolietojuma aprēķināšanas nosacījumi tika iekļauti, tikai sākot ar 01.01.2018., un līdz tam tika piemērotas likuma «Par UIN» nor- mas, tad likumā «Par IIN» Pārejas noteikumu 128. punktā ir noteikts, ka pamatlīdzekļiem, kuri ir iegādā- ti līdz 2017. gada 31. decembrim, pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķi- nāšanai var izvēlēties vienu no vari- antiem un to turpmāk nebūs tiesību mainīt: 1) piemērot likuma «Par UIN» 13. pantā noteikto kārtību; 2) piemērojot likumā «Par UIN» 13. pantā noteikto kārtību, vien- laikus nepiemērojot nolietojuma likmei noteikto divkāršo apmēru un koeficientu 1,5, kas tika piemē- rots nolietojuma aprēķināšanas likmei vieglajam autotransportam. Tātad pirmais lēmums, kas jā- pieņem, — kādu nolietojuma likmi izmantot nodokļu nolietojuma ap- rēķinam tiem pamatlīdzekļiem, kas pirkti līdz 31.12.2017. Piemēram, 4. kategorijas pamatlīdzekļiem — 40 procentus vai 20 procentus no atlikušās vērtības. Vieglajām auto- mašīnām (tās nodokļu vajadzībām tika amortizētas katra atsevišķi) — turpināt 30 procentu likmi vai no 01.01.2018. piemērot 20 procentu likmi. Lai arī nodokļu nolietojuma kartes kopš 2018. gada vairs netika izmantotas, tagad tās atkal ir jātur- pina — turklāt aprēķinot nolietoju- mu gan par 2018., gan 2019. gadu. Pamatlīdzekļiem, kas iegādā- ti pēc 01.01.2018., arī jāaprēķina nolietojums pēc likuma «Par IIN» noteiktajām likmēm. Iegūstot IIN maksātāja statusu, jāņem vērā, ka mainās arī vērtības kritērijs, no kura atzīst pamatlīdzek- li, — tas ir 1000 EUR. Tie pamat- līdzekļi, kas iegādāti pirms pārejas uz IIN statusu un kuru iegādes vai izveidošanas vērtība nesasniedza 1000 EUR, tik un tā jāturpina uzskai- tīt pamatlīdzekļu sastāvā un tiem rēķināms nolietojums. 1000 EUR kri- tērijs piemērojams attiecībā uz tiem pamatlīdzekļiem, kas tiks iegādāti, esot IIN maksātāja statusā. UIN piemērošana peļņai Izbeidzot maksāt UIN, jāpievērš uzmanība vēl vienai niansei. Par to peļņu, kas tika gūta, esot UIN mak- sātāja statusā (laika posmā kopš 01.01.2018.), ir jāsamaksā uzņē- mumu ienākuma nodoklis. Līdz ar pēdējiem grozījumiem UIN likumā tā 17. pants tika papildināts ar jaunu divdesmito daļu, kas nosa- ka — neatkarīgi no tā, vai nodokļa maksātājs beidz maksāt nodokli lik- vidācijas procesa ietvaros (izņemot reorganizāciju) vai neveicot likvidā- ciju, šā likuma prasības attiecībā uz aktīviem, kuri nav aplikti ar nodok- li, tiek piemērotas tā, it kā nodokļa maksātājs beigtu pastāvēt, veicot likvidāciju. Likumprojekta anotācija skaidro sekojošo — atsevišķos gadī- jumos nodokļa maksātājiem ir tiesī- bas izbeigt UIN maksātāja statusu, neveicot likvidāciju — izvēloties mainīt nodokļa maksātāja statusu (piemēram, kļūt par mikrouzņē- mumu nodokļa maksātāju vai zem- nieku saimniecība izvēlas kļūt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa mak- sātāju), reorganizācijas procesā pie- vienojoties citam uzņēmumam, vai ārvalstu pastāvīgajai pārstāvniecībai beidzot darbību Latvijā. Atbilstoši likuma 17. panta divdesmitajai da- ļai nodokļa maksātājam, izbeidzot UIN maksātāja statusu, jāveic UIN aprēķins un jānokārto visas saistī- bas, kas radušās UIN maksātāja sta- tusa laika posmā no UIN maksātāja statusa iegūšanai, līdz tas izbeidzis UIN maksātāja statusu. Ņemot vērā, ka UIN modelis atšķiras no iedzīvo- tāju ienākuma nodokļa aprēķināša- nas modeļa saimnieciskās darbības ienākumiem, arī mainot nodokļu maksātāja statusu, nodokļu mak- sātājam par tā gūto peļņu ir jāveic UIN aprēķins. Lai IIN deklarācijā saimnieciskās darbības izdevumos iekļautu pamatlīdzekļu nolietojumu, tam jābūt aprēķinātam saskaņā ar likuma «Par IIN» prasībām.1. Operatīvā, fi nanšu un kombinētā svira — kādēļ šī informācija ir svarīga un kādēļ ir vērts zināt par tām? Mēģinot gūt lielāku atdevi no saviem aktīviem, uzņēmumi var iz- mantot aizņemto kapitālu. Tomēr uzņēmējdarbības paplašināšana un papildus aizņemtā kapitāla pie- saiste vēl negarantē panākumus. Finansiālo veiksmju vai neveiksmju cēloņus un to, cik efektīvi vai ne- efektīvi ir darbojies uzņēmums, var mērīt ar tā saucamajām svirām. Mērītāji jeb tā saucamās sviru pakāpes ir operatīvās sviras pa- kāpe (Degree of Operating Leve- rage, DOL), finanšu sviras pakāpe (Degree of Financial Leverage, DFL) un kombinētās sviras pakāpe (Degree of Combined Leverage, DCL). Dažreiz tās tiek sauktas arī par sviru efektiem, jo parāda, kā viena rādītāja pieaugums ietekmē kāda cita rādītāja pieaugumu (vai samazinājumu). Šīs sviru pakāpes (jeb sviru efektus) var saukt arī par instrumentiem uzņēmumu finansiā- lās darbības efektivitātes mērīšanai, ar šīm svirām var noteikt, cik lielā mērā uzņēmuma finansiālo rezul- tātu ir ietekmējuši dažādu ieņēmu- mu un izmaksu pieauguma tempi un vai papildus aizņemtā kapitāla izmantošana ir devusi vēlamo efek- tu, respektīvi, peļņas pieaugumu. Minēto sviru aprēķināšanai par pamatu izmanto uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinu. Lai aprē- ķinātu sviras, vispirms aprēķina un tad salīdzina zināmu peļņas un zau- dējumu aprēķina posteņu pieaugu- ma tempus. Citiem vārdiem sakot, tiek veikta šo posteņu pieauguma tempu salīdzināšana, dalot viena posteņa pieauguma tempu ar cita posteņa pieauguma tempu. Šādi ir iespējams noteikt, kurš no ap- rēķinā izmantotajiem posteņiem ir pieaudzis straujāk pārskata pe- riodā (aprēķini parasti tiek veikti par iepriekšējo pārskata periodu). Šāda pieauguma tempu salīdzinā- šana ļauj arī secināt par uzņēmuma finansiālā rezultāta — peļņas palie- lināšanās iespējām. Dinamikā šāds aprēķins var sniegt informāciju par to, kā un cik lielā mērā ir pieauguši (vai tieši otrādi — samazinājušies) dažādi ieņēmumi un izmaksu pos- teņi. Šie aprēķini dod iespēju izdarīt secinājumus arī par ietekmējošiem faktoriem. Piemēram, ja samazinās uzņēmuma peļņas pieauguma tem- pi, tad sviru pakāpes var norādīt uz iemesliem, piemēram, mainīgo vai pastāvīgo izmaksu pieauguma tem- pu palielināšanās, tai skaitā izmak- sas par aizņemtā kapitāla piesaistī- šanu, palielināšanās. Ja uzņēmuma peļņas pieaugums samazinās, tad pēc aprēķiniem var spriest, kas tieši bremzē uzņēmuma izaugsmi, peļ- ņas palielināšanas iespējas, uzņē- mējdarbības efektivitāti. Gadījumos, ja uzņēmums vēlas paplašināt darbību un palielināt apgrozījumu, visticamāk, palieli- nāsies arī izmaksas, kas nepiecie- šamas uzņēmuma darbības pa- plašināšanai (ražošanas izmaksas, tādas kā izejvielu un materiālu iegāde, darba samaksa pamatdar- bībā nodarbinātajiem u.tml.). Bet var rasties jautājums: kurš postenis (vai posteņi) šajā gadījumā pieaug straujāk? Apgrozījums vai izmak- sas? Apgrozījums vai peļņa? Kuras izmaksas pieaug straujāk? Varbūt ir arī kādas izmaksas, kuru absolūtās summas pret iepriekšējo periodu palielinās, bet pieauguma tempi — samazinās. Uz šiem un citiem līdzī- giem jautājumiem atbildi var sniegt iepriekš minētās sviras. Ja uzņēmums paplašina darbī- bu un uzņēmuma apgrozījums sa- līdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir palielinājies, tad tas vēl neliecina, ka uzņēmuma darbība ir kļuvusi Operatīvā, finanšu un kombinētā svira – instrumenti uzņēmumu darbības efektivitātes paaugstināšanai FI N A NSE S NR. 3 (459) 2020. GADA MARTS 38 Ja uzņēmuma vadība vēlas uzlabot saimnieciskās darbības efektivitāti, jāņem vērā, ka absolūtie skaitļi (sasniegtie ekonomiskie rādītāji) neparāda visu ainu un nesniedz visu informāciju atbilstošo lēmumu pieņemšanai. Ir jārēķina un jāvērtē šo posteņu pieauguma tempi, kas izskaidros viena rādītāja pieauguma ietekmi uz kāda cita rādītāja pieaugumu vai samazinājumu. Gadījumos, ja uzņēmums vēlas paplašināt darbību un palielināt apgrozījumu, visticamāk, palielināsies arī izmaksas, kas nepieciešamas uzņēmuma darbības paplašināšanai. Bet var rasties jautājums: kurš postenis (vai posteņi) šajā gadījumā pieaug straujāk. Aprēķinos parasti izmanto iepriekšējā pārskata perioda peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus, tas ir, tiek veikta šo posteņu pieauguma tempu salīdzināšana, dalot viena posteņa pieauguma tempu ar cita posteņa pieauguma tempu. Šādi ir iespējams noteikt, kurš no aprēķinā izmantotajiem posteņiem ir pieaudzis straujāk pārskata periodā. Šāda pieauguma tempu salīdzināšana ļauj arī secināt par uzņēmuma fi nansiālā rezultāta – peļņas palielināšanās iespējām. Par to ir šis raksts. Ilustrācija: © grandeduc – stock.adobe.comefektīvāka. Pat arī ne tādā gadīju- mā, ja arī vienlaicīgi palielinās uz- ņēmējdarbības finansiālais rezul- tāts — peļņa. Jo var gadīties, ka, paplašinot uzņēmējdarbību un pa- lielinot apgrozījumu, peļņas pieau- guma tempi samazinās. Natkarīgi no tā, ka tajā pašā laikā varētu būt iespējams peļņas absolūtā lieluma pieaugums. Zināms, ka absolūtie skaitļi vēl neparāda visu ainu, tie vēl nesniedz visu pilno un nepieciešamo infor- māciju lēmumu pieņemšanai. Ir jā- rēķina un jāvērtē šo posteņu pieau- guma tempi (sviru pakāpes). 2. Kā aprēķina šīs sviras? Kā jau minēts, sviru aprēķini bū- tībā ir dažādu peļņas vai zaudēju- mu aprēķina posteņu pieauguma tempu aprēķināšana (pret iepriek- šējo vai bāzes gadu) un to salīdzi- nāšana, lai, balstoties uz aprēķinu rezultātiem, varētu izdarīt secināju- mus par to, kura peļņas un zaudē- jumu aprēķina posteņa pieauguma temps ir straujāks. Pēc veiktajiem aprēķiniem kopumā var izdarīt se- cinājumus par to, cik efektīva vai neefektīva ir bijusi uzņēmuma dar- bība. Var arī prognozēt, piemēram, kas mainīsies gadījumā, ja šie aprē- ķinos izmantotie peļņas un zaudē- jumu aprēķina posteņu pieauguma tempi saglabāsies turpmāk vai arī ja tie mainīsies (palielināsies vai sama- zināsies). Sviru aprēķini var norādīt uz to, cik lielā mērā uzņēmums vir- zās vai — tieši otrādi — nevirzās uz attīstību, uz peļņas palielināšanu. Operatīvās sviras pakāpe (De- gree of Operating Leverage, DOL) aprēķināma pēc 1. formulas. Finanšu sviras pakāpe (Degree of Financial Leverage, DFL) aprēķi- nāma pēc 2. formulas. Kombinētās sviras pakāpe (De- gree of Combined Leverage, DCL) aprēķināma pēc 3. formulas. Praktisks piemērs (peļņas un zaudējumu aprēķins uzņēmumam X), ar kura palīzību var ilustrēt visu trīs iepriekš minēto sviru aprēķinā- šanu un analīzi (operatīvās, finanšu un kombinētās sviras pakāpes aprē- ķināšanu), ir dots 1. tabulā. Lai noteiktu EBIT rādītāja un arī peļņas vai zaudējumu aprēķina po- steņu pieauguma vai samazināju- ma tempus, turpmākai operatīvās, finanšu un kombinētās sviras pa- kāpes aprēķināšanai un analīzei ir izmantota 2. tabula. Kā arī — rezultātā, lai aprēķinātu un analizētu operatīvās, finanšu un kombinētās sviras pakāpes uzņēmu- mā X, tiek izmantota 3. tabula. 1. FORMULA Operatīvās sviras pakāpes aprēķināšanas formula EBIT PIE AUGUMA TEMPS / NETO APGROZĪJUMA PIE AUGUMA TEMPS 2. FORMULA Finanšu sviras pakāpes aprēķināšanas formula TĪR ĀS PEĻŅAS PIE AUGUMA TEMPS / EBIT PIE AUGUMA TEMPS 3. FORMULA Kombinētās sviras pakāpes aprēķināšanas formula TĪR ĀS PEĻŅAS PIE AUGUMA TEMPS / NETO APGROZĪJUMA PIE AUGUMS TEMPS TERĒZA KORSAKA, maģistra grāds ekonomikā un maģistra grāds vadīšanas organizācijā F oto: Aivars Siliņš 39 39 1. TABULA Uzņēmuma X peļņas un zaudējumu aprēķins Posteņu nosaukumi2018. g., EUR2019. g., EUR 1. Neto apgrozījums10 00014 000 2. Ražošanas izmaksas(8000)(12 000) 3. Bruto peļņa20002000 4. Citas izmaksas(100)(100) 5. % izmaksas(200)(500) 6. Peļņa pirms nodokļiem1700500 7. Nodokļi(200)(190) 8. Tīrā peļņa1500310 2. TABULA Uzņēmumā X peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu pieauguma tempu aprēķināšana Posteņu nosaukumi 2018. g., EUR 2019. g., EUR Pieaugums/ samazinājums (+; –) EUR Pieauguma/ samazinājuma temps (2019. pret 2018. g.), % 1.2.3.4. = 3. – 2.5. = 4 × 100 / 2. 1. Neto apgrozījums10 00014 000 + 4000 + 40 % 2. Ražošanas izmaksas (8000)(10 000)+ 2000 + 25 % 3. Bruto peļņa20004000+ 2000+ 100 % 4. Citas izmaksas(100)(100)—— EBIT = 3.– 4. vai 6. + 5. 19003900+ 2000+ 105,26% 5. % izmaksas(300)(500)+ 200+ 66,67 % 6. Peļņa pirms nodokļiem 1 6003400+ 1800+ 112,50 % 7. Nodokļi(200)(290)+ 90+ 45 % 8.Tīrā peļņa14003110+ 1710+ 122,14 %Next >