< PreviousPar šo tēmu ir runāts daudz, bet joprojām ir jautājumi un neskaidrības. No 2018. gada sākuma, kad tika pieņemtas jaunās normas, esam iemācījušies grāmatvedībā uzskaitīt atsevišķi izdevumus, kuri ietekmē vai var ietekmēt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN). Pie tiem pieder arī reprezentācijas izdevumi un personāla ilgtspējas izdevumi. Reprezentācija nebija nekas jauns arī iepriekš, taču personāla ilgtspēja gan ir jaunievedums likumā. Katra jauna lieta nes līdzi simtiem dažādu viedokļu un skaidrojumu. Diemžēl Latvijas likumdošana ir tendēta uz vispārīgām frāzēm, kuras pēc tam katrs interpretē pēc sava prāta un vajadzības, tai skaitā valsts kontrolējošās iestādes. Protams, arī es sniegšu savu viedokli. Reprezentatīvo un personāla ilgtspējas izdevumu uzskaite un uzrādīšana UIN deklarācijā 10 G R Ā M A T V E D Ī B A NR. 7 (463) 2020. GADA JŪLIJS Foto: © Piotr Marcinski – stock.adobe.comReprezentācijas izdevumi Reprezentācijas izdevumiem regulējums nav mainījies, pēc UIN likuma 8. panta normām tie ir izdevumi: 1) nodokļa maksātāja prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī; 2) darījumu partneru un sadarbības partneru uzņemšanai un maltīšu rīkošanai; 3) par mazvērtīgiem priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu un tiek izplatīti, lai popularizētu nodokļa maksātāju. Citu sīkāku skaidrojumu likumā nav. Man vienmēr ir «patikusi» at- sauce uz sabiedrībā pieņemtajiem standartiem, jo vēl nekur šādus standartus neesmu redzējusi un la- sījusi! Kur lai uzzina, kādi ir šie stan- darti? Ko piemērot? Tas nu katram uzņēmumam jānosaka pašam — kādi, viņuprāt, ir šie sabiedrībā pie- ņemtie standarti, kuri uzturēs un veidos uzņēmuma prestižu… Ministru kabineta (MK) notei- kumos Nr. 677, kuri skaidro UIN likuma normas, reprezentācijas iz- devumi nav detalizēti atrunāti, bet ir skaidroti gadījumi, kad reprezen- tācijas izdevumus var pārklasificēt par reklāmas izdevumiem. Piemēram, esat iegādājušies re- prezentācijas priekšmetus — lietus- sargus ar savu logo. Viena daļa šo lietussargu esat izmantojuši kā repre- zentācijas dāvanas dažādos savos pa- sākumos. Mārketinga nodaļa rudenī, kad ir lietus sezona, nolemj pāri pali- kušos lietussargus izmantot reklāmas kampaņā kā dāvanu pie uzņēmuma tirgotās preces. Šajā gadījumā jāievē- ro UIN likuma nosacījumi, ka likuma 8. pants (nesaistītie ar saimniecisko darbību izdevumi) neattieksies uz: 2) priekšmetiem, kuri satur komersanta zīmolu, kuri tiek pievienoti precei, lai veicinātu pieprasījumu pēc tās un kuru vērtība: a) nepārsniedz 70 eiro, b) pārsniedz 70 eiro, bet nepārsniedz piecus procentus no reklāmas kampaņas ietvaros reklamētās preces vērtības. Tātad, lai reprezentācijas izde- vumus klasificētu par reklāmas iz- devumiem (kuri 100% tiek uzskatīti par saimnieciskās darbības izdevu- miem), jāievēro nosacījums par vēr- tību. Ja apjomi ir ievērojami, tad, protams, ir būtiski reprezentāciju «pārvērst» reklāmas izdevumos, jo gan PVN, gan UIN normas ir labvē- līgākas uzņēmuma maciņam. Reizēm uzņēmuma grāmat- vežiem ir grūti novērtēt, kurā brī- dī ir reprezentācija, kurā brīdī tā kļūst par reklāmu, jo pēc būtības abos gadījumos kaut ko reklamē. Es vienmēr saku pavisam vienkārši — viss atkarīgs no tā, ko rekla- mē! Ja reklamē uzņēmumu pašu vai uzņēmuma īpašniekus, kā es saku, spodrina sev spalviņas, tad tā ir reprezentācija. Ja tiek rekla- mēts pakalpojums vai produkts, tad tā ir reklāma. Manuprāt, ļoti vienkāršs veids, kā nespeciālistam mārketinga jomā klasificēt izde- vumus pēc darījuma ekonomiskās būtības. Pie reprezentācijas izdevumu uzskaites būtiski ir uzņēmuma iek- šējie dokumenti. Pirmkārt, ir jābūt dokumentam, kas pamatos uzņē- muma izdevumus, un tā ir grāmat- vedības politika/metodika (GrP). Ir iespējams arī sagatavot atsevišķu dokumentu tieši reprezentācijas iz- devumiem, bet biežāk to iekļauj GrP sastāvā. Ko rakstīt šajā dokumentā, jo nav taču iespējams uzskaitīt visu, kas vēl tikai būs? Jāuzskaita izdevu- mi pēc būtības, piemēram: n paredzēsiet reprezentācijas dā- vanas klientiem un sadarbības partneriem; n paredzēsiet izdevumus repre- zentatīvām maltītēm ar klien- tiem/partneriem; n būs noteikti ikmēneša izdevumi kafijai, tējai, uzkodām, organi- zējot tikšanās sava uzņēmuma telpās; n paredzēsiet dažādus reprezen- tatīvus pasākumus, piemēram, konferences; n paredzēsiet reprezentatīva rak- stura publikācijas utt. Protams, nav iespējams paredzēt šos izdevumus precīzi — kādus un kādās summās tos iecerēs uzņē- muma vadība. Tāpēc jāparedz tie vispārējā kārtībā, un ikdienā tie tiks noteikti jau konkrēti, sagatavojot rī- kojumus, kā arī pēc izlietojuma saga- tavojot izdevumus pamatojošus do- kumentus (līgumi, rēķini, akti utt.). Kā un kad reprezentācijas izde- vumus norādīt UIN deklarācijā? No 2018. gada UIN likuma normām iz- riet, ka reprezentācijas izdevumi tiks uzskatīti par saimnieciskās darbības izdevumiem, ja to kopsumma, sākot no pārskata gada sākuma, nepār- sniegs 5% no bruto darba samaksas iepriekšējā pārskata periodā (būtis- ka nianse — par darba samaksu ir veiktas valsts sociālās apdrošināša- nas iemaksas). Bet jāņem vērā, ka Foto: Aivars Siliņš INGA PUMPURE, finanšu vadības maģistre, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, grāmatvedības un nodokļu konsultante, izglītības iestādes SIA KIF Biznesa komplekss direktore 11 Lai reprezentācijas izdevumus klasificētu par reklāmas izdevumiem (kuri 100% tiek uzskatīti par saimnieciskās darbības izdevumiem), jāievēro nosacījums par vērtību.šajos 5% nav tikai reprezentācija, bet arī personāla ilgtspējas izdevu- mi. Tas nozīmē, ka grāmatvedim ir jāseko līdzi, lai šie kopējie izdevumi nepārsniegtu noteikto robežu, jo UIN maksāšanas pienākums iestājas, sākot ar pirmo centu, kas pārsniedz minēto summu. Piemēram, 5 procenti no ie- priekšējā taksācijas perioda bruto darba samaksas ir 5800,00 eiro. Taksācijas periods ir kalendāra gads. Janvārī sastādīts akts par reprezen- tācijas izdevumiem par 146,00 eiro. Februārī — par 390,00 eiro. Uzņēmums martā rīko reprezen- tatīvu pasākumu, kura kopējie iz- devumi pēc akta ir 4200,00 eiro. Aprīlī sastādīts akts par 280,00 eiro. Maijā — par 620,00 eiro. Jūnijā iz- tērēts gan dāvanām klientiem un sadarbības partneriem, gan iekšē- jiem izdevumiem, kopējā summa ir 2100,00 eiro utt. Skatoties no gada sākuma un pieņemot, ka personāla ilgtspējas izdevumu nav bijis, pir- mais mēnesis, kad reprezentācijas izdevumi pārsniedz 5 procentu ro- bežu, ir jūnijs. Pārsnieguma summa ir 1936,00 eiro. 5800 – 146 – 390 – 4200 – 280 – 620 – 2100 = –1936,00 eiro Pārsnieguma summa tiek likta UIN deklarācijas par jūniju 6.1. rindā. Aprēķinātais nodoklis ir: 1936,00 / 0,8 × 0,2 = 484,00 eiro Piemērā nav informācijas par PVN. Vēlos atgādināt, ka PVN uz- skaites principi nav mainījušies. Saglabājas proporcija 40/60 — 40% priekšnodoklis ir piemērojams, 60% no nodokļa summas tiek likti klāt reprezentācijas izdevumiem. Tas no- zīmē, ka iepriekš minētie izdevumi ir uzrādīti kopā ar PVN neatskaitā- mo daļu. Piemēram, saņemts rēķins par reprezentācijas priekšmetu iegā- di — 200,00 + 21 % PVN. PVN summa = 42,00; 40% — 16,80 priekšnodoklis, 60% — 25,20. Kopējie reprezentācijas izdevumi ir 200,00 + 25,20 = 225,20 eiro Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi pēc UIN likuma 8. panta 4. daļas normām ir: 1) izdevumi darbiniekiem paredzētu kolektīvu motivēšanas vai saliedēšanas pasākumu nodrošināšanai un citi izdevumi darbinieku kolektīva motivēšanai, ja šie labumi nav bijuši iekļauti fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā bāzē vai ja likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» šim ienākuma veidam ir noteikts atbrīvojums; 2) (izslēgts ar 30.01.2020 likumu, kas stājās spēkā 2020. gada 12. februārī) izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu; 3) izdevumi saistībā ar sociālās infrastruktūras objektiem, kas šā likuma izpratnē ir tādi objekti, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību un nav paredzēti dzīvesvietas nodrošināšanai darbiniekam: a) darbinieku izmitināšanas izdevumi, ja darbs notiek arī nakts maiņās, b) izdevumi par sportam, ēdināšanai un darbinieku bērnu pieskatīšanai paredzētajām telpām; 4) (izslēgts ar 30.01.2020 likumu, kas stājās spēkā 2020. gada 12. februārī) bēru pabalsti; 5) darba koplīgumā paredzēto pasākumu izdevumi, kuri nav personificējami. Komentējot likumā noteikto, gribētos teikt, ka arī šeit ir daudz neskaidrību un nepaskaidrotu lietu. MK noteikumos Nr. 677 skaidroju- mu ir tieši tik daudz: 65. Piemērojot likuma 8. panta ceturto daļu, personāla ilgtspējas pasākumu izdevumos iekļauj izdevumus, kuri veikti darbinieku kolektīvo pasākumu nodrošināšanai (piemēram, uzņēmums organizē Ziemassvētku balli visiem darbiniekiem). Pirms kāda laika Valsts ieņēmu- mu dienesta mājaslapā bija diezgan plaši skaidrots, kas ir un kas noteikti nav personāla ilgtspējas izdevumi. Tagad visi skaidrojumi ir pazuduši, un paldies par to! Manuprāt, šie skaidrojumi bija neprecīzi un ļoti subjektīvi. Kā redzams UIN likuma normās, divi punkti no sākotnējās redakcijas ir dzēsti. No 2020. gada 12. feb- ruāra (pieņemts 30.01.2020.) vairs pie šāda veida izdevumiem nepieskaita izdevumus darbinieku nogādāšanai no mājām uz darbu un atpakaļ. Kā zināms, UIN likumā pie saimnieciskās darbības izdevu- miem jau ir līdzīga veida izdevu- mi, bet ir konkrēti noteikts, ka tie ir saistīti ar saimniecisko darbību tad, ja nokļūšana uz darbu un at- pakaļ ir apgrūtināta ar sabiedris- ko transportu. Vispārējā kārtībā tie kļūst par personīgo labumu. Vienīgais «glābiņš» te varētu būt koplīgums. Otrs izslēgtais punkts attiecas uz bēru pabalstiem. Kad šo pun- ktu ieviesa, es priecājos par likuma sniegto iespēju, jo šajā gadījumā netika noteikti kādi ierobežojumi vai speciāli kritēriji. Piemēram, netika noteikts, ka jābūt obligāti tuvam radiniekam Civillikuma iz- pratnē. Tātad norma būtu pielieto- juma situācijā, kad likuma izpratnē laulība nepastāv, bet pāris dzīvo kopā ilgus gadus, un to uzskata par ģimeni! Protams, ilgi tas ne- tika atstāts bez ierobežojumiem. Manuprāt, visnesaprotamākais bija skaidrojums, ka ierobežojums būs 250,00 eiro (kuri noteikti IIN likumā), bet UIN likuma ietvaros šajos 250,00 eiro būs iekļauti arī paša uzņēmuma izdevumi, pie- mēram, līdzjūtības publicēšanai, vainagu/ziedu iegādei utt. Otrs, kas mulsināja šajā normā, ir tas, ka bēru pabalsts tika noteikts kā personāla ilgtspējas un motivēša- nas izdevums… Komentāri ir bijuši GR Ā M AT V E DĪB A 12 NR. 7 (463) 2020. GADA JŪLIJS PVN uzskaites principi nav mainījušies. Saglabājas proporcija 40/60 — 40% priekšnodoklis ir piemērojams, 60% no nodokļa summas tiek likti klāt reprezentācijas izdevumiem.dažādās konferencēs, semināros un arī pēdējā publicētajā prezen- tācijā, ko šā gada 17. janvārī saga- tavojuši VID darbinieki (atrodama www.vid.gov.lv). Un tur minēts, ka joprojām par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem uzskata: (..) izdevumus bēru pabalstiem (līdz 250 eiro), tai skaitā izdevumi vainagiem, izmaksas līdzjūtību publicēšanai, bēru izdevumi darbinieku vai to radinieku nāves gadījumā u.tml. Ja bēru pabalsta apmērs pārsniedz 250 eiro, tad pārsnieguma summai ir piemērojams IIN un tā ir uzskatāma par saimnieciskās darbības izdevumiem. Atgādinu, ka šā gada 30. jan- vārī tika pieņemti grozījumi (kuri 17. janvārī jau bija zināmi), kuros šī norma ir citā redakcijā un citā li- kuma punktā. Kā jau minēju, likuma 8. pantā tālāk, 5. punkta (saistīti ar saimnie- cisko darbību izdevumi) 7. apakš- punktā šī norma ir jaunā versijā: 7) darbinieka vai viņa laulātā, vai ar to radniecībā esošas personas līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē nāves gadījumā piešķirtais bēru pabalsts. Diemžēl skaidrojumus neatradī- siet ne anotācijā, ne kādā citā nor- matīvajā dokumentā, ne metodis- kajos materiālos. Bieži ir jautājums, no kurienes uzradušies šie 250 eiro. Tā ir IIN li- kuma norma (9. pants (neaplieka- mie ienākumi) 1. punkts, 14. apakš- punkts). Pārējie skaidrojumi ir inter- pretācijas! Personāla ilgtspējas izdevumi pēc savas ekonomiskās būtības ir nesaistīti ar saimniecisko darbību. Tāpēc PVN priekšnodokļa atskaitī- šanas tiesības šajā gadījumā nepa- stāv. Visi izdevumi, ieskaitot PVN, ir uzskaitāmi grāmatvedības uz- skaites kontā Personāla ilgtspējas izdevumi. Kad šie izdevumi jānorāda UIN deklarācijā? Līdzīgi kā reprezentāci- jas izdevumiem jāseko līdzi un brīdī, kad tiek pārsniegts ierobežojums, jānorāda UIN deklarācijas 6.1. rindā un jāaprēķina nodoklis. Piemēram, uzņēmums veic at- sevišķu uzskaiti reprezentācijas (RI) un personāla ilgtspējas izdevumiem (PII). Gada sākumā ir noteikta 5% norma šo izdevumu uzskatīšanai par saimnieciskās darbības izdevu- miem, un tā ir 6300,00 eiro. Uzņēmuma grāmatvedībā norā- dītie izdevumi: Minētajā piemērā 5% robeža ir sasniegta jūnijā. Jūnija deklarāciju aizpildot, šī summa (3116 eiro) tiks norādīta 6.1. rindiņā. Turpmākajos mēnešos visas summas būs UIN objekts! Manuprāt, ļoti negodīga norma ir koplīguma īpašā loma šo izdevu- mu uzskaitē. Ja uzņēmums neat- bilst koplīguma slēgšanas kritēri- jam — vismaz 6 darbinieki —, tad automātiski likuma sniegtie labumi ir liegti. Latvijā ir ļoti daudz uzņē- mumu, kuriem nav minēto 6 dar- binieku! Vai tad, ja man ir trīs vai pieci darbinieki, viņi ir citādāki nekā tad, ja būtu seši? Šajās situācijās uzņēmumiem jāpieslēdz iztēle, kā noformēt izdevumus, kuriem tiek piemērota koplīguma īpašā norma, lai tie atbilstu personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem, jo darbinie- ki nav vainīgi pie šīs situācijas. Viens no šādiem izdevumiem ir plaši ap- spriestie ikdienas izdevumi kafijai, tējai, saldumiem, augļiem u.c. Jo ir diezgan komiski, ka spītīgi turamies pie skaidrojuma, ka tad, ja ir kop- līgums, darbiniekiem drīkst ikdienā apmaksāt izdevumus ikrīta kafijai, bet, ja nav koplīguma, tad nedrīkst! Valsts ieņēmumu dienesta mā- jaslapā ir pieejamas arī vairākas uz- ziņas par šo tēmu. Iesaku iepazīties. Bet vienmēr jāatceras, ka katram uzņēmumam konkrētā situācija ir cita un nav vienota standartsituā- ciju skaidrojuma! Apkopojums Apkopojot būtisko: 1) pareizi jānosaka, kuri ir repre- zentācijas, kuri reklāmas, kuri nesaistīti ar saimniecisko dar- bību izdevumi, lai korekti uz- skaitītu PVN priekšnodokli un pareizi noteiktu ar UIN aplieka- mo bāzi; 2) visi šie izdevumi jāuzskaita atse- višķi; 3) jāievēro un jākontrolē 5% nor- ma no bruto darba samaksas — pašu pienākums; 4) jāizvērtē koplīguma nepiecieša- mība (ja tāda uzņēmumā nav), ja uzņēmums atbilst likumdoša- nā noteiktajiem kritērijiem; 5) lai pamatotu izdevumu ne- pieciešamību, uzņēmumā jā- būt izstrādātai grāmatvedības politikai. Reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasāku- mu izdevumiem jābūt pamato- tiem ar attaisnojošiem doku- mentiem — vispirms rīkojumi, pēc tam rēķini, pavadzīmes, līgumi, akti un tamlīdzīgi dokumenti. Lai mums garda ikrīta kafija skaistā uzņēmuma krūzītē, laimīgi darbinieki un apmierināti darba devēji! 13 Personāla ilgtspējas izdevumi pēc savas ekonomiskās būtības ir nesaistīti ar saimniecisko darbību. Tāpēc PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības šajā gadījumā nepastāv. N.p.k.MēnesisRIPII Kopā no gada sākuma UIN objekts 1Janvāris100,0066,00= 166,00 2Februāris 0,00100,00= 266,00 3Marts360,00590,00= 1216,00 4Aprīlis2900,000,00= 4116,00 5Maijs400,00300,00= 4816,00 6Jūnijs1800,002800,00= 9416,00=3116,00 7Jūlijs0,000,00= 9416,00= 0,00Atvaļinājumu tēma vasaras mēnešos vienmēr ir aktuāla, kaut arī šogad Darba likuma (DL) attiecīgajos pantos nav veikti grozījumi. Šo tēmu mēs uzsākām laikus: jūnija Bilancē (2020. gada Nr. 6 (462), 12. un 16. lpp.). Šā gada jūnijs ir īpašs ar to, ka viena darba diena (starp brīvdienu un svētku dienu — 22. jūnijs) tika pārcelta uz 13. jūniju! Atgādinu, ka darba dienas pārcelšana nav obligāta privātajā biznesā, bet piemēru analīze ir «interesantāka», ja darbiniekiem 13. jūnijā noteikta darba diena, bet 22. jūnijā — brīvdiena. Turklāt šajās dienās darbiniekiem varētu būt piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums vai varētu gadīties saslimt. Kura diena būtu jāapmaksā, un kā pamatot savu rīcību? Atvaļinājumi vispār un īpaši 2020. gada jūnijā Kāpēc attaisnotā prombūtne ir jāapmaksā? Pirms veicam aprēķinus, pievēr- sīsim uzmanību DL 74. panta pra- sībai par darba devēja pienākumu apmaksāt darbiniekam attaisnoto prombūtni, par kuru uzskatāmi panta 1. daļā minētie gadījumi (ga- dījumu skaits var būt paplašināts). Kaut gan DL uzskaitītas deviņas šādas situācijas, īpašu uzmanību izpelnījās 8. punkts: pienākums apmaksāt svētku dienu, kurā darbi- nieks neveic darbu, kaut gan šī diena iekrīt (sakrīt) darbiniekam noteikta- jā darba dienā. Ja darbinieks saņem laika algu (piemēram, mēneš algu), tad viņš to saņems arī gadījumā, kad mēnesī būs pat četras svētku dienas, kas sakrīt ar nedēļas darba dienām, ja darbinieks parasti strā- dā no pirmdienas līdz piektdienai (tā bija 2019. gada decembrī). Tas 14 G R Ā M A T V E D Ī B A NR. 7 (463) 2020. GADA JŪLIJS Ilustrācija: Arvis Villanenozīmē, ka darba devējam būtu jāmaksā vairāk par mēneš algu, vien- kārši alga tiks attiecināta uz visām mēneša darba dienām (no pirm- dienas līdz piektdienai) un daļa die- nu tiks apmaksāta kā nostrādātās, bet daļa — kā nenostrādātās, tomēr kopā — mēnešalga. Ja darbiniekam noteikta akorda alga, būs jānosaka vidējā izpeļņa, bet princips paliek tāds pats: tiek apmaksātas gan dienas, kad bija strādāts, gan arī svētku dienas. Mazliet sarežģītāk ir ar summēto darba laika uzskaiti, jo šādā režīmā parasti tiek apmaksātas stundas. Savukārt mēnesim (uzskaites pe- riodam) normālais darba laiks tiek noteikts, ņemot vērā darba stun- das nedēļā (biežāk 40 stundas), no kurām daļa ir nostrādātās stundas, bet daļa — svētku stundas. Ja ga- dījās svētkos strādāt, tad, protams, jāapmaksā kopā ar piemaksu, bet, ja nav strādāts, tad jānosaka atlī- dzība (par to vairāk — Bilancē Nr. 6 (462), 2020. g., 38. lpp.) Kādreiz norma par nestrādā- šanu svētku dienās Darba likumā (73. panta vecā redakcija) bija pa- redzēta tikai tiem gadījumiem, kad darbinieks zaudēja atlīdzību tādēļ, ka svētku dienu ietekmē parādījās pārāk daudz brīvdienu, proti, akor- da (gabaldarba) veicējiem. NB! Spēkā esošajā redakcijā ap- rakstītā norma attiecas uz visām nodarbinātajām personām. Nav spēkā tādi darba līgumā iekļauti noteikumi, ka darbinieks nekad nestrādās svētku dienās. Protams, viņš nestrādās (ja nestrādās uzņē- mums), bet, ja darba līgumā norā- dīts normālais darba laiks, tad agri vai vēlu gadīsies kāda svētku diena, kas sakrīt ar darba dienu. Tas pats, ja būtu jāstrādā pirmdien, trešdien, ceturtdien. Nedrīkst mainīt darba kārtību, lai izvairītos no svētku die- nu apmaksas. NB! Dzirdēts piedāvājums: pie- maksas vietā par darbu svētku die- nā piešķirt apmaksāto brīvdienu. Lūdzu, nejauciet: apmaksātā brīv- diena ir iespējama gadījumā, kad piemaksa pienākas par nostrādā- tām virsstundām, nevis par darbu svētkos! Aprakstītie secinājumi nāk no Ministru kabineta (MK) noteiku- miem Nr. 656 «Noteikumi par mi- nimālās mēneša darba algas ap- mēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu». Citu noteikumu grā- matvežu aprēķiniem nav. Cik jāmaksā par pusmēneša darbu? Mēģināšu pamatot, kāpēc at- taisnotās prombūtnes apmaksu nedrīkst (nav ieteicams) ignorēt. Pirmkārt, tāpēc, ka normatīvie akti (šeit — Darba likums), parasti darba devējam nedod tiesības iz- vēlēties, kuru prasību ievērot, bet kurai drīkst paiet garām. Vienlaikus jāatceras par DL 6. pantā formulētais nosacījums: Nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Citiem vārdiem, visas darba de- vēja darbības — tikai par labu dar- biniekam (īpašas normas, kad drīkst neievērot šo principu, ir speciāli at- runātas likumā). Pieņemsim, ka darbiniekam no- teikta mēnešalga 1000 eiro. Kad sākas runas par svētku dienu at- sevišķi no darba dienu apmaksas, bieži ir dzirdēts, ka mēnešalga tiks izmaksāta vienādā summā, ja vien darbinieks nekavēs darbu un nesli- mos (proti, darbinieks neko nezau- dē, ir svētki mēnesī vai nav). Vai ar to pietiek? Gribu parādīt, ka ar to pietiek tikai gadījumos, kad katrā mēnesī Foto: Aivars Siliņš MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Ja darbinieks saņem laika algu (piemēram, mēneš algu), tad viņš to saņems arī gadījumā, kad mēnesī būs pat četras svētku dienas, kas sakrīt ar nedēļas darba dienām, ja darbinieks parasti strādā no pirmdienas līdz piektdienai. Kādreiz norma par nestrādāšanu svētku dienās Darba likumā bija paredzēta tikai tiem gadījumiem, kad darbinieks zaudēja atlīdzību tādēļ, ka svētku dienu ietekmē parādījās pārāk daudz brīvdienu, proti, akorda (gabaldarba) veicējiem. 15ir nostrādāts viss paredzētais darba laiks, nav slimots, nav atvaļinājuma vai citas prombūtnes, bet parasti tā nenotiek, jo vienmēr gadās kādas novirzes. Loģiski būtu domāt, ka, strā- dājot jūnija pirmo un otro pusi, diviem dažādiem darbiniekiem būtu jāaprēķina vienādas summas (ar pārējiem vienādiem noteiku- miem). Šā gada jūnijā ir 30 kalendāra dienu, 20 darba dienu un divas svētku dienas, kas iekrīt darba dienās. Aprēķināsim algu par periodu no 1. līdz 15. jūnijam un no 16. līdz 30. jūnijam, operējot tikai ar jūnija darba dienām: 1000 / 20 × 11 = 550,00 un 1000 / 20 × 9 = 450,00 Ja alga būtu aprēķināta vienam cilvēkam, tad viss kārtībā, kopsum- ma ir 1000 eiro. Kā redzam, otrā darbinieka alga par pusmēnesi ir mazāka nekā par tādu pašu periodu pirmajam darbi- niekam, arī svētku dienu apmaksa izpaliek. Faktiski šeit arī redzama problēmas būtība: veicot aprēķinu, summas ir atšķirīgas, jo, nosakot dienas «cenu», nedrīkst ņemt vērā tikai darba dienas, kuras DL nosaka kā nostrādātās dienas. Jāņem vērā kalendāra darba dienas, t. sk. svēt- ku dienas. Tātad, ja izlemsim sekot DL un apmaksāt svētku dienas, tad jūnijā būtu jāņem vērā ne 20, bet 22 dar- ba dienas. Pareizi būtu veikt savādāku ap- rēķinu (ar noapaļojumiem): 1000 / 22 × 11 = 500,00 un 1000 / 22 × (9 + 2) = 500,00 Nosakot dienas vidējo, DL prasa darba samaksas dalīšanu ar nostrā- dātajām dienām (tātad neņemot vērā svētku dienas). Ja vienlaikus pastāv prasība apmaksāt gan no- strādātās dienas, gan svētku die- nas, kas iekrīt darba dienās, rodas neatbilstība. Aprēķins, kas liek aizdomāties Lai secinājumi būtu pamatoti, apskatīsim piemēru ar aprēķiniem. Darbiniekam piešķirts atvaļi- nājums četras kalendāra nedēļas no 1. jūnija. Pirmais, kas jādara: saskaitām 28 kalendāra dienas (neskaitot svētku dienas), lai pazi- ņotu darbiniekam par atvaļinājuma pēdējo dienu (darbā — 1. jūlijā). Faktiski tas jādara personāldaļai, bet bieži vien grāmatveži strādā, izpildot vairākas funkcijas. Turklāt tikpat bieži notiek strīdi par atvaļi- nājuma pagarināšanu tikai par tām svētku dienām, kas iekrīt darba dienās, kā arī maldīgs priekšstats, par dažām svētku dienām (kura ir tāda, kas ir «pareizā» svētku diena, un kura nav.) Piemērs ir interesants ar to, ka atvaļinājums tiek izmantots par vi- sām četrām nedēļām un aptver visu mēnesi (parasti kāda diena ir jāap- maksā ārpus atvaļinājuma). Tas dod pamatu uzskatīt, ka atvaļinājuma apmaksas summai jābūt pietiekami tuvai darbinieka mēnešalgai (pro- tams, ja alga bija vienāda pēdējos sešos mēnešos). 2020. gads JŪNIJS Pirmdiena 1 8 15 22 29 Otrdiena 2 9 16 23 30 Trešdiena 3 10 17 24 Ceturtdiena 4 11 18 25 Piektdiena 5 12 19 26 Sestdiena 6 13 20 27 Svētdiena 7 14 21 28 Nākamais solis: jānosaka dienas vidējā izpeļņa, ņemot par pamatu pēdējo sešu mēnešu darba samak- su (pieņemsim, alga ir 1000 eiro, attaisnotās prombūtnes nav). Normālais darba laiks (NDL), nostrādātais laiks (NL) un darba samaksa pēdējos sešos mēnešos (par darbu (DS) un par svētku die- nām (SD))*: NDLNL DS + SD Decembris 18 + 418 818 + 182 Janvāris22 + 122 957 + 43 Februāris20201000 Marts22221000 Aprīlis20 + 220 909 + 91 Maijs19 + 219 905 + 95 Kopā130121 5589 + 411 Darba likums «piedāvā» darba devējam neiekļaut vidējās izpeļņas aprēķinā nenostrādāto svētku dienu atlīdzību (arī atvaļinājuma un slimības naudu), paredzot, ka tādējādi vidējā izpeļņa varētu iz- nākt mazāka. Tomēr nav aizliegts veikt darbības, kas ir labvēlīgākas darbiniekiem. Minēšu, ka vairāki darba devēji nedala mēnešalgu di- vās daļās, bet maksā solīto algu ar piebildi, ka apmaksāts gan darbs, gan svētki, kuros nav strādāts. Tādēļ aprēķināsim dienas vidējo izpeļņu divos veidos, lai pārliecinā- tos, vai tiešām likuma algoritms no- drošina darbinieka tiesiskā stāvokļa nepasliktināšanu. I. Dienas vidējo izpeļņu aprēķi- na, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto die- nu skaitu (DL 75. panta 4. daļa): 5589 / 121 = 46,19. * Aprēķinos uzrādīti noapaļoti skaitļi, jo cen- tiem šajā piemērā nav nozīmes. Darba likums «piedāvā» darba devējam neiekļaut vidējās izpeļņas aprēķinā nenostrādāto svētku dienu atlīdzību (arī atvaļinājuma un slimības naudu), paredzot, ka tādējādi vidējā izpeļņa varētu iznākt mazāka. Tomēr nav aizliegts veikt darbības, kas ir labvēlīgākas darbiniekiem. 16 GR Ā M AT V E DĪB A NR. 7 (463) 2020. GADA JŪLIJS 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28II. Par ikgadējā apmaksātā atva- ļinājuma (..) laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas (..) vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu (..) skaitu atvaļinājuma laikā (DL 75. panta 8. daļa): 46,19 × 20 = 924 eiro*. Ja darba devējs izvēlējās «ne- šķirot» mēneša dienas, tad dienas vidējā būtu noteikta savādāk: 6000 / 130 = 46,15 un atvaļinājuma nau- da būtu: 46,15 × 20 = 923 eiro. Aprēķinā ir pamanāmas divas īpatnības: n dienas vidējā izpeļņa abos vari- antos atšķiras par dažiem cen- tiem; n atvaļinājuma nauda būtiski ma- zāka par darbinieka mēnešalgu. Pirmā īpatnība norāda uz to, ka 75. panta 4. daļas pēdējā teikuma nosacījums par dienām, kad darbi- nieks nav veicis darbu svētku die- nā neiekļaušanu nostrādāto dienu skaitā, ir lieks un neko neietekmē. Savukārt otrā īpatnība nav taisnīga pret darbinieku. Par ana- loģisku tendenci jau rakstījām 2019. gada Bilancē Nr. 12 (456), 45. lpp., kad rēķinājām atvaļināju- ma naudu decembrī. Skaidrojums būtiski mazākai atlīdzības summai atvaļinājuma mēnesī, kad ir vairā- kas svētku dienas, acīmredzot ir saistīts ar to, ka DL norma, liekot apmaksāt nenostrādātās dienas, prasa algas summu attiecināt uz visām mēneša darba dienām, t. sk. svētku dienām. Savukārt jāapmak- sā atvaļinājuma periodā tikai darba dienas (kurās būtu bijis jāstrādā, ja nebūtu atvaļinājuma). Bet, ja dar- biniekam nebūtu atvaļinājuma, tad jau tam apmaksātu arī nenostrādā- tās svētku dienas! Tas liecina vien to, ka, mainot (precizējot) jebkura likuma normas, jāprecizē arī citos pantos esošie no- sacījumi. Proti, «darba diena» ka- lendārā ne vienmēr ir «nostrādātā diena». Nosakot vidējo izpeļņu, lai būtu iespējams apmaksāt arī svētku dienas, kas sakrīt ar darba dienām, darba samaksa dalāma ar kalendāra darba dienām, nevis ar nostrādāta- jām. Mēs redzējām, ka rezultātu tas neiespaido, bet atbrīvo grāmatve- di no liekām darbībām (atsevišķi skaitot apmaksu par nostrādāto periodu un atsevišķi — par svētku dienām). Tad arī 75. panta 4. daļas pēdējais teikums kļūtu īsāks, kas bija paredzēts DL grozījumos, bet netika ieviests. Un grāmatveži vidē- jās izpeļņas noteikšanai nebūtu ņē- muši vērā vien darbnespējas perio- dus un atvaļinājumus (ne samaksu, ne dienu/stundu skaitu), kas tiešām var negatīvi ietekmēt vidējo izpeļņu. Īpašs atvaļinājums Darbinieks ar mēnešalgu 1000 eiro vēlas izmantot atvaļinā- jumu vienu kalendāra nedēļu no 22. jūnija. Šī diena nebija pārcelta, un 13. jūnijā darbinieks nestrādāja. Parasti šāds periods ir svarīgs dar- biniekam, kam noteikta summētā darba laika uzskaite, un darbinieks var būt nodarbināts jebkurā nedē- ļas dienā. Viena nedēļa — septiņas kalendāra dienas, neskaitot svētku dienas (sk. kalendāru). 2020. gads JŪNIJS Pirmdiena 1 8 15 22 29 Otrdiena 2 9 16 23 30 Trešdiena 3 10 17 24 Ceturtdiena 4 11 18 25 Piektdiena 5 12 19 26 Sestdiena 6 13 20 27 Svētdiena 7 14 21 28 Dienas vidējo izpeļņu (no ie- priekšējā aprēķina reizināsim ar dar- ba dienu skaitu atvaļinājuma laikā: 46,15 × 5 = 231* eiro. Secinām: izmantotas septiņas no 28 atvaļinājuma dienām, no tām apmaksātas piecas darba die- nas. Šāds apgalvojums ir saprotams sakarā ar to, ka DL normas lielāko- ties attiecināmas uz normālo darba laiku. Bet, lai pārbaudītu, vai šis ap- rēķins ir taisnīgs, aprēķināsim darba samaksu par visu mēnesi. Pārējās jūnija dienas būtu jāap- maksā: 1000 / 22 × 15 = 682* eiro. Šāds aprēķins nav taisnīgs, jo nav apmaksātas svētku dienas, kas sakrīt ar darba dienām un kuras būtu apmaksātas, ja nesakristu ar atvaļinājumu. Tādēļ aprēķins jā- precizē: 1000 / 22 × (15 + 2) = 773* eiro. Mēnesī kopā — 1004 (773 + 231) eiro. Mazliet citāds atvaļinājuma periods: no 22. līdz 28. jūnijam. Darbinieka atvaļinājuma daļai (vienalga — sākumā, beigās vai pa vidu) jābūt divas kalendāra ne- dēļas. Pārējās atvaļinājuma dienas darbinieks var saskaņot ar darba devēju — jebkuru dienu skaitu. Atšķirība tikai izmantoto kalendāra dienu skaitā: izmantotas piecas no 28 dienām, apmaksātas — 3 darba dienas. Ja darbiniekam bija vajadzīgs atvaļinājums tikai dažas dienas: no 22. līdz 26. jūnijam (izmantotas un apmaksātas trīs dienas), arī tas ir iespējams. Galvenais — saska- ņot termiņu ar vadību un skaidri izteikt savas vajadzības, lai būtu iespējams ne vien veikt aprēķinu, bet arī kontrolēt izmantoto atvaļi- nājuma dienu skaitu. Viela pārdomām Cienījamie lasītāji! Rakstā ir apkopotas un analizētas Darba li- kuma normas, kuras droši vien ne reizi vēl tiks precizētas un uzlabo- tas. Diemžēl jums pašiem būs jāpie- ņem lēmums, kā veikt aprēķinus, lai apmierinātu gan darbiniekus, gan darba devēju, gan pārbaudošās struktūras. Lai jums būtu drosme aizstāvēt savu viedokli! Bet tam ir nepieciešama aktuālo normatīvo aktu zināšana. «Darba diena» kalendārā ne vienmēr ir «nostrādātā diena». Nosakot vidējo izpeļņu, lai būtu iespējams apmaksāt arī svētku dienas, kas sakrīt ar darba dienām, darba samaksa dalāma ar kalendāra darba dienām, nevis ar nostrādātajām. 17 1 2 3 4 5 6 7Ik gadu uzņēmuma pienākums ir sagatavot gada pārskatu, kurā ir jāuzrāda pārbaudīta finanšu uzskaites informācija. Attiecībā uz pamatlīdzekļiem visas sabiedrības neatkarīgi no tā, pie kuras sabiedrību kategorijas tās pieder, saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 52. pantu finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par katru ilgtermiņa ieguldījumu posteni, tajā skaitā par pamatlīdzekļiem. Finanšu uzskaitē uzrādīto informāciju pārbauda, gan sa- līdzinot ar attaisnojuma doku- mentiem, gan inventarizācijās tiem objektiem, kurus iespējams inventarizēt. Inventarizācija teo- rētiski ir nepieciešama, lai gada pārskatu lietotājiem nodrošinātu skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma mantas stāvokli bilances datumā vai inventarizā- cijas datumā. Uzņēmuma dalīb- niekiem un vadībai ir svarīgi zināt un novērtēt esošo pamatlīdzekļu faktisko stāvokli un kvalitatīvos rādītājus, atbilstību paredzētajam mērķim, jo augsta pamatlīdzekļu nolietošanās pakāpe un līdz ar to izmaksu pieaugums pamatlī- dzekļu remontam un uzturēšanai ietekmē uzņēmuma maksātspēju un konkurētspēju. Tas nozīmē, ka inventarizācija nav formālu sa- rakstu sagatavošana iespējamām pārbaudēm, auditiem, tātad kā- dai trešajai personai, bet gan sava uzņēmuma iespēju un vajadzību izvērtējums. Inventarizāciju veic, nosakot uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjomu dabā un salīdzinot iegūto rezultātu ar grāmatvedības uzskaites datiem. Ko inventarizāciju jomā nosaka normatīvie akti? Likums «Par grāmatvedību» šo- dienas redakcijā paredz veikt inven- tarizāciju, uzņēmumam uzsākot dar- bību, kurā nosaka visas uzņēmuma īpašumā un lietojumā esošās man- tas apjomu dabā. Inventarizācijas re- zultātus atspoguļo inventarizācijas sarakstos, sagatavo sākuma bilanci. Jaunajā grāmatvedības likumā, kas stāsies spēkā 01.01.2021., šī prasība vairs nepastāv. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 585 «Noteikumi par grāmatve- dības kārtošanu un organizāciju» nosacījumu uzņēmuma īpašuma vai lietojuma objektu apjoma no- teikšana dabā ietver: 1) daudzuma, 2) lietošanas ilguma, 3) pilnvērtīguma (kvalitātes, derī- guma) novērtēšanu ar vispārīgi izmantojamiem paņēmieniem (apskatot, saskaitot, nosverot, izmērot) vai, ja nepieciešams, ar speciāliem paņēmieniem (pie- mēram, ģeodēziskie mērījumi, veicot tehniskos aprēķinus, pa- raugu ķīmiskā analīze laborato- rijās, pieaicināto ekspertu vēr- tējums, attiecīgu valsts reģistru, 18 GR Ā M AT V E DĪB A NR. 7 (463) 2020. GADA JŪLIJS Inventarizācijas veikšana pamatlīdzekļiem Foto: © Stock Rocket – stock.adobe.comarī Meža valsts reģistra, aktuali- zētie dati). Minēto novērtēšanu piemēro uzņēmuma īpašumā, valdījumā, turējumā vai glabāju- mā esošajiem pamatlīdzekļiem, arī tiem, kas uzņēmumam ir no- doti atbildīgā glabāšanā, nomā vai uzņēmumā ir pārstrādes vai labošanas (remonta) procesā. Tas nozīmē, ka ikviens uzņē- mums nosaka atbilstošāko metodi vai metodes savu pamatlīdzek- ļu inventarizēšanai, lai finanšu pārskatos uzrādītu kvalitatīvu informāciju. Metodes aprakstu ietver attiecīgās pamatlīdzekļu grupas inventarizācijas instrukci- jā. Inventarizāciju uzņēmumā veic saskaņā ar uzņēmuma vadītāja ap- stiprinātām inventarizācijas instruk- cijām, kurās nosaka inventarizācijas sagatavošanas, veikšanas un doku- mentēšanas termiņus un kārtību. Uzņēmumā var paredzēt gada in- ventarizāciju, periodiskās inventa- rizācijas, ārkārtas inventarizācijas (ja konstatēta zādzība, materiālo vērtību bojāšana, ugunsgrēks, plū- di vai cita stihiska nelaime vai ja inventarizāciju veic atbilstoši darba līguma vai koplīguma noteikumiem par darbinieka materiālo atbildību), sagatavojot attiecīgas inventarizāci- jas instrukcijas. Inventarizācija uzņēmumu pa- matlīdzekļiem ir veicama vismaz rei- zi gadā — gada pārskata sagatavo- šanas vajadzībām. To drīkst veikt trīs mēnešu laikā pirms bilances datuma (uzņēmuma pārskata gada pēdējais datums) vai mēneša laikā pēc tā. Droši vien visi zina, bet atgādi- nāšu svarīgas lietas par pamatlī- dzekļiem, ko nosaka gada pārskata sagatavošanas normatīvie doku- menti, proti, ka pamatlīdzekļi ir kustamas vai nekustamas ķerme- niskas lietas, kuras atbilst šādiem klasifikācijas kritērijiem: a) tās ir īpašumā vai nomā saskaņā ar finanšu nomu, lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai ad- ministratīvā nolūkā (uzņēmuma pārvaldes vajadzībām vai citām vajadzībām, piemēram, citu pamatlīdzekļu darbības uztu- rēšanai, pamatdarbībai būtisku darba drošības vai vides aizsar- dzības prasību izpildes nodroši- nāšanai), b) tās paredzēts izmantot ilgāk par vienu gadu, un sagaidāms, ka no šo lietu turēšanas tiks sa- ņemti saimnieciskie labumi, c) tās nav iegādātas un netiek tu- rētas pārdošanai, d) to lietderīgās lietošanas laiks ir ilgāks nekā viens parastās dar- bības cikls. Pamatlīdzekļu atzīšanas nosacī- jumi ir: 1. Pamatlīdzekli atzīst tajā da- tumā, kurā ir pārņemti visi ar īpašuma tiesībām vai finanšu nomas līgumā paredzētajām tie- sībām saistītie riski un tiesības uz varbūtējiem ieguvumiem no attiecīgās lietas vai lietu kopu- ma, ja šajā datumā ir iespē- jams noteikt pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību. Nekustamā īpašuma objektu var atzīt par pamatlīdzekli pirms tā ierakstī- šanas zemesgrāmatā. 2. Ja tajā datumā, kurā uzņēmums ir kļuvis par attiecīgās lietas vai lietu kopuma īpašnieku vai nom- nieku saskaņā ar finanšu nomu, nav iespējams noteikt pamat- līdzekļa sākotnējo vērtību, pa- matlīdzekli atzīst (iegrāmato, sāk lietot) vēlāk — tajā datumā, kad ir iespējams noteikt pamat- līdzekļa sākotnējo vērtību. Ikviens uzņēmums izvēlas un grāmatvedības politikā nosaka pa- matlīdzekļu vērtības kritēriju (eiro), kuru pārsniedzot aktīvs tiek atzīts par pamatlīdzekli. Neviens norma- tīvais akts neregulē juridiskas perso- nas pamatlīdzekļu vērtības lielumu. Tā var būt gan 50 , gan 100, gan 1000 eiro jeb tik, cik katrs uzskata par būtisku, lai iegādātā, saražotā vai citādi saņemtā lieta tiktu atzī- ta par pamatlīdzekli. Viss pārējais, kas ir zem šī kritērija, tiek uzskatīts par mazvērtīgo inventāru, ko atzīst par izdevumiem tajā periodā, kad iegādāts. Pamatlīdzekli bilancē uzrāda neto vērtībā, kuru aprēķina, no pamatlīdzekļa sākotnējās vērtības atskaitot uzkrāto nolietojumu un vi- sus veiktos vērtības norakstījumus (piemēram, zaudējumus no vērtī- bas samazināšanās). Par uzkrāto nolietojumu uzskata nolietojumu, kas pamatlīdzeklim aprēķināts no datuma, kad to iespējams izman- tot paredzētajiem mērķiem (vai no nākamā mēneša pirmā datuma pēc tā mēneša, kad pamatlīdzekli iespējams izmantot paredzētajiem mērķiem), līdz bilances datumam, ieskaitot nolietojuma summas ko- rekcijas (ja tādas ir bijušas). Jāatceras, ka katram pamat- līdzeklim vai lietu kopumam vai atsevišķai detaļai ir jānodrošina analītiskā uzskaite, kā to paredz MK noteikumu Nr. 775 «Gada pār- skatu un konsolidēto gada pārska- tu likuma piemērošanas noteikumi» 68. punkts, norādot: 1) sākotnējo vērtību un visas vērtī- bas izmaiņas; 2) lietderīgās lietošanas laika ilgu- mu un tā izmaiņas; 3) piemēroto nolietojuma aprē- ķināšanas metodi (ja attiecīgā pamatlīdzekļa lietderīgās lieto- šanas laiks ir ierobežots) un tās izmaiņas; 19 Foto: Aivars Siliņš ITA BEKERTA, Mg.oec., LNKA biedre, sertificēta nodokļu konsultante, SIA EK Sistēmas galvenā grāmatvede Inventarizācijas veikšana pamatlīdzekļiem Inventarizācija uzņēmumu pamatlīdzekļiem ir veicama vismaz reizi gadā — gada pārskata sagatavošanas vajadzībām.Next >