Nr. 7 (463) 2020. GADA JŪLIJS10,00 EURGRĀMATVEDĪBA NODOKĻI F I N A N S E S DARBS UN PRASMES DIGITĀLAJĀ LAIKMETĀ ILGTERMIŅA AKTĪVU VĒRTĪBAS SAMAZINĀJUMS – VIENS NO COVID–19 RADĪTAJIEM IZAICINĀJUMIEM GRĀMATVEŽIEM UN FINANSISTIEM 2020. GADA JŪNIJA ĪPAŠAIS ATVAĻINĀJUMS SEZONAS LAUKSTRĀDNIEKU NODOKLIS IEKŠĒJĀS KONTROLES NOZĪME ORGANIZĀCIJU DARBĪBĀ PAMATLĪDZEKĻU INVENTARIZĀCIJA BĒRNU VECUMĀ LĪDZ 15 GADIEM NODARBINĀŠANA UN ATSKAITES PAR TO GADI 20 00–2 020 Reprezentatīvo un personāla ilgtspējas izdevumu uzskaite un uzrādīšana UIN deklarācijā INGA PUMPUREMAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore «Neuzticēties valsts vadībai» ir lētāk, nekā maksāt nodokļus Runa bija par to, ka sabiedrībā pa- stāv «attaisnojošs» nodokļu nemaksā- šanas iemesls: neuzticība valsts vadībai. Saprotu, ka patlaban nav īstais brīdis pārmest kādam, ka iepriekšējā dzīvē viņš rīkojies neapdomīgi (ja darbinieks, tad piekrita saņemt algu aploksnē, ja pašnodarbinātais, tad izvairījās maksāt nodokļus vai bija reģistrēts zemu no- dokļu biznesā u.tml.) un tādēļ saņem ļoti mazu dīkstāves pabalstu vai pat atteikumu. Protams, «vainīgi» šādā iz- nākumā ir gan pašas fiziskās personas, gan viņu darba devēji, bet no tā vieglāk nekļūst, jo ēst gribas, komunālie mak- sājumi jāveic, rēķini — jāapmaksā utt. Kā jebkurā ārkārtējā situācijā, arī šoreiz izgaismojas vairākas problēmas, par kurām sabiedrībai bija labi zināms, bet rokas bija par īsu, vēlmes kaut ko mainīt — par maz, un tā arī process turpinājās, līdz pienāca… tas, kas pie- nāca. Ne saukta, ne gaidīta izveidojās situācija, kādu neviens (gandrīz) zemes ziemeļu puslodē nav pieredzējis ilgus gadu desmitus! Dažos vārdos situāciju Latvijā un valsts reakciju uz to var raksturot diez- gan vienkārši: ja jūs nemaksājāt no- dokļus (maksājāt mazus nodokļus), tad nav ko gaidīt, ka saņemsiet pabalstus! Faktiski jāpiekrīt viedoklim — ja neesi godīgs pret valsti, apzināti izvai- roties no nodokļu maksāšanas, tad nav jābrīnās par valsts attieksmi pret tevi. Un tomēr bez atbildes paliek jautā- jums: ja fiziskā persona darbojas valstī oficiāli atzītajā nodokļu maksāšanas re- žīmā, bet šis režīms paredz ievērojami mazāku nodokļu slogu, tad kurš ir vai- rāk «vainīgs» — tas, kurš pieļāva šādu kārtību, vai tas, kurš maksāja (turklāt likumīgi) it kā mazus nodokļus? Vai kāds atceras «vētru», kāda bija sacelta pirms pāris gadiem, kad mēģinā- ja likt visiem Latvijas iedzīvotājiem veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas vis- maz no minimālās mēneša algas (ar da- žiem izņēmumiem)? Turklāt protesti tika organizēti tieši pirms jaunā gada, kad normai bija jāstājas spēkā? Precizēšu: visu gadu bija miers, bet pēdējā «sekun- dē» — apgaismības ažiotāžas ietekmē norma atcelta, lai nu katrs maksā, cik var! Un kur tad mēs esam patlaban?! Šogad rudenī paliek desmit gadu, kopš īstenota bēdīgi slavenā «glābēj ideja» par mikrouzņēmumu nodokli. Var piekrist, ka 2010. gadā šāda nodok- ļu režīma ieviešana bija nepieciešama. Tomēr, konstatējot acīmredzamus trū- kumus un negodprātīgu šā režīma iz- mantošanu, līdz šai dienai muļļājamies un nevaram atrast risinājumu problē- mai. Lai nu izmantotu šo režīmu tie, kuri pensiju sev nopelnījuši, bet nē (!), kurš tik nebija manīts MUN statusā! Acīmredzami tiem, kas maksā no- dokļus, strādājot normālā režīmā, ļoti «gribas» nākotnē dalīties ar savām so- ciālajām iemaksām. Pensijas taču būs jāmaksā visiem. Un tad būs iegansts lo- zungiem un saukļiem: mēs taču maksā- jām nodokļus! Diemžēl ne no visiem no- dokļiem veidojas pensijas un pabalsti… Vēl mums ir patentmaksas kate- gorija, un šo personu sociālās iemak- sas itin neko nenodrošina ilgtermiņā. Autortlīdzības saņēmēji ir ļoti neap- mierināti ar dīkstāves pabalstiem. Medijos lasu prasību: arī par autoriem jāveic sociālās iemaksas. Man nav ne- kas pret autoriem, pati saņemu šādu atlīdzību, bet būsim godīgi līdz galam: vai mums ir kādas citas nodarbinātas personas, kurām, pirms aprēķina no- dokli (IIN), piemēro attaisnotos izde- vumus 25% vai 50% apmērā? No IIN nekrājas ne pensijas, ne arī citi sociālie pabalsti, kaut arī par gados jauniem autoriem tiek veiktas iemaksas (tikai pensijas apdrošināšanai). Pabalstiem jāveido uzkrājumi pašiem. I E V A DK OM E N T Ā R S NR. 7 (463) 2020. GADA JŪLIJS Nesen pievērsu uzmanību virsrakstā minētajam viedoklim, ko izteica viens no mūsu pazīstamajiem ekonomistiem intervijā par ēnas ekonomiku, atšķirīgajiem nodokļu režīmiem un maziem dīkstāves pabalstiem. Žurnāls par grāmatvedību, likumdošanu un finansēm. Iznāk reizi mēnesī Nr. 7 (463) 2020. GADA JŪLIJS R E D A K C IJA Galvenā redaktore Maija Grebenko Literārā redaktore Rita Cielēna Maketētājs Arvis Villa Fotogrāfs Aivars Siliņš R E K L ĀM A S N O D AĻ A Tālrunis 67606110 E–pasts: reklama@lid.lv BILANCE internetā www.bilance.lid.lv R E DA K C I J A S A D R E SE Graudu iela 68, Rīga, LV–1058 Tālrunis 67606110 Fakss 67606115 E–pasts: bilance@lid.lv Izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests ISSN 1407–5709 LR UR reģistrācijas Nr. 000702395 @zurnalsBILANCE © SIA Lietišķās informācijas dienests, 2020 Pārpublicējumi tikai ar izdevēja atļauju. Citēšanas gadījumā atsauce uz žurnālu BILANCE obligāta. Par faktu materiālu savos rakstos ārštata autori atbild paši. Par reklāmu saturu redakcija neatbild. Iespiests SIA IBC Print Baltic tipogrāfijā. Foto: Aivars SiliņšS A T U R S NR. 7 (463) 2020. GADA JŪLIJS «B I L A N C E S A K A DĒ M I J A » P I E D Ā V Ā E–semināri un e–kursi jūlijā 4 A T TĪ S TĪ B A Iekšējā kontrole un tās nozīme organizāciju darbībā (turpinājums) Katrīna Linarte 36 N ODE R Ī G I Bērnu vecumā līdz 15 gadiem nodarbināšana un atskaites par to Maija Grebenko 46 NU MU R A T Ē M A Darbs un prasmes digitālajā laikmetā Anda Ziemele 6 F IN A N S E S Ilgtermiņa aktīvu vērtības samazinājums – viens no Covid–19 radītajiem izaicinājumiem grāmatvežiem un finansistiem Terēze Labzova–Ceicāne 32 A T B I L DE S U Z J A U T Ā JU M I E M Pieteikta, bet nereģistrēta saimnieciskā darbība Ina Spridzāne Bērna kopšanas atvaļinājums un saņemtā autoratlīdzība Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Sporta nodarbību apmaksa Vai veidojas virsstundas? Kā darba devējam jāmaksā donoriem? Ja slimo darbinieks, kas nav nostrādājis nevienu dienu Darbnespējas apmaksa jūnijā Maija Grebenko Zemnieka saimniecības pamatlīdzeklis un priekšnodoklis Linda Puriņa 40 41 42 45 48 G R Ā M AT V E D Ī B A Reprezentatīvo un personāla ilgtspējas izdevumu uzskaite un uzrādīšana UIN deklarācijā Inga Pumpure Atvaļinājumi vispār un īpaši 2020. gada jūnijā Maija Grebenko Inventarizācijas veikšana pamatlīdzekļiem Ita Bekerta 10 14 18 N OD OK Ļ I Grāmatvedim būtiskais par sezonas laukstrādnieku nodokli Linda Puriņa Kad VID sāks atmaksāt ienākuma nodokli automātiski Maija Grebenko 24 28Lasiet jaunajā jūlija numurā Izdevīgāk abonēt Bilances Zelta Komplektā! www.lid.lv/zurnali Par abonēšanu jautājiet Klientu servisā: tālrunis 67606110 vai e–pasts lid@lid.lv @JuridiskiPadomi juridiskie.padomi www.juridiskiepadomi.lv NUMURA INTERVIJA Gatavojamies maksātnespējas procesu pieaugumam Saruna ar BAIBU BANGU, Maksātnespējas kontroles dienesta direktori JURISTA PADOMS Ziņošana Uzņēmumu reģistram par patiesajiem labuma guvējiem GINTS METĀLS, jurists, DOKU.LV AML projektu vadītājs Darba līguma uzteikums un darbiniekam izsniedzamie dokumenti MĀRIS SIMULIS, zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināts advokāts Zemes nomas prasījumiem piemērojams Komerclikuma saīsinātais noilguma termiņš JĀNIS ZELTIŅŠ, Mg.iur., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde administratīvais direktors Noilguma iestāšanās pārbaude pēc tiesas iniciatīvas IVETA ZELTIŅA, Bc.oec., SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde jurista palīdze MAKSĀTNESPĒJA Kā tiesiskās aizsardzības process var palīdzēt izvairīties no bankrota IKARS KUBLIŅŠ, portāla BILANCE PLZ redaktors CIVILTIESĪBAS Par nepārvaramas varas apstākli civiltiesiskās attiecībās JURIDISKĀS ZIŅAS Patērētāju tiesības pēc Covid–19 krīzes Tūrisma operatori var izsniegt apliecinājumus TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. 3. turpinājums KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts 20 20. G ADA JŪLIJS 7Nr. (85)Pandēmijas laiks grāmatveža darbu pārcēlis citā dimensijā. Mēs bijām spiesti dažu dienu laikā pielāgoties pavisam citam darba stilam ar citiem darba instrumentiem: n attālināts darbs, n mākoņpakalpojumi, n tiešraides tīkli, n tiešsaistes datu apmaiņa, n dokumentu digitalizācija u.c. Mēs iemācījāmies to, ko, visticamāk, nebūtu centušies apgūt, uzskatot par nevajadzīgu un sarežģītu. 6 N UM UR A T Ē M A NR. 7 (463) 2020. GADA JŪLIJS Darbs un prasmes digitālajā laikmetā Atpakaļceļa vairs nav Attīstoties civilizācijai, attīstās teh- noloģijas, un, attīstoties tehnoloģijām, būtiski mainās arī grāmatveža darba specifika, kas pieprasa pielāgošanos mūsdienu tendencēm: mākoņrisināju- mi, digitalizācija, mākslīgā intelekta ri- sinājumi, darba vides maiņa no biroja uz digitālo, jaunu iemaņu un prasmju apgūšana un esošo attīstīšana. Un rodas jautājumi: n Kā digitalizācija un automatizācija ietekmēs grāmatveža darbu? n Kādas iemaņas ir nepieciešamas nākotnes grāmatvedim? Kad, kurā dienā un gadā radusies grāmatvedības uzskaite, grūti atbildēt, Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.comjo grāmatvedības definīcija nav vienno- zīmīga, un laika gaitā šis jēdziens mai- nījies un turpina mainīties joprojām. Arī grāmatveža darbs mainījies gadsimtu gaitā — no vienkārša uzskaitveža līdz finanšu procesu analītiķim. Vai pirmatnējam cilvēkam va- jadzēja kārtot grāmatvedības uz- skaiti? Visticamāk, ne, jo visa viņa saimniecība bija gana niecīga un galvā paturama. Lai gan, analizējot senos alu zīmējumus, rodas iespaids, ka pirmatnējais cilvēks tomēr ir šo to uzskaitījis, nomedītos zvērus atzīmē- jot ar svītriņām uz alu sienām. Lai to izdarītu — ir jābūt nepie- ciešamajiem darbarīkiem, noteiktām prasmēm un kompetencēm, lai strā- dātu ar šiem darbarīkiem. Pirmatnējā cilvēka darbarīks — viņa desmit pirksti (no pirkstu rēķi- niem cēlušās piecnieku un desmitnie- ku skaitīšanas sistēmas), bet vēlāk tā pati ogle, šķemba, vēl vēlākos laikos nazis, spalva, tinte... Jo vairāk attīstījās civilizācija, jo lie- lākas kļuva saimniecības, cilvēkam sāka piederēt dažādas materiālās vērtības. Un cilvēks saprata, ka, ja ir materiālās vērtības, tās ir jāuzskaita, un tas nozī- mē, ka sāka veidoties izpratne par uz- skaites nepieciešamību un nozīmību. Jo lielāka saimniecība, jo vairāk uzskaitāmo objektu, un cilvēks sapra- ta, ka nepietiek ar pirkstiem, akmen- tiņiem, mezgliņiem un…. izgudroja skaitāmos kauliņus — pirmo automa- tizācijas rīku! Skaitāmie kauliņi (aba- kus) parādījās aptuveni pirms 4500 gadiem. Tos izmantoja senie šumeri Mezopotāmijā. Mūsdienu skaitāmo kauliņu analogs radies Ķīnā (suaņpaņ) vai Japānā (soroban). 2005. gadā žur- nāls Forbes skaitāmos kauliņus atzina kā otru nozīmīgāko laikmeta atklāju- mu, kas visvairāk ietekmēja civilizā- cijas attīstību visas cilvēces vēsturē. Laiks ritēja, cilvēka saprāts attīstī- jās, viņš iemācījās daudz jaunu darbu, ieguva jaunas prasmes, atklāja jaunus dabas likumus, izgudroja arvien jau- nus mehānismus un aizvien biežāk saskārās ar nepieciešamību daudz un ātri skaitīt, un saprata, ka uzskaite ir jāatvieglo, jāpadara precīzāka. Radās ideja — izveidot mehānis- mu, ar ko varētu veikt visdažādākos aprēķinus. 1642. gadā matemātiķis un filo- zofs Blēzs Paskāls uzbūvēja pirmo mehānisko skaitļojamo mašīnu «paskalinu», ar kuru varēja veikt sa- skaitīšanas un atņemšanas darbības. Kopš pirmās mehāniskās skaitīša- nas mašīnas izgudrošanas tehnolo- ģiskais progress sāka augšupeju mil- zīgos ātrumos. Vairs nebija nekādu šaubu par tehnoloģiju ārkārtīgi lielo nozīmi uzskaitē. Attīstot tehnoloģiskās iekārtas un instrumentus, kļuva skaidrs, ka automa- tizētie procesi var radīt vērtības pieau- gumu, kā arī racionalizēt darba plūsmu. 1941. gadā vācu inženieris Kon rāds Cūze izveidoja skaitļotāju Z3, ku- ram piemita visas mūsdienu datora īpašības. 1976. gadā Stīvs Vozņaks ASV izgatavoja pirmo personālo dato- ru Apple I. Līdz ar pirmā datora izgatavošanu datoru ēru var uzskatīt par atklātu! Datoru attīstība uz priekšu devās mil- zu soļiem. Kādas būs nākotnes tehnoloģijas, mēs nezinām, mēs varam tikai minēt, iedomāties, izfantazēt — datori būs kļuvuši neredzami, jo tie atradīsies visur. Tieši tāpat kā tagad elektrība: sienā, griestos, grīdā būs paslēpti miljoniem čipu. Būs parādījušās arī vienreizējas lietošanas datoriekārtas. Nepieciešamos failus automātiski ierak- stīs portatīvajās mikroshēmās, kas, ie- spējams, būs implantētas tieši ķermenī. Ir jāsaprot, ka, mainoties tehno- loģijām, mainās arī grāmatvedības pasaule: vide, darbs, kompetences… Pirmsākumos «grāmatvedim» vie- nīgā prasme bija skaisti zīmēt uz alu sienām, jo visa uzskaite — uz sienām uzzīmēt nomedītos zvērus. Gadsimtu gaitā izveidojās rakstī- ba, cilvēks iemācījās izgatavot papi- rusu, vēlāk — papīru. Uzskaitei tika izmantoti gan papirusa ruļļi, gan kan- tora grāmatas. Un tas viss nozīmē, ka kurš katrs ar uzskaiti nodarboties nevarēja, jo grāmatvedim bija jāprot jau pavisam citas lietas, ar zīmēšanu vai mezgliņu iesiešanu nepietika, bija jāprot rakstīt un skaitīt ar skaitāmiem kauliņiem. Tātad — attīstoties civilizā- cijai un tehnoloģijām, līdztekus izvei- dojās un attīstījās aizvien jaunas un jaunas prasmes. Grāmatvedības pasaule — kāda tā bija, mēs zinām, bet kāda tā būs? Atskatoties vēsturē, mēs redzam, ka tehnoloģiju (darbarīki, instru- menti) un civilizācijas attīstība iet rokrokā. Tas ir nepārtraukts process. Tehnoloģijas veido cilvēks, un pats tam visu laiku pielāgojas. Katras jaunas tehnoloģijas, kat- ras pārmaiņas ierastā darba vidē, procesā rada bijību un bailes no nezināmā, no nesaprotamā un pat psiholoģisku pretestību pret pār- maiņām. Visu to, ko iesākumā cil- vēks ir noliedzis vai pret ko preto- jies, vēlāk uztvert kā pašu par sevi saprotamu. Visā pasaulē notiek digitālā transformācija — tiek veidota lab- vēlīga un moderna dzīves telpa, kas ir balstīta mūsdienu tehnoloģiju izmantošanā. Foto: Aivars Siliņš ANDA ZIEMELE, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdātāja 7 Katras jaunas tehnoloģijas, katras pārmaiņas ierastā darba vidē, procesā rada bijību un bailes no nezināmā, no nesaprotamā un pat psiholoģisku pretestību pret pārmaiņām.Digitālā transformācija Digitālā transformācija nozīmē: n darba vides optimizāciju, lai sama- zinātu nelietderīgās darbības; n objektīvus datus (pareizi, reālā lai- ka, integrēti, pieejami, sakārtotām īpašumtiesībām); n digitālo infrastruktūru (tīkli, valsts un pašvaldību portāli, da- tubāzes, kur visu var glabāt, attīs- tīt blokķēdes, outsorcingu — soft un hard); n drošību un uzticību (kiberdrošī- ba, digitālā drošība, informācijas drošības, personas, komercdatu, īpašuma aizsardzība); n uzticību digitālajam pakalpoju- mam, patērētāju aizsardzībai di- gitālajā līmenī. Digitālās transformācijas gal- venie principi un pieejas izpaužas rīcības virzienu definējumā: n visa sabiedrība izprot, orientējas un paļaujas uz digitālo iespēju telpu; n uzticamība un drošība digitālajā telpā; n inovatīvi, izmantojot jaunākos IKT sasniegumus un tos attīstot. Eiropas Komisija 2015. gadā pie- ņēma Digitālo vienotā tirgus stratē- ģiju Eiropai, to izceļot kā vienu no tās politiskajām prioritātēm. Šī stra- tēģija var radīt digitālas iespējas, un tās mērķis ir: n nostiprināt ES kā pasaules digitā- lās ekonomikas līdera pozīciju; n palielināt piekļuvi informācijai; n rast darbu cilvēkiem ar digitālajām prasmēm un n pārveidot sabiedriskos pakal- pojumus. Latvijā notiek digitālo pamat- nostādņu izstrāde. Digitālās tehnoloģijas ir īpašas ar ātrumu, ar kādu tās ir ienākušas mūsu sabiedrībā. Digitalizācija ir kļuvusi par pēdējo gadu aktuālāko tēmu, un nu jau droši varam teikt — digitālais laikmets ir iestājies! Tehnoloģiju izmantošana Tehnoloģijas nav tikai datori. Tehnoloģijas pēc savas būtības nozī- mē atbilstošus instrumentus un dar- barīkus katrā civilizācijas attīstības posmā. Kā jau iepriekš minēju — ogle, nazītis, papīrs, tinte, iekārtas... Mūsu dzīve vairs nav iedomājama bez auto- matizētām iekārtām, datoriem, mobi- lajām ierīcēm, mākslīgā intelekta. Straujais dzīves temps, jaunākās tehnoloģijas mums diktē citu dar- ba ritmu. Mūsdienīga grāmatvedība ir citāda, nekā tā bija pirms gadiem pieciem, nemaz nerunājot par grā- matvedību pirms gadiem divsimt. Tehnoloģijas rada nebijušas iespējas s azināties un sadarboties, radīt kaut ko kopīgi, neskatoties uz atrašanās vietu, laika joslām un ci- tiem faktoriem, kas agrāk bijuši ne- pārvarami šķēršļi. Ja tehnoloģija pastāv, tad ag- rāk vai vēlāk tā tiks izmantota. Tehnoloģiju attīstība vienmēr ir priek- šā lietotāju un uzņēmumu spējai pie- lāgoties. Raksturīgi, ka, ieviešot jaunu tehnoloģiju, klienti to sākumā izman- to «saudzīgi». Kad ir sasniegta kritis- kā lietotāju masa, adaptācija strauji paplašinās. Iemesls tam ir vienkāršs: mēs parasti daudz vairāk darām to, ko dara arī mūsu līdzcilvēki. Tehnoloģiju attīstību ietekmē tirgus, un tirgu ie- tekmē tehnoloģiju attīstība. Vienmēr ir cilvēki un uzņēmumi, kas jaunai tirgus videi nespēj pielā- goties nemaz vai to dara ļoti lēnām, tādējādi kaitējot paši sev. Iemesli tam var būt dažādi: piemēram, trūkst tir- gus analīzes, trūkst gribas mainīt, trūkst izmaiņu vadības līdz stoiskai attieksmei «mēs vienmēr tā esam strādājuši, un viss bijis kārtībā». Atskats uz cilvēces ātro dzīves rit- mu parāda mums, ka nekad nav bijis tāda brīža, kad tirgus vide nebūtu strauji un arī neatgriezeniski mainī- jusies. Uzņēmumi un arī cilvēki, kas nespēj laikus pielāgoties, agrāk vai vēlāk izstāsies no tirgus. Ir jāmaina uzskati, produkti, biznesa modeļi tā, lai piedāvājums atbilstu klientu (lie- totāju) vajadzībām. Lietotājs un viņa uzvedība ir uzmanības centrā, nevis, piemēram, uzņēmumam pieejamā tehnoloģija, lietotājs un viņa uzvedī- ba ir absolūts tirgus spēles mainītājs un izšķirīgs panākumu gūšanai. Attiecībā pret prasībām grāmat- veža darba stilam un prasmēm tir- gus galvenais spēlētājs ir uzņēmējs — vai tas ir darba devējs vai pakalpo- jumu ņēmējs, nav izšķirīgās nozīmes. Svarīgi ir zināt un saprast, ko vēlas «pasūtītājs». Kas ir raksturīgs mūsdienu grāmatvedībai? Mūsdienu grāmatvedība (runā- jot, gan par pašu uzskaiti, gan grā- matveža darbu un prasmēm ko- pumā) iet rokrokā ar tehnoloģiju un tirgus attīstību. Tā nedrīkst atpalikt. n ātrums un zibenīgums visā — vai tā ir informācija vai datu apmaiņa un apstrāde; n mobilitāte — piekļuve datiem 24/7; n mūsdienīgas tehnoloģijas un risi- nājumi — mākoņrisinājumi, auto- matizēti procesi, mākslīgā intelek- ta integrācija sistēmās; n biznesa inteliģence; n datu drošība; n resursu pārdale — IT un cilvēk resursu pilnvērtīga izmantošana; n grāmatvedis — cits darba stils un daudz plašākas prasmes. Darba devēju pieprasījums grāmatveža (un ne tikai) nākotnes prasmēm un kompetencēm atšķiras no līdzšinējām prasībām. Pēc pētījumiem gan tepat Latvijā (EM), gan pasaulē, secināts, ka aiz- vien svarīgāk darbiniekam ir: n tehnoloģiju zināšanas jeb digitālās prasmes; n kvalifikācija un zināšanas; n attiecību veidošanas prasmes; n uzņēmējdarbības konsultāciju prasmes; n nozares pārzināšana; n projektu vadība; n spēja mācīties arvien jaunas lietas; n kritiskā domāšana, zināšanu sintē- ze — jo apkārt esošais informāci- jas apjoms katru gadu dubultojas; n pašiniciatīva; n pašdisciplīna, pašmotivācija — vai tas, ko es daru, ir tas, ko es gribu darīt, tāpēc vienmēr jāspēj kritiski no dažādiem skatpunk- tiem paskatīties uz to, ko es daru, izvirzīt mērķus un saskatīt savu lomu un ieguldījumu tajā, ko gribu sa sniegt; 8 N UM UR A T Ē M A NR. 7 (463) 2020. GADA JŪLIJS Attiecībā pret prasībām grāmatveža darba stilam un prasmēm tirgus galvenais spēlētājs ir uzņēmējs — vai tas ir darba devējs vai pakalpojumu ņēmējs, nav izšķirīgās nozīmes.n sadarbība, sociālās prasmes — spē- ja aktīvi un kvalitatīvi komunicēt ar uzņēmuma vadību, klientiem; n jaunrade, radošums — no darbinie- ka sagaida vairāk radošā ieguldīju- ma — kā kaut ko var darīt citādi, izmantot tehnoloģijas jaunā veidā; n palielinās pieprasījums pēc spe- ciālistiem ar saziņas prasmēm, tehnoloģiju izmantošanas un pie- lietošanas prasmēm, kā arī spe- ciālistiem, kas spēj patstāvīgi rast risinājumus un pieņemt lēmumus. Tas viss vēlreiz norāda uz noza- res pārmaiņām, k uru rezultātā grā- matvežiem arvien vairāk jāiesaistās savu klientu biznesā. Grāmatvežiem uzņēmumos jā kļūst par konsultantiem gan iekšē- jiem, gan ārējiem klientiem. Jau šobrīd savos uzņēmumos grā- matveži sniedz uzņēmējdarbības kon- sultāciju pakalpojumus. Tas ir pierādījums tam, ka grāmat- vežu profesija mainās un nākamajos gados līdz ar lielāku tehnoloģiju iz- mantošanu grāmatvežiem jāattīsta arī attiecību veidošanas prasmes. Uzņēmuma panākumus veicinās sa- darbība un attiecību veidošana ar klientiem. Automatizācija Automatizācija — pirmais, kas tiek ieviests! Daudzi uzņēmumi jau ievieš auto- matizētas sistēmas, kas pārņem laikie- tilpīgus rutīnas darbus un izslēdz sāku- ma līmeņa grāmatvedības uzdevumus, lai grāmatveži varētu pievērst lielāku uzmanību uzņēmējdarbības attīstībai un mārketingam. Tādējādi uzņēmumi var novirzīt darbaspēku virzienos, kur nepieciešama domāšana un radošums, nevis uzdot primitīvus datu ievades vai apstrādāšanas uzdevumus. Ir trīs automatizācijas veidi — pir- majā gadījumā mašīnas aizstāja cilvē- ka manuālo darbu rūpnīcās, tehnikā. Otrajā — darbinieki tiek atbrīvoti no ru- tīnas darba, piemēram, datu ievadī- šanas. Trešais — notiek inteliģences automatizācija — to uzdevumu dato- rizācija, par kuriem agrāk tika uzskatīts, ka tie prasa cilvēcisku spriedumu. Mākoņpakalpojumi Attīstoties mākoņpakalpojumiem, arī grāmatvedība mākonī ir kļuvu- si par ikdienu. Grāmatvedības datu izvietošana mākonī dod iespēju datiem piekļūt no jebkuras vietas pasaulē ar interneta pieslēgumu, ir iespējams veidot risinājumus, kas datus atspoguļo tīmekļa pārlūkā vai viedtālrunī. Mākoņpakalpojumi dod iespējas veidot risinājumus, kas balstīti uz mobilajām tehnoloģi- jām. Mākoņpakalpojumi paver ie- spējas veidot mobilās lietotnes, kas risina kādu konkrētu grāmatvedī- bas vai biznesa vadības uzdevumu. Mobilās lietotnes var ērti lietot vied- tālrunī jebkurā laikā un vietā. Tāpat kā privātām vajadzībām, arī uzņēmuma vajadzībām ir izstrādāts ļoti daudz dažādu mobilo lietotņu. Tikai daži piemēri: n Mobilā lietotne uzņēmuma vadī- tājiem, lai sekotu līdzi uzņēmuma peļņai, apgrozījumam, naudas plūsmai u.c. finanšu rādītājiem. n Lietotne, kas attēlo jūsu darījumu partneru informāciju un darīju- mu vēsturi. n Laika uzskaites lietotne, kurā uzņēmuma darbinieki var norādīt savas nostrādātās stundas, dienas vai padarītos darbus. n Lietotne pārdošanas aģentiem, kurā iespējams izrakstīt pavadzī- mes un pārlūkot preču atlikumus noliktavās. Mākslīgais intelekts Mākslīgais intelekts ir datorzi- nātņu un citu zinātņu nozare, kas pēta mašīnu saprātīgu izturēšanos, apmācību un pielāgošanos. Mākslīgā intelekta pētniecībai un inovācijai atvēlētais ES finansējums ir sasniedzis 1,5 miljardus eiro (70% pieaugums salīdzinājumā ar iepriek- šējo laikposmu). Nākamajā desmitga- dē investīcijām mākslīgajā intelektā Eiropā ir paredzēts piesaistīt vairāk nekā 20 miljardu eiro gadā. Notiek mākslīgā intelekta dziļāka integrēšana ikdienas uzņēmējdar- bības operācijās, galvenokārt datu analīžu rīkos. Mašīna aizstāj mūsu darbu vietās, kur mēs nevaram vai negribam to darīt paši. Aizvien biežāk saskaramies ar ter- minu «lielie dati». Termins «lielie dati» attiecas uz lielu apjomu dažādu veidu datu, kas iegūti no dažādiem avotiem, piemēram, cilvēkiem, iekārtām vai sensoriem. Tā var būt informācija par klimatu, satelīta attēli, digitāli attē- li un video, atrašanās vietas ieraksti un GPS signāli. Lielie dati var ietvert personas datus, proti, jebkuru infor- māciju, kas saistīta ar personu, tas var būt vārds, fotoattēls, e–pasta adrese, bankas informācija, paziņojumi soci- ālās tīklošanas vietnēs, medicīniskā informācija vai datora IP adrese. Arī uzņēmumi strādā ar aizvien lie- lākiem datu apjomiem, kas manuāli ir sarežģīti strukturējami, tādēļ šeit pa- veras darba lauks mākslīgajam intelek- tam, lai apkopotu un salīdzinātu datus, meklējot likumsakarības un tendences. Lielie dati kļuvuši par vienu no nezināmās nākotnes atslēgvārdiem. Ir divu veidu intelekti — ir vien- kāršas sistēmas, kurām cilvēks ir pre- cīzi iemācījis, kā darīt (piemēram, ro- bots, kurš pieņem picu pasūtījumus ar skaidri uzrakstītu scenāriju. Robots savā ziņā veic intelektuālu darbu. Ja šīs mašīnas vietā sēdētu cilvēks, viņš darbā ieliktu savu intelektu), un ir tādi mākslīgie intelekti, kas mācās paši un strādā pat labāk nekā cilvēks. Te var minēt piemērus par dažādām datorprogrammām, kas sacentušās ar atsevišķu spēļu (šahs, «Go») liet- pratējiem un ir uzvarējušas — tātad skaidrs, ka mākslīgais intelekts ir la- bāks par jebkuru gudrāko cilvēku. Ja jau mašīnas var atsevišķus dar- bus veikt labāk par cilvēku, ir zināms pamats arī bažām par to, ka mākslī- gā intelekta dēļ varētu zust darba vietas. Jau tagad redzam, ka klientu apkalpošanas centros daudzviet per- sonālu aizvieto boti jeb tērzēšanas roboti (virtuālie asistenti). Tomēr vien- laikus parādās arī jauns darbs — ro- botu pieskatīšana, un to veic cilvēki, kas palīdz programmām mācīties. Darba veicējam zināmā veidā ir iespēja kļūt par priekšnieku saviem pa- dotajiem darbiniekiem — robotiem. TURPINĀJUMS Raksta turpinājums tiks publicēts Bilances 2020. gada Nr. 8 (464) 9 Jau šobrīd savos uzņēmumos grāmatveži sniedz uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumus.Next >