< PreviousG R Ā M A T V E D Ī B A NR. 5 (461) 2020. GADA MAIJS 10 izmaiņu pārskatu, gan vadības ziņo- jumu. GPKGPL nosaka minimālo gada pārskata sastāvu. Finanšu pārskata sastāvdaļu, kā bilance, peļņas vai zaudējumu ap- rēķins, naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats, shē- mas ir strikti noteiktas GPKGPL pieli- kumos, taču likuma 11. panta trešā daļa atļauj sabiedrībai, kura finanšu pārskatu sagatavo atbilstoši šā liku- ma noteikumiem, sagatavojot at- tiecīgo finanšu pārskata sastāvdaļu, attiecīgās shēmas ietvaros ar arābu cipariem apzīmētos posteņus sadalīt sīkāk vai pievienot jaunu ar arābu ci- paru vai ar burtu apzīmētu posteni, ja tas nepieciešams skaidra un patiesa priekšstata sniegšanai un ja minētā posteņa saturs nav ietverts kādā no attiecīgās shēmas posteņiem. Mazāk striktas prasības likums no- saka finanšu pārskata pielikumā atklā- jamās informācijas veidam, respektī- vi, neparedz speciālo shēmu, taču paredz stingras prasības atklājamās informācijas apjomam, ko papildina arī MK noteikumos Nr. 775 iekļautās prasības. No prakses, sagatavojot fi- nanšu pārskata pielikumu, ir ieteicams ņemt vērā MK noteikumos Nr. 399 at- klājamās informācijas kārtību, detali- zāciju vai pamatojumu un tabulas, lai atvieglotu sev darbu pie gada pārska- tu iesniegšanas VID Elektroniskajā de klarēšanas sistēmā, kur kopš pārskata gada par 2018. gadu ir pienākums aizpildīt finanšu pārskata pielikuma elektroniskā noraksta formu. Pielikumā sniedzamā informācija GPKGPL 51. panta pirmā daļa skaidri nosaka likuma pantus, ku- ros noteiktās prasības attiecas uz finanšu pārskata pielikumā snie- dzamo informāciju. Informācija fi- nanšu pārskata pielikumā kopumā ir jāsniedz tādā secībā, kādā poste- ņi norādīti attiecīgajās finanšu pār- skata sastāvdaļās. Visas sabiedrības neatkarīgi no tā, pie kuras sabied- rību kategorijas tās pieder, finanšu pārskata pielikumā sniedz vismaz GPKGPL 52. pantā noteiktu atbilsto- šu informāciju, kur pievērsīsim īpašu uzmanību atsevišķām prasībām: 1. Pieņemtā grāmatvedības politi- ka — jāsniedz atbilstoši informāci- ja, ko pieprasa arī MK noteikumu Nr. 775 nodaļā par pamatlīdzekļiem, krājumiem, uzkrājumu veidošanu, dzīvnieku un augu uzskaiti, ieņē- mumu no preču pārdošanas un pa- kalpojumu sniegšanas, sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autor atlīdzību un dividenžu ieņēmumus, kā arī no būvdarbu līgumu un citu ilgtermiņa līgumu saistīto ieņēmu- mu un izdevumu uzskaites prasības. 2. Sniedzot informāciju par noslēg- tiem nomas vai īres līgumiem, ku- riem ir svarīga nozīme tās darbībā, šajos līgumos paredzētās saistības norādot īpaši, šeit jāsniedz atbil- stošā informācija arī par finanšu un operatīvo nomu, kā arī atgriezenis- ko nomu atbilstoši MK noteikumu Nr. 775 nodaļā par kārtību, kādā novērtē un finanšu pārskatā norāda finanšu nomas un operatīvās nomas darījumus noteiktajām prasībām. 3. Izvērtējot ieņēmumu un izmaksu posteņus, kas radušies tādu notiku- mu vai darījumu rezultātā, kuri ne- pārprotami atšķiras no sabiedrības parastajām darbībām un kuru bieža vai periodiska atkārtošana nav gai- dāma, jāņem vērā arī ieņēmumos at- zītās summas no saņemtiem finanšu atbalstiem, par kuriem atbilstoši MK noteikumu Nr. 775 nodaļai par kārtī- bu, kādā novērtē un finanšu pārska- tā norāda saņemto valsts, pašvaldī- bu, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un insti- tūciju finansiālo atbalstu (finanšu palīdzību), ziedojumus un dāvināju- mus naudā vai natūrā, papildus snie- dzama tāda informācija kā finanšu palīdzības izmaksātāja nosaukums, saņemšanas gads, summa, un, ja vēl nav izpildīti visi šīs finanšu palīdzības devēja noteiktie nosacījumi, kad tie tiks pilnībā izpildīti, atmaksājamā sa- ņemtās finanšu palīdzības summa, ja pārskata gadā atklājies, ka nav izpildīts kāds no finanšu palīdzības devēja noteiktajiem nosacījumiem. 4. Īpaša uzmanība jāpievērš prasī- bai par informācijas sniegšanu par būtiskiem notikumiem pēc bilances datuma, kuri nav iekļauti bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Vairākumam sabiedrību ar Covid–19 izraisīto krīzi saistītas sekas būs ne- koriģējošie pēcbilances notikumi, par kuriem atbilstoši MK noteikumu Nr. 775 prasībām sniedz informāciju finanšu pārskata pielikumā un vadī- bas ziņojumā, norādot šā notikuma paredzamās finansiālās sekas vai informējot, ka tās aplēst nav iespē- jams. Šajā sakarā ieteicams vadībai finanšu pārskatos sniegt skaidroju- mus par sabiedrību, lai finanšu pār- skatu lietotāji varētu izprast būtisku notikumu, tā ietekmi uz sabiedrības finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu, kā arī lai finan- šu pārskatos būtu sniegta atbilstoša informācija par svarīgiem vadības pieņemtiem lēmumiem un aplēsēm, kā arī vadības izvērtējumu atbilstošās sabiedrības spējai turpināt darbību. 5. Ja pamatlīdzekļu sastāvā esošie nekustamie īpašumi ir novērtēti pār- vērtētajās summās, papildus jāatklāj informācija atbilstoši MK noteikumu Nr. 775 nodaļā par pamatlīdzekļiem iekļautajai prasībai, vai vērtības izmai- ņu pamatā ir sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sniegtais atzinums. 6. Darbuzņēmējam būvdarbu lī- gumu ietvaros finanšu pārskata pielikumā atbilstoši MK noteikumu Nr. 775 prasībām jāatklāj šāda apko- pota finanšu informācija par nepa- beigtajiem būvdarbu līgumiem, no- rādot laikā no to noslēgšanas dienas līdz bilances datumam: 1) radušos izmaksu kopsummu, 2) atzīto ieņēmumu kopsummu, 3) aplēsto gaidāmo zaudējumu kopsummu (ja tāda ir), 4) no pasūtītājiem saņemto avansa maksājumu kopsummu, 5) pasūtītāju aizturēto maksājumu kopsummu (ja tāda ir) (pasūtī- tājam samaksāšanai iesniegtajos attaisnojuma dokumentos (rē- Ja sabiedrības saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un tā katru pārskata gadu atbilst citai sabiedrību kategorijai, tad gada pārskata sagatavošanā jāievēro augstākai sabiedrību kategorijai paredzētie noteikumi.ķinos) iekļautās summas, kuras pasūtītājs nav samaksājis tāpēc, ka nav izpildīti būvdarbu līgumā paredzētie nosacījumi vai nav novērsti atklātie trūkumi). GPKGPL 53. un 54. pants papildus nosaka īpašas prasības finanšu pār- skata pielikumā sniedzamajai infor- mācijai tikai vidējām un lielām sabied- rībām. Turklāt MK noteikumi Nr. 775 tikai vidējai un lielai sabiedrībai uz- liek par pienākumu finanšu pārskata pielikumā norādīt šādu ar uzkrājumu veidošanu saistītu informāciju: 1) paredzamais konkrētu saistību rašanās vai segšanas laiks; 2) paredzētā izdevumu atlīdzinā- šanas summa un bilances aktīva postenis, kurā šī summa iekļauta, ja, veidojot konkrētu uzkrājumu, ir ņemta vērā izdevumu atlīdzi- nāšana; 3) ja konkrēts uzkrājums novērtēts, izmantojot diskontēšanu, norā- da uzkrājuma pašreizējās vērtī- bas un diskonta likmes izmaiņu ietekmi; 4) ja viena un tā paša pagātnes no- tikuma dēļ sabiedrība veido uz- krājumus un tai rodas arī iespē- jamās saistības, — informāciju sniedz tā, lai parādītu sakarību starp uzkrājumiem un iespēja- mām saistībām. Tiklīdz gada pārskats ir sagata- vots, to atbilstoši GPKGPL 95. pan- ta prasībām paraksta sabiedrības vadība un atbildīgais grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis, kā arī vadība izpilda savu pienākumu par finanšu pārskata pakļaušanu revidenta revīzijai vai obligātajai pārbaudei GPKGPL paredzētajos gadījumos. Revīzija vai ierobežotā pārbaude Neskatoties uz izsludināto ārkār- tējo situāciju un ierobežojumiem attiecībā uz pulcēšanos aizliegumu, distances ievērošanu, sabiedrību fi- nanšu pārskati netiek atbrīvoti no fi- nanšu pārskatu revīzijas vai GPKGPL noteiktās pārbaudes veikšanas — par šo kārtību, kā to var organizēt, jāvienojas atsevišķi ar savu reviden- tu. Atbilstoši GPKGPL 91. panta pra- sībām obligātai revīzijai ir pakļauti šādu sabiedrību finanšu pārskati: 1) vidējas sabiedrības un lielas sa- biedrības no pirmā gada; 2) sabiedrība, kuras pārvedami vērts- papīri ir iekļauti regulētajā tirgū; 3) maza sabiedrība, ja šīs sabiedrī- bas rādītāji divus gadus pēc kār- tas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā), bet jaunizveido- tai sabiedrībai — pirmā pārskata gada bilances datumā pārsniedz divas no trim šādu kritēriju ro- bežvērtībām: a) bilances kopsumma: 800 000 eiro, b) neto apgrozījums: 1 600 000 eiro, c) vidējais darbinieku skaits pār- skata gadā: 50; 4) koncerna mātes sabiedrības sa- gatavotais konsolidētais gada pārskats; 5) koncerna mātes sabiedrība neat- karīgi no tā, vai uz to attiecas vai neattiecas atbrīvojums no pie- nākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu; 6) sabiedrība ir publiskas personas kapitālsabiedrība, tās meitas sa- biedrība vai publiski privātā kapi- tālsabiedrība; 7) ja sabiedrība attiecīgus finanšu pārskata posteņus ir atzinusi, novērtējusi un norādījusi finanšu pārskatā saskaņā ar SGS. Savukārt visām mazām sabiedrī- bām, kuru rādītāji bilances datumā divus gadus pēc kārtas pārsniedz divas no šādām robežvērtībām: a) bilances kopsumma: 400 000 eiro, b) neto apgrozījums: 800 000 eiro, c) vidējais darbinieku skaits pārska- ta gadā: 25, ir obligāta ierobežotā pārbaude sa- skaņā ar GPKGPL 92. pantu. Likums brīvi atļauj ierobežotās pārbaudes vietā izvēlēties revīziju. Gada pārskata apstiprināšana Pēc gada pārskata parakstīša- nas un atbilstošajos gadījumos pēc revidenta atzinuma vai pārbaudes ziņojuma saņemšanas seko tā ap- stiprināšana no dalībnieku vai akcio- nāru puses. Sabiedrības dalībnieku sapulces sasaukšanas un organizē- šanas kārtība, lai varētu apstiprināt sabiedrības gada pārskatu, ir noteik- ta Komerclikumā. Saeima attiecīgus grozījumus 2020. gada 20. martā pieņēma arī Komerclikumā, nosakot, ka kapitālsabiedrības dalībnieku sa- pulces un kopsapulces var noturēt attālināti un balsot, izmantojot elek- troniskās saziņas līdzekļus. Ietvertais jaunais regulējums nodrošina iespē- ju ikgadējo dalībnieku (akcionāru) sapulču norisi organizēt elektroniski, tādējādi ievērojot gan likuma prasī- bas par gada pārskatu apstiprināša- nu, gan šobrīd noteikto pulcēšanās aizliegumu. Gada pārskata iesniegšana VID Darbs pie gada pārskata noslē- dzas, to iesniedzot VID EDS. Šajā pos- mā arī ir nianses, kam jāpievērš īpaša uzmanība, piemēram, ja vadības zi- ņojums vai konsolidētais vadības zi- ņojums sagatavots papīra formā, to VID EDS iesniedz kā minētā ziņojuma elektronisku kopiju atsevišķa pieliku- ma veidā. Sabiedrība, kuras gada pār- skatu vai konsolidēto gada pārskatu (ja tāds ir) revidējis (pārbaudījis) zvē- rināts revidents, VID EDS iesniedz pa- pīra formā sagatavotā revidenta ziņo- juma vai revidenta pārbaudes ziņoju- ma elektronisku kopiju, turklāt katra ziņojuma veidam paredzēta speciāla rinda sadaļā «Citi dokumenti». Zvērināts revidents EDS pārbau- da un apstiprina, ka gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) atvasinājums elektroniskā formā pēc sniegtās informācijas sa- tura atbilst tam gada pārskatam vai konsolidētajam gada pārskatam (ja tāds ir), par kuru zvērināts revidents sniedzis revidenta ziņojumu vai revi- denta pārbaudes ziņojumu. VID EDS sabiedrībai jāiesniedz papīra formā vai elektroniski sagata- vota gada pārskata (finanšu pārskata un vadības ziņojuma) un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) atvasinā- jums elektroniskā formā — elektro- nisks noraksts vai elektroniska kopi- ja, ja tas noteikts normatīvajos aktos par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta for- mu iesniegšanai, kopā ar paskaidro- jumu par to, kad gada pārskats un konsolidētais gada pārskats (ja tāds ir) apstiprināts. Informācija par ap- stiprinājumu ir jāsniedz elektroniskā formā, respektīvi, norādot VID EDS tikai gada pārskata apstiprināšanas datumu, bet dalībnieku lēmuma vai dalībnieku sapulces protokola kopiju atļauts nepievienot. Neskatoties uz gada pārskatu ie- sniegšanas termiņu pagarinājumu, gada pārskatu ir ieteicams nodot VID EDS, tiklīdz tas ir gatavs iesniegša- nai, pretējā gadījumā vairāk un dzi- ļāk būs jāizvērtē un jāapraksta vīrusa Covid–19 izraisītās krīzes ietekme uz sabiedrības darbību, finanšu stāvok- li un naudas plūsmu gada pārskata parakstīšanas datumā. Līdz ar to tur- pināsim cītīgi strādāt pie kvalitatīvu gada pārskatu sagatavošanas, sadar- boties ar zvērinātiem revidentiem un laikus nodrošināt sabiedrības vadību ar finanšu informāciju efektīvu lēmu- mu pieņemšanai. 11Iepriekšējā Bilancē (Nr. 4 (460), 2020. g.) iesākām sniegt informā- ciju par dīkstāves pabalstiem (MK noteikumi Nr. 165), kurus darba ņēmējiem izmaksās par marta daļu, bet patlaban (ir pieņemti svarīgi un būtiski grozījumi (MK noteikumi Nr. 205), kas stājās spēkā 2020. gada 10. aprīlī, un MK noteikumi Nr. 189, kas stājās spēkā 2020. gada 8. aprīlī, un MK noteikumi Nr. 234, kas stājās spēkā 2020. gada 24. aprīlī. Iepriekšējo noteikumu Nr. 165 8. punkts tagad sadalīts divos apakšpunktos: bijušais attiecināts uz «darbiniekiem» (8.1.), bet jau- nais (8.2.) — uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem. Dīkstāves pabalstu nosaka: 8.1. darbiniekam — 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi; 8.2. mikrouzņēmuma darbiniekam — 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto ceturksni (informācija, kas norādīta mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijā par konkrēto mikrouzņēmuma darbinieku), bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Ņemot vērā, ka darbinieki pirms krīzes varēja būt nodarbināti mazā- ku laiku, kā arī uzņēmumu darbība bijusi īsāka par sešiem mēnešiem, noteikumi papildināti ar: 8.1 un 8.2 daļu: n darba devējiem, kuru darbība nav ilgāka par sešiem mēnešiem, dīkstāves pabalstu nosaka, ņe- mot vērā VID rīcībā esošo infor- māciju (darba devēja deklarētos datus), 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par nostrādātajiem mēnešiem pirms ārkārtējās situācijas izslu- dināšanas (..), bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi; n MUN maksātājiem, kuri darbī- bu šajā statusā ir uzsākuši pēc 2019. gada 1. oktobra, dīkstā- ves pabalstu, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju (darba devēja deklarētos datus), nosaka 50% apmērā no mēneša vidē- jās bruto darba samaksas MU par 2020. gada pirmo ceturksni (ceturkšņa deklarācijā), bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. MK noteikumu Nr. 165 sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka valdes un padomes locekļiem dīkstāves pabalsts nepienākas (12.8 punkts). Tagad šī punkta teksts ir grozīts: Pabalsts netiks piešķirts darba devēja valdes locekļiem, ja krīzes skartais darba devējs nodarbina kaut vienu darbinieku, kurš neatrodas dīkstāvē, un padomes locekļiem. Savukārt 12.10 apakšpunktā ir svītrots aizliegums piešķirt dīkstāves pabalstu personām, kas saņem vecuma vai izdienas pensiju. Neatceros, kad valdība būtu strādājusi tik intensīvi un mērķtiecīgi. Turklāt nekavējoši labojot jau pieņemto, ja ir pamanīta neatbilstība vai neprecizitāte. Šādas rīcības rezultātā, no vienas puses, tiek atbalstītas fiziskās personas, jo nav zināms, cik ilgi ārkārtējā situācija būs noteikta, no otras — pēc kāda laika būs vieglāk atgriezties pie «normālas» dzīves. 12 Risinājumi Covid–19 ietekmes uz ekonomiku mazināšanai MK noteikumu Nr. 165 sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka valdes un padomes locekļiem dīkstāves pabalsts nepienākas (12.8 punkts). Tagad šī punkta teksts ir grozīts. G R Ā M A T V E D Ī B A NR. 5 (461) 2020. GADA MAIJSNoteikumi Nr. 165 papildināti ar jaunu 17.1 punktu: Darbiniekam, kurš saņem dīkstāves pabalstu, piešķir piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru viņam uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek piemērots IIN atvieglojums. Piemaksu piešķir un izmaksā VSAA par laikposmu, par kuru piešķirts dīkstāves pabalsts. Atvieglojumu par bērnu vecumā līdz 24 gadiem vecāki tiesīgi piemē- rot, ja bērns šādā vecumā vēl turpi- na mācīties. Grozīti arī MK noteikumi Nr. 179, kas noteica dīkstāves pabalstu pie- šķiršanu pašnodarbinātām perso- nām (MK noteikumi Nr. 189, kas stājās spēkā 2020. gada 8. aprīlī, un MK noteikumi Nr. 234, kas stājās spēkā 2020. gada 24. aprīlī). Līdz ar to noteikumu 4. punktā precizēta krīzes skartās pašnodarbi- nātās personas definīcija: Krīzes skartā pašnodarbinātā persona ir fiziska persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, ir veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā pašnodarbinātā persona vai autoratlīdzības saņēmēja vai ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, vai individuālais komersants, un dīkstāves periodā nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības, izņemot ienākumus, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, un autoru un izpildītāju saņemto autor atlīdzību. Atsaucoties uz definīciju, pre- cizēta MK noteikumu Nr. 179 6.4. apakšpunktā minētā VID snie- dzamā informācija par zaudētajiem ieņēmumiem: Apliecinājumu, ka attiecīgajā periodā pašnodarbinātā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības, izņemot ienākumus, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, un autoru un izpildītāju saņemto autoratlīdzību. Apliecinājumā norāda saņemto autortiesību atlīdzības apmēru. Citādi izteikts 7.2 apakšpunkta algoritms dīkstāves pabalsta no- teikšanai: Pašnodarbinātai personai vispārējā nodokļu režīmā — 75% apmērā no attiecīgās personas vidējā VSAOI objekta apmēra pēdējos divos noslēgtajos ceturkšņos, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Noteikumi Nr. 179 papildināti ar jaunu 7.3. apakšpunktu: MUN maksātājam un pašnodarbinātai personai vispārējā nodokļu režīmā, kura dīkstāves laikā atgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāves pabalstu nosaka 100% apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Kas jāzina Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem Viens no labojumiem, kas vēl jāizsludina (patlaban tas ir tikai akceptēts projekts) un jānosaka stāšanās spēkā datums, ir likuma «Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību» (likums) papildināšana ar 14.1 un 14.2 pantu. 14.1 pants nosaka darba devēja, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid–19 izrai- sītā krīze, tiesības samazināt (ne pienākums) darbiniekam Darba li- kuma (DL) 74. pantā noteikto atlī- dzību par dīkstāvi līdz 70% no dar- biniekam izmaksājamās algas. Atgādinu, ka dīkstāve darba de- vēja vainas dēļ (Covid–19 situācija uzskatāma par tādu) saskaņā ar DL 74. panta trešo daļu ir apmaksāja- ma šādi: Ja darbiniekam ir noteikta laika alga, (..) viņam izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, (..) viņam izmaksā vidējo izpeļņu. Tas nozīmē, ka grāmatvedis vispirms nosaka atlīdzības summu 13 Foto: Aivars Siliņš MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore 1 Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir: 2.1. Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmajā daļā minētajām personām, izņemot personas ar invaliditāti un personas ar invaliditāti kopš bērnības, — 64,03 eiro mēnesī; 2.2. personām ar invaliditāti — 80 eiro mēnesī; 2.3. personām ar invaliditāti kopš bērnības — 122,69 eiro mēnesī. Grāmatvedis vispirms nosaka atlīdzības summu (darba līgumā minētā alga) vai vidējo izpeļņu saskaņā ar vispārējo praksi (DL 75. pants) un ir tiesīgs izmaksāt 70% no tās.(darba līgumā minētā alga) vai vi- dējo izpeļņu saskaņā ar vispārējo praksi (DL 75. pants) un ir tiesīgs izmaksāt 70% no tās. NB! Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabā atlīdzību minimālās mēne- ša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bēr- nu līdzekļus valsts sociālā nodroši- nājuma pabalsta apmērā1. Šādas tiesības būs piešķirtas darba devējam līdz 2020. gada 31. decembrim. Likuma grozījumi atsvabina dar- ba devēju vēl no viena pienākuma, kas minēts DL 150. pantā: piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Tagad ikgadējo apmaksā- to atvaļinājumu darbiniekam dar- ba devējs var piešķirt, neievērojot minēto Darba likuma noteikumu. Diez vai šāds piedāvājums darba devējam būtu izdevīgs: uz atvaļinā- juma apmaksu nekādi samazināju- mi nedz DL, nedz noteikumos, kas saistīti ar Covid–19 situāciju, nav attiecināmi. Savukārt, ja darbinieks nepiekrīt atlīdzības samazinājumam (līdz 70%, bet ne mazāk par 430 eiro), tam ir tiesības uzteikt darba līgu- mu, neievērojot DL noteikto ter- miņu (darba līguma uzteikšana rakstveidā vienu mēnesi iepriekš). Faktiski šāda situācija atgādina 101. panta 1. daļas 9. punktu (tiek samazināts darbinieku skaits), tādēļ darba devējam ir pienākums izmak- sāt darbiniekam atlaišanas pabalstu DL 112. pantā noteiktajā apmērā (mazākais pabalsts ir viena mēneša vidējā izpeļņa, ja darbinieks bija no- darbināts pie attiecīgā darba devēja līdz pieciem gadiem). 14.2 pants, kas papildina liku- mu, veltīts situācijām, kad uzņē- mumā pastāv tā saucamā daļējā dīkstāve, jo ražošanas apjoma kri- tuma dēļ darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks. Atgādinu, ka iepriekš izdotie normatīvie akti bija attiecināmi uz pilnīgu dīkstāvi. Darba devējam būtu nopietni jāapsver nodarbinātās personas noslogojums, jo jaunais likuma pants nosaka pienākumu «jebku- rā gadījumā» saglabāt darba sa- maksu minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgā- dībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinā- juma pabalsta apmērā. Arī šī nor- ma var būt spēkā ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Ja darbinieks nepiekrīt darba de- vēja piedāvājumam, tam ir tiesības uzteikt darba līgumu, nenostrādā- jot DL noteikto mēnesi, bet darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likumā noteiktajā apmērā (sk. iepriekš). Kas jāzina slimības un vecāku pabalsta saņēmējiem Ir vērts pievērst uzmanību ie- priekšējā gada laikā likuma «Par maternitātes un slimības apdroši- nāšanu» vairākiem būtiskiem grozī- jumiem, kuru normas jau ir stājušās spēkā un dažas — stāsies spēkā no šā gada pirmā septembra. Tomēr sakarā ar ārkārtējo situāciju korek- cijas bija jāveic arī šogad, papildinot likuma pārejas noteikumus. 2020. gada 22. martā stājās spē- kā pārejas noteikumu 41. punkts. Ja darba ņēmējam līdz 2020. gada 30. jūnijam ir izsnieg- ta darbnespējas lapa sakarā ar sa- slimšanu ar Covid–19 (vai atraša- nos karantīnā, ja ārsts ir izsniedzis darbnespējas lapu), slimības pabal- stu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas otrās dienas. Slimī- bas pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidē- jās apdrošināšanas iemaksu algas. Sakarā ar to, ka darba ņēmējam ir izsniedzama darbnespējas B lapa, šo periodu apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. No slimī- bas pabalsta tiek ieturēts ienākuma nodoklis. 2020. gada 5. aprīlī stājās spēkā pārejas noteikumu 43. punkts. Persona, kurai piešķirtā vecā- ku pabalsta periods (līdz bērna viena gada vai pusotra gada ve- cumam) beidzas laikā, kad sakarā ar Covid–19 izsludināta ārkārtējā situācija, un kura ārkārtējās situā- cijas apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura nevar gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, var pie- prasīt piešķirtā vecāku pabalsta turpinājuma izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedz viena gada vai pusotra gada vecumu. Šo ve- cāku pabalsta turpinājumu var iz- maksāt par periodu no 2020. gada 12. marta līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmē- ja vai pašnodarbinātā, bet ne ilgāk kā līdz sakarā ar Covid–19 izsludi- nātās ārkārtējās situācijas beigām. Par šo periodu vecāku pabalsta turpinājums tiek izmaksāts iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Vecāku pabalsta turpinājumu ne- veic, ja persona uzsāk nodarboties ar saimniecisko darbību un gūt ie- nākumus vai tai ir piešķirts dīkstā- ves pabalsts. Būtiski ņemt vērā, ka, piepra- sot vecāku pabalsta izmaksas tur- pinājumu, par iepriekš minētajām personām netiek veiktas valsts so- ciālās apdrošināšanas obligātās ie- maksas. Šādas iemaksas tiek veiktas tikai, līdz bērns ir sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, tādējādi personai tiek uzkrāts apdrošināša- nas stāžs. Kārtība noteikta pārejas noteikumu 44. punktā. G R Ā M A T V E D Ī B A NR. 5 (461) 2020. GADA MAIJS Darba devējam būtu nopietni jāapsver nodarbinātās personas noslogojums, jo jaunais likuma pants nosaka pienākumu «jebkurā gadījumā» saglabāt darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.Kas ir dīkstāves palīdzības pabalsts, un kam uz to ir tiesības 2020. gada 30. aprīlī stājās spē- kā MK noteikumi Nr. 236 «Noteiku- mi par dīkstāves palīdzības pabal- stu darba ņēmējiem un pašnodar- binātajām personām, kuras skārusi Covid–19 izplatība». Par dīkstāves palīdzības pa- balstu ir uzskatāms pabalsts fi- ziskajai personai, kura atrodas dīkstāvē, un tā maksimālais ap- mērs ir 180 eiro mēnesī, no kura atskaita personai piešķirto dīkstā- ves pabalstu. Dīkstāves palīdzības pabalstu (analoģiski dīkstāves pa- balstam) neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociā lās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Tiesības uz dīkstāves palīdzības pabalstu ir: n darba ņēmējam, kuram VID ir atteicis dīkstāves pabalstu, jo uz viņu attiecas kāds no kritēri- jiem, kas minēti MK noteikumu Nr. 165 12. punktā (situācijas, kad pabalsts netiek piešķirts, sk. Bilanci Nr. 4 (460) 2020. gads, 47. lpp.); n darba ņēmējam, kuram pie- šķirts dīkstāves pabalsts saska- ņā ar MK noteikumiem Nr. 165, bet piešķirtā dīkstāves pa- balsta apmērs ir mazāks par 180 eiro mēnesī (proporcionāli kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs atrodas dīkstāvē); n pašnodarbinātajai perso- nai, kurai piešķirts dīkstāves pabalsts saskaņā ar MK notei- kumiem Nr. 179, bet piešķirtā dīkstāves pabalsta apmērs ir mazāks par 180 eiro mēnesī (proporcionāli kalendāra die- nām, kurās pašnodarbinātā persona atrodas dīkstāvē). Sakarā ar to, ka dīkstāve var pastāvēt nepilnu mēnesi, palīdzī- bas pabalstu piešķir un izmaksā proporcionāli kalendāra dienām, kurās persona (darba ņēmējs vai pašnodarbinātā persona) ir dīkstā- vē. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. mar- ta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk, kā ir spēkā MK lēmums par ārkārtējo situāciju. Dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem, kam VID atteica dīkstāves pabalsta piešķiršanu, iz- maksā VSAA, pamatojoties uz VID sniegto informāciju. Darba ņēmējiem un pašnodar- binātajām personām, kam VID pie- šķirtais dīkstāves pabalsts ir mazāks par 180 eiro, VSAA izmaksās dīk- stāves palīdzības pabalsta starpību (kopsummai jābūt 180 eiro). Visu informāciju par pretenden- tiem uz dīkstāves palīdzības pabal- stu VSAA saņem no VID. Darba ņēmējam, kuram VID ir atteicis dīkstāves pabalstu un VSAA piešķīrusi palīdzības pa- balstu, papildus tiek piešķirta piemaksa 50 eiro apmērā mēnesī par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darba ņēmējam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums. Par dīkstāves palīdzības pabalstu ir uzskatāms pabalsts fiziskajai personai, kura atrodas dīkstāvē, un tā maksimālais apmērs ir 180 eiro mēnesī, no kura atskaita personai piešķirto dīkstāves pabalstu. Foto: © FreepikJau pirms gada rakstā žurnālam Bilance rosināju meklēt iespējas, kā varētu vienkāršot un atvieglot mazo uzņēmēju nodokļu aprēķinus. Tagad arī valdības līmenī izskan viedoklis, ka vienkāršotie nodokļu režīmi ir jāsaglabā, tomēr nepieciešama to pārskatīšana, lai panāktu taisnīgāku sociālo apdrošināšanu un vienlīdzīgāku nodokļu maksāšanu, tādējādi samazinot nevēlamu konkurences izkropļojumu uzņēmējdarbībā. Savukārt vispārējā nodokļu aprēķināšana un maksāšana mazajiem uzņēmējiem jāpadara saprotamāka un vienkāršāka. Tomēr to nevar atrisināt, tikai pārstrādājot MK 20.03.2007. noteikumus Nr. 188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», jo daudzas normas izriet no likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Turpmāk norādīti pašnodarbināto biežāk uzdotie jautājumi, uz kuriem nepieciešamas skaidras un nepārprotamas atbildes. 16 Jāsakārto normas, kas maldina un ir netaisnīgas PAŠNODARBINĀTAJIEM G R Ā M A T V E D Ī B A NR. 5 (461) 2020. GADA MAIJS Foto: © SHOTPRIME STUDIO – stock.adobe.comPašnodarbinātā VSAOI aprēķināšana Vai pašnodarbinātā VSAOI objektu samazina par pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas veiktas par iepriekšējo periodu (vienkāršā ieraksta grāmatvedībā), vai par aprēķināto maksājumu (divkāršā ieraksta grāmatvedībā)? Nevienā normatīvajā aktā nav norādes par to, ka šos maksājumus nedrīkstētu iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos. Tieši pretē- ji — MK noteikumi Nr. 188 nosaka, ka par sevi veiktās iemaksas ir iz- devumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību, kas iekļaujami izdevumos pilnā apmērā jeb attiecībā uz šiem izdevumiem netiek piemērots IIN likumā noteiktais ierobežojums 80% apmērā (20.19.2. un 20.20.2. punkts). Savukārt likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 14. panta 22. daļā noteikts, ka pašnodarbinā- tā ienākums ir ienākums no saim- nieciskās darbības, kas aprēķināts saskaņā ar likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», nepiemērojot IIN aprēķināšanai noteikto saimnie- ciskās darbības izdevumu atskaitī- šanas ierobežojumu (80%). Tātad pašnodarbinātā VSAOI objektu aprēķina atbilstoši IIN likumam, izņemot normu par izdevumu iero- bežojumu (tomēr starp abiem mak- sājumiem ir būtiskas atšķirības, sk. tabulu 15. lpp). Izdevumu ierobe- žojums (ne vairāk kā 80% no ieņē- mumu apmēra) tiek attiecināts tikai uz IIN aprēķinu un tiek piemērots, aizpildot gada ienākumu deklarā- ciju. Arī IIN likuma 11. panta 3. da- ļas 13. punktā ir atrunāts, ka pie saimnieciskās darbības izdevumiem cita starpā pieskaitāmi arī Latvijas Republikā noteikto nodokļu (izņe- mot iedzīvotāju ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksāju- mi valsts vai pašvaldības budžetā. Tomēr iekļaut VSAOI objekta ap- rēķinā par iepriekšējo periodu veiktās pašnodarbinātā VSAOI dažkārt ir teh- niski ļoti sarežģīti, piemēram, lauk- saimniekam aprēķinot 5% iemaksas par gada ienākumu vai divkāršā ie- raksta grāmatvedībā, lietojot uzkrā- šanas principu, jo, iekļaujot aprēķinā- tās iemaksas izdevumos, samazinās objekts, no kura iemaksas jārēķina, līdz ar to samazinās arī iemaksu sum- ma! Turklāt arī pēc ekonomiskās būtī- bas šāds aprēķins nav korekts, līdzīgi kā, aprēķinot IIN par ienākumiem no saimnieciskās darbības, netiek ņemti vērā IIN maksājumi par iepriekšējo periodu. Par to jau rakstīju vairākās publikācijās 2018. gada sākumā. Šis jautājums ilgstoši netika skaidrots arī VID metodiskajā ma- teriālā «Pašnodarbinātā valsts so- ciālās apdrošināšanas obligātās iemaksas». Tikai šā gada marta beigās VID metodiskais materiāls tika papildināts ar 7. piemēru, kurā skaidri un nepārprotami parādīts, ka, aprēķinot VSAOI objektu, paš- nodarbinātā sociālās apdrošinā- šanas maksājumus par sevi izde- vumos nedrīkst iekļaut. Kā arī šā gada sākumā VID mājaslapā tika publicēta kādam pašnodarbināta- jam 8.08.2019. sniegta uzziņa. Tajā norādīts, ka «valsts sociālās ap- drošināšanas obligātās iemaksas par iepriekšējo ceturksni drīkst iekļaut saimnieciskās darbības ieņēmumu–izdevumu žurnālā mē- nesī, kurā šis maksājums tiek veikts valsts budžetā», bet « netiek atskai- tītas, nosakot gada/mēneša valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu, no kura veica- mas valsts sociālās apdrošināša- nas obligātās iemaksas». Tā kā VID metodiskajiem materiāliem nav juridiska spēka, tad nepiecie- šams attiecīgi precizēt VSA likumu, lai regulējums ir viennozīmīgs un nemaldinātu nodokļu maksātājus. Vai pašnodarbinātā VSAOI drīkst maksāt arī tad, ja ienākums mēnesī ir mazāks par minimālo iemaksu objektu? Arvien vairāk pašnodarbināto sa- prot sociālās apdrošināšanas būtību un nepieciešamību, tāpēc vēlas sevi apdrošināt, regulāri veicot iemaksas no minimālā iemaksu objekta, kas ir valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā, neskatoties uz to, vai konkrētajā mēnesī ir bijusi peļņa vai zaudējumi. Likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 14. panta 2. daļā noteikts, ka pašnodarbinā- tā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražo- šanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesio- nālās darbības un citi ienākumi no saimnieciskās darbības. Obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Likumā nepie- ciešams precizēt, vai brīvi izraudzīti ienākumi nozīmē tikai to, ka VSAOI drīkst neaprēķināt no visiem ienā- kumiem, ja tie pārsniedz minimālo summu (430 eiro) jeb arī mazāku ie- nākumu gadījumā pašnodarbinātais var izvēlēties maksāt brīvprātīgi ie- maksas no minimālā objekta. Turklāt te arī iespējamas vairākas situācijas. 17 Foto: Aivars Siliņš INGUNA LEIBUS, Dr.oec., LLU ESAF profesore, Finanšu un grāmatvedības institūta direktore Tā kā VID metodiskajiem materiāliem nav juridiska spēka, tad nepieciešams attiecīgi precizēt VSA likumu, lai regulējums ir viennozīmīgs un nemaldinātu nodokļu maksātājus.18 Visbiežāk ir tā, ka ienākumi nav regulāri: kādu mēnesi ir peļņa, citu — zaudējumi, bet gada ienāku- mi kopā sasniedz minimālo iemak- su gada summu (430 × 12 = 5160 eiro). Šajos gadījumos problēmas nevarētu rasties, jo ienākumi ir pie- tiekami, lai veiktu iemaksas, turklāt tikai no gada ienākumu deklarācijas un pašnodarbinātā ziņojumiem VID šo nevar konstatēt. Otra situācija — gada ienākumi kopā nesasniedz mi- nimālo iemaksu gada summu jeb ir mazāki par 5160 eiro, bet VSAOI ir maksāts regulāri par katru mēnesi. Vai šajā gadījumā likums ir pār- kāpts? It sevišķi tad, ja gada rezul- tāts ir nevis peļņa, bet zaudējumi. Šādā gadījumā rodas jautājums — no kādiem līdzekļiem tiek veiktas iemaksas? Vai peļņa netiek slēpta, lai samazinātu IIN maksājumus? Tomēr, ņemot vērā izdevumu iero- bežojumu 80% no ieņēmumiem, sākot ar 2018. gadu, šādi gadījumi, kad izdevumi pārsniedz ieņēmumu apmēru, varētu būt retāk. Tomēr lauksaimniekiem šāda situācija vei- dojas bieži, jo peļņu jeb pozitīvu ie- nākumu no saimnieciskās darbības nodrošina subsīdijas, tātad līdzekļi ir pietiekoši, lai veiktu pašnodarbinātā VSAOI. Tomēr atbilstoši VSA likuma 14. panta 21. daļai «pašnodarbinā- tā obligāto iemaksu objektā netiek ietverts valsts atbalsts lauksaimnie- cībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai un vienreizējā dotācija bezdarbnie- kiem biznesa plāna īstenošanai». Vai, aprēķinot pašnodarbinātā VSAOI objektu, jāņem vērā izdevumu precizēšana? Kā raksta sākumā minēts, likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» noteikts, ka pašnodarbinātā ienā- kums ir ienākums no saimnieciskās darbības, kas aprēķināts saskaņā ar likumu «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli». Pateikts ļoti skaidri, tomēr arī tas rada jautājumus par normas piemērošanu praksē, jo VSAOI un IIN aprēķiniem ir atšķirīgs taksāci- jas periods: VSAOI rēķina par katru mēnesi, bet IIN — par kalendāra gadu. IIN maksātājiem, kuri kārto vienkāršā ieraksta grāmatvedību, gada laikā saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā uzskaitītie izdevumi bieži nav vienādi ar gada ienākumu de klarācijā iekļautajiem izdevumiem, jo tie ir jāprecizē par neizlietotajiem krājumiem, nākamo periodu u.c. izdevumiem. Turklāt šī precizēšana var būtiski mainīt izdevumu apmē- ru, jo IIN maksātājam atlikumā varē- tu būt arī ļoti vērtīgi krājumi, piemē- ram, tirgošanai paredzēti kustami vai nekustami īpašumi. Izdevumu precizēšanu veic vienu reizi gadā, pirms gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas. Aprēķinot VSAOI ob- jektu par katru mēnesi, izdevumu precizēšana netiek ņemta vērā, iz- ņemot pamatlīdzekļu nolietojumu, jo to var vienkārši aprēķināt katram mēnesim. Līdz ar to VSAOI objekta gada summa var būtiski atšķirties no gada ienākumu deklarācijā uz- rādīto ienākumu summas, tādējādi netiek nodrošināta sākumā minētā likuma norma. Vienīgi lauksaimnie- kiem ir vienkārši izpildīt iepriekš mi- nēto normu, jo viņi 5% maksājumu pensijas apdrošināšanai rēķina tikai gada griezumā un iemaksas veic līdz nākamā gada 15. aprīlim, kad jau ir iespējams veikt izdevumu precizēša- nu par iepriekšējo kalendāra gadu. Paliek neatbildēts jautājums — kā rīkoties pārējiem pašnodarbinā- tajiem, kuri visas VSAOI aprēķina par katru mēnesi? Varbūt būtu ra- cionāli visiem pašnodarbinātajiem ieviest 5% maksājumu reizi gadā pēc tam, kad ir aprēķināti gada ie- nākumi? Tas nodrošinātu taisnīgu pašnodarbinātā VSAOI aprēķināša- nu arī citiem pašnodarbinātajiem, jo ne tikai lauksaimniekiem var būt sezonāli ienākumi, kas bija būtiskā- kais arguments, lai panāktu šādu iz- ņēmuma kārtību. Arī citās nozarēs var būt tā, ka vairākus mēnešus ir tikai izdevumi, bet ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir vien da- žus mēnešus gadā. Spēkā esošās normas nedod iespēju iepriekšējos mēnešos gūtos zaudējumus iekļaut VSAOI objekta aprēķinā, tāpēc bieži pašnodarbinātajiem jāmaksā VSAOI no lielākas summas nekā faktiski gūtie ienākumi. Protams, 5% mak- sājums vienu reizi gadā dažkārt va- rētu radīt arī grūtības, jo daudziem pašnodarbinātajiem ir vienkāršāk samaksāt nelielu summu reizi ce- turksnī, nevis lielāku — reizi gadā, bet arī šo varētu risināt. Vai pašnodarbinātais lauksaimnieks drīkst maksāt 5% pensiju apdrošināšanai arī tad, ja ienākumus jeb peļņu nodrošina subsīdijas? Daudziem mazajiem lauksaim- niekiem šis ir ļoti aktuāls jautājums, jo diemžēl lielākā daļa peļņu gūst, tieši pateicoties subsīdijām, bet, kā norādīts iepriekš, aprēķinot VSAOI objektu, tās tiek atskaitītas no ie- nākumiem. Tas nozīmē, ka liela daļa lauksaimnieku, pat gribēdami sevi apdrošināt, nav tiesīgi veikt ie- maksas. Turklāt pēc spēkā esošās kārtības lauksaimniekiem 5% mak- sājums ir ļoti izdevīgs, jo viņi to ap- rēķina un maksā vienu reizi gadā, bet apdrošinājumu pensijām iegūst par visu gadu. Protams, ja veiktās iemaksas ir mazas, arī uzkrājums pensijām ir niecīgs, bet galvenais ieguvums ir tas, ka apdrošināšanas stāžs palielinās par 12 mēnešiem. Vai lauksaimnieks iemaksas 5% pensiju apdrošināšanai drīkst aprēķināt par katru mēnesi, nevis gadu kopumā? Šāds jautājums visbiežāk rodas tad, ja tiek gūti ienākumi ne tikai no lauksaimniecības, bet arī no ci- tiem darbības veidiem. Šādā gadī- jumā VSAOI objekta aprēķins kļūst sarežģīts, jo tikai par ienākumu no lauksaimniecības 5% drīkst rēķināt gada griezumā. Piemēram, ja kādu mēnesi ienākumi no lauksaimniecī- bas ir 200 eiro, bet no citas dar- bības 500 eiro, tad ir jāaprēķina VSAOI 32,15% no 430 eiro un 5% no 70 eiro (500 – 430). Savukārt, ja ienākumi no lauksaimniecības G R Ā M A T V E D Ī B A NR. 5 (461) 2020. GADA MAIJS Spēkā esošās normas nedod iespēju iepriekšējos mēnešos gūtos zaudējumus iekļaut VSAOI objekta aprēķinā, tāpēc bieži paš nodarbinātajiem jāmaksā VSAOI no lielākas summas nekā faktiski gūtie ienākumi.19 Būtiskākās atšķirības starp pašnodarbinātā VSAOI un IIN aprēķināšanu* RādītājsPašnodarbinātā VSAOI IIN no saimnieciskās darbības (vispārējā kārtībā) Likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu»«Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» MK noteikumi n 19.12.2017. Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» n 07.09.2010. Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» n 17.12.2013. Nr. 1478 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru» n 20.03.2007. Nr. 188 «Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» n 21.09.2010. Nr. 899 «Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» normu piemērošanas kārtība» n 30.10.2018. Nr. 662 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību» Subjekti n zvērināts notārs, n zvērināts advokāts, n zvērināts revidents, n prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists, n cita fiziskā persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, n zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), n persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem, n zvērināts tiesu izpildītājs, n individuālais komersants n fiziska persona, kas reģistrējusi saimniecisko darbību VID, n individuālais komersants, n ZS, ZvS, IU īpašnieks, kas nav UIN maksātājs Izņēmumi (personas, kurām maksājums nav jāaprēķina) Vecuma (t.sk. priekšlaicīgi) pensionāri, I, II grupas invalīdi, kas gūst ienākumu no: ZS, ZvS, personīgajā palīgsaimniecībā vai piemājas saimniecībā paša saražotās produkcijas, sava nekustamā īpašuma Ja izvēlēts kāds no vienkāršotajiem nodokļu maksāšanas režīmiem Objekts Brīvi izraudzīti ienākumi no saimnieciskās darbības, kas: n aprēķināti saskaņā ar IIN likumu, nepiemērojot izdevumu ierobežojumu (80%); n nav mazāki par minimālo darba samaksu. 5% maksājumam — faktisko ienākumu un brīvi izvēlēto iemaksu objektu starpība Ienākums no saimnieciskās darbības, kas aprēķināts saskaņā ar IIN likuma 11. vai 11.1 pantu Saimnieciskās darbības izdevumos neiekļauj Atbilstoši VID metodiskajā materiālā «Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas» dotajam 7. piemēram — pašnodarbinātā VSAOI IIN un tā avansa maksājumus budžetā. Pašnodarbinātā VSAOI, kas sākotnēji tiek iekļauts izdevumos, bet gada ienākumu deklarācijā tiek «pārnests» uz attaisnotajiem izdevumiem. Izdevumiem ir noteikts apmēra ierobežojums — 80% no ieņēmumiem, izņemot pirmos divus un pēdējo darbības gadu Neapliekamie ienākumi Valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai (subsīdijas) un vienreizējā dotācija bezdarbniekiem biznesa plāna īstenošanai n Ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, kā arī no sēņošanas, ogošanas, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas vai parka vīngliemeža ieguves, ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā; n līdz 2023. gadam saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai (subsīdijas) Likme n Vispārējā 31,15% (pensijas vecumā 30,34%, ienākumam no paša nekustamā īpašuma apsaimniekošanas 27,27%) — jāmaksā, ja ienākums mēnesī ≥ minimālo objektu (430 eiro), aprēķina vismaz no minimālā objekta; n 5% pensiju apdrošināšanai — aprēķina par pārējo ienākumu, bet nemaksā par pirmajiem 50 eiro gadā. Nemaksā par ienākumu > 62 800 eiro gadā Ienākumam, kas gadā: n ≤ 20 004 eiro — 20% n 20 004 eiro — 62 800 eiro — 23% n > 62 800 eiro — 31,4% Taksācijas periods Mēnesis; kalendāra gads — 5% maksājumam par ienākumiem no lauksaimniecības Kalendāra gads Nodokļu pārskati Ziņojums par pašnodarbinātā ... VSAOIGada ienākumu deklarācija Pārskatu termiņi 1 x ceturksnī līdz nākamā mēneša 15. datumam. Neiesniedz, ja par to ceturksni nav jāmaksā 1 x gadā. Pēctaksācijas gadā no 1. marta līdz 1. jūnijam, ja ienākumi > 62 800 eiro gadā, tad no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam Maksāšanas termiņi 15.04., 15.07., 15.10., 15.01. Līdz nākamā gada 16.06. (16.07., ja ienākumi > 62 800 eiro gadā); var maksāt 3 mēnešu laikā, ja IIN > 640 eiro Avansa maksājumi Nav 15.03., 15.06., 15.08., 15.11. 2020. gadā nav jāmaksā, bet 2021. g. 15. marta maksājums nav atcelts! Iemaksas nodrošina Šādus apdrošināšanas veidus: n pensiju; n maternitātes un slimību; n invaliditātes; n vecāku; n veselības. Apdrošināšana ir tikai tad, ja veic iemaksas (vispārējā gadījumā 31,15%) un tikai par tiem mēnešiem, par kuriem veiktas iemaksas. 5% maksājums nodrošina tikai pensiju apdrošināšanu 80% no iemaksātā IIN tiek pārdalīts pašvaldības budžetam atbilstoši maksātāja deklarētajai dzīvesvietai; 20% paliek valsts budžetā * Tabulā nav iekļauti autoratlīdzības saņēmēji, jo viņu nodokļu maksājumi atšķiras no citiem pašnodarbinātajiem.Next >