< Previous20 G R Ā M A T V E D Ī B A NR. 5 (461) 2020. GADA MAIJS ir 500 eiro, bet no citas darbības 200 eiro, tad ir jāaprēķina VSAOI 32,15% no 430 eiro, bet 5% mak- sājumu nerēķina, jo pārsniegumu virs minimālā objekta veido ienā- kumi no lauksaimniecības. Tāpēc šādos gadījumos vienkāršāk būtu VSAOI aprēķinu veikt par katru mē- nesi. Turklāt ir nepieciešams saska- ņot atšķirīgo regulējumu, kas tiek uzskatīts par ienākumu no lauk- saimnieciskās ražošanas. Pašlaik ir būtiskas atšķirības starp dažādiem normatīvajiem aktiem. Ko uzskata par ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas? IIN likuma 9. panta 3.1 daļā noteikts, ka «lauksaimnieciskā ra- žošana ir augkopības, lopkopības, iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības produkcijas ražošana. Par maksātāja saimniecības lauk- saimnieciskās ražošanas produkciju šā likuma izpratnē uzskatāma augu vai dzīvnieku valsts produkcija, kas tiek realizēta sākotnējā (nepārstrā- dātā) veidā vai pēc pirmapstrādes. Maksātāja saimniecībā pārdoša- nai sagatavotā lauksaimnieciskās ražošanas produkcija var būt ar augstāku pārstrādes pakāpi, ja visa pārstrāde (izņemot lopu kaušanu) ir veikta pašā saimniecībā.» Savukārt no MK noteikumu Nr. 188 20.19.1 punkta un VID metodiskajiem ma- teriāliem «Grāmatvedības uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā» izriet, ka pie ieņēmumiem no lauksaim- niecības pieskaita arī ieņēmumus no lietotas lauksaimniecības tehni- kas pārdošanas. Atbilstoši tam, kā ieņēmumi ir uzskaitīti saimnieciskās darbības uzskaites žurnālā, tos pa- rāda arī gada ienākumu deklarācijā. Tātad, kārtojot uzskaiti atbilstoši MK noteikumiem un VID ieteiku- miem, ieņēmumi no lauksaimnie- ciskās ražošanas ietver arī ieņēmu- mus no lietotas lauksaimniecības tehnikas pārdošanas, bet vai tas atbilst citām lauksaimniekiem bū- tiskām normām? Atbilstoši gada ienākumu deklarācijām ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas tiek uzskaitīti atsevišķi ne tikai tādēļ, lai aprēķinātu ar IIN neapliekamo ienā- kumu 3000 eiro apmērā, bet arī lai saņemtu atbrīvojumu no uzņēmu- mu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas (Transportlīdzekļa eks- pluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa li- kuma 14. panta 1. daļas 6. punkts), atvieglojumu transportlīdzekļu no- dokļa maksāšanai (šī paša likuma 7. panta 4.1 daļa), lai iegādātos dī- zeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokli (MK 14.04.2015. noteiku- mu Nr. 194 «Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecī- bas produkcijas ražošanai, lauksaim- niecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kul- tivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem» 8.1. punkts) un piešķirot dažādus atbalsta maksājumus jeb subsīdijas. Vai visi lauksaimnieki, kas ir pensijas vecumā vai I un II grupas invalīdi, drīkst nemaksāt pašnodarbinātā VSAOI? Jautājums rodas tad, ja lauk- saimnieks gūst papildu ienākumus, piemēram, tiek sniegts tehnikas pakalpojums, dažkārt pat nelielos apmēros, salīdzinot ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas, bet atbilstoši IIN likumam tas ir jāatzīst par ienākumiem no citas saimnie- ciskās darbības. Savukārt likuma «Par valsts sociālo apdrošināša- nu» 14. panta 2. daļā noteikts, ka VSAOI nemaksā par «ienākumu, kuru fiziskā persona, kas minēta šā likuma 6. panta septītajā un vien- padsmitajā (..) daļā, gūst no zem- nieku (zvejnieku) saimniecības, (..) personīgajā palīgsaimniecībā vai piemājas saimniecībā pašas saražo- tās produkcijas». Likuma 6. panta 7. daļā noteikts: «Zemnieku (zvej- nieku) saimniecību īpašnieki, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai kuri ir personas ar I vai II grupas in- validitāti, nav obligāti sociāli apdro- šināmā persona.» Savukārt šī panta 11. daļā noteiks: «Fiziskā persona, kura (..) gūst ienākumu no personī- gās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un ir sasniegusi vecu- mu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurai ir piešķir- ta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), vai kura ir persona ar I vai II grupas invaliditāti (..), nav obligāti sociāli apdrošināmā perso- na.» Tātad no šī regulējuma izriet, ka, pat gūstot nelielus ienākumus (vairāk nekā 430 eiro mēnesī vai 5% maksājumu aprēķinam vairāk nekā 50 eiro gadā) no citas saimnieciskās darbības, lauksaimniekam ir jāmak- sā pašnodarbinātā VSAOI. Tomēr no vairākos pantos izkaisītā regu- lējuma nav skaidrības — vai atbrī- vojums attiecas uz visiem ZS īpaš- niekiem, bet tiem, kas savu saim- niecisko darbību reģistrējuši VID, ir atbrīvojums tikai ienākumiem no pašu ražotas lauksaimnieciskās produkcijas, vai visiem atbrīvojums ir tikai tam ienākumam, kas ir gūts no lauksaimnieciskās ražošanas. Turklāt nez vai ir kādi reģistri, ku- ros tiek reģistrētas personīgās pa- līgsaimniecības vai piemājas saim- niecības, droši vien to vajadzētu aizvietot ar vārdiem — fiziska per- sona, kura reģistrējusi saimniecisko darbību VID un gūst ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana Kāpēc pašnodarbinātā VSAOI gada laikā jāuzskaita pie izdevumiem, kas atzīstami pilnā apmērā, bet gada ienākumu deklarācijā tie tiek «pārnesti» pie attaisnotajiem izdevumiem? Šī kārtība izriet no IIN likuma 10. panta, kurā ir pateikts, kas ir IIN maksātāja attaisnotie izdevumi. Pie tiem pieskaita arī pašnodarbinātā VSAOI, un atbilstoši šī panta 1. da- ļai «pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienāku- mu apjoma tiek atskaitīti (..) valsts sociālās apdrošināšanas maksāju- mi». Tātad faktiski daudzus gadus bija ieviesusies kārtība, kas neatbil- da likuma burtam, jo atbilstoši MK noteikumiem Nr. 188 un nu jau spē- ku zaudējušajiem MK 21.08.2012. noteikumiem Nr. 568 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību» arī pirms 2018. gada gro- zījumiem pašnodarbinātā VSAOI uzskaitē vispirms iekļāva saimnie- ciskās darbības izdevumos, bet, aizpildot gada ienākumu deklarā- ciju, no izdevumiem «pārcēla» uz attaisnotajiem izdevumiem. Manuprāt, tā ir kļuvusi par pašu netaisnīgāko normu pašnodarbinā- tajiem, kas īpaši aktuāla kļūst pēc VID viedokļa publicēšanas par to, ka pašnodarbinātā VSAOI nav iekļau- jamas saimnieciskās darbības izde- vumos! Kā minēts raksta sākumā, MK noteikumi Nr. 188 nosaka, ka pašnodarbinātā veiktās iemaksas ir izdevumi, kas iekļaujami izdevumos pilnā apmērā jeb attiecībā uz šiem izdevumiem netiek piemērots IIN li- kumā noteiktais ierobežojums 80% apmērā. Veicot izdevumu precizēša- nu (piemērs VID metodiskā materiāla «Grāmatvedības uzskaite vienkāršā ieraksta sistēmā» 7. pielikumā), gada laikā samaksātās pašnodar- binātā VSAOI tiek aizstātas ar tām iemaksām, kas ir par taksācijas gadu aprēķinātas. Šī summa joprojām arī atbilstoši jaunajiem MK 30.10.2018. noteikumiem Nr. 662 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa dekla- rācijām un to aizpildīšanas kārtību» tiek iekļauta saimnieciskās darbības izdevumu sastāvā gada ienākumu deklarācijā. Tātad IIN aprēķinā paš- nodarbinātā VSAOI aizņem daļu no izdevumiem atvēlētās normas, jo šie izdevumi neatkarīgi no tā, vai tie ir pilnā vai daļējā apmērā atskaitāmie izdevumi, tiek iekļauti deklarācijas D3 pielikuma attiecīgi 2. vai 12. rin- dā. Ja pat tie tiek atskaitīti pilnā apmērā, tie samazina summu, par kādu var atzīt pārējos izdevumus. Faktiski šīs normas dēļ proporcionāli samazinās iespēja atzīt izdevumus par saimnieciskās darbības nodroši- nāšanai nepieciešamajām izejvielām, materiāliem un precēm. Kāda ietekme uz IIN aprēķinu ir izdevumu dalījumam: «iekļaujami pilnā apmērā» un «iekļaujami ierobežotā apmērā»? Sākot ar 2018. gadu, šādi jā- grupē visi izdevumi, lai varētu izpildīt IIN likuma 11. pantā no- teiktos ierobežojumus. Panta 3.1 daļā noteikts, ka saimnieciskās darbības izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80% no saimnieciskās darbības ieņēmu- miem, bet 3.2 daļā noteikti daži izdevumu veidi (darba samaksa un ar to saistītie nodokļi, nekustamā īpašuma nodoklis, pamatlīdzekļu nolietojums un kompensācijas īr- niekiem), kuriem šo ierobežojumu nepiemēro. Ierobežojums nav jā- aprēķina, aizpildot saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu, tur izdevumus rāda pilnā apmērā. Izdevumu ie- robežojumu piemēro, tikai aizpil- dot gada ienākumu deklarāciju. Vispirms atzīst izdevumus, kas ir iekļaujami pilnā apmērā, un, ja to ir mazāk par 80% no kopējiem ie- ņēmumiem, tad — pārējos izdevu- mus, nepārsniedzot noteikto nor- mu. Te jāņem talkā matemātikas zināšanas un jāsaprot, ka summa nemainās no saskaitāmo kārtības jeb ir vienalga, kurus izdevumus atzīst pirmos, kopā tie nedrīkst pārsniegt 80%. Faktiski ieguvums no šādas izdevumu dalīšanas va- rētu būt ļoti nelielam skaitam IIN maksātāju, t.i., tiem, kuriem pil- nā apmērā atzīstamie izdevumi ir vairāk nekā 80% no ieņēmumiem! Domāju, ka tādi ir tikai daži, bet diemžēl izdevumu uzskaite šīs nor- mas dēļ, kas faktiski lielākajai daļai IIN maksātāju nedod nekādu no- dokļu samazinājumu, ir pamatīgi sarežģījusi grāmatvedību un gada ienākumu deklarācijas, it īpaši pie- likuma D31, aizpildīšanu. Kāpēc vienkāršā ieraksta grāmatvedībā nepieciešama proporcionāli sadalāmo izdevumu uzskaite, kas padara sarežģītāku saimnieciskās darbības uzskaiti? Šis jautājums ir aktuāls tikai tiem lauksaimniekiem, kuri paralēli gūst ienākumus arī no citas saimnieciskās darbības. Saimnieciskās darbības ie- ņēmumu un izdevumu uzskaites žur- nāla 21. aile «Proporcionāli sadalāmie izdevumi» sevišķi jauc galvu pašno- darbinātajam, kas pats veic saimnie- ciskās darbības uzskaiti. Ailē uzskaita tos izdevumus, kas attiecas uz visu saimniecisko darbību kopumā, t.i., gan uz lauksaimniecību, gan citiem darbības veidiem, piemēram, tie ir izdevumi biroja uzturēšanai, bankas vai sakaru pakalpojumiem. Dati šajā ailē nepieciešami tikai tādēļ, lai gada griezumā šos izdevumus varētu pre- cīzi sadalīt starp lauksaimniecības un pārējiem izdevumiem. Savukārt tas nepieciešams, lai atbilstoši IIN liku- ma 9. panta 1. daļas 1. punktam lauksaimniecības ienākumam varētu piemērot neapliekamos ienākumus 3000 eiro apmērā. Domāju, ka šīs IIN likuma normas piemērošanu varētu atvieglot, vienkāršā ieraksta grāmat- vedībā ļaujot, tāpat kā tas jau šobrīd ir divkāršā ieraksta grāmatvedībā, visus saimnieciskās darbības izde- vumus uzskaitīt kopā un tikai gada beigās tos sadalīt starp lauksaimnie- cību un citu darbību proporcionāli attiecīgo ieņēmumu īpatsvaram. Īpaši aktuāli tas ir kopš 2018. gada, kad saimnieciskās darbības izdevumu uzskaite pēc dažādām pazīmēm jā- grupē 6 ailēs iepriekšējo 3 aiļu vietā, turklāt dažkārt visām ailēm vēl jāveic izdevumu precizēšana. Uzskaitījumu ar normām, kuras būtu nepieciešams sakārtot, varētu turpināt, bet domāju, ka te uzskai- tītais jau pietiekoši apliecina regu- lējuma nepilnības. Par vairākiem no šeit minētajiem jautājumiem autorei bija ilgāka sarakste ar VID. Pēdējā 26.03.2020. vēstulē VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodok- ļu daļas Pirmās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Marija Radzjušonoka norāda: «Informējam, ka šobrīd gatavojam priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem ar mērķi skaidrāk definēt, ka pašnodarbinātā veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav ieskaitāmas saimnieciskās darbības izdevumos. Tādējādi ar šādiem grozījumiem tiks novērstas neskaidrības ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pašnodarbi- nātā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta noteik- šanu, kā arī netaisnība ar pilnā un daļējā apmērā atskaitāmo saimnie- ciskās darbības izdevumu piemēro- šanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinā.» Šāda atbilde rosina cerēt, ka pašnodarbināto saimnieciskās darbības regulējums tiks pilnveidots un jau 2020. gada ienākumu dekla- rācijās IIN aprēķins būs ja ne vienkār- šāks, tad vismaz taisnīgāks. 21 Manuprāt, tā ir kļuvusi par pašu netaisnīgāko normu paš nodarbinātajiem, kas īpaši aktuāla kļūst pēc VID viedokļa publicēšanas par to, ka pašnodarbinātā VSAOI nav iekļaujamas saimnieciskās darbības izdevumos!Mūsdienās ekonomika, lai arī bū- tiski transformējas Covid–19 ietekmē, tomēr ir globāla un starptautiskā ka- pitāla kustība joprojām notiek un in- vestoru interese par potenciālajiem un strādājošiem ieguldījumiem ne- rimst, ņemot vērā citu peļņas avotu iztrūkumu, kā arī vēlmi maksimāli di- versificēt ieguldījumus, lai mazinātu gaidāmās finanšu krīzes ietekmi. Savukārt vēsturiski katrā valstī ir veidojušies savi grāmatvedības un uzskaites pamatprincipi, kas atbilst vietējai specifikai, mentalitātei un vēs- turiskajām peripetijām. Līdz ar šo uz- skaites principu dažādību starptautis- kajiem investoriem un organizācijām, kas atbalsta uzņēmējdarbību, nereti rodas grūtības interpretēt uzņēmumu finanšu rādītājus un izvēlētās uzskai- tes pieejas, kas palielina ieguldījuma pirms iegādes izvērtējuma cenu, kā arī sarežģī konsolidācijas procesu jau iegādātajiem uzņēmumiem. SFPS ir atbilde uz šo jautājumu — tie ir starptautiski standarti, kas pa- redzēti starptautiskajiem tirgiem un palīdz investoriem ātrāk pieņemt ekonomiskos lēmumus un vieglāk salīdzināt plānotās investīcijas, pie- dāvājot vienotus uzskaites, novērtē- šanas, kā arī informācijas sniegša- nas principus. Kā jebkurai uzskaites G R Ā M A T V E D Ī B A NR. 5 (461) 2020. GADA MAIJS 22 Kāpēc Starptautiskie finanšu pārskatu standarti ir svarīgi? 1 Avots: IFRS foundation Pasaulē 144 valstīs biržā kotētām sabiedrībām ir obligāti jāpiemēro Starptautiskie finanšu pārskatu standarti (SFPS), savukārt 12 valstīs tā ir pieļautā labā prakse1. Turklāt ļoti daudzās valstīs SFPS ir pieļaujamie ziņošanas standarti. Latvijā SFPS obligāti piemērojami relatīvi nelielam uzņēmumu skaitam — biržā kotētām sabiedrībām un finanšu institūcijām. Tomēr arvien vairāk vērojama tendence, ka SFPS tiek piemēroti brīvprātīgi, kur tas ir pieļauts, vai arī uzņēmumi piemēro Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma sniegto iespēju vērtēt noteiktus finanšu pārskatu posteņus pēc SFPS. Kāpēc tā? Ilustrācija: © master1305 – stock.adobe.commetodei, arī SFPS ir savi plusi un mīnusi, kurus izskatīsim detalizētāk. Kādi ir plusi, piemērojot SFPS? n SFPS ir starptautiskas vadlīnijas, kas atzītas kā pieņemamas faktiski visā pasaulē — tā vietā, lai izmantotu dažādas uzskaites metodes, uzņēmē- jiem ir iespēja piemērot vienotus uz- skaites principus neatkarīgi no valsts, palielinot darījumu caurskatāmību. n SFPS piemērošana palielina datu salīdzināmību ar citiem starptautis- kiem savas nozares uzņēmumiem. n SFPS veicina investoru spēju pieņemt maksimāli izsvērtus eko- nomiskos lēmumus, nodrošinot dažādu uzņēmumu salīdzināmību, kas izriet no vienotiem uzskaites pamatprincipiem. n Līdz ar investoru spēju pieņemt lēmumus SFPS piemērošana veicina starptautisko investoru interesi par ieguldījumiem konkrētajā valstī, pa- lielinot ārvalstu kapitāla pieplūdi. n Starptautisku uzņēmumu gadī- jumā SFPS piemērošana samazina izdevumus un laiku, kas tiek veltīts dažādu atskaišu sagatavošanai, jo visas atskaites tiek gatavotas pēc vienotiem principiem un nav jātai- sa legāla «dubultā grāmatvedība». Piemēram, nereti ir tā, ka gada pār- skats, ko iesniedz Valsts ieņēmu- mu dienestam, tiek sagatavots pēc Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPL) prasībām, savukārt grupas vajadzībām iesnie- dzamās atskaites tiek sagatavotas pēc SFPS prasībām, paralēli veicot labojumus, kas nepieciešami šo divu uzskaites principu salāgošanai. n SFPS ir pieejami ļoti detalizē- ti skaidrojumi attiecībā uz krietni plašāku jautājumu loku nekā, pie- mēram, GPL, jo standarti ir izstrā- dāti ilgu gadu garumā un apskata daudz sarežģītu tēmu. Līdz ar to SFPS lietotājam ir pieejama kriet- ni detalizētāka un skaidrojumiem bagātāka informācija par uzskaites prasībām un metodēm. Kādus nevēlamus efektus var radīt SFPS piemērošana? n Jebkuram uzņēmumam SFPS pirmreizējā piemērošana saistās ar papildu izmaksām, jo jāveic sa- lāgošanas darbi starp jau esošiem uzskaites principiem un jaunajiem, turklāt finansistiem un grāmat- vežiem jāapgūst jaunas zināšanas, patērējot gan laiku, gan naudas resursus apmācībām, jo standartu valoda ir pietiekami sarežģīta, tur- klāt to pēdējās versijas parasti pie- ejamas tikai angļu valodā. n SFPS pieļauj daudzu grāmatvedī- bas aplēšu izmantošanu, kas negod- prātīgu uzņēmēju gadījumā var tikt izmantoti, lai izskaistinātu finanšu stāvokli un faktiski apmānītu inves- torus. Piemēram, uzņēmumi var iz- vēlēties vērtēt posteņus pēc patiesās vērtības un, pārspīlējot šo vērtību, pa- lielināt uzņēmuma peļņu un bilanci. n SFPS piemērošana izdara pa- pildu spiedienu un prasa papildu zināšanas revidentiem un pārbau- došajām institūcijām, jo tām jāspēj orientēties ne tikai standartu pra- sībās, bet arī jāvērtē uzņēmumu vadības un grāmatvežu izdarītie pieņēmumi un to atbilstība faktiem. n SFPS piemērošana palielina grā- matvežu darba apjomu tieši attie- cībā uz pārskatu sagatavošanu un sniegšanu — manā pieredzē, vi- dusmēra finanšu pārskats pēc GPL prasībām parasti ir 15 līdz 25 lapas puses, savukārt vidusmēra finanšu pārskats pēc SFPS prasībām ir no 25 līdz 80 lapaspusēm garš. Turklāt da- žas no SFPS prasībām, piemēram, informācijas atklāšana par finanšu risku vadību vai kapitāla risku va- dību, liek finanšu pārskatu sagata- vošanā iesaistīt arī citas uzņēmuma nodaļas, ne tikai grāmatvedību. n Latvijā ir atļauts piemērot SFPS finanšu pārskatu sagatavošanā ti- kai nelielai daļai sabiedrību, turpre- tī citiem obligātas ir GPL prasības, tādējādi, ja, piemēram, vidēja biržā nekotēta sabiedrība vēlētos sagata- vot pārskatu pēc SFPS, tai būtu ne- pieciešams paralēli gatavot arī pār- skatu pēc GPL iesniegšanai valsts institūcijām, līdz ar to dubultojot darbu pie pārskatu sagatavošanas. Kas obligāti jāizdara pirms SFPS piemērošanas, un ko vērts atcerēties arī turpmāk? Ikvienam uzņēmumam pirms SFPS piemērošanas noteikti jāizvēr- tē, vai plusu no tās būs vairāk nekā mīnusu viņu konkrētajā gadījumā. Ja ir interese par SFPS piemēroša- nu, noteikti ieteiktu apmeklēt kā- dus no tirgū (tai skaitā arī Latvijas Zvērinātu revidentu izglītības cen- trā) pieejamajām mācību program- mām, lai iepazītos ar SFPS prasībām visā pilnībā. Foto: Aivars Siliņš TERĒZE LABZOVA– CEICĀNE, Pricewaterhouse Coopers SIA Revīzijas nodaļas direktore, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle un izglītības centra pilnvarniece 23 SFPS ir starptautiski standarti, kas paredzēti starptautiskajiem tirgiem un palīdz investoriem ātrāk pieņemt ekonomiskos lēmumus un vieglāk salīdzināt plānotās investīcijas, piedāvājot vienotus uzskaites, novērtēšanas, kā arī informācijas sniegšanas principus.Vietējie nodokļu atvieglojumi Viens no galvenajiem un vispla- šāk izskanējušajiem atbalsta pasā- kumiem uzņēmējiem ir piedāvājums līdz trim gadiem atlikt nodokļu maksājumu termiņus vai sadalīt tos pa posmiem, nemaksājot par to no- kavējuma naudu. Piesakoties uz šo iespēju, nepieciešams iesniegums Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un iesniegumam jābūt pamatotam, lai VID varētu pārliecināties, ka no- dokļu maksājumu atlikšanas nepie- ciešamība ir saistīta ar Covid–19 izraisītajām sekām. Vienlaikus jo projām pastāv arī līdzšinējais me- hānisms, kas paredz iespēju sadalīt nodokļu maksājumus termiņos vai atlikt tos līdz vienam gadam, taču tad jārēķinās, ka būs maksājama nokavējuma nauda (4,56% gadā), norāda Jānis Taukačs. Arī aizpildot pieteikumu darbi- nieku dīkstāves pabalstam, lielākā uzmanība pievēršama ailītei, kurā jāpamato, kā sasaistāma Covid–19 krīzes ietekme ar uzņēmuma ap- grozījuma kritumu. Te ir iespēja pievienot pielikumus, un to esot ieteicams darīt. Jāatceras, ka Valsts ieņēmumu dienests veic pārbaudes par pieteikumā sniegto apgalvoju- mu patiesumu un normatīvajos aktos ir paredzēta atbildība par nepatiesas informācijas sniegšanu, atgādina J. Taukačs. Gan iedzīvotājiem, gan arī uz- ņēmumiem ir iespēja vērsties savā pašvaldībā ar iesniegumu par ne- kustamā īpašuma nodokļa atlikšanu (pārceļot uz vēlāku laiku 2020. gada ietvaros). Šajā gadījumā pašvaldī- bām, visticamāk, nebūtu tiesību vēlāk par to pieprasīt nokavējuma naudu, uzskata J. Taukačs. «Likums paredz pašvaldībām noteikt jaunu apmaksas termiņu, nevis pagarināt esošo, līdz ar to te nevarētu būt runa par nokavējuma naudas pie- mērošanu,» skaidro advokāts. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa jomā paredzētās ātrākās priekšnodokļa atmaksas (30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas iesnieg- šanas termiņa) neesot uzskatāmas par īpašu atvieglojumu, jo lielajām PVN pārmaksām šādas tiesības pastāvēja jau līdz šim. Īpaši ga- dījumos, kad priekšnodoklis pār- sniedza 5000 eiro, problēmas ar atmaksas ātrumu neesot bijušas, saka J. Taukačs. Akcīzes jomā paredzēts atbrīvo- jums no akcīzes nodokļa nedenatu- rētajam spirtam, ko izmanto spirtu saturošu dezinfekcijas līdzekļu ra- žošanā, ja denaturētā spirta iegāde vai tā ražošana Covid–19 dēļ ir bū- tiski apgrūtināta vai nav iespējama. Tāpat brīvāka padarīta akcijas preču tirdzniecība internetā (distances lī- Koronavīrusa krīzes un valdības noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ ekonomikas atbalstīšanas nolūkā ieviesti daudzi grozījumi normatīvajos aktos, bet par svarīgākajiem un visplašāk piemērojamajiem valsts atbalsta mehānismiem uzskatāmas izmaiņas nodokļu jomā, sniedzot uzņēmumiem nodokļu nomaksas atvieglojumus, kā arī dīkstāves pabalstu programma. Zvērinātu advokātu birojs Sorainen organizējis vairākus seminārus, kurā biroja juristi snieguši padziļinātus skaidrojumus par normatīvā regulējuma izmaiņām, atbildējuši uz jautājumiem par dažādām nestandarta situācijām un vērsuši uzmanību arī uz dažiem neparastiem šīs situācijas radītiem blakus aspektiem. Šajā rakstā apkopota zvērināta advokāta, nodokļu tiesību eksperta Jāņa Taukača un zvērināta advokāta, darba tiesību speciālista Anda Burkevica sniegtā informācija un ieteikumi darba devējiem un grāmatvežiem. N OD OK Ļ I NR. 5 (461) 2020. GADA MAIJS 24 Nodokļu atvieglojumi un dīkstāves pabalsti – svarīgākie aspekti juristu skatījumā25 guma ietvaros), piemēram, atļauts šādā veidā tirgot alkoholu. Tagad tiešsaistē (un arī pārrobežu tirdz- niecībā) drīkst tirgot visas akcizētās preces, izņemot tabaku un tabakas izstrādājumus. Lielajiem uzņēmumiem svarīgs aspekts varētu būt valsts atbalsta ierobežojumu (piemēram, iepriekš- minēto nodokļu atvieglojumu — nokavējuma naudas atlaišana utt.) maksimālās latiņas paaugstināša- na. Proti, Eiropas Komisija krīzes apstākļos palielinājusi maksimāli iespējamā valsts atbalsta apjomu no 200 000 līdz 800 000 eiro (daļai nozaru, piemēram, lauksaimniecī- bas precēm, šis ierobežojums gan ir mazāks — 100 000 eiro). «Katram uzņēmumam pašam jāseko līdzi sa- ņemtajam valsts atbalsta lielumam, jo pretējā gadījumā vēlāk pašiem var nākties atmaksāt valstij pārsnie- gumu,» skaidro J. Taukačs. Starptautiskā regulējuma piemērošana krīzes apstākļiem Koronavīrusa krīzes dēļ arī Ekonomiskās sadarbības un attīstī- bas organizācija (ESAO jeb OECD) izdevusi jaunas vadlīnijas saistībā ar nodokļu konvenciju piemērošanu. «Covid–19 krīzes iespaidā cilvēki vairāk strādā no mājām, un rodas jautājums, vai dzīvokli vai mājas var klasificēt kā uzņēmuma pastāvīgo pārstāvniecību. OECD komentē, ka tas īsti nav iespējams. Tiek risināti arī jautājumi par fizisko personu re- zidenci, proti, ja cilvēki ir atgriezu- šies atpakaļ mājās, vai tas ietekmē fizisko personu rezidences vietas 183 dienu aprēķinu? OECD atbild, ka neietekmē,» informē J. Taukačs. Taču uzmanība esot jāpievērš būv- laukumu statusam. «Kā zināms, no- dokļu konvencijās iekļauts sešu vai deviņu mēnešu termiņš, kura ietva- ros būvlaukums neveido pastāvīgo pārstāvniecību. Taču, ja krīzes laikā būvniecības darbi tiek apturēti un būvnieki aizceļo uz savām mītnes zemēm, šis sešu vai deviņu mēnešu termiņš netiek apturēts — krīzes skartais posms to neietekmē. Tātad seši mēneši paliek seši mēneši neat- karīgi no tā, ka būvdarbi ir apstāju- šies,» akcentē eksperts. Izpildot noteiktus kritērijus, krī- zes laikā esot iespējams atbrīvoties gan no vietējo, gan starptautisko papīra formāta pavadzīmju (CMR) lietošanas, izpētījuši Sorainen eks perti. «Kaut arī likums par vietē- jām pavadzīmēm prasa parakstu, tam nav obligāti jābūt fiziskam parakstam — tas, līdzīgi kā ar rē- ķiniem, var būt abpusējas vieno- šanās mehānisms, kas ierakstīts līgumā vai grāmatvedības politi- kā. Autentificēšanas mehānisms var būt e–pasta saziņa vai arī var izmantot atrunu «derīgs bez pa- raksta». Lielāka problēma ir ar starptautiskajām pārvadājumu pavadzīmēm, taču būtībā arī CMR konvencijai paraksts nav obligāts rekvizīts (atšķirībā gan no Valsts ieņēmumu dienesta un arī tiesu pašreizējās prakses). Otrkārt, PVN likuma grozījumos, kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī, jau ir krietni atvieglota kārtība, kādā var pie- mērot nulles procentu PVN likmi, nemaz neizmantojot starptautisko pārvadājumu pavadzīmi,» skaidro J. Taukačs. Pētīta arī situācija, kad, piemē- ram, Latvijā nodarbināts ārzemnieks krīzes laikā devies uz savu mītnes valsti, bet turpina strādāt attālināti. «Esam nonākuši pie secinājuma, ka vairumā gadījumu šis cilvēks paliek padots tās valsts darbaspēka no- dokļu piemērošanas normatīvajam regulējumam, kurā atrodas viņa darba devējs, tātad Latvijas. Tomēr var būt arī izņēmumi, tāpēc katras konkrētas valsts gadījumā ir jāska- tās, kas rakstīts nodokļu konvenci- jās,» atklāj J. Taukačs. Krīzes laikā iespējams elektro- niski saskaņot gan preču izcelsmes, gan muitas statusu apliecinošos sertifikātus. Ja nav izdevies to pa- veikt ar elektroniskā paraksta palī- dzību, tad iespējams to saskaņot arī e–pasta formā (e–pastu uzrādot at- bilstošajā muitas kontroles punktā, muitas noliktavā vai uz robežas, ie- gūt apliecinājumu sertifikātiem ie- spējams uz vietas). Savukārt Eiropas Komisija piešķīrusi Latvijai atbrīvo- jumu no muitas nodokļa un pievie- notās vērtības nodokļa, importējot tādas medicīnas preces un iekārtas, kas ir izmantojamas Covid–19 krīzes risināšanai. Tiesa gan, atbrīvojumu iespējams piemērot tikai tādos ga- dījumos, kad preču importētājs ir pati slimnīca vai medicīnas iestāde. «Skaidrojot šo situāciju muitā, no- nācām pie praktiska risinājuma, ka uzņēmums jau pirms importēšanas valstī var pārdot preces konkrētajai medicīnas iestādei, pēc tam impor- tu veic šī medicīnas iestāde, un tad minētie nodokļu atbrīvojumi jau ir piemērojami,» skaidro J. Taukačs. Tipiskas un mazāk tipiskas ikdienas situācijas Uzņēmumi vērsušies Sorainen arī ar jautājumiem par dažādām situācijām, ar kurām saskārušies ik- dienas praksē. Piemēram, situācijas, kad no uzņēmuma netiek prasīta nomas maksa, radījušas jautāju- mu — vai tādā gadījumā priekšno- doklis būs pilnībā atskaitāms? Ja nomas maksas atcelšanu noformē kā simts procentu atlaidi, tad tam nevajadzētu ietekmēt priekšnodok- ļa atskaitīšanas tiesības, kā arī tie- sības attiecīgos izdevumus uzskaitīt kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus, apgalvo J. Taukačs. Daudzus uzņēmumus interesē jautājums, kā iegrāmatot izdevu- mus, kas jau pirms krīzes sākuma apmaksāti par dažādiem ieplāno- tiem komandējumiem, biznesa braucieniem, organizētiem pasā- kumiem, kas pēc tam koronavīrusa krīzes dēļ tikuši atcelti. Kā norāda J. Taukačs, Valsts ieņēmumu die- nesta attieksme šajā ziņā ir diezgan Ja darbinieks ir atbraucis no ārzemēm un uzņēmums viņu nosūta uz pārbaudēm, apmaksājot tās, VID vērtējumā tie uzskatāmi par izdevumiem, kas ir saistīti ar saimniecisko darbību. JĀNIS TAUKAČS Foto no ZAB Sorainen arhīvalabvēlīga — dienests metodiskajos materiālos skaidrojis, ka šādus iz- devumus iespējams iegrāmatot kā saimnieciskās darbības izdevumus. Darījums esot jāvērtē pēc tā eko- nomiskās būtības, nevis juridiskās formas, un šādās situācijās ir ie- spējams diezgan droši apgalvot, ka darījums neradīs negatīvas uz- ņēmumu ienākuma nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa sekas. Savukārt attiecībā uz izmaksām par Covid–19 pārbaužu veikšanu darbiniekiem, ir iespējamas divas situācijas. Ja darbinieks ir atbraucis no ārzemēm un uzņēmums viņu nosūta uz pārbaudēm, apmaksājot tās, VID vērtējumā tie uzskatāmi par izdevumiem, kas ir saistīti ar saimniecisko darbību. Savukārt, ja darbinieks Covid–19 testu veicis pēc savas iniciatīvas un vēlāk lūdzis darba devējam to kompensēt (un pārbaudei nav bijis ne īsti pamatots iemesls, ne arī tā bijusi iniciatīva no darba devēja puses), šādai kompen- sācijai VID neredz saistību ar saim- niecisko darbību. Tāpat par saimnieciskās darbības izdevumiem netiek uzskatīti izde- vumi par darba devēja apmaksātu darbinieku ēdināšanu (pēc darba devēja iniciatīvas). Vienīgais izņē- mums — tad, ja šāda ēdināšana ir paredzēta koplīgumā. Jautājumi bijuši arī par gadījumiem, kad uz- ņēmums vēlas izmaksāt pabalstu saslimušam darbiniekam, taču li- kums šajā ziņā neparedzot īpašus izņēmumus. Jautājumi par dīkstāves pabalstiem Diezgan daudz neskaidrību uz- ņēmējiem radījušas iespējamās si- tuācijas dīkstāves pabalstu izmak- sas jomā. Tās Sorainen semināros skaidrojis zvērināts advokāts A ndis Burkevics. Kopumā darba devējiem jāat- ceras, ka noslēgtie darba līgumi ir spēkā tieši tādā pašā apmērā kā iepriekš, ārkārtējā situācija darba devēja un darbinieka pienākumus un tiesības tiešā veidā neietekmē, un arī Darba likuma normas turpi- na darboties tieši tāpat kā iepriekš. Tomēr ir viens izņēmums — jaunajā likumā «Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 iz- platību» 14. pantā norādīts, ka tad, ja darba devēja darbinieks saņem dīkstāves pabalstu, tad darba de- vējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu, kas nozīmē to, ka darba devējam nav pienākuma darbinie- kam neko piemaksāt dīkstāves pa- balstam (taču likums arī neaizliedz to darīt, ja darba devējs vēlas). Dīkstāve ir situācija, kad dar- binieks ir gatavs veikt savus darba pienākumus, strādāt, bet darba de- vējs nevar darbinieku nodrošināt ar darbu. Tātad jebkura darbinieka at- taisnota prombūtne (atvaļinājumi) nav vērtējama kā dīkstāves situācija, un par šo laiku dīkstāves pabalsts nepienākas. Iespējamas arī nestan- darta situācijas, ja darbinieks strādā arī pie cita darba devēja un vienā no darbavietām iestājusies dīkstāve, bet otrā turpinās darbs. Prioritāri dīkstā- ves pabalstu var pieprasīt tas darba devējs, kura darbiniekam tā ir galve- nā nodarbinātības vieta (tur atrodas algas nodokļa grāmatiņa). «Ja šādas nosacīti galvenās darbavietas nav, tad dīkstāves pabalsts tiks piešķirts tam darba devējam, kurš to pirmais pieprasīs,» skaidro A. Burkevics. Vai viena mēneša ietvaros dar- binieks var būt dīkstāvē vairākus periodus (piemēram, vienu ne- dēļu strādā, otru — nestrādā)? Izrādās — jā, tas ir iespējams. Pieprasot dīkstāves pabalstu, darba devējam jānorāda periods, par kuru tiek pieprasīts pabalsts, un tie varot būt dažādi laika posmi. Darbinieks pat varot tikt nodarbināts visas mēneša darba dienas, bet nepilnu laiku, piemēram, četras stundas astoņu stundu vietā. Arī šajā ga- dījumā tā darba dienas daļa, kurā darbinieks nevar tikt nodrošināts ar darbu, esot uzskatāma par dīkstāvi, apliecina A. Burkevics. Ja Covid–19 krīzes radītās si- tuācijas dēļ uzņēmumam vairs nav nepieciešami visi darbinieki, kā noteikt, kuri tieši sūtāmi dīkstāvē? «Šeit likums konkrētus kritērijus nemin. Vienīgā prasība, lai dar- ba devējs spētu objektīvi pamatot savu lēmumu,» saka A. Burkevics. Taisnīgs risinājums būtu veikt dar- binieku rotāciju — vienu nedēļu strādā vieni, otru — otri darbinieki, iesaka jurists. Strīdīgs ir jautājums par vecāka gadagājuma darbinie- ku nodarbināšanu vai nosūtīšanu dīkstāvē. No vienas puses, šādā si- tuācijā būtu pamatota sūtīšana dīk- stāvē, jo tieši vecāka gadagājuma cilvēkus vīruss visvairāk apdraud, tomēr tas diezgan klaji robežojo- ties ar darbinieku diskrimināciju vecuma dēļ, tāpēc tomēr nebūtu uzskatāms par objektīvu kritēriju, vērtē A. Burkevics. Vai darba devējs drīkst par dar- binieku pieprasīt dīkstāves pabal- stu, ja uzņēmumā bijusi dīkstāve, tomēr alga par šo periodu jau tikusi izmaksāta? Kā atzīst A. Burkevics, šādā gadījumā pretendēt uz dīk- stāves pabalstu būtu problemātis- ki, jo iznāk, ka darbinieks ārkārtas situācijas laikā nopelnītu vairāk nekā parasti, un tas nebūtu pie- ļaujams. «Līdz ar to uzņēmumiem, kas pretendē uz dīkstāves pabalsta saņemšanu, būtu ieteicams pirms pabalsta saņemšanas par attiecīgo laika periodu algu tomēr neizmak- sāt. Pēc pabalsta saņemšanas ir iespējams veikt piemaksu,» iesaka jurists. IKARS KUBLIŅŠ N OD OK Ļ I 26 NR. 5 (461) 2020. GADA MAIJS Darbinieks pat varot tikt nodarbināts visas mēneša darba dienas, bet nepilnu laiku, piemēram, četras stundas astoņu stundu vietā. Arī šajā gadījumā tā darba dienas daļa, kurā darbinieks nevar tikt nodrošināts ar darbu, esot uzskatāma par dīkstāvi. ANDIS BURKEVICS Foto no ZAB Sorainen arhīvaN OD OK Ļ I NR. 5 (461) 2020. GADA MAIJS 28 Nedrošie debitoru parādi un uzņēmumu ienākuma nodoklis Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) 4. pantā noteikts, ka šī nodokļa bāzi veido nosacīti sadalītā peļņa, kas cita starpā ietver arī nedrošos debitoru parādus (tie parādi, kas radušies pēc 2018. gada 1. janvāra1) un kas aprēķināti saskaņā ar UIN likuma 9. pantu. Nedrošie parādi, ja tiem nav piemērojams UIN likuma 9. panta 3. daļā minētais atbrīvojums, nodokļa bāzē ir jāietver pārskata gada pēdējā taksācijas perioda (mēneša) nodokļa deklarācijā2. Ministru kabineta noteikumu Nr. 677 «Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi» 73. punktā noteikts, ka UIN likuma 9. panta pirmā daļa attiecināma arī uz to parādu daļu, kura pārņemta ar cesijas līgumu vai faktoringā bez regresa prasībām. Nedrošie parādi, ja tiem nav piemērojams UIN likuma 9. panta 3. daļā minētais atbrīvojums, nodokļa bāzē ir jāietver pārskata gada pēdējā taksācijas perioda (mēneša) nodokļa deklarācijā. Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com 1 UIN likuma Pārejas noteikumu 28. punkts: «Šā likuma 4. panta otrās daļas 2. punkta «b» apakšpunkts un 9. pants ir attiecināms uz tiem debitoru parādiem, kuri grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri.» 2 UIN likuma 4. panta 5. daļa.29 UIN bāzē jebkurā gadījumā nav jāietver zaudētā parāda PVN sum- ma, ja par to nav samazināta valsts budžetā maksājamā PVN summa saskaņā ar PVN likuma 105. pantu.3 Citiem vārdiem sakot, UIN bāzē nav jāietver PVN, kas par preču piegā- di vai pakalpojumu sniegšanu ir samaksāts budžetā, bet pircējs sa- maksu nav veicis un pārdevējs to kvalificējis kā zaudēto parādu, to- mēr neveicot valsts budžetā samak- sātā PVN korekciju Pievienotās vēr- tības nodokļa likuma (PVN likums) 105. pantā noteiktajā kārtībā. UIN bāzē iekļauj uzkrājumus nedrošiem parādiem4, kas iekļauti kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams likuma 9. panta trešajā daļā minētais at- brīvojums, t.i., debitora parāds jau sākotnēji neatbilst UIN likuma 9. panta 3. daļas 1. punkta nosacī- jumam, piemēram, debitors ir reģis- trēts tādā valstī, ar kuru Latvijai pa- rāda rašanās brīdī nav spēkā esošas nodokļu konvencijas. Informāciju par nodokļu konvenciju statusu var atrast Finanšu ministrijas inter- neta mājaslapā https://fm.gov.lv/ lv/sadalas/nodoklu_politika/nodok- lu_konvencijas/divpusejo_konven- ciju_statuss/. No likuma redakcijas izriet, ka nodokļu maksātājam ir jāspēj grā- matvedības uzskaiti organizēt tādā veidā, lai varētu identificēt brīdi, kad tika izveidots uzkrājums katram konkrētam parādam. Atsevišķās saimnieciskās darbības nozarēs tas radīja un droši vien joprojām rada problēmas, diemžēl pušu — uzņē- mēju un Finanšu ministrijas labā griba un ieguldītais darbs vismaz pagaidām nav vainagojies ar prob- lēmas risinājumu. Nodokļa bāzē ir jāiekļauj arī tāds nedrošais parāds, kuram uzkrā- jums nav izveidots, bet norakstī- tais parāds iekļauts zaudējumos (izdevumos) un parādu summai nav piemērojams likuma 9. panta trešajā daļā minētais atbrīvojums, piemēram, bez uzkrājumu veidoša- nas un pierādāmu pasākumu parā- da atgūšanai veikšanas norakstīts parāds, kas nepārsniedz 500 eiro (nepārsniedzot 0,2% no nodokļu maksātāja gada neto apgrozījuma). UIN likuma 9. panta 3. daļā minēto atbrīvojumu piemēro, ja nodokļa maksātājs veicis visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības un ir ievērots 3. daļas 1. punkta nosacījums5 un vēl viens no citiem turpmāk minē- tajiem nosacījumiem: 1) debitors ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas likvidēta atbilstoši attiecīgas institūcijas lēmumam; 2) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību un komercsa- biedrība — debitore — ir iz- slēgta no uzņēmumu reģistra vai atbilstoša reģistra citā Ei- ropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas val- stī vai valstī, ar kuru Latvija no- slēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā; 3) ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no debitora — fiziskās personas — un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību; 4) debitora parāda summa ir mazā- ka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet nav lielāka kā 20 eiro; 5) debitora parāda piedziņa tie- sas ceļā nav iespējama lietde- rības apsvērumu dēļ sakarā ar to, ka debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, ja iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūša- nai, ievērojot nosacījumu, ka at- tiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2% no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 eiro; Foto: Aivars Siliņš INA SPRIDZĀNE, sertificēta nodokļu konsultante No likuma redakcijas izriet, ka nodokļu maksātājam ir jāspēj grāmatvedības uzskaiti organizēt tādā veidā, lai varētu identificēt brīdi, kad tika izveidots uzkrājums katram konkrētam parādam. 3 UIN likuma 9. panta 4. daļa. 4 Nepiemēro UIN likuma 9. panta 2. daļā minētajos gadījumos, piemēram, kredītiestāžu un krājaizdevumu sabiedrību izveidotajiem debitoru uzkrājumiem u.c. gadījumos. 5 Debitors ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā.Next >