< Previous10 NUMURA INTERVIJA NR. 10 (466) 2020. GADA OKTOBRIS Kāda varētu būt šī jaunā apgrozījuma nodokļa likme? Likme varētu būt pietiekami augsta, lai šī nodokļa režīma izmantošanas motivācija nebūtu saistīta ar to, ka ir zema likme, bet gan ar to, ka tas ir vienkārši. Rodas jautājums, kāpēc atkal jāievieš jauns nodokļa režīms — vai tad autoratlīdzībām arī nevarētu vienkārši piemērot proporcionālu sociālo iemaksu likmi no nopelnītā? Vai tad arī šādā gadījumā nebūtu iespējams ieviest automātisku nomaksu no bankas konta? Šādam priekšlikumam nebija Kultū- ras ministrijas atbalsta. Tas viņiem šķita par skarbu? Tātad apgrozījuma nodoklis varētu būt mazāks par sociālo iemaksu likmi — 34,09%? Tas viņiem šķita par skarbu. Gala vienošanās par šo nodokļa režīmu un likmi vēl nav panākta — visti- camāk, gala rezultātu redzēsim oktobrī. Šīs visas vēl ir tikai «darba versijas». Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā prognozē, ka plānoto nodokļu izmaiņu rezultātā ēnu ekonomika samazināsies. Turpretī daži ekonomikas vērotāji jau izteikušies, ka efekts varētu būt tieši pretējs, respektīvi, tie, kas nespēs (vai negribēs) nomaksāt minimālās sociālās iemaksas, varētu aiziet «melnajā ekonomikā». Kāds ir pamats ministrijas prognožu optimismam? Protams, daļai nodokļu maksātāju tas var būt stimuls vispār atteikties no reģistrētās ienākumu gūšanas, kas mūsdienās gan vairs nav tik vienkārši, ja uzņēmuma saimnie- ciskā darbība ir pietiekami liela. Īpaši ar juridiskām personām būs pagrūti noslēgt darījumus skaidrā naudā bez uzskaites. Viena lieta, kas dod pamatu optimismam, ir Lietuvas pieredze, kur lielākā daļa šīm izmaiņām izgāja cauri viegli un pieņēma jaunos spēles noteikumus, saprotot, ka nav vērts meklēt jau- nus nodokļu apiešanas ceļus. Un ēnu ekonomika Lietuvā tajā gadā nepieauga? Tik precīzi nevaram pateikt. Šķiet, tā īpaši nemainījās, ne pieaugot, ne samazinoties. Tomēr redzams, ka pavisam «melnajā ekonomikā» mūsdienās uzņēmēji tomēr izvai- rās strādāt — vismaz tiek slēgti šie pusslodzes līgumi. Jāņem vērā, ka, nodarbinot cilvēkus pavisam «mel- najā ekonomikā», ir arī citi riski — ja cilvēks gūst traumu, nelegāli strā- dājot, tiks piemērota kriminālatbil- dība par to, ka nav izieta drošības instruktāža, parakstīti papīri. Ja runājam par jaunajiem uzņēmējiem, biznesa uzsācējiem — kā saprotams, viņiem nekāds īpašs, laikā terminēts atvieglots nodokļu režīms vairs netiek paredzēts. Šāda priekšlikuma darba kārtībā nav. Kā rāda prakse, laikā ter- minēts atbalsta mehānisms īsti nestrādā. Latvijā izveidot uzņē- mumu ir ļoti viegli, un ik pa lai- kam varēs atkal izveidot jaunu. Arī piesaistīt vārdam un uzvār- dam īsti nav jēgas, jo tad jaunais uzņēmums parādīsies, piemēram, piereģistrēts uz ģimenes locekļa vārda. Nodokļu izmaiņu jaunākajā piedāvājumā rosināts palielināt diferencētā neapliekamā minimuma ienākuma augšējo robežu līdz 1800 eiro. Kāpēc beigās tika izvēlēts šis risinājums, nevis sākotnējā variantā piedāvātais — vienkārši celt neapliekamo minimumu līdz 350 eiro, lai palīdzētu vismazāk pelnošajiem? Pirmais piedāvājums bija ar mazliet citu mērķi — izdalīt sociālās apdro- šināšanas iemaksās veselības aprū- pei paredzēto finansējumu. Tāpēc bija svarīgi palielināt neapliekamo minimumu, jo, palielinot sociālās iemaksas, zemākās algas bija lie- lāko cietēju grupā, ja netiek palie- lināts neapliekamais minimums. Taču šim modelim nebija sociālo partneru atbalsta, tāpēc mērķis mainījās uz darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, nolemjot finan- sējumu veselības aprūpei meklēt no citiem avotiem. Tagad mērķis ir iz- līdzināt darbaspēka nodokļu slogu starp Baltijas valstīm, lai celtu mūsu konkurētspēju. Liela atšķirība starp Latviju, Lietuvu un Igauniju ir tā, ka kaimiņvalstīs diferencētie neap- liekamie minimumi tiek piemēroti plašākai algu skalai. Tomēr, ja salīdzina pirmo un otro neapliekamā minimuma izmaiņu variantu, ministrijas publicētajos grafikos ir redzams, ka otrais variants ir izdevīgāks algām, sākot no apmēram 600–700 eiro mēnesī, bet pašām zemākajām algām, kur katrs eiro ir vissvarīgākais, nodokļu slogs būtu mazāks pirmajā variantā ar neapliekamo minimumu 350 eiro. Kāpēc prioritāte tomēr bijusi mazliet lielāku algu saņēmēji, Pavisam «melnajā ekonomikā» mūsdienās uzņēmēji tomēr izvairās strādāt — vismaz tiek slēgti pusslodzes līgumi. Sociālie partneri pozitīvi novērtēja to, ka ejam uz darbaspēka nodokļu samazināšanu tajā algu grupā, kas ir visbūtiskākā konkurētspējai un piedalās augstākas pievienotās vērtības tirgos. nevis ekonomiski vismazāk aizsargātie darbinieki? Lielākie ieguvēji no šīm izmaiņām ir atalgojuma grupā starp 600 un 1500 eiro. Pašu mazāko algu sa- ņēmēji toties iegūs no tā, ka tiek celta minimālā alga no 430 līdz 500 eiro, kam ir «starojums» arī uz tuvākajām algām — pieaugums, visticamāk, būs arī tiem, kas līdz šim saņēma 500 eiro. Protams, tas atkarīgs no darba devēja un dar- ba ņēmēja vienošanās, bet prak- se rāda, ka šis «starojums» ir, jo pretējā gadījumā iepriekš mazliet atšķirīgi pelnījuši darbinieki pēk- šņi izrādītos vienādi atalgoti. Arī sociālie partneri pozitīvi novērtēja to, ka ejam uz darbaspēka nodok- ļu samazināšanu tajā algu grupā, kas ir visbūtiskākā konkurētspējai un piedalās augstākas pievienotās vērtības tirgos. Bet kā paliek ar konkurētspējas izlīdzināšanu neapliekamā minimuma apmēra ziņā? Cik liels neapliekamais minimums ir Lietuvā un Igaunijā? Igaunijā neapliekamais minimums ir 500 eiro, arī Lietuvā tikpat, taču ar Lietuvu mūsu situācija nav salī- dzināma, jo viņiem sociālās iemak- sas gandrīz pilnā apmērā jāmaksā tikai darba ņēmējam. Līdz ar to, izrēķinot minimālo neto algu dar- ba ņēmējam, Latvijas un Lietuvas situācija jau šobrīd ir ļoti līdzīga. Igaunijā minimālā darba samaksa konstanti ir bijusi lielāka, tur arī vi- dējā darba samaksa ir lielākā Baltijā. Pieņemu, ka mums šīs nebūs pēdē- jās izmaiņas darbaspēka nodokļu samazinājuma virzienā. Vēl izmaiņu piedāvājumā saimnieciskās darbības veicējiem paredzētas izmaiņas sociālo iemaksu veikšanā par to ienākumu daļu, ko tie nopelna virs minimālās algas. Līdz šim par pārsniegumu bija jāmaksā tikai 5%, taču ar laiku būs jāmaksā pilna sociālo iemaksu likme? Nākamajā gadā plānots, ka šiem 5% klāt nāks vēl 5%, tātad kopā būs desmit procenti. Vēl pēc gada pilnas sociālās iemaksas būs jāmak- sā par ienākumu pārsniegumu virs 20 004 eiro, bet 2023. gadā saim- nieciskās darbības veicējiem soci- ālās iemaksas būs jāmaksā no visa ienākuma, līdzīgi kā tas ir vispārējā nodokļu režīmā. Finanšu ministrijas novērtējumā teikts, ka šo nodokļu izmaiņu rezultātā «50% no tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas neturpinās darbu, tiks nodarbināti vispārējā režīmā». Rodas jautājums — kas notiks ar otru pusi? Vai tie kļūs par bezdarbniekiem, garantētā minimālā ienākuma saņēmējiem vai varbūt emigrantiem? Mēs saprotam, ka iecerētās izmai- ņas ir būtiskas, un pieņemam, ka pietiekami lielai daļai būs pārdo- mas, ko tālāk darīt. Nevajadzētu uzreiz iztēloties sliktākos scenāri- jus, jo varbūt daļai šī saimnieciskā darbība bijusi tikai mazs papildu hobijs pamata ienākumiem citā darbavietā. Daļa, iespējams, jau saņem kādu pabalstu... Situācijas var būt dažādas. Skatoties uz nodokļu sistēmu plašāk — iepriekšējās reformas «stūrakmens» bija uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma. Tā radījusi vairāku simtu miljonu zaudējumus budžetam, bet vai ir saprasts, kādus izmērāmus ieguvumus tā sniegusi? Vai pieaudzis uzņēmumu pašu kapitāls, kredītspēja? Uzņēmumu ienākuma nodokļa re- formas rezultāti gaidāmi vidējā, ja ne ilgtermiņā. Šajā laikā notikušas divas lietas, kas iepriekš netika pa- redzētas. Pirmā ir finanšu sektora kapitālais remonts, kas savedis kār- tībā daudzas lietas, bet vienlaikus padarījis šo sektoru pārāk piesardzī- gu kreditēšanā. Līdz ar to neesam sagaidījuši to kreditēšanas pieaugu- mu, ko bijām cerējuši. Skaidrs, kreditēšana varēja nepieaugt, bet vai uzņēmumu pašu kapitāls ir pieaudzis? Otra lieta, kas mums īstermiņā trau- cē novērtēt UIN reformas rezultātu, ir Covid–19 stāsts. No sliktākas tir- gus situācijas cieš ne tikai viesmīlī- bas nozares, bet arī eksportējošie uzņēmumi. Šo aspektu būs grūti nodalīt no kopējā stāsta... Labi, bet līdz pagājušā gada beigām taču vēl Covid–19 ietekmes nebija. Vai 2019. gada beigās, kad bija pagājuši jau divi gadi kopš reformas spēkā stāšanās, uzņēmumiem bija pieaudzis pašu kapitāls, likviditāte, citi līdzīgi indikatori? Ļoti redzamu izmaiņu pagaidām nav. Taču, manuprāt, vēl jānogaida, lai redzētu UIN reformas ietekmi. Skaidrāk šo procesu varētu novēr- tēt piecu gadu perspektīvā — līdz ar to 2023. gads varētu būt īstais, kad to izvērtēt. UIN nav tas nodok- lis, ko vajadzētu reformēt pārāk bieži, jo tas rada neskaidrības in- vestoriem. Jo biežāk to mainīsim, jo nervozāki kļūs investori. Tāpēc esam piesardzīgi pret straujām kus- tībām. Jā, ir izveidota liela reforma, un atcelt šo reformu pagaidām nav mūsu plānos. Taču pieci gadi no- teikti varētu būt atskaites punkts, kad izvērtēt, vai cerētie mērķi ir vai nav sasniegti. IKARS KUBLIŅŠ, portāla BilancePLZ redaktors 11 Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultāti gaidāmi vidējā, ja ne ilgtermiņā. Foto: Aivars SiliņšBilances pasīvs ir tā gada pārskata sadaļa, kas sniedz informāciju par kapitālsabiedrības (turpmāk tekstā — sabiedrība) aktīvu fi nansēšanas avotiem. Bilances pasīvs dalās trīs galvenajās sadaļās — pašu kapitāls, uzkrājumi un saistības. Vispārējos vilcienos rādītāji pašu kapitālā ļauj spriest, vai sabiedrība pati ir spējīga ģenerēt pietiekošus naudas līdzekļus savas darbības un dalībnieku interešu nodrošināšanai. Savukārt rādītāji saistību–kreditoru sadaļā parāda, kādā apjomā sabiedrība izmanto aizņemtos līdzekļus, un sniedz informāciju, kāda rakstura fi nansējumi tiek izmantoti. Šoreiz apskatīta pašu kapitāla sadaļa. Pašu kapitāls sastāv no pamatkapitāla, rezervēm un nesadalītās peļņas. Akciju kapitāls vai daļu kapitāls Akciju vai daļu kapitāls ir naudas vai mantas, kas novērtēta naudas izteiksmē, ieguldījums sabiedrības darbībā ar mērķi nošķirt noteiktus līdzekļus, ko izmantot saimnieciska- jā darbībā. Sabiedrības ir juridiskas personas, kas par savām saistībām atbild savu aktīvu apmērā. Akciju sabiedrībām tas ir akciju kapitāls, kas sastāv no akciju nominālvērtību kopsummas, savukārt sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā — SIA) tas ir daļu kapitāls (turpmāk tekstā — pamatkapitāls). Pamatkapitāla minimālo ap- mēru nosaka Komerclikums, bet maksimālais apmērs nav ierobe- žots. Atbilde uz jautājumu, kāds ir optimālais pamatkapitāla lielums, ir atkarīga no vairākiem aspektiem, tādiem kā pamatdarbības veids, kuram ar speciālo likumu var būt noteikts minimālais pamatkapitā- la apjoms, kredītportfelis, kura ie- tvaros var būt līgumiskas prasības attiecībā uz pašu kapitāla apjomu, kas korekcijai var pakļauties tikai uz pamatkapitāla palielināšanas rēķi- na, vai dalībnieku lēmumi attiecībā uz pamatkapitāla lielumu. Grāmatvedības uzskaitē attiecībā uz pamatkapitālu izšķir tādas darbī- bas kā sākotnējā ieguldīšana, tālākā palielināšana, kā arī samazināšana. Grāmatojumu attaisnojuma dokuments Kā attaisnojuma dokuments grā- matojumiem pamatkapitāla kontā jāizmanto ārējas izcelsmes doku- ments — lēmums no Uzņēmuma reģistra (turpmāk tekstā — UR), un šajā kontā nav izdarāmi grāmatoju- mi uz iekšēju dokumentu pamata. Tātad, kamēr UR nav piereģistrējis izmaiņas pamatkapitāla lielumā tikmēr grāmatojumi Pamatkapitāla kontā netiek veikti. Likums «Par grāmatvedību» nosa- ka, kas ir ārējs un iekšējs dokuments: Par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms dokuments, kas sastādīts citā uzņēmumā, kā arī tāds dokuments, kas sastādīts pašu uzņēmumā iesniegšanai citam uzņēmumam. Visi pārējie attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem attaisnojuma dokumentiem. Turpmāk apskatīts, kādi grāma- tojumi un kad ir veicami.12 GRĀMATVEDĪBA NR. 10 (466) 2020. GADA OKTOBRIS Bilances pasīvs un tā uzskaites nianses Grāmatvedības uzskaitē attiecībā uz pamatkapitālu izšķir tādas darbības kā sākotnējā ieguldīšana, tālākā palielināšana, kā arī samazināšana. Ilustrācija: © tomertu – stock.adobe.comPIEMĒRS Saņemts UR lēmums 01.02.2020. par SIA XX ar pamatkapitāla 4000 eiro reģistrāciju. Pamatkapitāls sastāv no ieguldījumiem naudā 3000 eiro apmērā un pamatlīdzekļa, kas novērtēts 1000 eiro vērtībā. Grāmatojums: DatumsSummaDebeta kontsKredīta konts 01.02.2020.3000NaudaPamatkapitāls 01.02.2020.1000PamatlīdzeklisPamatkapitāls 13 Sākotnējie ieguldījumi pamatkapitālā Parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls Saskaņā ar Komerclikuma pra- sībām reģistrējot jaunu sabiedrību, jāapmaksā vismaz puse (50%) no parakstītā pamatkapitāla, otru daļu var apmaksāt gada laikā no sabiedrī- bas reģistrācijas komercreģistrā. Pēc reģistrācijas parakstītais pamatkapi- tāls ir iegrāmatojams pilnā apmērā, bet tas tiek grāmatots aktīva kontā neiemaksātās daļas sabiedrības pa- matkapitālā. Savukārt atsevišķi pašā sabiedrībā ir jāseko, lai tas tiktu pil- nībā apmaksāts un apmaksas fakts tiktu piereģistrēts UR. Vēršu uzmanību uz biežāk pie- ļautajām kļūdām, kas konstatētas revīzijās attiecībā uz pamatkapitā- la uzskaiti: pamatkapitāla lieluma neatbilstība pieejamajiem publiska- jiem reģistriem, kā arī nepiereģis- trēts apmaksātais pamatkapitāls. Pamatkapitāla palielināšana pēc sākotnējiem ieguldījumiem Pamatkapitālu var palielināt, veicot jaunus naudas vai mantas ieguldījumus saskaņā ar pamatka- pitāla palielināšanas noteikumiem. Pamatkapitālu palielināt var arī no pārskata gada vai iepriekšējo pārskata gadu nesadalītās peļņas. Par pamatkapitāla palielināšanu sākotnēji tiek lemts dalībnieku sa- pulcē, un, kad lēmums ir pieņemts, notiek dokumentu sagatavošana un iesniegšana UR. Šīs procedūras aizņem laiku, un šajā laika nogriez- nī darījuma grāmatojumiem var izmantot kontu — rezerves pašu akcijām vai daļām. Pamatkapitāla samazināšana Par pamatkapitāla samazinā- šanu lēmumu pieņem dalībnieku sapulcē, tiek sagatavoti pamat- kapitāla samazināšanas noteikumi un veikta kreditoru informēšana par plānoto pamatkapitāla samazi- nāšanu. Visas šīs ārējās procedūras aizņem konkrētu laiku, bet grāma- tošana pamatkapitāla kontā veica- ma tikai uz UR lēmuma pamata. Pamatkapitāla samazināšanas re- zultātā sabiedrībai veidojas saistī- bas pret dalībniekiem. PIEMĒRS Dalībnieku sapulcē 2020. gada 30. aprīlī tiek nolemts samazināt par 10 000 pamatkapitālu, to izmaksājot sabiedrības vienīgajam dalībniekam. Pēc samazināšanas pamatkapitāls ir 2800 eiro. UR pieņemts lēmums par pamatkapitāla samazināšanu 2020. gada 15. jūlijā. Grāmatojums: DatumsSumma Debeta konts Kredīta konts 15.07. 2020. 10 000 Pamat- kapitāls Saistības pret dalībniekiem Uzņēmumu ienākuma nodoklis — pamatkapitāls Samazinot pamatkapitālu, jā- izvērtē, vai neveidojas uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk tek- stā — UIN) aprēķināšana un mak- sāšana par nosacītajām dividen- dēm. Kas ir nosacītās dividendes? Tā ir summa, par kādu pamatkapi- tāls un rezerves ir palielinātas no nesadalītās peļņas. Saskaņā ar UIN likumu UIN maksāšana ir nevis brī- dis, kad notiek pamatkapitāla vai rezervju palielināšana, bet gan brīdis, kad tiek veikta pamatkapi- tāla vai rezervju, kas palielinātas no nesadalītās peļņas, samazinā- šana. Jāievēro, ka, veicot pamat- kapitāla samazināšanu, UIN ap- rēķina vajadzībām, pirmkārt, tiek samazināta tā pamatkapitāla daļa, kas ir palielināta no nesadalītās peļņas, un tikai pēc tam dalībnie- ku veiktais ārējais ieguldījums, par kura samazinājumu nodoklis nav maksājams. Foto: Aivars Siliņš INGURA DOBLE, SIA MGS Birojs, zvērināta revidente PIEMĒRS Dalībnieku sapulcē 2020. gada 30. aprīlī tiek nolemts no 2019. gada peļņas 10 000 eiro novirzīt pamatkapitāla palielināšanai. Uzņēmuma reģistrā pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu 2020. gada 15. maijā. Grāmatojums: DatumsSummaDebeta kontsKredīta konts 30.04.2020.10 000 Pārskata gada nesadalītā peļņa Rezerves pašu akcijām vai daļām 15.05.2020.10 000 Rezerves pašu akcijām vai daļām Pamatkapitāls PIEMĒRS UR lēmumā 01.02.2020. norādīts, ka SIA YY reģistrēts ar pamatkapitālu 4000 eiro apmērā ar ieguldījumu naudā, reģistrācijas brīdī apmaksāts 50% no parakstītā pamatkapitāla. Grāmatojums: DatumsSummaDebeta kontsKredīta konts 01.02.2020.4000 Neiemaksātās daļas sabiedrības pamatkapitālā Pamatkapitāls 01.02.2020.2000Nauda Neiemaksātās daļas sabiedrības pamatkapitālā14 GRĀMATVEDĪBA NR. 10 (466) 2020. GADA OKTOBRIS Uzņēmuma likvidācijas gadīju- mā UIN ir jāmaksā no likvidācijas kvotas, kas veidojas, likvidējoties uzņēmumam, kā pozitīva starpība starp likvidējamā nodokļu maksā- tāja pašu kapitāla vērtību un dalīb- nieka ieguldīto summu. Rezerves Visas sabiedrības rezerves var sagrupēt divos veidos: 1. Rezerves, kas veidojas peļņas sa- dales rezultātā. 2. Rezerves, kas veidojas aktīvu pārvērtēšanas rezultātā. Rezervju veidošanas grāmatoju- mi skar tikai bilances kontus. Rezerves, kas veidojas peļņas sadales rezultātā Šis rezerves ir kapitāls, ko veido no peļņas daļas, kura paliek uzņē- muma rīcībā, un kas ir paredzēts iespējamu zaudējumu segšanai nā- kotnē, pamatkapitāla palielināju- mam un citām vajadzībām. Rezerv- ju veidošana tiek veikta ar nolūku uzkrāt līdzekļus, samazinot peļņas daļu, kas ir izmaksājama dividendēs. Peļņas sadales rezultātā veidojas šādas rezerves: 1. Rezerves pašu akcijām vai da- ļām tiek novirzītas pamatkapitāla palielināšanai laika nogrieznī starp dalībnieku lēmumu par pamatkapi- tāla palielināšanu un tā reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā. 2. Statūtos noteiktās rezerves veido sabiedrības, kuru statūti paredz re- zervju veidošanu. Parasti šī rezerve tiek veidota proporcionāli pārskata gada nesadalītajai peļņai, un tā var tikt novirzīta zaudējumu segšanai. 3.Likumā noteiktās rezerves — li- kumiski tiek noteikts, ka rezerves jāveido mazkapitāla (pamatka- pitāls saskaņā ar Komerclikuma 185.1. pantu ir mazāks par minimāli noteikto) SIA 25% apmērā no nesa- dalītas peļņas, un tas jādara tik ilgi, kamēr pamatkapitāls nav palielināts līdz Komerclikumā noteiktajam mi- nimālajam līmenim 2800 eiro. Ko- merclikums nenosaka, pie kāda summārā lieluma šī rezerve vairs nav jāveido. Komerclikums nosaka, ka šo rezervi var izmantot pamatka- pitāla palielināšanai vai ar to var no- segt pārskata gada zaudējumus, ja tie nav segti no iepriekšējā pārskata gada peļņas, vai iepriekšējā pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no pārskata gada peļņas. Grāmatojumu attaisnojuma dokuments Visas iepriekš pārskaitītas rezer- ves veidojas peļņas sadales rezultā- tā, kas ir dalībnieku kompetencē, un līdz ar to kā attaisnojuma do- kuments grāmatvedībā tiks lietots dalībnieku sapulces protokols. Pro- tams, attaisnojuma dokuments var būt arī valdes rīkojums vai grāmat- vedības izziņa, ja vien tāds pilnva- rojums ir piešķirts. Uzņēmumu ienākuma nodoklis Pie nosacītajām dividendēm Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma izpratnē ir pieskaitāma arī peļņas daļa, par kuru izveidota re- zerve, un, kā jau iepriekš apskatījām, UIN ir aprēķināms tajā taksācijas pe- riodā, kad samazina šīs rezerves, tās izmaksājot dalībniekiem vai pabei- dzot sabiedrības, kurai ir šīs rezer- ves, likvidāciju, vai sabiedrībai UIN maksātājai reģistrējoties par mikro- uzņēmumu nodokļa maksātāju. Nesadalītā peļņa Nesadalītā peļņa parāda uzņē- muma saimnieciskās darbības efek- tivitāti un ir uzņēmuma galvenais pašfinansēšanas avots. Pārskata gada peļņa sakrīt ar finanšu pārska- ta sadaļas «Peļņas vai zaudējumu aprēķins» gala rezultātu. Kā jau pār- skata nosaukumā iešifrēts, rezultāts var būt arī zaudējumi, kas pārska- tā tad tiek uzrādīti ar mīnusa zīmi. Bilances pasīvā esošā nesadalītā peļņa, kas sadalās iepriekšējo gadu un pārskata gada peļņā, ir summa, kas ir pieejama dalībnieku sadalei, ja vien sadale nav ierobežota ar kā- diem likumiskiem vai līgumiskiem ie- robežojumiem. Piemēram, likumiski mazkapitāla SIA nedrīkst sadalīt visu peļņu, pirms peļņas sadales jāveido rezerve 25% apmērā, savukārt līgu- miski ir bankas līguma ierobežojumi uz peļņas sadali, kamēr nav nodzēs- tas kredītsaistības. Ja nekādu iero- bežojumu nav un nesadalītā peļņa ir pozitīva, tad pēc dalībnieku lēmuma nesadalīto peļņu var: 1) novirzīt rezervēs, 2) palielināt pamatkapitālu, 3) sadalīt dividendēs, 4) atstāt nesadalītu. PIEMĒRS SIA pamatkapitāls ir 20 000 eiro, tas veidojies šādi: 1. Dibinot SIA, 1991. gadā naudā iemaksāti 5000 eiro. 2. 2019. gadā palielināts no 2018. gada nesadalītās peļņas par 15 000 eiro. 2020. gada 15. maijā tiek nolemts samazināt pamatkapitālu 17 000 eiro apmērā. Nodoklis jāaprēķina un jāmaksā no 15 000 eiro, un tas ir aprēķināms: 15 000/0,8 × 20% = 3 750. Samazinot to pamatkapitāla daļu, kas ir iemaksāta naudā vai ieguldīta mantā, respektīvi, veidojies kā tiešais dalībnieka ieguldījums, UIN nav jāaprēķina. Grāmatojums: DatumsSummaDebeta kontsKredīta konts 15.05.2020.17 000Pamatkapitāls Saistības pret dalībniekiem 15.05.2020.3750 UIN izmaksas — operāciju konts Norēķini par UIN PIEMĒRS Papildus iepriekšējā piemēra nosacījumiem nenotiek pamatkapitāla samazināšana, bet notiek sabiedrības likvidācija. SIA pašu kapitāls ir 50 000 eiro. Viens no nosacījumiem, kad nosacītās dividendes ir jāiekļauj apliekamajā bāzē, ir brīdī, kad nodokļa maksātājs pabeidz likvidāciju. Tātad UIN 3750 eiro apmērā maksājams pēc iepriekšējā piemērā minētā aprēķina. Papildus tam veidojas likvidācijas kvota 50 000 – 20 000 = 30 000 eiro. UIN no likvidācijas kvotas 30 000 / 0,8 × 20% = 7500 eiro. Apkopojums: taksācijas periodā, kad tiks pabeigta sabiedrības likvidācija, UIN no likvidācijas jāaprēķina 11 250 eiro apmērā. Secinājums: lai precīzi nodrošinātu UIN piemērošanu pamatkapitāla samazināšanas vai sabiedrības likvidācijas gadījumā, grāmatvedības uzskaitē ir jābūt izsekojamai pamatkapitāla palielināšanas vēsturei. Rezervju veidsDebeta kontsKredīta konts Rezerves, kas veidojas peļņas sadale rezultātā Nesadalītā peļņaRezerves Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve Pamatlīdzeklis Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve15 Ja iepriekšējo gadu kopējais re- zultāts ir zaudējumi un pārskata gadā ir peļņa, tad vispirms tiek seg- ti iepriekšējo gadu zaudējumi un ti- kai pēc tam dalībnieki var pieņemt lēmumu par peļņas sadali. Peļņas sadales grāmatojumiem attaisnojuma dokuments ir dalīb- nieku sapulces protokols. Finanšu analīzē izmantotie pašu kapitāla rādītāji Pašu kapitāls kā kvalitatīvs finan- šu rādītājs parāda, kāda no sabied- rības aktīvu daļām tiek finansēta no sabiedrības pašas līdzekļiem, ko tās dalībnieki ir ieguldījuši pamatkapi- tālā, apzinoties, ka šie līdzekļi netiks tik ātri atgūti, kā arī no nesadalītās peļņas, kas ir kvalitatīvs rādītājs un parāda sabiedrības kā saimnieciskas vienības spēju radīt jaunus līdzekļus. Viens no finanšu pārskatu sagata- vošanas pamatprincipiem ir darbības turpināšanās princips, kas paredz, ka sabiedrības finanšu pārskats tiek sa- gatavots ar pieņēmumu, ka sabied- rības darbība tiks turpināta. Vērtējot šī principa pamatotu pielietošanu, viens no pirmajiem rādītājiem ir pašu kapitāla lielums. Negatīvs pašu kapi- tāls, tiek uzskatīts par paaugstinātu riska rādītāju un liecina, ka nākotnē sabiedrības darbības turpināšanās var būt apdraudēta. Ja pašu kapitāls ir pozitīvs, bet negatīva ir nesadalītā peļņa, tad tas, iespējams, liecina, ka dalībnieki veic papildu ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un tiek veiktas restrukturējošas darbības. Protams, pats finanšu pārskats tikai sniedz norādes uz apdraudējumu, bet nianses var noskaidrot, iedziļi- noties konkrētajos rādītājos un tos analizējot no konkrētās sabiedrības un vispārējām tirgus pozīcijām. Saskaņā ar teoriju optimāls pašu kapitāla īpatsvars bilances kopsum- mā ir 50%. Ja tas ir tāds vai lielāks, tad, visticamāk, jāuzskata, ka sa- biedrības darbības turpināšanās princips nav apdraudēts. UIN par pārsnieguma daļu Pašu kapitāla lielums ir svarīgs, arī aprēķinot pieļaujamos procentu izde- vumus, ja sabiedrība ir saņēmusi aiz- ņēmumu no personas, kas nav banka vai cita finanšu institūcija, ko uzrauga attiecīgas valsts kredītiestāžu vai fi- nanšu uzraudzības institūcijas. Ja procentu izmaksas par sa- ņemto aizņēmumu pārsniedz pie- ļaujamo apmēru, tad par pārsnie- guma daļu ir jāmaksā UIN. Šis rā- dītājs tiek aprēķināts par gadu un tiek deklarēts sabiedrības taksācijas gada pēdējā mēneša deklarācijā. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 10. pantā noteikts: Ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā pārskata gada parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uzņēmuma gada pārskatā atspoguļoto pašu kapitāla apjomu (pārskata gada sākumā), kas samazināts par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā. PIEMĒRS Gada pārskats par 2019. gadu tiek pieņemts dalībnieku sapulcē 2020. gada 2. februārī. 2019. gada peļņa ir 20 000 eiro. Dalībnieku sapulcē tiek nolemts: 10% no nesadalītas peļņas novirzīt statūtos noteiktajām rezervēm; 10 000 eiro sadalīt dividendēs; atlikušo summu 8000 eiro apmērā atstāt nesadalītu. Grāmatojums: DatumsSummaDebeta kontsKredīta konts 31.12.2019.20 000 8610 Pārskata gada nesadalītā peļņa 02.02.2020.2000 Pārskata gada nesadalītā peļņa Statūtos noteiktās rezerves 02.02.2020.10 000 Pārskata gada nesadalītā peļņa Neizmaksātās dividendes 02.02.2020.2500* Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaksas Norēķini par uzņēmumu ienākuma nodokli 02.02.2020. 8000 Pārskata gada nesadalītā peļņa Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa * Šajā piemērā UIN aprēķināms par dividenžu sadali. Taksācijas periods, par kuru ir jāaprēķina UIN, ir mēnesis, kurā tiek pieņemts lēmums par dividenžu sadali, neatkarīgi no tā, vai dividende tiek sadalīta dalībniekam juridiskajai vai fi ziskajai personai. Mūsu piemērā UIN taksācijas perioda 2020. gada februāris deklarācija ir iesniedzama EDS sistēmā līdz 2020. gada 20. martam. PIEMĒRS Postenis31.12.2019.31.12.2018. Pamatkapitāls100 000100 000 Statūtos noteiktās rezerves25 00020 000 Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve1 000 0001 500 000 Nesadalītā peļņa20 00010 000 Pašu kapitāls:1 145 0001 630 000 Saņemts aizņēmums no dalībnieka, parāda saistības vidējais apjoms gadā: 800 000 Procenti par izmantoto aizņēmumu 2019. gadā40 000 Atrisinājums: Četrkāršots pašu kapitāls, kas samazināts par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi, gada sākumā 1 630 000 – 1 500 000 = 130 000 × 4 = 520 000 Proporcija, kādai procentu daļai nav jāaprēķina UIN 520 000 / 800 000 = 0,65 Pieļaujamie procentu maksājumi40 000 × 0,65 = 26 000 Palielinātie procentu maksājumi40 000 – 26 000 = 14 000 UIN no palielinātiem procentu maksājumiem 14 000 / 0,8 × 20% = 3500 Saskaņā ar teoriju optimāls pašu kapitāla īpatsvars bilances kopsummā ir 50%. Ja tas ir tāds vai lielāks, tad, visticamāk, sabiedrības darbības turpināšanās princips nav apdraudēts.16 GRĀMATVEDĪBA NR. 10 (466) 2020. GADA OKTOBRIS Drīz saimnieciskās darbības veicējiem būs jādomā par gada ienākumu deklarācijas sagatavošanu. Līdz ar saimnieciskās darbības izdevumu apmēra ierobežojuma noteikšanu saimnieciskās darbības veicējiem gan 2018., gan 2019. gada deklarācijas sagatavošanas gaitā radās vairākas neskaidrības un neatbildēti jautājumi. Šogad MK noteikumos Nr. 662, kas nosaka deklarācijas veidlapas izskatu un tās aizpildīšanas kārtību, tika izdarīti vairāki grozījumi. Jaunajā redakcijā noteikumi piemērojami, sagatavojot gada deklarāciju par 2020. un turpmākajiem gadiem. Lai arī līdz deklarācijas iesniegšanas sākuma datumam laiks vēl ir, tomēr daļai saimnieciskās darbības veicēju ir svarīgi jau laikus saprast, ar kādiem nodokļu maksājumiem par 2020. gada ienākumu būs jārēķinās. Ilustrācija: © Visual Generation – stock.adobe.com Domājot par 2020. gada deklarāciju Apskatīsim, kas ir mainījies pie- likumos, kas attiecas tieši uz saim- nieciskās darbības veicējiem, kā arī vērtēsim, vai jaunie grozījumi ne- skaidrības ir novērsuši. Saimnieciskās darbības ienā- kums tiek norādīts D3 vai D3 1 pieli- kumā — atkarībā no pašnodarbinā- tā izvēlētās grāmatvedības uzskai- tes sistēmas. MK noteikumu Nr. 662 sākotnē- jā redakcijā pielikumam D3 1 bija sa- glabāta veidlapas sadaļa, kurā tika norādīti dati par to, kuram saimnie- ciskās darbības veicējam deklarāci- ja sagatavota. D3 pielikumam šīs sadaļas nebija jau līdz ar jauno MK noteikumu Nr. 662 izdošanu. Šādas sadaļas neesamība nav būtiska fizis- kajām personām, kuras ir saimniecis- kās darbības veicējas, jo deklarācijas pielikumos tiek norādīts fiziskās per- sonas kods. Tomēr IIN no saimnie- ciskās darbības ienākuma maksā arī individuālie komersanti, kā arī daļa zemnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu. Gan IK, gan ZS un IU ir nosaukumi un reģistrācijas numuri (kas neatbilst gada ienākumu dekla- rācijas iesniedzēja personas kodam), un bija ļoti labi, ka šo informāciju D3 vai D3 1 pielikumā varēja atrast un tā- dējādi skaidri norādīt, ka attiecīgais pielikums aizpildīts par konkrētā IK, ZS vai IU saimniecisko darbību. D3 pielikumā, šķiet, ir izdevies atrisināt problēmu, kas radās tiem IIN maksātājiem, kuri veic gan lauk- saimniecisko, gan arī citu saimnie- cisko darbību un vēlējās rēķināt ap- liekamo ienākumu kopā no visiem darbības veidiem. Atgādinu, ka problēma 2018. un 2019. gadā bija saistīta ar to, ka netika skaidrots, kā deklarācijas aprēķinā, nosakot 80 procentu izdevumu ierobežo- jumu, pie ieņēmumiem pieskaitīt summas, kas saņemtas kā atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Arī gadījumos, kad nodokļu maksātājs izvēlas aprēķināt aplie- kamo ienākumu kopā par visu savu saimniecisko darbību, grāmatvedī- bas uzskaitē, protams, joprojām ir nepieciešams atsevišķi uzskaitīt ie- ņēmumus no lauksaimniecības un no citiem saimnieciskās darbības veidiem, kā arī — cik iespējams — nodalīt izdevumus, kas attiecināmi tieši uz lauksaimniecību vai citu saimniecisko darbību. Tos izdevu- mus, kurus gada laikā skaidri nevar attiecināt uz vienu vai otru nozari, gada beigās sadala proporcionāli ieņēmumiem no lauksaimniecības un citām nozarēm. Ja nodokļu maksātājs izvēlējies rēķināt apliekamo ienākumu no visiem saimnieciskās darbības vei- diem kopā, tad aizpilda D3 1., 2., 11. un 12. rindu un attiecīgās šo rindu apakšrindas,t.i., norāda atse- višķi lauksaimniecības un citu no- zaru ieņēmumus, kā arī izdevumus sadalījumā starp lauksaimniecību un pārējām nozarēm. Pieļaujamā izdevumu apmēra aprēķins šādā gadījumā D3 pielikumā notiek, sā- kot no 19. rindas. Attiecībā uz likuma «Par IIN» 19. panta astoto daļu, kas ļauj rēķināt apliekamo ienākumu no visiem saimnieciskās darbības vei- diem kopā, jāsecina, ka tā būtu jā- pārfrāzē. Jo šī panta daļa paredz, ka zemnieku saimniecība, ja tā bez lauksaimnieciskās ražošanas veic arī citu saimniecisko darbību, var ap- rēķināt kopējos ienākumus (sedzot lauksaimnieciskos zaudējumus no citiem ienākumiem). MK noteikumi Nr. 662 gan ļauj šo normu piemē- rot visiem nodokļu maksātājiem, neizdalot atsevišķi zemnieku saim- niecības. Tāpat līdz šim manā piere- dzē nav iznācis saskarties ar to, ka Valsts ieņēmumu dienests šo nor- mu skaidrotu burtiski, proti, parasti netiek vērtēts, vai tiešām, aprēķinot kopējo ienākumu no saimnieciskās darbības, lauksaimniecības zaudē- jumi tiek segti no citu saimniecis- kās darbības veidu ienākuma. Jo var taču būt tā, ka no lauksaimniecības ir peļņa, bet no citiem saimnieciskās darbības veidiem — zaudējumi. Un tad jau nodokļu maksātājs segtu nevis lauksaimniecības zaudējumus, bet gan citu nozaru zaudējumus. D3 1 pielikums pēc izdevumu ap- mēra ierobežojuma radīja visvairāk problēmu, jo līdz galam nebija pār- domāts. Problēma bija tajā, ka div- kāršās grāmatvedības kārtotājiem ir noteikts nevis izdevumu ierobežo- juma apmērs, bet gan noteikts, ka apliekamajam ienākumam jābūt vis- maz 20% apmērā no ieņēmumiem. Pildot pielikumu precīzi tā, kā to noteica MK noteikumu iepriekšējā redakcija, lauksaimniekiem sanāca apliekamā ienākuma ierobežojuma aprēķinā pie ieņēmumiem skaitīt klāt arī atbalsta maksājumus. Bija arī vairākas citas neloģiskas lietas. Arī šo pielikumu noteikumu grozī- jumi sakārto. D3 1 pielikuma 1. rin- dā, kur tiek norādīti taksācijas gada ieņēmumi, vairs nav jāieskaita at- balsta maksājumi lauksaimniekiem. Atbalsta maksājumi tiek norādīti atsevišķi 1.1 rindā (arī iepriekšējos divus gadus atbalsta maksājumiem bija paredzēta šī rinda, bet tad atbalsta maksājumi tika iekļauti deklarācijas 1. rindā pie kopējiem ieņēmumiem). Noteikumu grozīju- mi arī skaidri pasaka, kur pielikumā jānorāda pamatlīdzekļu nolietojums finanšu grāmatvedībā — tam pare- dzēta 2.2. rinda. Tāpat ir skaidrots, ka rindās, kas paredzētas pašnodar- binātā valsts sociālās apdrošināša- nas iemaksu norādīšanai, norāda arī piecu procentu iemaksas pensiju ap- drošināšanai. Koriģētā apliekamā ie- nākuma ierobežojumam pielikuma 8. rindā ir paredzēta jauna formula, kas iepriekšējos gados tika ieteikta, bet nebija nostiprināta normatīva- jā aktā. Apliekamā ienākuma iero- bežojums tiek aprēķināts, reizinot saimnieciskās darbības ieņēmumus ar 0,2 (ar 20%), un no šī aprēķina tiek atskaitīti 80 procenti no atbal- sta maksājumiem lauksaimniekam (1.1. rinda, reizināta ar 0,8). Ja ap- rēķina rezultātā ienākuma ierobežo- jums ir negatīvs skaitlis, tad attiecīgi pieņem, ka apliekamā ienākuma ie- robežojums ir vienāds ar nulli. Tuvojoties gada ienākumu de- klarācijas iesniegšanas laikam no- teikti vēlreiz atgriezīšos pie šīs tēmas, un tad jau ar konkrētiem skaitļiem apskatīsim pielikumu aizpildīšanu. Cerēju, ka noteikumu grozījumi parādīs aprēķina formulu pašas de- klarācijas D 17. rindai un tās apakš- rindām, kurās tiek veikts IIN aprēķins sadalījumā pa progresijas sliekšņiem. Bet punkts, kas šīs rindas aizpildīšanu skaidro, palicis nemainīgs — tik vien pasaka, ka rindās attiecīgi norāda atbilstoši likuma «Par IIN» 15. panta normām aprēķināto nodokli. Būdama grāmatvede, protams, varu priecāties, ka pašnodarbināto grāmatvedība kļūst arvien sarežģī- tāka un bez grāmatveža padoma grūti tikt galā, bet pareizi tas to- mēr nav — aprēķiniem jābūt gana vienkāršiem un saprotamiem.17 Foto: Aivars Siliņš LINDA PURIŅA, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un fi nanšu nodaļas grāmatvedības eksperte D3 pielikumā, šķiet, ir izdevies atrisināt problēmu, kas radās tiem IIN maksātājiem, kuri veic gan lauksaimniecisko, gan arī citu saimniecisko darbību un vēlējās rēķināt apliekamo ienākumu kopā no visiem darbības veidiem.18 NODOKĻI NR. 10 (466) 2020. GADA OKTOBRIS Vispārīgais regulējums Pirms apskatām Latvijā visbiežāk sastopamās situācijas un nodokļu piemērošanas pienākumus, izklāstī- sim Latvijā piemērojamo personāla nodokļu regulējumu. Latvijā par personāla nodokļiem pieņemts uzskatīt iedzīvotāju ienā- kuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un solidaritātes nodok- li — katru no tiem regulē atbilstošs normatīvais akts. Vispārīgā kārtībā, ja persona veic darba pienākumus Latvijā, visi trīs personāla nodokļi jāmaksā Latvijā. Tomēr pastāv izņēmumi, ko no- saka starptautiskie tiesību akti. IIN maksāšanas pienākuma noteikšanā jāņem vērā nodokļu konvencijas, ko valstis noslēdz savā starpā (kon- vencija), bet VSAOI vajadzībām — Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 883/2004 par soci- ālās nodrošināšanas sistēmu koor- dinēšanu (regula). Abi starptautis- kie tiesību akti darbojas uz līdzīgu principu pamata, taču ne vienmēr IIN un VSAOI maksāšanas pienā- kums ir konsolidēts vienā valstī, piemēram, pastāv situācijas, kad IIN maksā vienā, bet VSAOI — citā valstī. Rezidences noteikšana IIN kontekstā viens no svarīgāka- jiem jēdzieniem ir fiziskās personas rezidence, tādēļ tās noteikšana ir viens no pirmajiem soļiem, lai pa- reizi piemērotu IIN. Lai kvalificētos Latvijas nodok- ļu rezidenta statusam saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, personai jāatbilst vienam no trim kritērijiem: 1. deklarēta dzīvesvieta Latvijā; 2. uzturas Latvijā 183 dienas vai il- gāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā; 3. Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība. Covid–19 dēļ noteiktie ceļošanas ierobežojumi ietekmē ne tikai cilvēku plānus atpūsties ārvalstīs, bet arī ceļot darba vajadzībām. Kādam tas nozīmē regulāro komandējumu atcelšanu un konferences zvanu skaita palielināšanos, bet citiem pat mainās pastāvīgā darba vieta. Šajā krīzes laikā nākas pielāgoties, pārplānojot darba vietu un laiku atbilstoši pasaulē valdošo ierobežojumu stingrībai, tādēļ darbs ne tikai vietējo, bet arī ārvalstu uzņēmumu labā nereti tiek veikts no mājām. Šajā rakstā īsumā izklāstīti personāla nodokļu piemērošanas pienākumi situācijās, kad Covid–19 dēļ ieviestie ierobežojumi ir ietekmējuši darbinieku atrašanās vietu un darbs tiek veikts no valsts, kurā iepriekš nebija plānots to veikt, piemēram: 1. Latvijas rezidents nevar doties uz ārvalsti pie sava ārvalsts darba devēja, tādēļ veic darbu ārvalsts uzņēmuma labā no savām mājām Latvijā; 2. ārvalsts rezidents ilgstoši uzturas un veic savus darba pienākumus Latvijā ārvalsts uzņēmuma labā. Personāla nodokļi, ja Covid–19 pandēmijas laikā darbu veic no mājām Ilustrācija: © Antonio Rodriguez – stock.adobe.com19 Fiziskā persona vienlaikus drīkst būt rezidents tikai vienā valstī. Gadījumos, kad personu var vienlai- kus uzskatīt par nodokļu rezidentu divās valstīs (t.i., gan Latvija, gan mītnes valsts uzskata personu par savu nodokļu rezidentu), jāizvērtē šo valstu starpā noslēgtā konvenci- ja. Ar tās 4. panta palīdzību situā- cija jārisina, konvencijas kritērijus vērtējot secīgi. Jāatceras, ka personas nodokļu rezidence ir mainīgs lielums. Tātad Latvijas nodokļu nerezidents, kurš atteicies no Latvijas nodokļu rezi- denta statusa, jo pārcēlies uz dzīvi ārvalstīs un tur strādājis algotu dar- bu, vispārīgā kārtībā var atkal kļūt par Latvijas nodokļu rezidentu. Ekonomiskās sadarbības un at- tīstības organizācija (ESAO) ir snie- gusi ieteikumus nodokļu piemēro- šanai Covid–19 pandēmijas laikā. Viens no šiem ieteikumiem attiecas uz nodokļu rezidences noteikšanu. Tā kā Covid–19 pandēmija ir ārkār- tēja un iepriekš nebijusi situācija, dzīvošanai ārvalstī Covid–19 iero- bežojumu dēļ nevajadzētu radīt izmaiņas nodokļu rezidences sta- tusā, ja vien tai nav ieraduma rak- stura un tā nepārsniedz Covid–19 ierobežojumu periodu. Šajā gadīju- mā, ja Latvija un ārvalsts vienlaikus uzskatītu personu par savu rezi- dentu atbilstoši konvencijas nor- mām, varētu piemērot arī minētos ieteikumus. Jāņem gan vērā, ka šīs ir vadlīnijas ar rekomendējošu rak- sturu un Latvija nav izteikusies par šo ieteikumu piemērošanu, tādēļ bez saskaņošanas ar Finanšu minis- triju vai Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nevajadzētu paļauties, ka tos piemēros. IIN maksāšanas pienākums Vispārīgā kārtībā IIN jāmaksā valstī, kurā veic darbu. Izņēmumu paredz konvencijas 15. panta otrā daļa, kura nosaka iespēju IIN turpi- nāt veikt personas rezidences valstī, ja vienlaikus izpildās šādi noteikumi: 1. persona neuzturas otrajā valstī vairāk nekā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā; 2. ienākumu neizmaksā otras valsts rezidents vai to neattie- cina uz šīs valsts rezidentu vai pastāvīgo pārstāvniecību. Tātad nerezidents, kas Latvijā veic darbu ārvalsts uzņēmuma labā, var nemaksāt IIN Latvijā, ja uzturē- šanās Latvijā nepārsniedz 183 die- nas jebkurā 12 mēnešu periodā. VSAOI maksāšanas pienākums Līdzīgi kā IIN gadījumā, arī VSAOI pamatprincips ietver pie- nākumu maksāt VSAOI valstī, kurā veic darbu. Regula, kuru var pie- mērot tikai EEZ un Šveice, paredz izņēmumu nosūtījuma gadījumos. Līdzīgu regulējumu paredz arī div- pusējie sociālās drošības līgumi, ko Latvija parakstījusi, piemēram, ar Krieviju un Ukrainu. Ja darba devējs nosūta personu darbam citā dalībvalstī, saglabājot darba attiecības un maksājot VSAOI personas mītnes valstī, tad VSAOI var neveikt valstī, kurā fiziski veic darbu (piemēram, Latvijas darba de- vējs nosūta darbinieku veikt darba pienākumus Vācijā). Vispārīgā ga- dījumā šāda kārtība var turpināties 24 mēnešus (ar iespēju pagarināt). Ja strādā no mājām Latvijā ārvalsts uzņēmuma labā Latvijas rezidents Pirms personāla nodokļu mak- sāšanas pienākumu izvērtēšanas Latvijā jānoskaidro, vai ārvalsts uzņēmumam nav pienākuma re- ģistrēties Latvijā uzņēmumu ienā- kuma nodokļa (UIN) vajadzībām, kas maina nodokļu maksāšanas kārtību. Turpmāk rakstā izklāstīsim regulējumu, pieņemot, ka ārvalsts uzņēmumam nav pienākuma reģis- trēt pastāvīgo pārstāvniecību (PP) Latvijā (plašāk par to sadaļā Vai darbinieku ilgstoša strādāšana citā valstī rada PP risku?) Ja Latvijas nodokļu rezidents veic darba pienākumus Latvijā, normatīvie akti paredz nodokļu maksāšanas pienākumu Latvijā. Šajā gadījumā nedarbojas konven- cijā paredzētie atbrīvojumi, un visu personāla nodokļu samaksa Latvijā jāveic no pirmās dienas. Lai maksātu nodokļus Latvijā, vispirms jāveic nodokļu maksātāja reģistrācija VID. Likums nosaka, ka pienākums reģistrēties ir fiziskajai personai, bet to var darīt arī ār- valsts uzņēmums. Kopējais nodokļu slogs no izvēlētā reģistrācijas veida nemainās. Foto: Aivars Siliņš IRĒNA ARBIDĀNE, PwC Nodokļu konsultāciju vadītāja SABĪNE VAIVERE, PwC Nodokļu nodaļas vecākā konsultante TĪNA VECVAGARE, PwC Nodokļu nodaļas konsultanteNext >